Zaudējis spēku - Par "Metodisko norādījumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību" apstiprināšanu

Zaudējis spēku - Par "Metodisko norādījumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību" apstiprināšanu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums Nr.937 Rīgā 2005.gada 24.maijā Par "Metodisko norādījumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību" apstiprināšanu 1. Pamatojoties uz likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 8.panta 4.punktu un likuma "Par nodokļiem un nodevām" 5.panta otro daļu, apstiprinu "Metodiskos norādījumus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību". 2. Rīkojumu un ar šo rīkojumu apstiprinātos "Metodiskos norādījumus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību" publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". 3. Ar šo rīkojumu apstiprinātos "Metodiskos norādījumus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību" piemērot 2005.gada un turpmāko taksācijas periodu iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai. 4. Atzīt par spēku zaudējušu Valsts ieņēmumu dienesta 2000.gada 11.februāra rīkojumu Nr.111 "Par "Metodisko norādījumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību" apstiprināšanu". Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dz.Jakāns Apstiprināti ar Valsts ieņēmumu dienesta 2005.gada 24.maija rīkojumu Nr.937 Metodiskie norādījumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību Izdoti saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 5.panta otro daļu un likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 8.panta 4.punktu I. Vispārīgie jautājumi 1. Metodiskie norādījumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību (turpmāk - norādījumi) nosaka iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un ieturēšanas, kā arī apliekamā ienākuma noteikšanas kārtību no Latvijas Republikas rezidentu gūtā ienākuma. 2. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un ieturēšanas, kā arī apliekamā ienākuma noteikšanas kārtību no nerezidentu gūtā ienākuma Latvijas Republikā nosaka ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) ģenerāldirektora 2004.gada 2.aprīļa rīkojumu Nr.529 apstiprinātie "Metodiskie norādījumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību no nerezidentu ienākuma". 3. Norādījumi paredzēti nodokļa maksātājiem (darba ņēmējiem, saimnieciskās darbības veicējiem, kā arī citu ienākumu guvējiem), nodokļa ieturētājiem (darba devējiem un ienākuma izmaksātājiem), kā arī nodokļu administrācijas darbiniekiem, lai atvieglotu nodokļa būtības izpratni un nodokli reglamentējošo normatīvo aktu lietošanu praktiskajā darbā. 4. Norādījumi sastādīti saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (turpmāk - Likums) normām un uz tā pamata izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem, kā arī uz citiem Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. II. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo ienākumu veidi 5. Šajā daļā tiks izskatīti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk - nodoklis (attiecīgā locījumā)) neapliekamo ienākumu veidi, kas noteikti Likuma 9.pantā. Neapliekamie ienākumi netiek ietverti maksātāja gada apliekamajā ienākumā. 6. Personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības un zemnieka saimniecības ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas, kuri gadā nepārsniedz 3000 latu, ar nodokli netiek aplikti. 7. Likuma izpratnē lauksaimnieciskā ražošana ir: 7.1. augkopības produkcijas ražošana, arī koku stādu, sēņu un savvaļas ogu audzēšana; 7.2. lopkopības produkcijas ražošana; 7.3. iekšējo ūdeņu zivsaimniecības produkcijas ražošana; 7.4. dārzkopības produkcijas ražošana. 8. Atvieglojumi lauksaimnieciskajai darbībai aptver laukkopību, pļavkopību, dārzkopību, siltumnīcu saimniecību un puķkopību, biškopību, lopkopību, zirgkopību, putnkopību, truškopību, zvērkopību, zivkopību iekšējos ūdeņos un mežkopību. Attiecībā uz zivkopību kā lauksaimniecisku darbību jāņem vērā, ka zivju audzēšana, zivju resursu pavairošana un tamlīdzīgi darbi ūdenstilpnēs - privātajos ūdeņos vai fiziskajai personai lietošanā nodotajās ūdenstilpnēs - ietilpst zivkopības darbos, turpretī zivju zveja - neietilpst un gūtie ienākumi ir apliekami ar nodokli. 9. Fiziskās personas personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības un zemnieku saimniecības ienākuma no lauksaimnieciskās ražošanas neapliekamais apmērs 3000 latu gadā tiek piemērots konkrētās fiziskās personas gada kopējiem ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas neatkarīgi no minētās personas īpašumā esošo saimniecību skaita. Piemēram, ja fiziskās personas īpašumā ir trīs zemnieku saimniecības, tad neapliekamais apmērs ienākumam no lauksaimnieciskās ražošanas ir 3000 latu gadā. 10. Ar nodokli netiek aplikti ienākumi no lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas un pašražotās lauksaimniecības produkcijas pārstrādes produktu realizācijas. Noteiktais atbrīvojums no aplikšanas ar nodokli attiecas uz ienākumu no zemnieku vai zvejnieku saimniecībā, piemājas saimniecībā vai palīgsaimniecībā saražotās lauksaimniecības produkcijas pārdošanas. Par lauksaimnieciskās ražošanas produkciju Likuma izpratnē ir uzskatāma augu vai dzīvnieku valsts produkcija, kas tiek realizēta sākotnējā (nepārstrādātā) veidā vai pēc pirmapstrādes, t.i., pēc sākotnējās produkcijas sagatavošanas līdz realizācijai nepieciešamajām kvalitātes prasībām. Fiziskās personas saimniecībā pārdošanai sagatavotā lauksaimnieciskās ražošanas produkcija var būt ar augstāku pārstrādes pakāpi, ja visa pārstrāde (izņemot lopu kaušanu) ir veikta pašā saimniecībā. 1.piemērs A - Zemnieku saimniecībā tiek sālīti pašaudzēti gurķi un skābēti pašaudzēti kāposti pārdošanai. Viss apstrādes process notiek pašā saimniecībā. Uz ienākumiem no sālīto gurķu un skābēto kāpostu pārdošanas attiecas Likuma 9.panta pirmās daļas 1.punkts, t.i., gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti ienākumi līdz Ls 3000. B - Zemnieku saimniecībā tiek ceptas tortes pārdošanai. Daļa izejvielu tiek iepirktas. Uz ienākumiem no toršu pārdošanas neattiecas Likuma 9.panta pirmās daļas 1.punkts, t.i., ienākums tiek aplikts ar nodokli, jo šajā gadījumā visa realizētā produkcija nav pašu izaudzēta, bet daļa tiek iepirkta. C - Zvejnieku saimniecība pārdod žāvētas savā ūdenstilpnē zvejotas zivis. Produkcijas ražošanai tiek izmantota SIA "X" piederošā zivju žāvētava. Uz ienākumiem no zivju pārdošanas neattiecas Likuma 9.panta pirmās daļas 1.punkts, t.i., ienākums tiek aplikts ar nodokli, jo visa pārstrāde nenotiek pašā zvejnieku saimniecībā. 11. Fiziskās personas - individuālā uzņēmuma īpašnieka ienākums no individuālā uzņēmuma, kurš ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, ar nodokli netiek aplikts. 12. Ar nodokli netiek apliktas fiziskajām personām izmaksātās dividendes no Latvijas Republikas uzņēmējsabiedrības vai kapitālsabiedrības peļņas un Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenta - kapitālsabiedrības peļņas, izņemot dividendes no citu valstu nerezidentiem un iekšzemes uzņēmumiem, kuriem nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, kā arī no tiem uzņēmumiem, kuri izmanto likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" paredzētos atvieglojumus vai citos Latvijas Republikas likumos (piemēram, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā) noteiktos uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus, vai analogus Eiropas Savienības dalībvalstīs noteiktus ienākuma nodokļa atvieglojumus dividenžu deklarēšanas gadā vai iepriekšējā gadā. Ja uzņēmums ir piemērojis tikai likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" III nodaļā noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides, tad izmaksātās dividendes ar nodokli nav apliekamas. 13. Dividendes, kas ir saņemtas no uzņēmuma, kurš izmanto tiesības samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļa summu saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" vai Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumu, vai Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumu, ir apliekamas ar nodokli proporcionāli tai peļņas daļai, kura, piemērojot minētajos likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides vai atvieglojumus, nav bijusi aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli. 2.piemērs Fiziskā persona saņēma dividendes no uzņēmuma, kurš izmanto tiesības uz uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi mazajiem uzņēmumiem saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (20 %). Saņemtās dividendes nav apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. 3.piemērs Fiziskā persona saņēma dividendes - Ls 100 no uzņēmuma, kurš izmanto tiesības uz uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi saskaņā ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumu (80 %). Izmaksātās dividendes izmaksas vietā tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli proporcionāli uzņēmuma saņemtajai uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidei: apliekamais ienākums ir Ls 100 x 80 % = Ls 80 (saņemtās dividendes x uzņēmuma izmantotā atlaide); nodokļa summa ir Ls 80 x 25 % = Ls 20 (apliekamais ienākums x nodokļa likme). 14. Ienākumi no noguldījumiem un depozītiem Latvijas Republikā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētās kredītiestādēs un krājaizdevu sabiedrībās, kā arī ienākumi no hipotekārajām ķīlu zīmēm ar nodokli netiek aplikti. Ienākumi no noguldījumiem un depozītiem, kas saņemti ārvalstu kredītiestādēs ir ar nodokli apliekami ienākumi, kuri uzrādāmi deklarācijas D2 pielikumā kā ārvalstīs gūtie ienākumi, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. 15. Ar nodokli netiek apliktas apdrošināšanas atlīdzības. Minētais attiecas arī uz ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām. Izņēmums ir tās apdrošināšanas atlīdzības, kas izmaksātas pēc dzīvības, veselības un negadījuma apdrošināšanas līguma, kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba devējs (vai cits apdrošinājuma ņēmējs - juridiskā persona), pienākot apdrošināšanas līgumā paredzētajam līguma beigu termiņam vai laužot līgumu pirms termiņa. Šajā gadījumā nodokli no apdrošināšanas atlīdzības izmaksas vietā ietur ienākuma izmaksātājs - apdrošināšanas sabiedrība. Saskaņā ar likumu "Par apdrošināšanas līgumu" apdrošināšanas atlīdzība ir apdrošinājuma summa, tās daļa vai cita par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā summa vai nodrošināmie pakalpojumi atbilstoši apdrošināšanas līgumam. 4.piemērs Apdrošināšanas sabiedrība "X" izmaksā atlīdzības fiziskām personām A, B un C. A - apdrošināšanas līgumu noslēgusi pati fiziskā persona, atlīdzība saņemta pienākot apdrošināšanas līguma beigu termiņam - apdrošināšanas atlīdzība ar nodokli nav apliekama. B - apdrošināšanas līgumu darbinieka labā noslēdzis darba devējs, atlīdzība saņemta, laužot līgumu pirms termiņa - apdrošināšanas atlīdzība apliekama ar nodokli. Nodokli no apdrošināšanas atlīdzības izmaksas vietā ietur ienākuma izmaksātājs - apdrošināšanas sabiedrība. C - apdrošināšanas līgumu darbinieka labā noslēdzis darba devējs, atlīdzība saņemta iestājoties apdrošināšanas gadījumam (lauzta roka) - apdrošināšanas atlīdzība ar nodokli nav apliekama. 16. Izložu un azartspēļu laimesti, kuri nepārsniedz izdevumus, kas saistīti ar to iegūšanu, ar nodokli netiek aplikti. Izloze ir spēle vai derības, kurām ir laimes līguma raksturs un kurās to dalībnieku iegūtajiem laimestiem pilnīgi vai daļēji ir gadījuma raksturs. Dalībniekiem ir iespēja saņemt laimestu atkarībā no veiklības un veiksmīga gadījuma. Laimēšanas iespējas un laimestu veidu (nauda, mantas u.tml.) nosaka izlozes plāns. Izlozē tās dalībnieki piedalās, nopērkot biļetes vai citādā veidā samaksājot dalības maksu, un izlozes organizētājs piedāvā kā laimestu naudu, mantas u.tml. Šajā punktā noteiktais neattiecas uz preču un pakalpojumu loterijām, ja tās tiek organizētas saskaņā ar Preču un pakalpojumu loteriju likumu, lai stimulētu preču pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu. 17. Kārtību, kādā ar nodokli ir apliekami fizisko personu ienākumi, kurus tās guvušas izložu un azartspēļu laimestu veidā, nosaka Ministru kabineta 1997.gada 1.jūlija noteikumi Nr.233 "Kārtība, kādā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekami fizisko personu ienākumi no izlozēm un azartspēlēm". Atbilstoši minētajiem noteikumiem fiziskā persona gada ienākumu deklarācijā uzrāda taksācijas gada laikā laimestu veidā gūto kopējo ienākumu, kas aprēķināts, ņemot vērā ar piedalīšanos azartspēlē vai izlozē saistītos izdevumus, par kuriem tam ir atbilstoši noformēti izdevumus apliecinoši maksājuma dokumenti. Dokumentos jābūt norādītam juridiskās personas (azartspēles vai izlozes organizētāja) nosaukumam, reģistrācijas numuram un adresei, kā arī spēlētāja identifikācijas datiem (fiziskās personas vārdam, uzvārdam, personas kodam). 18. Ja taksācijas gada laikā no spēlētāja gūtajiem laimestiem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis, ieturētā summa tiek ņemta vērā, aprēķinot no kopējās laimestu summas maksājamā nodokļa lielumu. Par izdevumiem, kas saistīti ar piedalīšanos azartspēlē vai izlozē taksācijas gada laikā, ir samazināma tikai laimestu kopējā summa. Ja spēlētājs gada laikā nav saņēmis laimestu, izdevumi, kas saistīti ar piedalīšanos azartspēlē vai izlozē, nav iekļaujami ienākumu deklarācijā. 5.piemērs Izložu laimestus saņem trīs fiziskās personas A, B un C. A - saņemtais laimests Ls 50; ar dokumentiem apliecināti izdevumi, kas saistīti ar tā iegūšanu Ls 30. Apliekamais ienākums no izložu laimestiem Ls 50 - Ls 30 = Ls 20; nodoklis maksājams, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, laimestu un ar to gūšanu saistītos izdevumus uzrādot deklarācijas D1 pielikumā. B - saņemtais laimests Ls 600. Nodokli no laimesta ietur izmaksātājs laimesta izmaksas vietā un tas ir 25 % no Ls 600 = Ls 150. Izdevumi, kas saistīti ar piedalīšanos izlozē, ņemami vērā tikai, sastādot gada ienākumu deklarāciju. C - saņemtais laimests Ls 5; ar dokumentiem apliecināti izdevumi, kas saistīti ar to iegūšanu Ls 10. Nodoklis no saņemtā laimesta nav maksājams. 19. Ienākumi no Latvijas valsts un pašvaldību parādzīmēm ar nodokli netiek aplikti. Ienākums, kas gūts no citu valstu parādzīmēm ir apliekams ar nodokli. 20. Likumos un citos normatīvajos aktos noteiktie pabalsti, kas izmaksāti no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, kā arī no Ministru kabineta noteiktajiem fondiem izmaksājamie pabalsti ar nodokli netiek aplikti. Izņēmums ir pārejošas darba nespējas pabalsts, kas ir ar nodokli apliekams ienākums. Normatīvajos aktos noteiktā atlīdzība par audžuģimenes pienākumu veikšanu, kas izmaksājama no budžeta, ir ar nodokli neapliekams ienākums. 21. Maternitātes pabalsti, kurus izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk - VSAA), ar nodokli netiek aplikti. Neapliekami pabalsti ir arī saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem piešķirtie mūža granti valsts emeritētajiem zinātniekiem un Kultūrkapitāla fonda piešķirtās mūža stipendijas kultūras un mākslas darbiniekiem par nopelniem kultūras un mākslas attīstībā. 22. Pabalsti, kurus izmaksā darba devējs - budžeta iestāde no darba algas fonda (atlaišanas pabalsti, atvaļinājuma pabalsti, saskaņā ar Valsts civildienesta likumu izmaksātie pabalsti ierēdņiem u.c.) ir apliekami ar nodokli un par tiem veicamas Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk - sociālās iemaksas). 6.piemērs Fiziska persona saņēmusi 4 dažādus pabalstus. Ģimenes valsts pabalstu par 2 bērniem, ko izmaksā VSAA. Pabalsts ar nodokli nav apliekams, jo tas izmaksāts saskaņā ar likumu "Par sociālo palīdzību" no valsts budžeta līdzekļiem. Pabalstu no pašvaldības samaksai par apkuri. Pabalsts ar nodokli nav apliekams, jo tas izmaksāts saskaņā ar likumu "Par sociālo palīdzību" no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Atvaļinājuma pabalstu darba vietā - budžeta iestādē. Pabalsts pieskaitāms darbinieka algai un apliekams ar nodokli, kā arī par to veicamas sociālās iemaksas. Slimības pabalstu, ko, iesniedzot slimības lapu B par slima bērna, kurš nav sasniedzis 15 gadu vecumu, kopšanu, izmaksā VSAA. Minētais pabalsts ir apliekams ar nodokli izmaksas vietā. 23. Stipendijas, kas izmaksātas no budžeta, Ministru kabineta apstiprinātas biedrības vai nodibinājuma līdzekļiem vai no to starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem, kurās līdzdalību ir apstiprinājis Ministru kabinets ar nodokli netiek apliktas. Likuma izpratnē stipendija ir vienreizēja vai sistemātiski ilgākā laika posmā izmaksāta naudas summa: 23.1. personai, kura vispārēju vai izvēlētu izglītības (studiju) programmu apgūst izglītības iestādē vai patstāvīgi; 23.2. personas apgādībā esošo personu izglītības (studiju) programmas apgūšanas veicināšanai izglītības iestādē; 23.3. personai tās pētniecības darba vai radošā darba atbalstam. 24. Fondus, kuru izmaksātās stipendijas nav apliekamas ar nodokli, nosaka Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumi Nr.337 "Kārtība, kādā stipendijas atbrīvojamas no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli". 25. Darba devēja izmaksātās stipendijas darbiniekiem, kuri mācās augstskolās (neatkarīgi no tā, vai stipendijas izmaksa tiek veikta darba vietā, vai arī pārskaitot uz augstskolu), netiek uzskatītas par neapliekamu ienākumu. 26. Mantojuma rezultātā gūtais ienākums ar nodokli netiek aplikts. Izņēmums ir autoratlīdzība (honorārs), kuru izmaksā autortiesību mantiniekiem, kas ir ar nodokli apliekams ienākums. Autoratlīdzību (honorāru), kuru izmaksā autortiesību mantiniekiem, apliek ar nodokli ienākuma izmaksas vietā. 27. No fiziskajām personām saņemtais dāvinājums ar nodokli netiek aplikts. 28. Ar nodokli netiek apliktas konkursos un sacensībās saņemtās mantiskās un naudas balvas (prēmijas), kuru kopējā vērtība taksācijas gadā nepārsniedz 150 latu. Publiskos starptautiskos konkursos un starptautiskās sacensībās gūtās balvas un prēmijas, kuru kopējā vērtība gadā nepārsniedz 3000 latu, kā arī Baltijas asamblejas balvu laureātiem izmaksātā naudas prēmija ar nodokli netiek aplikta. Konkurss - sacensība, kuras mērķis ir noskaidrot tās labākos dalībniekus, darbus, projektus u.tml. Lai organizētu konkursu, ir jābūt konkursa: 28.1. nolikumam - noteikumu kopumam, kas regulē konkursa norisi un nosaka kārtību, kādā notiek dalībnieku vērtēšana, apbalvošana; 28.2. žūrijai - speciālistu grupai, komisijai, kas lemj par apbalvojuma piešķiršanu; 28.3. komitejai - konkursa organizētāju izraudzītai cilvēku grupai, kas pārrauga konkursa norises atbilstību konkursa nolikumam. 29. Dalībnieki apstiprina savu piedalīšanos konkursā konkursa nolikumā noteiktajā kārtībā vai arī automātiski tiek izvirzīti piedalīšanai konkursā. Par piedalīšanos konkursā var tikt ņemta dalības maksa. Lai noteiktu uzvarētāju konkursos un sacensībās, jāvadās no konkursa un sacensību apstiprinātā nolikuma. Mantiskās balvas vērtība nosakāma tās iegādes (bilances) vērtībā. 7.piemērs Sportists taksācijas gada laikā saņem balvas par iegūtajām godalgotajām vietām trīs sacensībās. Naudas balvu Ls 115. Balvu - kafijas automātu - Ls 25 vērtībā. Balvu - sporta tērpu un apavus - Ls70 vērtībā. Nodoklis balvas izsniegšanas vietā nav ieturams, bet balvu saņēmējam gada beigās iesniedzama gada ienākumu deklarācija, kur uzrādāms gūtais ienākums (balvas), t.i., Ls 115 + Ls 25 + Ls 70 = Ls 210. Ar nodokli apliekams ienākums (balvas), kurš pārsniedz Ls 150, t.i., Ls 210 - Ls 150 = Ls 60, kas uzrādāms deklarācijas D1 pielikumā. 30. Ar nodokli netiek aplikta uzturnauda (alimenti), kā arī summas, kas uz tiesas sprieduma pamata saņemtas laulības šķiršanas sakarā. 31. Atlīdzība likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā par kaitējumu darbaspēju zaudējuma gadījumā, kas saistīts ar sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu, kā arī apgādnieka zaudējuma sakarā ar nodokli netiek aplikta. Atlīdzība par kaitējumu darbaspēju zaudējuma gadījumā, kas saistīts ar sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu, kā arī apgādnieka zaudējuma sakarā tiek izmaksāta saskaņā ar 1995.gada 2.novembra likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", kā arī Ministru kabineta 2001.gada 23.augusta noteikumiem Nr.378 "Darbā nodarītā kaitējuma atlīdzības aprēķināšanas, finansēšanas un izmaksāšanas kārtība". 32. Ar nodokli netiek aplikts darbinieka vai viņa radinieku (tuvinieku) nāves gadījumā darba devēja piešķirtais bēru pabalsts, kura vērtība nepārsniedz 150 latu. Darbinieka nāves gadījumā bēru pabalsts tiek piešķirts mirušā radiniekam vai tuviniekam. Arī šajā gadījumā bēru pabalsts līdz 150 latiem ar nodokli netiek aplikts. Summa, kas pārsniedz 150 latus, ir ar nodokli apliekams ienākums, kas uzrādāms deklarācijas D1 pielikumā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Bēru pabalsts minētās normas ietvaros netiek aplikts ar nodokli, ja ir pievienoti radniecību apliecinoši dokumenti, kā arī iesniegta miršanas apliecības kopija. 33. Ar nodokli netiek aplikta palīdzība stihiskas nelaimes gadījumā vai citos ārkārtējos gadījumos, ja tā sniegta uz valsts vai pašvaldību pārvaldes institūciju lēmuma pamata. 34. Kompensācijas izmaksas likumos un Ministru kabineta noteikto normu ietvaros ar nodokli netiek apliktas. Izņēmums ir kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu, kas ir ar nodokli apliekams ienākums. 35. Līdz ar citām normatīvajos aktos atrunātajām kompensācijām ar nodokli netiek apliktas: 35.1. kompensācijas, kas noteiktas Valsts civildienesta likumā, Valsts kontroles likumā vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (ierēdnim, Valsts kontroles amatpersonai vai darbiniekam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonai vai darbiniekam segtā mācību maksas daļa un ierēdņa, valsts kontroliera, Valsts kontroles padomes locekļa, Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekļa, Valsts kontroles revidenta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas vai darbinieka ģimenei izmaksātais pabalsts, ja viņš gājis bojā, pildot amata pienākumus); 35.2. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm izmaksātās un izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku tālākizglītības atbalsta fonda izmaksātās mācību maksas kompensācijas; 35.3. holokausta upuriem izmaksājamās kompensācijas Ministru kabineta 1997.gada 15.novembra noteikumu Nr.371 "Noteikumi par kompensāciju izmaksu normu holokausta upuriem, kas netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteikto normu robežās; 35.4. kompensācijas Ministru kabineta 2001.gada 13.februāra noteikumu Nr.70 "Noteikumi par Vācijas Federatīvās Republikas fonda "Atmiņa, atbildība un nākotne" kompensācijas izmaksas normu, kas netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteikto normu ietvaros. 36. Kompensāciju izmaksas Ministru kabineta noteikto normu ietvaros ir arī summas, kas izmaksātas fiziskajām personām (neatkarīgi no tā, vai fiziskā persona ir darba attiecībās ar institūciju, kas sūta to komandējumā), lai atlīdzinātu komandējuma izdevumus, ja personas komandējums saistīts ar tādu mērķu sasniegšanu un uzdevumu veikšanu, kuri paredzēti attiecīgās institūcijas statūtos (nolikumā). Ja komandējuma laikā izmaksātā dienas nauda pārsniedz Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumos Nr.219 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi" noteiktās normas, ar nodokli ir apliekama tā dienas naudas daļa, kas ir lielāka par noteikto normu. 8.piemērs Bankas uzdevumā nekustamo īpašumu vērtētājs, kas nav minētās bankas darbinieks, devās komandējumā, lai novērtētu nekustamo īpašumu - kredīta ķīlu. Ar komandējumu saistītos izdevumus sedza banka. Komandējuma izdevumi noteikto normu ietvaros nav apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. 9.piemērs Sabiedriskā labuma organizācijas statūtos ir paredzēta Latvijas sportistu iesaistīšana sporta sacensībās. Šī sabiedriskā organizācija apmaksāja Latvijas sportista, kas nav minētās sabiedriskās organizācijas darbinieks, piedalīšanos sporta sacensībās ārzemēs. Dienas nauda noteikto normu ietvaros nav apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. 10.piemērs SIA "A" sūtīja savus darbiniekus komandējumā uz piecu dienu ilgu mācību semināru Sanktpēterburgā. Semināra dalībnieki dzīvoja viesnīcā, par kuru samaksāja USD 1 000, turklāt tika atlīdzināta dienas nauda Ls 150 (diennakts norma ir Ls 25). Darbinieki uz semināru devās ar vilcienu - biļete turp un atpakaļ maksāja 25 lati. Visus ar semināru saistītos izdevumus atlīdzināja darba devējs. SIA "A" darbiniekam ar nodokli nav apliekami šādi komandējuma izdevumi: - ceļa izdevumi pilnā apmērā; - viesnīcas izdevumi pilnā apmērā; - dienas nauda noteikto normu apmērā (t.i., Ls 25 x 5 = Ls 125); Virs noteiktās normas izmaksātā dienas nauda 150 - 125 = 25 (Ls) (faktiski izmaksātā dienas naudas un Ministru kabineta noteiktās normas starpība) ir jāpieskaita darbinieka mēneša ienākumam, no kura tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un veiktas sociālās iemaksas. 37. Ministru kabineta noteikto normu ietvaros apgāde natūrā, kā arī summas, kas izmaksātas šīs apgādes vietā ar nodokli netiek apliktas. Šāda apgāde natūrā, piemēram, paredzēta zivsaimniecības un tirdzniecības flotes kuģu komandām, kas, pildot darba pienākumus, nepārtraukti atrodas uz kuģa ne mazāk par 48 stundām, un kuras ēdina darba devējs par saviem līdzekļiem, un šī ēdināšana nav aizstājama ar kompensāciju naudā. Kuģa komandas viena locekļa ēdināšanas izdevumu norma diennaktī ir šāda: 37.1. summa trīs latu apmērā, kuģim atrodoties Latvijas ostā; 37.2. summa, kas ekvivalenta pieciem ASV dolāriem, kuģim atrodoties reisā vai ārvalstu ostā. 38. Ar nodokli netiek aplikta atlīdzība par asiņu nodošanu un cita veida donorpalīdzību. 39. Ienākumi no sava īpašuma pārdošanas ar nodokli netiek aplikti, izņemot: 39.1. ienākums no pārdošanai izgatavotu vai iegādātu izstrādājumu (mantas) pārdošanas; 39.2. ienākums no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža pārdošanas izciršanai (2005. un 2006.gadā minētais punkts nav spēkā); 39.3. ienākums no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas ir bijis personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem; 39.4. ienākums no personāla akciju atpirkšanas. 40. Ienākums no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas ir bijis personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem, ir ar nodokli apliekams ienākums. No minētā nekustamā īpašuma pārdošanas ienākuma iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Apliekamais ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas tiek noteikts kā starpība starp pārdošanas cenu un tā iegādes vērtību. Nekustamā īpašuma daļas iegādes vērtība nosakāma proporcionāli šīs daļas platībai visā attiecīgā nekustamā īpašuma platībā. 41. Nekustamā īpašuma iegādes dienas noteikšanai izmantojama šāda tabula. 1.tabula Nr. p.k. Īpašumtiesību iegūšanas veids Dokuments, kas apliecina darījumu Datums, ar kuru īpašums tiek uzskatīts par iegādātu 1. Nopērkot Pirkšanas - pārdošanas līgums Līguma spēkā stāšanās diena 2. Uzceļot Pieņemšanas - nodošanas akts Akta parakstīšanas datums 3. Denacionalizējot Denacionalizācijas apliecība Apliecības izsniegšanas datums 4. Mantojot Tiesas spriedums mantojuma lietā Tiesas sprieduma spēkā stāšanās diena 5. Saņemot dāvinājumu Dāvinājuma līgums Līguma spēkā stāšanās diena 6. Privatizējot 1) Īres līgums uz īpašnieka vai īpašnieka ģimenes locekļa vārda vai 1) Līguma spēkā stāšanās diena 2) Pašvaldības lēmums par zemes piešķiršanu lietošanā pašai fiziskai personai vai tās ģimenes loceklim 2) Lēmuma pieņemšanas diena 3) Tiesas spriedums mantojuma lietā (mantojot zemes valdījuma tiesības) 3) Tiesas sprieduma spēkā stāšanās diena 42. Nekustamā īpašuma iegādes vērtības noteikšanai izmantojama sekojoša tabula. 2.tabula Nr. p.k. Īpašumtiesību iegūšanas veids Nekustamā īpašuma iegādes vērtība 1. Nopērkot Īpašuma cena + izdevumi, kas saistīti ar tā iegādi, piemēram, valsts nodevas par darījuma noformēšanu, īpašuma tiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatā; komisijas nauda un citi atbilstoši izdevumi 2. Uzceļot Visi izdevumi līdz būves pieņemšanas - nodošanas akta parakstīšanai (arhitektu pakalpojumu apmaksa, celtniecības materiālu iegādes izdevumi, samaksa celtniekiem u.c.) + izdevumi par īpašuma tiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatā un citi atbilstoši izdevumi 3. Denacionalizējot Par iegādes vērtību tiek uzskatīta īpašuma pārdošanas cena (tas nozīmē, ka faktiski neveidojas ar nodokli apliekams ienākums) 4. Mantojot Iegādes vērtība ir mantojuma masā ietilpstošā konkrētā īpašuma vērtība, izņemot gadījumu, kad tiek mantots iepriekš denacionalizēts īpašums, jo par šāda īpašuma iegādes vērtību tiek uzskatīta minētā īpašuma pārdošanas cena ( neveidojas ar nodokli apliekams ienākums) 5. Saņemot dāvinājumu Dāvinājuma iegādes vērtība ir dāvinājuma līgumā uzrādītā konkrētā īpašuma vērtība 6. Privatizējot Īpašuma iegādes vērtību nosaka, summējot privatizācijai izmantoto privatizācijas sertifikātu vērtību (skatīt zemāk) un naudā samaksāto daļu: 1) fiziskai personai un tās ģimenes locekļiem saskaņā ar likumu "Par privatizācijas sertifikātiem" piešķirto sertifikātu vērtība ir sertifikātu nominālvērtība (Ls 28); 2) no citām personām iegādāto privatizācijas sertifikātu vērtība ir sertifikātu vērtība pēc vidējās tirgus cenas dienā, kad ir noticis sertifikātu pirkšanas darījums 11.piemērs 2004.gada 25.augustā spēkā stājās tiesas spriedums mantojuma lietā saskaņā ar kuru fiziskā persona mantoja savam tēvam piederējušo īres namu. Fiziskās personas tēvs iepriekšminēto īres namu denacionalizēja 1995.gada ziemā. 2004.gada 10.septembrī fiziskā persona pārdeva mantoto namu. Pārdošanas brīdī nams fiziskai personai bija piederējis mazāk nekā 12 mēnešus, tātad ienākums no nama pārdošanas ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet tā kā mantota denacionalizēta īpašuma iegādes vērtība ir vienāda ar tā pārdošanas cenu, tad apliekamais ienākums neveidojas. 12.piemērs Fiziskā persona saņēma dāvanu - dzīvokli. Dāvinājuma līgums stājās spēkā 2005.gada 15.aprīlī un tajā uzrādītā dzīvokļa vērtība ir Ls 20 000. 2005.gada 15.jūlijā fiziskā persona pārdeva uzdāvināto dzīvokli par Ls 22 000. Gūtie ienākumi ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo kopš dāvinājuma līguma stāšanās spēkā līdz pārdošanas brīdim bija pagājuši mazāk nekā 12 mēneši. Apliekamais ienākums ir 22 000 - 20 000 = 2 000 (Ls) (pārdošanas cenas un dāvinājuma līgumā uzrādītās dzīvokļa vērtības starpība). Nodokļa summa ir 2 000 x 25 % = 500 (Ls) (apliekamā ienākuma un nodokļa likmes reizinājums). 13.piemērs 2004.gada 12.decembrī fiziskā persona privatizēja dzīvokli. Privatizācijā tika izmantoti valsts piešķirtie privatizācijas sertifikāti, kā arī 2004.gada 14.septembrī nopirktie privatizācijas sertifikāti. 2005.gada 3.martā fiziskā persona pārdeva privatizēto dzīvokli. A - fiziskā persona dzīvoklī bija pierakstīta kopš 1985.gada. Gūtais ienākums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo par īpašuma iegādes brīdi tiek uzskatīts īres līguma noslēgšanas datums 1985. gadā, t.i., līdz dzīvokļa pārdošanas brīdim ir pagājuši vairāk nekā 12 mēneši. B - fiziskā persona dzīvoklī nebija pierakstīta, bet īres līgums 1995.gadā tika noslēgts uz šīs personas ģimenes locekļa vārda. Gūtais ienākums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo par īpašuma iegādes brīdi tiek uzskatīts ģimenes locekļa noslēgtā īres līguma spēkā stāšanās datums 1995.gadā, t.i., līdz dzīvokļa pārdošanas brīdim ir pagājuši vairāk nekā 12 mēneši. C - fiziskā persona dzīvoklī nebija pierakstīta. Gūtais ienākums ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo tas bija personas īpašumā mazāk nekā 12 mēnešus. Apliekamais ienākums ir starpība starp pārdošanas cenu un iegādes vērtību, kur dzīvokļa iegādes vērtība ir valsts piešķirto privatizācijas sertifikātu nominālvērtības un nopirkto privatizācijas sertifikātu vērtības (vidējās tirgus cenās 14.09.2004.) summa. 14.piemērs Fiziska persona uz pašvaldības piešķirta zemes gabala 20 gadus atpakaļ uzcēla individuālo dzīvojamo māju. 2004.gada septembrī fiziska persona privatizēja iepriekšminēto zemes gabalu un tā paša gada oktobrī māja kopā ar nesen privatizēto zemi tika pārdota. Fiziskai personai nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, jo šajā gadījumā 12 mēnešus sāk skaitīt ar valdījuma iegūšanas brīdi, t.i., attiecīgā pašvaldības lēmuma pieņemšanas datumu. 15.piemērs 2005.gada 5.martā fiziskā persona iegādājās māju, kuras kopējā platība ir 1000 m2. Mājas cena bija 100 000 latu. 2005.gada 10.jūnijā fiziskā persona par 40 000 latiem pārdeva vienu no mājā esošajiem dzīvokļiem. Pārdotā dzīvokļa platība - 100 m2. Fiziskās personas apliekamais ienākums ir nosakāms kā īpašuma pārdošanas cenas un iegādes vērtības starpība. Dzīvokļa iegādes vērtība ir: 100 : 1000 x 100 000 = 10 000 (Ls) (dzīvokļa platība : mājas platība x mājas iegādes cena). Apliekamais ienākums ir: 40 000 - 10 000 = 30 000 (Ls) (dzīvokļa pārdošanas cena - dzīvokļa iegādes vērtība). 43. Ienākums no personāla akciju atpirkšanas ir apliekams ar nodokli. Saskaņā ar likuma "Par akciju sabiedrībām" 29.pantu par personāla akciju īpašniekiem var kļūt tikai sabiedrības darbinieki. Akciju sabiedrība pārdod personāla akcijas sabiedrības darbiniekiem ar atlaidi vai piešķir tās bez maksas. Personāla akcijas to īpašnieks nevar atsavināt (pārdot, uzdāvināt u.c.), un tās nepāriet mantojumā. Ja darbinieks pārtrauc darba attiecības ar akciju sabiedrību, tai ir jāatpērk no šā darbinieka viņam piederošās personāla akcijas pilnā to vērtības apjomā. Lai noteiktu ar nodokli apliekamo ienākumu no personāla akciju atpirkšanas, tiek aprēķināta starpība starp summu, kas darbiniekam vai viņa mantiniekam izmaksāta personāla akciju atsavināšanas brīdī un darbinieka šo akciju iegādes izdevumiem. Ja fiziskajai personai piederošās personāla akcijas atbilstoši likuma "Par akciju sabiedrībām" noteikumiem tiek konvertētas par parastajām akcijām, parasto akciju vērtība dienā, kad ir pieņemts lēmums par to konversiju, ir uzskatāma par personāla akciju atsavināšanas rezultātā gūtiem ieņēmumiem un šī lēmuma pieņemšanas diena - par parasto akciju iegūšanas dienu. 16.piemērs Akciju sabiedrība pārdeva saviem darbiniekiem personāla akcijas ar 50 % atlaidi. Darbinieks iegādājās akcijas par Ls 50, bet pēc pieciem gadiem akciju sabiedrība atpirka personāla akcijas par nominālvērtību Ls 100. Darbiniekam jādeklarē gūtais ienākums un jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Apliekamais ienākums ir 100 - 50 = 50 (Ls) (pārdošanas vērtības un akciju iegādes izdevumu starpība). Nodokļa summa ir 50 x 25 % = 12,50 (Ls) (apliekamā ienākuma un nodokļa likmes reizinājums). 17.piemērs Akciju sabiedrība bez atlīdzības piešķīra personāla akcijas saviem darbiniekiem. Kad darbinieks pārtrauca darba attiecības, sabiedrības vadība piedāvāja tās konvertēt par parastajām akcijām. Darbinieks piekrita un akciju sabiedrības akcionāru pilnsapulce 2005.gada 12.aprīlī pieņēma lēmumu par konvertēšanu. Darbiniekam piešķirto parasto akciju vērtība lēmuma pieņemšanas dienā bija Ls 240. Darbiniekam jādeklarē gūtais ienākums un jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Personāla akciju pārdošanas cena ir parasto akciju vērtība dienā, kad akcionāru pilnsapulce pieņēmusi lēmumu par konvertēšanu, t.i., Ls 240. Tā kā šajā gadījumā personāla akcijas darbiniekam tika piešķirtas bez atlīdzības, tad to iegādes vērtība ir 0. Apliekamais ienākums ir 240 - 0 = 240 (Ls) (pārdošanas cenas un iegādes vērtības starpība). Nodokļa summa ir 240 x 25 % = 60 (Ls) (apliekamā ienākuma un nodokļa likmes reizinājums). 44. Palīdzība gada neapliekamā minimuma apmērā, kas sniegta, pamatojoties uz arodbiedrības institūcijas lēmumu, no arodbiedrības naudas līdzekļiem ar nodokli nav apliekama gadījumā, ja arodbiedrības naudas līdzekļi veidojas no arodbiedrības biedru naudas maksājumiem un ārvalstu arodbiedrību ziedojumiem (dāvinājumiem). No citu organizāciju biedru (piemēram, dārzkopības kooperatīvu u.c.) naudas līdzekļiem saņemtie ienākumi nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli. 45. Ar nodokli nav apliekama kompensācija naudā, ko fiziskajai personai izmaksā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), pamatojoties uz nosacījumu, ka šī fiziskā persona taksācijas perioda (kalendārā gada) laikā iegādājas zināmu daudzumu preču attiecīgajā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā). Šis noteikums nav piemērojams gadījumos, kad fiziskā persona nav iegādāto preču galīgais patērētājs (veic šo preču tālākpārdošanu). 18.piemērs Apskatīsim gadījumu par kompensāciju izmaksu uzņēmuma darbiniekiem par noteikta daudzuma preču iegādi personīgajam patēriņam uzņēmuma veikalos. Uzņēmums, kura pamatdarbības veids ir preču mazumtirdzniecība, saviem darbiniekiem maksā kompensāciju par precēm, ko darbinieki iegādājušies uzņēmuma veikalos savam patēriņam (piemēram, pārtikas, higiēnas vai mājsaimniecības preces). Piemēram, uzņēmuma darbinieks mēnesī uzņēmuma veikalos ir iegādājies preces par 80 latiem, par ko viņam tiek izmaksāta 20 latu kompensācija. Uz kompensāciju izmaksām uzņēmuma darbiniekiem par noteikta daudzuma preču iegādi personīgajam patēriņam uzņēmuma veikalos nevar attiecināt Likuma 9.panta pirmās daļas 21.punktā noteikto normu, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta un ar nodokli netiek aplikta kompensācija naudā, ko fiziskajai personai izmaksā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), pamatojoties uz nosacījumu, ka šī fiziskā persona taksācijas perioda (kalendārā gada) laikā iegādājas zināmu daudzumu preču attiecīgajā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā). Šis noteikums nav piemērojams gadījumos, kad fiziskā persona nav iegādāto preču galīgais patērētājs (veic šo preču tālākpārdošanu). Lai minēto Likuma normu varētu piemērot kompensācijai, ko uzņēmums izmaksā fiziskajai personai par noteikta daudzuma preču iegādi personīgajam patēriņam uzņēmuma veikalos, kompensācijas izmaksa nedrīkst būt atkarīga no personas - kompensācijas saņēmējas saistības ar uzņēmumu. Piemēram, ja kompensācijas par preču iegādi izmaksā tikai uzņēmuma darbiniekiem, bet citām fiziskajām personām, kas iegādājas preces uzņēmuma veikalos, kompensācijas netiek izmaksātas. Tādējādi darba devēja darbiniekiem izmaksātās kompensācijas par preču iegādi uzņēmuma veikalos pēc būtības ir tāds ienākums, kas saņemts uz darba attiecību pamata un tādēļ atbilstoši Likuma 8.panta otrajai daļai ir iekļaujams darbinieka uz darba attiecību pamata gūtajā apliekamajā ienākumā. 46. Summas, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībā vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībā un lauku attīstībā, ar nodokli netiek apliktas. Ja lauksaimniecības produkcijas ražotājam tiek kompensēti kredīta procenta maksājumi, ir jāizvērtē, vai piešķirtie līdzekļi ir paredzēti valsts subsīdiju programmā un izmantoti valsts atbalstam lauksaimniecībai un līdz ar to var tikt uzskatīti par subsīdiju, kura nav apliekama ar nodokli. 19.piemērs Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs (fiziska persona, zemnieku saimniecība vai individuālais uzņēmums) saņem samaksu no valsts subsīdiju fonda par informācijas saņemšanu, apstrādi un nosūtīšanu Valsts SIA "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs" par tās pārraudzībā esošiem ganāmpulkiem. Šī samaksa ir uzskatāma par subsīdiju, kura nav apliekama ar nodokli. 20.piemērs Zemnieku saimniecība, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, saņem subsīdijas no valsts Ls 1000 apmērā dzērveņu stādu iegādei. Minētās subsīdijas ar nodokli nav apliekamas. 21.piemērs Zemnieku saimniecība, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu un lauku tūrismu, saņem subsīdijas no valsts lauku tūrisma attīstīšanai. Minētās subsīdijas nav atbrīvotas no aplikšanas ar nodokli. 47. Bezpeļņas organizācijas SIA "Sorosa fonds - Latvija" projektu ietvaros izmaksātās stipendijas un atlīdzība, kura personai izmaksāta ārpus darba tiesiskajām attiecībām ar bezpeļņas organizāciju SIA "Sorosa fonds - Latvija". 48. Ar nodokli nav apliekams ienākums no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas. 49. Palīdzība naudā vai citās lietās, vai pakalpojuma veidā gada neapliekamā minimuma apmērā, kas, pamatojoties uz reliģiskās organizācijas vai tās iestādes institūcijas (amatpersonas) lēmumu, sniegta no reliģiskās organizācijas vai tās iestādes naudas līdzekļiem ar nodokli nav apliekama. 50. Ar nodokli nav apliekami preču un pakalpojumu loteriju laimesti. Preču un pakalpojumu izlozes (loterijas) tiek regulētas saskaņā ar Preču un pakalpojumu loteriju likumu. Loterijas tiek organizētas, lai stimulētu preču pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu. Preču loterija ir spēle, kurā dalībnieki piedalās, veicot preču pirkumu, bet nemaksājot dalības maksu, savukārt pakalpojumu loterija ir spēle, kurā dalībnieki piedalās, noslēdzot pakalpojuma līgumu, bet nemaksājot dalības maksu. Loterijas dalībnieks ir persona, kas pērk preci vai noslēdz pakalpojuma līgumu un veic loterijas noteikumos paredzētās darbības, lai pretendētu uz laimesta iegūšanu. Piemēram, par preču un pakalpojumu loteriju dalībniekiem kļūst preču pircēji vai pakalpojumu saņēmēji, kuri nosūta aizpildītu precei pievienoto anketu, preces etiķetes, iepakojumus vai iepakojumu daļas, vai kādā citā veidā apstiprinot savu dalību. Loterijas noteikumiem ir jābūt pieejamiem visiem preces, kura piedalās loterijā, pircējiem vai attiecīgā pakalpojuma saņēmējiem. 22.piemērs Fiziskā persona, pērkot saldējumu un saskaņā ar loterijas noteikumiem nosūtot iepakojuma daļas saldējuma izplatītājiem, ir piedalījusies loterijā un guvusi laimestu. Neatkarīgi no laimesta vērtības gūtais ienākums ir neapliekams saskaņā ar Likuma 9.panta pirmās daļas 26.punktu. 51. Palīdzība naudā vai citās lietās, vai pakalpojuma veidā, kas sniegta no sabiedriskā labuma organizācijas līdzekļiem, vai palīdzība, ko budžeta finansētas institūcijas, labdarības vai filantropiskas organizācijas sniegušas lietās, kam piemērots atbrīvojums no muitas nodokļa, - gada neapliekamā minimuma apmērā ar nodokli nav apliekamas. 52. Ar nodokli nav apliekama kompensācija par īres līguma izbeigšanu un dzīvojamo telpu atbrīvošanu denacionalizēta vai likumīgajam īpašniekam atdota nama īrniekam, kurš attiecīgajā namā dzīvojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai likumīgajam īpašniekam (viņa mantiniekam). III. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšana 53. Aprēķinot nodokli fiziskām personām (rezidentiem), ir jāņem vērā, ka ar nodokli tiek aplikts viss maksātāja taksācijas periodā (kalendārajā gadā) gūto apliekamo ienākumu apjoms. 54. Nodoklis sastāv no: 54.1. algas nodokļa; 54.2. patentmaksas; 54.3. nodokļa par ienākumiem no saimnieciskās darbības. 55. Algas nodokli par darbinieka gūtajiem ienākumiem aprēķina un maksā darba devējs. Algas nodokļa objekts ir maksātāja mēneša apliekamie ienākumi. 56. Darba vietā, kur iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, - starpība starp kalendārā mēneša ienākumu un mēneša neapliekamā minimuma, Likuma 10.panta otrajā daļā noteikto attaisnoto izdevumu un Likuma 13.pantā noteikto atvieglojumu summu. 57. Darba vietā, kur nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, - starpība starp kalendārā mēneša ienākumu un Likuma 10.panta otrajā daļā noteikto attaisnoto izdevumu summu. 58. Patentmaksa ir pašvaldību noteikts avansa maksājums par atsevišķu veidu saimnieciskās darbības veikšanu. Patentmaksa tiek samaksāta pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas. 59. Ja fiziskā persona gūst ienākumus no saimnieciskās darbības (individuālā darba, īpašuma vai citiem avotiem), tā maksā nodokli par ienākumu gūto no saimnieciskās darbības. Nodoklis tiek maksāts avansa veidā un tiek precizēts, beidzoties taksācijas gadam. 1.nodaļa. Gada apliekamā ienākuma avoti 60. Nodokļa maksātāja gada apliekamais ienākums ir viņa gada ienākums, izņemot šo norādījumu pirmajā daļā minētos neapliekamos ienākumus, no kura tiek atskaitīti: 60.1. gada neapliekamais minimums; 60.2. attaisnotie izdevumi; 60.3. atvieglojumi. 61. Aprēķinātais nodoklis un ienākums, no kura nodoklis tiek aprēķināts, tiek noapa­ļots līdz veseliem santīmiem, atmetot 0,49 santīmus un mazāk vai noapaļojot līdz santīmam 0,50 santīmus un vairāk. 23.piemērs Darbinieka ienākums, no kura aprēķināms nodoklis, ir: A - Ls 54,53; B - Ls 97,30. Aprēķinātais nodoklis ir: A - 54,53 x 25 % = 13,6325 x 13,63 (Ls); B - 97,30 x 25 % = 24,325 x 24,33 (Ls). 62. Nodokļu maksātāja ar nodokli apliekamo ienākumu veido: 3.tabula Nr. p.k. Ienākumu veids 1. Ienākums no algotā darba. 2. Ienākumi no individuālā darba, uzņēmuma līguma, komercaģenta un māklera darbības. 3. Ienākumi no individuālā uzņēmuma, arī no zemnieku vai zvejnieku saimniecības, ja tie nav uzņēmumu ienākuma nodokļa objekts, un ienākumi no individuālā komersanta darbības. 4. Ienākumi no personālsabiedrības un sadalītā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības pārpalikuma. 5. Ienākumi, ko uzņēmējsabiedrības, uzņēmuma (iestādes, organizācijas) dalībnieki saņem uzņēmējsabiedrības, uzņēmuma (iestādes, organizācijas) likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā. 6. Ienākumi no nekustamā īpašuma (ēku, ēku daļu, dzīvokļu, zemes) iznomāšanas vai izīrēšanas. 7. Ienākumi no lietas (zemes, telpas) nodošanas tālāk apakšnomniekam vai apakšīrniekam. 8. Ienākumi no kustamās mantas iznomāšanas. 9. Ienākumi no intelektuālā īpašuma un tiesībām uz to (autoratlīdzība, izpildītājatlīdzība, zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un viņu mantinieku honorāri) kā arī no tiesībām izmantot tiesības uz intelektuālo īpašumu. 10. No uzņēmējsabiedrībām, uzņēmumiem (iestādēm, organizācijām) saņemtie dāvinājumi. 11. Pensijas neatkarīgi no to izmaksas avota. 12. Citi ienākumi, kas nav minēti šo norādījumu pirmajā daļā. 63. Nosakot fiziskās personas - darbinieka ar algas nodokli apliekamo ienākumu ir jāņem vērā Ministru kabineta 1998.gada 31.marta noteikumi Nr.112 "Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis". 64. Pie ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis, tiek pieskaitīta darba alga, prēmijas, vienreizēja un sistemātiska atlīdzība un citi ienākumi (labumi), ko darbinieks saņem uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata uzņēmējsabiedrībās, valsts uzņēmumos, iestādēs, organizācijās un no fiziskajām personām, kā arī atlīdzība par valsts dienesta pienākumu izpildi un ienākumi no darba līgumu izpildes. 65. Pie ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis netiek pieskaitīti ienākumi, ko fiziskā persona gūst uz tādu darba attiecību pamata, kas paredz šo personu nodarbināt uz iekšzemes uzņēmuma īpašumā vai valdījumā esoša starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, ja kuģis reģistrēts Latvijas Kuģu reģistrā. Minētās personas ienākumi, par kuriem maksājams algas nodoklis, ir uz darba attiecību pamata gūtā ienākuma daļa Ministru kabineta noteikto divu gada (mēneša) minimālo darba algu apmērā. 66. Ar algas nodokli jāapliek atlaišanas pabalsts un citi maksājumi, kurus darba devējs izmaksā darbiniekam atlaišanas gadījumā vai darbam noteiktu ierobežojumu gadījumā. 67. Ar algas nodokli jāapliek darba devēja dāvanas un balvas darbiniekam (arī bijušajam darbiniekam), kuru kopējā vērtība taksācijas gadā pārsniedz minimālās mēnešalgas apmēru (ar nodokli tiek aplikta summa, kura pārsniedz minimālo mēneš­algu). Ja fiziskā persona ir darba ņēmējs pie vairākiem darba devējiem, minētais ir attiecināms uz katru darba devēju. 24.piemērs Darba devējs darbiniekam uzdāvina dāvanu (naudu vai mantu) Ls 90 vērtībā, darbiniekam pie viņa ar nodokli apliekamā ienākuma ir jāpieskaita Ls 10 (minimālā mēnešalga - Ls 80). 68. Ja darbinieks saņem labumu no darba devēja mantiskā vai pakalpojumu veidā (piemēram, televizoru), saņemtā labuma vērtību var veidot mantiskā labuma ekvivalents naudas izteiksmē un summa, kas atbilst nodokļu lielumam no mantiskā labuma ekvivalenta naudas izteiksmē. 25.piemērs Paredzēta dāvana televizors (vērtība Ls 200), atspoguļojot uzņēmuma grāmatvedībā minēto balvu, jāparedz papildus naudas (nodokļu) summa latos 93,04. Tātad kopējā dāvanas summa būs Ls 293,04, jo, atskaitot no minētās summas sociālās iemaksas Ls 26,37 un algas nodokli Ls 66,67, iegūst dāvanas "tīro" vērtību Ls 200. 69. Ar algas nodokli jāapliek darba devēja dotais labums darbinieka, viņa ģimenes locekļu personīgajam patēriņam, kas izpaužas īpašuma nodošanas vai īpašuma lietošanas tiesību nodošanas veidā, sniegto vai apmaksāto pakalpojumu veidā. 70. Algas nodoklis maksājams saskaņā ar attiecīgā labuma tirgus vērtību neatkarīgi no tā, vai darbinieks var to pārvērst naudas izteiksmē vai nevar. Ar tirgus vērtību ir jāsaprot konkrētā labuma, kas dots darbiniekam, vērtība atbilstoši darba devēja izmaksām. 71. Ja nodokļu administrācijai rodas šaubas par darījuma atspoguļošanas patiesumu, tā var nepiekrist darījuma cenai vai labuma tirgus vērtībai un, pamatojoties uz līdzīgu darījumu analīzi, noteikt citu labuma tirgus cenu vai darījuma vērtību. 72. Ja nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu administrācijas noteiktajam darījuma vērtības vai labuma tirgus vērtības lielumam, tad, saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām", viņam ir tiesības 10 dienu laikā pieprasīt Darījumu novērtējuma komisijas atzinumu. 73. Ar algas nodokli ir jāapliek darba devēja segtie izdevumi par darbinieka: 73.1. dzīvojamo telpu, vasarnīcas, garāžas un saimniecības ēku īri; 73.2. komunālajiem pakalpojumiem, patērēto elektroenerģiju, tālruņa abonēšanu un sarunu apmaksu; 73.3. mājsaimniecībai nepieciešamā personāla algošanu. 74. Ar algas nodokli ir jāapliek labums, kas gūts, lietojot dzīvokli, kura uzturēšanas izdevumus sedz darba devējs. 75. Ar algas nodokli ir jāapliek jebkuri tiešie vai netiešie darba devēja pabalsti, kā arī darbinieka un viņa ģimenes locekļu izdevumi, kuri saistīti ar izklaides pasākumiem, ceļojumiem, ārstniecību, izglītību (arī darba devēja stipendijas), ēdināšanu un atspirdzinošu dzērienu iegādi, kurus sedz darba devējs, un kurus ir iespējams personificēt, t.i., pieskaitīt konkrētā darbinieka apliekamajam ienākumam. 26.piemērs Darba devējs darbiniekam apmaksā braucienu (ekskursiju) uz ārzemēm. Šajā gadījumā ekskursijas apmaksāšana ir darbinieka saņemtais labums no darba devēja, kurš ir personificējams, un līdz ar to, ir apliekams ar algas nodokli. 27.piemērs Darba devējs ir sedzis darbinieka mācību maksu augstskolas Juridiskajā fakultātē. Šajā gadījumā mācību maksas segšana ir darbinieka saņemtais labums no darba devēja, kurš ir personificējams, un līdz ar to ir apliekams ar algas nodokli. 76. Ar algas nodokli nav jāapliek uzņēmuma izdevumi darbiniekam, ja tos nav iespējams personificēt. 28.piemērs Uzņēmums rīko sporta sacensības un īrē sporta kompleksu. Dalībniekiem paredzētas brokastis. Sacensībās piedalās gan sava, gan citu uzņēmumu darbinieki. Visbiežāk šādos un analoģiskos gadījumos nav iespējams noteikt katra konkrētā cilvēka gūto labumu, līdz ar to arī minētie izdevumi ir jāattiecina uz uzņēmuma ar saimniecisko darbību nesaistītajām izmaksām un par tām jāpalielina uzņēmuma ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais ienākums. 77. Algas nodoklis jāmaksā par ienākumiem, kas gūti kā starpība starp darbinieka noguldījumam (depozītam) noteikto procentu likmi un kredītiestādes noteikto noguldījuma (depozīta) parasto procentu likmi, ja darba devējs noteicis darbinieka noguldījumam (depozītam) augstākus noguldījuma (depozīta) procentus par attiecīgajā kredītiestādē noteiktajiem parastajiem noguldījuma (depozīta) procentiem. Minētais attiecas tikai uz tiem darba ņēmējiem, kuru darba devējs ir kredītiestāde. 78. Algas nodoklis jāmaksā par labumu, ko darbinieks guvis (mājsaimniecībai vai personīgajam patēriņam) no darba devēja konta kredītiestādē apmaksātajiem izdevumiem (arī izmantojot debetkarti un kredītkarti), ja darbinieks nav atmaksājis darba devējam šos izdevumus. 79. Ar algas nodokli tiek aplikti arī citi ienākumi, maksājumi un labumi, kas saņemti no darba devēja un nav ar nodokli neapliekami ienākumi. 80. Darba devēja izdevumi, kas nepieciešami Darba aizsardzības likuma 15., 22. un 25.pantā noteikto darba aizsardzības prasību izpildei, ir ienākumi, par kuriem nav jāmaksā algas nodoklis. Darba aizsardzības likums nosaka, ka darba devējam ir pienākums nodrošināt darba aizsardzības sistēmas darbību uzņēmumā. Ar darba aizsardzību saistītos izdevumus sedz darba devējs. 81. Darba aizsardzības likuma 15.pants nosaka, ka darba devējs nodrošina obligātu veselības pārbaudi tiem nodarbinātajiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori, un tiem nodarbinātajiem, kuriem darbā ir īpaši apstākļi. Kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude, nosaka Ministru kabineta 2004.gada 8.jūnija noteikumi Nr.527 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude". Izdevumus, kas saistīti ar nodarbināto obligātām veselības pārbaudēm, sedz darba devējs. Savukārt izdevumus, kas saistīti ar obligātām veselības pārbaudēm pirms darba tiesisko vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas, pēc savstarpējas vienošanās sedz attiecīgā persona no saviem līdzekļiem vai darba devējs. 82. Darba aizsardzības likuma 22.pants nosaka, ka tiem nodarbinātajiem, kuriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem noteikta īpaša aizsardzība (personām līdz 18 gadu vecumam, grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā, invalīdiem, nodarbinātajiem, kas iekļauti šā likuma 7.panta otrajā daļā minētajos sarakstos), atbilstoši darba vides riska novērtējumam, kā arī ārsta atzinumam ir tiesības uz darba devēja noteiktiem papildu atvieglojumiem. 83. Darba aizsardzības likuma 7.panta otrā daļa paredz, ka darba devējs dokumentē darba vides riska novērtēšanas rezultātus un sastāda to profesiju (amatu) vai darba vietu sarakstu, kurās: 83.1. nodarbināto veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori; 83.2. nodarbinātajiem darbā ir īpaši apstākļi; 83.3. nodarbināto darbs ir saistīts ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai. 84. Kārtību, kādā veicama darba vides iekšējā uzraudzība, tai skaitā darba vides riska novērtēšana, nosaka Ministru kabineta 2001.gada 23.augusta noteikumi Nr.379 "Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība". 29.piemērs Darba devējs, pamatojoties uz Darba aizsardzības likumu un uz tā pamata izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem, nodrošina darbiniekus, kuru veselību ietekmē kaitīgie darba vides faktori, ar pienu. Minētie izdevumi par pienu ir uzskatāmi par darba devēja izdevumiem, par kuriem algas nodoklis nav jāmaksā. 30.piemērs Darba devējs, pamatojoties uz Darba aizsardzības likumu un Ministru kabineta 2002.gada 6.augusta noteikumiem Nr.343 "Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju", nodrošina darbinieku, kurš, veicot savus darba pienākumus, katru darba dienu vismaz divas stundas strādā ar displeju, redzes pārbaudi pie oftalmologa. Pārbaudē konstatēts, ka darbiniekam darba pienākumu veikšanai nepieciešamas brilles, ar kurām darba devējs to nodrošina. Minētie izdevumi par redzes pārbaudi un briļļu iegādi ir uzskatāmi par darba devēja izdevumiem, par kuriem algas nodoklis nav jāmaksā. 85. Algas nodoklis nav jāmaksā par darba devēja piešķirtajiem labumiem un maksājumiem, kas saistīti ar izdevumiem, kuri radušies darbiniekam sakarā ar darba pienākumu izpildi, kā arī maksājumi, ko darba devējs veicis, lai kompensētu darbinieka izdevumus, kas saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" un Likumu attiecināmi uz darba devēja izdevumiem. 86. Ar algas nodokli nav apliekami darba devēja segtie izdevumi: 86.1. par darbinieka apmācību, lai iegūtu, uzlabotu vai paplašinātu darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamās iemaņas un zināšanas (izņemot vispārējās izglītības iegūšanu un augstākās izglītības iegūšanu, ja 87.punktā nav noteikts citādi); 86.2. par darbinieka profesionālās sagatavotības paaugstināšanu kursos un semināros. 87. Ar algas nodokli nav apliekama darba devēja segtā mācību maksa vai atmaksātā studiju kredīta pamatsumma par darbinieku, kas tematiskajā grupā "Dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas" vai "Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība" apgūst: 87.1. bakalaura studiju programmu; 87.2. jebkura līmeņa profesionālo studiju programmu; 87.3. maģistra studiju programmu vai studē doktorantūrā jebkurā studiju virzienā. 88. 87.punktā noteiktais ir spēkā no 2005.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim un to piemēro mācību maksai par 2004./2005., 2005./2006., 2006./2007., 2007./2008. un 2008./2009.akadēmisko gadu. 31.piemērs Students ir samaksājis mācību maksu par 2004./2005.akadēmiskā gada I semestri 2004.gada septembrī, darba devējs to var segt, neiekļaujot darbinieka ar algas nodokli apliekamajā ienākumā, sākot ar 2005.gada 1.janvāri. Savukārt, ja students būs samaksājis mācību maksu par 2008./2009.akadēmiskā gada II semestri 2009.gada februārī, darba devējs to var segt, neiekļaujot darbinieka ar algas nodokli apliekamajā ienākumā, līdz 2009.gada 31.decembrim. 89. Ar algas nodokli nav apliekama darba devēja segtā mācību maksa vai atmaksātā studiju kredīta pamatsumma par darbinieku, ja darba ņēmējs kopā ar maksājuma dokumentu darba devējam iesniedz augstskolas izziņu, kas apliecina, ka darba ņēmējs apgūst 87.punktā minēto programmu vai studē doktorantūrā. 32.piemērs Ja darba devējs apmaksā datorkursus savam darbiniekam (grāmatvedim), tad šī datorkursu maksa nav apliekama ar algas nodokli. Savukārt, ja darba devējs sedz daļu vai visu maksu par darbinieka mācībām augstākajā mācību iestādē - bakalaura grāda iegūšanai (specialitāte neatbilst 87.punktā minētajām), tad mācību maksa ir apliekama ar algas nodokli. 90. Ar algas nodokli nav apliekama darba devēja izmaksāta atlīdzība darbiniekam par darbā gūto kaitējumu veselībai, ja atlīdzība izmaksāta par kaitējumu, kurš gūts laikposmā līdz 1997.gada 1.janvārim, vai darbinieka nāves gadījumā - par darba devēja izmaksātu atlīdzību darbinieka apgādībā bijušām personām. Gadījumus, kad darba devējam jāizmaksā atlīdzība par darbā gūto kaitējumu, reglamentē: 90.1. 1995.gada 2.novembra likums "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"; 90.2. Ministru kabineta 2001.gada 23.augusta noteikumi Nr.378 "Darbā nodarītā kaitējuma atlīdzības aprēķināšanas, finansēšanas un izmaksāšanas kārtība". 91. Ar algas nodokli nav jāapliek izdevumu kompensācija, ko darba devējs samaksājis darbiniekam par personiskā transportlīdzekļa izmantošanu darba vajadzībām, kas var ietvert atlīdzību par transportlīdzekļa nolietojumu, profilaktisko apkopi un remontu, izdevumus par iegādāto degvielu, ja starp darba devēju un darba ņēmēju ir noslēgts nomas līgums par darbinieka personiskā transportlīdzekļa izmantošanu darba vajadzībām un ja attiecīgie izdevumi ir apliecināti ar attaisnojuma dokumentiem, kuros norādīts minētais izlietojums. 92. Ja darbinieks ir reģistrējies VID teritoriālaj …