Zaudējis spēku - Par Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019. gada 31. decem

Zaudējis spēku - Par Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Ministru kabineta 2019. gada 23. decembra rīkojumu Nr. 653 "Par Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam". Ministru kabineta rīkojums Nr. 512 Rīgā 2018. gada 11. oktobrī (prot. Nr. 44 55. §) Par Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim 1. Apstiprināt Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim (turpmāk - plāns). 2. Noteikt Finanšu sektora attīstības padomi par atbildīgo institūciju plānā noteikto uzdevumu izpildes koordinācijai. 3. Noteikt šādas par plāna rīcības virzienu īstenošanu atbildīgās iestādes: 3.1. Finanšu ministrija sadarbībā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu par 1. rīcības virzienu "Riski, politika un koordinācija", 3. rīcības virzienu "Uzraudzība" un 4. rīcības virzienu "Preventīvie pasākumi"; 3.2. Tieslietu ministrija par 2. rīcības virzienu "Starptautiskā sadarbība", 5. rīcības virzienu "Juridiskās personas un veidojumi", 7. rīcības virzienu "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana" un 8. rīcības virzienu "Konfiskācija"; 3.3. Iekšlietu ministrija par 9. rīcības virzienu "Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana"; 3.4. Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Ārlietu ministriju atbilstoši plānā norādītajām atbildības jomām par 10. rīcības virzienu "Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas"; 3.5. Ārlietu ministrija par 11. rīcības virzienu "Masu iznīcināšanas līdzekļu finanšu sankcijas"; 3.6. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests par 6. rīcības virzienu "Finanšu izlūkošana". 4. Par plāna rīcības virzienu īstenošanu atbildīgajām iestādēm koordinēt un uzraudzīt rīcības virzienā iekļauto pasākumu izpildi un ne retāk kā reizi ceturksnī ziņot par to Finanšu sektora attīstības padomei. 5. Noteikt, ka pēc likumprojekta "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā" stāšanās spēkā attiecībā uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta padotības maiņu par pasākumu plāna 1. rīcības virzienu "Riski, politika un koordinācija" ir atbildīga tā ministrija, ar kuras starpniecību Ministru kabinets īsteno institucionālo pārraudzību pār Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu. 6. Par plāna rīcības virzienu īstenošanu atbildīgajām iestādēm izstrādāt un līdz 2019. gada 15. novembrim iesniegt par 1. rīcības virzienu "Riski, politika un koordinācija" atbildīgajai iestādei priekšlikumus pasākumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam pēc 2019. gada 31. decembra. 7. Par 1. rīcības virzienu "Riski, politika un koordinācija" atbildīgajai iestādei apkopot saņemtos priekšlikumus un izstrādāt pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam pēc 2019. gada 31. decembra. Plāna projektu noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2020. gada 15. janvārim. 8. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2017. gada 24. maija rīkojumu Nr. 246 "Par Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku ierobežošanai 2017.-2019. gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2017, 103. nr.). Ministru prezidents Māris Kučinskis Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Ministru kabineta 2018. gada 11. oktobra rīkojums Nr. 512) Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim Saturs Saīsinājumi I. Kopsavilkums II. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējums III. Esošās situācijas raksturojums IV. Plāna mērķis un rīcības virzieni 1.rīcības virziens - Riski, politika un koordinācija 2.rīcības virziens - Starptautiskā sadarbība 3.rīcības virziens - Uzraudzība 4.rīcības virziens - Preventīvie pasākumi 5.rīcības virziens - Juridiskās personas un veidojumi 6.rīcības virziens - Finanšu izlūkošana 7.rīcības virziens - Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana 8.rīcības virziens - Konfiskācija 9.rīcības virziens - Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana 10.rīcības virziens - Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas 11.rīcības virziens - Masu iznīcināšanas ieroču finanšu sankcijas V. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu Saīsinājumi ABLV Akciju sabiedrība "ABLV Bank" (likvidējamā akciju sabiedrība "ABLV Bank") ANO Apvienoto Nāciju Organizācija ARO Asset Recovery Office (Iekšlietu ministrijas Aktīvu atgūšanas pārvalde) ANO DP Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības Padome AML Anti-Money laundering (naudas atmazgāšanas novēršana) 5 AMLD 5th Anti-Money Laundering Directive (2018.gada 30.maija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2018/843 ar ko groza direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES) ASV Amerikas Savienotās Valstis ĀM Ārlietu ministrija CNUE The Council of the Notariats of the European Union (Eiropas Savienības notāru padome) CRS Common Reporting Standart (Vienotais ziņošanas standarts nodokļu jomā) DP Drošības policija ES Eiropas Savienība EST Eiropas Savienības tiesa ĢP Ģenerālprokuratūra FATF Financial Action Task Force (Finanšu darījumu darba grupa) FAQs Frequently asked questions (biežāk uzdotie jautājumi) FinCEN ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls FKTK Finanšu un kapitāla tirgus komisija FM Finanšu ministrija FSAP Finanšu sektora attīstības padome IAUI Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija IC Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs IDB Iekšietu ministrijas Iekšējās drošības birojs IeM Iekšlietu ministrija IKS Iekšējā kontroles sistēma IO Immediate Outcome (Efektivitātes rādītājs) IT Informācijas tehnoloģijas IUB Iepirkumu uzraudzības birojs KD Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (Kontroles dienests) KDKP Kontroles dienesta Konsultatīvā padome KL Krimināllikums KNAB Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs KPL Kriminālprocesa likums KRASS Kriminālprocesa informācijas sistēma KYC facility Know your customer facility (zini savu klientu objekts) KYC utility Know your customer utility (zini savu klientu rīks) LFNA Latvijas finanšu nozaru asociācija LB Latvijas Banka LZAP Latvijas Zvērinātu advokātu padome LZNP Latvijas Zvērinātu notāru padome LZRA Latvijas Zvērinātu revidentu padome MK Ministru kabinets MONEYVAL Committee of experts on the evaluation of anti-money laundering measures and the financing of terrorism NILL Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija NILLN Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana NILLTF Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas NILLTFN Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršana NILLTFNL Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas likums NIS Notāru informācijas sistēma NKMP Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde NNDP Noteiktās nefinanšu darbības un profesijas NMPP Nodokļu un muitas policija pārvalde NRA Otrais nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējums NVS valstis Neatkarīgo valstu sadraudzības valstis NVO Nevalstiskās organizācijas OFAC The Office of Foreign Assets Control (Ārvalstu kapitāla kontroles birojs) OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija Pasākumu plāns 2017.-2019.gadam Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku ierobežošanai 2017.-2019.gadam PLG Patiesais labuma guvējs PNP Politiski nozīmīga persona PTAC Patērētāju tiesību aizsardzības centrs SAB Satversmes aizsardzības birojs SIA Sabiedrības ar ierobežotu atbildību SM Satiksmes ministrija TA Tiesu administrācija TF Terorisma finansēšana TIS Tiesu informācijas sistēma TM Tieslietu ministrija UKI Uzraudzības un kontroles iestādes UR Uzņēmumu reģistrs VAS Valsts administrācijas skola VID Valsts ieņēmumu dienests VP Valsts policija VRS Valsts robežsardze VSS Valsts sekretāru sanāksme I. Kopsavilkums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēma Eiropas Savienībā ir veidota, lai novērstu iespēju izmantot finanšu un nefinanšu sektoru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai, nodrošinot uz risku balstītu pieeju, kas paredz preventīvo, uzraudzības un kontroles pasākumu ieviešanu atbilstoši riska līmenim. Latvija ar šā plānu pieņemšanu apliecina, ka darīs visu iespējamo, lai nepieļautu valsts finanšu un nefinanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai un apņemas nodrošināt ievērojamu progresu tiesiskās vides un tās rezultativitātes uzlabošanai jau 2018. un 2019.gadā. Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019.gada 31.decembrim (turpmāk - plāns) izstrādāts, lai pilnībā ievestu Finanšu sektora attīstības plāna 2017.-2019.gadam horizontālo prioritāti - novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, paaugstinot valsts starptautisko reputāciju finanšu tirgos un institūcijās. Plāna mērķis ir stiprināt spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un proliferāciju un samazināt vispārējos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (turpmāk - NILLTF) riskus, nodrošinot atbilstību starptautiskajām saistībām un standartiem NILLTF novēršanas jomā un veicinot sabiedrisko drošību, ekonomiskas vides konkurētspēju un uzticamību Latvijas jurisdikcijai. Plānā iekļautie pasākumi izstrādāti, lai sasniegtu šo mērķi. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana kā nozīmīga prioritāte izriet gan no valdības rīcības plāna Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai, gan no Finanšu sektora attīstības plāna 2017.-2019.gadam, kas skaidri definē, ka ir nepieciešama labākai starptautiskajai praksei un standartiem atbilstošu risku pārvaldīšanas un atbilstības principu bezierunu un izlēmīga ieviešana un neiecietība pret pārkāpumiem un prettiesisku rīcību. Ministru kabinets ar 2017.gada 24.maija rīkojumu Nr.246 apstiprināja pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku ierobežošanai 2017.-2019.gadam (turpmāk - pasākumu plāns 2017.-2019.gadam), kuram par pamatu tika ņemts otrais nacionālais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanas ziņojumu (turpmāk - NRA). Kopš pasākumu plāna 2017.-2019.gadam apstiprināšanas, ir notikuši vairāki būtiski notikumi, kuru rezultātā šobrīd ir nepieciešams atkārtoti pārskatīt 2017.gadā apstiprināto plānu, lai 2018. un 2019.gada laikā sasniegtu būtisku progresu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas pilnveidošanā. 2018.gada 4.jūlijā Eiropas Padomes Moneyval komitejas plenārsēdē tika apstiprināts 5.kārtas ziņojums par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas sistēmas efektivitāti, kurš tika publicēts 2018.gada 23.augustā. Šo novērtējumu, atbilstoši starptautiskajiem Finanšu darījumu darba grupas (FATF) standartiem veica Eiropas Padomes Moneyval komitejas eksperti vizītes laikā no 2017.gada 30.oktobra līdz 8.novembrim. Līdz ar to ziņojumā ir ietverta situācijas analīze, balstoties uz to regulējumu un darbības rezultātiem, kādi bija 2017.gada 8.novembrī. 5.kārtas ietvaros pirmo reizi Moneyval komitejas dalībvalstis tiek vērtētas ne tikai attiecībā uz to normatīvo aktu atbilstību FATF standartiem, bet arī, vērtējot sistēmas efektivitāti. Tādējādi ziņojums sniedz novērtējumu par Latvijas atbilstību FATF 40.rekomendācijām, kā arī novērtē sistēmas efektivitāti atbilstoši 11 efektivitātes rādītājiem. Finanšu sektora attīstības padome, kas ir augstākā līmeņa politikas koordinācijas grupa finanšu sektora attīstības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, 2018.gada 21.marta sēdē apstiprināja papildu pasākumus finanšu sektora noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas atbilstības līmeņa paaugstināšanai, tostarp steidzamības kārtā īstenojamus pasākumus uz risku balstītas uzraudzības pasākumu pilnveidošanai un augsta riska biznesa modeļu straujākai pārskatīšanai, uzraugošo, kontrolējošo un izmeklējošo iestāžu kapacitātes stiprināšanai, kā arī informācijas apmaiņas mehānismu uzlabošanai starp finanšu sektoru un valsti. Šis plāns ir veidots ciešā sadarbībā ar nevalstisko sektoru - nozares organizācijām, kas nodrošināja gan nozares, gan lēmumu pieņēmēju saskaņotu rīcību un rezultāta ātru sasniegšanu. Būtiskākais šā papildu pasākuma plāna punkts ir augsta riska klientu finanšu operāciju pārtraukšana vai ierobežošana, kura īstenošanai 2018.gada 9.maijā stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, paredzot aizliegumu bankām un maksājumu iestādēm sadarbību ar čaulas veidojumiem, ja tie atbilst noteiktam pazīmju kopumam - nav ekonomiskas darbības un tas reģistrēts jurisdikcijā, kas neparedz finanšu pārskatu iesniegšanu. Koordinēta un efektīva atbildīgu institūciju darbība ir nodrošinājusi ievērojamu riskanto darījumu samazinājumu finanšu sektorā, kas ilgstoši ir bijis viens no finanšu sistēmas reputācijas un ilgtspējīgas attīstības bremzējošiem jautājumiem. Samazinājums, kurš ir sācies 2016.gadā, ievērojami paātrinājies, uzlabojot valsts institūciju iespējas nodrošināt adekvātus kontroles un uzraudzības pasākumus. 1.tabula - Finanšu sektora pārmaiņu vadība 2015.-2018.gadā Informācijas avots - Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Turpmāka progresa sasniegšanai būtiska ir Moneyval efektivitātes un tehniskās atbilstības novērtējuma procesā konstatēto trūkumu novēršana un novērtējuma ietvaros izteikto rekomendāciju ieviešana, plānojot veicamās darbības līdz 2019.gada nogalei. Tāpat plānā iekļauti atsevišķi pasākumi, kas iziet no iepriekš apstiprinātā pasākuma plāna 2017.-2019.gadam, kā arī no 2018.gada 21.martā apstiprinātā papildu pasākumu plāna finanšu sektora noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas atbilstības līmeņa paaugstināšanai, kuru ieviešana vēl turpinās. Plānā noteikts, ka uzraudzības un kontroles pasākumi ir ievērojami jāpilnveido arī ārpus finanšu (banku) sektora. Moneyval 5.kārtas novērtēšana balstās uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas sistēmas efektivitātes vērtējumu pēc 11 rādītājiem. Ņemot vērā starptautiski atzītu FATF metodoloģiju, šis plāns ir strukturēts atbilstoši tai un plāna rīcības virzieni atbilst Moneyval novērtējuma sistēmas 11 efektivitātes rādītājiem, izvirzot šādas galvenās prioritātes: 1) uz risku balstītas uzraudzības stiprināšana un preventīvo pasākumu ieviešana, t.sk. ABLV bankas kontrolēta, caurspīdīga un profesionāla likvidācijas procesa vadība; 2) efektīva informācijas apmaiņa izmeklēšanas veicināšanai, pieeju un vadlīniju vienādošana; 3) atbilstošu cilvēkresursu nodrošināšana uzraudzības, kontrolējošām un tiesību aizsardzības iestādēm, paaugstinot to analītisko kapacitāti un rīcībspēju; 4) informācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana savlaicīgai un efektīvai datu pārvaldībai; 5) mērķētu finanšu sankciju sistēmas pilnveidošana, veidojot sadarbības partneru vienotu izpratni par šo sistēmu un tās darbības nepieciešamību. Vienlaikus saistībā ar normatīvā regulējuma ieviešanu, Latvija ir pirms termiņa pārņēmusi virkni prasības sistēmas pilnveidošanai, kas ietvertas AMLD5 direktīvā - centralizētais banku kontu reģistrs, virtuālo valūtu uzraudzības regulējums, ieviests patiesā labuma guvēju atklātības princips, pazemināti uzraudzības sliekšņi elektroniskās naudas apritei, to samazinot līdz 150 euro. Ministru kabinets, pieņemot šo plānu, apņemas nodrošināt pilnīgu AMLD5 direktīvas ieviešanu pirms noteiktā obligātā ieviešanas termiņa, izskatot sagatavotos dokumentus līdz 2019.gada 1.jūnijam un nodot tos tālākai vērtēšanai Saeimai. Galvenie šā plāna pasākumi un sasniedzamie rezultāti ir apkopoti 2.tabulā. 2.tabula - Plāna rīcības virzieni Moneyval efektivitātes rādītājs Galvenie rīcības virzieni Galvenie sasniedzamie rezultāti būtisko prioritāšu īstenošanai IO.1 NILLTFN risku novērtējums, politika un koordinācija Līdz 2019.gada 15.augustam tiks izstrādāts jauns NRA, ņemot vērā Moneyval rekomendācijas un secinājumus no iepriekšējā NRA procesa. Tiks izstrādāta komunikācijas stratēģija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas un proliferācijas novēršanu. Latvijai piemītošie NILLTF riski tiek identificēti, novērtēti un izprasti. Nacionālā līmenī tiek koordinēta rīcība NILLTF risku novēršanai. Veiktie pasākumi ir atbilstoši identificētajiem NILLTF riskiem. IO.2 Starptautiskā sadarbība Tiks veikts izvērtējums par normatīvo regulējumu attiecībā uz uzraugu starptautisko sadarbību. Balstoties uz secinājumiem, tiks organizēta diskusija sadarbībā ar KD un Datu valsts inspekciju par datu apmaiņu ar trešajām valstīm un TM vadībā tiks izstrādāti pamatprincipi starptautiskai sadarbībai, kuri tālāk tiks iestrādāti uzraugu iekšējos normatīvajos aktos. Tiks pārskatīts Kriminālprocesa likuma regulējums attiecībā uz iespēju noteikt deleģējumu izstrādāt normatīvo aktu par tiesiskās palīdzības lūgumu prioritizēšanu. Izvērtētas iespējas pilnveidot esošo Starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības lūgumu informācijas sistēmu, lai nodrošinātu starptautiskās lūgumu vadības sistēmu. Novērsti trūkumi tiesiskajā regulējumā attiecībā uz starptautisko sadarbību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā un apkarošanā. IO.3 Uzraudzība Tiks turpināts darbs pie kredītiestāžu biznesa modeļu maiņas. ABLV bankas kontrolēta pašlikvidācijas procesa ieviešana Uz risku balstītas pieejas ieviešana visās uzraudzības iestādēs, palielināts klātienes un neklātienes pārbaužu skaits. Stiprinot uzraudzības institūcijām pieejamos resursus, paredzēts, ka tiks izveidotas 6 jaunas amata vietas FKTK*, 25 - VID un 3 NKMP. *Pēc OECD sistēmas izvērtējuma veikšanas Ieviesta uz risku balstīta pieeja uzraudzībā visās uzraudzības un kontroles institūcijās, nodrošinot pietiekamu un riskam atbilstošu pārbaužu veikšanu un pārkāpumu gadījumā veicot proporcionālus, no tālākiem pārkāpumiem atturošus pasākumus. IO.4 Preventīvie pasākumi Pārskatīta neparasto un aizdomīgo darījumu ziņošanas sistēma. Klientu izpētei nepieciešamās informācijas pieejamības pilnveidošana (informācija par PNP, KYC utility, pieeja valsts reģistriem). Aktīva likuma subjektu informēšana, aktualizētas vadlīnijas, apmācības, informācijas sniegšana. Likuma subjekti izprot tiem piemītošos NILLTF riskus un piemēro NILLTFN pasākumus atbilstoši tiem piemītošajam NILLTF riska līmenim. IO.5 Juridiskās personas un veidojumi Tiks veikta UR vesto reģistru modernizācija un nodrošināta UR reģistrācijai iesniegtās informācijas pārbaude. Īpaši augsta riska komercsabiedrības, kas nebūs atklājušas PLG tiks izslēgtas no komercreģistra vai pieteikumi par to izslēgšanu iesniegti tiesā. Uzraudzības institūcijas nodrošinās vienotas metodoloģijas piemērošanu attiecībā uz klientu izpēti, īpaši pievērošot uzmanību PLG. Tiks veiktas uzraudzības institūciju mērķtiecīgas pārbaudes, jo īpaši attiecībā uz tiem saimnieciskās darbības veidiem, kas pakļauti augstākam NILLTF riskam. Nodrošināta NILLTFNL prasībām atbilstoša juridisko personu patieso labuma guvēju informācijas reģistrācija un pieejamība. Novērsta juridisko personu ar augstāko riska pakāpi izmantošana noziedzīgiem mērķiem. IO.6 Finanšu izlūkošana Tiks veikta KD statusa maiņa (pēc saskaņošanas ar Egmont grupu), nodrošinot KD autonomiju un operatīvo neatkarību. Pilnveidots KD konsultatīvās padomes darbs. Izveidota sadarbības koordinācijas grupa ar privātā sektora un tiesību aizsardzības iestāžu dalību, nodrošinot regulāras sanāksmes. Tiks palielināta uzraugu un subjektu informētība, apmācība un atgriezeniskā saite. Pārskatīta aizdomīgu un neparastu darījumu ziņošanas kārtība. ABLV bankas pašlikvidācijas kontroles vajadzībām, stiprinot KD operatīvās un stratēģiskās analīzes kapacitāti, piešķirti resursi ārpakalpojumu ekspertu piesaistei. Stiprināta KD kapacitāte, izveidojot jaunas amata vietas, palielinot esošo darbinieku atlīdzību, nodrošināta apmācība un IT resursu pilnveidošana. Uzlabota aizdomīgu un neparastu darījumu ziņošanas sistēma. Nodrošināta koordinācija starp KD, uzraugošām un kontrolējošām institūcijām, tiesību aizsardzības iestādēm un likuma subjektiem. IO.7 Izmeklēšana un kriminālvajāšana NILL novēršana noteikta kā prioritāte un izstrādātas vadlīnijas NILL lietu prioritizēšanā (Risk Based Approach), nosakot kopīgus principus un kritērijus, pēc kuriem veicama informācijas vākšana, analīze un izvērtēšana visās informācijas analīzes, izmeklēšanas un kriminālvajāšanas stadijās. Definētas prioritārās nozares un lietas, kurās jāveic izmeklēšana un kriminālvajāšana, nodrošinot, ka līdz 2019.gada trešajam ceturksnim vairākas būtiskas, liela apjoma lietas tiek nodotas iztiesāšanai. Nodrošināt tiesnešu, prokuroru un izmeklētāju apmācību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai nepieciešamā pierādījumu apjoma nodrošināšanu, tajā skaitā, apmācību ietvaros tiesnešiem ietvert tematu par sodu politiku. Kontroles pastiprināšana pār prokuroru rīcību saistībā ar viedokļa izteikšanu (protests) par nosakāmo soda veidu un apmēru krimināllietās par NILL. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanai un izmeklēšanai piešķirta prioritāra nozīme. Izveidota paraugprakse atsevišķu kategoriju NILL lietu izmeklēšanā. IO.8 Konfiskācija Tiks izstrādāti grozījumi normatīvajos aktos, lai efektīvi apkarotu NILL uz robežas, kā arī nodrošinātu atturošu sistēmu attiecībā uz robežas nedeklarētās vai nepatiesi deklarētās skaidras naudas arestēšanai un konfiskācijai. Izstrādāta un ieviesta vienotā pieeja "apgrieztās pierādīšanas nastas" pielietošanā mantas konfiskācijas jautājumos. IO.9 Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana Tiks izstrādāts atsevišķs ziņojums par TF/PF nacionālajiem riskiem. Balstoties uz ziņojumu tiks veidota TF/PF novēršanas stratēģija. DP un KD nodrošinās apmācības un uzraudzības vadlīnijas, kā arī sagatavos informatīvo materiālu un sniegs informāciju likuma subjektiem. Tiks izstrādāts NVO sektora risku novērtējums un definētas paaugstināta TF riska grupas. Tiks nodrošināta sadarbības koordinācijas platformas un Pretterorisma koordinācijas centra aktīva darbība. Pieejams aktuāls nacionāla līmeņa NILL risku izvērtējums un terorisma finansēšanas risku izvērtējums. Paaugstināta izpratne iesaistīto institūciju starpā par aktuālajām terorisma finansēšanas lietām. IO.10 Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas Tiks novērstas nepilnības tiesiskajā regulējumā (Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, Krimināllikumā un saistītajos Ministru kabineta noteikumos). Organizēts lekciju cikls par sankcijām un pēdējiem grozījumiem Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kurā paredzētas gan publiskas lekcijas finanšu sektoram, uzņēmējiem un plašākai sabiedrībai, gan slēgtas lekcijas citu institūciju pārstāvjiem. Sakārtots juridiskais ietvars, skaidras vadlīnijas visiem subjektiem, paaugstināta līmeņa informētība par riskiem, iekšējās kontroles sistēmas (IKS) likuma subjektiem, uz risku balstītas izpratnes attīstīšana likuma subjektos. IO.11 Mērķētas finanšu sankcijas proliferācijas finansēšanas apkarošanai Esošās juridiskās bāzes revīzija attiecībā uz proliferācijas novēršanas sankciju ieviešanu, Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā un saistītajos Ministru kabineta noteikumos, lai precizētu uzraudzības iestāžu atbildību un kompetences proliferācijas jautājumos. Paplašināt Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma subjektu pienākumi iekšējās kontroles sistēmas izveidē. KD sadarbībā ar Moneyval sekretariātu rīkos starptautiska līmeņa konferenci proliferācijas finansēšanas apkarošanas jautājumos. Paplašināts Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas sastāvs, iekļaujot pārstāvjus no KD un FKTK. Uzlabots juridiskais ietvars proliferācijas finansēšanas apkarošanai, nodrošināti pienācīgi resursi finanšu sankciju ieviešanas uzraudzībai, uzlikts par pienākumu subjektiem nodrošināt iekšējās kontroles sistēmu izveidi, paplašināts Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas sastāvs, attīstīta starptautiskā sadarbība proliferācijas finansēšanas apkarošanā. Plāns ietver plašu risinājumu kompleksu, kuru rezultāts ir sasniedzams tikai sadarbībā institūciju starpā un īstenojot šos pasākumus atbilstoši plānā paredzētajā termiņā. Pieņemot šo plānu, kas ir izstrādāts visu Latvijas atbildīgo institūciju profesionālajā un uz rezultātu vērstajā sadarbībā, Ministru kabinets: - sagaida no visām iesaistītajām institūcijām kvalitatīvu un saskaņotu pasākumu izpildi, iesaistot lēmuma pieņemšanā labākos nozares profesionāļus; - aicina institūciju vadītājus nodrošināt savu padoto un darbinieku informēšanu par plāna pieņemšanu, uzsverot tā nozīmīgumu valsts starptautiskai reputācijai un katra iesaistītā darbinieka iespēju to ietekmēt; - uzsver, ka plānotā rezultāta sasniegšanai nav pieļaujams atkāpes no plānā paredzētajiem termiņiem, uzdevumu atlikšana vai nepildīšana, un aicina iesaistītās institūcijas ņemt to vērā, plānojot savus darbus; - aicinās Saeimu izskatīt tās kompetencē esošos jautājumus prioritārā kārtībā. II. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējums 2017.gadā apstiprinātais NRA tika sagatavots saskaņā ar metodoloģiju, kas risku novērtēšanai satur deviņus atsevišķus savstarpēji saistītus moduļus - nacionālais NILL draudu novērtējums, nacionālais NILL ievainojamības novērtējums, banku sektora, vērtspapīru sektora, apdrošināšanas sektora, citu finanšu iestāžu, nefinanšu sektora ievainojamības novērtējums, terorisma finansēšanas risku novērtējums un finanšu pakalpojumu pieejamības risku novērtējums. NRA sniedz informāciju par situāciju NILLTF apkarošanas jomās, izmantojot statistikas datus par laikposmu no 2013.gada līdz 2016.gadam, kā arī informāciju par identificētajiem riskiem un nepieciešamo rīcību identificēto risku ierobežošanai. NRA ir konstatēts, ka NILL jomā visbūtiskākos draudus rada šādi noziedzīgi nodarījumi:1 - korupcija un kukuļošana (amatnoziegumi); - noziedzīgi nodarījumi nodokļu jomā; - krāpšana; - kontrabanda; - noziedzīgi nodarījumi, kas veikti lielos apmēros un/vai organizētā grupā; - proporcionāli lielāks apdraudējums rodas no ārvalstīs izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kā rezultātā NILL notiek Latvijā vai ļaunprātīgi izmantojot Latvijas banku sistēmu; - nefinanšu sektora NILLTFN likuma subjektu loma nekustamo īpašumu, juridisko un grāmatvedības pakalpojumu nozarēs, sniedzot atbalstu NILL; - kredītiestāžu ārvalstu klientu bāzes paaugstināta koncentrācija2; - Latvijas, Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju organizācijas noteikto sankciju pārkāpumu vai apiešanas īstenošana, izmantojot Latvijas finanšu sistēmu; - manipulatīvi darījumi (gan "market manipulation", gan tie, kas veikti ar mērķi izdarīt pretlikumīgas manipulācijas ar ārvalstu uzņēmumu, tai skaitā banku, finanšu informāciju). Nozīmīgākie terorisma finansēšanas draudi: - Latvijas iedzīvotāju iespējamā pievienošanās teroristiskiem grupējumiem; - nevalstisko organizāciju un uzņēmējdarbības vides iespējama izmantošana terorisma finansēšanai un slēpta vai maskēta likumīgiem mērķiem paredzētu līdzekļu novirzīšana teroristiskām organizācijām vai to dalībniekiem; - atsevišķu NILLTFN likuma subjektu, iespējamā izmantošana naudas līdzekļu iegūšanai un novirzīšanai teroristu organizācijām vai to dalībniekiem. Saskaņā ar NRA NILL legalizācijas draudu līmenis novērtēts kā vidēji augsts un terorisma finansēšanas draudu līmenis kā zems. Nacionālā ievainojamība3: Vērtējot nacionālās ievainojamības riskus, tika apzinātas valsts institucionālās sistēmas spējas NILLTF apkarošanas jomā, vērtēta normatīvā regulējuma pietiekamība un piemērošanas efektivitāte, vērtēta NILLTF apkarošanā iesaistīto institūciju un amatpersonu kapacitāte un gatavība adekvāti reaģēt uz draudiem. - NILLTFN jomā politika tiek veidota sadrumstaloti, ne vienmēr nodrošinot pietiekamu koordināciju iesaistīto institūciju vidū, kas kavē savlaicīgu esošo un nākotnes draudu un ievainojamības NILLTFN jomā apzināšanos un savlaicīgas novēršanas iespējas; - atšķirīga izpratne un prakse NILLTFN un apkarošanas jautājumos izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā un tiesā; - privātā sektora nepietiekama iesaistīšana NILLTFN sistēmas pilnveidošanā. Finanšu sektora ievainojamība: Kredītiestāžu, kas darbojas paaugstināta NILLTF riska zonā (ārvalstu klientu apkalpošana), paaugstināta NILLTF riska uzņemšanās, kas neatbilst spējai nodrošināt minētā riska pietiekamu pārvaldību, kā arī: - ievērojamu banku sektora daļu veido kredītiestādes, kas koncentrējušās uz ārvalstu klientu apkalpošanu, kam raksturīga virkne paaugstinātu riska faktoru4; - ārvalstu klientu apkalpojošo banku korespondējošās attiecības ar NVS valstu kredītiestādēm, kas kā neatņemama sastāvdaļa figurē visās lielās apjoma krāpnieciskās shēmās, kurās pēdējo gadu laikā ir minētas Latvijas kredītiestādes, kas apkalpo ārvalstu klientus; - kredītiestāžu vēlme gūt peļņu augsta NILLTF riska darījumos, neveicot adekvātu riska ierobežošanu; - iekšējās kontroles sistēmu (turpmāk - IKS) nepietiekama neatkarība, ko rada būtiski trūkumi organizatoriskajā struktūrā (korporatīvās pārvaldības principu nepietiekama ievērošana, tai skaitā banku akcionāru iesaiste IKS vadībā); - nepietiekama personāla kompetence IKS ietvaros un trūkumi personiskās atbildības nodrošinājuma jomā; - neatbilstošas IT sistēmas NILLTF risku pārvaldībā; - formāla klientu padziļinātās izpētes prasību izpilde. Maksājumu iestāžu un investīciju pakalpojumu jomā ievainojamību rada iepriekš minētajiem faktoriem līdzīgi apstākļi. Normatīvajos aktos nav skaidri noteiktas atsevišķu finanšu pakalpojumu sniedzēju NILLTFN pasākumu īstenošanas uzraudzības un kontroles institūcijas. Nefinanšu sektora ievainojamība: - nepietiekama nefinanšu sektora subjektu uzraudzības un kontroles institūciju uzraudzības kapacitāte; - izpratnes trūkums un vājas zināšanas NILLTFN jomā; - nepietiekams NILLTFN regulējums un vāja uzraudzība; - nepietiekamas NILLTFN procedūras, t.sk. IKS nepilnības. Saskaņā ar NRA nacionālā NILL ievainojamība novērtēta kā vidēja un vispārējais nacionālais NILL risks kā vidēji augsts. III. Esošās situācijas raksturojums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana kā nozīmīga prioritāte izriet gan no valdības rīcības plāna Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai, gan no Finanšu sektora attīstības plāna 2017.-2019.gadam, kas skaidri definē, ka ir nepieciešama labākai starptautiskajai praksei un standartiem atbilstošu risku pārvaldīšanas un atbilstības principu bezierunu un izlēmīga ieviešana un neiecietība pret pārkāpumiem un prettiesisku rīcību. Atbilstoši deklarācijai par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, kas nosaka valdības prioritātes, tā ir apņēmusies koordinēti īstenot steidzamus finanšu sektora politikas sakārtošanas pasākumus, definējot sektora vidēja un ilgtermiņa attīstības redzējumu, īpašu uzmanību pievēršot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas risku mazināšanai. 2017.gada 21.martā Ministru kabinets apstiprināja Finanšu sektora attīstības plānu 2017.-2019.gadam, kurā ietverto pasākumu īstenošanas mērķis ir attīstīt stabilu, drošu un starptautiski konkurētspējīgu finanšu sektoru ar inovatīvu finanšu pakalpojumu pieejamību, kas nodrošina ilgtspējīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Kā viena no Finanšu sektora attīstības plāna horizontālām prioritātēm ir izvirzīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas atbilstības un valsts reputācijas paaugstināšana. Lai nodrošinātu šīs prioritātes ieviešanu, Finanšu ministrijai tika uzdots sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām izstrādāt visaptverošu politikas plānošanas dokumentu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Ministru kabinets ar 2017.gada 24.maija rīkojumu Nr.246 apstiprināja pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku ierobežošanai 2017.-2019.gadam (turpmāk - pasākumu plāns 2017.-2019.gadam), kuram par pamatu tika ņemts otrais nacionālais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanas ziņojumu. NRA sniedz informāciju par situāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomās, izmantojot statistikas datus par laikposmu no 2013.gada līdz 2016.gadam, kā arī informāciju par identificētajiem riskiem un nepieciešamo rīcību identificēto risku ierobežošanai. Pirmajā rīcības virzienā "Pilnveidot NILLTF novēršanas stratēģijas un politikas izstrādes un ieviešanas koordināciju" paveiktais - 2017.gada 9.novembrī ir stājušies spēkā likumi "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā", "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā", "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā", "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā", "Grozījumi Kredītiestāžu likumā", "Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā", lai nodrošinātu atbilstošu sankcionēšanas mehānismu NILLTFN likuma subjektiem finanšu sektorā attiecībā uz normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanas novēršanu. Otrajā rīcības virzienā "Pilnveidot NILLTFN normatīvo regulējumu" paveiktais - 2017.gada 9.novembrī stājās spēkā likums "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā". Saistībā ar normatīvā regulējuma ieviešanu, Latvija ir pirms termiņa pārņēmusi virkni ar prasībām, kas ietvertas AMLD5 direktīvā - centralizētais banku kontu reģistrs, virtuālo valūtu regulējums, ieviests patiesā labuma guvēju atklātības princips, pazemināti uzraudzības sliekšņi elektroniskās naudas apritei, to samazinot līdz 150 euro. Trešajā rīcības virzienā "Uzlabot izmeklēšanas, apsūdzības un iztiesāšanas efektivitāti un nodrošināt preventīvo pasākumu un sodu efektīvu piemērošanu" paveiktais - nodrošināta kapacitātes stiprināšana, veicot starptautiskajiem standartiem un labākajai praksei atbilstošas apmācības NILLTFN jomā, izveidots mehānisms konfiscēto noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un līdzekļu, kas iegūti noziedzīgi iegūtas mantas realizācijas rezultātā, izmantošanai. Ceturtajā rīcības virzienā "Uzlabot Kontroles dienesta darbības efektivitāti" paveiktais - definēti Kontroles dienesta stratēģiskie mērķi un uzdevumi, lai nodrošinātu tā darbības efektivitātes uzlabošanu un nacionālās sadarbības stiprināšanu, izvērtēta Kontroles dienesta programmnodrošinājuma efektivitāte un veikti secinājumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem datu apstrādei, veicināta aizdomīgo vai neparasto darījumu ziņojumu kvalitāte, izveidotas divas papildus amata vietas, samazināts Kontroles dienesta resursu patēriņš. Piektajā rīcības virzienā "Stiprināt subjektu kapacitāti NILLTFN jomā" paveiktais - organizētas apmācības NILLTFN likuma subjektiem un to darbiniekiem. VID vismaz reizi mēnesī organizē un vada seminārus par NILLTFN likuma piemērošanu nodokļu maksātājiem un uzraudzības institūciju pārstāvjiem, no 2017.gada janvāra līdz 2018.gada maijam notika 24 semināri. Finanšu ministrija noorganizēja Eiropas Komisijas Strukturālo reformu dienesta finansētas apmācības par izpratnes stiprināšanu NILLN jomā nebanku sektoram (apmeklēja 126 dalībnieki). 2018.gadā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija sadarbībā ar Kontroles dienestu azartspēļu un izložu organizētājiem organizēja praktiskās nodarbības par ziņošanas kārtību, kvalitātes uzlabošanu un biežāko kļūdu analīzi un to mazināšanu vai novēršanu. Latvijas Bankas organizētajā seminārā 2017.gada novembrī valūtas maiņas kapitālsabiedrību pārstāvji tika informēti par aktualitātēm NILLTFN jomā, t.sk. skaidrojot NILLTFN prasību piemērošanu sektorā. Sestajā rīcības virzienā "Stiprināt uzraudzības un kontroles institūciju kapacitāti NILLTFN jomā" paveiktais - veiktas izmaiņas Valsts ieņēmumu dienesta struktūrā, izveidojot struktūrvienību ar 21 amata vietām, tajā skaitā 10 jaunas amata vietas, palielināts klātienes uzraudzības pārbaužu skaits; Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā izveidota jauna amata vieta ar specializāciju NILLTFN jautājumos; Patērētāju tiesību aizsardzības centrā izveidota jauna nodaļa, kuras pienākumos ietilps Patērētāju tiesību aizsardzības centra licencēto komercsabiedrību uzraudzība NILLTFN jomā, izveidotas 8 jaunas amata vietas, ieviesta un īstenota uz risku balstīta pieeja uzraudzībā, izstrādātas un aktualizētas vadlīnijas par tipoloģijām; Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir veikusi kredītiestāžu jauno IT darījumu uzraudzības sistēmas efektivitātes pārbaudi pēc to ieviešanas, paaugstināta uzraudzības procesu efektivitāte. ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (turpmāk - FinCEN) š.g. 13.februārī publicēja lēmuma projektu par īpašu pasākumu piemērošanu akciju sabiedrībai "ABLV Bank", ar kuru paredz aizliegt ASV finanšu iestādēm atvērt vai uzturēt korespondējošās attiecībās ar akciju sabiedrību "ABLV Bank" (turpmāk - ABLV) vai tās vārdā. FinCEN ziņojumā bija ietverta virkne ļoti būtisku pārmetumu, tostarp, ka ABLV vadība, akcionāri un darbinieki ir pārvērtuši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju par vienu no bankas biznesa pīlāriem un ka ABLV ir tikusi izmantota noziedzīgi finanšu aktivitāšu ietvaros, tai skaitā veikti darījumi ar pusēm, kas ir saistītas ar ASV un ANO sankciju sarakstā esošām institūcijām. Lai arī pēdējo gadu laikā jau ir nozīmīgi stiprināts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas normatīvais ietvars, FinCEN paziņojums norādīja uz to, ka ir nepieciešams vēl aktīvāk vērsties pret iespējām izmantot Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgiem mērķiem. Ņemot vērā nepieciešamību pēc ātras un koordinētas rīcības Finanšu sektora attīstības padome, kas ir augstākā līmeņa politikas koordinācijas grupa finanšu sektora attīstības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, 2018.gada 21.marta sēdē apstiprināja papildu pasākumus finanšu sektora noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas atbilstības līmeņa paaugstināšanai, tostarp steidzamības kārtā īstenojamus pasākumus uz risku balstītas uzraudzības pasākumu pilnveidošanai un augsta riska biznesa modeļu straujākai pārskatīšanai, uzraugošo, kontrolējošo un izmeklējošo iestāžu kapacitātes stiprināšanai, kā arī informācijas apmaiņas mehānismu uzlabošanai starp finanšu sektoru un valsti. Daļa no papildu pasākumiem finanšu sektora noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas atbilstības līmeņa paaugstināšanai ir jau izpildīti: - Augsta riska klientu finanšu operāciju pārtraukšana vai ierobežošana - 2018.gada 9.maijā stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredz aizliegumu bankām un maksājumu iestādēm sadarbību ar čaulas veidojumiem, ja tie atbilst noteiktam pazīmju kopumam - nav ekonomiskas darbības un tas reģistrēts jurisdikcijā, kas neparedz finanšu pārskatu iesniegšanu. - Finanšu noziegumu atklāšanas speciālo uzdevumu vienība - 2018.gada 9.maija Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā paredz ieviest publisko un privāto partnerību cīņā ar finanšu noziegumiem. Grozījumi likumā paredz, ka Kontroles dienests, sasaucot sadarbības koordinācijas grupu, koordinē operatīvās darbības subjektu, izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras, Valsts ieņēmumu dienesta, kā arī likuma subjektu sadarbību; - Informācijas apmaiņa ar Krieviju atbilstoši Globālajam standartam par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem nodokļu jomā (CRS) - 2018.gada 10.aprīlī Ministru kabinetā tika apstiprināti grozījumi 2016.gada 5.janvāra noteikumos Nr.20 "Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem"; - Kontroles dienesta vadītāja atlase - Kontroles dienesta priekšnieka amatu no 2018.gada 1.jūnija ieņem Ilze Znotiņa; - Starptautisko sankciju regulējuma pilnveidošana - Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā tika apstiprināti Saeimā 2018.gada 21.jūnijā un stājās spēkā 2018.gada 12.jūlijā; - Prasības kredītiestāžu darbiniekiem. Ierobežojumi kļūt par kredītiestādes valdes locekli, valdes priekšsēdētāju vai padomes priekšsēdētāju. Informācijas apmaiņas uzlabošana starp kredītiestādēm un Valsts ieņēmumu dienestu - Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" tika apstiprināts Ministru kabinetā 2018.gada 19.jūnijā un tiek plānots, ka Saeima likumprojektu turpinās skatīt septembrī. Lai pārbaudītu kredītiestādēs strādāt gribošo un strādājošo personu atbilstību darba pienākumiem un nodrošinātu sabiedrības uzticību finanšu sektoram, kā arī mazinātu riskus, ka negodprātīgi darbinieki iesaistītu kredītiestādi noziedzīgās darbībās, šajā likumprojektā ir noteikts, ka finanšu pakalpojumu sniegšanā tieši iesaistītas personas nedrīkstēs būt sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (kamēr sodāmība nav dzēsta vai noņemta) vai tādas personas, kurām ir aktīvs maksātnespējas process. Vienlaikus likumprojektā ir iekļauta norma par aizliegumu kredītiestādes akcionāram - fiziskai personai ar tiešu vai netiešu būtisku līdzdalību (10% un vairāk) aizliegums būt par šīs pašas kredītiestādes valdes locekli, valdes priekšsēdētāju vai kredītiestādes augstākajā vadībā ietilpstošu darbinieku. 2018.gada 4.jūlijā Eiropas Padomes Moneyval komitejas plenārsēdē tika apstiprināts 5.kārtas ziņojums par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas sistēmas efektivitāti, kurš tika publicēts 2018.gada 23.augustā. Šo novērtējumu, atbilstoši starptautiskajiem Finanšu darījumu darba grupas (FATF) standartiem veica Eiropas Padomes Moneyval komitejas eksperti vizītes laikā no 2017.gada 30.oktobra līdz 8.novembrim, līdz ar to ziņojumā ir ietverta situācijas analīze, balstoties uz to regulējumu un darbības rezultātiem, kādi bija 2017.gada 8.novembrī. 5.kārtas ietvaros pirmo reizi Moneyval komitejas dalībvalstis tiek vērtētas ne tikai attiecībā uz to normatīvo aktu atbilstību FATF standartiem, bet arī, vērtējot sistēmas efektivitāti. Tādējādi ziņojums sniedz novērtējumu par Latvijas atbilstību FATF 40 rekomendācijām, kā arī novērtē sistēmas efektivitāti atbilstoši 11 efektivitātes rādītājiem. Moneyval ziņojumā ir atzīts, ka kopš 4.kārtas vērtējuma 2012.gadā Latvija ir veikusi virkni būtisku pasākumu, stiprinot tās NILLTF novēršanas sistēmu, tomēr joprojām ir atsevišķas nepilnības tehniskajā atbilstībā. Vērtējot sistēmas efektivitāti, Moneyval atzīst, ka ir panākta augsta efektivitāte starptautiskās sadarbības jomā, savukārt juridisko personu un veidojumu, kā arī proliferācijas sankciju jomā efektivitāte ir zema. Pārējos efektivitātes rādītājos efektivitāte novērtēta kā vidēja. Ņemot vērā to, ka Latvijai desmit no 11 efektivitātes rādītājos efektivitāte ir novērtēta kā vidēja vai zema, Latvijai ir noteikts pastiprinātās ziņošanas režīms, kas nozīmē, ka progresa ziņojums būs jāsniedz jau nākamā gada nogalē. Īsa informācija par Moneyval novērtējumu efektivitātes rādītājiem (IO) ir atainota zemāk: 3.tabula - Moneyval novērtējums efektivitātes rādītājiem (IO) Efektivitātes rādītājs Moneyval novērtējums IO.1 NILLTFN risku novērtējums, politika un koordinācija vidējs IO.2 Starptautiskā sadarbība augsts IO.3 Uzraudzība vidējs IO.4 Preventīvie pasākumi  vidējs IO.5 Juridiskās personas un veidojumi zems  IO.6 Finanšu izlūkošana vidējs IO.7 Izmeklēšana un kriminālvajāšana vidējs  IO.8 Konfiskācija vidējs  IO.9 Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana vidējs  IO.10 Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas vidējs  IO.11 Mērķētas finanšu sankcijas proliferācijas finansēšanas apkarošanai  zems Informācijas avots - Moneyval 5.kārtas ziņojums par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas sistēmas efektivitāti. Moneyval ziņojumā izteiktās rekomendācijas efektivitātes paaugstināšanai, kā arī konstatētās nepilnības atbilstībā FATF rekomendācijām ir ietvertas plāna 1. un 2.pielikumā. Ņemot vērā notikumus kopš Pasākumu plāna 2017.-2019.gadam apstiprināšanas, kā arī Moneyval novērtēšanas procesu, ir nepieciešams būtiski pārskatīt iepriekš apstiprināto pasākumu plānu, tai skaitā kopā ar papildu apstiprinātajiem pasākumiem finanšu sektora atbilstības paaugstināšanai. Tāpat nepieciešams uzsākt darbu pie Moneyval izteikto rekomendāciju ieviešanas. Līdz ar to Finanšu ministrija sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām ir sagatavojusi pārskatītu pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019.gada 31.decembrim, tajā ietverot gan tos Pasākumu plāna 2017.-2019.gadam pasākumus, kuru īstenošana vēl nav pabeigta un ir turpināma, gan papildu apstiprinātos pasākumus, gan arī jaunus pasākumus Moneyval rekomendāciju ieviešanai, lai nodrošinātu būtisku progresu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas stiprināšanai. Ministru kabinets aicina Saeimu prioritārā kārtā risināt jautājumus, kas saistīti ar plānā ietverto pasākumu izpildi, un prasa normatīvā regulējuma pilnveidošanu likumu līmenī. Lai stiprinātu sadarbību starp ES dalībvalstīm cīņā pret noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, Latvija atbalsta jaunas iniciatīvas ES līmenī noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanas novēršanai saskaņā ar uzsāktajām diskusijām ES līmenī. Sasaiste ar citiem politikas plānošanas dokumentiem Šā plāna mērķu sasniegšana ir cieši saistīta ar vairāku citu politikas plānošanas mērķu sasniegšanu. Saeima 2017.gada 26.novembrī apstiprināja Nacionālās drošības koncepciju, kur kā Latvijas prioritātes tās ekonomikai radītā apdraudējuma novēršanai ir noteikta stabilas un prognozējamas ekonomiskās vides noteikšana. Koncepcija nosaka, ka īpaša uzmanība jāpievērš ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem un nodokļu iekasēšanas uzlabošanai, īstenojot nodokļu nemaksāšanas risku sistemātisku apzināšanu, novērtēšanu un atbilstošus kontroles pasākumus. Svarīgi ir paaugstināt tiesību aizsardzības, kā arī par korupcijas apkarošanu atbildīgo institūciju kapacitāti ekonomisko un finanšu noziegumu un koruptīvo shēmu atklāšanā un izmeklēšanā, kā arī tiesu sistēmas darba efektivitāti šādu noziegumu iztiesāšanā. Nepieciešams uzlabot finanšu sektora uzraudzību, lai novērstu iespējas legalizēt nelikumīgi iegūtos finanšu līdzekļus. Ar Ministru kabineta 2018.gada 28.februāra rīkojumu Nr.90 ir apstiprināts Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plāns 20018.-2020.gadam. Šī plāna mērķis ir efektivizēt ar organizēto noziedzību saistītu noziedzīgo nodarījumu novēršanu un apkarošanu, samazinot to negatīvo ekonomisko ietekmi, un radīt pilnvērtīgus apstākļus tiesību aizsardzības institūciju cīņai ar organizētu noziedzību. Mērķa īstenošanai noteikti divi darbības virzieni: 1. Veidot vienotu valsts pārvaldes institūciju nodarbināto izpratni un zināšanas par prioritārajām organizētās noziedzības darbības jomām un ietekmi (apdraudējuma līmenis, tendences, dinamika, struktūra) uz valsts ekonomiskajām (finanšu) interesēm un iedzīvotāju drošību. 2. Efektivizēt tiesību aizsardzības iestāžu darbību organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas prioritārajās jomas, t.sk., pilnveidojot sadarbību ar citām institūcijām un sabiedrību. Ēnu ekonomikas apkarošanas padome 2016.gada 10.jūnijā apstiprināja Valsts iestāžu darba plānu ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.-2020.gadam. Plānā iekļauti pasākumi, kas vērsti uz ēnu ekonomikas apkarošanu Latvijā, kā arī noteikti termiņi, kādos pasākumi jāīsteno. Pasākumu plānā iekļautie pasākumi grupēti atbilstoši sešiem rīcības virzieniem: nodokļu nomaksas veicināšana - ēnu ekonomikas ierobežošana un godīgas konkurences veicināšana, administratīvā sloga mazināšana, kompleksi risinājumi ēnu ekonomikas mazināšanai (būvniecībā, tirdzniecībā, pakalpojumu jomā, transporta jomā), kontrolējošo iestāžu kapacitātes stiprināšana (informācijas apmaiņas sekmēšana, efektīva IT iespēju izmantošana), efektīva strīdu izskatīšana un sodu sistēma, nodokļu maksāšanas nepieciešamības skaidrošana ar komunikācijas un izglītošanas palīdzību, kā arī efektīva nodokļu politika. Ar Ministru kabineta 2015.gada 16.jūlija rīkojumu Nr.393 ir apstiprinātas Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnes 2015.-2020.gadam, kas nosaka, ka korupcijas novēršanas un apkarošanas politikas virsmērķis ir - ievērojot labas pārvaldības un cilvēkresursu efektīvas vadības principu, nodrošināt jebkuras institūcijas vai organizācijas uzticamu darbību. Koncepcijā noteiktās korupcijas un krāpšanas novēršanas un apkarošanas politikas prioritātes: 1. Pārorientēt pretkorupcijas un krāpšanas apkarošanas politiku no ārējās kontroles, ko realizē kontroles institūcijas, uz resoru un institūciju iekšējo kontroli; 2. Panākt atklātumu publiskās pārvaldes cilvēkresursu atlasē un ētiska, motivēta, kompetenta personāla nodrošināšanu visā publiskajā pārvaldē un tiesu varā; 3.Veicināt sabiedrības tolerances pret korupciju mazināšanos un sabiedrības līdzdalību politikas veidošanas procesā; 4. Uzsākt īstenot korupcijas un krāpšanas ierobežošanas pasākumus privātajā sektorā. IV. Plāna mērķis un rīcības virzieni Plāna mērķis Stiprināt Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un proliferāciju un samazināt vispārējos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, nodrošinot atbilstību starptautiskajām saistībām un standartiem NILLTF novēršanas jomā un veicinot sabiedrisko drošību, ekonomiskās vides konkurētspēju un uzticību Latvijas jurisdikcijai. Politikas rezultāts/-i un rezultatīvais rādītājs/-i Paaugstināta Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas novēršanas sistēmas efektivitāte. 1. rīcības virziens - Riski, politika un koordinācija Par rīcības virzienu atbildīgā iestāde: FM par pasākumiem, kas saistīti ar politikas izstrādi un tās ieviešanas koordināciju KD par pasākumiem, kas saistīti ar NILLTF risku novērtēšanu Līdzatbildīgās iestādes: TM, ĀM, IeM, ĢP, KNAB, FKTK, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC 1. Rīcības virziens RISKI, POLITIKA UN KOORDINĀCIJA Sasniedzamie apakšmērķi: 1. Latvijai piemītošie NILLTF riski tiek identificēti, novērtēti un izprasti 2. Nacionālā līmenī tiek koordinēta rīcība NILLTF risku novēršanai 3. Veiktie pasākumi ir atbilstoši identificētajiem NILLTF riskiem Nr. P.k. Pasākums Pamatojums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš 1.1. Veikt NILLTF risku novērtējumu par periodu 2017.-2018.gadam, tai skaitā: - nodrošināt pilnvērtīgu kompetento iestāžu dalību visās NRA procesa stadijās; - pilnveidot būtisku valsts NILL draudu un ievainojamības analīzi un izpratni; - pilnveidot analīzi un izpratni par TF draudiem un ievainojamību, kas raksturīgi finanšu centriem kopumā un specifiski Latvijas ekonomikai un sabiedrībai; - novērtējumā ietvert arī jaunās tendences, kas varētu radīt riskus (emerging threat); - identificēt Latvijas riska profilam noteiktās riska jurisdikcijas. Moneyval rekomendācija 1.1., 1.2., 3.8., 5.3. Identificēti un izprasti Latvijai piemītošie NILLTF riski 1. Sektorālo risku novērtējumu sagatavošanas vajadzībām, uzraudzības un kontroles institūcijām tiek izskaidrota risku novērtēšanas metodoloģija KD FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC, SM 2018.gada 30.oktobris 2. Definētas esošā NRA nepilnības KD FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC, SM, VP, KNAP, DP, ĢP, IeM, FM, TM, ĀM 2018.gada 30.novembris 3. Izstrādāts ziņojums par juridisko personu, tai skaitā, NVO sektora NILLTF riskiem KD VID, UR, DP. FM, TM 2018.gada 31.decembris 4. Organizētas darba grupas NRA izstrādei (vismaz divas reizes mēnesī) KD FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC, SM, IeM, VP, KNAB, DP No 2019.gada 1.janvāra 5. Izstrādāti sektorālie risku novērtējumi FKTK, VID, LB, IAIU, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC, SM KD 2019.gada 1.februāris 6. Sagatavots novērtējums par ārvalstu klientu depozītu bāzi un ar to saistītajām pārrobežu plūsmām kontekstā ar identificētajiem un potenciālajiem NILLTF riskiem FKTK LB, KD 2019.gada 1.marts 7. Izstrādāts ziņojums par virtuālās valūtas izmantošanu kā jaunas NILLTF metodes riskiem KD FM, VID, LB 2019.gada 31.marts 8. Izstrādāts ziņojums par juristu un nodokļu konsultantu NILLTF riskiem KD VID, LZAP, LZRA, LZNP 2019.gada 30.aprīlis 9. Veikts pētījums par latentās noziedzības apmēru KD TM, IeM, ĢP, VP, KNAB, DP, NMPP, Valsts policijas koledža, LU, RSU 2018.gada 1.jūnijs 10. Izstrādāts 3.nacionālais NILLTF risku novērtējums, tajā iekļaujot šī plāna 9.1.pasākumā veiktā izvērtējuma rezultātus KD FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC, SM, VP, KNAB, DP, ĢP, IeM, FM, TM 2019.gada 15.augusts 1.2. Izstrādāt komunikācijas stratēģiju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas un proliferācijas novēršanu Moneyval rekomendācija 1.3. Risku novērtējuma rezultātu izskaidrošana privātajam sektoram. Informācijas sniegšana par NIILTFN jomā paveikto. Palielināta iedzīvotāju informētība un izpratne par NILLTFTF un starptautisko sankciju jautājumiem. Samazinājies to noziedzīgo nodarījumu skaits, kur personas iesaistītas NILLTF to neapzinoties. 1. Moneyval 5.kārtas novērtēšanas ziņojums iztulkots latviešu valodā un veikta sabiedrības informēšana KD 2018.gada 1.marts 2. Izstrādāta komunikācijas stratēģija FM, KD FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC, SM, VP, KNAB, DP, ĢP, IeM, TM, ĀM 2019.gada 1.marts 3. Organizēta informatīvā kampaņa, kurā sabiedrība informēta par aktuālajiem noziegumiem ar mērķi brīdināt par riskiem tikt iesaistītiem, īpaši fokusējoties uz atsevišķām sabiedrības grupām, piemēram, jaunieši KD, FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC, SM, VP, KNAB, DP, ĢP, IeM, FM, TM, ĀM 2019.gada 1.aprīlis 4. KD izstrādāti informatīvie bukleti NILLTFN subjektu, uzraudzības un kontroles institūciju un citu personu vajadzībām KD 2019.gada 15.septembris 5. Organizētas NILLTFN dienas KD FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC, SM, VP, KNAB, DP, ĢP, IeM. FM, TM, ĀM 2019.gada 15.septembris 1.3. Balstoties uz veikto sektorālo NILLTF risku novērtējumu, aktualizēt vadlīnijas par identificētajiem riskiem un rekomendētajiem risku mazinošiem pasākumiem, kā arī uzņēmumu risku novērtējumu veikšanu Moneyval rekomendācija 1.4., 1.5., 1.9. Nodrošināta NILLTFN likumu subjektu informēšana par identificētajiem riskiem un rekomendētajiem risku mazinošiem pasākumiem. Likuma subjekti izmanto NRA rezultātus, veicot savus riska novērtējumus. Aktualizētas vadlīnijas likuma subjektiem. FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC, SM 2019.gada 1.aprīlis 1.4. Atbilstoši 3.nacionālajam NILLTF risku novērtējumam, veikt nepieciešamās izmaiņas politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos. Moneyval rekomendācija 1.8., 1.11. Nodrošināt, ka politikas plānošanas dokumenti un normatīvie akti atbilst identificētajiem NILLTF riskiem. Sagatavoti priekšlikumi nepieciešamajiem grozījumiem politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos. FM, TM, IeM, ĀM, EM 2019.gada 30.novembris 1.5. Aktualizēt kompetento iestāžu darbības plānus atbilstoši aktuālajiem NILLTF riskiem. Moneyval rekomendācija 1.10., 1.12. Kompetento iestāžu darbības plāni ir atbilstoši NRA identificētajiem riskiem, definē uz nākotni vērstus un atbilstoši prioritizētus pasākumus, nosaka precīzus termiņus un izmērāmus ieviešanas rezultātus, un tie tiek ieviesti saprātīgi mazinot toleranci pret likuma subjektu formālu pieeju atbilstībai. Atbilstoši 3.nacionālajam NILLTF risku novērtējumam, aktualizēti kompetento iestāžu rīcības plāni FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC, SM, ĢP, VP, KNAB 2019.gada 30.novembris 1.6. Pārskatīt Finanšu sektora attīstības padomes sastāvu un mandātu. Moneyval rekomendācija 1.13., 1.14. Pasākumu plāns 2017.-2019.g. 1.1.pasākums Nodrošināt NILLTF globālo tendenču un to ietekmi lokālā līmenī izvērtēšanu Veiktas izmaiņas Finanšu sektora attīstības padomes nolikumā, paredzot, ka: - Finanšu sektora attīstības padome regulāri izskata informāciju par NILLTF globālajām tendencēm un to ietekmi lokālā līmenī; - sastāvā pārstāvētas atbilstošās institūcijas un nevalstiskās organizācijas. FM 2018.gada 15.decembris 1.7. Pārskatīt Kontroles dienesta Konsultatīvās padomes mandātu Moneyval rekomendācija 1.14., 1.15. Pasākumu plāns 2017.-2019.g. 1.1., 1.3.pasākums Nodrošināt kompetento iestāžu koordinētu rīcību, kā arī regulāru NILLTF risku, tendenču analīzi un stratēģisko analīzi. Veiktas izmaiņas Kontroles dienesta Konsultatīvās padomes mandātā, paredzot, ka padome: - ve …