2.10. minimālās ierosmes strāvas ierobežotāja pārbaudi;
\n2.11. elektrotīkla frekvences regulēšanas pārbaudi;
\n2.12. reaktīvās jaudas spējas saistībā ar mainīgu spriegumu pieslēgumpunktā profila (U-Q/Pmax profils) nodrošināšanas novērtēšanu;
\n2.13. pārejas uz pašpatēriņa režīmu pārbaudi;
\n2.14. elektroenerģijas ražošanas moduļa darbības pārbaudi elektroenerģijas sistēmas sprieguma izmaiņu gadījumos;
\n2.15. elektroenerģijas ražošanas moduļa darbības pārbaudi elektroenerģijas sistēmas traucējumu gadījumos, tajā skaitā elektroenerģijas ražošanas moduļa aktīvās jaudas ierobežošanas pārbaudi, izvēloties iekārtu saudzējošus elektroenerģijas sistēmas traucējuma gadījumus;
\n2.16. elektroenerģijas ražošanas moduļa nemainīgas uzdotās reaktīvās jaudas vērtības nodrošināšanas pārbaudi.
\n5.pielikums Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2013.gada 26.jūnija lēmumam Nr.1/4(Pielikums grozīts ar SPRK padomes 02.03.2023. lēmumu Nr. 1/3) Galalietotāju elektroiekārtu kopdarbības pārbaudes ar elektroenerģijas pārvades sistēmu laikā piemērojamie testi un pārbaudes 1. Elektroenerģijas kvalitātes mērījumi pieslēguma vietā.
\nSabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja p.i. padomes loceklis R.Irklis 6.pielikums Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2013.gada 26.jūnija lēmumam Nr.1/4 Vispārējā shēma kopējās pārvades jaudas un maksimāli pieļaujamās strāvas lieluma aprēķināšanai(Pielikums svītrots ar SPRK padomes 02.03.2023. lēmumu Nr. 1/3) 7. pielikums Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2013. gada 26. jūnija lēmumam Nr. 1/4(Pielikums SPRK padomes 02.03.2023. lēmuma Nr. 1/3 redakcijā) Tīkla pieslēguma prasības elektroenerģijas ražošanas moduļiem 1. Tīkla pieslēguma prasības elektroenerģijas ražošanas moduļiem ir noteiktas, pamatojoties uz Regulas 2016/631 7.panta 1.punktu un piemērojamas, ievērojot Regulā 2016/631 noteiktās prasības.2. Elektroenerģijas ražošanas moduli (turpmāk – modulis) uzskata par attiecīgā tipa moduli no šādas jaudas robežvērtības:2.1. A tipa modulis – 0,0008 MW;2.2. B tipa modulis – 0,5 MW;2.3. C tipa modulis – 5 MW;2.4. D tipa modulis – 15 MW.3. A tipa modulis atbilst šādām prasībām, kas attiecas uz frekvences stabilitāti:3.1. attiecībā uz frekvences diapazoniem modulis spēj palikt pieslēgts tīklam un darboties šādos frekvences diapazonos un periodos:3.1.1. 47,5–48,5 Hz ne mazāk par 30 minūtēm;3.1.2. 48,5–49,0 Hz ne mazāk par 30 minūtēm;3.1.3. 49,0–51,0 Hz neierobežoti;3.1.4. 51,0–51,5 Hz ne mazāk par 30 minūtēm;3.2. attiecībā uz frekvences izmaiņas ātruma izturētspēju modulis spēj palikt pieslēgts tīklam un darboties pie frekvences izmaiņas ātruma no 0 līdz ± 2,5 Hz/s, ja tas atbilst moduļa ekspluatācijas nosacījumam.4.
\nA tipa modulis ierobežotas frekvences jutīguma režīmā – paaugstināta frekvence (LFSM–O) – spēj aktivizēt frekvencnoteiktas aktīvās jaudas reakcijas spēju (1.attēls) ar šādiem iestatījumiem:4.1. frekvences robežvērtība ir 50,2 Hz;4.2. statisma iestatījums ir 5%, statismam jābūt regulējamam robežās no 2% līdz 12%;4.3. frekvences paaugstināšanas gadījumā sākotnējai jaudas izmaiņas reakcijai jābūt šādai:4.3.1. sinhronajam modulim – ≤ 2 sekundēm;4.3.2. parka modulim bez inerces – ≤ 0,2 sekundēm;4.3.3. parka modulim ar inerci – ≤ 2 sekundēm;4.4. frekvences paaugstināšanas gadījumā spēj aktivizēt pilnu frekvencnoteiktu aktīvās jaudas reakciju diapazonā no maksimālās jaudas līdz minimālajam jaudas regulēšanas līmenim ar maksimālo ātrumu, kas nodrošina moduļa stabilu darbību, bet ne ilgāk kā:4.4.1. sinhronais modulis – atbilstoši iekārtas tehniskajām spējām;4.4.2. parka modulis bez inerces – 2 sekundēs;4.4.3. parka modulis ar inerci – 30 sekundēs.1. att.
\nA tipa moduļu frekvencnoteiktas aktīvās jaudas reakcijas spēja ierobežotas frekvences jutīguma režīmā – paaugstināta frekvence (LFSM–O),kur:Pref – atsauces aktīvā jauda, ar ko saistīta moduļa aktīvās izejas jaudas izmaiņa (MW);ΔΡ – moduļa aktīvās izejas jaudas izmaiņa;fn – tīkla nominālā frekvence (Hz);Δf – tīkla frekvences izmaiņa;S2 – statisma iestatījums (%).5. Pārvades sistēmas operators, pamatojoties uz moduļa īpašnieka tehnisko pamatojumu, ja modulis konstruktīvo īpatnību dēļ šā pielikuma 4.3.2.–4.4.3.apakšpunktā noteiktos iestatījumus nevar nodrošināt, nosaka pilnas frekvencnoteiktas aktīvās jaudas reakcijas un sākotnējās jaudas izmaiņas reakcijas aktivizēšanas laiku atbilstoši moduļa konstruktīvajām īpatnībām.6.
\nA tipa modulim pie ārgaisa temperatūras 15° C, atmosfēras spiediena 1,013 bāri un relatīvā gaisa mitruma 60% ir pieļaujams maksimālās aktīvās jaudas samazinājums pie frekvences krituma zem 49 Hz, ja samazināšanas koeficients frekvences kritumam par 1 Hz ir 2% no maksimālās jaudas pie frekvences 50 Hz (2.attēls). Moduļa īpašnieks iesniedz attiecīgajam sistēmas operatoram datus par aktīvās jaudas samazinājumu pie frekvences krituma zem 49 Hz vismaz temperatūru diapazonā no -10° C līdz +30° C.2. att. A tipa moduļa pieļaujamais maksimālās jaudas spējas samazinājums pie krītošas frekvences,kur:Pmax – moduļa maksimālā jauda (MW);f – tīkla frekvence (Hz).7. A tipa modulim atļauts pieslēgties tīklam automātiski, ja:7.1. tīkla frekvence ir sasniegusi vērtību diapazonā no 49,8 Hz līdz 50,05 Hz un šajā diapazonā ir vismaz 60 sekundes;7.2. pēc neplānotas atslēgšanās no tīkla, ko izraisījuši traucējumi tīklā, modulis atjauno iepriekš uzdoto aktīvo jaudu ar ātrumu, kas nepārsniedz 20% Pmax/minūtē.8.
\nB tipa modulis atbilst prasībām, kas šā pielikuma 3.–7.punktā noteiktas A tipa modulim.9. B tipa modulis attiecībā uz bojājumnoturības spēju simetrisku un asimetrisku bojājumu gadījumā spēj palikt pieslēgts tīklam un turpināt stabilu darbību pēc tam, kad elektrosistēmas darbību ir iztraucējuši noskaidroti bojājumi pārvades sistēmā, ievērojot 3. un 4.attēlā noteikto bojājumnoturības profilu pieslēgumpunktā pirmsbojājuma un pēcbojājuma apstākļos.3. att. B tipa sinhrona moduļa bojājumnoturības profils,kur:U (p.u.) – sprieguma atsauces vērtība;Uret – bojājuma laikā pieslēgumpunktā saglabātais spriegums;Uclear – spriegums brīdī, kad bojājums ir novērsts;Ureci – pēc bojājuma novēršanas laikā i veiktās sprieguma atjaunošanas zemākās robežas;t – laiks (s);tclear – brīdis, kad bojājums ir novērsts (s);treci – laiks i, kad pēc bojājuma novēršanas sasniegtas sprieguma atjaunošanas zemākās robežas (s).4. att.
\nB tipa parka moduļa bojājumnoturības profils.10. B tipa modulis pēc neplānotas atslēgšanās no tīkla, ko izraisījuši traucējumi tīklā, spēj atjaunot pieslēgumu tīklam pēc sistēmas atjaunošanās stabilā darba režīmā, kad spriegums ir 0,9–1,1 no sprieguma atsauces vērtības un frekvence – diapazonā 49,0–50,2 Hz.11. B tipa modulis spēj nodrošināt šādas informācijas apmaiņu reāllaikā ar attiecīgo sistēmas operatoru, ja attiecīgais sistēmas operators tehniskajās prasībās nav noteicis citādi:11.1. aktīvā jauda pieslēguma punktā vai līdzvērtīgs aktīvās jaudas mērījums;11.2. aktīvās jaudas ierobežošanas komanda;11.3. pēc aktīvās jaudas ierobežošanas komandas saņemšanas modulis samazina izejas jaudu ar ātrumu, kas atbilst moduļa konstruktīvām īpatnībām, un ievēro ierobežojumu ar pielaidi, kas nav lielāka par 5% no Pmax.12.
\nB tipa sinhronais modulis papildus šā pielikuma 8.–11.punktā noteiktajām prasībām attiecībā uz noturību spēj ne ilgāk kā 10 sekundēs nodrošināt pēcbojājuma aktīvās jaudas atjaunošanu vismaz 70% apjomā no pirmsbojājuma aktīvās jaudas vērtības.13. B tipa parka modulis papildus šā pielikuma 8.–11.punktā noteiktajām prasībām attiecībā uz noturību spēj nodrošināt:13.1. pēcbojājuma aktīvās jaudas atjaunošanas sākumu brīdī, kad spriegums pieslēguma punktā ir ne zemāks kā 90% no sprieguma nominālās vērtības;13.2. pēcbojājuma aktīvās jaudas atjaunošanu ne ilgāk kā 10 sekundēs vismaz 70% apjomā ar precizitāti ±5% no pirmsbojājuma aktīvās jaudas vērtības.14. C tipa modulis atbilst prasībām, kas šā pielikuma 3.–7.punktā noteiktas A tipa modulim un šā pielikuma 9.–10.punktā noteiktas B tipa modulim.15.
\nC tipa modulis nodrošina šādas informācijas apmaiņu reāllaikā ar attiecīgo sistēmas operatoru un pārvades sistēmas operatoru (ja tas nav attiecīgais sistēmas operators), ja attiecīgais sistēmas operators tehniskajās prasībās nav noteicis citādi:15.1. aktīvā jauda pieslēguma punktā vai līdzvērtīgs aktīvās jaudas mērījums;15.2. pieejamā jauda pieslēguma punktā (vēja, saules elektroenerģijas ražošanas moduļiem) (MW);15.3. aktīvās jaudas iestatījums;15.4. aktīvās jaudas iestatījuma maiņas komanda;15.5. FSM režīma stāvoklis \"Ieslēgts/Izslēgts\" (\"On/Off\");15.6. FSM režīma statisma iestatījums;15.7. FSM režīma nestrādes zonas iestatījums;15.8. frekvences atjaunošanas kontroliera darbībai nepieciešamie signāli saskaņā ar pārvades sistēmas operatora tīmekļvietnē publicēto sarakstu;15.9. reaktīvā jauda pieslēguma punktā (MVAr);15.10. spriegums pieslēguma punktā (kV);15.11. strāva pieslēguma punktā (A);15.12. sprieguma iestatījuma maiņas komanda;15.13. reaktīvās jaudas iestatījuma maiņas komanda;15.14. komanda pārslēgšanai starp sprieguma un reaktīvās jaudas regulēšanas režīmiem.16.
\nC tipa modulis atbilst šādām prasībām, kas attiecas uz frekvences stabilitāti:16.1. pārvades sistēmas operatora uzdoto aktīvās jaudas iestatījumu sasniedz ar ātrumu, kurš ir tehniski iespējams, bet nav mazāks par šā pielikuma 19.3.apakšpunktā noteiktajām minimālajām vērtībām ar precizitāti ±5% vai augstāku;16.2. ja automātiskās tālvadības kontrolierīces nedarbojas, pieļaujami manuāli, lokāli pasākumi. Šādā gadījumā laikam aktīvās jaudas iestatījuma izmaiņai jābūt pēc iespējas īsākam atbilstoši elektroenerģijas ražošanas moduļa tehniskām spējām;16.3. ierobežotas frekvences jutīguma režīmā – pazemināta frekvence (LFSM-U) – spēj aktivizēt frekvencnoteiktas aktīvās jaudas reakcijas spēju (5.attēls) ar šādiem iestatījumiem:16.3.1. frekvences robežvērtība ir 49,8 Hz;16.3.2. statisma iestatījums ir 5%, ja attiecīgais sistēmas operators nav noteicis citādi;5. att.
\nC tipa moduļa frekvencnoteiktas aktīvās jaudas reakcijas spēja ierobežotas frekvences jutīguma režīmā – pazemināta frekvence (LFSM-U).16.4. frekvences samazināšanas gadījumā spēj aktivizēt pilnu frekvencnoteiktu aktīvās jaudas reakciju diapazonā no minimālā regulēšanas līmeņa līdz maksimālajai jaudai ar maksimālo ātrumu, kas nodrošina moduļa stabilu darbību, bet ne ilgāk par:16.4.1. sinhronais modulis – atbilstoši moduļa tehniskajām spējām;16.4.2. parka modulis bez inerces – 2 sekundēm;16.4.3. parka modulis ar inerci – 30 sekundēm;16.5. frekvences samazināšanas gadījumā jaudas izmaiņas sākuma reakcijas laikam jābūt mazākam par:16.5.1. sinhronajam modulim – 2 sekundēm;16.5.2. parka modulim bez inerces – 0,2 sekundēm;16.5.3. parka modulim ar inerci – 2 sekundēm;16.6. pārvades sistēmas operators, pamatojoties uz moduļa īpašnieka tehnisko pamatojumu, nosaka ilgāku pilnas frekvencnoteiktas aktīvās jaudas reakcijas un sākotnējās jaudas izmaiņas reakcijas aktivizēšanas laiku, ja modulis konstruktīvo īpatnību dēļ šā pielikuma 16.4.2.–16.5.3.apakšpunktā noteiktos iestatījumus nevar nodrošināt;16.7. spēj nodrošināt frekvencnoteiktu aktīvās jaudas reakciju frekvences jutīguma režīmā (FSM), ņemot vērā šā pielikuma 16.2.–16.4.apakšpunktā noteikto un ievērojot visus šādus parametrus:16.7.1. aktīvās jaudas izmaiņas diapazons attiecībā pret maksimālo jaudu, – 10%;16.7.2. frekvencnoteiktas reakcijas nejutības zona Δfi – nav lielāka par 10 mHz;16.7.3. frekvencnoteiktas reakcijas nestrādes zona nav lielāka par 10 mHz un ir regulējama diapazonā no 0 mHz līdz 200 mHz;16.7.4. statisms s1 regulējams diapazonā no 2% līdz 12%, noklusējuma vērtība 5%;16.7.5. saņemot pārvades sistēmas operatora komandu, spēj aktivizēt frekvences jutīguma (FSM) režīmu ne ilgāk kā 5 minūtēs;16.8. frekvences lēcienveida izmaiņu gadījumā spēj pilnīgi aktivizēt frekvencnoteiktu aktīvās jaudas reakciju 30 sekunžu laikā ar sākotnējo aizkavi, ne lielāku par divām sekundēm (6.attēls);6. att.
\nC tipa moduļa frekvencnoteiktas aktīvās jaudas reakcijas spēja,kur:ΔΡ1/Pmax – aktīvās jaudas diapazons saistībā ar maksimālo jaudu (%);t1 – maksimālā pieļaujamā sākotnējā aizkave (s);t2 – laiks, kādā notiek pilnīga aktivizācija (s);16.9. spēj nodrošināt pilnīgu frekvencnoteikto aktīvo jaudu 30 minūtes.17. C tipa modulis attiecībā uz sprieguma stabilitāti spēj automātiski atslēgties, ja spriegums pieslēgumpunktā sasniedz:17.1. 80% no nominālās vērtības (minimālā vērtība) un atrodas zem šīs vērtības vismaz 3 sekundes;17.2. 120% no nominālās vērtības (maksimālā vērtība) un atrodas virs šīs vērtības vismaz 1,5 sekundes.18. C tipa modulis ar spēju atjaunot darbību pēc izslēgšanās atbilst šādām prasībām, kas attiecas uz sistēmas atjaunošanu:18.1. pēc izslēgšanās spēj no izslēgta stāvokļa atjaunot darbību bez ārēja barošanas avota vienas stundas laikā;18.2. spēj turpināt darbību pēc pārejas uz pašpatēriņa režīmu neatkarīgi no jebkādiem papildu pieslēgumiem ārējam tīklam ar minimālo darbības laiku sešas stundas.19.
\nC tipa modulis atbilst šādām vispārējas sistēmas pārvaldības prasībām:19.1. lai konstatētu vāji slāpētas jaudas svārstības, modulis ir aprīkots ar sistēmas dinamiskās uzvedības reģistrēšanas ierīci (turpmāk – reģistrators), kura spēj reģistrēt spriegumus, strāvas, aktīvo un reaktīvo jaudu, frekvenci, frekvences izmaiņas ātrumu, kā arī reģistrēt spriegumu, strāvu, aktīvās un reaktīvās jaudas tiešās un pretējās secības lielumus. Reģistrators spēj pierakstīt spriegumus, strāvas, aktīvo un reaktīvo jaudu algebriskā (a+jb) un polārā (amplitūda, leņķis) formātā. Reģistrators spēj uzsākt darbību no ārējiem signāliem, izmantojot ierīces binārās ieejas, un no ierīcē iebūvētām mērīšanas, aizsardzību funkcijām.
\nJānodrošina reģistratora iegūto datu uzglabāšana, arhivēšana, kā arī datu apskate reālā laikā. Reģistratora datu pārraides protokolu nosaka elektroenerģijas ražotājs, vienojoties ar pārvades sistēmas operatoru;19.2. maksimālais aktīvās izejas jaudas izmaiņu ātrums ir 200 MW/min.;19.3. minimālais aktīvās izejas jaudas izmaiņas ātrums ir šāds:Moduļa tipsAktīvās izejas jaudas izmaiņa attiecībā pret nominālo jaudu vienā minūtē (%)Jaudas diapazons attiecībā pret maksimālo jaudu (%)Gāzes vai šķidrā kurināmā modulis860–90Kombinētais (gāze un tvaiks) modulis860–90Akmeņogļu un cietā kurināmā modulis460–90Saules vai vēja modulis5020–100Hidroelektrostacijas modulis500–10019.4. aktīvās jaudas regulēšanas pielaide nepārsniedz 2% no Pmax.
\nMazāka izejas jauda ir pieļaujama, ja to nosaka primārā enerģijas avota pieejamība.20. C tipa sinhronais modulis papildus šā pielikuma 12.punktā un 14.–19.punktā noteiktajam attiecībā uz sprieguma stabilitāti nodrošina reaktīvās jaudas spēju pie maksimālās aktīvās jaudas, kas atbilst moduļa tehniskajām spējām, bet nav mazāka par 7.attēlā norādīto moduļa reaktīvās jaudas spēju saistībā ar mainīgu spriegumu pieslēgumpunktā profilu (U-Q/Pmax profils).7. att. C tipa sinhrona moduļa U-Q/Pmax profils,kur:Q – reaktīvā jauda;Pmax – maksimālā aktīvā jauda;U – spriegums pieslēguma punktā; – U-Q/Pmax profila robežas.21. C tipa parka modulis papildus šā pielikuma 13.–19.punktā noteiktajam atbilst šādām prasībām:21.1. attiecībā uz frekvences stabilitāti virtuālās inerces nodrošināšanai uzstādīto kontrolsistēmu darbības principi un saistītie veiktspējas parametri ir saskaņoti ar pārvades sistēmas operatoru;21.2. attiecībā uz sprieguma stabilitāti:21.2.1. nodrošina 8.attēlā noteikto U-Q/Pmax profilu:8. att.
\nC tipa parka moduļa U-Q/Pmax profils.21.2.2. nodrošina, ka moduļa reaktīvās jaudas spēja saistībā ar mainīgu aktīvo jaudu atbilst moduļa tehniskajām spējām, bet nav mazāka par 9.attēlā noteikto profilu (P- Q/Pmax profils):9. att. C tipa parka moduļa P-Q/Pmax profils,kur:P (p.u.) – jaudas atsauces vērtība; – P-Q/Pmax profila robežas;.21.2.3. spēj kontrolēt jaudas koeficientu pieslēgumpunktā. Jaudas koeficienta mērķvērtību nosaka attiecīgais sistēmas operators, ievērojot, ka modulim pēc aktīvās jaudas lēcienveida izmaiņām jāspēj trīs sekunžu laikā nodrošināt reaktīvās izejas jaudas izmaiņas 90% apmērā un 60 sekunžu laikā jānostabilizējas vērtībā, kura atkarīga no jaudas koeficienta mērķvērtības.
\nStacionārajā režīmā jaudas koeficienta pielaide nepārsniedz vērtību, kas atbilst 5% no maksimālās reaktīvās jaudas;21.2.4. bojājumos, attiecībā uz kuriem nepieciešama bojājumnoturības spēja, prioritārs ir reaktīvās jaudas devums.22. D tipa modulis atbilst prasībām, kas šā pielikuma 3.–7.punktā noteiktas A tipa modulim, 9. –10.punktā noteiktas B tipa modulim un 15., 16., 18. un 19.punktā noteiktas C tipa modulim.23. Ja spriegums novirzījies no sprieguma atsauces vērtības, D tipa modulis spēj darboties, neatslēdzoties no tīkla, šādā sprieguma diapazonā elektroenerģijas pārvades sistēmas pieslēguma punktā un periodā:Sprieguma vērtība pārvades sistēmas pieslēguma punktāSprieguma diapazonsDarbības periods110 kV0,85–0,90 p.u.(93,5–99,0 kV)30 minūtes110 kV0,9–1,118 p.u.(99,0–122,98 kV)Neierobežots110 kV1,118–1,15 p.u.(122,98–126,5 kV)20 minūtes330 kV0,88–0,90 p.u.(290,4–297,0 kV)20 minūtes330 kV0,90–1,097 p.u.(297,0–362,01 kV)Neierobežots330 kV1,097–1,15 p.u.(362,01–379,5 kV)20 minūtes24.
\nD tipa modulis attiecībā uz bojājumnoturības spēju simetrisku un asimetrisku bojājumu gadījumā spēj palikt pieslēgts tīklam un turpināt stabilu darbību pēc tam, kad elektrosistēmas darbību ir iztraucējuši noskaidroti bojājumi pārvades sistēmā, ievērojot 10. un 11.attēlā noteikto bojājumnoturības (sprieguma atsauces vērtības un laika attiecības) profilu pieslēgumpunktā.10. att. D tipa sinhronā moduļa bojājumnoturības profils.11. att. D tipa parka moduļa bojājumnoturības profils.25. D tipa sinhronais modulis papildus šā pielikuma 22.–24.punktā noteiktajam atbilst prasībām, kas šā pielikuma 12.punktā noteiktas B tipa sinhronajam modulim un 20.punktā noteiktas C tipa sinhronajam modulim.26. D tipa sinhronajam modulim ir jābūt aprīkotam ar elektrosistēmas stabilizatora (ESS) funkciju, ja to pieprasa pārvades sistēmas operators.27.
\nD tipa sinhronais modulis attiecībā uz sprieguma stabilitāti nodrošina 12.attēlā noteikto U-Q/Pmax profilu 330 kV un 110 kV spriegumam:12. att. D tipa sinhronā moduļa U-Q/Pmax profils 330 kV un 110 kV spriegumam,kur: – U-Q/Pmax profils 330 kV spriegumam; – U-Q/Pmax profils 110 kV spriegumam.28. D tipa parka modulis papildus šā pielikuma 22.–24.punktā noteiktajam atbilst prasībām, kas šā pielikuma 13.punktā noteiktas B tipa parka modulim un 21.punktā noteiktas C tipa parka modulim.29. D tipa parka modulim, kura maksimālā jauda pārsniedz 15 MW, ir jābūt aprīkotam ar elektrosistēmas stabilizatora funkciju.30. D tipa parka modulis un atkrastes parka modulis attiecībā uz sprieguma stabilitāti nodrošina 13.attēlā noteikto U-Q/Pmax profilu 330 kV un 110 kV spriegumam:13. att.
\nD tipa parka moduļa un atkrastes parka moduļa U-Q/Pmax profils 330kV un 110kV spriegumam.
\n8.pielikums Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2013.gada 26.jūnija lēmumam Nr.1/4(Pielikums SPRK padomes 30.05.2019. lēmuma Nr. 1/9 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 02.03.2023. lēmumu Nr. 1/3; SPRK padomes 03.10.2024. lēmumu Nr. 1/9) Noteikumi regulēšanas pakalpojuma sniegšanai 1. Noteikumi regulēšanas pakalpojuma sniedzējiem noteikti, pamatojoties uz Regulas Nr. 2017/2195 5.panta 4.punkta c) apakšpunktu un 18.panta 1.punkta a) apakšpunktu.2. Regulēšanas pakalpojuma sniedzējs regulēšanas pakalpojuma sniegšanai var izmantot šādas rezervju nodrošināšanas vienības – regulēšanas produktu un regulēšanas jaudas produktu rezervju piegādātājvienības un rezervju piegādātājgrupas, ievērojot šādus nosacījumus:2.1. uz rezervju nodrošināšanas vienību ir attiecināms spēkā esošs sistēmas pakalpojuma līgums, ja tāds jānoslēdz saskaņā ar normatīvo aktu prasībām;2.2. rezervju nodrošināšanas vienības izmantošana regulēšanas pakalpojuma sniegšanā ir saskaņota ar šīs rezervju nodrošināšanas vienības balansēšanas pakalpojumu sniedzēju;2.3. rezervju nodrošināšanas vienība atbilst pārvades sistēmas operatora noteiktajām un tīmekļvietnē publicētajām tehniskajām un datu apmaiņas prasībām, tajā skaitā prasībām attiecībā uz komercuzskaites nodrošināšanu;2.4. regulēšanas pakalpojumu sniedzējs palīgpakalpojuma līgumā noteiktajā kārtībā ir paziņojis pārvades sistēmas operatoram par pārbaudītās rezervju nodrošināšanas vienības izmantošanas uzsākšanu regulēšanas pakalpojuma sniegšanai.3.
\nLai pārvades sistēmas operators pārbaudītu regulēšanas pakalpojuma sniedzēja rezervju nodrošināšanas vienības atbilstību šā pielikuma 2.1., 2.2. un 2.3.apakšpunktā noteiktajām prasībām, regulēšanas pakalpojuma sniedzējs iesniedz pārvades sistēmas operatoram pieteikumu regulēšanas pakalpojuma sniegšanai (turpmāk – regulēšanas pakalpojuma pieteikums). Regulēšanas pakalpojuma pieteikuma veidlapu un iesniedzamo dokumentu sarakstu pārvades sistēmas operators publisko savā tīmekļvietnē.4. Pārvades sistēmas operators 30 dienu laikā no regulēšanas pakalpojuma pieteikuma saņemšanas dienas izvērtē pieteikumu un tam pievienotos dokumentus un informē regulēšanas pakalpojuma sniedzēju par rezervju nodrošināšanas vienības atbilstību šā pielikuma 2.1. un 2.2.apakšpunktā noteiktajām prasībām.5.
\nJa rezervju nodrošināšanas vienība pieslēgta sadales sistēmai, pārvades sistēmas operators ir tiesīgs pieprasīt sadales sistēmas operatoram regulēšanas pakalpojuma pieteikuma un pārbaužu izvērtēšanai nepieciešamo informāciju. Sadales sistēmas operators pieprasīto informāciju regulēšanas pakalpojuma pieteikuma izvērtēšanai sniedz pārvades sistēmas operatora noteiktajā termiņā, bet ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā no pārvades sistēmas operatora pieprasījuma saņemšanas. Sadales sistēmas operators pieprasīto informāciju pārbaužu izvērtēšanai sniedz pārvades sistēmas operatora noteiktajā termiņā, bet ne vēlāk kā 30 dienu laikā no pārvades sistēmas operatora pieprasījuma saņemšanas.6. Ja saskaņā ar šā pielikuma 4.punktu pārvades sistēmas operators regulēšanas pakalpojuma sniedzēja rezervju nodrošināšanas vienību atzinis par atbilstošu šā pielikuma 2.1. un 2.2.apakšpunktā noteiktajām prasībām, pārvades sistēmas operators un regulēšanas pakalpojuma sniedzējs vienojas par kārtību, kādā tiek pārbaudīta rezervju nodrošināšanas vienības atbilstība šā pielikuma 2.3.apakšpunktā noteiktajām prasībām, un šīs pārbaudes norises laiku.7.
\nPar rezervju nodrošināšanas vienības pārbaudes rezultātiem pārvades sistēmas operators informē regulēšanas pakalpojuma sniedzēju 10 darba dienu laikā pēc pārbaudes veikšanas. Ja rezervju nodrošināšanas vienība pieslēgta sadales sistēmai, pārvades sistēmas operators informē regulēšanas pakalpojuma sniedzēju par pārbaudes rezultātiem 10 darba dienu laikā pēc pārbaudes veikšanas un informācijas saņemšanas no sadales sistēmas operatora saskaņā ar šā pielikuma 5.punktu.8. Ja pārvades sistēmas operators regulēšanas pakalpojuma sniedzēja rezervju nodrošināšanas vienību atzinis par atbilstošu šā pielikuma 2.1., 2.2. un 2.3.apakšpunktā noteiktajām prasībām, regulēšanas pakalpojuma sniedzējs palīgpakalpojuma līguma noteiktajā kārtībā paziņo pārvades sistēmas operatoram par attiecīgās rezervju nodrošināšanas vienības izmantošanas uzsākšanu regulēšanas pakalpojuma sniegšanai.9.
\nAr regulēšanas pakalpojuma sniegšanu saistītās informācijas, tajā skaitā operatīvās informācijas, un datu apmaiņa starp pārvades sistēmas operatoru un regulēšanas pakalpojuma sniedzēju tiek veikta palīgpakalpojumu līgumā un balansēšanas tirgus noteikumos noteiktajā kārtībā.10. Ja regulēšanas pakalpojuma sniegšanai izmantojamā rezervju nodrošināšanas vienība pieslēgta sadales sistēmai, sadales sistēmas operators visā laika periodā, kurā rezervju nodrošināšanas vienība tiek izmantota regulēšanas pakalpojuma sniegšanai, pārvades sistēmas operatoram nodrošina informāciju par:10.1. rezervju nodrošināšanas vienības komercuzskaites datiem;10.2. rezervju nodrošināšanas vienības, kas veic elektroenerģijas ražošanu, balansēšanas pakalpojuma sniedzēju, kurš atbild par elektroenerģijas ražošanas rezultātā radīto nebalansu;10.3. rezervju nodrošināšanas vienības, kas patērē elektroenerģiju, balansēšanas pakalpojuma sniedzēju, kurš atbild par elektroenerģijas patēriņa rezultātā radīto nebalansu.11.
\nPārvades sistēmas operators un sadales sistēmas operators savstarpēji vienojas par šā pielikuma 10.punktā noteiktās informācijas sniegšanas kārtību un termiņiem. 11.1 Ja regulēšanas pakalpojuma sniedzējs nodrošina frekvences atjaunošanas rezervju regulēšanas jaudas produktu, tā pienākums ir nodrošināt regulēšanas jaudas produktam atbilstoša apjoma un veida regulēšanas enerģijas produktu saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.12. Regulēšanas pakalpojuma sniedzēja aktivizētos regulēšanas produkta solījumus pārvades sistēmas operators iekļauj aktivizētā regulēšanas produkta solījumā izmantotās rezervju nodrošināšanas vienības balansēšanas pakalpojuma sniedzēja nebalansa aprēķinā kā nebalansa korekciju, kuras apmērs ir vienāds ar aktivizētā regulēšanas produkta solījuma enerģijas daudzumu.13.
\nJa regulēšanas pakalpojuma sniedzēja balansēšanas pakalpojuma sniedzējs atšķiras no regulēšanas pakalpojuma sniedzēja regulēšanas produkta solījuma aktivizēšanā izmantotās rezervju nodrošināšanas vienības balansēšanas pakalpojuma sniedzēja, uzskatāms, ka starp minētajiem balansēšanas pakalpojuma sniedzējiem ir veikts enerģijas tirdzniecības darījums, kura apjoms ir vienāds ar aktivizētā regulēšanas produkta solījuma enerģijas daudzumu.14. Ja balansēšana veikta koordinētajā balansēšanas apgabalā, regulēšanas pakalpojuma ietvaros saņemtās vai nodotās enerģijas daudzumu nosaka, ņemot vērā:14.1. regulēšanas pakalpojuma ietvaros pārvades sistēmas operatora pirktās vai pārdotās enerģijas daudzumu konkrētā balansēšanas tirgus laika vienībā, kas piegādāts, veicot normālo aktivizāciju;14.2. regulēšanas pakalpojuma ietvaros pārvades sistēmas operatora pirktās vai pārdotās enerģijas daudzumu konkrēta solījuma ietvaros, kas piegādāts, veicot speciālo aktivizāciju.14.1 Ja balansēšana veikta kontroles zonā, regulēšanas pakalpojuma ietvaros saņemtās vai nodotās enerģijas daudzumu balansēšanas tirgus laika vienībā nosaka, ņemot vērā:141.1. regulēšanas pakalpojuma ietvaros pārvades sistēmas operatora pirktās vai pārdotās enerģijas daudzumu konkrētā balansēšanas tirgus laika vienībā, kas piegādāts, veicot normālo aktivizāciju;141.2. regulēšanas pakalpojuma ietvaros pārvades sistēmas operatora pirktās vai pārdotās enerģijas daudzumu konkrēta solījuma ietvaros, kas piegādāts, veicot lokālo speciālo (aktivizācija, neizmantojot Regulas Nr. 2017/2195 20.panta 6.punktā vai 21.panta 6.punktā minēto platformu) aktivizāciju;141.3. regulēšanas pakalpojuma ietvaros pārvades sistēmas operatora pirktās vai pārdotās enerģijas daudzumu konkrētā tirgus laika vienībā, kas piegādāts, veicot normālo lokālo aktivizāciju (aktivizācija, neizmantojot Regulas Nr. 2017/2195 20.panta 6.punktā vai 21.panta 6.punktā minēto platformu), balansēšanas tirgus noteikumos ietvertajos gadījumos.15.
\nJa balansēšana veikta koordinētajā balansēšanas apgabalā, regulēšanas pakalpojuma ietvaros pārvades sistēmas operatora pirktās enerģijas daudzumu konkrētā tirdzniecības intervālā, kas piegādāts, veicot normālo aktivizāciju, aprēķina šādi: ,kur – regulēšanas pakalpojuma ietvaros pārvades sistēmas operatora pirktās un regulēšanas pakalpojuma sniedzēja pārdotās regulēšanas enerģijas daudzums, kas piegādāts augšupvērsti (regulēšana uz noslodzi), veicot normālo solījuma aktivizāciju tirdzniecības intervālā t (MWh); – normālās aktivizācijas dispečera komandas rīkojumā fiksētais aktivizētā solījuma jaudas apjoms (MW); – normālās aktivizācijas piegādes periods stundās (no aktivizācijas sākuma laika līdz dezaktivizācijas laikam) (h);a – konkrēta aktivizācija;A – aktivizāciju skaits tirdzniecības intervālā t.16.
\nJa balansēšana veikta koordinētajā balansēšanas apgabalā, regulēšanas pakalpojuma ietvaros pārvades sistēmas operatora pārdotās enerģijas daudzumu konkrētā tirdzniecības intervālā, kas piegādāts, veicot normālo aktivizāciju, aprēķina šādi: ,kur – regulēšanas pakalpojuma ietvaros pārvades sistēmas operatora pārdotās un regulēšanas pakalpojuma sniedzēja pirktās enerģijas daudzums, kas piegādāts lejupvērsti (regulēšana uz atslodzi), veicot normālo solījuma aktivizāciju tirdzniecības intervālā t (MWh).17. Ja balansēšana veikta koordinētajā balansēšanas apgabalā, regulēšanas pakalpojuma ietvaros pārvades sistēmas operatora pirktās enerģijas daudzumu konkrēta solījuma ietvaros, kas piegādāts, veicot speciālo aktivizāciju, aprēķina šādi: ,kur – regulēšanas pakalpojuma ietvaros pārvades sistēmas operatora pirktās un regulēšanas pakalpojuma sniedzēja pārdotās regulēšanas enerģijas daudzums, kas aktivizēts, veicot speciālo aktivizāciju speciālās aktivizācijas reizē n (MWh); – speciālās regulēšanas produkta solījuma aktivizēšanas n dispečera komandas rīkojumā fiksētais aktivizētā solījuma jaudas apjoms (MW); – speciālās regulēšanas produkta solījuma aktivizēšanas n piegādes periods stundās (no aktivizācijas sākuma laika līdz dezaktivizācijas laikam) (h).18.
\nJa balansēšana veikta koordinētajā balansēšanas apgabalā, regulēšanas pakalpojuma ietvaros pārvades sistēmas operatora pārdotās enerģijas daudzumu konkrēta solījuma ietvaros, kas piegādāts, veicot speciālo aktivizāciju, aprēķina šādi: ,kur – regulēšanas pakalpojuma ietvaros pārvades sistēmas operatora pārdotās un regulēšanas pakalpojuma sniedzēja pirktās enerģijas daudzums, kas aktivizēts, veicot speciālo aktivizāciju speciālās aktivizācijas reizē n (MWh).19. Ja balansēšana veikta koordinētajā balansēšanas apgabalā, regulēšanas pakalpojuma maksu norēķinu periodā par pārvades sistēmas operatora nopirkto un regulēšanas pakalpojuma sniedzējam pārdoto enerģiju, kas piegādāta augšupvērsti (regulēšana uz noslodzi), aprēķina šādi: ,kur – regulēšanas pakalpojuma maksa par pārvades sistēmas operatora nopirkto un regulēšanas pakalpojuma sniedzēja pārdoto regulēšanas enerģiju (EUR); – normālās aktivizācijas marginālā cena regulēšanas enerģijai augšupvērstai aktivizācijai tirdzniecības intervālā t (EUR/MWh); – aktivizētā solījuma cena, kas vienāda ar regulēšanas pakalpojuma sniedzēja solījumā noteikto cenu speciālās aktivizācijas reizē n (EUR/MWh);T – tirdzniecības intervālu skaits attiecīgajā norēķinu periodā;t – tirdzniecības intervāls;N – speciālās aktivizācijas reižu skaits attiecīgajā norēķinu periodā;n – speciālā regulēšanas produkta solījuma aktivizēšana.20.
\nJa balansēšana veikta koordinētajā balansēšanas apgabalā, regulēšanas pakalpojuma maksu norēķinu periodā par pārvades sistēmas operatora pārdoto un regulēšanas pakalpojuma sniedzēja nopirkto enerģijas daudzumu, kas piegādāts lejupvērsti (regulēšana uz atslodzi), aprēķina šādi: ,kur – regulēšanas pakalpojuma maksa par pārvades sistēmas operatora pārdoto un regulēšanas pakalpojuma sniedzēja nopirkto regulēšanas enerģiju (EUR); – normālās aktivizācijas marginālā cena lejupvērstai aktivizācijai tirdzniecības intervālā t (EUR/MWh); – aktivizētā solījuma cena, kas vienāda ar regulēšanas pakalpojuma sniedzēja solījumā noteikto cenu speciālās aktivizācijas reizē n (EUR/MWh).20.1 Ja balansēšana veikta kontroles zonā, regulēšanas pakalpojuma ietvaros pārvades sistēmas operatora pirktās vai pārdotās enerģijas daudzumu konkrētā balansēšanas tirgus laika vienībā, kas piegādāts, veicot normālo aktivizāciju vai normālo lokālo aktivizāciju, vai speciālo aktivizāciju, aprēķina katram regulēšanas produkta veidam kā aktivizētā regulēšanas produkta jaudas apjoma un aktivizācijas komandā fiksētā perioda tirgus laika vienībā (no aktivizācijas komandā fiksētā sākuma laika līdz aktivizācijas beigām tirgus laika vienībā) reizinājumu.20.2 Ja balansēšana veikta kontroles zonā, katram aktivizācijas veidam un katram regulēšanas produktam regulēšanas pakalpojuma maksu tirgus laika vienībā par pārvades sistēmas operatora nopirkto vai pārdoto un regulēšanas pakalpojuma sniedzējam pārdoto vai nopirkto enerģijas daudzumu, kas noteikts saskaņā ar šā pielikuma 20.1 punktu, aprēķina kā enerģijas daudzuma un atbilstošā aktivizācijas veida un regulēšanas produkta cenas reizinājumu.21.
\nJa balansēšana veikta koordinētajā balansēšanas apgabalā, regulēšanas produkta solījuma, kas aktivizēts, veicot normālo aktivizāciju, cenu nosaka saskaņā ar vienotajos balansēšanas tirgus noteikumos noteikto kārtību, piemērojot:21.1. marginālo cenu, kas ir vienāda ar lielāko tirdzniecības intervālā t augšupvērsti aktivizētā solījuma cenu regulēšanas produkta solījumiem, kas augšupvērsti aktivizēti (uz noslodzi);21.2. marginālo cenu, kas ir vienāda ar zemāko tirdzniecības intervālā t lejupvērsti aktivizētā solījuma cenu regulēšanas produkta solījumiem, kas lejupvērsti aktivizēti (uz atslodzi).21.1 Ja balansēšana veikta kontroles zonā, attiecīgā regulēšanas produkta solījuma, kas aktivizēts, veicot normālo aktivizāciju, cenu nosaka saskaņā ar Regulas Nr. 2017/2195 30.panta 1.punkta metodoloģiju.21.2 Ja balansēšana veikta kontroles zonā, attiecīgā regulēšanas produkta solījuma, kas aktivizēts, veicot normālo lokālo aktivizāciju, cenu katram regulēšanas produktam tirgus laika vienībā nosaka saskaņā ar balansēšanas tirgus noteikumos noteikto kārtību, piemērojot:21.21. robežcenu, kuru nevar noteikt zemāku kā cenu, kas noteikta saskaņā ar šā pielikuma 21.1 punktu attiecīgā regulēšanas produkta solījumiem, kas augšupvērsti aktivizēti (uz noslodzi);21.22. robežcenu, kuru nevar noteikt augstāku kā cenu, kas noteikta saskaņā ar šā pielikuma 21.1 punktu attiecīgā regulēšanas produkta solījumiem, kas lejupvērsti aktivizēti (uz atslodzi).22.
\nAttiecīgā regulēšanas produkta solījuma, kas aktivizēts, veicot speciālo aktivizāciju, cenu nosaka saskaņā ar balansēšanas tirgus noteikumos noteikto kārtību, piemērojot regulēšanas pakalpojuma sniedzēja attiecīgā regulēšanas produkta solījumā noteikto cenu.23. Pārvades sistēmas operators divu darba dienu laikā pēc attiecīgā regulēšanas produkta solījuma aktivizācijas nosūta regulēšanas pakalpojuma sniedzējam pārskatu par izmantoto attiecīgo regulēšanas enerģijas daudzumu (MWh), piemēroto cenu (EUR/MWh) un šo lielumu reizinājumu (EUR) par katru 60 minūšu periodu, kas sākas pilnā stundā (ja balansēšana veikta koordinētajā balansēšanas apgabalā) vai par katru 15 minūšu periodu (ja balansēšana veikta kontroles zonā) atsevišķi norādot:23.1. attiecīgus regulēšanas produktus, kas piegādāti, veicot augšupvērstu aktivizāciju;23.2. attiecīgus regulēšanas produktus, kas piegādāti, veicot lejupvērstu aktivizāciju.23.1 Maksu par regulēšanas pakalpojumu balansēšanas tirgus laika vienībā par pārvades sistēmas operatora nopirkto un regulēšanas pakalpojuma sniedzēja pārdoto regulēšanas jaudas daudzumu nosaka saskaņā ar Regulas Nr. 2017/2195 33.panta 1.punktu.24.
\nPārvades sistēmas operatora un regulēšanas pakalpojuma sniedzēja savstarpējie norēķini tiek veikti palīgpakalpojumu līgumā noteiktajā kārtībā un termiņos.
\n9.pielikums Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2013.gada 26.jūnija lēmumam Nr.1/4(Pielikums SPRK padomes 30.05.2019. lēmuma Nr. 1/9 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 02.03.2023. lēmumu Nr. 1/3; SPRK padomes 03.10.2024. lēmumu Nr. 1/9) Balansēšanas pakalpojuma saņēmēja galapozīcijas aprēķināšanā izmantojamā informācija 1. Balansēšanas pakalpojuma saņēmēja kopējo grafiku, kas nepieciešams, lai noteiktu balansēšanas pakalpojuma sniedzēja galapozīciju un sastādītu sistēmas darbības grafiku, balansēšanas pakalpojuma saņēmējs sniedz pārvades sistēmas operatoram, iekļaujot šādu informāciju par savu nebalansa apgabalu:
\n1.1. plānotais patērētās elektroenerģijas daudzums summāri par visām balansēšanas pakalpojumu saņēmēja nebalansa apgabalā iekļautajām lietotāju komercuzskaites vietām;
\n1.2. plānotais elektroenerģijas ražotāju elektroenerģijas sistēmā ievadītais elektroenerģijas daudzums;
\n1.3. plānotie tirdzniecības darījumi.
\n3.1. atsevišķi par katru elektrostaciju ar uzstādīto jaudu 10 MW un lielāku;
\n3.2. summāri par visām hidroelektrostacijām, termoelektrostacijām, biogāzes elektrostacijām un koģenerācijas stacijām, kuru uzstādītā jauda ir mazāka par 10 MW;
\n3.3. summāri par visām vēja un saules elektrostacijām, kuru uzstādītā jauda ir mazāka par 10 MW.
\n4.1. summāri par visiem tirdzniecības darījumiem elektroenerģijas biržas nākamās dienas elektroenerģijas tirgū;
\n4.2. summāri par tirdzniecības darījumiem starp nebalansa apgabaliem.
\n5.1. plānotajā elektroenerģijas ražotāju pārvades sistēmā ievadītajā elektroenerģijas daudzumā, pārdalot pārvades sistēmā ievadīto elektroenerģijas daudzumu starp dažādām nebalansa apgabalā iekļautajām elektrostacijām, nemainot plānoto kopējo pārvades sistēmā ievadīto elektroenerģijas daudzumu atbilstošajā nebalansa norēķinu periodā;
\n5.2. plānotajā elektroenerģijas ražotāju pārvades sistēmā ievadītajā elektroenerģijas daudzumā atbilstošajā nebalansa norēķinu periodā, ja balansēšanas pakalpojuma saņēmēja nebalansa apgabalā ietvertas gan elektroenerģijas ražošanas, gan patēriņa elektroietaises;
\n5.3. tirdzniecības darījumos elektroenerģijas biržas tekošās dienas elektroenerģijas tirgū;
\n5.4. tirdzniecības darījumos starp nebalansa apgabaliem.
\n10.pielikums Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2013.gada 26.jūnija lēmumam Nr.1/4(Pielikums SPRK padomes 30.05.2019. lēmuma Nr. 1/9 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 02.03.2023. lēmumu Nr. 1/3) Tīkla pieslēguma prasības augstsprieguma līdzstrāvas sistēmām un līdzstrāvas sistēmai pieslēgtiem elektroenerģijas parka moduļiem 1. Tīkla pieslēguma prasības augstsprieguma līdzstrāvas (turpmāk – HVDC) sistēmām un līdzstrāvas sistēmai pieslēgtiem elektroenerģijas parka moduļiem (turpmāk – DC modulis) ir noteiktas, pamatojoties uz Regulas Nr. 2016/1447 5.panta 1.punktu un piemērojamas, ievērojot Regulā Nr. 2016/1447 noteiktās prasības.2. HVDC sistēma attiecībā uz frekvences diapazoniem spēj palikt pieslēgta tīklam un darboties īsslēguma jaudas diapazonā, kuru nosaka saskaņā ar šā pielikuma 26.punktu, un šādos frekvences diapazonos un periodos:2.1. 47,0–47,5 Hz ne mazāk par 60 sekundēm;2.2. 47,5–48,5 Hz ne mazāk par 90 minūtēm;2.3. 48,5–49,0 Hz ne mazāk par 90 minūtēm;2.4. 49,0–51,0 Hz neierobežoti;2.5. 51,0–51,5 Hz ne mazāk par 90 minūtēm;2.6. 51,5–52,0 Hz ne mazāk par 15 minūtēm.3.
\nHVDC sistēmai ir pieļaujams maksimālās aktīvās jaudas samazinājums pie frekvences krituma zem 49 Hz, ja samazināšanas koeficients frekvences kritumam par 1 Hz ir 2% no maksimālās jaudas pie frekvences 50 Hz (1.attēls).1.att. HVDC sistēmas pieļaujamais maksimālās jaudas spējas samazinājums pie krītošas frekvences,kur:ΔΡ – HVDC sistēmas aktīvās jaudas izmaiņa;Pmax – HVDC sistēmas maksimālā aktīvā jauda (MW);f – tīkla frekvence (Hz).4. HVDC sistēma atbilst šādām prasībām, kas attiecas uz spēju kontrolēt pārvadīto aktīvo jaudu:4.1. spēj pielāgot aktīvo jaudu ar aizkavi ne lielāku par 100 ms;4.2. spēj izmainīt aktīvās jaudas padevi ar sākotnējo aizkavi ne lielāku par 10 ms, kopš saņemts attiecīgs signāls no pārvades sistēmas operatora, ja vienā vai vairākos maiņstrāvas tīklos, kuriem tā pieslēgta, ir traucējumi.
\nSākotnējā aizkave var būt lielāka par 10 ms, ja, balstoties uz HVDC sistēmas īpašnieka argumentētu pamatojumu, ir saņemta pārvades sistēmas operatora atļauja šādai atkāpei.5. HVDC sistēmas kontroles funkcijas spēj nodrošināt automātiskas korektīvas darbības, tostarp rampveida izmaiņu apturēšanu un frekvences jutīguma režīma (FSM), ierobežotas frekvences jutīguma režīma – paaugstināta frekvence (LFSM-O), ierobežotas frekvences jutīguma režīma – pazemināta frekvence (LFSM-U) un frekvences kontroles bloķēšanu, pārvadāmās jaudas ierobežošanu, sprieguma un reaktīvās jaudas vadību.6. HVDC sistēmas frekvences kontroles sistēma nodrošina iespēju iestatīt palaides un bloķēšanas funkciju, izmantojot šādus palaides un bloķēšanas kritērijus:6.1. frekvences izmaiņas;6.2. sprieguma izmaiņas;6.3. pārvades tīkla iekārtas atslēgšanās;6.4. pārvades tīkla iekārtas strāvas pārslodze.7.
\nHVDC sistēmas vadības sistēmā ir virtuālās inerces funkcija, kas nodrošina ātru aktīvās jaudas izmaiņu strauju frekvences izmaiņu gadījumā. HVDC sistēmas virtuālās inerces funkcija darbojas saskaņā ar principiem un iestatījumiem, par kuriem HVDC sistēmas īpašnieks vienojas ar pārvades sistēmas operatoru.8. HVDC sistēma spēj reaģēt uz frekvences novirzēm maiņstrāvas tīklā, pielāgojot aktīvās jaudas pārvadi, ievērojot šādus frekvencnoteiktas aktīvās jaudas reakcijas parametrus frekvences jutīguma režīmā (FSM):8.1. frekvencnoteiktas reakcijas nestrādes zona – 0–±500 mHz;8.2. statisms s1 (augšupvērsta regulācija) – 0,1–12%;8.3. statisms s2 (lejupvērsta regulācija) – 0,1–12%;8.4. frekvencnoteiktas reakcijas nejutības zona nav lielāka par – 10 mHz.9.
\nHVDC sistēma frekvences lēcienveida izmaiņu rezultātā spēj 30 sekunžu laikā ar maksimālo sākotnējo aizkavi ne lielāku par 0,5 sekundēm pielāgot aktīvo jaudu, kuru pārvades sistēmas operators norāda HVDC sistēmas pieslēguma tehniskajos noteikumos (2.attēls).2.att. HVDC sistēmas frekvencnoteiktas aktīvās jaudas reakcijas spēja,kur:ΔΡ1/Pmax – aktīvās jaudas izmaiņa pret maksimālo jaudu;t1 – maksimālā pieļaujamā sākotnējā aizkave (s);t2 – laiks, kādā notiek pilnīga aktivizācija (s).10. HVDC sistēma ierobežotas frekvences jutīguma režīmā – paaugstināta frekvence (LFSM-O) spēj aktivizēt frekvencnoteiktas aktīvās jaudas reakcijas spēju (3.attēls) ar šādiem nosacījumiem:10.1. frekvences robežvērtība ir 50,2 Hz;10.2. statisma iestatījums ir 5%, statismam jābūt regulējamam robežās no 2% līdz 12%.3.att.
\nHVDC sistēmas frekvencnoteiktas aktīvās jaudas reakcijas spēja ierobežotas frekvences jutīguma režīmā – paaugstināta frekvence (LFSM-O),kurfn – tīkla nominālā frekvence (Hz);Δf – tīkla frekvences izmaiņa;S3 – statisma iestatījums (%).11. HVDC sistēma ierobežotas frekvences jutīguma režīmā – pazemināta frekvence (LFSM-U) spēj aktivizēt frekvencnoteiktas aktīvās jaudas reakcijas spēju (4.attēls) ar šādiem nosacījumiem:11.1. frekvences robežvērtība ir 49,8 Hz;11.2. statisma iestatījums ir 5%, statismam jābūt regulējamam robežās no 2% līdz 12%.4.att. HVDC sistēmas frekvencnoteiktas aktīvās jaudas reakcijas spēja ierobežotas frekvences jutīguma režīmā – pazemināta frekvence (LFSM-U),kur:S4 – statisma iestatījums (%).12.
\nJa spriegums novirzījies no sprieguma atsauces vērtības, HVDC sistēma spēj darboties, neatslēdzoties no tīkla, šādā sprieguma diapazonā elektroenerģijas pārvades sistēmas pieslēgumpunktā un periodā:Sprieguma vērtība pārvades sistēmas pieslēgumpunktāSprieguma diapazonsDarbības periods110 kV0,85–1,118 p.u.(93,5–122,98 kV)Neierobežots110 kV1,118–1,15 p.u.(122,98–126,5 kV)20 minūtes330 kV0,88–1,097 p.u.(290,4–362,01 kV)Neierobežots330 kV1,097–1,15 p.u.(362,01–379,5 kV)20 minūtes13. Attiecībā uz īsslēguma devumu bojājumu laikā HVDC sistēma simetrisku (trīsfāžu) bojājumu gadījumā spēj pieslēgumpunktā nodrošināt ātrdarbīgu bojājuma strāvu, ievērojot šādus nosacījumus:13.1. ātrdarbīgas bojājuma strāvas raksturlielums – reaktīvā strāva;13.2. ātrdarbīgās bojājuma strāvas pievades sākotnējā aizkave nepārsniedz 20 ms, 90% no bojājuma strāvas devuma ir jāsasniedz 30 ms laikā no bojājuma sākuma un stabilizēšanas laiks nepārsniedz 60 ms no bojājuma sākuma ar pielaidi – 5%<Δx<+15%.14.
\nAttiecībā uz asimetriskas strāvas pievadi asimetrisku (vienfāzes vai divfāžu) bojājumu gadījumā HVDC sistēma nodrošina tiešās un pretējās secības strāvas.15. HVDC sistēma nodrošina 5.attēlā norādīto HVDC sistēmas reaktīvās jaudas spējas saistībā ar mainīgu spriegumu pieslēgumpunktā profilu (U-Q/Pmax profils) un spēj ne ilgāk kā 60 sekundēs pāriet uz jebkuru darba punktu U-Q/Pmax profilā.5.att. HVDC sistēmas U-Q/Pmax profils,kur:Q – reaktīvā jauda;Pmax – maksimālā aktīvā jauda;U – spriegums pieslēgumpunktā; – U-Q/Pmax profils 330 kV spriegumam; – U-Q/Pmax profils 110 kV spriegumam.16. Reaktīvās jaudas variācijas, ko rada HVDC pārveidotājstacijas darbība šā pielikuma 17.punktā noteiktajos kontroles režīmos, nedrīkst pieslēgumpunktā radīt sprieguma lēcienu, kas pārsniedz 2% no sprieguma vērtības pirms izmaiņas.17.
\nHVDC pārveidotājstacija spēj darboties šādos kontroles režīmos:17.1. sprieguma kontroles režīmā;17.2. reaktīvās jaudas kontroles režīmā;17.3. jaudas koeficienta kontroles režīmā.18. Attiecībā uz sprieguma kontroles režīmu katra HVDC pārveidotājstacija, izmantojot savas spējas un ievērojot šā pielikuma 15. un 16.punktu, spēj palīdzēt kontrolēt spriegumu pieslēgumpunktā, ievērojot šādas prasības:18.1. pēc sprieguma lēcienveida izmaiņām HVDC sprieguma pārveidotājstacija spēj:18.1.1. pārvades sistēmas operatora noteiktā laikā t1, kas atrodas diapazonā no 0,1 līdz 10 sekundēm, nodrošināt reaktīvās izejas jaudas izmaiņas 90% apmērā. HVDC pārveidotājstacijas sprieguma kontroles sistēma nodrošina iespēju mainīt laika t1 iestatījumu;18.1.2. pārvades sistēmas operatora noteiktā laikā t2, kas atrodas diapazonā no 1 līdz 60 sekundēm, nostabilizēties vērtībā, ko nosaka darba sprieguma krituma koeficients.
\nHVDC pārveidotājstacijas sprieguma kontroles sistēma nodrošina iespēju mainīt laika t2 iestatījumu. Stacionārā režīma pielaide ir 2% no maksimālās reaktīvās jaudas vērtības, bet ne vairāk par 5 MVAr;18.2. HVDC pārveidotājstacija spēj mainīt izejas reaktīvo jaudu, ievērojot izmainītu sprieguma vērtības iestatījumu un reaktīvās jaudas komponenti, kuru papildus norādījis pārvades sistēmas operators. Sprieguma krituma koeficientam jābūt regulējamam diapazonā no 1 līdz 10% ar soli 0,1%.19. Attiecībā uz reaktīvās jaudas kontroles režīmu HVDC sistēmas reaktīvās jaudas diapazons ir no 0 līdz 100% no maksimālās reaktīvās jaudas ar precizitāti līdz 2% no reaktīvās jaudas iestatījuma vērtības, ņemot vērā HVDC pārveidotājstacijas tehniskās spējas.20.
\nHVDC sistēmai zema vai augsta sprieguma režīmā un bojājumu laikā, attiecībā uz kuriem nepieciešama bojājumnoturības spēja, prioritārs ir reaktīvās jaudas devums.21. HVDC sistēmas īpašnieks nodrošina, ka HVDC sistēmas pieslēgums tīklam nerada traucējumus vai svārstības tīkla barošanas spriegumā pieslēgumpunktā, kas pārsniedz standartā LVS EN 50160 \"Publisko elektroapgādes tīklu sprieguma raksturlielumi\" norādītās robežvērtības.22. HVDC pārveidotājstacija simetrisku un asimetrisku bojājumu gadījumā spēj palikt pieslēgta tīklam un turpināt stabilu darbību pēc tam, kad elektrosistēma pēc bojājuma novēršanas ir atguvusies, ievērojot 6.attēlā noteikto sprieguma-laika profilu.6.att. HVDC pārveidotājstacijas sprieguma-laika profils,kur:U (p.u.) – sprieguma atsauces vērtība;Uret – bojājuma laikā pieslēgumpunktā saglabātais spriegums;Ureci – pēc bojājuma novēršanas laikā i veiktās sprieguma atjaunošanas zemākās robežas;Ublock – bloķēšanas spriegums pieslēgumpunktā, kuru nosaka HVDC sistēmas projektēšanas stadijā;t – laiks (s);tclear – brīdis, kad bojājums ir novērsts (s);treci – laiks i, kad pēc bojājuma novēršanas sasniegtas sprieguma atjaunošanas zemākās robežas (s).23.
\nHVDC sistēma pēc bojājuma spēj atjaunot iepriekš uzdoto aktīvo jaudu ar precizitāti ±10% no nominālās jaudas (Pnom) ne ilgāk kā 200 ms, ja sprieguma atsauces vērtība sasniedz 0,9 p.u.24. Ja HVDC pārveidotājstaciju pieslēdz spriegumam maiņstāvas tīklā vai sinhronizē ar to, HVDC pārveidotājstacija spēj ierobežot sprieguma izmaiņas līdz stacionārā režīma līmenim, ievērojot šādas prasības:24.1. sprieguma izmaiņu līmenis stacionārā režīmā nedrīkst pārsniegt 2% no pirmssinhronizācijas sprieguma;24.2. traucējuma gadījumos, ja HVDC sistēma ir atslēgusies, sprieguma izmaiņu līmenis nedrīkst pārsniegt 5% no pirmssinhronizācijas sprieguma;24.3. sprieguma pārejas maksimālais apjoms ir ± 0,1 p.u., ilgums 3 s un mērīšanas intervāls 30 ms.25.
\nHVDC sistēma spēj slāpēt jaudas svārstības frekvences diapazonā no 0,1 līdz 2 Hz.26. HVDC sistēma spēj darboties īsslēguma jaudas diapazonā un pie tīkla raksturlielumiem, kurus pārvades sistēmas operators norāda HVDC sistēmas pieslēguma tehniskajos noteikumos.27. Ja viena pārveidotājstacija ir pieslēgta spriegumam, tad HVDC sistēma ar spēju atjaunot darbību pēc izslēgšanās spēj vienas stundas laikā pēc HVDC sistēmas izslēgšanās pieslēgt spriegumam maiņstrāvas apakšstacijas kopni, kurai pieslēgta cita pārveidotājstacija. HVDC sistēma spēj sinhronizēties šā pielikuma 2.punktā noteiktajā frekvences diapazonā un 12.punktā noteiktajā sprieguma diapazonā.28. DC modulis attiecībā uz frekvences diapazoniem un frekvencnoteiktu reakciju sistēmā, kuras nominālā frekvence ir 50 Hz, spēj palikt pieslēgts vistālākās HVDC pārveidotājstacijas tīklam un darboties šādos frekvences diapazonos un periodos:28.1. 47,0–47,5 Hz ne mazāk par 20 sekundēm;28.2. 47,5–49,0 Hz ne mazāk par 90 minūtēm;28.3. 49,0–51,0 Hz neierobežoti;28.4. 51,0–51,5 Hz ne mazāk par 90 minūtēm;28.5. 51,5–52,0 Hz ne mazāk par 15 minūtēm.29.
\nDC modulis spēj palikt pieslēgts vistālākās HVDC pārveidotājstacijas tīklam un darboties šādā sprieguma diapazonā līdzstrāvas sistēmas pieslēgumpunktā un periodā:Sprieguma vērtība līdzstrāvas sistēmas pieslēgumpunktāSprieguma diapazonsDarbības periods110 kV–300 kV (neieskaitot)0,85–0,90 p.u.60 minūtes110 kV–300 kV (neieskaitot)0,90–1,10 p.u.Neierobežots110 kV–300 kV (neieskaitot)1,10–1,118 p.u.Neierobežots110 kV–300 kV (neieskaitot)1,118–1,15 p.u.20 minūtes300 kV–400 kV (ieskaitot)0,85–0,90 p.u.60 minūtes300 kV–400 kV (ieskaitot)0,90–1,05 p.u.Neierobežots300 kV–400 kV (ieskaitot)1,05–1,15 p.u.20 minūtes30. Attiecībā uz sprieguma stabilitāti un reaktīvās jaudas spēju DC modulis pie maksimālās HVDC aktīvās jaudas pārvades kapacitātes nodrošina 7.attēlā norādīto DC moduļa reaktīvās jaudas spējas saistībā ar mainīgu spriegumu pieslēgumpunktā profilu (U-Q/Pmax profils).7.att.
\nDC moduļa U-Q/Pmax profils,kur:Q – reaktīvā jauda;Pmax – maksimālā aktīvā jauda;U – spriegums pieslēgumpunktā; – U-Q/Pmax profils 300 kV – 400 kV (ieskaitot) spriegumam; – U-Q/Pmax profils 110 kV – 300 kV (neieskaitot) spriegumam.31. DC modulim zema vai augsta sprieguma režīmā un bojājumu laikā, attiecībā uz kuriem nepieciešama bojājumnoturības spēja, prioritārs ir reaktīvās jaudas devums.32. DC modulis laikā, kad tas sinhronizējas ar maiņstrāvas savācējtīklu, spēj ierobežot sprieguma izmaiņas līdz stacionārā režīma līmenim, ievērojot šādas prasības:32.1. sprieguma izmaiņu līmenis stacionārā režīmā nepārsniedz 2% no pirmssinhronizācijas sprieguma;32.2. traucējuma gadījumos, ja HVDC sistēma ir atslēgusies, sprieguma izmaiņu līmenis nedrīkst pārsniegt 5% no pirmssinhronizācijas sprieguma;32.3. sprieguma pārejas maksimālais apjoms ir ± 0,1 p.u., ilgums 3 s un mērīšanas intervāls 30 ms.33.
\nDC modulis spēj darboties īsslēguma jaudas diapazonā un pie tīkla raksturlielumiem, kurus pārvades sistēmas operators norāda DC moduļa pieslēguma tehniskajos noteikumos.34. DC moduļa īpašnieks nodrošina, ka DC moduļa pieslēgums tīklam nerada traucējumus vai svārstības tīkla barošanas spriegumā pieslēgumpunktā, kas pārsniedz standartā LVS EN 50160 \"Publisko elektroapgādes tīklu sprieguma raksturlielumi\" norādītās robežvērtības.35. DC modulis atbilst prasībām, kas noteiktas šā kodeksa 7.pielikuma 10. un 17.punktā.36. Vistālākā HVDC pārveidotājstacija spēj palikt pieslēgta vistālākās HVDC pārveidotājstacijas tīklam un darboties šā pielikuma 29.punktā noteiktajos sprieguma diapazonos un periodos.37.
\nVistālākā HVDC pārveidotājstacija attiecībā uz reaktīvās jaudas nodrošināšanas spēju nodrošina 7.attēlā noteikto U-Q/Pmax profilu.
\n11.pielikums Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2013.gada 26.jūnija lēmumam Nr.1/4(Pielikums SPRK padomes 30.05.2019. lēmuma Nr. 1/9 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 02.03.2023. lēmumu Nr. 1/3; SPRK padomes 03.10.2024. lēmumu Nr. 1/9) Tīkla pieslēguma prasības elektroenerģijas pārvades sistēmas lietotājiem 1. Tīkla pieslēguma prasības elektroenerģijas pārvades sistēmas lietotājiem ir noteiktas, pamatojoties uz Regulas Nr. 2016/1388 6.panta 1.punktu un piemērojamas, ievērojot Regulā Nr. 2016/1388 noteiktās prasības.2. Pārvades sistēmai pieslēgta pieprasījumietaise, pārvades sistēmai pieslēgta sadales ietaise un sadales sistēma spēj palikt pieslēgta tīklam un darboties šādos frekvences diapazonos un periodos:2.1. 47,5–48,5 Hz ne mazāk par 30 minūtēm;2.2. 48,5–49,0 Hz ne mazāk par 30 minūtēm;2.3. 49,0–51,0 Hz neierobežoti;2.4. 51,0–51,5 Hz ne mazāk par 30 minūtēm.3. Pārvades sistēmai pieslēgta pieprasījumietaise, pārvades sistēmai pieslēgta sadales ietaise un pārvades sistēmai pieslēgta sadales sistēma spēj palikt pieslēgta tīklam un darboties šādā sprieguma diapazonā un periodos:Sinhronā zona, sprieguma vērtība pieslēgumpunktāSprieguma diapazonsDarbības periodsBaltija, 110 kV0,90–1,118 p.u.(99,0–122,98 kV)NeierobežotsBaltija, 110 kV1,118–1,15 p.u.(122,98–126,5 kV)Ne mazāk par 20 minūtēmBaltija, 330 kV0,90–1,097 p.u.(297,0-362,01 kV)NeierobežotsBaltija, 330 kV1,097–1,15 p.u.(362,01-379,5 kV)Ne mazāk par 20 minūtēm4.
\nPārvades sistēmai pieslēgta sadales sistēma, kuras spriegums pieslēgumpunktā ir mazāks par 110 kV, spēj palikt pieslēgta tīklam un darboties šādos sprieguma diapazonos un periodos:Sprieguma vērtība pieslēgumpunktāSprieguma diapazonsDarbības periods6 kV0,85–1,1 p.u.(5,1–6,6 kV)Neierobežots6 kV1,1–1,2 p.u.(6,6–7,2 kV)Ne mazāk par 3 minūtēm10 kV0,85–1,1 p.u.(8,5–11,0 kV)Neierobežots10 kV1,1–1,2 p.u.(11,0–12,0 kV)Ne mazāk par 3 minūtēm20 kV0,85–1,1 p.u.(17,0–22,0 kV)Neierobežots20 kV1,1–1,2 p.u.(22,0–24,0 kV)Ne mazāk par 3 minūtēm5. Pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises īpašnieks un pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmas operators, ekspluatējot pieprasījumietaisi, sadales ietaisi vai sadales sistēmu, ievēro sistēmas pakalpojuma līgumā noteikto maksimālo īsslēguma strāvu pieslēgumpunktā, ko pārvades sistēmai pieslēgtai pieprasījumietaisei vai pārvades sistēmai pieslēgtai sadales sistēmai jāspēj izturēt.6.
\nPārvades sistēmai pieslēgta pieprasījumietaise spēj saglabāt darbību stacionārā režīmā tās pieslēgumpunktā faktiskās reaktīvās jaudas diapazonā līdz 48% no tās maksimālās importa jaudas vai maksimālās eksporta jaudas atkarībā no tā, kura lielāka (importa vai eksporta aktīvās jaudas koeficients nav mazāks par 0,9).7. Pārvades sistēmai pieslēgta sadales sistēma spēj saglabāt darbību stacionārā režīmā tās pieslēgumpunktā šādos faktiskās reaktīvās jaudas diapazonos:7.1. reaktīvās jaudas importēšanas (patēriņa) laikā – līdz 48% no maksimālās importa jaudas vai maksimālās eksporta jaudas atkarībā no tā, kura lielāka (jaudas koeficients nav mazāks par 0,9);7.2. reaktīvās jaudas eksportēšanas (ražošanas) laikā – līdz 48% no maksimālās importa jaudas vai maksimālās eksporta jaudas atkarībā no tā, kura lielāka (jaudas koeficients nav mazāks par 0,9).8.
\nPārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises iekārtai un pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmas iekārtai jābūt aprīkotai ar releju aizsardzības un automātikas iekārtām, kuras, ņemot vērā uzstādīšanas vietu, reaģē uz šādiem traucējumiem:8.1. īsslēgums;8.2. iekārtas nepieļaujama strāvas pārslodze;8.3. ne pilnfāzes darbības režīms;8.4. transformatoru un autotransformatoru nepieļaujama pārierosme (U/f funkcija);8.5. nepieļaujams pārspriegums;8.6. nesinhrona darbība ar pārvades tīklu;8.7. nepieļaujama slodzes strāvas nesimetrija.9. Pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises iekārtai un pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmas iekārtai jābūt aprīkotai ar pamata releju aizsardzības un rezerves releju aizsardzības iekārtām.
\nPar pamata releju aizsardzības iekārtām tiek uzskatītas tādas iekārtas, kas bez laika aiztures aizsargā pieslēgtu pievienojumu no dažāda veida īsslēgumiem tajā vai kas ir vienīgā pievienojuma aizsardzība pie konkrēta traucējuma veida. Pievienojuma rezerves releju aizsardzības iekārtas tehniski iespējamā apjomā nodrošina sava pievienojuma pamata releju aizsardzības iekārtas funkcijas, kā arī, ievērojot šā pielikuma 11.punktā noteikto selektīvas darbības principu, rezervē blakus elektrotīkla pievienojumu pamata un rezerves releju aizsardzības iekārtas to atteikuma gadījumā.10. Pārvades sistēmai pieslēgtai pieprasījumietaisei un pārvades sistēmai pieslēgtai sadales sistēmai jābūt aprīkotai ar automātikas iekārtām, kuras nodrošina automātisko atslodzi pēc frekvences un automātisko atslodzi pēc sprieguma ar automātisko iekārtas atpakaļieslēgšanos, atjaunojoties frekvencei un spriegumam.
\nPārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises īpašnieks un pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmas operators nodrošina automātikas iekārtu iestatījumus un atslēdzamās slodzes apjomus saskaņā ar vienošanos ar pārvades sistēmas operatoru.11. Pārvades sistēmas operators un pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises īpašnieks vai pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmas operators saskaņo releju aizsardzības un automātikas iekārtu iestatījumus un iedarbes, lai nodrošinātu to savstarpēji selektīvu darbību šā pielikuma 8.punktā noteikto traucējumu gadījumā.12. Ja tehniski nav iespējams saskaņot konkrētas releju aizsardzības iekārtas selektīvu darbību ar blakus elektrotīkla pievienojumu releju aizsardzības iekārtām, pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises īpašnieks vai pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmas operators paredz tam piederošā sistēmā tehniski iespējamo risinājumu releju aizsardzības iekārtas neselektīvas darbības labošanai – automātisku atkalieslēgšanu, automātisku rezerves ieslēgšanu, elektrotīkla automātisku dalīšanu ar sekojošu automātisku atkalieslēgšanu, komandu pārraidi uz citiem objektiem vai citu risinājumu.
\nPārvades sistēmas pieslēgumpunktam pieslēgto iekārtu īpašnieki savstarpēji koordinē releju aizsardzības un automātikas iekārtu iestatījumus, pēc pieprasījuma savstarpēji apmainoties ar datiem par releju aizsardzības un automātikas iekārtu iestatījumiem.13. Pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises un pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmas releju aizsardzības iekārtas bez laika aiztures atslēdz īsslēgumus, kuri izraisa pārvades sistēmas pieslēgumpunktā fāzes vai starpfāzes sprieguma efektīvās vērtības pazemināšanos līdz 0,6 Unom vai zemāk. Ja notiek jaudas slēdža atteice, releju aizsardzības iekārtas atslēdz īsslēgumus ne ilgāk kā 0,25 s.14. Pārvades sistēmas pieslēgumpunkta iekārtas 110 kV un 330 kV jaudas slēdžiem, transformatoru un autotransformatoru vidējā un zemākā sprieguma jaudas slēdžiem jābūt slēdžu bojājuma aizsardzībai ar nostrādes laika iestatījumu ne lielāku par 0,15 s.15.
\nReleju aizsardzības iekārtu iestatījumi nodrošina pārvades sistēmas pieslēgumpunkta iekārtu termisko noturību pie īsslēgumiem, novērš pārierosmes (sprieguma/frekvences parametrs), kuras pārsniedz transformatoriem un autotransformatoriem noteikto pieļaujamo pārierosmi, un atslēdz iekārtas, ja strāvas pārslodze pārsniedz noteikto iekārtas pieļaujamo strāvas pārslodzi.16. Attiecībā uz pieprasījuma atslēgšanu pie zemas frekvences pārvades sistēmai pieslēgtai pieprasījumietaisei un pārvades sistēmai pieslēgtai sadales sistēmai jābūt aprīkotai ar iekārtu ar funkcionālu spēju automātiski atslēgt 100% faktisko slodzi pie pazeminātas frekvences un atslēgšanās palaidi, kas balstīta uz zemas frekvences, kā arī zemas frekvences un frekvences izmaiņas ātruma apvienojumu.
\nPieprasījuma atslēgšanas iekārtā jābūt paredzētai iespējai izmainīt nostrādes iestatījumus diapazonā no 47 līdz 50 Hz ar soli ne lielāku par 0,05 Hz, izveidot slodzes atslēgšanu pa pakāpēm un aktivizēt pieprasījuma atslēgšanas funkciju vismaz 65% faktiskās slodzes pieprasījuma ietaišu atslēgšanai. Pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises īpašnieks un pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmas operators nodrošina pieprasījuma atslēgšanas iekārtas iestatījumus un iedarbes, par kurām panākta vienošanās ar pārvades sistēmas operatoru un kuras pārvades sistēmas operators norāda releju aizsardzības un automātikas iekārtu iestatījuma kartēs.17. Attiecībā uz funkcionālajām spējām atslēgt pieprasījumu pie zema sprieguma pārvades sistēmai pieslēgtai pieprasījumietaisei un pārvades sistēmai pieslēgtai sadales sistēmai jābūt aprīkotai ar iekārtu ar funkcionālu spēju automātiski atslēgt 100% faktisko slodzi pie zema sprieguma.
\nIekārta aktivizē pieprasīja atslēgšanas funkciju vismaz 65% faktiskās slodzes pieprasījuma ietaišu atslēgšanai, ja spriegums pārvades sistēmas pieslēgumpunktā ir mazāks par 0,9 p.u. Pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises īpašnieks un pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmas operators nodrošina pieprasījuma atslēgšanas iekārtas iestatījumus un iedarbes, par kurām panākta vienošanās ar pārvades sistēmas operatoru un kuras pārvades sistēmas operators norāda releju aizsardzības un automātikas iekārtu iestatījuma kartēs.18. Attiecībā uz spēju atkalieslēgties pēc atslēgšanas vai atslēgties pārvades sistēmai pieslēgta pieprasījumietaise un pārvades sistēmai pieslēgta sadales sistēma var automātiski atkalieslēgties, kad pārvades sistēmas pieslēgumpunktā frekvence ir diapazonā no 49,0 Hz līdz 51,0 Hz un spriegums pieslēgumpunktā ir diapazonā, kas atbilst šā pielikuma 3. un 4.punktā noteiktajam darbības periodam \"neierobežots\", pārvades sistēmas operatora noteiktā laika iestatījumā.
\nPārvades sistēmai pieslēgtu pieprasījumietaisi un pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmu attālināti atslēdz ne ilgāk kā 500 ms.19. Pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises īpašnieks un pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmas operators nodrošina, ka pieprasījumietaises vai sadales sistēmas pieslēgums tīklam nerada traucējumus vai svārstības tīkla barošanas spriegumā pieslēgumpunktā, kas pārsniedz standartā LVS EN 50160 \"Publisko elektroapgādes tīklu sprieguma raksturlielumi\" norādītās robežvērtības.20. Pieprasījumvienība, kas nodrošina pieprasījumreakciju aktīvās jaudas kontrolei, pieprasījumreakciju reaktīvās jaudas kontrolei vai pieprasījumreakciju pārvades ierobežojumu pārvarēšanai, individuāli vai, ja vienība neietilpst pārvades sistēmai pieslēgtā pieprasījumietaisē, kolektīvi kā trešās personas izveidota pieprasījumagregāta daļa atbilst šādām prasībām:20.1. spēj darboties šā pielikuma 3. un 4.punktā noteiktajos sprieguma diapazonos;20.2. spēj pielāgot savu jaudas patēriņu periodā, kurš ir noteikts balansēšanas tirgus noteikumos;20.3. attiecībā uz frekvences izmaiņas ātruma izturētspēju spēj palikt pieslēgta tīklam un darboties, līdz iedarbojas tīkla sprieguma pazušanas aizsardzība.
\nTīkla sprieguma pazušanas aizsardzībai jāizmanto frekvences izmaiņas ātruma aizsardzība ar nostrādes iestatījumu 2,5 Hz/s. Mērīšanas intervālam jābūt ne lielākam par 500 ms.21. Pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises īpašnieks nekavējoties informē pārvades sistēmas operatoru par visām pieprasījumietaises modifikācijām, kas ietekmē pieprasījumreakcijas spēju.22. Pieprasījumvienībai, kas nodrošina pieprasījumreakciju sistēmas frekvences kontrolei:22.1. frekvencnoteiktas reakcijas nestrādes zona ir ±200 mHz;22.2. maksimālā frekvences novirze, uz kuru jāreaģē, ir -1,0 Hz un +1,5 Hz no nominālās vērtības 50,00 Hz.
\n12.pielikums Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2013.gada 26.jūnija lēmumam Nr.1/4(Pielikums SPRK padomes 05.12.2019. lēmuma Nr. 1/16 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 02.03.2023. lēmumu Nr. 1/3; SPRK padomes 03.10.2024. lēmumu Nr. 1/9) Noteikumi tirgus darbību apturēšanai, atjaunošanai un nebalansa norēķiniem tirgus darbību apturēšanas un norēķiniem kontrolētās dispečervadības īstenošanas laikā 1. Noteikumi nosaka tirgus darbību apturēšanu, atjaunošanu, nebalansa norēķinus un norēķinus par balansēšanas elektroenerģiju, kas piemērojami nebalansa norēķinu periodiem, kuros bija apturētas tirgus darbības, pamatojoties uz Regulas Nr. 2017/2196 36.panta 1.punktu un 39.panta 1.punktu, kā arī norēķinus kontrolētās dispečervadības īstenošanas laikā.
\n2.1. pilnīgs sprieguma trūkums vismaz trīs minūtes;
\n2.2. elektroenerģijas patēriņš ir par 50% mazāks nekā plānotais patēriņš un tādēļ:
\n2.2.1. nav iespējams nodrošināt elektroenerģijas sistēmas balansu;
\n2.2.2. nav iespējama citu elektroenerģijas avotu aktivizēšana, tai skaitā palīgpakalpojumu saņemšana no pakalpojuma sniedzējiem, kas atrodas ārpus pārvades sistēmas operatora kontroles zonas;
\n2.3. elektroenerģijas ražošanas apjoms ir par 75% mazāks nekā plānotais pārvades sistēmas operatora frekvences kontroles zonā, un frekvence ir robežās no 49,0 līdz 48,0 Hz;
\n2.4. identificēta atšķirīga frekvence (∆f ≥ 50 mHz) vienā sprieguma līmenī trīs vai vairāk pārvades sistēmas apakšstacijās;
\n2.5. ilgāk par 30 minūtēm nav pieejami tirgus procesu nodrošināšanas pamata un rezerves saziņas līdzekļi (e-pasta sistēmas, datu apmaiņas servisi, datu pārraides tīkli, balss sakari un citi).
\n3.1. tirgus darbības apturēšanas datumu un laiku;
\n3.2. tirgus darbību, kura tiek apturēta;
\n3.3. laiku, kad tiek uzsākta kontrolēta dispečervadība;
\n3.4. apturētās tirgus darbības iespējamo atjaunošanas laiku.
\n5.1. laiku, kad tirgus darbība tiks atjaunota;
\n5.2. citu tirgus dalībnieku tirgus darbības rīku un saziņas līdzekļu darbības atjaunošanu;
\n5.3. laiku, kad balansēšanas pakalpojuma saņēmējam jāiesniedz pārvades sistēmas operatoram šā kodeksa 9.pielikuma 1.punktā noteiktais balansēšanas pakalpojuma saņēmēja kopējais grafiks nākamai dienai.
\n6.1. sadales sistēmas operatoram, kura sistēma ir pieslēgta pārvades tīklam;
\n6.2. aizsardzības pakalpojuma sniedzējam;
\n6.3. atjaunošanas pakalpojuma sniedzējam;
\n6.4. balansēšanas pakalpojuma sniedzējam;
\n6.5. elektroenerģijas tirgus operatoram;
\n6.6. regulatoram;
\n6.7. regulēšanas pakalpojuma sniedzējam;
\n6.8. nozīmīgam tīkla lietotājam;
\n6.9. reģionālajam drošības koordinatoram;
\n6.10. komersantam, kas veic vienotās ilgtermiņa pārvades tiesību piešķiršanas platformas funkcijas;
\n6.11. Baltijas jaudas aprēķināšanas reģiona pārvades sistēmas operatoriem.
\n8.1. par kontrolētas dispečervadības ietvaros pārvades sistēmā ievadīto elektroenerģijas daudzumu pārvades sistēmas operators norēķinās ar tirgus dalībnieku saskaņā ar cenu, kas pamatota ar tirgus dalībnieka izmaksām, ko rada pakalpojuma sniegšana pārvades sistēmas operatoram kontrolētās dispečervadības ietvaros;
\n8.2. par elektroenerģijas daudzumu, kas kontrolētas dispečervadības ietvaros saņemts no pārvades sistēmas, tirgus dalībnieks norēķinās ar pārvades sistēmas operatoru saskaņā ar cenu, kas atbilst kontrolētas dispečervadības ietvaros saņemtās elektroenerģijas izmaksām;
\n8.3. nebalansa norēķinus kontrolētas dispečervadības ietvaros veic, nebalansa maksas noteikšanā nebalansa cenu aizstājot ar cenu, kas atbilst kontrolētas dispečervadības ietvaros saņemtās elektroenerģijas izmaksām.
\n9.1. par kontrolētas dispečervadības ietvaros pārvades sistēmā ievadīto elektroenerģijas daudzumu pārvades sistēmas operators norēķinās ar tirgus dalībnieku saskaņā ar cenu, kas pamatota ar tirgus dalībnieka izmaksām, ko rada pakalpojuma sniegšana pārvades sistēmas operatoram kontrolētās dispečervadības ietvaros;
\n9.2. par elektroenerģijas daudzumu, kas kontrolētas dispečervadības ietvaros saņemts no pārvades sistēmas, tirgus dalībnieks norēķinās ar pārvades sistēmas operatoru saskaņā ar cenu, kas atbilst kontrolētas dispečervadības ietvaros saņemtās elektroenerģijas izmaksām;
\n9.3. nebalansa norēķinus kontrolētas dispečervadības ietvaros veic atbilstoši šā kodeksa 4.12.nodaļas noteikumiem.
\n