To nākotnes biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo prognozētās nesummētās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās vērtības un standartvērtības, kas 2016. gadā nebija pieejami tirgū vai bija pieejami tirgū tikai nelielā daudzumā31. Nesummētās audzēšanas siltumnīcefekta gāzu emisiju eec tipiskās vērtības un standartvērtības, kas noteiktas saskaņā ar šā pielikuma I un II nodaļā iekļauto metodi, ieskaitot vienvērtīgā slāpekļa oksīda (N2O) emisijas (tostarp atkritumu vai audzētās koksnes smalcināšanas emisijas):Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmiensSiltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ) Kviešu salmu etanols1,8 1,8 No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē3,3 3,3 No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē8,2 8,2 No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē3,3 3,3 No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē8,2 8,2 No koksnes atkritumiem iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē3,1 3,1 No audzētās koksnes iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē7,6 7,6 No koksnes atkritumiem iegūts metanols atsevišķā ražotnē3,1 3,1 No audzētās koksnes iegūts metanols atsevišķā ražotnē7,6 7,6 Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas2,5 2,5 Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas2,5 2,5 Dimetilēteris (DME) no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas2,5 2,5 Metanols no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas2,5 2,5 Atjaunojamo energoresursu daļa metil-terc-butilēterī (MTBE)Tādas pašas kā metanola ražošanas paņēmienam 32. Nesummētas audzēšanas siltumnīcefekta gāzu emisiju eec tipiskās vērtības un standartvērtības tikai augsnes vienvērtīgā slāpekļa oksīda (N2O) emisijām, kas jau ir ietvertas audzēšanas emisiju eec nesummētajās noklusētajās vērtībās šā pielikuma 30. punktā minētajā tabulā:Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmiensSiltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ) Kviešu salmu etanols0 0 No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē0 0 No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē4,4 4,4 No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē0 0 No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē4,4 4,4 No koksnes atkritumiem iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē0 0 No audzētās koksnes iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē4,1 4,1 No koksnes atkritumiem iegūts metanols atsevišķā ražotnē0 0 No audzētās koksnes iegūts metanols atsevišķā ražotnē4,1 4,1 Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas0 0 Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas0 0 Dimetilēteris (DME) no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas0 0 Metanols no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas0 0 Atjaunojamo energoresursu daļa metil-terc-butilēterī (MTBE)Tādas pašas kā metanola ražošanas paņēmienam 33. Nesummētās pārstrādes siltumnīcefekta gāzu emisiju ep tipiskās vērtības un standartvērtības, kas noteiktas saskaņā ar šā pielikuma I un II nodaļā iekļauto metodi:Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmiensSiltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ) Kviešu salmu etanols4,8 6,8 No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē0,1 0,1 No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē0,1 0,1 No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē0,1 0,1 No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē0,1 0,1 No koksnes atkritumiem iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē0 0 No audzētās koksnes iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē0 0 No koksnes atkritumiem iegūts metanols atsevišķā ražotnē0 0 No audzētās koksnes iegūts metanols atsevišķā ražotnē0 0 Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas0 0 Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas0 0 Dimetilēteris (DME) no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas0 0 Metanols no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas0 0 Atjaunojamo energoresursu daļa metil-terc-butilēterī (MTBE)Tādas pašas kā metanola ražošanas paņēmienam 34. Nesummētās transportēšanas un realizācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju etd tipiskās vērtības un standartvērtības, kas noteiktas saskaņā ar šā pielikuma I un II nodaļā iekļauto metodi:Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmiensSiltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ) Kviešu salmu etanols7,1 7,1 No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē12,2 12,2 No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē8,4 8,4 No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē12,2 12,2 No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē8,4 8,4 No koksnes atkritumiem iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē12,1 12,1 No audzētās koksnes iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē8,6 8,6 No koksnes atkritumiem iegūts metanols atsevišķā ražotnē12,1 12,1 No audzētās koksnes iegūts metanols atsevišķā ražotnē8,6 8,6 Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas7,7 7,7 Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas7,9 7,9 Dimetilēteris (DME) no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas7,7 7,7 Metanols no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas7,9 7,9 Atjaunojamo energoresursu daļa metil-terc-butilēterī (MTBE)Tādas pašas kā metanola ražošanas paņēmienam 35. Nesummētās transportēšanas un realizācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju etd tipiskās vērtības un standartvērtības tikai attiecībā uz degvielas vai kurināmā galaprodukta transportēšanu un realizāciju, kas jau ir ietvertas pārstrādes emisiju ep nesummētajās vērtībās šā pielikuma 27. punktā minētajā tabulā un ir noteiktas saskaņā ar šā pielikuma I un II nodaļā iekļauto metodi (minētās vērtības ir noderīgas, ja ekonomikas dalībnieks vēlas deklarēt faktiskās transportēšanas emisijas tikai attiecībā uz kultūraugu vai eļļas transportu):Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmiensSiltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ) Kviešu salmu etanols1,6 1,6 No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē1,2 1,2 No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē1,2 1,2 No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē1,2 1,2 No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē1,2 1,2 No koksnes atkritumiem iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē2,0 2,0 No audzētās koksnes iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē2,0 2,0 No koksnes atkritumiem iegūts metanols atsevišķā ražotnē2,0 2,0 No audzētās koksnes iegūts metanols atsevišķā ražotnē2,0 2,0 Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas2,0 2,0 Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas2,0 2,0 Dimetilēteris (DME) no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas2,0 2,0 Metanols no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas2,0 2,0 Atjaunojamo energoresursu daļa metil-terc-butilēterī (MTBE)Tādas pašas kā metanola ražošanas paņēmienam 36. Summētās audzēšanas, pārstrādes, transportēšanas un realizācijas siltumnīcefekta gāzu emisijas:Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmiensSiltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ) Kviešu salmu etanols13,7 15,7 Koksnes atkritumu Fišera–Tropša dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē15,6 15,6 Audzētās koksnes Fišera–Tropša dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē16,7 16,7 Koksnes atkritumu Fišera–Tropša benzīns atsevišķā ražotnē15,6 15,6 Audzētās koksnes Fišera–Tropša benzīns atsevišķā ražotnē16,7 16,7 Koksnes atkritumu dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē15,2 15,2 Audzētās koksnes dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē16,2 16,2 Koksnes atkritumu metanols atsevišķā ražotnē15,2 15,2 Audzētās koksnes metanols atsevišķā ražotnē16,2 16,2 Fišera–Tropša dīzeļdegviela no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas10,2 10,2 Fišera–Tropša benzīns no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas10,4 10,4 Dimetilēteris (DME) no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas10,2 10,2 Metanols no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas10,4 10,4 Atjaunojamo energoresursu daļa MTBETādas pašas kā metanola ražošanas paņēmienam
\nTā kā siltumenerģiju vai atlikumsiltumu izmanto aukstuma ražošanai (gaisa vai ūdens dzesēšana) ar absorbcijas dzesinātājiem, ir lietderīgi aprēķināt tikai emisijas, kas saistītas ar saražoto siltumenerģiju (uz megadžouliem siltumenerģijas (MJ)), neatkarīgi no tā, vai siltumenerģijas tiešais izmantojums, izmantojot absorbcijas dzesinātājus, faktiski ir siltumapgāde vai dzesēšana;1.4. ja izejvielu ieguves vai audzēšanas siltumnīcefekta gāzu emisijas eec izsaka gramos oglekļa dioksīda ekvivalenta uz tonnu sausu izejvielu, pārveidošanu no gramiem oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu kurināmā (g CO2 ekv./MJ) veic šādi, ievērojot, ka formula izejvielu ieguves vai audzēšanas siltumnīcefekta gāzu emisiju eec aprēķināšanai apraksta gadījumus, kad izejvielas tiek pārveidotas biomasas kurināmajā vienā paņēmienā, bet sarežģītākām piegādes ķēdēm ir nepieciešami pielāgojumi izejvielu ieguves vai audzēšanas siltumnīcefekta gāzu emisiju eec aprēķināšanai starpproduktiem:ika – kurināmā izejvielas koeficients a, ko aprēķina šādi:ska – kurināmā sadales koeficients a, ko aprēķina šādi:ska = [izejvielas MJ īpatsvars 1 kurināmā MJ saražošanai]eecizejva – emisijas uz tonnu sausu izejvielu, ko aprēķina šādi:2. Siltumnīcefekta gāzu emisijas aptver tādas siltumnīcefekta gāzes kā oglekļa dioksīds (CO2), vienvērtīgā slāpekļa oksīds (N2O) un metāns (CH4), un, aprēķinot oglekļa dioksīda ekvivalenci, katru siltumnīcefekta gāzu ekvivalentu nosaka šādi:2.1. viena tonna oglekļa dioksīda (CO2) ir viena tonna oglekļa dioksīda ekvivalenta;2.2. viena tonna metāna (CH4) ir 25 tonnas oglekļa dioksīda ekvivalenta;2.3. viena tonna vienvērtīgā slāpekļa oksīda (N2O) ir 298 tonnas oglekļa dioksīda ekvivalenta.3. Siltumnīcefekta gāzu emisijas no kurināmā ražošanas un izmantošanas aprēķina, ņemot vērā šādus nosacījumus:3.1. siltumnīcefekta gāzu emisijas no biomasas kurināmā ražošanas un izmantošanas (izņemot iekārtu un aprīkojuma ražošanā radītās emisijas) pirms enerģijas pārveides elektroenerģijā, siltumenerģijā un dzesēšanai nepieciešamajā enerģijā aprēķina, izmantojot šādu formulu:E = eec + el + ep + etd + eu – esca – eccs – eccr, kurE – kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms no kurināmā ražošanas pirms enerģijas pārveides;eec – izejvielu ieguves vai audzēšanas emisijas;el – gada emisijas, kas rodas, zemes izmantojuma maiņas ietekmē mainoties oglekļa uzkrājumam;ep – pārstrādes emisijas;etd – transportēšanas un realizācijas emisijas;eu – kurināmā izmantošanas emisijas;esca – emisiju ietaupījums no oglekļa uzkrāšanās augsnē, pateicoties uzlabotām lauksaimniecības metodēm;eccs – emisiju ietaupījums, ko nodrošina oglekļa dioksīda uztveršana un ģeoloģiskā uzglabāšana;eccr – emisiju ietaupījums, ko nodrošina oglekļa dioksīda uztveršana un aizstāšana;3.2. ja biogāzes stacijā biogāzes vai biometāna ražošanai notiek dažādu substrātu līdzdigestācija, siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās un standartvērtības aprēķina, izmantojot šādu formulu:, kurE – siltumnīcefekta gāzu emisijas uz megadžoulu biogāzes vai biometāna, kas saražots no konkrētā substrātu maisījuma līdzdigestācijas;En – emisijas, kas izteiktas gramos oglekļa dioksīda uz megadžoulu, paņēmienam n, kā noteikts šā pielikuma V nodaļā, ņemot vērā, ka, ja kā substrātu izmanto dzīvnieku kūtsmēslus, par uzlabotu lauksaimniecības un kūtsmēslu apsaimniekošanu pieskaita bonusu 45 grami oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu kūtsmēslu (mīnus 54 grami oglekļa dioksīda ekvivalenta uz tonnu svaigas masas);Sn – izejvielas n īpatsvars enerģijas saturā, ko aprēķina šādi:Pn – energoatdeve megadžoulos uz kilogramu mitras izejvielas n, kur siltumnīcefekta gāzu emisiju tipisko vērtību un standartvērtību aprēķināšanai ir izmantotas šādas vērtības:Pkukurūza – 4,16 megadžouli biogāzes uz kilogramu mitras kukurūzas pie 65 procentiem mitruma;Pkūtsmēsli – 0,50 megadžouli biogāzes uz kilogramu šķidro kūtsmēslu pie 90 procentiem mitruma;Pbioatkritumi – 3,41 megadžouls biogāzes uz kilogramu mitro bioloģisko atkritumu pie 76 procentiem mitruma;Wn – substrāta n svēruma koeficients, ko definē šādi:, kur In – bioreaktorā gadā ievadītā substrāta n daudzums (tonnas svaigas masas);AMn – substrāta n vidējais gada mitrums (kilograms ūdens uz kilogramu svaigas masas);SMn – substrāta n standarta mitrums, kur izmantotas šādas standarta mitruma vērtības:SMkukurūza – 0,65 kilogrami ūdens uz kilogramu svaigas masas;SMkūtsmēsli – 0,90 kilogrami ūdens uz kilogramu svaigas masas;SMbioatkritumi – 0,76 kilogrami ūdens uz kilogramu svaigas masas;3.3. ja biogāzes stacijā elektroenerģijas vai biometāna ražošanai notiek substrātu n līdzdigestācija, biogāzes un biometāna faktiskās siltumnīcefekta gāzu emisijas aprēķina, izmantojot šādu formulu:, kurE – kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms no biogāzes vai biometāna ražošanas pirms enerģijas pārveides;Sn – izejvielas n īpatsvars bioreaktorā ievadītajā frakcijā;eec,n – emisijas no izejvielas n ieguves vai audzēšanas;etd,izeiviela,n – emisijas no izejvielas n transportēšanas uz bioreaktoru;el,n – izejvielas n gada emisijas, kas rodas, zemes izmantojuma maiņas ietekmē mainoties oglekļa uzkrājumam;esca,n – emisiju ietaupījums, ko nodrošina uzlabota lauksaimniecības prakse saistībā ar izejvielu n, ņemot vērā, ka tiek piešķirts bonuss 45 grami oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu kūtsmēslu par uzlabotu lauksaimniecības un kūtsmēslu apsaimniekošanu, ja dzīvnieku kūtsmēslus izmanto kā substrātu biogāzes un biometāna ražošanai;ep – pārstrādes emisijas;etd,produkts – emisijas no biogāzes un/vai biometāna transportēšanas un realizācijas;eu – emisijas no izmantotā kurināmā, t. i., siltumnīcefekta gāzes, kas tiek emitētas sadedzināšanas laikā;eccs – emisiju ietaupījums, ko nodrošina oglekļa dioksīda uztveršana un ģeoloģiskā uzglabāšana;eccr – emisiju ietaupījums, ko nodrošina oglekļa dioksīda uztveršana un aizstāšana;3.4. siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas no biomasas kurināmo izmantošanas elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dzesēšanai nepieciešamās enerģijas ražošanā, ietverot enerģijas pārveidi elektroenerģijā, siltumenerģijai vai dzesēšanai nepieciešamajā enerģijā, aprēķina, izmantojot šādas formulas:3.4.1. iekārtās, kurās tiek ražota tikai siltumenerģija, radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu aprēķina šādi:3.4.2. iekārtās, kurās tiek ražota tikai elektroenerģija, radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu aprēķina šādi:, kurE – kurināmā kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas pirms beigu pārveides;ECh vai ECel – kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms no enerģijas galaprodukta;ηel – elektroenerģijas lietderības koeficients, kas definēts kā gadā saražotā elektroenerģija, dalīta ar gadā ievadīto kurināmo, pamatojoties uz tā enerģijas saturu;ηh – siltumenerģijas lietderības koeficients, kas definēts kā gadā saražotais lietderīgās siltumenerģijas apjoms (siltumenerģija, kas saražota, lai apmierinātu siltumenerģijas pieprasījumu, kas nepārsniedz vajadzību pēc siltumenerģijas vai aukstumenerģijas un ko pretējā gadījumā apmierinātu atbilstīgi tirgus nosacījumiem, siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām), dalīts ar gadā pievadīto kurināmo, pamatojoties uz tā enerģijas saturu;3.4.3. iekārtās, kurās vienlaikus tiek ražota lietderīgā siltumenerģija kopā ar elektroenerģiju un/vai mehānisko enerģiju, elektroenerģijas vai mehāniskās enerģijas ražošanā radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu aprēķina šādi:3.4.4. iekārtās, kurās vienlaikus tiek ražota lietderīgā siltumenerģija kopā ar elektroenerģiju un/vai mehānisko enerģiju, lietderīgās siltumenerģijas ražošanā radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu aprēķina šādi:, kurECh vai ECel – kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms no saražotā enerģijas galaprodukta;E – kurināmo kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms pirms beigu pārveides;ηel – elektroenerģijas lietderības koeficients, kas definēts kā gadā saražotā elektroenerģija, dalīta ar gadā ievadīto bioloģisko šķidro kurināmo, pamatojoties uz tā enerģijas saturu;ηh – siltumenerģijas lietderības koeficients, kas definēts kā gadā saražotais lietderīgais siltums, dalīts ar gadā pievadīto bioloģisko šķidro kurināmo, pamatojoties uz tā enerģijas saturu;Cel – elektroenerģijas un/vai mehāniskās enerģijas ekserģijas daļa, pielīdzināta 100 procentiem (Cel = 1);Ch – Karno cikla lietderības koeficients (ekserģijas daļa lietderīgajā siltumenerģijā);3.4.5. Karno cikla lietderības koeficientu Ch lietderīgajai siltumenerģijai pie atšķirīgām temperatūrām aprēķina šādi:Ch =Th – To, kurThTh – temperatūra, ko mēra kā lietderīgās siltumenerģijas absolūto temperatūru (kelvinos) punktā, kur to piegādā;To – apkārtējās vides temperatūra, noteikta kā 273,15 kelvini (0 grādi Celsija);3.4.6. ja siltumenerģija tiek eksportēta ēku siltumapgādei temperatūrā, kas ir zemāka par 150 grādiem Celsija (423,15 kelvini), Karno cikla lietderības koeficientu Ch alternatīvi var definēt šādi:Ch – Karno cikla lietderības koeficients siltumenerģijai pie 150 grādiem Celsija (423,15 kelvini) ir 0,3546.4. Izejvielu ieguves, novākšanas vai audzēšanas emisijās eec ietver emisijas, ko rada pats ieguves, novākšanas vai audzēšanas process, emisijas, ko rada izejvielu savākšana, žāvēšana un uzglabāšana, emisijas no atkritumiem un emisijas noplūdēm, ja izejvielas ir atkritumi vai gāzveida vielas, un ieguvē vai audzēšanā izmantoto ķīmisko vielu vai produktu ražošanas radītās emisijas, bet neietver izejvielu audzēšanā uztverto oglekļa dioksīda apjomu.5. Faktisko vērtību vietā lauksaimniecības biomasas audzēšanas radīto emisiju prognozēšanai var arī:5.1. izmantot reģionālās vidējās vērtības attiecībā uz audzēšanas emisijām, kas ietvertas dalībvalstu brīvprātīgi sniegtajos ziņojumos par tipiskajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada lauksaimniecības izejvielu audzēšana dalībvalstu teritorijā esošajās platībās, kuras klasificētas kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas otrajā līmenī vai detalizētākā klasifikācijas līmenī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regulu (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi;5.2. izmantot šajā pielikumā iekļauto informāciju par audzēšanas emisiju nesummētajām standartvērtībām;5.3. aprēķināt vidējās vērtības, pamatojoties uz vietējo lauksaimniecības praksi, izmantojot datus par kādu saimniecību grupu un veicot aprēķinus ģeogrāfiskajiem apvidiem, kuri ir mazāki par standartvērtību aprēķinam izmantotajiem apvidiem, ja šā pielikuma 5.1. apakšpunktā minētajā ziņojumā nav pieejama vajadzīgā informācija.6. Faktisko vērtību vietā mežsaimniecības biomasas audzēšanas un izstrādes radīto emisiju prognozēšanai var izmantot audzēšanas un izstrādes emisiju vidējās vērtības, kas aprēķinātas ģeogrāfiskiem apgabaliem valsts līmenī.7. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu esca, ko rada oglekļa uzkrāšanās augsnē, izmantojot uzlabotas lauksaimniecības metodes (piemēram, pāreju uz mazāku augsnes apstrādi vai atteikšanos no tās), uzlaboti kultūraugi un uzlabota augseka, virsaugu izmantošana, tai skaitā kultūraugu pēcpļaujas atlikumu apsaimniekošana, un organisko augsnes ielabotāju (piemēram, komposta un kūtsmēslu fermentācijas digestāta) izmantošana, ņem vērā tikai tad, ja nav riska, ka tai būs negatīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību.
\nVienlaikus ir jābūt pieejamiem pārliecinošiem un verificējamiem pierādījumiem, ka oglekļa koncentrācija augsnē ir palielinājusies vai ka ir paredzams, ka tā būs palielinājusies laikposmā, kurā attiecīgās izejvielas audzētas, ņemot vērā emisijas, kas rodas, ja šāda prakse noved pie plašākas mēslošanas līdzekļu un herbicīdu izmantošanas.8. Šā pielikuma 7. punktā minētie pierādījumi var būt augsnes oglekļa mērījumi, piemēram, pirmais mērījums pirms audzēšanas un turpmākie mērījumi regulāros intervālos ik pēc vairākiem gadiem. Šādā gadījumā, pirms ir pieejams otrais mērījums, augsnes oglekļa pieaugumu aplēš, pamatojoties uz reprezentatīviem eksperimentiem vai augsnes modeļiem, bet, sākot ar otro mērījumu un pēc tam mērījumi ir pamats, pēc kura nosaka, vai ir vērojams augsnes oglekļa pieaugums un kāds ir tā apjoms.9. Šā pielikuma 7. punktā minētās uzlabotās lauksaimniecības metodes var būt šādas:9.1. pāreja uz augsnes apstrādes samazināšanu vai atteikšanās no tās;9.2. uzlabota augseka;9.3. virsaugu izmantošana, ieskaitot kultūraugu pēcpļaujas atlikumu apsaimniekošanu;9.4. organisko augsnes ielabotāju (piemēram, komposts, kūtsmēslu fermentācijas digestāts) izmantošana.10. Zemes izmantošanas maiņas ietekmē notiekošo oglekļa koncentrācijas izmaiņu radītās gada siltumnīcefekta gāzu emisijas el aprēķina, kopējās emisijas sadalot vienādās daļās 20 gadu ilgā laikposmā, ņemot vērā šādus nosacījumus:10.1. siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu aprēķina, izmantojot šādu formulu:, kurel – zemes izmantošanas maiņas ietekmē notiekošo oglekļa uzkrājuma izmaiņu radītās gada siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas izteiktas kā oglekļa dioksīda ekvivalenta masa (grami) uz biomasas kurināmā vai biomasas degvielas enerģijas vienību (megadžouli), ņemot vērā, ka zemes izmantojuma veidi \"aramzeme\", kam tiek piemērota Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes apstiprinātā definīcija, un \"ilggadīgie stādījumi\", kas ir daudzgadīgi kultūraugi, kuru stumbrs parasti netiek katru gadu novākts (piemēram, īscirtmeta atvasāji un eļļas palmas), tiek uzskatīti par vienu zemes izmantojuma veidu;CSR – ar atsauces zemes izmantojumu saistītais oglekļa uzkrājums vienā platības vienībā, kas izteikts kā oglekļa masa (tonnas) vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju.
\nAtsauces zemes izmantojums ir zemes izmantojums vai nu 2008. gada janvārī, vai 20 gadus pirms izejvielu ieguves (izmanto vēlāko datumu);CSA – ar faktisko zemes izmantojumu saistītais oglekļa uzkrājums vienā platības vienībā, kas izteikts kā oglekļa masa (tonnas) vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju. Ja ogleklis uzkrājas ilgāk par vienu gadu, CSA piešķirto vērtību aprēķina pēc oglekļa uzkrājuma vienā platības vienībā pēc 20 gadiem vai tad, kad kultūraugi sasnieguši gatavību, atkarībā no tā, kurš nosacījums īstenojas agrāk;3,664 – dalījums, kas iegūts, dalot CO2 molekulmasu (44,010 g/mol) ar oglekļa molekulmasu (12,011 g/mol);P – kultūraugu ražība, kas izteikta kā biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā enerģija uz platības vienību gadā;eB – bonuss 29 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu biomasas kurināmā vai biomasas degvielas (g CO2 ekv./MJ), ja biomasu iegūst no atjaunotas degradētās zemes;10.2. bonusu eB 29 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu biomasas kurināmā vai biomasas degvielas (g CO2 ekv./MJ) piešķir, ja ir pierādījumi, ka attiecīgā zeme atbilst visiem šādiem nosacījumiem:10.2.1. tā 2008. gada janvārī nav izmantota lauksaimniecības vai jebkādām citām darbībām;10.2.2. tā ir stipri degradēta zeme, t. i., zeme, kas vai nu ir ilgi bijusi sāļaina, vai kurā ir īpaši maz organisko vielu un kas ir spēcīgi erodēta, tostarp zeme, kas agrāk izmantota lauksaimniecībā;10.3. bonusu eB 29 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu piemēro līdz 20 gadu periodam no datuma, kad zemi pārvērš par lauksaimniecības zemi, ja vien augsnē ir nodrošināts regulārs oglekļa uzkrājuma pieaugums, kā arī šā pielikuma 9.2.2. apakšpunktā minētajā zemē panākta ievērojama erozijas samazināšanās;10.4. oglekļa koncentrācijas izmaiņu zemē aprēķināšanas pamatā ir Eiropas Komisijas 2010. gada 10. jūnija Lēmums Nr. 2010/335/ES par pamatnostādnēm, kā aprēķināt oglekļa krāju zemē Direktīvas 2009/28/EK V pielikuma piemērošanas vajadzībām.11. Pārstrādes siltumnīcefekta gāzu emisiju ep apjomā ietver emisijas no pašas pārstrādes, emisijas no atkritumiem un noplūdēm, pārstrādē izmantoto ķīmisko vielu vai produktu ražošanas radītās emisijas, kā arī oglekļa dioksīda emisijas, kuras atbilst fosilo ievadīto produktu oglekļa saturam, neatkarīgi no tā, vai tas procesa laikā faktiski sadeg vai nē, un, ja nepieciešams, ietver emisijas no starpproduktu un materiālu žāvēšanas.12. Aprēķinot tādas elektroenerģijas patēriņu, kas ir saražota tādās elektroenerģijas iekārtās, kurās netiek izmantota gāzveida vai cietā agregātstāvoklī esoša biomasa, pieņem, ka minētās elektroenerģijas ražošanas un realizācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte ir vienāda ar elektroenerģijas ražošanas un realizācijas emisiju vidējo intensitāti konkrētajā reģionā, bet, ja elektroenerģijas ražošanas iekārta nav pieslēgta elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmai, tad minētajā elektroenerģijas ražošanas iekārtā saražotā elektroenerģijas daudzuma aprēķinam var izmantot vidējo atsevišķas elektroenerģijas ražošanas iekārtas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti.13. Transportēšanas un realizācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju etd apjomā tiek iekļautas izejvielu un pusfabrikātu transportēšanas un gatavo izstrādājumu uzglabāšanas un realizācijas emisijas, neietverot transportēšanas un realizācijas emisijas, kuras jāņem vērā saskaņā ar šā pielikuma 4. un 5. punktu.14. Izmantotā biomasas kurināmā vai biomasas degvielas oglekļa dioksīda emisijas eu ir nulle.
\nVienvērtīgā slāpekļa oksīda (N2O) un metāna (CH4) emisijas no izmantotās biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā jāietver eu koeficientā.15. Oglekļa dioksīda uztveršanas un ģeoloģiskās uzglabāšanas radītais emisiju ietaupījums eccs, kas netiek ņemts vērā pārstrādes siltumnīcefekta gāzu emisiju eccs apjomā, ir tikai ar oglekļa dioksīda uztveršanu un uzglabāšanu novērsto emisiju apjoms, kas tieši saistīts ar biomasas kurināmā vai biomasas degvielas ieguvi, transportēšanu, pārstrādi un realizāciju, ja to uzglabā atbilstoši normatīvajiem aktiem par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu.16. Oglekļa dioksīda uztveršanas un aizstāšanas radītais emisiju ietaupījums eccr ir tieši saistīts ar tā biomasas kurināmā vai biomasas degvielas ražošanu, kas šīs emisijas rada, un ir tikai tās emisijas, kas novērstas, uztverot tādu oglekļa dioksīda apjomu, kurā oglekļa avots ir biomasa un ko izmanto, lai komerciālo produktu un pakalpojumu ražošanā līdz 2035. gada 31. decembrim (ieskaitot) aizstātu fosilās izcelsmes degvielas vai kurināmā radīto oglekļa dioksīda emisiju apjomu.17. Ja koģenerācijas iekārtā, kas nodrošina siltumenerģiju un/vai elektroenerģiju biomasas kurināmā vai biomasas degvielas ražošanas procesā, attiecībā uz kuru tiek aprēķinātas emisijas, tiek saražots elektroenerģijas un/vai lietderīgās siltumenerģijas daudzums lielākā apjomā, nekā nepieciešams kurināmā vai degvielas ražošanas procesā, tad siltumnīcefekta gāzu emisijas sadala starp elektroenerģiju un lietderīgo siltumenerģiju saskaņā ar siltumenerģijas temperatūru, kas atspoguļo siltumenerģijas lietderīgumu (lietderību).
\nLietderīgās siltumenerģijas daļu iegūst, tās enerģijas saturu reizinot ar Karno cikla lietderības koeficientu Ch, ko aprēķina, ņemot vērā šādus nosacījumus:17.1. Karno cikla lietderības koeficientu Ch aprēķina, izmantojot šādu formulu:Ch =Th – To, kurThTh – temperatūra, ko mēra kā lietderīgās siltumenerģijas absolūto temperatūru (kelvinos) punktā, kur to piegādā;To – apkārtējās vides temperatūra, kas noteikta kā 273,15 kelvini (0 grādi Celsija);17.2. ja siltumenerģija tiek eksportēta ēku siltumapgādei temperatūrā, kas ir zemāka par 150 grādiem Celsija (423,15 kelvini), Karno cikla lietderības koeficientu Ch alternatīvi var definēt šādi:Ch – Karno cikla lietderības koeficients siltumenerģijai pie 150 grādiem Celsija (423,15 kelvini) ir 0,3546;17.3. aprēķina vajadzībām izmanto faktisko lietderību, kas definēta kā gadā attiecīgi saražotā mehāniskā enerģija, elektroenerģija un siltumenerģija, dalīta ar gada enerģijas ielaidi.18. Ja biomasas kurināmā vai biomasas degvielas ražošanas procesā iegūst gan kurināmo, gan degvielu (kurai saskaņā ar šiem noteikumiem aprēķina siltumnīcefekta gāzu emisijas), gan vienu vai vairākus citus produktus vai blakusproduktus, tad kurināmā vai degvielas, vai to starpproduktu un blakusproduktu siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu sadala proporcionāli to enerģijas saturam, izmantojot zemākās siltumspējas vērtības, ja blakusprodukti nav elektroenerģija un siltumenerģija.
\nLietderīgajai siltumenerģijai vai elektroenerģijai, kas saražota lielākā apjomā, nekā nepieciešams kurināmā vai degvielas ražošanas procesā, siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte ir tāda pati kā siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte siltumenerģijai vai elektroenerģijai, ko piegādā biomasas kurināmā vai biomasas degvielas ražošanas procesam, un to nosaka, aprēķinot siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti visiem ievadītajiem produktiem (ieskaitot izejvielas) un visām siltumnīcefekta gāzu emisijām, tai skaitā metāna (CH4) un vienvērtīgā slāpekļa oksīda (N2O) emisijām, kas tiek ievadītas vai tiek radītas koģenerācijas iekārtā, katlā vai citās ierīcēs, kas piegādā siltumenerģiju vai elektroenerģiju biomasas kurināmā vai biomasas degvielas ražošanas procesam.
\nAttiecībā uz elektroenerģiju un siltumenerģiju, kas tiek ražota koģenerācijas iekārtās, siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinus veic saskaņā ar šā pielikuma 17. punktu.19. Šā pielikuma 18. punktā minēto aprēķinu veic, ņemot vērā šādus nosacījumus:19.1. siltumnīcefekta gāzu emisijas tiek sadalītas, izmantojot šādu formulu:E = eec + el + esca + ep daļa + etd daļa + eccs daļa + eccr daļa, kureec – izejvielu ieguves vai audzēšanas emisijas;el – gada emisijas, kas rodas, zemes izmantojuma maiņas ietekmē mainoties oglekļa uzkrājumam;esca – emisiju ietaupījums no oglekļa uzkrāšanās augsnē, pateicoties uzlabotām lauksaimniecības metodēm;ep daļa – pārstrādes emisiju daļa, kas rodas līdz blakusprodukta ražošanas procesa posmam (to ieskaitot);etd daļa – transportēšanas un realizācijas emisiju daļa, kas rodas līdz blakusprodukta ražošanas procesa posmam (to ieskaitot);eccs daļa – emisiju ietaupījuma daļa, ko nodrošina oglekļa dioksīda uztveršana un ģeoloģiskā uzglabāšana un kas rodas līdz blakusprodukta ražošanas procesa posmam (to ieskaitot);eccr daļa – emisiju ietaupījuma daļa, ko nodrošina oglekļa dioksīda uztveršana un aizstāšana un kas rodas līdz blakusprodukta ražošanas procesa posmam (to ieskaitot);19.2. ja blakusproduktiem emisijas vērtība ir piešķirta kādā no iepriekšējiem aprites cikla posmiem, tad minēto emisijas apjomu kopsummas vietā aprēķinam izmanto to emisiju apjomu daļu, kas kurināmā vai degvielas starpproduktam piešķirta pēdējā šādā posmā;19.3. biogāzes un biometāna gadījumā šajā aprēķinā ņem vērā visus blakusproduktus, uz kuriem neattiecas šā pielikuma 18. punkts;19.4. pieņem, ka blakusproduktiem ar negatīvu enerģijas saturu enerģijas saturs ir vienāds ar nulli;19.5. pieņem, ka atkritumiem un atlikumiem, ieskaitot visus atkritumus un atlikumus, kas iekļauti Transporta enerģijas likuma pielikumā, neatkarīgi no tā, vai tos pirms pārveidošanas galaproduktā pārstrādā starpproduktos, aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz šo materiālu savākšanai ir vienādas ar nulli;19.6. ja biomasas kurināmo vai biomasas degvielu ražo naftas rafinēšanas iekārtās, kur pārstrādes iekārtas nav apvienotas ar parastajiem katliem vai koģenerācijas iekārtām, kuras nodrošina siltumenerģiju un/vai elektroenerģiju pārstrādes iekārtām, tad vieta, kur veic analīzi šā pielikuma 18. punktā minētajam aprēķinam, ir rafinēšanas iekārta.II.
\nBiomasas kurināmā siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķina metode20. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu no biomasas kurināmā vai biomasas degvielas aprēķina, izmantojot šādu formulu:, kurEF(t) – kopējās emisijas, ko rada transportā izmantotās fosilās degvielas komparators;EB – biomasas degvielas, tai skaitā biogāzes, ko izmanto par transporta enerģiju, kopējās emisijas.21. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu, ko nodrošina siltumenerģijas, dzesēšanai nepieciešamās enerģijas un elektroenerģijas ražošana no biomasas kurināmā, aprēķina, izmantojot šādu formulu:, kurECB(h&c&el) – siltumenerģijas, dzesēšanai nepieciešamās enerģijas vai elektroenerģijas ražošanas kopējās emisijas;ECF(h&c&el) – siltumenerģijas, dzesēšanai nepieciešamās enerģijas vai elektroenerģijas ražošanas fosilā komparatora kopējās emisijas.22. Šā pielikuma aprēķina vajadzībām:22.1. elektroenerģijas ražošanai izmantotā biomasas kurināmā fosilā kurināmā komparatora ECF(el) vērtība ir 183 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu elektroenerģijas (g CO2 ekv./MJ) vai 212 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu elektroenerģijas (g CO2 ekv./MJ) tālākajos reģionos, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā;22.2. lietderīgās siltumenerģijas, kā arī siltumenerģijas un dzesēšanai nepieciešamās enerģijas ražošanai izmantotā biomasas kurināmā fosilā kurināmā komparatora ECF(h&c) vērtība ir 80 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu siltumenerģijas (g CO2 ekv./MJ);22.3. lietderīgās siltumenerģijas ražošanai izmantotā biomasas kurināmā, attiecībā uz kuru var pierādīt ogļu tiešu fizisku aizstāšanu, fosilā kurināmā komparatora ECF(h&c) vērtība ir 124 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu siltumenerģijas (g CO2 ekv./MJ);22.4. biomasas degvielai, ko izmanto kā transporta enerģiju, fosilās degvielas komparatora EF(t) vērtība ir 94 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu biomasas degvielas enerģijas (g CO2 ekv./MJ).III.
\nSiltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma tipiskās vērtības un standartvērtības biomasas kurināmajam vai biomasas degvielām, ja tās ražotas, zemes izmantošanas maiņai neradot oglekļa neto emisijas biodegvielām23. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma tipiskās vērtības un standartvērtības šķeldai:Biomasas kurināmā/degvielas ražošanas sistēmaTransportēšanas attālumsSiltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums – tipiskā vērtība Siltumnīcefekta gāzu emisiju noklusējuma ietaupījums siltumenerģija elektroenerģija siltumenerģija elektroenerģija Šķelda no mežsaimniecības atlikumiem1 līdz 500 km93 % 89 % 91 % 87 % 500 līdz 2 500 km89 % 84 % 87 % 81 % 2 500 līdz 10 000 km82 % 73 % 78 % 67 % vairāk nekā 10 000 km67 % 51 % 60 % 41 % Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (eikalipts)2 500 līdz 10 000 km77 % 65 % 73 % 60 % Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu)1 līdz 500 km89 % 83 % 87 % 81 % 500 līdz 2 500 km85 % 78 % 84 % 76 % 2 500 līdz 10 000 km78 % 67 % 74 % 62 % vairāk nekā 10 000 km63 % 45 % 57 % 35 % Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu)1 līdz 500 km91 % 87 % 90 % 85 % 500 līdz 2 500 km88 % 82 % 86 % 79 % 2 500 līdz 10 000 km80 % 70 % 77 % 65 % vairāk nekā 10 000 km65 % 48 % 59 % 39 % Šķelda no stumbra koksnes1 līdz 500 km93 % 89 % 92 % 88 % 500 līdz 2 500 km90 % 85 % 88 % 82 % 2 500 līdz 10 000 km82 % 73 % 79 % 68 % vairāk nekā 10 000 km67 % 51 % 61 % 42 % Šķelda no rūpniecības atlikumiem1 līdz 500 km94 % 92 % 93 % 90 % 500 līdz 2 500 km91 % 87 % 90 % 85 % 2 500 līdz 10 000 km83 % 75 % 80 % 71 % vairāk nekā 10 000 km69 % 54 % 63 % 44 % 24. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma tipiskās vērtības un standartvērtības koksnes granulām vai koksnes briketēm:Biomasas kurināmā/degvielas ražošanas sistēma1Transportēšanas attālumsSiltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskais ietaupījums Siltumnīcefekta gāzu emisiju noklusējuma ietaupījums siltumenerģija elektroenerģija siltumenerģija elektroenerģija Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem1. gad.1 līdz 500 km58 % 37 % 49 % 24 % 500 līdz 2 500 km58 % 37 % 49 % 25 % 2 500 līdz 10 000 km55 % 34 % 47 % 21 % vairāk nekā 10 000 km50 % 26 % 40 % 11 % 2.a gad.1 līdz 500 km77 % 66 % 72 % 59 % 500 līdz 2 500 km77 % 66 % 72 % 59 % 2 500 līdz 10 000 km75 % 62 % 70 % 55 % vairāk nekā 10 000 km69 % 54 % 63 % 45 % 3.a gad.1 līdz 500 km92 % 88 % 90 % 85 % 500 līdz 2 500 km92 % 88 % 90 % 86 % 2 500 līdz 10 000 km90 % 85 % 88 % 81 % vairāk nekā 10 000 km84 % 76 % 81 % 72 % Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (eikalipts)1. gad.2 500 līdz 10 000 km52 % 28 % 43 % 15 % 2.a gad.2 500 līdz 10 000 km70 % 56 % 66 % 49 % 3.a gad.2 500 līdz 10 000 km85 % 78 % 83 % 75 % Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu)1. gad.1 līdz 500 km54 % 32 % 46 % 20 % 500 līdz 10 000 km52 % 29 % 44 % 16 % vairāk nekā 10 000 km47 % 21 % 37 % 7 % 2.a gad.1 līdz 500 km73 % 60 % 69 % 54 % 500 līdz 10 000 km71 % 57 % 67 % 50 % vairāk nekā 10 000 km66 % 49 % 60 % 41 % 3.a gad.1 līdz 500 km88 % 82 % 87 % 81 % 500 līdz 10 000 km86 % 79 % 84 % 77 % vairāk nekā 10 000 km80 % 71 % 78 % 67 % Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu)1. gad.1 līdz 500 km56 % 35 % 48 % 23 % 500 līdz 10 000 km54 % 32 % 46 % 20 % vairāk nekā 10 000 km49 % 24 % 40 % 10 % 2.a gad.1 līdz 500 km76 % 64 % 72 % 58 % 500 līdz 10 000 km74 % 61 % 69 % 54 % vairāk nekā 10 000 km68 % 53 % 63 % 45 % 3.a gad.1 līdz 500 km91 % 86 % 90 % 85 % 500 līdz 10 000 km89 % 83 % 87 % 81 % vairāk nekā 10 000 km83 % 75 % 81 % 71 % Stumbra koksne1. gad.1 līdz 500 km57 % 37 % 49 % 24 % 500 līdz 2 500 km58 % 37 % 49 % 25 % 2 500 līdz 10 000 km55 % 34 % 47 % 21 % vairāk nekā 10 000 km50 % 26 % 40 % 11 % 2.a gad.1 līdz 500 km77 % 66 % 73 % 60 % 500 līdz 2 500 km77 % 66 % 73 % 60 % 2 500 līdz 10 000 km75 % 63 % 70 % 56 % vairāk nekā 10 000 km70 % 55 % 64 % 46 % 3.a gad.1 līdz 500 km92 % 88 % 91 % 86 % 500 līdz 2 500 km92 % 88 % 91 % 87 % 2 500 līdz 10 000 km90 % 85 % 88 % 83 % vairāk nekā 10 000 km84 % 77 % 82 % 73 % Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem1. gad.1 līdz 500 km75 % 62 % 69 % 55 % 500 līdz 2 500 km75 % 62 % 70 % 55 % 2 500 līdz 10 000 km72 % 59 % 67 % 51 % vairāk nekā 10 000 km67 % 51 % 61 % 42 % 2.a gad.1 līdz 500 km87 % 80 % 84 % 76 % 500 līdz 2 500 km87 % 80 % 84 % 77 % 2 500 līdz 10 000 km85 % 77 % 82 % 73 % vairāk nekā 10 000 km79 % 69 % 75 % 63 % 3.a gad.1 līdz 500 km95 % 93 % 94 % 91 % 500 līdz 2 500 km95 % 93 % 94 % 92 % 2 500 līdz 10 000 km93 % 90 % 92 % 88 % vairāk nekā 10 000 km88 % 82 % 85 % 78 % Piezīme.1 1. gadījums attiecas uz procesiem, kuros granulatoram tehnoloģiskās siltumenerģijas nodrošināšanai tiek izmantots dabasgāzes katls, bet elektroenerģija tiek nodrošināta no elektroenerģijas pārvades vai sadales tīkla.2.a gadījums attiecas uz procesiem, kuros tehnoloģiskās siltumenerģijas ražošanai tiek izmantots šķeldas katls, kurā izmanto iepriekš izžāvētu šķeldu, bet elektroenerģija tiek nodrošināta no elektroenerģijas pārvades vai sadales tīkla.3.a gadījums attiecas uz procesiem, kuros granulatoram elektroenerģijas un siltumenerģijas nodrošināšanai tiek izmantota koģenerācijas iekārta, kurā izmanto iepriekš izžāvētu šķeldu.25. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma tipiskās vērtības un standartvērtības biomasas kurināmajam atkarībā no izmantotā lauksaimnieciskā paņēmiena:Biomasas kurināmā/degvielas ražošanas sistēmaTransportēšanas attālumsSiltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskais ietaupījums Siltumnīcefekta gāzu emisiju noklusējuma ietaupījums siltumenerģija elektroenerģija siltumenerģija elektroenerģija Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu1 <0,2 t/m31 līdz 500 km95 % 92 % 93 % 90 % 500 līdz 2 500 km89 % 83 % 86 % 80 % 2 500 līdz 10 000 km77 % 66 % 73 % 60 % vairāk nekā 10 000 km57 % 36 % 48 % 23 % Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu2 >0,2 t/m31 līdz 500 km95 % 92 % 93 % 90 % 500 līdz 2 500 km93 % 89 % 92 % 87 % 2 500 līdz 10 000 km88 % 82 % 85 % 78 % vairāk nekā 10 000 km78 % 68 % 74 % 61 % Salmu granulas1 līdz 500 km88 % 82 % 85 % 78 % 500 līdz 10 000 km86 % 79 % 83 % 74 % vairāk nekā 10 000 km80 % 70 % 76 % 64 % Cukurniedru izspaidu briketes500 līdz 10 000 km93 % 89 % 91 % 87 % vairāk nekā 10 000 km87 % 81 % 85 % 77 % Palmu augļu kodolu miltivairāk nekā 10 000 km20 % –18 % 11 % –33 % Palmu augļu kodolu milti (nav metāna emisiju no eļļas spiestuves)vairāk nekā 10 000 km46 % 20 % 42 % 14 % Piezīmes.1 Šī materiālu grupa aptver lauksaimniecības atlikumus ar mazu tilpumblīvumu un cita starpā ietver, piemēram, salmu ķīpas, auzu klijas, rīsu sēnalas un cukurniedru izspaidu ķīpas u. c.2 Augstāka tilpumblīvuma lauksaimniecības atlikumu grupā cita starpā ietilpst, piemēram, kukurūzas vālītes, riekstu čaumalas, sojas pupu pākstis un eļļas palmu augļu kodolu čaulas u. c.26. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma tipiskās vērtības un standartvērtības biomasas kurināmajam – biogāzei – elektroenerģijas ražošanai:Biogāzes ražošanas sistēma1Tehnoloģiskais variantsSiltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskais ietaupījums Siltumnīcefekta gāzu emisiju noklusējuma ietaupījums Šķidrmēsli21. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts3 146 % 94 % Slēgti uzglabāts digestāts4246 % 240 % 2. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts136 % 85 % Slēgti uzglabāts digestāts227 % 219 % 3. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts142 % 86 % Slēgti uzglabāts digestāts243 % 235 % Viss kukurūzas augs51. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts36 % 21 % Slēgti uzglabāts digestāts59 % 53 % 2. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts34 % 18 % Slēgti uzglabāts digestāts55 % 47 % 3. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts28 % 10 % Slēgti uzglabāts digestāts52 % 43 % Bioloģiskie atkritumi1. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts47 % 26 % Slēgti uzglabāts digestāts84 % 78 % 2. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts43 % 21 % Slēgti uzglabāts digestāts77 % 68 % 3. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts38 % 14 % Slēgti uzglabāts digestāts76 % 66 % Piezīmes.1 1. gadījums attiecas uz paņēmieniem, ar kuriem koģenerācijas iekārta nodrošina procesā nepieciešamo elektroenerģiju un siltumenerģiju. Šis gadījums ir izmantojams, ja komersantam atbalsta (subsīdiju) saņemšanai nav atļauts deklarēt bruto produkciju.2. gadījums attiecas uz paņēmieniem, ar kuriem koģenerācijas iekārta nodrošina procesā nepieciešamo siltumenerģiju, bet elektroenerģija tiek nodrošināta no elektroenerģijas pārvades vai sadales tīkla.3. gadījums attiecas uz paņēmieniem, kuros procesā nepieciešamo siltumenerģiju nodrošina biogāzes katls, bet elektroenerģija tiek nodrošināta no elektroenerģijas pārvades vai sadales tīkla. Šis gadījums attiecas uz dažām iekārtām, kurās koģenerācijas dzinējs neatrodas uz vietas un biogāze netiek attīrīta līdz biometāna kvalitātei, bet tiek pārdota.2 Biogāzes ražošanas no kūtsmēsliem vērtībās ir ietvertas negatīvās emisijas, t. i., emisijas, kas ietaupītas, izmantojot neapstrādātu kūtsmēslu apsaimniekošanu.
\nPieņem, ka emisiju ietaupījuma vērtība no oglekļa uzkrāšanās augsnē ir –45 grami oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu kūtsmēslu (g CO2 ekv./MJ kūtsmēslu), ko izmanto anaerobai sadalīšanai.3 Digestāta vaļēja uzglabāšana rada metāna (CH4) un vienvērtīgā slāpekļa oksīda (N2O) papildu emisijas. Šādu emisiju apjoms mainās atkarībā no apkārtējiem apstākļiem, substrātu tipiem un sadalīšanās efektivitātes.4 Digestāta slēgta uzglabāšana nozīmē, ka digestāts, kas rodas sadalīšanās procesā, tiek glabāts gāzu necaurlaidīgā tvertnē, un uzskata, ka papildu biogāzi, kas izdalās glabāšanas laikā, izgūst papildu elektroenerģijas vai biometāna ražošanai. Minētajā procesā nav ietvertas nekādas siltumnīcefekta gāzu emisijas.5 Viss kukurūzas augs ir lopbarībai novākta kukurūza, ko uzglabā silosos.27. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma tipiskās vērtības un standartvērtības biomasas kurināmajam – biogāzei – elektroenerģijas ražošanai no kūtsmēslu un kukurūzas maisījumiem:Biogāzes ražošanas sistēmaTehnoloģiskais variantsSiltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums – tipiskā vērtība Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums – standartvērtība Kūtsmēsli – kukurūza80 % – 20 %1. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts72 % 45 % Slēgti uzglabāts digestāts120 % 114 % 2. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts67 % 40 % Slēgti uzglabāts digestāts111 % 103 % 3. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts65 % 35 % Slēgti uzglabāts digestāts114 % 106 % Kūtsmēsli – kukurūza70 % – 30 %1. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts60 % 37 % Slēgti uzglabāts digestāts100 % 94 % 2. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts57 % 32 % Slēgti uzglabāts digestāts93 % 85 % 3. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts53 % 27 % Slēgti uzglabāts digestāts94 % 85 % Kūtsmēsli – kukurūza60 % – 40 %1. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts53 % 32 % Slēgti uzglabāts digestāts88 % 82 % 2. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts50 % 28 % Slēgti uzglabāts digestāts82 % 73 % 3. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts46 % 22 % Slēgti uzglabāts digestāts81 % 72 % 28. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma tipiskās vērtības un standartvērtības biomasas degvielai – biometānam, kas tiek izmantots kā transporta enerģija:Biometāna1 ražošanas sistēmaTehnoloģiskie variantiSiltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums – tipiskā vērtība Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums – standartvērtība ŠķidrmēsliVaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze2 netiek dedzināta117 % 72 % Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta133 % 94 % Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta190 % 179 % Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta206 % 202 % Viss kukurūzas augsVaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta35 % 17 % Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta51 % 39 % Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta52 % 41 % Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta68 % 63 % Bioloģiskie atkritumiVaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta43 % 20 % Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta59 % 42 % Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta70 % 58 % Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta86 % 80 % Piezīmes.1 Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums saistībā ar biometānu attiecas tikai uz saspiestu biometānu salīdzinājumā ar fosilo degvielu komparatoru transportam – 95 grami oglekļa dioksīda uz megadžoulu transporta enerģijas (g CO2 ekv./MJ).2 Izdalgāze ir gāze, kas rodas kā procesa blakusprodukts vai kuru izdala konkrētā izejviela.29. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma tipiskās vērtības un standartvērtības biomasas degvielai – biometānam, kas tiek izmantots kā transporta enerģija, – no kūtsmēslu un kukurūzas maisījumiem:Biometāna1 ražošanas sistēmaTehnoloģiskie variantiSiltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums – tipiskā vērtība Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums – standartvērtība Kūtsmēsli – kukurūza80 % – 20 %Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze2 netiek dedzināta362 % 35 % Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta478 % 57 % Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta97 % 86 % Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta113 % 108 % Kūtsmēsli – kukurūza70 % – 30 %Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta53 % 29 % Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta69 % 51 % Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta83 % 71 % Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta99 % 94 % Kūtsmēsli – kukurūza60 % – 40 %Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta48 % 25 % Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta64 % 48 % Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta74 % 62 % Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta90 % 84 % Piezīmes.1 Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums saistībā ar biometānu attiecas tikai uz saspiestu biometānu salīdzinājumā ar fosilo degvielu komparatoru transportam – 95 grami oglekļa dioksīda uz megadžoulu transporta enerģijas (g CO2 ekv./MJ).2 Izdalgāze ir gāze, kas rodas kā procesa blakusprodukts vai kuru izdala konkrētā izejviela.3 Šajā kategorijā ietilpst šādas tehnoloģiju kategorijas biogāzes uzlabošanai līdz biometānam: spiediena izmaiņu adsorbcija (PSA), slapjā attīrīšana skruberī ar spiedienu (PWS), membrānu un kriogēnā uzlabošana un fiziska attīrīšana ar organiskiem šķīdinātājiem skruberī (OPS). Šajā kategorijā ietver emisiju 0,03 megadžoulu metāna uz megadžoulu biometāna (MJ CH4/MJ biometāna) metāna emisijai izdalgāzēs.4 Šajā kategorijā ietilpst šādas tehnoloģiju kategorijas biogāzes uzlabošanai līdz biometānam: slapjā attīrīšana skruberī ar spiedienu (PWS), ūdeni reciklējot, spiediena izmaiņu adsorbcija (PSA), ķīmiska skrubēšana, fiziska attīrīšana ar organiskiem šķīdinātājiem skruberī (OPS), membrānu un kriogēnā uzlabošana.
\nMetāna emisijas šai kategorijai neņem vērā, jo izdalgāzē esošais metāns, ja tāds rodas, tiek sadedzināts.IV. Nesummētās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās vērtības un standartvērtības biomasas kurināmajam un biomasas degvielai30. Nesummētās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās vērtības un standartvērtības koksnes briketēm vai koksnes granulām:Biomasas kurināmā vai degvielas ražošanas sistēmaTransportēšanas attālumsSiltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ) audzēšana pārstrāde transportēšana izmantotā kurināmā vai degvielas emisijas, izņemot oglekļa dioksīda emisijas audzēšana pārstrāde transportēšana izmantotā kurināmā vai degvielas emisijas, izņemot oglekļa dioksīda emisijas Šķelda no mežsaimniecības atlikumiem1–500 km0,0 1,6 3,0 0,4 0,0 1,9 3,6 0,5 500–2 500 km0,0 1,6 5,2 0,4 0,0 1,9 6,2 0,5 2 500–10 000 km0,0 1,6 10,5 0,4 0,0 1,9 12,6 0,5 >10 000 km0,0 1,6 20,5 0,4 0,0 1,9 24,6 0,5 Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (eikalipts)2 500–10 000 km4,4 0,0 11,0 0,4 4,4 0,0 13,2 0,5 Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu)1–500 km3,9 0,0 3,5 0,4 3,9 0,0 4,2 0,5 500–2 500 km3,9 0,0 5,6 0,4 3,9 0,0 6,8 0,5 2 500–10 000 km3,9 0,0 11,0 0,4 3,9 0,0 13,2 0,5 >10 000 km3,9 0,0 21,0 0,4 3,9 0,0 25,2 0,5 Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu)1–500 km2,2 0,0 3,5 0,4 2,2 0,0 4,2 0,5 500–2 500 km2,2 0,0 5,6 0,4 2,2 0,0 6,8 0,5 2 500–10 000 km2,2 0,0 11,0 0,4 2,2 0,0 13,2 0,5 >10 000 km2,2 0,0 21,0 0,4 2,2 0,0 25,2 0,5 Šķelda no stumbra koksnes1–500 km1,1 0,3 3,0 0,4 1,1 0,4 3,6 0,5 500–2 500 km1,1 0,3 5,2 0,4 1,1 0,4 6,2 0,5 2 500–10 000 km1,1 0,3 10,5 0,4 1,1 0,4 12,6 0,5 >10 000 km1,1 0,3 20,5 0,4 1,1 0,4 24,6 0,5 Šķelda no mežrūpniecības atlikumiem1–500 km0,0 0,3 3,0 0,4 0,0 0,4 3,6 0,5 500–2 500 km0,0 0,3 5,2 0,4 0,0 0,4 6,2 0,5 2 500–10 000 km0,0 0,3 10,5 0,4 0,0 0,4 12,6 0,5 >10 000 km0,0 0,3 20,5 0,4 0,0 0,4 24,6 0,5 31. Nesummētās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās vērtības un standartvērtības koksnes briketēm vai koksnes granulām:Biomasas kurināmā vai degvielas ražošanas sistēmaTransportēšanas attālumsSiltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ) audzēšana pārstrāde transportēšana un realizācija izmantotā kurināmā vai degvielas emisijas, izņemot oglekļa dioksīda emisijas audzēšana pārstrāde transportēšana izmantotā kurināmā vai degvielas emisijas, izņemot oglekļa dioksīda emisijas Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem (1. gad.)1–500 km0,0 25,8 2,9 0,3 0,0 30,9 3,5 0,3 500–2 500 km0,0 25,8 2,8 0,3 0,0 30,9 3,3 0,3 2 500–10 000 km0,0 25,8 4,3 0,3 0,0 30,9 5,2 0,3 >10 000 km0,0 25,8 7,9 0,3 0,0 30,9 9,5 0,3 Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem (2.a gad.)1–500 km0,0 12,5 3,0 0,3 0,0 15,0 3,6 0,3 500–2 500 km0,0 12,5 2,9 0,3 0,0 15,0 3,5 0,3 2 500–10 000 km0,0 12,5 4,4 0,3 0,0 15,0 5,3 0,3 >10 000 km0,0 12,5 8,1 0,3 0,0 15,0 9,8 0,3 Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem (3.a gad.)1–500 km0,0 2,4 3,0 0,3 0,0 2,8 3,6 0,3 500–2 500 km0,0 2,4 2,9 0,3 0,0 2,8 3,5 0,3 2 500–10 000 km0,0 2,4 4,4 0,3 0,0 2,8 5,3 0,3 >10 000 km0,0 2,4 8,2 0,3 0,0 2,8 9,8 0,3 Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem(eikalipts – 1. gad.)2 500–10 000 km3,9 24,5 4,3 0,3 3,9 29,4 5,2 0,3 Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem(eikalipts – 2.a gad.)2 500–10 000 km5,0 10,6 4,4 0,3 5,0 12,7 5,3 0,3 Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem(eikalipts – 3.a gad.)2 500–10 000 km5,3 0,3 4,4 0,3 5,3 0,4 5,3 0,3 Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem(apses, izmantojot mēslojumu, – 1. gad.)1–500 km3,4 24,5 2,9 0,3 3,4 29,4 3,5 0,3 500–10 000 km3,4 24,5 4,3 0,3 3,4 29,4 5,2 0,3 >10 000 km3,4 24,5 7,9 0,3 3,4 29,4 9,5 0,3 Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem(apses, izmantojot mēslojumu, – 2.a gad.)1–500 km4,4 10,6 3,0 0,3 4,4 12,7 3,6 0,3 500–10 000 km4,4 10,6 4,4 0,3 4,4 12,7 5,3 0,3 >10 000 km4,4 10,6 8,1 0,3 4,4 12,7 9,8 0,3 Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem(apses, izmantojot mēslojumu, – 3.a gad.)1–500 km4,6 0,3 3,0 0,3 4,6 0,4 3,6 0,3 500–10 000 km4,6 0,3 4,4 0,3 4,6 0,4 5,3 0,3 >10 000 km4,6 0,3 8,2 0,3 4,6 0,4 9,8 0,3 Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem(apses, neizmantojot mēslojumu, – 1. gad.)1–500 km2,0 24,5 2,9 0,3 2,0 29,4 3,5 0,3 500–2 500 km2,0 24,5 4,3 0,3 2,0 29,4 5,2 0,3 2 500–10 000 km2,0 24,5 7,9 0,3 2,0 29,4 9,5 0,3 Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem(apses, neizmantojot mēslojumu, – 2.a gad.)1–500 km2,5 10,6 3,0 0,3 2,5 12,7 3,6 0,3 500–10 000 km2,5 10,6 4,4 0,3 2,5 12,7 5,3 0,3 >10 000 km2,5 10,6 8,1 0,3 2,5 12,7 9,8 0,3 Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem(apses, neizmantojot mēslojumu, – 3.a gad.)1–500 km2,6 0,3 3,0 0,3 2,6 0,4 3,6 0,3 500–10 000 km2,6 0,3 4,4 0,3 2,6 0,4 5,3 0,3 >10 000 km2,6 0,3 8,2 0,3 2,6 0,4 9,8 0,3 Koksnes briketes vai granulas no stumbra koksnes (1. gad.)1–500 km1,1 24,8 2,9 0,3 1,1 29,8 3,5 0,3 500–2 500 km1,1 24,8 2,8 0,3 1,1 29,8 3,3 0,3 2 500–10 000 km1,1 24,8 4,3 0,3 1,1 29,8 5,2 0,3 >10 000 km1,1 24,8 7,9 0,3 1,1 29,8 9,5 0,3 Koksnes briketes vai granulas no stumbra koksnes (2.a gad.)1–500 km1,4 11,0 3,0 0,3 1,4 13,2 3,6 0,3 500–2 500 km1,4 11,0 2,9 0,3 1,4 13,2 3,5 0,3 2 500–10 000 km1,4 11,0 4,4 0,3 1,4 13,2 5,3 0,3 >10 000 km1,4 11,0 8,1 0,3 1,4 13,2 9,8 0,3 Koksnes briketes vai granulas no stumbra koksnes (3.a gad.)1–500 km1,4 0,8 3,0 0,3 1,4 0,9 3,6 0,3 500–2 500 km1,4 0,8 2,9 0,3 1,4 0,9 3,5 0,3 2 500–10 000 km1,4 0,8 4,4 0,3 1,4 0,9 5,3 0,3 >10 000 km1,4 0,8 8,2 0,3 1,4 0,9 9,8 0,3 Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem (1. gad.)1–500 km0,0 14,3 2,8 0,3 0,0 17,2 3,3 0,3 500–2 500 km0,0 14,3 2,7 0,3 0,0 17,2 3,2 0,3 2 500–10 000 km0,0 14,3 4,2 0,3 0,0 17,2 5,0 0,3 >10 000 km0,0 14,3 7,7 0,3 0,0 17,2 9,2 0,3 Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem (2.a gad.)1–500 km0,0 6,0 2,8 0,3 0,0 7,2 3,4 0,3 500–2 500 km0,0 6,0 2,7 0,3 0,0 7,2 3,3 0,3 2 500–10 000 km0,0 6,0 4,2 0,3 0,0 7,2 5,1 0,3 >10 000 km0,0 6,0 7,8 0,3 0,0 7,2 9,3 0,3 Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem (3.a gad.)1–500 km0,0 0,2 2,8 0,3 0,0 0,3 3,4 0,3 500–2 500 km0,0 0,2 2,7 0,3 0,0 0,3 3,3 0,3 2 500–10 000 km0,0 0,2 4,2 0,3 0,0 0,3 5,1 0,3 >10 000 km0,0 0,2 7,8 0,3 0,0 0,3 9,3 0,3 32. Nesummētās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās vērtības un standartvērtības biomasas kurināmajam vai biomasas degvielai atkarībā no izmantotā lauksaimnieciskā paņēmiena:Biomasas kurināmā vai degvielas ražošanas sistēmaTransportēšanas attālumsSiltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ) audzēšana pārstrāde transportēšana un realizācija izmantotā kurināmā vai degvielas emisijas, izņemot oglekļa dioksīda emisijas audzēšana pārstrāde transportēšana un realizācija izmantotā kurināmā vai degvielas emisijas, izņemot oglekļa dioksīda emisijas Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu <0,2 t/m31–500 km0,0 0,9 2,6 0,2 0,0 1,1 3,1 0,3 500–2 500 km0,0 0,9 6,5 0,2 0,0 1,1 7,8 0,3 2 500–10 000 km0,0 0,9 14,2 0,2 0,0 1,1 17,0 0,3 >10 000 km0,0 0,9 28,3 0,2 0,0 1,1 34,0 0,3 Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu >0,2 t/m31–500 km0,0 0,9 2,6 0,2 0,0 1,1 3,1 0,3 500–2 500 km0,0 0,9 3,6 0,2 0,0 1,1 4,4 0,3 2 500–10 000 km0,0 0,9 7,1 0,2 0,0 1,1 8,5 0,3 >10 000 km0,0 0,9 13,6 0,2 0,0 1,1 16,3 0,3 Salmu granulas1–500 km0,0 5,0 3,0 0,2 0,0 6,0 3,6 0,3 500–10 000 km0,0 5,0 4,6 0,2 0,0 6,0 5,5 0,3 >10 000 km0,0 5,0 8,3 0,2 0,0 6,0 10,0 0,3 Cukurniedru izspaidu briketes500–10 000 km0,0 0,3 4,3 0,4 0,0 0,4 5,2 0,5 >10 000 km0,0 0,3 8,0 0,4 0,0 0,4 9,5 0,5 Palmu augļu kodolu milti>10 000 km21,6 21,1 11,2 0,2 21,6 25,4 13,5 0,3 Palmu augļu kodolu milti (nav metāna emisiju no eļļas spiestuves)>10 000 km21,6 3,5 11,2 0,2 21,6 4,2 13,5 0,3 33. Nesummētās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās vērtības un standartvērtības biomasas kurināmajam – biogāzei, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai:Biomasas kurināmā ražošanas sistēmaTehnoloģijaSiltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ) audzēšana pārstrāde izmantotā kurināmā emisijas, izņemot oglekļa dioksīda emisijas transportēšana kūtsmēslu kredīti audzēšana pārstrāde izmantotā kurināmā emisijas, izņemot oglekļa dioksīda emisijas transportēšana kūtsmēslu kredīti Šķidrmēsli11. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts0,0 69,6 8,9 0,8 –107,3 0,0 97,4 12,5 0,8 –107,3 Slēgti uzglabāts digestāts0,0 0,0 8,9 0,8 –97,6 0,0 0,0 12,5 0,8 –97,6 2. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts0,0 74,1 8,9 0,8 –107,3 0,0 103,7 12,5 0,8 –107,3 Slēgti uzglabāts digestāts0,0 4,2 8,9 0,8 –97,6 0,0 5,9 12,5 0,8 –97,6 3. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts0,0 83,2 8,9 0,9 –120,7 0,0 116,4 12,5 0,9 –120,7 Slēgti uzglabāts digestāts0,0 4,6 8,9 0,8 –108,5 0,0 6,4 12,5 0,8 –108,5 Viss kukurūzas augs21. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts15,6 13,5 8,9 0,03 – 15,6 18,9 12,5 0,0 – Slēgti uzglabāts digestāts15,2 0,0 8,9 0,0 – 15,2 0,0 12,5 0,0 – 2. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts15,6 18,8 8,9 0,0 – 15,6 26,3 12,5 0,0 – Slēgti uzglabāts digestāts15,2 5,2 8,9 0,0 – 15,2 7,2 12,5 0,0 – 3. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts17,5 21,0 8,9 0,0 – 17,5 29,3 12,5 0,0 – Slēgti uzglabāts digestāts17,1 5,7 8,9 0,0 – 17,1 7,9 12,5 0,0 – Bioatkritumi1. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts0,0 21,8 8,9 0,5 – 0,0 30,6 12,5 0,5 – Slēgti uzglabāts digestāts0,0 0,0 8,9 0,5 – 0,0 0,0 12,5 0,5 – 2. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts0,0 27,9 8,9 0,5 – 0,0 39,0 12,5 0,5 – Slēgti uzglabāts digestāts0,0 5,9 8,9 0,5 – 0,0 8,3 12,5 0,5 – 3. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts0,0 31,2 8,9 0,5 – 0,0 43,7 12,5 0,5 – Slēgti uzglabāts digestāts0,0 6,5 8,9 0,5 – 0,0 9,1 12,5 0,5 – Piezīmes.1 Pieņem, ka emisiju ietaupījuma vērtība no oglekļa uzkrāšanās augsnē ir –45 grami oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu kūtsmēslu (g CO2 ekv./MJ kūtsmēslu), ko izmanto anaerobai sadalīšanai.2 Viss kukurūzas augs ir lopbarībai novākta kukurūza, ko uzglabā silosos.3 Lauksaimniecības izejvielu transportēšana uz transformēšanas staciju ir ietverta \"audzēšanas\" vērtībā.
\nKukurūzas skābbarības transportēšana veido 0,4 grami oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu biogāzes (g CO2 ekv./MJ biogāzes).34. Nesummētās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās vērtības un standartvērtības biomasas kurināmajam – biometānam:Biometāna ražošanas sistēmaTehnoloģiskais variantsSiltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ) audzēšana pārstrāde uzlabošana transportēšana saspiešana uzpildes stacijā kūtsmēslu kredīti audzēšana pārstrāde uzlabošana transportēšana saspiešana uzpildes stacijā kūtsmēslu kredīti Šķidrmēslivaļējs digestātsizdalgāze netiek dedzināta0,0 84,2 19,5 1,0 3,3 –124,4 0,0 117,9 27,3 1,0 4,6 –124,4 izdalgāze tiek dedzināta0,0 84,2 4,5 1,0 3,3 –124,4 0,0 117,9 6,3 1,0 4,6 –124,4 slēgts digestātsizdalgāze netiek dedzināta0,0 3,2 19,5 0,9 3,3 –111,9 0,0 4,4 27,3 0,9 4,6 –111,9 izdalgāze tiek dedzināta0,0 3,2 4,5 0,9 3,3 –111,9 0,0 4,4 6,3 0,9 4,6 –111,9 Viss kukurūzas augsvaļējs digestātsizdalgāze netiek dedzināta18,1 20,1 19,5 0,0 3,3 – 18,1 28,1 27,3 0,0 4,6 – izdalgāze tiek dedzināta18,1 20,1 4,5 0,0 3,3 – 18,1 28,1 6,3 0,0 4,6 – slēgts digestātsizdalgāze netiek dedzināta17,6 4,3 19,5 0,0 3,3 – 17,6 6,0 27,3 0,0 4,6 – izdalgāze tiek dedzināta17,6 4,3 4,5 0,0 3,3 – 17,6 6,0 6,3 0,0 4,6 – Bioatkritumivaļējs digestātsizdalgāze netiek dedzināta0,0 30,6 19,5 0,6 3,3 – 0,0 42,8 27,3 0,6 4,6 – izdalgāze tiek dedzināta0,0 30,6 4,5 0,6 3,3 – 0,0 42,8 6,3 0,6 4,6 – slēgts digestātsizdalgāze netiek dedzināta0,0 5,1 19,5 0,5 3,3 – 0,0 7,2 27,3 0,5 4,6 – izdalgāze tiek dedzināta0,0 5,1 4,5 0,5 3,3 – 0,0 7,2 6,3 0,5 4,6 – V.
\nKopējās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās un standartvērtības biomasas kurināmā vai biomasas degvielas ražošanas paņēmieniem35. Kopējās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās un standartvērtības biomasas kurināmajam – šķeldai, koksnes granulām, koksnes briketēm: Biomasas kurināmā vai biomasa degvielas ražošanas sistēma1 Transportēšanas attālums Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība(g CO2 ekv./MJ)Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība(g CO2 ekv./MJ)Šķelda no mežsaimniecības atlikumiem1 līdz 500 km56500 līdz 2 500 km792 500 līdz 10 000 km1215vairāk nekā 10 000 km2227Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (eikalipts)2 500 līdz 10 000 km1618Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu)1 līdz 500 km89500 līdz 2 500 km10112 500 līdz 10 000 km1518virs 10 000 km2530Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu)1 līdz 500 km67500 līdz 2 500 km8102 500 līdz 10 000 km1416virs 10 000 km2428Šķelda no stumbra koksnes1 līdz 500 km56500 līdz 2 500 km782 500 līdz 10 000 km1215virs 10 000 km2227Šķelda no rūpniecības atlikumiem1 līdz 500 km45500 līdz 2 500 km672 500 līdz 10 000 km1113vairāk nekā 10 000 km2125Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem (1. gad.)1 līdz 500 km2935500 līdz 2 500 km29352 500 līdz 10 000 km3036vairāk nekā 10 000 km3441Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem (2.a gad.)1 līdz 500 km1619500 līdz 2 500 km16192 500 līdz 10 000 km1721vairāk nekā 10 000 km2125Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem (3.a gad.)1 līdz 500 km67500 līdz 2 500 km672 500 līdz 10 000 km78vairāk nekā 10 000 km1113Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (eikalipts – 1. gad.)2 500 līdz 10 000 km3339Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (eikalipts – 2.a gad.)2 500 līdz 10 000 km2023Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (eikalipts – 3.a gad.)2 500 līdz 10 000 km1011Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu, – 1. gad.)1 līdz 500 km3137500 līdz 10 000 km3238vairāk nekā 10 000 km3643Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu, – 2.a gad.)1 līdz 500 km1821500 līdz 10 000 km2023vairāk nekā 10 000 km2327Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu, – 3.a gad.)1 līdz 500 km89500 līdz 10 000 km1011vairāk nekā 10 000 km1315Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu, – 1. gad.)1 līdz 500 km3035500 līdz 10 000 km3137vairāk nekā 10 000 km3541Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu, – 2.a gad.)1 līdz 500 km1619500 līdz 10 000 km1821vairāk nekā 10 000 km2125Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu, – 3.a gad.)1 līdz 500 km67500 līdz 10 000 km89vairāk nekā 10 000 km1113Koksnes briketes vai granulas no stumbra koksnes (1. gad.)1 līdz 500 km2935500 līdz 2 500 km29342 500 līdz 10 000 km3036vairāk nekā 10 000 km3441Koksnes briketes vai granulas no stumbra koksnes (2.a gad.)1 līdz 500 km1618500 līdz 2 500 km15182 500 līdz 10 000 km1720vairāk nekā 10 000 km2125Koksnes briketes vai granulas no stumbra koksnes (3.a gad.)1 līdz 500 km56500 līdz 2 500 km562 500 līdz 10 000 km78vairāk nekā 10 000 km1112Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem (1. gad.)1 līdz 500 km1721500 līdz 2 500 km17212 500 līdz 10 000 km1923vairāk nekā 10 000 km2227Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem (2.a gad.)1 līdz 500 km911500 līdz 2 500 km9112 500 līdz 10 000 km1013vairāk nekā 10 000 km1417Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem (3.a gad.)1 līdz 500 km34500 līdz 2 500 km342 500 līdz 10 000 km56vairāk nekā 10 000 km810Piezīme.1 1. gadījums attiecas uz procesiem, kuros granulatoram tehnoloģiskās siltumenerģijas nodrošināšanai tiek izmantots dabasgāzes katls, bet elektroenerģija tiek nodrošināta no elektroenerģijas pārvades vai sadales tīkla.2.a gadījums attiecas uz procesiem, kuros tehnoloģiskās siltumenerģijas ražošanai tiek izmantots šķeldas katls, kurā izmanto iepriekš izžāvētu šķeldu, bet elektroenerģija tiek nodrošināta no elektroenerģijas pārvades vai sadales tīkla.3.a gadījums attiecas uz procesiem, kuros granulatoram elektroenerģijas un siltumenerģijas nodrošināšanai tiek izmantota koģenerācijas iekārta, kurā izmanto iepriekš izžāvētu šķeldu.36. Kopējās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās un standartvērtības biomasas kurināmajam vai biomasas degvielai dažādām lauksaimniecības ražošanas sistēmām:Biomasas kurināmā vai biomasas degvielas ražošanas sistēmaTransportēšanas attālumsSiltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ) Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu1 <0,2 t/m31 līdz 500 km4 4 500 līdz 2 500 km8 9 2 500 līdz 10 000 km15 18 vairāk nekā 10 000 km29 35 Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu2 >0,2 t/m31 līdz 500 km4 4 500 līdz 2 500 km5 6 2 500 līdz 10 000 km8 10 vairāk nekā 10 000 km15 18 Salmu granulas1 līdz 500 km8 10 500 līdz 10 000 km10 12 vairāk nekā 10 000 km14 16 Cukurniedru izspaidu briketes500 līdz 10 000 km5 6 vairāk nekā 10 000 km9 10 Palmu augļu kodolu miltivairāk nekā 10 000 km54 61 Palmu augļu kodolu milti (nav metāna emisiju no eļļas spiestuves)vairāk nekā 10 000 km37 40 Piezīmes.1 Šī materiālu grupa aptver lauksaimniecības atlikumus ar mazu tilpumblīvumu un cita starpā ietver, piemēram, šādus materiālus: salmu ķīpas, auzu klijas, rīsu sēnalas un cukurniedru izspaidu ķīpas u. c.2 Augstāka tilpumblīvuma lauksaimniecības atlikumu grupā ietilpst cita starpā, piemēram, šādi materiāli: kukurūzas vālītes, riekstu čaumalas, sojas pupu pākstis un eļļas palmu augļu kodolu čaulas u. c.37. Kopējās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās un standartvērtības biomasas kurināmajam – biogāzei – elektroenerģijas ražošanai:Biogāzes ražošanas sistēmaTehnoloģiskais variantsSiltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ) Biogāze no šķidrmēsliem elektroenerģijas ražošanai1. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts1–28 3 Slēgti uzglabāts digestāts2–88 –84 2. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts–23 10 Slēgti uzglabāts digestāts–84 –78 3. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts–28 9 Slēgti uzglabāts digestāts–94 –89 Biogāze no visa kukurūzas auga elektroenerģijas ražošanai1. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts38 47 Slēgti uzglabāts digestāts24 28 2. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts43 54 Slēgti uzglabāts digestāts29 35 3. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts47 59 Slēgti uzglabāts digestāts32 38 Biogāze no bioloģiskajiem atkritumiem elektroenerģijas ražošanai1. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts31 44 Slēgti uzglabāts digestāts9 13 2. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts37 52 Slēgti uzglabāts digestāts15 21 3. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts41 57 Slēgti uzglabāts digestāts16 22 Piezīmes.1 Vaļēji uzglabāts digestāts rada metāna papildemisijas, kuras ir atkarīgas no laikapstākļiem, substrāta un sadalīšanās efektivitātes. Šajos aprēķinos pieņem, ka šie daudzumi ir 0,05 megadžouli metāna uz megadžoulu biogāzes (MJ CH4/MJ biogāze) kūtsmēsliem, 0,035 megadžouli metāna uz megadžoulu biogāzes (MJ CH4/MJ biogāze) kukurūzai un 0,01 megadžouls metāna uz megadžoulu biogāzes (MJ CH4/MJ biogāze) bioloģiskajiem atkritumiem.2 Slēgta uzglabāšana nozīmē, ka digestāts, kas rodas sadalīšanās procesā, tiek glabāts gāzu necaurlaidīgā tvertnē, un uzskata, ka papildu biogāzi, kas izdalās glabāšanas laikā, izgūst papildu elektroenerģijas vai biometāna ražošanai.38. Kopējās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās un standartvērtības biometānam:Biometāna ražošanas sistēmaTehnoloģiskais variantsSiltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ) Biometāns no šķidrmēsliemVaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze1 netiek dedzināta2–20 22 Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta3–35 1 Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta–88 –79 Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta–103 –100 Biometāns no visa kukurūzas augaVaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta58 73 Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta43 52 Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta41 51 Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta26 30 Biometāns no bioloģiskajiem atkritumiemVaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta51 71 Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta36 50 Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta25 35 Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta10 14 Piezīmes.1 Izdalgāze ir gāze, kas rodas kā procesa blakusprodukts vai kuru izdala konkrētā izejviela.2 Šajā kategorijā ietilpst šādas tehnoloģiju kategorijas biogāzes uzlabošanai līdz biometānam: spiediena izmaiņu adsorbcija (PSA), slapjā attīrīšana skruberī ar spiedienu (PWS), membrānu un kriogēnā uzlabošana un fiziska attīrīšana ar organiskiem šķīdinātājiem skruberī (OPS).
\nTas ietver emisiju 0,03 megadžoulu metāna uz megadžoulu biometāna (MJ CH4/MJ biometāns) metāna emisijai izdalgāzēs.3 Šajā kategorijā ietilpst šādas tehnoloģiju kategorijas biogāzes uzlabošanai līdz biometānam: slapjā attīrīšana skruberī ar spiedienu (PWS), ūdeni reciklējot, spiediena izmaiņu adsorbcija (PSA), ķīmiska skrubēšana, fiziska attīrīšana ar organiskiem šķīdinātājiem skruberī (OPS), membrānu un kriogēnā uzlabošana. Metāna emisijas šai kategorijai neņem vērā, jo izdalgāzē esošais metāns, ja tāds tiek radīts, tiek sadedzināts.39. Kopējās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās un standartvērtības biomasas kurināmajam – biogāzei – elektroenerģijas ražošanai no kūtsmēslu un kukurūzas maisījumiem:Biogāzes ražošanas sistēma1Tehnoloģiskie variantiSiltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība2 (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība2 (g CO2 ekv./MJ) Kūtsmēsli – kukurūza80 % – 20 %1. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts17 33 Slēgti uzglabāts digestāts–12 –9 2. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts22 40 Slēgti uzglabāts digestāts–7 –2 3. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts23 43 Slēgti uzglabāts digestāts–9 –4 Kūtsmēsli – kukurūza70 % – 30 %1. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts24 37 Slēgti uzglabāts digestāts0 3 2. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts29 45 Slēgti uzglabāts digestāts4 10 3. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts31 48 Slēgti uzglabāts digestāts4 10 Kūtsmēsli – kukurūza60 % – 40 %1. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts28 40 Slēgti uzglabāts digestāts7 11 2. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts33 47 Slēgti uzglabāts digestāts12 18 3. gad.Vaļēji uzglabāts digestāts36 52 Slēgti uzglabāts digestāts12 18 Piezīmes.1 1. gadījums attiecas uz paņēmieniem, ar kuriem koģenerācijas iekārta nodrošina procesā nepieciešamo elektroenerģiju un siltumenerģiju. Šis gadījums ir izmantojams, ja komersantam atbalsta (subsīdiju) saņemšanai nav atļauts deklarēt bruto produkciju.2. gadījums attiecas uz paņēmieniem, ar kuriem koģenerācijas iekārta nodrošina procesā nepieciešamo siltumenerģiju, bet elektroenerģija tiek nodrošināta no elektroenerģijas pārvades vai sadales tīkla.3. gadījums attiecas uz paņēmieniem, kuros procesā nepieciešamo siltumenerģiju nodrošina biogāzes katls, bet elektroenerģija tiek nodrošināta no elektroenerģijas pārvades vai sadales tīkla. Šis gadījums attiecas uz dažām iekārtām, kurās koģenerācijas dzinējs neatrodas uz vietas un biogāze netiek attīrīta līdz biometāna kvalitātei, bet tiek pārdota.2 SEG emisijas, kuru īpatsvars norādīts, pamatojoties uz svaigo masu.40.
\nKopējās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās un standartvērtības biometānam, kas ražots no kūtsmēslu un kukurūzas maisījuma:Biometāna1 ražošanas sistēmaTehnoloģiskie variantiSiltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība2 (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība2 (g CO2 ekv./MJ) Kūtsmēsli – kukurūza80 % – 20 %Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze3 netiek dedzināta32 57 Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta17 36 Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta–1 9 Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta–16 –12 Kūtsmēsli – kukurūza70 % – 30 %Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta41 62 Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta26 41 Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta13 22 Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta–2 1 Kūtsmēsli – kukurūza60 % – 40 %Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta46 66 Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta31 45 Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta22 31 Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta7 10 Piezīmes.1 Ja biometānu izmanto saspiestā veidā kā transporta enerģiju, biometāna siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskajām vērtībām jāpieskaita 3,3 grami oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu biometāna (CO2 ekv./MJ biometāna) un biometāna siltumnīcefekta gāzu emisiju standartvērtībām jāpieskaita 4,6 grami oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu biometāna (CO2 ekv./MJ biometāna).2 SEG emisijas, kuru īpatsvars norādīts, pamatojoties uz svaigo masu.3 Izdalgāze ir gāze, kas rodas kā procesa blakusprodukts vai kuru izdala konkrētā izejviela.
\nPiektā procentile norāda uz vērtību, zem kuras tika konstatēti 5 % novērojumu (t. i., 5 % no kopējiem izmantotajiem datiem uzrādīja rezultātus zem 8, 4 un 33 g CO2 ekv./MJ). Deviņdesmit piektā procentile norāda uz vērtību, zem kuras tika konstatēti 95 % novērojumu (t. i., 5 % no kopējiem izmantotajiem datiem uzrādīja rezultātus virs 16, 17 un 66 g CO2 ekv./MJ).2. Biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas kurināmā un biomasas degvielas, kuru aplēstās netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijas uzskata par līdzvērtīgām nullei, ir ražotas no šādām izejvielu kategorijām:2.1. izejvielas, kas nav minētas šā pielikuma 1. punktā;2.2. izejvielas, kuru ražošana ir izraisījusi tiešu zemes izmantošanas maiņu, t. i., maiņu no vienas kategorijas, kas minēta normatīvajos aktos par siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas izveidošanu un uzturēšanu, – mežu zeme, zālājs, mitrājs, apdzīvota vieta vai cita veida zeme – uz aramzemi vai ilggadīgiem stādījumiem (daudzgadīgi kultūraugi, kuru stumbrs parasti netiek katru gadu novākts, piemēram, īscirtmeta atvasāji un eļļas palmas). Šādā gadījumā tiešās zemes izmantošanas maiņas emisiju vērtības el aprēķinam vajadzētu atbilst šo noteikumu 1. pielikuma 9. punktam.
\n