Par Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānu onkoloģijas jomā 2022.–2024. gadam

Par Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānu onkoloģijas jomā 2022.–2024. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 493 Rīgā 2022. gada 6. jūlijā (prot. Nr. 35 59. §) Par Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānu onkoloģijas jomā 2022.–2024. gadam 1. Apstiprināt Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānu onkoloģijas jomā 2022.–2024. gadam. 2 2. Noteikt Veselības ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā, uzdevumu izpildes koordinēšanā un pārraudzībā. Veselības ministrijai izveidot ekspertu darba grupu, kas seko līdzi plānā iekļauto uzdevumu izpildei. 3 3. Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām sagatavot un līdz 2023., 2024. un 2025. gada 1. jūlijam iesniegt Veselības ministrijā informāciju par plānā noteikto uzdevumu izpildes gaitu un rezultātiem. 4 4. Veselības ministrijai sagatavot un veselības ministram līdz 2025. gada 1. novembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna ietekmes izvērtējumu un izpildi. 5 5. Veselības ministrijai plānā paredzēto pasākumu īstenošanu 2022. gadā nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Veselības ministrijai plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2023.–2024. gadam un turpmāk ik gadu skatīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. 6 Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs ‒ Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs A. Pabriks Veselības ministrs D. Pavļuts (Ministru kabineta 2022. gada 6. jūlija rīkojums Nr. 493) Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāns onkoloģijas jomā 2022.–2024. gadam Rīga2022SatursIzmantotie saīsinājumiI. KopsavilkumsII. Situācijas raksturojums1. STATISTIKAS DATI2. RISKA FAKTORU IZPLATĪBA UN IETEKMEIII. Rīcības virzieni1. RISKA FAKTORU IZPLATĪBAS UN IETEKMES UZ VESELĪBU MAZINĀŠANA2. VISAPTVEROŠA VALSTS ORGANIZĒTĀ VĒŽA SKRĪNINGA PILNVEIDOŠANA3. ĀRSTNIECĪBAS KVALITĀTES UN PIEEJAMĪBAS UZLABOŠANA3.1. Agrīna diagnostika3.2. Ārstniecība3.3. Onkoloģisko pacientu rehabilitācija un paliatīvā aprūpe4. ONKOLOĢIJAS NOZARES METODISKĀS VADĪBAS IZVEIDOŠANA LATVIJĀ5. ONKOLOĢISKO SLIMĪBU DATU PLATFORMU UN VESELĪBAS APRŪPES INFRASTRUKTŪRAS PILNVEIDOŠANA6. CILVĒKRESURSU PIEEJAMĪBA ONKOLOĢIJAS JOMĀ7. PACIENTU APMIERINĀTĪBAIV. Plānā paredzētie pasākumiV. Teritoriālā perspektīvaV. PielikumsIzmantotie saīsinājumiANM plānsAtveseļošanas un noturības mehānisma plānsANOApvienoto Nāciju OrganizācijaBI-RADMamogrāfijas attēlveidošanas ziņošana un datu sistēma (Breast Imaging reporting and Data System)BKUSVSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca"CNSCentrālā nervu sistēmaCOGBērnu onkoloģijas grupa (The Children's Oncology Group)CPVCilvēka papilomas vīrussEGFREpidermas augšanas faktora receptors (epidermal growth factor receptor)ESEiropas SavienībaESFEiropas Sociālais fondsESMOEiropas medicīnas onkoloģijas biedrība (European Society for medical oncology)GPOHBērnu onkoloģijas un hematoloģijas biedrība (Gesellschaft für Pädiatrische Onkologie und Hämatologie)HERCilvēka epidermas augšanas faktora receptors (human epidermal growth factor receptor)ITInformācijas tehnoloģijasKZSKompensējamo zāļu sarakstsLĀPPOSLatvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienībaLĢĀALatvijas Ģimenes ārstu asociācijaLLĢĀALatvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijaLMLabklājības ministrijaLULatvijas UniversitāteMKMinistru kabinetsNANormatīvais aktsNCCNNacionālais visaptverošais vēža tīkls (The National Comprehensive Cancer Network)NMPONNeatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļaNOPHOZiemeļvalstu bērnu hematoloģijas un onkoloģijas biedrība (Nordic Society of Pediatric Hematology and Oncology)NRC "Vaivari"VSIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari""NVDNacionālais veselības dienestsNVONevalstiskās organizācijasOECIEiropas vēža institūtu organizācija (Organisation of European cancer institutes)PSKUSVSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca"PVOPasaules Veselības organizācijaRAKUSSIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca"ReģistrsAr noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrs par pacientiem, kuri slimo ar onkoloģiskām slimībāmSIOPStarptautiskā bērnu onkoloģijas biedrība (International society of pediatric oncology)SIOPEEiropas Bērnu onkoloģijas biedrība (The European Society for Paediatric Oncology)SPKCSlimību profilakses un kontroles centrsSSK - 10Starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikācijaVISVadības informācijas sistēmaVMVeselības ministrijaVARAMVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijaI. KopsavilkumsĻaundabīgie audzēji ir otrs biežākais nāves cēlonis Latvijas iedzīvotāju vidū, veidojot apmēram piekto daļu no visiem nāves cēloņiem (2019. g. 22%, vecumā līdz 64 gadiem – 26%). Ik gadu ~11 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju tiek diagnosticēts ļaundabīgais audzējs, ~6 tūkstoši ik gadu nomirst ļaundabīgo audzēju dēļ. Dinamikā mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem pieaug – no 2010. gada mirstība pieaugusi par 7%.Bērnu un pusaudžu vidū saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem ir retāka. Latvijā vidēji ik gadu pirmreizēju ļaundabīga audzēja diagnozi nosaka 631 bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 19 gadiem un vidēji ik gadu 142 bērnu un pusaudžu nāves cēlonis ir ļaundabīgais audzējs.Agrīna vēža atklāšana ir viens no būtiskākajiem faktoriem veselības atgūšanā. Onkoloģisko slimību riska faktoru mazināšana, agrīna diagnostiska, savlaicīga un efektīva ārstēšana un atbilstoša dinamiskā novērošana ir pamatprincipi, kas jānodrošina, lai mazinātu slimības negatīvo ietekmi uz indivīda veselību un dzīves kvalitāti, mazinot komplikāciju risku un novēršot priekšlaicīgu nāvi. Pašreizējais veselības aprūpes budžets nav pietiekams un būtiski ierobežo iespējas uzlabot un attīstīt veselības aprūpes pakalpojumus onkoloģijas jomā. Ņemot vērā onkoloģisko slimību izplatību un to ietekmi uz sabiedrības veselību kopumā, onkoloģija ir noteikta kā viena no veselības aprūpes jomas prioritātēm, kurā jāveic sistēmiskas izmaiņas un jānodrošina kvalitatīva menedžmenta izveide.VM mērķis ir radīt nosacījumus, lai iedzīvotāji saņemtu izmaksu efektīvus, savlaicīgus, pieejamus un kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus.Ņemot vērā minēto, VM ir sagatavojusi vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentu "Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2022.–2024. gadam" (turpmāk – Plāns).Plāna veidošanas ietvaros no 2020. gada decembra līdz 2021. gada martam tika rīkotas onkoloģijas domnīcas, kurās kopā, ar noteiktu regularitāti, strādāja vairākas iesaistītās puses, tādā veidā pārstāvot savu redzējumu, vajadzības un ekspertu viedokli. Savu redzējumu, sniedzot priekšlikumus, domnīcās pārstāvēja ārstniecības personas (primārās veselības aprūpes speciālisti, dažādu profilu/ jomu onkoloģijas speciālisti, slimnīcu pārstāvji), VM un tās pakļautībā esošās iestādes, VM galvenie speciālisti (onkoloģijā – ķīmijterapijā, ginekoloģijā un dzemdniecībā, uroloģijā, ķirurģijā, fizikālajā un rehabilitācijas medicīnā), vairākas pacientu organizācijas ("Soli priekšā melanomai", "Dzīvības koks", Latvijas sieviešu-volontieru biedrība "VITA", labdarības fonds "Rozā vilciens", fonds "Movember Latvija"), Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts, kā arī farmācijas industrijas pārstāvji.Onkoloģijas domnīcas procesu virzīja neatkarīgi moderatori un visi dalībnieki piedalījās pēc vienlīdzības principa. Darbs norisinājās grupās, kuru sastāvs regulāri tika mainīts, lai nodrošinātu dalībnieku savstarpēju komunikāciju un dažādās perspektīvas, papildinot problēmu definēšanu un risinājumu veidošanu.Onkoloģijas domnīcas rezultātā viens no galvenajiem secinājumiem, ka bērnu ārstēšana un aprūpe ir tikpat sarežģīta kā pieaugušajiem, taču parasti tā ir ilgāka. Turklāt ļaundabīgā audzēja ārstēšanai ir būtiska ietekme uz bērnu veselību turpmākajā dzīvē3. Lai arī salīdzinājumā ar pieaugušajiem pirmreizēji reģistrēto ļaundabīgu audzēju gadījumu skaits bērniem un pusaudžiem ir neliels, bērniem un pusaudžiem diagnosticētie vēža veidi būtiski atšķiras no pieaugušo vēža veidiem, t.sk. ļaundabīgu audzēju bioloģijas ziņā. Ļaundabīgu audzēju diagnosticēšana un ārstēšana bērniem un pusaudžiem ir jānodrošina multidisciplinārām komandām vadoties no SIOPE, NOPHO, COG un GPOH vadlīnijām. Bērnu un pusaudžu gadījumā ESMO un NCCN vadlīnijas nav ne piemērojamas, ne pietiekamas.Plāna virsmērķis ir veicināt cilvēkorientētas un integrētas veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību onkoloģijā, vienlaikus novēršot priekšlaicīgu mirstību no onkoloģiskām slimībām.Plāna mērķi:1) veicināt veselīga dzīvesveida paradumus sabiedrībā, uzlabojot iedzīvotāju zināšanas un izpratni par onkoloģisko slimību riska faktoriem un to ietekmi, kā arī onkoloģisko slimību savlaicīgu diagnostiku;2) pilnveidot esošo skrīningu aptveri un kvalitāti, uzlabot situāciju primārajā diagnostikā un ārstēšanā biežākajās ļaundabīgo audzēju lokalizācijās, tajā skaitā uzlabot medicīniskās un psihosociālās rehabilitācijas pieejamību, kā arī uzlabot diagnostikas, ārstēšanas un dzīves kvalitāti bērniem ar ļaundabīgiem audzējiem;3) nodrošināt veselības aprūpes pēctecību, stiprinot pārvaldību un veicinot efektīvu veselības aprūpes resursu izlietošanu onkoloģijas jomā.Plānā veicamie pasākumi ir virzīti uz to, lai:– mazinātu onkoloģisko slimību riska faktoru izplatību sabiedrībā;– ik gadu palielinātu vēža skrīninga aptveri, vienlaicīgi uzlabojot pieejamību, kvalitāti un pēcskrīninga diagnostiku;– uzlabotu onkoloģisko pacientu ārstniecību, tai skaitā ļaundabīgo audzēju diagnostiku, medikamentozo un ķirurģisko ārstēšanu, aprūpi, medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus un pacientu novērošanu remisijas periodā, nodrošinot integrētu un visaptverošu vēža pacientu aprūpi un novēršot nevienlīdzību kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai;– attīstītu un veicinātu multidisciplināru pieeju onkoloģisko slimību pacientu ārstēšanā un aprūpē, tai skaitā uzlabojot onkoloģisko pacientu dzīves kvalitāti (medicīniskās rehabilitācijas, psihosociālās rehabilitācijas, paliatīvās aprūpes pakalpojumu un psihoemocionālā atbalsta pieejamību).– mazinātu nevienlīdzību ārstēšanas iznākumos un pieejamībai, veicinātu pētniecību onkoloģijas jomā.Plāna mērķi sasniedzami, realizējot septiņus rīcības virzienus:1. Riska faktoru izplatības un ietekmes uz veselību mazināšana.2. Visaptveroša valsts organizētā vēža skrīninga attīstība.3. Ārstniecības kvalitātes un pieejamības uzlabošana.4. Onkoloģijas nozares metodiskās vadības izveidošana Latvijā.5. Onkoloģisko slimību datu platformu un veselības aprūpes infrastruktūras risinājumu pilnveidošana.6. Cilvēkresursu pieejamība onkoloģijas jomā.7. Pacientu apmierinātība.Plāns sagatavots, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:– Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam4;– Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns5;– Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam6;– Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2017.–2020. gadam7;– Informatīvais ziņojums "Onkoloģijas nozares attīstība Latvijā"8;– Konceptuālais ziņojums "Par situāciju paliatīvajā aprūpē Latvijā un nepieciešamajām izmaiņām paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā"9,– Informatīvais ziņojums "Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanasplāna 2017.–2020. gadam izpilde"10;– Onkoloģijas domnīcas apkopojums (no 2020. gada decembra – 2021. gada martam);– Eiropas Vēža uzveikšanas plāns11;– Eiropas Komisijas Vēža misijas padomes rekomendācijas12;– Eiropas vēža plāns bērniem un pusaudžiem13;– Eiropas Farmācijas stratēģija14;– Eiropas Padomes ieteikums (2003.gada 2.decembris) par vēža skrīningu 2003/878/EC;– Eiropas vadlīnijas krūts, kolorektālā un dzemdes kakla vēža skrīninga kvalitātes nodrošināšanai15;– Ziņojums par Eiropas Padomes ieteikumu par vēža skrīningu īstenošanu (2017)16– Eiropas kodekss pret vēzi17;– ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi - 3. mērķis - nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību jebkura vecuma cilvēkiem, 3.4. apakšmērķis, kas paredz līdz 2030. gadam par vienu trešdaļu samazināt nelipīgu slimību izraisītu priekšlaicīgu mirstību, veicot profilakses un ārstēšanas pasākumus un uzlabojot garīgo veselību un labklājību18.Plāna sasniedzamie rezultāti: 5 gadu dzīvildzes pagarināšana (visiem ļaundabīgiem audzējiem kopā neatkarīgi no stadijas un lokalizācijas) ar sekojošiem rezultatīviem rādītājiem, kas tuvinātos vidējam Eiropas līmenim: 2016. – 2021.g. – 56,8 %; 2019. – 2024.g. – 63,4%; 2022. – 2027.g. – 70%.Nepieciešamais papildu finansējums Plāna pasākumu īstenošanai:2023.g. – nepieciešamais papildu finansējums – 98 830 423 eiro;2024.g. – nepieciešamais papildu finansējums – 113 244 961 eiro;2025.g. – nepieciešamais papildu finansējums un turpmāk ik gadu nepieciešamais papildu finansējums – 113 820 425 eiro.II. Situācijas raksturojumsSaslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem pieaug visā Eiropā, tai skaitā arī Latvijā. Tas skaidrojams gan ar sabiedrības novecošanos un riska faktoru izplatību, gan diagnostikas iespēju uzlabošanos, kā arī vēža savlaicīgas atklāšanas valsts programmu (skrīninga) ieviešanu. Latvijā 2017.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem ir pieaugusi no 373,1 gadījumiem līdz 605,6 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. 2017.gadā Latvijā pirmo reizi diagnosticēts ļaundabīgais audzējs bija 11762 cilvēkiem. Tāpat arī mirstības no ļaundabīgajiem audzējiem rādītāji joprojām ir salīdzinoši augsti. Pēdējo vienpadsmit gadu laikā (no 2010. gada) mirstība ļaundabīgo audzēju dēļ Latvijā pieaugusi par 9,6%.Novēlotas diagnostikas un attiecīgi arī izdzīvotības rādītājiem kopumā redzama pozitīvi vērtējama tendence. Lai gan dinamikā mazinās, taču joprojām saglabājas augsts 3. – 4. stadijā diagnosticēto vēža gadījumu īpatsvars (2010.gadā – 40,1%, 2017.gadā – 33,7%,. Novērotā 5 gadu izdzīvotība ir ar pieaugošu tendenci (no 40,7% 2005. gadā saslimušajiem pacientiem līdz 48,3% 2013. gadā saslimušajiem pacientiem). Jāņem vērā, ka dažādu lokalizāciju audzējiem šie rādītāji un arī to tendences ir atšķirīgas.Onkoloģiskās slimības bērnu un pusaudžu vecumā novēro reti. Saskaņā ar SPKC datiem19 laika periodā no 2010.–2017. gadam ļaundabīgais audzējs pirmreizēji ir diagnosticēts 502 bērniem un pusaudžiem vecuma līdz 19 gadiem – 285 zēniem un 217 meitenēm. Vidēji gadā ļaundabīgā audzēja diagnozi nosaka 63 bērniem un pusaudžiem - 36 zēniem un 27 meitenēm vecumā līdz 19 gadiem. Savukārt vidēji ik gadu ar ļaundabīgo audzēju mirst 13 bērni. 24% no šajā periodā bērniem (0-19 g.v.) pirmreizēji diagnosticētajiem ļaundabīgajiem audzējiem, kuriem tiek noteikta slimības stadija (C00-C69, C73-C80), atklāti novēloti (3.– 4.stadija). Bērnu (0-19 g.v.), kam ļaundabīgais audzējs diagnosticēts 2010.-2013. gadā, 5 gadu izdzīvotība Latvijā pa gadiem variē no 68% - 84%. SIOPE dati liecina, ka salīdzinājumā ar Ziemeļeiropas un Rietumeiropas valstīm Austrumeiropas valstīs, t.sk. Latvijā, 5 gadu izdzīvotība ir par 10–20% zemāka, vēl zemāka tā ir to ļaundabīgo audzēju gadījumos, kuriem jau apriori ir sliktāka prognoze. Šīs nevienlīdzības mazināšanai būtiska ir bērnu onkoloģisko slimību ārstniecības centra atbilstība minimālajiem Eiropas standartiem un pastāvīga ārstniecības uzlabošana, atbilstoši zinātniskajos pētījumos pierādītajai labajai praksei.Lai pagarinātu Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvota mūža ilgumu un novērstu priekšlaicīgu nāvi, saglabājot, uzlabojot un atjaunojot veselību, MK 2014. gada 14. oktobrī ar rīkojumu Nr. 589 apstiprināja "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014. – 2020.gadam" (turpmāk – Pamatnostādnes). Lai to sasniegtu, Pamatnostādnēs ir definēts apakšmērķis – samazināt priekšlaicīgu mirstību no neinfekcijas slimībām, mazinot riska faktoru negatīvo ietekmi uz veselību, kā arī apakšmērķis – nodrošināt efektīvu veselības aprūpes sistēmas pārvaldi un racionālu resursu izmantošanu, lai sekmētu veselības aprūpes veselības sistēmas darbības ilgtspējību un visiem Latvijas iedzīvotājiem vienlīdzīgu pieeju kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem.Savukārt, lai sasniegtu Pamatnostādnēs noteikto apakšmērķi un uzlabotu situāciju primārajā diagnostikā un ārstēšanā biežākajās ļaundabīgo audzēju lokalizācijās, pilnveidotu esošo skrīningu aptveri un kvalitāti, paplašinātu paliatīvās aprūpes pieejamību, 2017. gadā MK tika apstiprināts Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2017. – 2020.gadam. Apkopojums par plānā iekļauto pasākumu realizācijas izpildi pieejams Informatīvajā ziņojumā "Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāna 2017.–2020. gadam izpilde"20.Turpinot uzsāktās veselības aprūpes reformas, pilnveidojot un uzlabojot veselības aprūpes pakalpojuma kvalitāti un pieejamību valstī kopumā, tai skaitā arī onkoloģijas jomā, VM ir izstrādājusi jaunu veselības nozares pamatdokumentu "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam" (turpmāk – Jaunās pamatnostādnes).Jaunajās pamatnostādnēs ir iekļauti pasākumi onkoloģisko slimību profilaksē, ārstēšanā un izpētē, tai skaitā arī atsevišķas digitālās transformācijas aktivitātes, lai veicinātu proaktīvu un pacientorientētu veselības aprūpi, kā arī atsevišķi pasākumi attiecībā uz koordinācijas un vienotas metodiskās vadības vēža profilaksē un ārstēšanā izveidi, nodrošinot skrīninga koordināciju, uzraudzību un kvalitātes vadību, vienotas skrīninga datu vadības sistēmas izveidi, kā arī pilnveidojot onkoloģisko slimnieku reģistru, lai nodrošinātu kvalitatīvu un pilnīgu informāciju lēmumu pieņemšanai onkoloģisko slimnieku veselības aprūpes organizēšanai. Tāpat paredzēts turpināt īstenot veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus, lai samazinātu neinfekcijas slimību riska faktoru negatīvo ietekmi, veicinātu veselīgas un drošas dzīves un darba vides attīstību, uzlabotu ārstniecības personu zināšanas un palielinātu to lomu un iesaisti pacientu ārstēšanas procesa vadīšanā, kā arī paredzēts īstenot pētnieciskās aktivitātes, piemēram, iedzīvotāju dzīvesveida paradumu pētījumus un monitoringu, lai nodrošinātu nozari ar informāciju par veselības riska faktoru izplatību, tās tendencēm un potenciālo ietekmi uz Latvijas iedzīvotāju veselību turpmākās politikas plānošanai un īstenošanai, un veikt pētījumus vides veselības jomā, tai skaitā realizējot vidi piesārņojošo vielu biomonitoringu u.c.Atbalstot veselības nozares prioritātes, arī Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam iekļautie uzdevumi ietver atbalsta pasākumus, kas vērsti uz onkoloģisko slimību mazināšanu.Tāpat VM Eiropas ANM plāna reformas 4.1.1.r. "Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja un noturība" ietvaros21 ir pieteikusi atbalsta pasākumu, kas paredz vienotu pamatprincipu izstrādi onkoloģisko slimību negatīvās ietekmes mazināšanai Latvijā. Šobrīd nav vienotu pamatprincipu onkoloģijas jomas attīstībai, nedz infrastruktūrai un funkcionalitātei, nedz nacionālam redzējumam Latvijas vēža centra sertifikācijai un attīstībai, ir dažādas pieejas pacientu ārstēšanā, sadarbība starp iesaistītajām pusēm ir pilnveidojama, attiecīgi nepieciešams izveidot un nodrošināt tādu veselības aprūpes pakalpojuma infrastruktūru un sniegšanu, kas atbilstu noteiktām kvalitātes, efektivitātes un drošības prasībām. Līdz ar to, ANM ietvaros ir paredzēts:• izveidot un sertificēt Latvijas vēža centru, kā arī nodrošināt vienotu onkoloģijas ārstēšanas un aprūpes jomas pārvaldību un metodisko vadību, kā arī īstenot slimnīcu, kas specializējas onkoloģisku pacientu ārstēšanā un aprūpē, sadarbības tīkla izveidi;• izstrādāt vadlīnijas onkoloģijas jomas infrastruktūras attīstībai vēža ārstniecības un aprūpes iestādēs. Kā finansējuma saņēmēju paredzēts piesaistīt onkoloģijas jomas partneri, piesaistot Veselības ministriju, u.c. nozarē iesaistītās kompetentās iestādes.ANM atbalsta un ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda ietvaros ir paredzēts atbalsts onkoloģisko pacientu radioterapijas ārstēšanai nepieciešamo lineāro paātrinātāju iegādei, nodrošinot onkoloģijas pacientiem savlaicīgi pieejamus pakalpojumus ne tikai Rīgā, bet arī pēc iespējas tuvāk savai dzīves vietai Daugavpilī un Liepājā.Attiecīgi, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, varēs tikt nodrošinātas mērķtiecīgas investīcijas ilgtspējīgos risinājumos.Vienlaikus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" ietvaros veselības jomā tiek īstenoti virkne pasākumu arī onkoloģijas jomā:• ir izstrādātas veselības tīklu attīstības vadlīnijas, tai skaitā onkoloģijas jomā. Tāpat ir paredzēta kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izveide veselības jomā, tai skaitā sistēmas izveide un ieviešana onkoloģijas jomā kā vienā no četrām prioritārajām jomām22;• uzsākta projektu īstenošana veselības veicināšanai un slimību profilaksei prioritārajās jomās, tai skaitā onkoloģijas jomā23;• tiek īstenots projekts ar mērķi piesaistīt ārstniecības personas darbam reģionos ārpus Rīgas prioritārajās jomās un darbam krīžu situācijās, tai skaitā onkoloģijas jomā24;• tiek īstenots projekts ar mērķi uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju prioritārajās jomās, tai skaitā onkoloģijas jomā25;• tiek īstenoti projekti veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošanai primārajā, sekundārajā un terciārajā veselības aprūpē prioritārajās jomās, tai skaitā onkoloģijas jomā, kas paredz stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" D, G un E korpusu atjaunošanu 3.-9. stāvam, šo nodaļu funkcionēšanai nepieciešamo inženierkomunikāciju pārbūvi, jaunu liftu izbūvi un esošo nomaiņu un pielāgošanu, stacionāra ēkas B korpusa 1. stāva un 2. stāva atjaunošanu, kuru darbība ir saistīta ar veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu onkoloģijas jomā. Projekta īstenošanas termiņš plānots no 2021. gada augusta līdz 2023. gada 31.decembrim26.1. Statistikas datiĻaundabīgie audzēji ir otrs biežākais nāves cēlonis Latvijas iedzīvotāju vidū; ik gadu ~6 tūkstoši iedzīvotāju nomirst ļaundabīgo audzēju dēļ. Aptuveni 30% no tiem nav sasnieguši 65 gadu vecumu (skat. 1. attēlu). Dinamikā mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem pieaug, bet nedaudz ir samazinājusies priekšlaicīga mirstība.1. attēls. Mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem Latvijā, uz 100 000 iedzīvotājuMirstība no ļaundabīgajiem audzējiem Latvijā ir par 15% augstāka nekā vidēji ES.2017. gadā vecuma standartizētais ļaundabīgo audzēju izraisītais mirstības rādītājs Latvijā bija augstākais starp Baltijas valstīm – 298 uz 100 000 iedzīvotāju, Igaunijā - 287, Lietuvā - 274, un tas bija augstāks nekā ES dalībvalstu vidējais rādītājs – 259 (2016.gadā)27 (skat. 2. attēlu).2. attēls. Vecuma standartizētā mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem Baltijas valstīs, uz 100 000 iedzīvotājuSadalījumā pa reģioniem Latvijā ir vērojamas atšķirības mirstībā no ļaundabīgajiem audzējiem. Augstākais rādītājs vērojams Latgalē, ko varētu ietekmēt iedzīvotāju vecumstruktūra, tomēr, arī, standartizējot pēc vecuma, redzams, ka Latgalē (342 uz 100 000 iedz.) ir būtiski augstāks rādītājs nekā citur Latvijā (vidēji valstī 309) (skat. 3. attēlu). Zemākais standartizētais mirstības rādītājs ir Rīgā - 297 uz 100 000 iedz., kas varētu būt skaidrojams ar pieejamāku veselības aprūpi (diagnostiku, ārstēšanas iespējām).3. attēls. Standartizētā mirstība reģionos no ļaundabīgajiem audzējiem 2019. gadā, uz 100 000 iedzīvotājuPēdējo vienpadsmit gadu laikā (no 2010. gada) mirstība ļaundabīgo audzēju dēļ Latvijā ir pieaugusi par 9,6%. Būtiskākais mirstības pieaugums reģistrēts Vidzemē – par 18%, Latgalē – par 17%. Augstākā mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem kopš 2015. gada tiek reģistrēta Latgalē. Līdzīgas tendences vērojamas arī vecumgrupā līdz 64 gadiem.4. attēls. Mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem reģionos un vidēji LV uz 100 000 iedzīvotājuPriekšlaicīga mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem kopš 2010. gada nedaudz mazinās. Ievērojamākā mirstības rādītāja samazināšanās pēdējo vienpadsmit gadu laikā bija Pierīgas reģionā – attiecīgi par 15%. Turklāt Latgales reģions ir vienīgais, kur šis rādītājs, salīdzinot ar 2010.gadu, ir pieaudzis.Tāpat kā priekšlaicīga mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem visaugstākā ir Latgales reģionā (147 gad. uz 100 000 iedz., LV 106), arī visvairāk potenciāli zaudēto mūža gadu ļaundabīgo audzēju dēļ ir Latgales reģionā (par 30% pārsniedz valsts vidējo rādītāju)28. Tas vērš uzmanību uz nevienlīdzību veselības jomā, kas, iespējams, saistīta gan ar nevienlīdzīgu veselības aprūpes pieejamību, gan augstāku riska faktoru izplatību.2019. gadā, līdzīgi kā iepriekšējos gados, ir augsta mirstība no prostatas (priekšdziedzera) ļaundabīga audzēja (428 jeb 48,5 uz 100 000 vīriešu), bronhu un plaušu ļaundabīga audzēja (913 mirušie jeb 47,7 uz 100 000 iedzīvotāju), kam seko mirstība no kolorektālās daļas ļaundabīgiem audzējiem (679 jeb 35,5 uz 100 000 iedzīvotāju), limfoīdo, asinsrades un radniecīgu audu ļaundabīgiem audzējiem (438 mirušie jeb 22,9 uz 100 000 iedzīvotāju), krūts vēža (426 jeb 41,3 uz 100 000 sieviešu) un kuņģa vēža (396 jeb 20,7 uz 100 000 iedzīvotāju). Katrā no grupām ir dažādas tendences, tāpat tās atšķiras pa reģioniem (skat. 1. tabulu)29.1. tabula. Mirstība no izplatītākajām ļaundabīgo audzēju lokalizācijām vidēji desmit gadu periodā (2010.–2019. gads) reģionos, uz 100 000 iedzīvotāju30 Bronhi un plaušasKuņģisResnā zarna, sigmveida un taisnā zarnaLimfoīdie, asinsrades un radniecīgie audiKrūts (sievietēm)Aizkuņģa dziedzerisProstata (vīriešiem)Latvija48,022,833,920,340,019,643,Rīgas reģions42,622,738,322,046,220,339,3Pierīgas reģions43,419,127,819,635,218,237,9Vidzemes reģions52,619,231,420,434,619,845,1Kurzemes reģions53,420,533,219,237,419,855,4Zemgales reģions50,523,330,117,937,419,743,4Latgales reģions56,231,837,720,442,219,546,5* Krāsu skaidrojumi: sarkans ● – rādītājs sliktāks, salīdzinājumā ar vidējo rādītāju valstī (>10%); zaļš ● – rādītājs labāks, salīdzinājumā ar vidējo rādītāju valstī (>10%); – rādītājs dinamikā pieaug (>10%); – rādītājs dinamikā samazinās (>10%).Atšķirības pa reģioniem (ko varētu būt ietekmējusi gan pakalpojumu pieejamība, t.sk. sasniedzamība, gan sociāli ekonomiskie apstākļi un iedzīvotāju veselībpratība) raksturo onkoloģijas jomas rādītāju salīdzinošā vērtēšana veselības aprūpes sistēmas darbības snieguma novērtēšanas ietvarā31.Latvijā no ļaundabīgajiem audzējiem vidēji ik gadu mirst 13 bērni un pusaudži (0–19 g.v.). Laika periodā no 2011. – 2020. gadam no ļaundabīga audzēja ir miruši 129 bērni: 34 vecuma grupa no 0–4 gadiem, 31 vecuma grupā no 5 – 9 gadiem, 24 – vecuma grupā no 10 – 14 un 40 pusaudži vecuma grupā no 15–19 gadiem.Vecumā grupā no 0–14 gadiem visvairāk bērnu – 34 ir miruši no galvas smadzeņu ļaundabīga audzēja, 17 no leikozes, 7 no mezoteliālo un mīksto audu ļaundabīgajiem audzējiem, 5 no kaulu un locītavu skrimšļu ļaundabīgajiem audzējiem, 6 no nieres ļaundabīga audzēja, 4 no nehodžkina limfomas un pa 1 nāves gadījumam ir no aknu un intrahepatisko žultsceļu ļaundabīga audzēja, olnīcu ļaundabīga audzēja un ļaundabīgas ādas melanomas. Savukārt, vecuma grupā no 15–19 gadiem 9 pusaudži ir miruši no galvas smadzeņu ļaundabīga audzēja, 8 no leikozes, 8 no kaulu un locītavu skrimšļu ļaundabīgajiem audzējiem, 4 no nehodžkina limfomas, 2 no mezoteliālo un mīksto audu ļaundabīgajiem audzējiem, 2 no ļaundabīgas ādas melanomas, 1 neprecīzu apzīmētu, sekundāru un nelokalizētu ļaundabīgu audzēju grupā, 2 no aknu un intrahepatisko žultsceļu ļaundabīga audzēja un pa 1 nāves gadījumam no taisnas zarnas ļaundabīga audzēja, bronhu un plaušu ļaundabīga audzēja un olnīcu ļaundabīga audzēja.Onkoloģiskās slimības pieder pie obligāti reģistrējamajām slimībām, un kopš 2008. gada informācija par onkoloģiskajiem pacientiem tiek uzkrāta Reģistrā. 2018. gadā Reģistrs tika iekļauts vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (turpmāk – Veselības informācijas sistēma)32, kuras pārzinis ir NVD. Datus par pacientiem, kuriem diagnosticēta onkoloģiska slimība, ārstniecības iestādes sniedz tiešsaistē Veselības informācijas sistēmā. Diemžēl nepilnīgā datu apjoma dēļ šobrīd Veselības informācijas sistēmā uzkrātā informācija par saslimstību 2018. un 2019. gadā nav salīdzināma ar iepriekšējiem gadiem ne nacionālā, ne starptautiskā līmenī, līdz ar to turpmākajā statistikas datu aprakstā iekļauti Reģistra dati līdz 2017. gadam.Saskaņā ar Reģistra datiem ik gadu vairāk nekā 11 tūkstošiem cilvēku Latvijā pirmreizēji tiek diagnosticēts ļaundabīgais audzējs (2017. gadā – 11762 jeb 605,6 uz 100 000 iedz.). Saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem pakāpeniski pieaug, no 2010. gada līdz 2017. gadam - par 13%. Tas visdrīzāk skaidrojams gan ar izplatības pieaugumu saistībā ar populācijas novecošanos, gan ar diagnostikas uzlabošanos un pieejamību.5. attēls. Saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem 2010. - 2017. gadā, uz 100 000 iedzīvotājuPar diagnostikas uzlabošanos liecina arī pakāpeniskais agrīni atklāto gadījumu īpatsvara pieaugums – 2010. gadā ar 1. stadiju uzskaitē ņemti 22% pacientu, 2014. gadā – 29% pacientu, bet 2017. gadā – 30%. Ar nelielu tendenci samazināties, bet joprojām augsts saglabājas 3. stadijas gadījumu īpatsvars (2010. gadā 18%, 2014. gadā 17% un 2017. gadā 15%), bet 4. stadijā attiecīgi 22%, 21% un 18%. Jāuzsver, ka agrīna vēža atklāšana ir viens no būtiskiem faktoriem veiksmīgai terapijai un veselības atgūšanai.Pirmā gada letalitāti un piecu gadu izdzīvotību33 ietekmē dažādi faktori, piemēram, ļaundabīga audzēja lokalizācija, morfoloģija, terapijas iespējas. To būtiski ietekmē arī audzēja stadija diagnozes noteikšanas brīdī – 2017. gadā vēlīni diagnosticētajiem ļaundabīgiem audzējiem (4. stadijā) pirmā gada letalitāte bija 72%, bet agrīni diagnosticētiem audzējiem (1. stadijā) – 5,2%. Savukārt, piecu gadu izdzīvotība 4. stadijā 2013. gadā diagnosticētajiem audzējiem bija tikai 7,3%, bet 1. stadijā – 80%.Biežāk izplatītās ļaundabīgo audzēju grupas būtiski ir analizēt arī dzimumu griezumā. Piemēram, vīriešiem biežāk tiek diagnosticēts prostatas (priekšdziedzera), plaušu, citi ādas ļaundabīgie audzēji (neskaitot melanomu) un zarnu ļaundabīgie audzēji (skat. 6. attēlu). 2017. gadā vīriešiem visbiežāk diagnosticēja priekšdziedzera ļaundabīgo audzēju (1286 gadījumi jeb 144,1 uz 100 000 vīriešu). Tam seko bronhu un plaušu ļaundabīgs audzējs (849 gadījumi jeb 95,1 uz 100 000 vīriešu), citi ādas ļaundabīgie audzēji (neskaitot ādas melanomu) (567 gadījumi jeb 63,5 uz 100 000 vīriešu) un zarnu ļaundabīgs audzējs (536 gadījumi jeb 60,0 uz 100 000 vīriešu). Turklāt saslimstība ar priekšdziedzera, plaušu, citiem ādas ļaundabīgiem audzējiem (neskaitot ādas melanomu), zarnu ļaundabīgu audzēju pēdējos gados ir pieaugusi, kas būtu skaidrojums arī ar pacientu vēršanos pie ārsta veselības pārbaudei un izmeklējumu, piemēram, PSA (prostatas specifiskais antigēns) analīzes veikšanu.6. attēls. Izplatītākās pirmreizēji reģistrētās ļaundabīga audzēja diagnozes vīriešiem 2010.–2017. gadā, uz 100 000 iedzīvotājuSievietēm biežākie ir krūts, ādas ļaundabīgie audzēji (neskaitot ādas melanomu), resnās zarnas un dzemdes ķermeņa ļaundabīgie audzēji (skat. 7. attēlu). 2017.gadā sievietēm visbiežāk konstatēja krūts ļaundabīgu audzēju (1133 gadījumi jeb 107,9 uz 100 000 sieviešu), kam sekoja citi ādas ļaundabīgie audzēji (neskaitot ādas melanomu) - 896 gadījumi jeb 85,4 uz 100 000 un kolorektālais ļaundabīgais audzējs (595 gadījumi jeb 56,7 uz 100 000).7. attēls. Izplatītākās pirmreizēji reģistrētās ļaundabīga audzēja diagnozes sievietēm 2010. – 2017. gadā, uz 100 000 iedzīvotājuNozīmīgu vietu sieviešu ļaundabīgo audzēju saslimstības lokalizāciju struktūrā ieņem dzimumspecifiskie ļaundabīgie audzēji: olnīcas, dzemdes kakls, dzemdes ķermenis. Dzemdes kakla ļaundabīgais audzējs ir otrajā vietā (aiz krūts ļaundabīgā audzēja) potenciāli zaudēto mūža gadu cēloņu grupā sievietēm. To galvenokārt ietekmē tas, ka tas attīstās un sievietes no tā mirst salīdzinoši agrākā vecumā nekā no citu lokalizāciju audzējiem. Šīs lokalizācijas ļaundabīgos audzējus var novērst, savlaicīgi diagnosticējot un veiksmīgi ārstējot priekšvēža stāvokļus. Neraugoties uz dzemdes kakla vēža skrīningu, pagaidām stabili pozitīva rādītāju dinamika nav novērojama. Nākotnē rādītājam būtu jāsamazinās ieviestās CPV vakcinācijas rezultātā.Saslimstība ar ādas ļaundabīgajiem audzējiem (neskaitot ādas melanomu) dinamikā pieaug, kopš 2010.gada tā pieaugusi par 50%, 2017.gadā sasniedzot 87 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju. Daļēji tas varētu būt saistīts ar diagnostikas uzlabošanos. Augstāka saslimstība ar ādas ļaundabīgajiem audzējiem (neskaitot ādas melanomu) ir sievietēm, kas varētu būt skaidrojams ar diagnostikas un pakalpojuma pieejamības uzlabošanos, gan daļēji ar to, ka sievietes biežāk pārbauda dzimumzīmes un citus ādas veidojumus, jo mirstība dzimumu grupās būtiski neatšķiras. Mirstības rādītāji šo audzēju dēļ ir svārstīgi, bet kopumā būtiski nemainās.Saslimstības ar ļaundabīgajiem audzējiem rādītāji, līdzīgi kā mirstības rādītāji, atšķiras arī reģionu griezumā; atšķirības ir 18% robežās,salīdzinot ar vidējo rādītāju valstī. Augstākais saslimstības rādītājs ar ļaundabīgajiem audzējiem reģistrēts Kurzemes reģionā, turklāt tas būtiski nemainās arī, standartizējot pēc vecuma. Augstāks rādītājs varētu liecināt par labāku diagnostiku, tomēr, ņemot vērā arī salīdzinoši augstāko mirstību šajā reģionā, tas norāda uz augstāku ļaundabīgo audzēju izplatību Kurzemes reģionā.8. attēls. Standartizētā saslimstība reģionos ar ļaundabīgajiem audzējiem 2017. gadā, uz 100 000 iedzīvotājuZemākā saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem ir Zemgales reģionā. Dinamikā kopš 2010. gada saslimstības pieaugums vērojams visos reģionos.9. attēls. Saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem 2017. gadā reģionos, uz 100 000 iedzīvotāju, izplatītākās lokalizācijasLai gan reģionu griezumā izplatītākās lokalizācijas ir tās pašas, kas vidēji Latvijā, tomēr pastāv arī reģionālās atšķirības. Redzamākā atšķirība ir augstā ādas ļaundabīgo audzēju (t.sk. melanomas) izplatība Kurzemes reģionā34.Biežākā onkoloģiskā slimība bērna vecumā ir akūta limfoblastu leikēmija (ALL), veidojot 23% no visiem gadījumiem. Biežuma ziņā seko dažādas limfomas – hodžkina limfomas (HL) un nehodžkina limfomas (NHL), kopumā veidojot 18%. Tām seko centrālās nervu sistēmas (CNS), veidojot 14% no visiem solīdajiem audzējiem. Kaulu un mīksto audu ļaundabīgos audzējus novēro 8% no visiem bērnu vecuma solīdajiem audzējiem un biežāk tās ir osteosarkomas un Jūinga sarkomas – pārsvarā augstas malignitātes pakāpes audzēji, kas biežāk novērojami pusaudžu vecumā. Rabdomiosarkomas (RMS) un citi mīksto audu audzēji, akūtās mieloīdas leikēmijas (AML) un neiroblastomas katra veido vēl 6% no kopējā onkoloģisko slimību īpatsvara. Nieru ļaundabīgi audzēji, no kuriem bērnu vecumā visbiežāk sastop nefroblastomu jeb Vilmsa tumoru, veido 5% no visām onkoloģiskajām slimībām. Aptuveni 4 % no solīdajiem bērnu vecuma audzējiem ir dažādie dīgļšūnu audzēji, kuriem raksturīgākās lokalizācijas ir astes kaula rajons, vēdera dobums un dzimumdziedzeri. Langerhansa šūnu histiocitoze ir solīdais tumors ar mainīgu dabu, kuru tikai ļoti lokālas izplatības gadījumā var izārstēt ķirurģiski, veido vēl 4 % no visiem audzējiem bērnu vecumā. Aknu ļaundabīgi audzēji, retinoblastomas, melanomas, vairogdziedzera audzēji u.c. retie audzēji veido vēl aptuveni 6 % no kopējā bērnu vecuma audzēju īpatsvara (skat. 10. attēlu). Kopējais pacientu skaits, kas analizēts laika periodā no 2013.-2018.gadam, ir 284 gadījumi.10. attēls. Onkoloģisko diagnožu īpatsvars bērniem Latvijā laikā no 2013.–2018. gadam, procentosJāņem vērā, ka katra saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem ir atšķirīga bērnu vecuma grupās. Bērniem vecumā līdz vienam gadam relatīvi biežāk novēro neiroblastomas, retinoblastomas un akūtas mieloblastu leikēmijas. Bērniem vecumā no 1 - 5 gadiem visbiežāk sastop akūtas limfoblastu leikēmijas un nehodžkina limfomas. Hodžkina limfomas un kaulu audzēji ir biežākie solīdie audzēji bērniem vecumā pēc 10 gadiem. CNS audzēju sastopamība ir vienmērīga visās vecuma grupās35.11. attēls. Onkoloģisko slimību sadalījums pa vecuma grupām bērniem2. Riska faktoru izplatība un ietekmePētījumos ir parādīts, ka noteikti riska faktori var palielināt cilvēka iespējas saslimt ar ļaundabīgu audzēju.Vēža riska faktori, līdzīgi kā citu slimību riska faktori, ir iedalāmi tādos, kas nav ietekmējami (piemēram, vecums, iedzimtība), un tādos, kas ir kontrolējami/novēršami. Personām ar augstu iedzimtības risku jeb ģenētisku predispozīciju (piem., BRCA1/2 vai TP53 u.c. gēnu mutācijām) ir pieejamas atsevišķas skrīninga programmas un profilakses iespējas. Svarīgi, ka šādam personām onkoloģiskās slimības izpaužas agrīnākā vecumā (t.sk. bērnu un pusaudžu) un viņiem reti ir novēršami riska faktori. Līdz ar to, identificējot šādas personas un viņu radiniekus, ir iespējams mazināt saslimstību ar ļaundabīgu audzēju šajā grupā (gan pieaugušajiem, gan bērniem), kam būtu lielākā ietekme uz dzīvildzi.Pie riska faktoriem, kas ir kontrolējami/novēršami, pieder vides faktori (piemēram, dažādu vielu iedarbība, starojums) un dzīvesveida paradumi (piemēram, smēķēšana, alkohola un narkotisko vielu lietošana, neveselīgs uzturs, mazkustīgs dzīvesveids, pārmērīga sauļošanās u.c.). Kā atsevišķu vēža veidu riska faktori atzīmējamas arī infekcijas slimības (piem., B un C vīrushepatīti, CPV infekcija).Tiek lēsts, ka 40% vēža gadījumu ir profilaktiski novēršami36. Primārā profilakse ļaundabīgo audzēju gadījumā pārsvarā nav specifiska un galvenokārt balstās uz riska faktoru ietekmes mazināšanu vai novēršanu, slimību profilakses un veselības veicināšanas pasākumiem. Rīcība vēža profilakses un veselīga dzīvesveida veicināšanas jomā kalpo arī cīņai pret aptaukošanos un citām neinfekcijas slimībām, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām un cukura diabētu, jo tām ir kopīgi riska faktori. Ir zinātniski pierādīts, ka aptaukošanās un neveselīgs uzturs saistīts ar paaugstinātu daudzu lokalizāciju vēža saslimstības risku37,38,39,40. Turpretim pietiekama fiziskā aktivitāte tiek saistīta ar dažādu lokalizāciju vēža saslimstības riska samazināšanu, piemēram: resnās zarnas ļaundabīgs audzējs, krūts, dzemdes, urīnpūšļa, barības vada un kuņģa ļaundabīgs audzējs41.Kā svarīgākie onkoloģisko slimību riska faktori Latvijā ir liekā ķermeņa masa un aptaukošanās, zems dārzeņu, augļu un ogu patēriņš populācijā, mazkustīgs dzīvesveids, smēķēšana un alkohola lietošana.Lai sniegtu iedzīvotājiem atbalstu onkoloģisko slimību profilaksē, ir izstrādāts un publicēts informatīvs materiāls "Veselīga uztura ieteikumi onkoloģisko slimību profilaksei"42. Ļaundabīgo audzēju profilaksei veselīga uztura rekomendācijās tiek ieteikts ik dienu uzturā lietot dārzeņus, augļus un ogas, šķiedrvielām bagātus pilngraudu produktus, savukārt, ierobežot sarkanās gaļas, kūpinājumu un grilētas gaļas, kā arī sāls patēriņu43.Tāpat ir nozīmīgi ikdienā nodarboties ar regulārām fiziskām aktivitātēm. PVO rekomendē pieaugušajiem būt fiziski aktīviem vismaz 150 minūtes nedēļā, savukārt, bērniem tiek ieteiktas vismaz 60 minūtes katru dienu44. Veselīga uztura un fizisko aktivitāšu veicināšanas pasākumi tiek plānoti jaunā politikas plānošanas dokumenta "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam" ietvaros.Latvijas iedzīvotāju (15-74.g.v.) veselību ietekmējošo paradumu pētījumu dati liecina, ka onkoloģisko slimību riska faktoru izplatība nemazinās, vērojamas atšķirības dzimumu griezumā.2018. gadā liekā ķermeņa masa bija 34% iedzīvotāju (39% vīriešu un 31% sieviešu) un aptaukošanās - kopumā 24% (19% vīriešu un 28% sieviešu). Salīdzinot ar iepriekšējās aptaujas datiem 2016.gadā, novērojama situācijas pasliktināšanās abu dzimumu grupās45. Aptaukošanās rādītājs (veicot mērījumus) Latvijā (24%) bija augstāks nekā Igaunijā (18%) un vidēji ES (9 valstīs 24%), tieši uz sieviešu rēķina. Tāpat aptaukošanās rādītājs pēc pašu ziņotajiem mērījumiem Latvijā (21%) ir augstākais starp Baltijas valstīm (Lietuvā 17%, Igaunijā 19%) un otrs augstākais ES (vidēji 17%). Latvija ir starp valstīm, kam pēdējo desmit gadu laikā vērojams lielākais šī rādītāja pieaugums46.Liekās ķermeņa masas (t.sk. aptaukošanās) rādītājs dinamikā pieaudzis arī skolēnu (11, 13 un 15 g.v.) vidū. Pieaugot vecumam, tas mazinās; augstāks tas ir zēniem visās vecuma grupās. Visaugstākais liekā svara īpatsvars 2018.gadā bija 11-gadīgiem zēniem (30%), viszemākais – 15-gadīgām meitenēm (13%)47. Skolēnu aptaukošanās Latvijā (16%) ir zemāka nekā Igaunijā (19%) un vidēji ES (19%), bet nedaudz augstāka nekā Lietuvā (15%)48.Saskaņā ar Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījuma 2018./2019.mācību gada aptaujas datiem kopumā 23% (2015./2016. – 22%) septiņgadīgo skolēnu bija lieka ķermeņa masa un aptaukošanās, attiecīgi 24% zēnu un 22% meiteņu (2015./2016. - 24% zēnu un 19% meiteņu). Deviņgadīgu skolēnu īpatsvars ar lieku ķermeņa masu un aptaukošanos bija 25% (2015./2016. – 26%), attiecīgi 27% zēnu un 23% meiteņu (2015./2016. – 29% zēnu un 22% meiteņu).Ļoti zema ir Latvijas iedzīvotāju fiziskā aktivitāte. 2018. gadā pietiekama fiziskā aktivitāte (pieaugušajiem vismaz 30 minūtes vismaz 4 reizes nedēļā) kopumā ir tikai 9% iedzīvotāju (15-74 g.v.) (10% vīriešu un 9% sieviešu), 2016.gadā kopumā bija 12% (13% vīriešu un 12% sieviešu)49.2017./2018. mācību gada aptaujas dati liecina, ka pietiekama fiziskā aktivitāte (vismaz 60 minūtes katru dienu) pēdējās nedēļas laikā ir bijusi 18,8% skolēnu (2013./2014. – 18,5%). Aptaujas rezultāti ļauj secināt, ka Latvijā skolēni savā brīvajā laikā ilgstoši skatās televizoru (ieskaitot video un DVD) visas nedēļas garumā. Vismaz četras stundas darba dienās televīzijas raidījumus, ieskaitot video un DVD, kopumā skatās piektdaļa skolēnu – 23%, bet nedēļas nogalēs gandrīz divreiz vairāk – 41% skolēnu. Pieaugot vecumam, šis rādītājs ievērojami pieaug50.Laika periodā no 2016. līdz 2018. gadam ir pasliktinājušies arī uztura paradumi. Katru dienu uzturā svaigus dārzeņus lieto kopumā 37% iedzīvotāju (31% vīriešu un 42% sieviešu). Salīdzinot ar 2016.gadu, ir vērojams samazinājums. Vēl zemāks ir augļu un ogu patēriņš – katru dienu tās uzturā lieto 24% respondentu (19% vīriešu un 30% sieviešu), 2016.gadā kopumā 30% iedzīvotāju51.Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma 2017./2018. mācību gada aptaujas dati liecina, ka kopumā 27% (2013./2014. – 26%) 11, 13 un 15-gadīgu pusaudžu vismaz reizi dienā ēd augļus (24% zēnu un 29% meiteņu), un dārzeņus kopumā 27% skolēnu (2013./2014. – 26%); analizējot datus pa dzimumiem 24% zēnu (2013./2014. - 21%) un 30% meiteņu (2013./2014. – 30%)52.Tabakas smēķēšana ir būtisks onkoloģisko slimību riska faktors53 un galvenais cēlonis bronhu un plaušu ļaundabīgā audzēja attīstībai. Šīs lokalizācijas ļaundabīgais audzējs ir viens no galvenajiem ļaundabīgo audzēju izraisītas mirstības cēloņiem, kā arī viens no biežāk diagnosticētajiem ļaundabīgajiem audzējiem, īpaši vīriešiem, ņemot vērā to, ka smēķēšanas paradums ilgstoši ir bijis būtiski izplatītāks vīriešu populācijā. Vērtējot dinamikā, novērojama pozitīva virzība smēķēšanas izplatības jomā. Salīdzinot ar 2016. gada aptaujas datiem, samazinājies ikdienas smēķētāju īpatsvars no kopumā 33% līdz 24% 2018. gadā. Analizējot datus dzimumu grupās, vērojams samazinājums abiem dzimumiem – 38,3% vīriešu (2016. – 48,4%) un 12% sieviešu (2016. – 20%)54. Neraugoties uz samazinājumu, šis rādītājs Latvijā joprojām ir būtiski augstāks nekā Baltijas valstīs (Igaunijā 17%, Lietuvā 20%)55.Pēdējās Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma aptaujās, sākot no 2013./2014. mācību gada, būtiski samazinājies regulāri smēķējošu pusaudžu īpatsvars. Samazināšanās tendenci noteica regulāro smēķētāju prevalences (kontingenta) izmaiņas 13 un 15-gadīgajiem skolēniem: 3% 13-gadīgiem zēniem (11% 2010.gadā) un 13% 15-gadīgiem zēniem (32% 2010.gadā), 2,7% 13-gadīgām meitenēm (7,4% 2010.gadā) un 12% 15-gadīgām meitenēm (22% 2010.gadā). 2017./2018. mācību gada aptaujā skolēniem tika jautāts par elektroniskās cigaretes lietošanu dzīvē vispār un pēdējo 30 dienu laikā. Kopumā savā dzīvē vismaz vienu dienu elektronisko cigareti ir lietojuši 27% skolēnu, attiecīgi 31,1% zēnu un 22,3% meiteņu. Augstākais skolēnu īpatsvars, kuri savā dzīvē ir lietojuši kaut vienu dienu elektronisko cigareti, ir 15-gadīgo grupā – 47% (13-gadīgo – 28% un 11-gadīgo – 7,6%). Pēdējo 30 dienu laikā vismaz vienu dienu elektronisko cigareti ir lietojuši 9,6% skolēnu, attiecīgi 12% zēnu un 6,8% meiteņu, un augstākā izplatība abiem dzimumiem ir 15-gadīgo skolēnu grupā.Pēdējos gados būtiski izdevies samazināt pasīvo smēķēšanu darba vietās (vismaz stunda piesmēķētā telpā): no 14% 2010. gadā uz 4% 2018. gadā. Lai gan būtiski sarucis arī to iedzīvotāju īpatsvars, kuri pakļauti pasīvajai smēķēšanai mājās (no 45% 2010. gadā uz 26% 2018. gadā), tas joprojām ir ļoti augsts56.Tāpat pēdējos gados gan Eiropā, gan Latvijā ir ienākuši arī citi dažādi tabaku un nikotīnu saturoši produkti, kā, piemēram, karsējamā tabaka, kas lietojama karsēšanas ierīcēs, un nikotīnu saturoši beztabakas spilventiņi, kas tiek piedāvāti kā alternatīvie produkti tradicionālajiem tabakas izstrādājumiem un ir kļuvuši populāri jauniešu vidū. PVO vēl šobrīd tiek veikti pētījumi par jaunievesto tabakas izstrādājumu, tai skaitā karsējamās tabakas un nikotīnu saturošo produktu ietekmi uz veselību. Ņemot vērā iepriekšminēto un arī pieejamos pētījumus, kas apstiprina tabakas un nikotīna negatīvo ietekmi uz veselību, Jaunajās pamatnostādnēs ir iekļauti uzdevumi, lai noteiktu stingrāku tabakas un nikotīna saturošu izstrādājumu regulējumu, lai mazinātu šādu produktu pieejamību, tiešu un netiešu šādu produktu reklāmu, mārketingu – šī iemesla dēļ šajā plānā nav iekļauti specifiski pasākumi tabakas kontroles politikas jomā. Palīdzības saņemšana smēķēšanas atmešanā ievērojami palielina smēķēšanas atmešanas varbūtību. Bez palīdzības, smēķēšanu veiksmīgi izdotas atmest retāk, savukārt smēķēšanas atmešanas farmakoloģiskie līdzekļi un profesionāls atbalsts var dubultot smēķēšanas atmešanas varbūtību. Latvijā jau vairākus gadus sekmīgi darbojas konsultatīvais tālrunis smēķēšanas atmešanai. Lai nodrošinātu vienu no atbalsta veidiem – konsultācijas smēķēšanas atmešanas gadījumā, plānā paredzēts turpināt nodrošināt smēķēšanas atmešanas konsultatīvā tālruņa darbību, lai sniegtu iedzīvotājiem informāciju un atbalstu smēķēšanas atmešanas gadījumā.Viens no būtiskiem vairāku onkoloģisko slimību riska faktoriem ir pārmērīga alkohola lietošana57. Latvijā ir augstākais (12,6 litri 2018.gadā) absolūtā alkohola patēriņš (litros uz 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju) starp Baltijas valstīm (Lietuvā 11,2 litri, Igaunijā 10,1 litri), kā arī tas būtiski pārsniedz ES vidējo (10 litri)58. Saskaņā ar 2015. gada pētījuma datiem 44,5% iedzīvotāju (15-64 g.v.) pēdējā gada laikā ir lietojuši alkoholu pārmērīgā jeb riskantā veidā (2011. gadā 44%); vairāk šāda uzvedība raksturīga vīriešiem (2015. gadā 61%; 2011. – 62%) nekā sievietēm (2015. – 28%; 2011. – 26%)59. Šie rādītāji ir augstāki nekā vidēji ES (33%) un Igaunijā (42%), tomēr zemāki nekā Lietuvā (49%)60.Pētījuma "Atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū ESPAD (European School Survey Project on Alcohol and Other Drugs) 2019" aptaujas dati rāda, ka 89% skolēnu (15-16 g.v.) kaut reizi dzīvē ir pamēģinājuši kādu alkoholisko dzērienu, kas ir tieši tikpat, cik 2015. gadā un kas joprojām ir viens no augstākajiem rādītājiem ESPAD pētījuma dalībvalstu vidū. Analizējot dzimumu griezumā, tie ir 87% zēnu un 91% meiteņu.Pēdējo 12 mēnešu laikā alkoholiskos dzērienus vismaz vienu reizi ir lietojuši 75% skolēnu (80% zēnu, 70% meiteņu), saglabājoties rādītājam 2015. gada līmenī. Rādītājs, kas atspoguļo regulāru alkohola lietošanas paradumu nostiprināšanos (20 un vairāk reižu alkohola lietošanas gadījumu), gan ESPAD dalībvalstīs kopumā, gan Latvijā turpina samazināties. 2019. gadā Latvijā tas bija 10%. Latvijas meiteņu vidū ir lielāks to īpatsvars, kuras pēdējā gada laikā ir lietojušas alkoholiskos dzērienus 20 reizes un biežāk, sasniedzot 12%. Zēnu vidū šis rādītājs ir 8%.Pēdējo 30 dienu laikā alkoholiskos dzērienus vismaz vienu reizi ir lietojuši 47% Latvijas skolēnu, kas ir tikpat daudz, cik ESPAD valstīs vidēji 2019. gadā. Salīdzinot ar 2015. gadu, šis rādītājs Latvijā ir nedaudz palielinājies – par 3,4 procentpunktiem. Vērtējot dzimumu griezumā, redzams, ka Latvijā nesenas alkohola lietošanas pieredze zēnu vidū četru gadu laikā ir saglabājusies nemainīga (42%), savukārt meitenēm pieaugusi par astoņiem procentpunktiem no 45 % līdz 53%.2019.gadā 44% (skolēnu atzīst, ka savas dzīves laikā kaut reizi ir bijuši piedzērušies (2015. – 44%), vidēji ESPAD valstīs – 36%. Pēdējā mēneša laikā kā zēni, tā meitenes vienlīdz bieži atzinuši, ka bijuši piedzērušies (12%). Atbilstoši jauniešu atbildēm pēdējo 30 dienu laikā 36% (meitenes – 38%, zēni – 33%, pretēji iepriekšējo gadu rādītājiem) skolēnu bija izdzēruši piecas vai vairāk alkohola devas vienā iedzeršanas reizē (riskanta alkohola lietošana). Kopš 2007. gada šis rādītājs Latvijas skolēnu vidū samazinājies un 2019. gadā ir pietuvojies ESPAD dalībvalstu vidējam rādītājam (34%).Lai samazinātu alkohola nodarīto kaitējumu sabiedrības veselībai, ierobežojot alkoholisko dzērienu lietošanas izplatību un radītās sekas, vienlaikus uzlabojot alkohola atkarības ārstēšanas un rehabilitācijas pakalpojumus, VM izstrādāja un 2020. gada 30. jūlijā Ministru kabinetā tika apstiprināts "Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāns 2020. – 2022. gadam" (turpmāk – Alkohola plāns). Alkohola plānā ir iekļauti pasākumi alkoholisko dzērienu pieejamības samazināšanai, kā arī alkoholisko dzērienu mārketinga un reklāmas ierobežošanai, izstrādājot atbilstošu normatīvo regulējumu, tāpat paredzēti sabiedrības izglītošanas pasākumi par alkoholisko dzērienu kaitīgo ietekmi uz veselību. Minētie pasākumi balstīti PVO labās prakses rekomendācijās "Best buys"61 alkohola kaitējuma mazināšanai, kā arī citu valstu pieredzē. Ņemot vērā, ka Jaunajās pamatnostādnēs ir iekļauti pasākumi sabiedrības izglītošanai par alkoholisko dzērienu kaitējumu veselībai, kā arī paredzētas speciālas programmas selektīvās profilakses attīstīšanai personām ar augstāku risku, šajā plānā specifiski pasākumi nav iekļauti.III. Rīcības virzieni1. Riska faktoru izplatības un ietekmes uz veselību mazināšanaOnkoloģisko slimību gadījumā svarīga ir profilakse, jo priekšvēža izmaiņas un ļaundabīgie audzēji agrīnās stadijās ne vienmēr rada sūdzības un tām nav specifisku simptomu. Profilaktiskās pārbaudes sniedz iespēju agrīni atklāt priekšvēža vai onkoloģiskās slimības un uzsākt savlaicīgu ārstēšanu. Atsevišķām ļaundabīgo audzēju lokalizācijām iespējama sekundārā profilakse - skrīnings, kas, mērķtiecīgi izmeklējot noteiktas iedzīvotāju riska grupas, palīdz ļaundabīgu audzēju savlaicīgāk diagnosticēt un līdz ar to arī veiksmīgāk ārstēt. Metodiski organizēta un uzraudzīta vēža skrīningprogramma var būtiski mazināt konkrētās slimības radīto slogu, mazinot kopējo slimības aktīvas terapijas ilgumu un intensitāti, uzlabojot dzīvildzi un dzīves kvalitāti. Skrīnings par efektīvu atzīts kolorektālajam, krūts un dzemdes kakla ļaundabīgajam audzējam62. Latvijā tiek īstenota valsts apmaksāta savlaicīgas vēža atklāšanas programma, kurā ir iekļautas trīs agrīnās vēža diagnostikas pārbaudes: krūts vēža izmeklējums ar mamogrāfijas metodi (vienu reizi divos gados sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem), dzemdes kakla vēža pārbaude (vienu reizi trijos gados sievietēm vecumā no 25 līdz 70), kolorektālā (zarnu) vēža pārbaude jeb slēpto asiņu izmeklējums fēcēs (vienu reizi gadā sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem).Krūts ļaundabīgā audzēja, kas ir sievietēm visbiežāk konstatētais audzējs, agrīnā diagnostikā skrīningam ir ļoti liela nozīme. 2020. gadā krūts vēža skrīninga atsaucība bija tikai 30%. Lai gan kopš 2010. gada (19%) skrīninga atsaucības rādītāji ir pieauguši, joprojām tie ir nepietiekami63.Saskaņā ar Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma 2018. gada datiem 87% sieviešu vecumā no 50-68 gadiem pēdējo divu gadu laikā bija saņēmušas NVD uzaicinājuma vēstuli veikt bezmaksas mamogrāfiju, un pēdējo divu gadu laikā 68% šo sieviešu ir veikušas mamogrāfiju, izmantojot uzaicinājuma vēstuli uz valsts apmaksātu krūts vēža skrīningu. Tomēr 27% sieviešu to nav veikušas, kaut arī ir saņēmušas minēto uzaicinājuma vēstuli. Vairāk kā puse (58%) šo sieviešu kā iemeslu valsts apmaksātas mamogrāfijas neveikšanai minējušas, ka jūtas veselas un viņām nav nekādu sūdzību, 45% sieviešu pašas regulāri veicot krūšu pašpārbaudi64.Dzemdes kakla ļaundabīgais audzējs ir viens no izplatītākajiem ļaundabīgajiem audzējiem gados jaunākām sievietēm (25-45 gadu vecumā). Dzemdes kakla vēža skrīninga mērķis ir atklāt dzemdes kakla vēža priekšvēža stāvokļus vai slimību agrīnās stadijās (0, I, II stadija), kad atbilstoša ārstēšana ir efektīva (priekšvēža stāvokļu gadījumā slimību ar ļaundabīgu audzēju var novērst) un var uzlabot dzīves kvalitāti un izdzīvotību. Lai gan kopš 2010. gada atsaucība dzemdes kakla vēža skrīningam ir augusi (no 15% 2010. gadā līdz 34% 2020. gadā), tā tomēr ir nepietiekama65. Jāņem vērā, ka daļa sieviešu izmeklējumus veic par privātajiem līdzekļiem, līdz ar to reālā populācijas aptvere precīzi nav zināma. Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma 2018.gada dati rāda, ka 74% sieviešu vecumā no 25-67 gadiem pēdējo trīs gadu laikā bija saņēmušas NVD uzaicinājuma vēstuli veikt bezmaksas dzemdes kakla vēža skrīningu. 66% no šīm sievietēm tika veikušas dzemdes kakla vēža skrīningu, izmantojot NVD uzaicinājuma vēstuli. Savukārt, 18% no uzaicinājumu saņēmušajām sievietēm to nav veikušas. Kā iemesli tiek norādīti: jūtas veselas un nav nekādu simptomu (52%), nav brīva laika un ir pārāk aizņemtas (33%)66.Valsts apmaksāta zarnu ļaundabīga audzēja skrīninga programma tiek organizēta ar ģimenes ārstu starpniecību. Pēc oficiālajiem datiem šī skrīninga aptvere 2020. gadā ir tikai 15%67. Saskaņā ar pētījuma datiem tikai 40% (33% vīriešu un 44% sieviešu) attiecīgās grupas iedzīvotāju ģimenes ārsts pēdējā gada laikā ir ieteicis veikt zarnu vēža skrīningu. 22% respondentu norāda, ka ģimenes ārsts izsniedzis nosūtījumu uz izmeklējumu, 18% saņēmuši no ārsta testa komplektu un informāciju par izmeklējuma veikšanu mājas apstākļos. Pēdējā gada laikā zarnu vēža skrīningu ir veikuši tikai 35% respondentu (27% vīriešu un 39% sieviešu) no tiem, kam ārsts ir ieteicis to veikt. Kā galvenie iemesli zarnu skrīninga neveikšanai ir informācijas trūkums par nepieciešamību veikt zarnu vēža skrīningu (67%) un tas, ka respondentiem nav nekādu sūdzību, jūtas labi (67%)68.Pēdējos gados ir pierādīts, ka arī vakcinācija ir efektīvs līdzeklis onkoloģisko slimību profilaksei. CPV izraisa dažādu lokalizāciju ļaundabīgos audzējus un vakcinācija dod iespēju ierobežot dažādu tipu CPV.Igaunijas Tartu universitātes zinātnieki ir izvērtējuši CPV vakcīnas ietekmi uz sabiedrības veselību. Ņemto vērā to, ka sabiedrības veselības problēmas Igaunijā un Latvijā ir līdzīgas, šo pētījumu var attiecināt arī uz Latviju. Igaunijā veiktā pētījumā norādīts, ka 85-100% dzemdes kakla, 80-90% kolorektālā anālās zonas, 29-74% vaginālo un 35-40% mutes un rīkles ļaundabīgu audzēju ir saistīti ar CPV. Pēc PVO datiem 2001.gadā pasaulē bija 630 miljonu cilvēku (9-13%), kas inficējušies ar CPV. Igaunijas 2015.gada CPV vakcīnu izmaksu un efektivitātes pētījumā69 aprēķināts, ka 10 000 divpadsmitgadīgu meiteņu vakcinācija novērstu 116–157 ar CPV saistītus audzēju gadījumus un 33–44 ar CPV saistītus nāves gadījumus.ASV Nacionālais vēža institūts ir norādījis, ka, ņemot vērā to, ka CPV infekcija ir tik izplatīta, lielākā daļa cilvēku to iegūst īsi pēc tam, kad pirmo reizi kļūst seksuāli aktīvi. Arī persona, kurai ir bijis tikai viens dzimumpartneris, var iegūt CPV infekciju70.Šobrīd visplašāk izplatītais CPV izraisītais audzējs ir dzemdes kakla ļaundabīgais audzējs. Šī, līdzīgi kā citas onkoloģiskās slimības, ir hroniskā slimība, kas attīstās daudzu gadu laikā, tādējādi sieviete var saslimt pat 20-30 gadus pēc inficēšanās ar CPV.Visbiežākie dzemdes kakla ļaundabīgā audzēja izraisītāji ir CPV 16. un 18. tips – aptuveni 70% no visiem dzemdes kakla ļaundabīgo audzēju gadījumiem saistīti tieši ar šiem CPV tipiem.CPV izraisa dažādus audzējus, ne tikai dzemdes kakla ļaundabīgo audzēju: piemēram, balsenes papilomatozi maziem bērniem, kondilomas uz dzimumorgāniem; dzemdējot sieviete CPV var nodot savam bērnam. Šobrīd Latvijā pieejamā vakcīna pret CPV darbojas gandrīz pret visiem CPV vīrusu tipiem un ir iespējama profilakse pret ģenitāliju, galvas un kakla audzējiem, pret kuriem šobrīd nav pat metodes, kā tos laikus atklāt un citādi novērst.71Plašai vakcinācijai ir potenciāls samazināt saslimstību ar CPV izraisītiem ļaundabīgiem audzējiem pasaulē vismaz par divām trešdaļām. Turklāt savlaicīga vakcinācija nākotnē var samazināt nepieciešamību izmantot medicīniskās aprūpes pakalpojumus: samazinās nepieciešamība veikt invazīvas procedūras (biopsijas), kas saistītas ar pārbaudēm pēc novirzēm dzemdes kakla skrīninga testēšanā. Tādējādi vakcinācija palīdz samazināt veselības aprūpes izmaksas.72Vakcinācija pasargā ne tikai vakcinēto indivīdu pret inficēšanos ar noteiktiem CPV vīrusu tipiem, bet vakcīna arī samazina vīrusa cirkulāciju sabiedrībā, tādējādi pasargājot tās personas, kuras nav vakcinētas. Tādējādi vakcinācijai pret CPV ir nozīme ne tikai meiteņu un sieviešu veselībai, bet arī puišu un vīriešu veselībai.Vērtējot vakcinācijas pret CPV aptveri Latvijā, jāatzīmē, ka pēdējos gados pieaug meiteņu vakcinācijas atvere pret CPV, tomēr joprojām tā nav pietiekama, lai ierobežotu vīrusa cirkulāciju un panāktu sabiedrības aizsardzību pret CPV izraisītiem audzējiem. 2010.gadā pirmo poti pret CPV saņēma 49% meiteņu 12 gadu vecumā, 2019.gadā – 63%; 2020. gadā – 72%. Jāpiebilst, ka pa gadiem šī rādītāja tendence ir ļoti svārstīga. Pilnu vakcinācijas kursu pret CPV 2019. gadā bija saņēmuši 56% meiteņu, 2017.g. – 40%. Vakcinācijas atteikumu skaits ir pieaudzis no 13% – 2011. gadā līdz 20% – 2019.gadā.CPV vakcinācijā galvenā loma ir ģimenes ārstiem, tāpēc būtiski ir veicināt ģimenes ārstu iesaisti CPV vakcinācijas aptveres palielināšanā. Ģimenes ārstiem aktīvāk uzrunājot un iesaistoties pusaudžu izglītošanā reproduktīvās veselības un vakcinācijas jautājumos, ir iespējams palielināt CPV vakcināciju pusaudžu vidū73. Tādējādi ir jāturpina meiteņu vakcinācijas pret CPV veicināšana, kā arī ir jāpaplašina vakcinācijas pieejamība, paredzot arī zēnu no 12 gadu vecuma vakcināciju pret CPV.Nolūkā mazināt riska faktoru izplatību un veicināt valsts organizēto ļaundabīgo audzēju skrīningu, SPKC ir īstenojis gan sabiedrības informēšanas kampaņas, gan izglītojošus pasākumus darbspējas vecuma iedzīvotājiem onkoloģisko slimību modrības veicināšanai, gan izstrādājis informatīvus materiālus. Vērtējot skrīninga aptveres pieaugumu pēdējos gados, jāsecina, ka lielākais pieaugums ir vēroj …