Zaudējis spēku - Par "Metodisko norādījumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību" apstiprināšanu

Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums Nr.937 Rīgā 2005.gada 24.maijā Par "Metodisko norādījumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību" apstiprināšanu

1. Pamatojoties uz likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 8.panta 4.punktu un likuma "Par nodokļiem un nodevām" 5.panta otro daļu, apstiprinu "Metodiskos norādījumus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību".
2. Rīkojumu un ar šo rīkojumu apstiprinātos "Metodiskos norādījumus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību" publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
3. Ar šo rīkojumu apstiprinātos "Metodiskos norādījumus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību" piemērot 2005.gada un turpmāko taksācijas periodu iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai.
4. Atzīt par spēku zaudējušu Valsts ieņēmumu dienesta 2000.gada 11.februāra rīkojumu Nr.111 "Par "Metodisko norādījumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību" apstiprināšanu". Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dz.Jakāns Apstiprināti ar Valsts ieņēmumu dienesta 2005.gada 24.maija rīkojumu Nr.937 Metodiskie norādījumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību Izdoti saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 5.panta otro daļu un likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 8.panta 4.punktu I. Vispārīgie jautājumi
5. Metodiskie norādījumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību (turpmāk - norādījumi) nosaka iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un ieturēšanas, kā arī apliekamā ienākuma noteikšanas kārtību no Latvijas Republikas rezidentu gūtā ienākuma.
6. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un ieturēšanas, kā arī apliekamā ienākuma noteikšanas kārtību no nerezidentu gūtā ienākuma Latvijas Republikā nosaka ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) ģenerāldirektora 2004.gada 2.aprīļa rīkojumu Nr.529 apstiprinātie "Metodiskie norādījumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību no nerezidentu ienākuma".
7. Norādījumi paredzēti nodokļa maksātājiem (darba ņēmējiem, saimnieciskās darbības veicējiem, kā arī citu ienākumu guvējiem), nodokļa ieturētājiem (darba devējiem un ienākuma izmaksātājiem), kā arī nodokļu administrācijas darbiniekiem, lai atvieglotu nodokļa būtības izpratni un nodokli reglamentējošo normatīvo aktu lietošanu praktiskajā darbā.
8. Norādījumi sastādīti saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (turpmāk - Likums) normām un uz tā pamata izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem, kā arī uz citiem Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. II. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo ienākumu veidi
9. Šajā daļā tiks izskatīti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk - nodoklis (attiecīgā locījumā)) neapliekamo ienākumu veidi, kas noteikti Likuma 9.pantā. Neapliekamie ienākumi netiek ietverti maksātāja gada apliekamajā ienākumā.
10. Personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības un zemnieka saimniecības ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas, kuri gadā nepārsniedz 3000 latu, ar nodokli netiek aplikti.
11. Likuma izpratnē lauksaimnieciskā ražošana ir: 7.
12. augkopības produkcijas ražošana, arī koku stādu, sēņu un savvaļas ogu audzēšana; 7.
13. lopkopības produkcijas ražošana; 7.
14. iekšējo ūdeņu zivsaimniecības produkcijas ražošana; 7.
15. dārzkopības produkcijas ražošana.
16. Atvieglojumi lauksaimnieciskajai darbībai aptver laukkopību, pļavkopību, dārzkopību, siltumnīcu saimniecību un puķkopību, biškopību, lopkopību, zirgkopību, putnkopību, truškopību, zvērkopību, zivkopību iekšējos ūdeņos un mežkopību. Attiecībā uz zivkopību kā lauksaimniecisku darbību jāņem vērā, ka zivju audzēšana, zivju resursu pavairošana un tamlīdzīgi darbi ūdenstilpnēs - privātajos ūdeņos vai fiziskajai personai lietošanā nodotajās ūdenstilpnēs - ietilpst zivkopības darbos, turpretī zivju zveja - neietilpst un gūtie ienākumi ir apliekami ar nodokli.
17. Fiziskās personas personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības un zemnieku saimniecības ienākuma no lauksaimnieciskās ražošanas neapliekamais apmērs 3000 latu gadā tiek piemērots konkrētās fiziskās personas gada kopējiem ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas neatkarīgi no minētās personas īpašumā esošo saimniecību skaita. Piemēram, ja fiziskās personas īpašumā ir trīs zemnieku saimniecības, tad neapliekamais apmērs ienākumam no lauksaimnieciskās ražošanas ir 3000 latu gadā.
18. Ar nodokli netiek aplikti ienākumi no lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas un pašražotās lauksaimniecības produkcijas pārstrādes produktu realizācijas. Noteiktais atbrīvojums no aplikšanas ar nodokli attiecas uz ienākumu no zemnieku vai zvejnieku saimniecībā, piemājas saimniecībā vai palīgsaimniecībā saražotās lauksaimniecības produkcijas pārdošanas. Par lauksaimnieciskās ražošanas produkciju Likuma izpratnē ir uzskatāma augu vai dzīvnieku valsts produkcija, kas tiek realizēta sākotnējā (nepārstrādātā) veidā vai pēc pirmapstrādes, t.i., pēc sākotnējās produkcijas sagatavošanas līdz realizācijai nepieciešamajām kvalitātes prasībām. Fiziskās personas saimniecībā pārdošanai sagatavotā lauksaimnieciskās ražošanas produkcija var būt ar augstāku pārstrādes pakāpi, ja visa pārstrāde (izņemot lopu kaušanu) ir veikta pašā saimniecībā. 1.piemērs A - Zemnieku saimniecībā tiek sālīti pašaudzēti gurķi un skābēti pašaudzēti kāposti pārdošanai. Viss apstrādes process notiek pašā saimniecībā. Uz ienākumiem no sālīto gurķu un skābēto kāpostu pārdošanas attiecas Likuma 9.panta pirmās daļas 1.punkts, t.i., gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti ienākumi līdz Ls
19. B - Zemnieku saimniecībā tiek ceptas tortes pārdošanai. Daļa izejvielu tiek iepirktas. Uz ienākumiem no toršu pārdošanas neattiecas Likuma 9.panta pirmās daļas 1.punkts, t.i., ienākums tiek aplikts ar nodokli, jo šajā gadījumā visa realizētā produkcija nav pašu izaudzēta, bet daļa tiek iepirkta. C - Zvejnieku saimniecība pārdod žāvētas savā ūdenstilpnē zvejotas zivis. Produkcijas ražošanai tiek izmantota SIA "X" piederošā zivju žāvētava. Uz ienākumiem no zivju pārdošanas neattiecas Likuma 9.panta pirmās daļas 1.punkts, t.i., ienākums tiek aplikts ar nodokli, jo visa pārstrāde nenotiek pašā zvejnieku saimniecībā.
20. Fiziskās personas - individuālā uzņēmuma īpašnieka ienākums no individuālā uzņēmuma, kurš ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, ar nodokli netiek aplikts.
21. Ar nodokli netiek apliktas fiziskajām personām izmaksātās dividendes no Latvijas Republikas uzņēmējsabiedrības vai kapitālsabiedrības peļņas un Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenta - kapitālsabiedrības peļņas, izņemot dividendes no citu valstu nerezidentiem un iekšzemes uzņēmumiem, kuriem nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, kā arī no tiem uzņēmumiem, kuri izmanto likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" paredzētos atvieglojumus vai citos Latvijas Republikas likumos (piemēram, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā) noteiktos uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus, vai analogus Eiropas Savienības dalībvalstīs noteiktus ienākuma nodokļa atvieglojumus dividenžu deklarēšanas gadā vai iepriekšējā gadā. Ja uzņēmums ir piemērojis tikai likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" III nodaļā noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides, tad izmaksātās dividendes ar nodokli nav apliekamas.
22. Dividendes, kas ir saņemtas no uzņēmuma, kurš izmanto tiesības samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļa summu saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" vai Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumu, vai Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumu, ir apliekamas ar nodokli proporcionāli tai peļņas daļai, kura, piemērojot minētajos likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides vai atvieglojumus, nav bijusi aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli. 2.piemērs Fiziskā persona saņēma dividendes no uzņēmuma, kurš izmanto tiesības uz uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi mazajiem uzņēmumiem saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (20 %). Saņemtās dividendes nav apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. 3.piemērs Fiziskā persona saņēma dividendes - Ls 100 no uzņēmuma, kurš izmanto tiesības uz uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi saskaņā ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumu (80 %). Izmaksātās dividendes izmaksas vietā tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli proporcionāli uzņēmuma saņemtajai uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidei: apliekamais ienākums ir Ls 100 x 80 % = Ls 80 (saņemtās dividendes x uzņēmuma izmantotā atlaide); nodokļa summa ir Ls 80 x 25 % = Ls 20 (apliekamais ienākums x nodokļa likme).
23. Ienākumi no noguldījumiem un depozītiem Latvijas Republikā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētās kredītiestādēs un krājaizdevu sabiedrībās, kā arī ienākumi no hipotekārajām ķīlu zīmēm ar nodokli netiek aplikti. Ienākumi no noguldījumiem un depozītiem, kas saņemti ārvalstu kredītiestādēs ir ar nodokli apliekami ienākumi, kuri uzrādāmi deklarācijas D2 pielikumā kā ārvalstīs gūtie ienākumi, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.
24. Ar nodokli netiek apliktas apdrošināšanas atlīdzības. Minētais attiecas arī uz ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām. Izņēmums ir tās apdrošināšanas atlīdzības, kas izmaksātas pēc dzīvības, veselības un negadījuma apdrošināšanas līguma, kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba devējs (vai cits apdrošinājuma ņēmējs - juridiskā persona), pienākot apdrošināšanas līgumā paredzētajam līguma beigu termiņam vai laužot līgumu pirms termiņa. Šajā gadījumā nodokli no apdrošināšanas atlīdzības izmaksas vietā ietur ienākuma izmaksātājs - apdrošināšanas sabiedrība. Saskaņā ar likumu "Par apdrošināšanas līgumu" apdrošināšanas atlīdzība ir apdrošinājuma summa, tās daļa vai cita par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā summa vai nodrošināmie pakalpojumi atbilstoši apdrošināšanas līgumam. 4.piemērs Apdrošināšanas sabiedrība "X" izmaksā atlīdzības fiziskām personām A, B un C. A - apdrošināšanas līgumu noslēgusi pati fiziskā persona, atlīdzība saņemta pienākot apdrošināšanas līguma beigu termiņam - apdrošināšanas atlīdzība ar nodokli nav apliekama. B - apdrošināšanas līgumu darbinieka labā noslēdzis darba devējs, atlīdzība saņemta, laužot līgumu pirms termiņa - apdrošināšanas atlīdzība apliekama ar nodokli. Nodokli no apdrošināšanas atlīdzības izmaksas vietā ietur ienākuma izmaksātājs - apdrošināšanas sabiedrība. C - apdrošināšanas līgumu darbinieka labā noslēdzis darba devējs, atlīdzība saņemta iestājoties apdrošināšanas gadījumam (lauzta roka) - apdrošināšanas atlīdzība ar nodokli nav apliekama.
25. Izložu un azartspēļu laimesti, kuri nepārsniedz izdevumus, kas saistīti ar to iegūšanu, ar nodokli netiek aplikti. Izloze ir spēle vai derības, kurām ir laimes līguma raksturs un kurās to dalībnieku iegūtajiem laimestiem pilnīgi vai daļēji ir gadījuma raksturs. Dalībniekiem ir iespēja saņemt laimestu atkarībā no veiklības un veiksmīga gadījuma. Laimēšanas iespējas un laimestu veidu (nauda, mantas u.tml.) nosaka izlozes plāns. Izlozē tās dalībnieki piedalās, nopērkot biļetes vai citādā veidā samaksājot dalības maksu, un izlozes organizētājs piedāvā kā laimestu naudu, mantas u.tml. Šajā punktā noteiktais neattiecas uz preču un pakalpojumu loterijām, ja tās tiek organizētas saskaņā ar Preču un pakalpojumu loteriju likumu, lai stimulētu preču pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu.
26. Kārtību, kādā ar nodokli ir apliekami fizisko personu ienākumi, kurus tās guvušas izložu un azartspēļu laimestu veidā, nosaka Ministru kabineta 1997.gada 1.jūlija noteikumi Nr.233 "Kārtība, kādā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekami fizisko personu ienākumi no izlozēm un azartspēlēm". Atbilstoši minētajiem noteikumiem fiziskā persona gada ienākumu deklarācijā uzrāda taksācijas gada laikā laimestu veidā gūto kopējo ienākumu, kas aprēķināts, ņemot vērā ar piedalīšanos azartspēlē vai izlozē saistītos izdevumus, par kuriem tam ir atbilstoši noformēti izdevumus apliecinoši maksājuma dokumenti. Dokumentos jābūt norādītam juridiskās personas (azartspēles vai izlozes organizētāja) nosaukumam, reģistrācijas numuram un adresei, kā arī spēlētāja identifikācijas datiem (fiziskās personas vārdam, uzvārdam, personas kodam).
27. Ja taksācijas gada laikā no spēlētāja gūtajiem laimestiem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis, ieturētā summa tiek ņemta vērā, aprēķinot no kopējās laimestu summas maksājamā nodokļa lielumu. Par izdevumiem, kas saistīti ar piedalīšanos azartspēlē vai izlozē taksācijas gada laikā, ir samazināma tikai laimestu kopējā summa. Ja spēlētājs gada laikā nav saņēmis laimestu, izdevumi, kas saistīti ar piedalīšanos azartspēlē vai izlozē, nav iekļaujami ienākumu deklarācijā. 5.piemērs Izložu laimestus saņem trīs fiziskās personas A, B un C. A - saņemtais laimests Ls 50; ar dokumentiem apliecināti izdevumi, kas saistīti ar tā iegūšanu Ls
28. Apliekamais ienākums no izložu laimestiem Ls 50 - Ls 30 = Ls 20; nodoklis maksājams, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, laimestu un ar to gūšanu saistītos izdevumus uzrādot deklarācijas D1 pielikumā. B - saņemtais laimests Ls
29. Nodokli no laimesta ietur izmaksātājs laimesta izmaksas vietā un tas ir 25 % no Ls 600 = Ls
30. Izdevumi, kas saistīti ar piedalīšanos izlozē, ņemami vērā tikai, sastādot gada ienākumu deklarāciju. C - saņemtais laimests Ls 5; ar dokumentiem apliecināti izdevumi, kas saistīti ar to iegūšanu Ls
31. Nodoklis no saņemtā laimesta nav maksājams.
32. Ienākumi no Latvijas valsts un pašvaldību parādzīmēm ar nodokli netiek aplikti. Ienākums, kas gūts no citu valstu parādzīmēm ir apliekams ar nodokli.
33. Likumos un citos normatīvajos aktos noteiktie pabalsti, kas izmaksāti no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, kā arī no Ministru kabineta noteiktajiem fondiem izmaksājamie pabalsti ar nodokli netiek aplikti. Izņēmums ir pārejošas darba nespējas pabalsts, kas ir ar nodokli apliekams ienākums. Normatīvajos aktos noteiktā atlīdzība par audžuģimenes pienākumu veikšanu, kas izmaksājama no budžeta, ir ar nodokli neapliekams ienākums.
34. Maternitātes pabalsti, kurus izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk - VSAA), ar nodokli netiek aplikti. Neapliekami pabalsti ir arī saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem piešķirtie mūža granti valsts emeritētajiem zinātniekiem un Kultūrkapitāla fonda piešķirtās mūža stipendijas kultūras un mākslas darbiniekiem par nopelniem kultūras un mākslas attīstībā.
35. Pabalsti, kurus izmaksā darba devējs - budžeta iestāde no darba algas fonda (atlaišanas pabalsti, atvaļinājuma pabalsti, saskaņā ar Valsts civildienesta likumu izmaksātie pabalsti ierēdņiem u.c.) ir apliekami ar nodokli un par tiem veicamas Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk - sociālās iemaksas). 6.piemērs Fiziska persona saņēmusi 4 dažādus pabalstus. Ģimenes valsts pabalstu par 2 bērniem, ko izmaksā VSAA. Pabalsts ar nodokli nav apliekams, jo tas izmaksāts saskaņā ar likumu "Par sociālo palīdzību" no valsts budžeta līdzekļiem. Pabalstu no pašvaldības samaksai par apkuri. Pabalsts ar nodokli nav apliekams, jo tas izmaksāts saskaņā ar likumu "Par sociālo palīdzību" no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Atvaļinājuma pabalstu darba vietā - budžeta iestādē. Pabalsts pieskaitāms darbinieka algai un apliekams ar nodokli, kā arī par to veicamas sociālās iemaksas. Slimības pabalstu, ko, iesniedzot slimības lapu B par slima bērna, kurš nav sasniedzis 15 gadu vecumu, kopšanu, izmaksā VSAA. Minētais pabalsts ir apliekams ar nodokli izmaksas vietā.
36. Stipendijas, kas izmaksātas no budžeta, Ministru kabineta apstiprinātas biedrības vai nodibinājuma līdzekļiem vai no to starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem, kurās līdzdalību ir apstiprinājis Ministru kabinets ar nodokli netiek apliktas. Likuma izpratnē stipendija ir vienreizēja vai sistemātiski ilgākā laika posmā izmaksāta naudas summa: 23.
37. personai, kura vispārēju vai izvēlētu izglītības (studiju) programmu apgūst izglītības iestādē vai patstāvīgi; 23.
38. personas apgādībā esošo personu izglītības (studiju) programmas apgūšanas veicināšanai izglītības iestādē; 23.
39. personai tās pētniecības darba vai radošā darba atbalstam.
40. Fondus, kuru izmaksātās stipendijas nav apliekamas ar nodokli, nosaka Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumi Nr.337 "Kārtība, kādā stipendijas atbrīvojamas no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli".
41. Darba devēja izmaksātās stipendijas darbiniekiem, kuri mācās augstskolās (neatkarīgi no tā, vai stipendijas izmaksa tiek veikta darba vietā, vai arī pārskaitot uz augstskolu), netiek uzskatītas par neapliekamu ienākumu.
42. Mantojuma rezultātā gūtais ienākums ar nodokli netiek aplikts. Izņēmums ir autoratlīdzība (honorārs), kuru izmaksā autortiesību mantiniekiem, kas ir ar nodokli apliekams ienākums. Autoratlīdzību (honorāru), kuru izmaksā autortiesību mantiniekiem, apliek ar nodokli ienākuma izmaksas vietā.
43. No fiziskajām personām saņemtais dāvinājums ar nodokli netiek aplikts.
44. Ar nodokli netiek apliktas konkursos un sacensībās saņemtās mantiskās un naudas balvas (prēmijas), kuru kopējā vērtība taksācijas gadā nepārsniedz 150 latu. Publiskos starptautiskos konkursos un starptautiskās sacensībās gūtās balvas un prēmijas, kuru kopējā vērtība gadā nepārsniedz 3000 latu, kā arī Baltijas asamblejas balvu laureātiem izmaksātā naudas prēmija ar nodokli netiek aplikta. Konkurss - sacensība, kuras mērķis ir noskaidrot tās labākos dalībniekus, darbus, projektus u.tml. Lai organizētu konkursu, ir jābūt konkursa: 28.
45. nolikumam - noteikumu kopumam, kas regulē konkursa norisi un nosaka kārtību, kādā notiek dalībnieku vērtēšana, apbalvošana; 28.
46. žūrijai - speciālistu grupai, komisijai, kas lemj par apbalvojuma piešķiršanu; 28.
47. komitejai - konkursa organizētāju izraudzītai cilvēku grupai, kas pārrauga konkursa norises atbilstību konkursa nolikumam.
48. Dalībnieki apstiprina savu piedalīšanos konkursā konkursa nolikumā noteiktajā kārtībā vai arī automātiski tiek izvirzīti piedalīšanai konkursā. Par piedalīšanos konkursā var tikt ņemta dalības maksa. Lai noteiktu uzvarētāju konkursos un sacensībās, jāvadās no konkursa un sacensību apstiprinātā nolikuma. Mantiskās balvas vērtība nosakāma tās iegādes (bilances) vērtībā. 7.piemērs Sportists taksācijas gada laikā saņem balvas par iegūtajām godalgotajām vietām trīs sacensībās. Naudas balvu Ls
49. Balvu - kafijas automātu - Ls 25 vērtībā. Balvu - sporta tērpu un apavus - Ls70 vērtībā. Nodoklis balvas izsniegšanas vietā nav ieturams, bet balvu saņēmējam gada beigās iesniedzama gada ienākumu deklarācija, kur uzrādāms gūtais ienākums (balvas), t.i., Ls 115 + Ls 25 + Ls 70 = Ls
50. Ar nodokli apliekams ienākums (balvas), kurš pārsniedz Ls 150, t.i., Ls 210 - Ls 150 = Ls 60, kas uzrādāms deklarācijas D1 pielikumā.
51. Ar nodokli netiek aplikta uzturnauda (alimenti), kā arī summas, kas uz tiesas sprieduma pamata saņemtas laulības šķiršanas sakarā.
52. Atlīdzība likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā par kaitējumu darbaspēju zaudējuma gadījumā, kas saistīts ar sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu, kā arī apgādnieka zaudējuma sakarā ar nodokli netiek aplikta. Atlīdzība par kaitējumu darbaspēju zaudējuma gadījumā, kas saistīts ar sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu, kā arī apgādnieka zaudējuma sakarā tiek izmaksāta saskaņā ar 1995.gada 2.novembra likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", kā arī Ministru kabineta 2001.gada 23.augusta noteikumiem Nr.378 "Darbā nodarītā kaitējuma atlīdzības aprēķināšanas, finansēšanas un izmaksāšanas kārtība".
53. Ar nodokli netiek aplikts darbinieka vai viņa radinieku (tuvinieku) nāves gadījumā darba devēja piešķirtais bēru pabalsts, kura vērtība nepārsniedz 150 latu. Darbinieka nāves gadījumā bēru pabalsts tiek piešķirts mirušā radiniekam vai tuviniekam. Arī šajā gadījumā bēru pabalsts līdz 150 latiem ar nodokli netiek aplikts. Summa, kas pārsniedz 150 latus, ir ar nodokli apliekams ienākums, kas uzrādāms deklarācijas D1 pielikumā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Bēru pabalsts minētās normas ietvaros netiek aplikts ar nodokli, ja ir pievienoti radniecību apliecinoši dokumenti, kā arī iesniegta miršanas apliecības kopija.
54. Ar nodokli netiek aplikta palīdzība stihiskas nelaimes gadījumā vai citos ārkārtējos gadījumos, ja tā sniegta uz valsts vai pašvaldību pārvaldes institūciju lēmuma pamata.
55. Kompensācijas izmaksas likumos un Ministru kabineta noteikto normu ietvaros ar nodokli netiek apliktas. Izņēmums ir kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu, kas ir ar nodokli apliekams ienākums.
56. Līdz ar citām normatīvajos aktos atrunātajām kompensācijām ar nodokli netiek apliktas: 35.
57. kompensācijas, kas noteiktas Valsts civildienesta likumā, Valsts kontroles likumā vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (ierēdnim, Valsts kontroles amatpersonai vai darbiniekam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonai vai darbiniekam segtā mācību maksas daļa un ierēdņa, valsts kontroliera, Valsts kontroles padomes locekļa, Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekļa, Valsts kontroles revidenta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas vai darbinieka ģimenei izmaksātais pabalsts, ja viņš gājis bojā, pildot amata pienākumus); 35.
58. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm izmaksātās un izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku tālākizglītības atbalsta fonda izmaksātās mācību maksas kompensācijas; 35.
59. holokausta upuriem izmaksājamās kompensācijas Ministru kabineta 1997.gada 15.novembra noteikumu Nr.371 "Noteikumi par kompensāciju izmaksu normu holokausta upuriem, kas netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteikto normu robežās; 35.
60. kompensācijas Ministru kabineta 2001.gada 13.februāra noteikumu Nr.70 "Noteikumi par Vācijas Federatīvās Republikas fonda "Atmiņa, atbildība un nākotne" kompensācijas izmaksas normu, kas netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteikto normu ietvaros.
61. Kompensāciju izmaksas Ministru kabineta noteikto normu ietvaros ir arī summas, kas izmaksātas fiziskajām personām (neatkarīgi no tā, vai fiziskā persona ir darba attiecībās ar institūciju, kas sūta to komandējumā), lai atlīdzinātu komandējuma izdevumus, ja personas komandējums saistīts ar tādu mērķu sasniegšanu un uzdevumu veikšanu, kuri paredzēti attiecīgās institūcijas statūtos (nolikumā). Ja komandējuma laikā izmaksātā dienas nauda pārsniedz Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumos Nr.219 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi" noteiktās normas, ar nodokli ir apliekama tā dienas naudas daļa, kas ir lielāka par noteikto normu. 8.piemērs Bankas uzdevumā nekustamo īpašumu vērtētājs, kas nav minētās bankas darbinieks, devās komandējumā, lai novērtētu nekustamo īpašumu - kredīta ķīlu. Ar komandējumu saistītos izdevumus sedza banka. Komandējuma izdevumi noteikto normu ietvaros nav apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. 9.piemērs Sabiedriskā labuma organizācijas statūtos ir paredzēta Latvijas sportistu iesaistīšana sporta sacensībās. Šī sabiedriskā organizācija apmaksāja Latvijas sportista, kas nav minētās sabiedriskās organizācijas darbinieks, piedalīšanos sporta sacensībās ārzemēs. Dienas nauda noteikto normu ietvaros nav apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. 10.piemērs SIA "A" sūtīja savus darbiniekus komandējumā uz piecu dienu ilgu mācību semināru Sanktpēterburgā. Semināra dalībnieki dzīvoja viesnīcā, par kuru samaksāja USD 1 000, turklāt tika atlīdzināta dienas nauda Ls 150 (diennakts norma ir Ls 25). Darbinieki uz semināru devās ar vilcienu - biļete turp un atpakaļ maksāja 25 lati. Visus ar semināru saistītos izdevumus atlīdzināja darba devējs. SIA "A" darbiniekam ar nodokli nav apliekami šādi komandējuma izdevumi: - ceļa izdevumi pilnā apmērā; - viesnīcas izdevumi pilnā apmērā; - dienas nauda noteikto normu apmērā (t.i., Ls 25 x 5 = Ls 125); Virs noteiktās normas izmaksātā dienas nauda 150 - 125 = 25 (Ls) (faktiski izmaksātā dienas naudas un Ministru kabineta noteiktās normas starpība) ir jāpieskaita darbinieka mēneša ienākumam, no kura tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un veiktas sociālās iemaksas.
62. Ministru kabineta noteikto normu ietvaros apgāde natūrā, kā arī summas, kas izmaksātas šīs apgādes vietā ar nodokli netiek apliktas. Šāda apgāde natūrā, piemēram, paredzēta zivsaimniecības un tirdzniecības flotes kuģu komandām, kas, pildot darba pienākumus, nepārtraukti atrodas uz kuģa ne mazāk par 48 stundām, un kuras ēdina darba devējs par saviem līdzekļiem, un šī ēdināšana nav aizstājama ar kompensāciju naudā. Kuģa komandas viena locekļa ēdināšanas izdevumu norma diennaktī ir šāda: 37.
63. summa trīs latu apmērā, kuģim atrodoties Latvijas ostā; 37.
64. summa, kas ekvivalenta pieciem ASV dolāriem, kuģim atrodoties reisā vai ārvalstu ostā.
65. Ar nodokli netiek aplikta atlīdzība par asiņu nodošanu un cita veida donorpalīdzību.
66. Ienākumi no sava īpašuma pārdošanas ar nodokli netiek aplikti, izņemot: 39.
67. ienākums no pārdošanai izgatavotu vai iegādātu izstrādājumu (mantas) pārdošanas; 39.
68. ienākums no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža pārdošanas izciršanai (
69. un 2006.gadā minētais punkts nav spēkā); 39.
70. ienākums no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas ir bijis personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem; 39.
71. ienākums no personāla akciju atpirkšanas.
72. Ienākums no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas ir bijis personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem, ir ar nodokli apliekams ienākums. No minētā nekustamā īpašuma pārdošanas ienākuma iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Apliekamais ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas tiek noteikts kā starpība starp pārdošanas cenu un tā iegādes vērtību. Nekustamā īpašuma daļas iegādes vērtība nosakāma proporcionāli šīs daļas platībai visā attiecīgā nekustamā īpašuma platībā.
73. Nekustamā īpašuma iegādes dienas noteikšanai izmantojama šāda tabula. 1.tabula Nr. p.k. Īpašumtiesību iegūšanas veids Dokuments, kas apliecina darījumu Datums, ar kuru īpašums tiek uzskatīts par iegādātu
74. Nopērkot Pirkšanas - pārdošanas līgums Līguma spēkā stāšanās diena
75. Uzceļot Pieņemšanas - nodošanas akts Akta parakstīšanas datums
76. Denacionalizējot Denacionalizācijas apliecība Apliecības izsniegšanas datums
77. Mantojot Tiesas spriedums mantojuma lietā Tiesas sprieduma spēkā stāšanās diena
78. Saņemot dāvinājumu Dāvinājuma līgums Līguma spēkā stāšanās diena
79. Privatizējot 1) Īres līgums uz īpašnieka vai īpašnieka ģimenes locekļa vārda vai 1) Līguma spēkā stāšanās diena 2) Pašvaldības lēmums par zemes piešķiršanu lietošanā pašai fiziskai personai vai tās ģimenes loceklim 2) Lēmuma pieņemšanas diena 3) Tiesas spriedums mantojuma lietā (mantojot zemes valdījuma tiesības) 3) Tiesas sprieduma spēkā stāšanās diena
80. Nekustamā īpašuma iegādes vērtības noteikšanai izmantojama sekojoša tabula. 2.tabula Nr. p.k. Īpašumtiesību iegūšanas veids Nekustamā īpašuma iegādes vērtība
81. Nopērkot Īpašuma cena + izdevumi, kas saistīti ar tā iegādi, piemēram, valsts nodevas par darījuma noformēšanu, īpašuma tiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatā; komisijas nauda un citi atbilstoši izdevumi
82. Uzceļot Visi izdevumi līdz būves pieņemšanas - nodošanas akta parakstīšanai (arhitektu pakalpojumu apmaksa, celtniecības materiālu iegādes izdevumi, samaksa celtniekiem u.c.) + izdevumi par īpašuma tiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatā un citi atbilstoši izdevumi
83. Denacionalizējot Par iegādes vērtību tiek uzskatīta īpašuma pārdošanas cena (tas nozīmē, ka faktiski neveidojas ar nodokli apliekams ienākums)
84. Mantojot Iegādes vērtība ir mantojuma masā ietilpstošā konkrētā īpašuma vērtība, izņemot gadījumu, kad tiek mantots iepriekš denacionalizēts īpašums, jo par šāda īpašuma iegādes vērtību tiek uzskatīta minētā īpašuma pārdošanas cena ( neveidojas ar nodokli apliekams ienākums)
85. Saņemot dāvinājumu Dāvinājuma iegādes vērtība ir dāvinājuma līgumā uzrādītā konkrētā īpašuma vērtība
86. Privatizējot Īpašuma iegādes vērtību nosaka, summējot privatizācijai izmantoto privatizācijas sertifikātu vērtību (skatīt zemāk) un naudā samaksāto daļu: 1) fiziskai personai un tās ģimenes locekļiem saskaņā ar likumu "Par privatizācijas sertifikātiem" piešķirto sertifikātu vērtība ir sertifikātu nominālvērtība (Ls 28); 2) no citām personām iegādāto privatizācijas sertifikātu vērtība ir sertifikātu vērtība pēc vidējās tirgus cenas dienā, kad ir noticis sertifikātu pirkšanas darījums 11.piemērs 2004.gada 25.augustā spēkā stājās tiesas spriedums mantojuma lietā saskaņā ar kuru fiziskā persona mantoja savam tēvam piederējušo īres namu. Fiziskās personas tēvs iepriekšminēto īres namu denacionalizēja 1995.gada ziemā. 2004.gada 10.septembrī fiziskā persona pārdeva mantoto namu. Pārdošanas brīdī nams fiziskai personai bija piederējis mazāk nekā 12 mēnešus, tātad ienākums no nama pārdošanas ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet tā kā mantota denacionalizēta īpašuma iegādes vērtība ir vienāda ar tā pārdošanas cenu, tad apliekamais ienākums neveidojas. 12.piemērs Fiziskā persona saņēma dāvanu - dzīvokli. Dāvinājuma līgums stājās spēkā 2005.gada 15.aprīlī un tajā uzrādītā dzīvokļa vērtība ir Ls 20
87. 2005.gada 15.jūlijā fiziskā persona pārdeva uzdāvināto dzīvokli par Ls 22
88. Gūtie ienākumi ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo kopš dāvinājuma līguma stāšanās spēkā līdz pārdošanas brīdim bija pagājuši mazāk nekā 12 mēneši. Apliekamais ienākums ir 22 000 - 20 000 = 2 000 (Ls) (pārdošanas cenas un dāvinājuma līgumā uzrādītās dzīvokļa vērtības starpība). Nodokļa summa ir 2 000 x 25 % = 500 (Ls) (apliekamā ienākuma un nodokļa likmes reizinājums). 13.piemērs 2004.gada 12.decembrī fiziskā persona privatizēja dzīvokli. Privatizācijā tika izmantoti valsts piešķirtie privatizācijas sertifikāti, kā arī 2004.gada 14.septembrī nopirktie privatizācijas sertifikāti. 2005.gada 3.martā fiziskā persona pārdeva privatizēto dzīvokli. A - fiziskā persona dzīvoklī bija pierakstīta kopš 1985.gada. Gūtais ienākums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo par īpašuma iegādes brīdi tiek uzskatīts īres līguma noslēgšanas datums
89. gadā, t.i., līdz dzīvokļa pārdošanas brīdim ir pagājuši vairāk nekā 12 mēneši. B - fiziskā persona dzīvoklī nebija pierakstīta, bet īres līgums 1995.gadā tika noslēgts uz šīs personas ģimenes locekļa vārda. Gūtais ienākums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo par īpašuma iegādes brīdi tiek uzskatīts ģimenes locekļa noslēgtā īres līguma spēkā stāšanās datums 1995.gadā, t.i., līdz dzīvokļa pārdošanas brīdim ir pagājuši vairāk nekā 12 mēneši. C - fiziskā persona dzīvoklī nebija pierakstīta. Gūtais ienākums ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo tas bija personas īpašumā mazāk nekā 12 mēnešus. Apliekamais ienākums ir starpība starp pārdošanas cenu un iegādes vērtību, kur dzīvokļa iegādes vērtība ir valsts piešķirto privatizācijas sertifikātu nominālvērtības un nopirkto privatizācijas sertifikātu vērtības (vidējās tirgus cenās 14.09.2004.) summa. 14.piemērs Fiziska persona uz pašvaldības piešķirta zemes gabala 20 gadus atpakaļ uzcēla individuālo dzīvojamo māju. 2004.gada septembrī fiziska persona privatizēja iepriekšminēto zemes gabalu un tā paša gada oktobrī māja kopā ar nesen privatizēto zemi tika pārdota. Fiziskai personai nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, jo šajā gadījumā 12 mēnešus sāk skaitīt ar valdījuma iegūšanas brīdi, t.i., attiecīgā pašvaldības lēmuma pieņemšanas datumu. 15.piemērs 2005.gada 5.martā fiziskā persona iegādājās māju, kuras kopējā platība ir 1000 m
90. Mājas cena bija 100 000 latu. 2005.gada 10.jūnijā fiziskā persona par 40 000 latiem pārdeva vienu no mājā esošajiem dzīvokļiem. Pārdotā dzīvokļa platība - 100 m
91. Fiziskās personas apliekamais ienākums ir nosakāms kā īpašuma pārdošanas cenas un iegādes vērtības starpība. Dzīvokļa iegādes vērtība ir: 100 : 1000 x 100 000 = 10 000 (Ls) (dzīvokļa platība : mājas platība x mājas iegādes cena). Apliekamais ienākums ir: 40 000 - 10 000 = 30 000 (Ls) (dzīvokļa pārdošanas cena - dzīvokļa iegādes vērtība).
92. Ienākums no personāla akciju atpirkšanas ir apliekams ar nodokli. Saskaņā ar likuma "Par akciju sabiedrībām" 29.pantu par personāla akciju īpašniekiem var kļūt tikai sabiedrības darbinieki. Akciju sabiedrība pārdod personāla akcijas sabiedrības darbiniekiem ar atlaidi vai piešķir tās bez maksas. Personāla akcijas to īpašnieks nevar atsavināt (pārdot, uzdāvināt u.c.), un tās nepāriet mantojumā. Ja darbinieks pārtrauc darba attiecības ar akciju sabiedrību, tai ir jāatpērk no šā darbinieka viņam piederošās personāla akcijas pilnā to vērtības apjomā. Lai noteiktu ar nodokli apliekamo ienākumu no personāla akciju atpirkšanas, tiek aprēķināta starpība starp summu, kas darbiniekam vai viņa mantiniekam izmaksāta personāla akciju atsavināšanas brīdī un darbinieka šo akciju iegādes izdevumiem. Ja fiziskajai personai piederošās personāla akcijas atbilstoši likuma "Par akciju sabiedrībām" noteikumiem tiek konvertētas par parastajām akcijām, parasto akciju vērtība dienā, kad ir pieņemts lēmums par to konversiju, ir uzskatāma par personāla akciju atsavināšanas rezultātā gūtiem ieņēmumiem un šī lēmuma pieņemšanas diena - par parasto akciju iegūšanas dienu. 16.piemērs Akciju sabiedrība pārdeva saviem darbiniekiem personāla akcijas ar 50 % atlaidi. Darbinieks iegādājās akcijas par Ls 50, bet pēc pieciem gadiem akciju sabiedrība atpirka personāla akcijas par nominālvērtību Ls
93. Darbiniekam jādeklarē gūtais ienākums un jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Apliekamais ienākums ir 100 - 50 = 50 (Ls) (pārdošanas vērtības un akciju iegādes izdevumu starpība). Nodokļa summa ir 50 x 25 % = 12,50 (Ls) (apliekamā ienākuma un nodokļa likmes reizinājums). 17.piemērs Akciju sabiedrība bez atlīdzības piešķīra personāla akcijas saviem darbiniekiem. Kad darbinieks pārtrauca darba attiecības, sabiedrības vadība piedāvāja tās konvertēt par parastajām akcijām. Darbinieks piekrita un akciju sabiedrības akcionāru pilnsapulce 2005.gada 12.aprīlī pieņēma lēmumu par konvertēšanu. Darbiniekam piešķirto parasto akciju vērtība lēmuma pieņemšanas dienā bija Ls
94. Darbiniekam jādeklarē gūtais ienākums un jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Personāla akciju pārdošanas cena ir parasto akciju vērtība dienā, kad akcionāru pilnsapulce pieņēmusi lēmumu par konvertēšanu, t.i., Ls
95. Tā kā šajā gadījumā personāla akcijas darbiniekam tika piešķirtas bez atlīdzības, tad to iegādes vērtība ir
96. Apliekamais ienākums ir 240 - 0 = 240 (Ls) (pārdošanas cenas un iegādes vērtības starpība). Nodokļa summa ir 240 x 25 % = 60 (Ls) (apliekamā ienākuma un nodokļa likmes reizinājums).
97. Palīdzība gada neapliekamā minimuma apmērā, kas sniegta, pamatojoties uz arodbiedrības institūcijas lēmumu, no arodbiedrības naudas līdzekļiem ar nodokli nav apliekama gadījumā, ja arodbiedrības naudas līdzekļi veidojas no arodbiedrības biedru naudas maksājumiem un ārvalstu arodbiedrību ziedojumiem (dāvinājumiem). No citu organizāciju biedru (piemēram, dārzkopības kooperatīvu u.c.) naudas līdzekļiem saņemtie ienākumi nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli.
98. Ar nodokli nav apliekama kompensācija naudā, ko fiziskajai personai izmaksā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), pamatojoties uz nosacījumu, ka šī fiziskā persona taksācijas perioda (kalendārā gada) laikā iegādājas zināmu daudzumu preču attiecīgajā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā). Šis noteikums nav piemērojams gadījumos, kad fiziskā persona nav iegādāto preču galīgais patērētājs (veic šo preču tālākpārdošanu). 18.piemērs Apskatīsim gadījumu par kompensāciju izmaksu uzņēmuma darbiniekiem par noteikta daudzuma preču iegādi personīgajam patēriņam uzņēmuma veikalos. Uzņēmums, kura pamatdarbības veids ir preču mazumtirdzniecība, saviem darbiniekiem maksā kompensāciju par precēm, ko darbinieki iegādājušies uzņēmuma veikalos savam patēriņam (piemēram, pārtikas, higiēnas vai mājsaimniecības preces). Piemēram, uzņēmuma darbinieks mēnesī uzņēmuma veikalos ir iegādājies preces par 80 latiem, par ko viņam tiek izmaksāta 20 latu kompensācija. Uz kompensāciju izmaksām uzņēmuma darbiniekiem par noteikta daudzuma preču iegādi personīgajam patēriņam uzņēmuma veikalos nevar attiecināt Likuma 9.panta pirmās daļas 21.punktā noteikto normu, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta un ar nodokli netiek aplikta kompensācija naudā, ko fiziskajai personai izmaksā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), pamatojoties uz nosacījumu, ka šī fiziskā persona taksācijas perioda (kalendārā gada) laikā iegādājas zināmu daudzumu preču attiecīgajā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā). Šis noteikums nav piemērojams gadījumos, kad fiziskā persona nav iegādāto preču galīgais patērētājs (veic šo preču tālākpārdošanu). Lai minēto Likuma normu varētu piemērot kompensācijai, ko uzņēmums izmaksā fiziskajai personai par noteikta daudzuma preču iegādi personīgajam patēriņam uzņēmuma veikalos, kompensācijas izmaksa nedrīkst būt atkarīga no personas - kompensācijas saņēmējas saistības ar uzņēmumu. Piemēram, ja kompensācijas par preču iegādi izmaksā tikai uzņēmuma darbiniekiem, bet citām fiziskajām personām, kas iegādājas preces uzņēmuma veikalos, kompensācijas netiek izmaksātas. Tādējādi darba devēja darbiniekiem izmaksātās kompensācijas par preču iegādi uzņēmuma veikalos pēc būtības ir tāds ienākums, kas saņemts uz darba attiecību pamata un tādēļ atbilstoši Likuma 8.panta otrajai daļai ir iekļaujams darbinieka uz darba attiecību pamata gūtajā apliekamajā ienākumā.
99. Summas, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībā vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībā un lauku attīstībā, ar nodokli netiek apliktas. Ja lauksaimniecības produkcijas ražotājam tiek kompensēti kredīta procenta maksājumi, ir jāizvērtē, vai piešķirtie līdzekļi ir paredzēti valsts subsīdiju programmā un izmantoti valsts atbalstam lauksaimniecībai un līdz ar to var tikt uzskatīti par subsīdiju, kura nav apliekama ar nodokli. 19.piemērs Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs (fiziska persona, zemnieku saimniecība vai individuālais uzņēmums) saņem samaksu no valsts subsīdiju fonda par informācijas saņemšanu, apstrādi un nosūtīšanu Valsts SIA "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs" par tās pārraudzībā esošiem ganāmpulkiem. Šī samaksa ir uzskatāma par subsīdiju, kura nav apliekama ar nodokli. 20.piemērs Zemnieku saimniecība, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, saņem subsīdijas no valsts Ls 1000 apmērā dzērveņu stādu iegādei. Minētās subsīdijas ar nodokli nav apliekamas. 21.piemērs Zemnieku saimniecība, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu un lauku tūrismu, saņem subsīdijas no valsts lauku tūrisma attīstīšanai. Minētās subsīdijas nav atbrīvotas no aplikšanas ar nodokli.
100. Bezpeļņas organizācijas SIA "Sorosa fonds - Latvija" projektu ietvaros izmaksātās stipendijas un atlīdzība, kura personai izmaksāta ārpus darba tiesiskajām attiecībām ar bezpeļņas organizāciju SIA "Sorosa fonds - Latvija".
101. Ar nodokli nav apliekams ienākums no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas.
102. Palīdzība naudā vai citās lietās, vai pakalpojuma veidā gada neapliekamā minimuma apmērā, kas, pamatojoties uz reliģiskās organizācijas vai tās iestādes institūcijas (amatpersonas) lēmumu, sniegta no reliģiskās organizācijas vai tās iestādes naudas līdzekļiem ar nodokli nav apliekama.
103. Ar nodokli nav apliekami preču un pakalpojumu loteriju laimesti. Preču un pakalpojumu izlozes (loterijas) tiek regulētas saskaņā ar Preču un pakalpojumu loteriju likumu. Loterijas tiek organizētas, lai stimulētu preču pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu. Preču loterija ir spēle, kurā dalībnieki piedalās, veicot preču pirkumu, bet nemaksājot dalības maksu, savukārt pakalpojumu loterija ir spēle, kurā dalībnieki piedalās, noslēdzot pakalpojuma līgumu, bet nemaksājot dalības maksu. Loterijas dalībnieks ir persona, kas pērk preci vai noslēdz pakalpojuma līgumu un veic loterijas noteikumos paredzētās darbības, lai pretendētu uz laimesta iegūšanu. Piemēram, par preču un pakalpojumu loteriju dalībniekiem kļūst preču pircēji vai pakalpojumu saņēmēji, kuri nosūta aizpildītu precei pievienoto anketu, preces etiķetes, iepakojumus vai iepakojumu daļas, vai kādā citā veidā apstiprinot savu dalību. Loterijas noteikumiem ir jābūt pieejamiem visiem preces, kura piedalās loterijā, pircējiem vai attiecīgā pakalpojuma saņēmējiem. 22.piemērs Fiziskā persona, pērkot saldējumu un saskaņā ar loterijas noteikumiem nosūtot iepakojuma daļas saldējuma izplatītājiem, ir piedalījusies loterijā un guvusi laimestu. Neatkarīgi no laimesta vērtības gūtais ienākums ir neapliekams saskaņā ar Likuma 9.panta pirmās daļas 26.punktu.
104. Palīdzība naudā vai citās lietās, vai pakalpojuma veidā, kas sniegta no sabiedriskā labuma organizācijas līdzekļiem, vai palīdzība, ko budžeta finansētas institūcijas, labdarības vai filantropiskas organizācijas sniegušas lietās, kam piemērots atbrīvojums no muitas nodokļa, - gada neapliekamā minimuma apmērā ar nodokli nav apliekamas.
105. Ar nodokli nav apliekama kompensācija par īres līguma izbeigšanu un dzīvojamo telpu atbrīvošanu denacionalizēta vai likumīgajam īpašniekam atdota nama īrniekam, kurš attiecīgajā namā dzīvojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai likumīgajam īpašniekam (viņa mantiniekam). III. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšana
106. Aprēķinot nodokli fiziskām personām (rezidentiem), ir jāņem vērā, ka ar nodokli tiek aplikts viss maksātāja taksācijas periodā (kalendārajā gadā) gūto apliekamo ienākumu apjoms.
107. Nodoklis sastāv no: 54.
108. algas nodokļa; 54.
109. patentmaksas; 54.
110. nodokļa par ienākumiem no saimnieciskās darbības.
111. Algas nodokli par darbinieka gūtajiem ienākumiem aprēķina un maksā darba devējs. Algas nodokļa objekts ir maksātāja mēneša apliekamie ienākumi.
112. Darba vietā, kur iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, - starpība starp kalendārā mēneša ienākumu un mēneša neapliekamā minimuma, Likuma 10.panta otrajā daļā noteikto attaisnoto izdevumu un Likuma 13.pantā noteikto atvieglojumu summu.
113. Darba vietā, kur nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, - starpība starp kalendārā mēneša ienākumu un Likuma 10.panta otrajā daļā noteikto attaisnoto izdevumu summu.
114. Patentmaksa ir pašvaldību noteikts avansa maksājums par atsevišķu veidu saimnieciskās darbības veikšanu. Patentmaksa tiek samaksāta pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas.
115. Ja fiziskā persona gūst ienākumus no saimnieciskās darbības (individuālā darba, īpašuma vai citiem avotiem), tā maksā nodokli par ienākumu gūto no saimnieciskās darbības. Nodoklis tiek maksāts avansa veidā un tiek precizēts, beidzoties taksācijas gadam. 1.nodaļa. Gada apliekamā ienākuma avoti
116. Nodokļa maksātāja gada apliekamais ienākums ir viņa gada ienākums, izņemot šo norādījumu pirmajā daļā minētos neapliekamos ienākumus, no kura tiek atskaitīti: 60.
117. gada neapliekamais minimums; 60.
118. attaisnotie izdevumi; 60.
119. atvieglojumi.
120. Aprēķinātais nodoklis un ienākums, no kura nodoklis tiek aprēķināts, tiek noapa­ļots līdz veseliem santīmiem, atmetot 0,49 santīmus un mazāk vai noapaļojot līdz santīmam 0,50 santīmus un vairāk. 23.piemērs Darbinieka ienākums, no kura aprēķināms nodoklis, ir: A - Ls 54,53; B - Ls 97,
121. Aprēķinātais nodoklis ir: A - 54,53 x 25 % = 13,6325 x 13,63 (Ls); B - 97,30 x 25 % = 24,325 x 24,33 (Ls).
122. Nodokļu maksātāja ar nodokli apliekamo ienākumu veido: 3.tabula Nr. p.k. Ienākumu veids
123. Ienākums no algotā darba.
124. Ienākumi no individuālā darba, uzņēmuma līguma, komercaģenta un māklera darbības.
125. Ienākumi no individuālā uzņēmuma, arī no zemnieku vai zvejnieku saimniecības, ja tie nav uzņēmumu ienākuma nodokļa objekts, un ienākumi no individuālā komersanta darbības.
126. Ienākumi no personālsabiedrības un sadalītā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības pārpalikuma.
127. Ienākumi, ko uzņēmējsabiedrības, uzņēmuma (iestādes, organizācijas) dalībnieki saņem uzņēmējsabiedrības, uzņēmuma (iestādes, organizācijas) likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā.
128. Ienākumi no nekustamā īpašuma (ēku, ēku daļu, dzīvokļu, zemes) iznomāšanas vai izīrēšanas.
129. Ienākumi no lietas (zemes, telpas) nodošanas tālāk apakšnomniekam vai apakšīrniekam.
130. Ienākumi no kustamās mantas iznomāšanas.
131. Ienākumi no intelektuālā īpašuma un tiesībām uz to (autoratlīdzība, izpildītājatlīdzība, zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un viņu mantinieku honorāri) kā arī no tiesībām izmantot tiesības uz intelektuālo īpašumu.
132. No uzņēmējsabiedrībām, uzņēmumiem (iestādēm, organizācijām) saņemtie dāvinājumi.
133. Pensijas neatkarīgi no to izmaksas avota.
134. Citi ienākumi, kas nav minēti šo norādījumu pirmajā daļā.
135. Nosakot fiziskās personas - darbinieka ar algas nodokli apliekamo ienākumu ir jāņem vērā Ministru kabineta 1998.gada 31.marta noteikumi Nr.112 "Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis".
136. Pie ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis, tiek pieskaitīta darba alga, prēmijas, vienreizēja un sistemātiska atlīdzība un citi ienākumi (labumi), ko darbinieks saņem uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata uzņēmējsabiedrībās, valsts uzņēmumos, iestādēs, organizācijās un no fiziskajām personām, kā arī atlīdzība par valsts dienesta pienākumu izpildi un ienākumi no darba līgumu izpildes.
137. Pie ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis netiek pieskaitīti ienākumi, ko fiziskā persona gūst uz tādu darba attiecību pamata, kas paredz šo personu nodarbināt uz iekšzemes uzņēmuma īpašumā vai valdījumā esoša starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, ja kuģis reģistrēts Latvijas Kuģu reģistrā. Minētās personas ienākumi, par kuriem maksājams algas nodoklis, ir uz darba attiecību pamata gūtā ienākuma daļa Ministru kabineta noteikto divu gada (mēneša) minimālo darba algu apmērā.
138. Ar algas nodokli jāapliek atlaišanas pabalsts un citi maksājumi, kurus darba devējs izmaksā darbiniekam atlaišanas gadījumā vai darbam noteiktu ierobežojumu gadījumā.
139. Ar algas nodokli jāapliek darba devēja dāvanas un balvas darbiniekam (arī bijušajam darbiniekam), kuru kopējā vērtība taksācijas gadā pārsniedz minimālās mēnešalgas apmēru (ar nodokli tiek aplikta summa, kura pārsniedz minimālo mēneš­algu). Ja fiziskā persona ir darba ņēmējs pie vairākiem darba devējiem, minētais ir attiecināms uz katru darba devēju. 24.piemērs Darba devējs darbiniekam uzdāvina dāvanu (naudu vai mantu) Ls 90 vērtībā, darbiniekam pie viņa ar nodokli apliekamā ienākuma ir jāpieskaita Ls 10 (minimālā mēnešalga - Ls 80).
140. Ja darbinieks saņem labumu no darba devēja mantiskā vai pakalpojumu veidā (piemēram, televizoru), saņemtā labuma vērtību var veidot mantiskā labuma ekvivalents naudas izteiksmē un summa, kas atbilst nodokļu lielumam no mantiskā labuma ekvivalenta naudas izteiksmē. 25.piemērs Paredzēta dāvana televizors (vērtība Ls 200), atspoguļojot uzņēmuma grāmatvedībā minēto balvu, jāparedz papildus naudas (nodokļu) summa latos 93,
141. Tātad kopējā dāvanas summa būs Ls 293,04, jo, atskaitot no minētās summas sociālās iemaksas Ls 26,37 un algas nodokli Ls 66,67, iegūst dāvanas "tīro" vērtību Ls
143. Ar algas nodokli jāapliek darba devēja dotais labums darbinieka, viņa ģimenes locekļu personīgajam patēriņam, kas izpaužas īpašuma nodošanas vai īpašuma lietošanas tiesību nodošanas veidā, sniegto vai apmaksāto pakalpojumu veidā.
144. Algas nodoklis maksājams saskaņā ar attiecīgā labuma tirgus vērtību neatkarīgi no tā, vai darbinieks var to pārvērst naudas izteiksmē vai nevar. Ar tirgus vērtību ir jāsaprot konkrētā labuma, kas dots darbiniekam, vērtība atbilstoši darba devēja izmaksām.
145. Ja nodokļu administrācijai rodas šaubas par darījuma atspoguļošanas patiesumu, tā var nepiekrist darījuma cenai vai labuma tirgus vērtībai un, pamatojoties uz līdzīgu darījumu analīzi, noteikt citu labuma tirgus cenu vai darījuma vērtību.
146. Ja nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu administrācijas noteiktajam darījuma vērtības vai labuma tirgus vērtības lielumam, tad, saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām", viņam ir tiesības 10 dienu laikā pieprasīt Darījumu novērtējuma komisijas atzinumu.
147. Ar algas nodokli ir jāapliek darba devēja segtie izdevumi par darbinieka: 73.
148. dzīvojamo telpu, vasarnīcas, garāžas un saimniecības ēku īri; 73.
149. komunālajiem pakalpojumiem, patērēto elektroenerģiju, tālruņa abonēšanu un sarunu apmaksu; 73.
150. mājsaimniecībai nepieciešamā personāla algošanu.
151. Ar algas nodokli ir jāapliek labums, kas gūts, lietojot dzīvokli, kura uzturēšanas izdevumus sedz darba devējs.
152. Ar algas nodokli ir jāapliek jebkuri tiešie vai netiešie darba devēja pabalsti, kā arī darbinieka un viņa ģimenes locekļu izdevumi, kuri saistīti ar izklaides pasākumiem, ceļojumiem, ārstniecību, izglītību (arī darba devēja stipendijas), ēdināšanu un atspirdzinošu dzērienu iegādi, kurus sedz darba devējs, un kurus ir iespējams personificēt, t.i., pieskaitīt konkrētā darbinieka apliekamajam ienākumam. 26.piemērs Darba devējs darbiniekam apmaksā braucienu (ekskursiju) uz ārzemēm. Šajā gadījumā ekskursijas apmaksāšana ir darbinieka saņemtais labums no darba devēja, kurš ir personificējams, un līdz ar to, ir apliekams ar algas nodokli. 27.piemērs Darba devējs ir sedzis darbinieka mācību maksu augstskolas Juridiskajā fakultātē. Šajā gadījumā mācību maksas segšana ir darbinieka saņemtais labums no darba devēja, kurš ir personificējams, un līdz ar to ir apliekams ar algas nodokli.
153. Ar algas nodokli nav jāapliek uzņēmuma izdevumi darbiniekam, ja tos nav iespējams personificēt. 28.piemērs Uzņēmums rīko sporta sacensības un īrē sporta kompleksu. Dalībniekiem paredzētas brokastis. Sacensībās piedalās gan sava, gan citu uzņēmumu darbinieki. Visbiežāk šādos un analoģiskos gadījumos nav iespējams noteikt katra konkrētā cilvēka gūto labumu, līdz ar to arī minētie izdevumi ir jāattiecina uz uzņēmuma ar saimniecisko darbību nesaistītajām izmaksām un par tām jāpalielina uzņēmuma ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais ienākums.
154. Algas nodoklis jāmaksā par ienākumiem, kas gūti kā starpība starp darbinieka noguldījumam (depozītam) noteikto procentu likmi un kredītiestādes noteikto noguldījuma (depozīta) parasto procentu likmi, ja darba devējs noteicis darbinieka noguldījumam (depozītam) augstākus noguldījuma (depozīta) procentus par attiecīgajā kredītiestādē noteiktajiem parastajiem noguldījuma (depozīta) procentiem. Minētais attiecas tikai uz tiem darba ņēmējiem, kuru darba devējs ir kredītiestāde.
155. Algas nodoklis jāmaksā par labumu, ko darbinieks guvis (mājsaimniecībai vai personīgajam patēriņam) no darba devēja konta kredītiestādē apmaksātajiem izdevumiem (arī izmantojot debetkarti un kredītkarti), ja darbinieks nav atmaksājis darba devējam šos izdevumus.
156. Ar algas nodokli tiek aplikti arī citi ienākumi, maksājumi un labumi, kas saņemti no darba devēja un nav ar nodokli neapliekami ienākumi.
157. Darba devēja izdevumi, kas nepieciešami Darba aizsardzības likuma 15.,
158. un 25.pantā noteikto darba aizsardzības prasību izpildei, ir ienākumi, par kuriem nav jāmaksā algas nodoklis. Darba aizsardzības likums nosaka, ka darba devējam ir pienākums nodrošināt darba aizsardzības sistēmas darbību uzņēmumā. Ar darba aizsardzību saistītos izdevumus sedz darba devējs.
159. Darba aizsardzības likuma 15.pants nosaka, ka darba devējs nodrošina obligātu veselības pārbaudi tiem nodarbinātajiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori, un tiem nodarbinātajiem, kuriem darbā ir īpaši apstākļi. Kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude, nosaka Ministru kabineta 2004.gada 8.jūnija noteikumi Nr.527 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude". Izdevumus, kas saistīti ar nodarbināto obligātām veselības pārbaudēm, sedz darba devējs. Savukārt izdevumus, kas saistīti ar obligātām veselības pārbaudēm pirms darba tiesisko vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas, pēc savstarpējas vienošanās sedz attiecīgā persona no saviem līdzekļiem vai darba devējs.
160. Darba aizsardzības likuma 22.pants nosaka, ka tiem nodarbinātajiem, kuriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem noteikta īpaša aizsardzība (personām līdz 18 gadu vecumam, grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā, invalīdiem, nodarbinātajiem, kas iekļauti šā likuma 7.panta otrajā daļā minētajos sarakstos), atbilstoši darba vides riska novērtējumam, kā arī ārsta atzinumam ir tiesības uz darba devēja noteiktiem papildu atvieglojumiem.
161. Darba aizsardzības likuma 7.panta otrā daļa paredz, ka darba devējs dokumentē darba vides riska novērtēšanas rezultātus un sastāda to profesiju (amatu) vai darba vietu sarakstu, kurās: 83.
162. nodarbināto veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori; 83.
163. nodarbinātajiem darbā ir īpaši apstākļi; 83.
164. nodarbināto darbs ir saistīts ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai.
165. Kārtību, kādā veicama darba vides iekšējā uzraudzība, tai skaitā darba vides riska novērtēšana, nosaka Ministru kabineta 2001.gada 23.augusta noteikumi Nr.379 "Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība". 29.piemērs Darba devējs, pamatojoties uz Darba aizsardzības likumu un uz tā pamata izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem, nodrošina darbiniekus, kuru veselību ietekmē kaitīgie darba vides faktori, ar pienu. Minētie izdevumi par pienu ir uzskatāmi par darba devēja izdevumiem, par kuriem algas nodoklis nav jāmaksā. 30.piemērs Darba devējs, pamatojoties uz Darba aizsardzības likumu un Ministru kabineta 2002.gada 6.augusta noteikumiem Nr.343 "Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju", nodrošina darbinieku, kurš, veicot savus darba pienākumus, katru darba dienu vismaz divas stundas strādā ar displeju, redzes pārbaudi pie oftalmologa. Pārbaudē konstatēts, ka darbiniekam darba pienākumu veikšanai nepieciešamas brilles, ar kurām darba devējs to nodrošina. Minētie izdevumi par redzes pārbaudi un briļļu iegādi ir uzskatāmi par darba devēja izdevumiem, par kuriem algas nodoklis nav jāmaksā.
166. Algas nodoklis nav jāmaksā par darba devēja piešķirtajiem labumiem un maksājumiem, kas saistīti ar izdevumiem, kuri radušies darbiniekam sakarā ar darba pienākumu izpildi, kā arī maksājumi, ko darba devējs veicis, lai kompensētu darbinieka izdevumus, kas saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" un Likumu attiecināmi uz darba devēja izdevumiem.
167. Ar algas nodokli nav apliekami darba devēja segtie izdevumi: 86.
168. par darbinieka apmācību, lai iegūtu, uzlabotu vai paplašinātu darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamās iemaņas un zināšanas (izņemot vispārējās izglītības iegūšanu un augstākās izglītības iegūšanu, ja 87.punktā nav noteikts citādi); 86.
169. par darbinieka profesionālās sagatavotības paaugstināšanu kursos un semināros.
170. Ar algas nodokli nav apliekama darba devēja segtā mācību maksa vai atmaksātā studiju kredīta pamatsumma par darbinieku, kas tematiskajā grupā "Dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas" vai "Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība" apgūst: 87.
171. bakalaura studiju programmu; 87.
172. jebkura līmeņa profesionālo studiju programmu; 87.
173. maģistra studiju programmu vai studē doktorantūrā jebkurā studiju virzienā.
174. 87.punktā noteiktais ir spēkā no 2005.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim un to piemēro mācību maksai par 2004./2005., 2005./2006., 2006./2007., 2007./
175. un 2008./2009.akadēmisko gadu. 31.piemērs Students ir samaksājis mācību maksu par 2004./2005.akadēmiskā gada I semestri 2004.gada septembrī, darba devējs to var segt, neiekļaujot darbinieka ar algas nodokli apliekamajā ienākumā, sākot ar 2005.gada 1.janvāri. Savukārt, ja students būs samaksājis mācību maksu par 2008./2009.akadēmiskā gada II semestri 2009.gada februārī, darba devējs to var segt, neiekļaujot darbinieka ar algas nodokli apliekamajā ienākumā, līdz 2009.gada 31.decembrim.
176. Ar algas nodokli nav apliekama darba devēja segtā mācību maksa vai atmaksātā studiju kredīta pamatsumma par darbinieku, ja darba ņēmējs kopā ar maksājuma dokumentu darba devējam iesniedz augstskolas izziņu, kas apliecina, ka darba ņēmējs apgūst 87.punktā minēto programmu vai studē doktorantūrā. 32.piemērs Ja darba devējs apmaksā datorkursus savam darbiniekam (grāmatvedim), tad šī datorkursu maksa nav apliekama ar algas nodokli. Savukārt, ja darba devējs sedz daļu vai visu maksu par darbinieka mācībām augstākajā mācību iestādē - bakalaura grāda iegūšanai (specialitāte neatbilst 87.punktā minētajām), tad mācību maksa ir apliekama ar algas nodokli.
177. Ar algas nodokli nav apliekama darba devēja izmaksāta atlīdzība darbiniekam par darbā gūto kaitējumu veselībai, ja atlīdzība izmaksāta par kaitējumu, kurš gūts laikposmā līdz 1997.gada 1.janvārim, vai darbinieka nāves gadījumā - par darba devēja izmaksātu atlīdzību darbinieka apgādībā bijušām personām. Gadījumus, kad darba devējam jāizmaksā atlīdzība par darbā gūto kaitējumu, reglamentē: 90.
178. 1995.gada 2.novembra likums "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"; 90.
179. Ministru kabineta 2001.gada 23.augusta noteikumi Nr.378 "Darbā nodarītā kaitējuma atlīdzības aprēķināšanas, finansēšanas un izmaksāšanas kārtība".
180. Ar algas nodokli nav jāapliek izdevumu kompensācija, ko darba devējs samaksājis darbiniekam par personiskā transportlīdzekļa izmantošanu darba vajadzībām, kas var ietvert atlīdzību par transportlīdzekļa nolietojumu, profilaktisko apkopi un remontu, izdevumus par iegādāto degvielu, ja starp darba devēju un darba ņēmēju ir noslēgts nomas līgums par darbinieka personiskā transportlīdzekļa izmantošanu darba vajadzībām un ja attiecīgie izdevumi ir apliecināti ar attaisnojuma dokumentiem, kuros norādīts minētais izlietojums.
181. Ja darbinieks ir reģistrējies VID teritoriālajā iestādē pēc savas dzīvesvietas kā persona, kas iznomā tai piederošo īpašumu, tad darba devējs, maksājot savam darba ņēmējam nomas maksu par personiskā transportlīdzekļa izmantošanu, izmaksājamo summu var nedalīt atsevišķās daļās (atsevišķi maksu par nomu un atsevišķi kompensāciju par transportlīdzekļa nolietojumu, profilaktisko apkopi un remontu, izdevumus par iegādāto degvielu), jo šajā gadījumā attaisnojuma dokumentus par saviem izdevumiem VID teritoriālajā iestādē iesniegs pats darbinieks. Ņemot vērā minēto, algas nodoklis no izmaksājamās summas šajā gadījumā nav jāietur, bet jānosūta paziņojums par izmaksātajām summām.
182. Ja darbinieks nav reģistrējies VID teritoriālajā iestādē pēc savas dzīvesvietas kā persona, kas iznomā tai piederošo īpašumu, tad darba devējs, izmaksājot savam darba ņēmējam nomas maksu par personiskā transportlīdzekļa izmantošanu, izmaksāto nomas maksu obligāti apliek ar nodokli, sociālās iemaksas minēto izmaksu gadījumā nav jāveic. Darbinieka papildu izdevumi par transportlīdzekļa profilaktisko apkopi un remontu, izdevumi par iegādāto degvielu tiek kompensēti tikai tad, ja darbinieks darba devējam iesniedz attaisnojuma dokumentus, kuros norādīts minētais izlietojums. Izdevumu kompensācija uzskatāma par ienākumu, par kuru nav jāmaksā algas nodoklis tikai tad, ja izdevumi, kurus darba devējs kompensē savam darbiniekam, ir saistīti ar transportlīdzekļu izmantošanu uzņēmuma darba vajadzībām.
183. Fiziskās personas ar nodokli apliekamie ienākumi nav ienākumi, ko atbilstoši Padomes 1968.gada 29.februāra regulai Nr. 259/68 fiziskā persona - Latvijas Republikas rezidents - saņem no Eiropas Kopienas (tās institūcijām) un kurus apliek ar Kopienas nodokli saskaņā ar Padomes 1968.gada 29.februāra regulu Nr. 260/
185. Kopienas ierēdņiem un citiem darbiniekiem piemēro Eiropas Savienības kopbudžetā ieskaitāmo nodokli no algas, atalgojuma un atlīdzības, ko Kopiena tiem izmaksājusi. Pamatojoties uz regulu Nr. 260/68, šo nodokli atskaita pirms algas, atalgojuma un atlīdzības izmaksas. Kopienas izmaksātā alga, atalgojums un atlīdzība netiek aplikta ar Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļiem, tātad Latvijas Republikā tā nav apliekama ar nodokļiem.
186. No maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz darbinieka labā darba devēja veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summas, kuras kopā nepārsniedz 10 % no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, un iemaksātās dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas, kas nepārsniedz 10 % no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, bet ne vairāk kā 180 latus gadā, ja izpildīti šādi nosacījumi: 96.
187. darbības termiņš dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) nav īsāks par pieciem gadiem; 96.
188. darbības termiņš dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumam (bez līdzekļu uzkrāšanas) nav īsāks par vienu gadu; 96.
189. dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma noteikumi paredz, ka apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas gadījumu izmaksā apdrošinātajai personai (vai tās labuma guvējam), citas summas, kas saistītas ar līguma darbību vai tā pārtraukšanu, izmaksā darba devējam un neparedz aizdevumu izsniegšanu apdrošinātajām personām.
190. Par fiziskās personas bruto darba samaksu uzskatāma darbinieka darba samaksa, no kuras nav atskaitītas Likumā atskaitīšanai atļautās summas (neapliekamais minimums, nodokļa atvieglojumi, attaisnotie izdevumi) un ieturējumu summas, kas saskaņā ar likumiem var tikt ieturētas no personas darba samaksas, kā arī ieturētā algas nodokļa summa. Bruto darba samaksa ir visu Darba likumā ietverto darba samaksas elementu kopums: amatalga (mēnešalga), samaksa par papildu darbu (darbu apvienošana, uz laiku prombūtnē esoša darbinieka pienākumu izpilde), samaksa par virsstundu darbu, samaksa par darbu svētku dienās un brīvdienās, samaksa par nakts darbu, kā arī izmaksas materiālajai stimulēšanai (prēmijas par darba kvalitatīvu izpildi, prēmijas par gada rezultātiem un citas prēmijas) un citi darba koplīgumā paredzēto izmaksu veidi. Bruto darba samaksa neietver fiziskajai personai uz darba attiecību pamata piešķirto papildu labumu vērtību.
191. Likums "Par apdrošināšanas līgumu" nosaka, ka: 98.
192. apdrošināšanas prēmija ir apdrošināšanas polisē noteiktais maksājums par apdrošināšanu; 98.
193. labuma guvējs personu apdrošināšanā ir persona, kurai izmaksājama apdrošināšanas atlīdzība atbilstoši apdrošināšanas līgumam. 33.piemērs 2004.gadā darba devējs darbinieka labā veica šādus maksājumus: 4.tabula Nr. p. k. Maksājuma veids Summa (Ls) Līguma darbības termiņš Vai attiecīgais maksājums jāapliek ar algas nodokli? Apliekamais ienākums (Ls) 1 2 3 4 5 6 Darbinieka bruto darba samaksa 2004.gadā bija 3000 latu
194. Dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmija 50 trīs gadi jā, jo saskaņā ar Likuma 8.panta piektās daļas 1.punktu šāda līguma darbības termiņš nedrīkst būt īsāks par pieciem gadiem 50
195. Iemaksas privātajā pensiju fondā 320 - apliek to iemaksu daļu, kura kopā ar dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumiem pārsniedz 10 % no darbinieka bruto darba samaksas 320 - (3000 × 10 %) = 20 (darba devēja veiktās iemaksas privātajā pensiju fondā - 10 % no darbinieka bruto darba samaksas)
196. Veselības apdrošināšanas prēmija 250 viens gads apliek to prēmijas daļu, kura pārsniedz mazāko no diviem skaitļiem: 10 % no bruto darba samaksas vai 180 latus 250 - 180 = 70 (darba devēja iemaksātā veselības apdrošināšanas prēmija - 180 lati) Darbinieka bruto samaksa 2004.gadā bija 1000 latu
197. Dzīvības apdrošināšanas (bez līdzekļu uzkrāšanas) prēmija 130 divi gadi apliek to prēmijas daļu, kura pārsniedz mazāko no diviem skaitļiem: 10 % no bruto darba samaksas vai 180 latus 130 - ( 1000 x 10 %) = 30 (darba devēja iemaksātā dzīvības apdrošināšanas prēmija - 10 % no bruto darba samaksas) Darbinieka bruto darba samaksa 2004.gadā bija 10 000 latu
198. Iemaksa privātajā pensiju fondā 800 - nav jāapliek, jo saskaņā ar Likuma 8.panta piekto daļu, iemaksa privātajā pensiju fondā drīkst sastādīt 10 % no bruto darba samaksas (800 + 500) - (10 000 x 10%) = 300 (dzīvības apdrošināšanas prēmijas un pensiju fonda iemaksas summa- 10% no bruto darba samaksas) Dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmija 500 pieci gadi ir jāapliek tā prēmijas daļa, kura kopā ar iemaksām privātajā pensiju fondā pārsniedz 10 % no darbinieka bruto darba samaksas
199. Pirms darbinieka mēneša darba ienākuma aplikšanas ar algas nodokli darba devējs ir tiesīgs atskaitīt no darbinieka mēneša darba ienākuma arī tos darbinieka paša veiktos dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumus un iemaksas privātajos pensiju fondos, kuras veiktas uz kolektīvā vai individuālā līguma pamata un kuras: 99.
200. kopā ar darba devēja darbinieka labā veiktajiem maksājumiem nepārsniedz noteikto ierobežojuma apmēru 10 % no darbinieka mēneša bruto darba samaksas; 99.
201. uz darbinieka iesnieguma pamata veicis darba devējs, ieturot tās no darbinieka darba ienākuma. 2.nodaļa. Attaisnotie izdevumi.
202. Likums nosaka attaisnotos izdevumus, kuri tiek atskaitīti no maksātāja gada apliekamā ienākuma apjoma.
203. Pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitītas veiktās sociālās iemaksas. Sociālās iemaksas tiek atskaitītas no mēneša ienākuma apjoma pirms darbinieka ienākuma aplikšanas ar algas nodokli. Saimnieciskās darbības veicēju veiktās sociālās iemaksas iekļaujamas izdevumos, sastādot gada ienākumu deklarācijas D3 pielikumu. Par fiziskās personas attaisnotajiem izdevumiem ir atzīstamas sociālās iemaksas saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu".
204. No gada apliekamo ienākumu apjoma pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli tiek atskaitīti izdevumi par maksātāja un viņa ģimenes locekļu kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu, par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem apdrošināšanas sabiedrībām, kas izveidotas un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu. Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumi Nr.336 "Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem" (turpmāk - noteikumi Nr.336).
205. Attaisnotie izdevumi ir atskaitāmi no gada apliekamo ienākumu apjoma, tātad - deklarējot. Tas nozīmē, ka fiziskajai personai, kura vēlas piemērot attaisnotos izdevumus, ir jāaizpilda gada ienākumu deklarācija. Ja maksātājs dokumentus, kas apliecina attaisnotos izdevumus, nav laikus iesniedzis VID teritoriālajā iestādē, tie tiek ņemti vērā tikai par laikposmu, kas nepārsniedz vienu pirmstaksācijas periodu.
206. piemērs Dokumenti, kas apliecina attaisnotos izdevumus un kas izsniegti 2004.gadā, ir ņemami vērā līdz 2005.gada beigām.
207. Fiziskās personas - iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja attaisnotajos izdevumos par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem ietveramo izdevumu kopējā summa taksācijas gada laikā nepārsniedz maksātājam un viņa ģimenes locekļiem Ls 150 katram. 35.piemērs Ja maksātājs taksācijas gada laikā ir samaksājis par mācībām augstskolā Ls 200 un iegādājies veselības apdrošināšanas polisi par Ls 50, tad taksācijas gadā viņa attaisnotajos izdevumos ir iekļaujami Ls
209. Fiziskā persona - iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs var samazināt savu apliekamo ienākumu par saviem, kā arī par savu ģimenes locekļu attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstniecības pakalpojumiem. Par fiziskās personas ģimenes locekļiem ir uzskatāmi: 105.
210. fiziskās personas vecāki; 105.
211. fiziskās personas vecvecāki; 105.
212. fiziskās personas bērni; 105.
213. fiziskās personas mazbērni; 105.
214. fiziskās personas laulātais; 105.
215. fiziskās personas audzināšanā paņemts bērns, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt uzturnaudu (alimentus) tikmēr, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai; 105.
216. fiziskās personas brālis, māsa, kas ir jaunāki par 18 gadiem, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku; 105.
217. fiziskās personas apgādībā esošu personu apgādājamie; 105.
218. persona, kuras labā pēc tiesas sprieduma no maksātāja tiek piedzīta uzturnauda (alimenti); 105.
219. maksātāja aizbildnībā vai aizgādnībā esoša persona.
220. Katras personas attaisnotos izdevumus drīkst atskaitīt no apliekamā ienākuma tikai vienreiz, nepārsniedzot maksimālo normu Ls
221. Tas nozīmē, ka, ja par personu, kura pati nav maksātāja, taksācijas gada laikā ir samaksāti par mācībām augstskolā Ls 300, tad taksācijas gada attaisnotajos izdevumos ir iekļaujami Ls 150 tikai vienam viņas ģimenes loceklim.
222. Noteikumi Nr.336 nosaka šādus attaisnotos izdevumus par izglītību: 107.
223. izdevumi par augstākās un visu pakāpju profesionālās izglītības iegūšanu valsts akreditētās Latvijas Republikas izglītības iestādēs vai apgūstot valsts akreditētās izglītības programmas (ieskaitot arī izdevumus par mācībām sagatavošanas nodaļās); 107.
224. izdevumi par specialitātes iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs vai apgūstot valsts akreditētās izglītības programmas; 107.
225. izdevumi par apmācību darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamo iemaņu iegūšanai un uzlabošanai, kā arī zināšanu paplašināšanai; 107.
226. izdevumi par profesionālās sagatavotības līmeņa paaugstināšanu.
227. Izdevumi par mācībām neietver to mācību maksas daļu, kas paredzēta trans­porta izdevumiem uz mācību vietu un atpakaļ, mājokļa īrei un tajā izmantotajiem komunālajiem pakalpojumiem, kā arī ēdināšanas izdevumiem mācību laikā. Attaisnotajos izdevumos neiekļauj izdevumus par augstākās un visu pakāpju profesionālās izglītības, kā arī specialitātes iegūšanu ārvalstu mācību iestādēs.
228. Noteikumi Nr.336 nosaka šādus attaisnotos ārstnieciskos izdevumus: 109.
229. izdevumi par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu; 109.
230. veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumi saskaņā ar veselības apdrošināšanas līgumu (bez līdzekļu uzkrāšanas) ar apdrošināšanas sabiedrībām, kas izveidotas un darbojas atbilstoši Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumam.
231. Attaisnotajos izdevumos par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu var ieskaitīt: 110.
232. izdevumus par tiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kurus nesedz slimokases; 110.
233. veiktās pacienta iemaksas; 110.
234. ar ārstēšanos rehabilitācijas iestādēs saistītos izdevumus; 110.
235. izdevumus par endoprotēžu un cita veida ar cilvēka organismu savienotu protēžu izgatavošanu un iegādi, ja par to nav samaksāts no slimokases vai citu personu līdzekļiem.
236. Attaisnotajos izdevumos par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu nevar ieskaitīt: 111.
237. redzes asumu koriģējošu optikas izstrādājumu (briļļu un lēcu) iegādes izdevumus; 111.
238. izdevumus par ārstniecības līdzekļu (ārstniecisko preparātu, zāļu un vitamīnu), medicīnas ierīču un preču iegādi, izņemot veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanai izmantoto ārstniecības līdzekļu, medicīnas ierīču un preču iegādes izdevumus, par ko nemaksā no slimokases līdzekļiem. 36.piemērs Attaisnotajos ārstnieciskajos izdevumos var ieskaitīt izdevumus par vakcinēšanos, kuri ietver arī izdevumus par vienreizlietojamās šļirces un vakcīnas iegādi.
239. Noteikumos Nr.336 noteiktais taksācijas gada attaisnoto izdevumu ierobežojums (Ls 150) neattiecas uz: 112.
240. izdevumiem par plānotajām operācijām; 112.
241. zobārstnieciskajiem pakalpojumiem (ieskaitot zobu protezēšanu). Šie izdevumi taksācijas gadā atskaitāmi no maksātāja apliekamā ienākuma pilnā apmērā. 37.piemērs Ja maksātājs taksācijas gada laikā ir samaksājis par plānveida operāciju Ls 600, tad visa summa ir iekļaujama taksācijas gada attaisnotajos izdevumos.
242. Ja izglītības un ārstniecisko izdevumu, izņemot izdevumu par plānveida operācijām un zobārstniecības pakalpojumiem, taksācijas gada kopsumma maksātājam vai viņa ģimenes loceklim pārsniedz Ls 150, maksātājs izdevumu pārsnieguma daļu var attiecināt uz nākamo piecu taksācijas gadu apliekamo ienākumu hronoloģiskā secībā. 38.piemērs Ja maksātājs taksācijas gada laikā ir samaksājis par mācībām augstskolā Ls 400 un iegādājies veselības apdrošināšanas polisi par Ls 50, tad taksācijas gadā viņa attaisnotajos izdevumos ir iekļaujami Ls 150, savukārt uz nākamajiem taksācijas gadiem ir pārnesami Ls
244. Izglītības un ārstnieciskie izdevumi, izņemot izdevumus par plānveida operācijām un zobārstniecības pakalpojumiem, pārnesami uz nākamajiem pieciem taksācijas gadiem arī gadījumā, ja fiziskai personai taksācijas gadā nav bijuši ar nodokli apliekami ienākumi.
245. Ja maksātājs taksācijas gada laikā ir samaksājis par plānveida operāciju vai zobārstniecības pakalpojumiem summu, kura pēc citu Likumā maksātājam paredzēto summu atskaitīšanas pārsniedz atlikušo maksātāja apliekamā ienākuma apmēru, tad attaisnotajos izdevumos taksācijas gadā neiekļautā summa nav atskaitāma no nākamo taksācijas gadu apliekamā ienākuma.
246. Maksātāja izdevumus par plānveida operāciju vai zobārstniecības pakalpojumiem, kuri pēc citu maksātājam Likumā paredzēto summu atskaitīšanas pārsniedz atlikušo maksātāja apliekamā ienākuma apmēru, var sadalīt starp maksātāja ģimenes locekļiem, kuriem ir tiesības uz attaisnotajiem izdevumiem par maksātāju, bet attiecībā uz maksātāja ģimenes locekli šo izdevumu pārsnieguma summu var sadalīt starp maksātāju un citām personām, kurām ir tiesības uz attaisnotajiem izdevumiem par maksātāja ģimenes locekli. 39.piemērs Fiziskā persona par taksācijas gada laikā gūtajiem ienākumiem ir samaksājusi iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 300 (ienākums, no kura aprēķināts nodoklis bija Ls 1 200 = Ls 300 x 4). Minētai personai ir bijuši attaisnotie izdevumi par plānveida operāciju Ls 2
247. Savā gada ienākumu deklarācijā persona var iekļaut tikai daļu no minētajiem izdevumiem, t.i., Ls 1 200, jo atmaksājamā summa nedrīkst pārsniegt taksācijas gadā samaksāto nodokļa summu (Ls 300). Atlikušo summu Ls 800 šī persona drīkst sadalīt starp saviem ģimenes locekļiem, kuriem ir tiesības uz attaisnotajiem izdevumiem par maksātāju.
248. Pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitītas summas, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodotas Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu, un budžeta iestādēm, bet šīs summas nedrīkst pārsniegt 20 procentus no apliekamā ienākuma lieluma.
249. Norādījumu 117.punktā minētās ziedojuma vai dāvinājuma summas tiek atskaitītas no maksātāja gada apliekamā ienākuma, sastādot gada ienākumu deklarāciju. Gada ienākumu deklarācijai ir pievienojami dokumenti, kas apliecina maksātāja taksācijas gada laikā veiktos ziedojumus. 40.piemērs Fiziskā persona reliģiskajai organizācijai taksācijas gadā ziedojusi Ls
250. Fiziskās personas gada apliekamais ienākums ir Ls
251. Deklarācijas 08.rindā "Attaisnotie izdevumi (ziedojumi un dāvinājumi)" drīkst uzrādīt tikai 20 % no apliekamā ienākuma, kurš uzrādīts deklarācijas 03.rindā, t.i., 20% no Ls 1000 = Ls 200, nevis visu ziedoto summu Ls
253. Nauda vai citas lietas, kuras fiziskā persona - nodokļa maksātājs - bez atlīdzības nodod sabiedriskā labuma organizācijai, kurai šāds statuss piešķirts saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu tās statūtos, satversmē vai nolikumā noteikto mērķu sasniegšanai, vai budžeta iestādei, uzskatāmas par ziedojumu, ja saņēmējam nav noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību.
254. Norādījumu 117.punktā minētās atlaides nepiemēro, ja nodokļa maksātāja ziedojuma saņēmējam noteiktajā ziedojuma mērķī ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu personu kā ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīta persona.
255. Pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru izdevumi, kuri saistīti ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu un par kuriem autori saņem autoratlīdzību (honorāru).
256. Ienākuma izmaksātājs taksācijas gada laikā, aprēķinot no fiziskajai personai izmaksājamās autoratlīdzības (honorāra) summas izmaksas brīdī ieturamo nodokli, ņem vērā ar šī ienākuma gūšanu saistītos izdevumus noteikto normu apmērā. Izdevumu apliecināšanai noteikto normu apmērā nav nepieciešams iesniegt vai uzrādīt šos izdevumus apliecinošus dokumentus. 5.tabula Nr. p. k. Izdevumu norma (%) Autordarbs, par kuru tika izmaksāts honorārs (autoratlīdzība)
257. 40 1) par mūzikas darbu (operas, baleti, operetes, mūzika citiem skatuves darbiem, kamerdarbi, simfoniskie, vokāli simfoniskie un kora darbi, darbi pūtējorķestrim) radīšanu un publicēšanu; 2) par skulptūru, monumentāli dekoratīvās glezniecības, dekoratīvi lietišķās un noformētājas mākslas, stājglezniecības, teātra dekorāciju mākslas un dažādas tehnikas grafikas darbu radīšanu;
258. 30 1) par māksliniecisku grafiku un fotodarbu radīšanu iespiešanai un izstādēm, kā arī datorgrafiku un videodarbu radīšanu; 2) par atklājumu, izgudrojumu un rūpniecības paraugu radīšanu (no honorāra par to izmantošanu pirmajos divos gados);
259. 25 par citiem mūzikas darbiem;
260. 20 1) par arhitektūras darbu radīšanu; 2) par dizaina projektu radīšanu;
261. 15 par citu šajā noteikumu punktā neminētu darbu radīšanu.
262. Fiziskā persona, kurai no izmaksātās autoratlīdzības (honorāra) summas taksācijas gada laikā ir aprēķināts un ieturēts nodoklis, gada ienākumu deklarāciju var iesniegt gadījumā, ja tās faktiskie ar zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu saistītie izdevumi, kas apliecināti ar attaisnojuma dokumentiem, pārsniedz noteiktās izdevumu normas. Ja persona nevar uzrādīt izdevumus apliecinošus dokumentus, attiecīgās darbības veida taksācijas gada apliekamā ienākuma aprēķinā izdevumi tiek ņemti vērā tabulā uzrādītajā apmērā.
263. Minētās izdevumu normas piemēro, ja zinātnes, literatūras vai mākslas darbs, atklājums, izgudrojums vai rūpnieciskais paraugs, par kuru saņemta autor­atlīdzība (honorārs), nav radīts, izdots, izpildīts vai citādi izmantots darba attiecību ietvaros, kas izriet no darba līguma, vai darba devējs autoratlīdzības (honorāra) saņēmējam nav atlīdzinājis kādu no Likuma 10.panta pirmās daļas 4.punktā minētajiem maksātāja izdevumiem. 41.piemērs Rakstnieks saņēma autoratlīdzību (honorāru) par literāra darba manuskriptu. Dokumentāri apliecinātie ar darba radīšanu saistītie izdevumi sasniedza 25% autor­atlīdzības (honorāra) summas. Saskaņā ar Likumu nodokli ieturēja autoratlīdzības (honorāra) izmaksas vietā. Aprēķinot nodokli, tika ņemtas vērā noteiktās autora izdevumu normas (15 %). Lai atgūtu pārmaksāto nodokli, rakstniekam jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, kurā jāuzrāda ar dokumentiem apliecināti autora izdevumi.
264. No gada apliekamo ienākumu apjoma pirms tā aplikšanas ar nodokli tiek atskaitītas saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par privātajiem pensiju fondiem" izveidotajos privātajos pensiju fondos vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētajos pensiju fondos izdarītās iemaksas, kas kopā ar apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, kuri izdarīti atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļa uzkrāšanu), nepārsniedz 10 % no personas gada apliekamā ienākuma. Ja iemaksas privātajos pensiju fondos veic pati fiziskā persona, tad tās tiek atskaitītas no gada apliekamā ienākuma, sastādot gada ienākumu deklarāciju.
265. No gada apliekamo ienākumu apjoma pirms tā aplikšanas ar nodokli tiek atskaitīti apdrošināšanas prēmiju maksājumi, kas atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) izdarīti apdrošināšanas sabiedrībai, kura nodibināta un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētai apdrošināšanas sabiedrībai, ievērojot Likuma 8.panta piektās daļas 1.,
266. un 3.punkta nosacījumus, un kopā ar iemaksām privātajos pensiju fondos nepārsniedz 10 % no personas gada apliekamā ienākuma. Ja apdrošināšanas prēmiju maksājumus veic pati fiziskā persona, tad tie tiek atskaitīti no gada apliekamā ienākuma, sastādot gada ienākumu deklarāciju. 3.nodaļa. Maksātāja gada neapliekamais minimums
267. Saskaņā ar Likuma 12.pantu maksātāja gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta summa vienas personas gada neapliekamā minimuma apmērā. Gada neapliekamais minimums ir visu gada mēnešu neapliekamo minimumu summa.
268. Mēneša neapliekamā minimuma apmēru taksācijas gadam nosaka Ministru kabinets līdz pirmstaksācijas gada 30.jūnijam.
269. Mēneša neapliekamā minimuma apmēru 2005.gadam nosaka likuma "Par valsts budžetu 2005.gadam" 23.pants un tas ir 26 lati.
270. Saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumiem Nr.222 "Kārtība, kādā izsniedzama algas nodokļa grāmatiņa" ar algas nodokļa grāmatiņu palīdzību tiek nodrošināta pareiza neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojumu piemērošana.
271. Nodokļa maksātājus reģistrē un grāmatiņas izsniedz VID teritoriālās iestādes pēc nodokļa maksātāju dzīvesvietas vai pilsētu (izņemot republikas pilsētas un rajonu pilsētas) un pašvaldību pārvaldes institūcijas. Lai saņemtu grāmatiņu, fiziskām personām jāuzrāda pase vai cits dokuments, kurā norādīts personas kods.
272. Katram Latvijas Republikas rezidentam var būt tikai viena algas nodokļa grāmatiņa. Nodokļa maksātājs grāmatiņu iesniedz pamatdarba vietā (uzņēmumā, uzņēmējsabiedrībā, iestādē, organizācijā vai fiziskajai personai - darba devējam), uzsākot darba attiecības, vai vietā, kuru tas uzskata par galveno ienākuma gūšanas vietu, pirms ienākuma gūšanas.
273. Mēneša neapliekamo minimumu piemēro, aprēķinot algas nodokli tikai ienākuma gūšanas (izmaksas) vietā, kurā iesniegta algas nodokļa grāmatiņa.
274. Likuma 12.pantā noteikto vispārējo nodokļa maksātāja neapliekamo minimumu nepiemēro personām, kuras saņem pensiju, kā arī personām, kuras saskaņā ar likumiem ir atzītas par invalīdiem, politiski represētām personām vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.
275. Lai saimnieciskās darbības veicējiem pie avansa maksājumu aprēķināšanas piemērotu neapliekamo minimumu, nodokļa maksātājam algas nodokļa grāmatiņa jāiesniedz VID teritoriālajā iestādē. 42.piemērs Ja fiziskā persona strādā algotu darbu un vienlaicīgi veic saimniecisko darbību, tad tā var izvēlēties, vai algas nodokļa grāmatiņu iesniegt darba vietā vai arī VID teritoriālajā iestādē, kur neapliekamais minimums un atvieglojumi tiek ņemti vērā pie avansa maksājumu aprēķina.
276. Aizpildot gada ienākumu deklarāciju, gada neapliekamais minimums tiek piemērots katram nodokļu maksātājam, izņemot personām, kurām pensija ir piešķirta atbilstoši likumam "Par valsts pensijām" vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, vai kuras saskaņā ar likumiem ir atzītas par invalīdiem, politiski represētām personām vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. 43.piemērs Fiziskā persona taksācijas gadā no janvāra līdz maijam darba vietā nav iesniegusi algas nodokļa grāmatiņu. No jūnija mēneša darbinieks iesniedz algas nodokļa grāmatiņu, un no šī laika darba vietā sāk piemērot neapliekamo minimumu Ls 26 mēnesī. Taksācijas gada laikā darba vietā tiek piemērots neapliekamais minimums Ls 26 x 7 = Ls
277. Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, fiziskai personai tiek piemērots gada neapliekamais minimums (Ls 312) un pārmaksātā nodokļa summa tiek atmaksāta.
278. Maksātājam nepiemēro neapliekamo minimumu par to taksācijas gada daļu, kurā viņš ir bijis cita nodokļu maksātāja apgādībā, tam izmantojot Likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktos atvieglojumus par apgādājamām personām. 44.piemērs Fiziskā persona A no 1.janvāra līdz 31.martam bijusi apgādībā savai mātei. Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, maksātājam A var piemērot gada neapliekamo minimumu tikai no 1.aprīļa līdz 31.decembrim, t.i., Ls 26 x 9 = Ls
280. Saskaņā ar "Latvijas Republikas Valdības un Krievijas Federācijas Valdības vienošanos par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību" (līgums noslēgts 30.04.1994.) 7.pantu militārajiem pensionāriem pensijas neapliek ar nodokļiem. Sastādot Gada ienākumu deklarāciju, minētās pensijas militārajiem pensionāriem ir jāuzrāda deklarācijas D1 pielikumā kā ar nodokli neapliekamais ienākums. Militārajiem pensionāriem piemērojams gada neapliekamais minimums (Ls 312), ja viņi saņem citus ar nodokli apliekamus ienākumus. 4.nodaļa. Atvieglojumi maksātājam
281. Saskaņā ar Likuma 13.pantu maksātājam paredzēti šādi atvieglojumi: 139.
282. atvieglojumi par apgādībā esošām personām; 139.
283. atvieglojumi personām, kurām piešķirtas pensijas; 139.
284. papildu atvieglojumi personām, kuras saskaņā ar likumiem atzītas par invalīdiem vai politiski represētām personām vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.
285. Likums nosaka, ka apgādībā var būt sekojošas personas. 6.tabula Nr. p.k. Personas, kas var būt apgādībā
286. Nepilngadīgs bērns.
287. Bērns, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.
288. Nestrādājošs laulātais.
289. Nestrādājoši vecāki un vecvecāki.
290. Mazbērni vai audzināšanā paņemti bērni, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt uzturnaudu (alimentus), arī tikmēr, kamēr viņš turpina vispārējās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.
291. Brālis, māsa, kas ir jaunāki par 18 gadiem, ja viņiem nav darbaspējīgu vecāku.
292. Apgādībā esošu personu apgādājamie.
293. Persona, kuras labā pēc tiesas sprieduma no maksātāja tiek piedzīta uzturnauda (alimenti).
294. Maksātāja aizbildnībā vai aizgādnībā esoša persona.
295. Likumā noteiktos atvieglojumus piemēro nodokļu maksātājam, kuram algas nodokļa grāmatiņā, pamatojoties uz "Paziņojumu par apgādībā esošajām personām", ir izdarīts ieraksts par atvieglojumu piešķiršanu.
296. Apgādībā nevar būt persona, kura patstāvīgi saņem ar nodokli apliekamos ienākumus, kas pārsniedz pusi no noteiktā neapliekamā minimuma, vai bezdarbnieka pabalstu (stipendiju) vai tās uztur kāda cita persona, kā arī persona, kura saņem pensiju saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju.
297. Atvieglojumu par apgādībā esošām personām piemēro ienākuma gūšanas vietā, ja maksātājs ir iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu, kurā ir uzrādītas apgādājamās personas. 45.piemērs Par apgādājamo personu var būt bērns, kurš nestrādā un mācās augstskolas vakara vai neklātienes nodaļā un saņem apgādnieka zaudējuma pensiju. 46.piemērs Vīram apgādībā var būt gan sieva, gan sievas bērni no iepriekšējās laulības.
298. Atvieglojumu par apgādājamo personu nosaka vienam no apgādniekiem, un tā apmēru mēnesim nosaka Ministru kabinets līdz pirmstaksācijas gada 30.jūnijam.
299. Atvieglojumu par apgādājamo personu 2005.gadam nosaka likuma "Par valsts budžetu 2005.gadam" 23.pants un tas ir 18 lati mēnesī par katru apgādājamo.
300. Nodokļa atvieglojumi par apgādājamo personu ir piemērojami ar dienu, kurā nodokļa maksātājam ir radušās tiesības uz nodokļa atvieglojumu un pārtraucami piemērot ar nākamo dienu pēc tās dienas, kurā šīs tiesības ir zudušas.
301. Darba devējs, pamatojoties uz fiziskās personas algas nodokļa grāmatiņā izdarīto ierakstu izmaiņām par tiesību uz nodokļa atvieglojumu rašanos vai zušanu, veic taksācijas gada nodokļa pārrēķinu, ja: 147.
302. nodokļa atvieglojums nav bijis piemērots par visu laiku no taksācijas gada sākuma līdz taksācijas gada beigām, par kuru personai ir bijušas tiesības; 147.
303. ir bijis piemērots par ilgāku laiku nekā personai ir bijušas uz to tiesības.
304. Darba devējs ietur papildus aprēķināto nodokli vai atmaksā par daudz ieturēto nodokli nākošajos taksācijas gada mēnešos pēc nodokļa grāmatiņā izdarīto ierakstu par tiesībām uz nodokļa atvieglojumiem aktualizēšanas. 47.piemērs Darbinieka algas nodokļa grāmatiņā ir ierakstītas trīs apgādājamās personas: divi nepilngadīgi bērni un nestrādājoša sieva. Darbinieka mēnešalga ir Ls
305. 5.martā darbinieks darba devējam iesniedza VID noformēto paziņojumu par to, ka, sākot ar 14.janvāri, darbinieks ir zaudējis tiesības uz atvieglojumu par vienu apgādājamo personu - nestrādājošu sievu. Saņemot minēto paziņojumu, darba devējam ir jāizdara attiecīgi ieraksti darbinieka algas nodokļa grāmatiņā un jāveic nodokļa pārrēķins par mēnešiem, kuros netika ņemtas vērā izmaiņas nodokļa atvieglojumos: 1) Aprēķinot janvārī un februārī ieturēto nodokli, tika ņemts vērā, ka: - darba ņēmēju sociālo iemaksu likme 2005.gadā ir 9 %; - maksātājam piemērojams neapliekamais minimums un atvieglojumi par trīs apgādājamiem. Apliekamais ienākums 1 250,00 Sociālās iemaksas 2 22,50 Neapliekamais minimums 3 26,00 Atvieglojums par apgādībā esošajām personām 4 54,00 Ienākums, no kura aprēķināms nodoklis (1.-2.-3.-4.) 5 147,50 Aprēķinātais nodoklis (25 % no 5.) 6 36,88 2) Veicot nodokļa pārrēķinu par janvāra mēnesi, papildus iepriekšminētajam jāņem vērā, ka nodokļa atvieglojums par apgādājamo personu - maksātāja sievu ir piemērojams tikai par tām kalendāra dienām, kad ir bijušas šādas tiesības, t.i., no
306. līdz 14.janvārim (Ls 18 : 31 x 14 = Ls 8,12). Apliekamais ienākums 1 250,00 Sociālās iemaksas 2 22,50 Neapliekamais minimums 3 26,00 Atvieglojums par apgādībā esošajām personām 4 44,12 Ienākums, no kura aprēķināms nodoklis (1.-2.-3.-4.) 5 157,38 Aprēķinātais nodoklis (25 % no 5.) 6 39,35 T.i., faktiski tika ieturēts par Ls 2,47 mazāk, nekā pienācās. 3) Veicot nodokļa pārrēķinu par februāra mēnesi, jāņem vērā, ka maksātājam piemērojams atvieglojums tikai par 2 apgādājamiem. Apliekamais ienākums 1 250,00 Sociālās iemaksas 2 22,50 Neapliekamais minimums 3 26,00 Atvieglojums par apgādībā esošajām personām 4 36,00 Ienākums, no kura aprēķināms nodoklis (1.-2.-3.-4.) 5 165,50 Aprēķinātais nodoklis (25 % no 5.) 6 41,38 T.i., faktiski tika ieturēts par Ls 4,50 mazāk, nekā pienācās. 4) Tātad nākošajos taksācijas gada mēnešos darba devējam papildus jāietur Ls6,97 (neieturētā nodokļa daļa janvārī un februārī). 48.piemērs Darbinieka mēnešalga ir Ls 100, darba vietā ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa. 10.aprīlī darbinieks darba devējam iesniedza VID noformēto paziņojumu par to, ka, sākot ar 5.janvāri, darbiniekam ir piemērojams nodokļa atvieglojums par apgādājamo personu. Saņemot minēto paziņojumu, darba devējam ir jāizdara attiecīgi ieraksti darbinieka algas nodokļa grāmatiņā un jāveic nodokļa pārrēķins par mēnešiem, kuros netika ņemtas vērā izmaiņas nodokļa atvieglojumos: 1) Aprēķinot janvārī, februārī un martā ieturēto nodokli, tika ņemts vērā, ka: - darba ņēmēju sociālo iemaksu likme 2005.gadā ir 9 %; - maksātājam piemērojams neapliekamais minimums. Apliekamais ienākums 1 100,00 Sociālās iemaksas 2 9,00 Neapliekamais minimums 3 26,00 Atvieglojums par apgādībā esošajām personām 4 - Ienākums, no kura aprēķināms nodoklis (1.-2.-3.-4.) 5 65,00 Aprēķinātais nodoklis (25 % no 5.) 6 16,25 2) Veicot nodokļa pārrēķinu par janvāra mēnesi, papildus iepriekšminētajam jāņem vērā, ka nodokļa atvieglojums par apgādājamo personu ir piemērojams tikai par tām kalendāra dienām, kad ir bijušas šādas tiesības, t.i., no
307. līdz 31.janvārim (Ls 18 : 31 x 27 = Ls 15,66), Apliekamais ienākums 1 100,00 Sociālās iemaksas 2 9,00 Neapliekamais minimums 3 26,00 Atvieglojums par apgādībā esošajām personām 4 15,66 Ienākums, no kura aprēķināms nodoklis (1.-2.-3.-4.) 5 49,34 Aprēķinātais nodoklis (25 % no 5.) 6 12,34 T.i., faktiski tika ieturēts par Ls 3,91 vairāk, nekā pienācās. 3) Veicot nodokļa pārrēķinu par februāra un marta mēnesi, jāņem vērā, ka: - darba ņēmēju sociālo iemaksu likme
308. gadā ir 9 %; - maksātājam piemērojams neapliekamais minimums; - maksātājam piemērojams nodokļa atvieglojums par apgādājamo personu. Apliekamais ienākums 1 100,00 Sociālās iemaksas 2 9,00 Neapliekamais minimums 3 26,00 Atvieglojums par apgādībā esošajām personām 4 18,00 Ienākums, no kura aprēķināms nodoklis (1.-2.-3.-4.) 5 47,00 Aprēķinātais nodoklis (25 % no 5.) 6 11,75 T.i., faktiski katrā mēnesī tika ieturēts par Ls 4,50 vairāk, nekā pienācās. 4) Nākošajos taksācijas gada mēnešos darba devējam jākompensē maksātājam iepriekš ieturētie Ls 12,91 (pārmaksātā nodokļa daļa janvārī, februārī un martā).
309. Atvieglojumu par apgādājamo nevar noteikt par personu, kura atrodas pilnīgā valsts apgādībā, t.i., ja tā dzīvo pansionātā, atrodas zīdaiņu vai bērnu namā, mācās speciālās skolās un par viņas uzturēšanos šajās iestādēs vecākiem nav jāmaksā.
310. Personām, kurām pensija piešķirta līdz 1996.gada 1.janvārim un nav pārrēķināta pēc 1996.gada 1.janvāra saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", neapliekamais minimums ir pensijas apmērā.
311. Saskaņā ar Likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktu nodokļa atvieglojums (neapliekamais minimums) 1200 latu apmērā ir piemērojams šādām pensijām: 151.
312. pēc 1996.gada 1.janvāra saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" noteikumiem piešķirtajai valsts vecuma pensijai, invaliditātes pensijai vai apgādnieka zaudējuma pensijai; 151.
313. līdz 1996.gada 1.janvārim piešķirtajai pensijai, kura pēc 1996.gada 1.janvāra ir pārrēķināta saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" noteikumiem - pensiju uzskata par pārrēķinātu tajos gadījumos, kad pensijas pārrēķins ir veikts, pamatojoties uz pensijas saņēmēja rakstisku iesniegumu atbilstoši likuma "Par valsts pensijām" 24.pantam; 151.
314. izdienas pensijai, kura pēc 1996.gada 1.janvāra piešķirta saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 12.punktu vai Militārpersonu izdienas pensiju likumu, likumu "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm", Prokuroru izdienas pensiju likumu; 151.
315. speciālajai valsts pensijai saskaņā ar likumu "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām".
316. Ja pensija piešķirta pēc taksācijas gada sākuma, norādījumu 151.punktā minētais nodokļa atvieglojums tiek noteikts proporcionāli laika posmam no pensijas piešķiršanas dienas līdz gada beigām.
317. Norādījumu 151.punktā minētais neapliekamais minimums ir piemērojams arī no ārvalstīm saņemtajai pensijai. Šo neapliekamo minimumu piemēro kopā no ārvalstīm saņemtajai pensijai un pensijai, kas piešķirta vai pārrēķināta pēc 1996.gada 1.janvāra atbilstoši likumam "Par valsts pensijām", vai izdienas pensijai, vai speciālajai valsts pensijai atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.
318. Ja pensija ir lielāka par šo neapliekamo minimumu, tad no pārsnieguma summas pensijas izmaksas vietā - piemēram, VSAA, Iekšlietu ministrijā, Prokuratūrā, Aizsardzības ministrijā u.c. tiek ieturēts nodoklis. 49.piemērs J.Kalniņš ir darbinieks firmā A. No 2005.gada 11.jūnija viņš sāk saņemt piešķirto vecuma pensiju Ls 72 mēnesī. Gada neapliekamo minimumu pensionāram, ko par taksācijas gadu piemēro J.Kalniņam nosaka sekojoši. No 1.janvāra līdz 10.jūnijam piemēro Likuma 12.pantā noteikto neapliekamo minimumu 26 x 5 + 1/3 x 26 = 130 + 8,67 = 138,67 (Ls). No 11.jūnija līdz 31.decembrim piemēro neapliekamo minimumu, kurš ir pensijas apmērā 2/3 x 72 + 72 x 6 = 48 + 432 = 480 (Ls). Gada neapliekamais minimums pensionāram J.Kalniņam ir 138,67 + 480 = 618,67 (Ls).
319. Atbilstoši Ministru kabineta 1997.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr. 138 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumiem invalīdiem, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem" (turpmāk - noteikumi Nr.138) papildu atvieglojumu piemēro personām, kuras ir atzītas par invalīdiem vai politiski represētām personām vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Šo personu gūtajiem ienākumiem nepiemēro gada neapliekamo minimumu.
320. Personai, kurai noteikta invaliditāte, ir tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumu šādā apmērā: 156.
321. 300 latu gadā vai 25 lati mēnesī - personai, kurai noteikta I vai II invaliditātes grupa; 156.
322. 240 latu gadā vai 20 lati mēnesī - personai, kurai noteikta III invaliditātes grupa.
323. Personai, kurai saskaņā ar likumiem noteikts politiski represētās personas vai nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss, ir tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumu šādā apmērā: 157.
324. 300 latu gadā vai 25 lati mēnesī - ja minētajai personai saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" ir piešķirta pensija; 157.
325. 552 lati gadā vai 46 lati mēnesī - ja minētajai personai saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" nav piešķirta pensija.
326. Personai, kurai ir noteikta invaliditāte, politiski represētās personas statuss vai nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss, tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumiem rodas vai zūd ar dienu, kad pieņemts attiecīgs lēmums par personas statusu.
327. Nodokļa papildu atvieglojumu lielumu par nepilnu mēnesi nosaka, ņemot vērā nodokļa papildu atvieglojumu apmēru kalendāra dienā un mēneša dienu skaitu, par kuru personai ir tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumu. 50.piemērs A.Briedis, kurš ir II grupas invalīds, strādā SIA "K". Viņa mēnešalga ir Ls
328. Ieturamo algas nodokli aprēķina sekojoši. Aprēķinot nodokli, jāņem vērā, ka: - darba ņēmēju sociālo iemaksu likme 2005.gadā II grupas invalīdam ir 8,31 %; - II grupas invalīds saņem invaliditātes pensiju, kurai izmaksas vietā - VSAA tiek piemērots neapliekamais minimums; - darba vietā invalīdam neapliekamo minimumu (Ls 26) nepiemēro, bet piemēro nodokļa papildu atvieglojumu invalīdiem (Ls 25).
329. Apliekamais ienākums 100
330. Sociālās iemaksas 8,31
331. Neapliekamais minimums -
332. Papildu atvieglojums invalīdiem 25
333. Ienākums, no kura aprēķināms nodoklis (1.rinda - 2.rinda - 3.rinda - 4.rinda) 66,69
334. Aprēķinātais nodoklis (25 % no 5.rindas) 16,67 5.nodaļa. Neapliekamā minimuma un atvieglojumu piemērošana pa dienām
335. Darba devējs, aprēķinot nodokli, ja darba attiecības nav pastāvējušas pilnu mēnesi, neapliekamā minimuma un atvieglojumu apmēru nosaka pa dienām. Neapliekamā minimuma un atvieglojumu apmēru gadījumos, kad darba attiecības nav pastāvējušas pilnu mēnesi, kalendāra dienā nosaka pēc formulām : Md = Mm : d, kur Md - neapliekamā minimuma apmērs kalendāra dienā; Mm - neapliekamā minimuma summa mēnesī; d - mēneša kalendāra dienu skaits. Ad = Am : d, kur Ad - nodokļa atvieglojumu apmērs kalendāra dienā; Am - nodokļa atvieglojumu summa mēnesī; d - mēneša kalendāra dienu skaits. 51.piemērs Darbinieks tiek atbrīvots no darba uzņēmumā A ar 10.aprīli un pieņemts darbā uzņēmumā B ar 22.aprīli. Abās darba vietās iesniegta algas nodokļa grāmatiņa ar ierakstu atvieglojumu piemērošanai par trīs apgādājamiem. Atvieglojumu apmērs par trīs apgādājamiem mēnesī ir 18 x 3 = 54 (Ls). Neapliekamā minimuma un atvieglojumu apmēra aprēķins aprīļa mēnesī: 26 : 30 = 0,87 (Ls) - neapliekamais minimums, ko piemēro par vienu kalendāro dienu; 54 : 30 = 1,80 (Ls) - atvieglojumu apmērs, ko piemēro par vienu kalendāro dienu. Uzņēmumā A darba attiecības pastāvējušas 10 kalendāra dienas. 10 kalendāra dienās neapliekamā minimuma apmērs ir 0,87 x 10= 8,7 (Ls) un atvieglojumu par apgādājamiem apmērs ir 1,80 x 10 = 18 (Ls). Uzņēmumā B darba attiecības pastāvējušas 9 kalendāra dienas, kurās neapliekamā minimuma apmērs ir 0,87 x 9 = 7,83(Ls) un atvieglojumu par apgādājamiem apmērs ir 1,80 x 9 = 16,20 (Ls).
336. VSAA, aprēķinot nodokli no slimības pabalsta, ņem vērā Likuma 12.pantā noteikto neapliekamo minimumu un Likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktos nodokļa atvieglojumus laikposmā, par kuru slimības pabalsts ir aprēķināts. Vienas kalendāra dienas neapliekamā minimuma apmēru aprēķina, neapliekamā minimuma mēneša summu dalot ar mēneša kalendāra dienu skaitu. Tāpat nepilnajam mēnesim tiek noteikts arī nodokļa atvieglojumu apmērs.
337. Darba devējs neapliekamo minimumu un nodokļa atvieglojumus nepiemēro par dienām, par kurām darbiniekam ir darbnespējas lapa B.
338. Mēnesī, kurā iesniegta darbnespējas lapa B, darba devējam jāpiemēro norādījumu 160.punktā noteiktā neapliekamā minimuma un atvieglojumu aprēķina kārtība.
339. Ja nodokļu maksātājam neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādājamiem darba vietā nav piemēroti pilnā apmērā, tad viņam ir tiesības pēc taksācijas gada beigām iesniegt gada ienākumu deklarāciju un veikt nodokļa pārrēķinu rezumējošā kārtībā, piemērojot neapliekamo minimumu un nodokļa atvieglojumus pilnā apmērā. 52.piemērs Taksācijas gadā maksātājam bijušas darba attiecības no 11.jūnija līdz gada beigām. Darba vietā iesniegta algas nodokļa grāmatiņa un piemērots neapliekamais minimums Ls 173,33 (2/3 x 26 + 6 x 26). Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, maksātājam piemēro gada neapliekamo minimumu (Ls 312) un pārmaksāto nodokli atmaksā. 53.piemērs. Algas nodokļa aprēķināšana SIA "Ozols" 2005.gada aprīlī nodarbinātas trīs personas, no kurām divas ir iesniegušas algas nodokļa grāmatiņas. 1) Juris Krūmiņš, kura apgādībā ir trīs bērni un nestrādājoša sieva. Viņa mēnešalga saskaņā ar līgumu ir Ls
340. Aprēķinot nodokli, jāņem vērā, ka: - darba ņēmēju sociālo iemaksu likme 2005.gadā ir 9 %; - maksātājam piemērojams neapliekamais minimums un atvieglojumi par četriem apgādājamajiem. Apliekamais ienākums 1 200,00 Sociālās iemaksas 2 18,00 Neapliekamais minimums 3 26,00 Atvieglojums par apgādībā esošām personām 4 72,00 Ienākums, no kura aprēķināms nodoklis (1.-2.-3.-4.) 5 84,00 Aprēķinātais nodoklis (25% no 5.) 6 21,00 2) Ināra Kalna, politiski represēta persona, kura nesaņem pensiju. Pieņemta darbā ar 11.aprīli, aprēķinātā alga par aprīli Ls
341. Aprēķinot nodokli, jāņem vērā, ka: - darba ņēmēja sociālo iemaksu likme 2005.gadā ir 9 %; - politiski represētai personai, kura nesaņem pensiju, piemēro nodokļa papildu atvieglojumu (Ls 46), bet neapliekamo minimumu (Ls 26) nepiemēro; - nodokļa papildu atvieglojums piemērojams tikai par tām kalendāra dienām, kad pastāvējušas darba attiecības, t.i., no
342. līdz 30.aprīlim. Apliekamais ienākums 1 80,00 Sociālās iemaksas 2 7,20 Neapliekamais minimums 3 - Papildu atvieglojums politiski represētai personai, kura nesaņem pensiju 4 30,67 Ienākums, no kura aprēķināms nodoklis (1.-2.-3.-4.) 5 42,13 Aprēķinātais nodoklis (25% no 5.) 6 10,53 3) SIA "Ozols" strādā Pēteris Avots. Darba vietā algas nodokļa grāmatiņa nav iesniegta. Viņa mēnešalga saskaņā ar līgumu ir Ls
343. Aprēķinot nodokli, jāņem vērā, ka: - darba ņēmēja sociālo iemaksu likme 2005.gadā ir 9 %; - darbinieks nav iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu, tāpēc neapliekamais minimums un atvieglojumi netiek piemēroti. Apliekamais ienākums 1 100,00 Sociālās iemaksas 2 9,00 Neapliekamais minimums 3 - Ienākums, no kura aprēķināms nodoklis (1.-2.-3.-4.) 5 91,00 Aprēķinātais nodoklis (25% no 5.) 6 22,75 6.nodaļa. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieturēšanas, pārskaitīšanas budžetā un paziņojumu nosūtīšanas kārtība
344. Algas nodokļa ieturēšanu un pārskaitīšanu budžetā veic darba devējs, kas nodarbina darbinieku. Algas nodoklis iemaksājams budžetā reizi mēnesī, kad bankā tiek saņemta nauda iedzīvotāju ienākumu izmaksai. Darba devēji, kas iedzīvotāju ienākumus izmaksā no kases ieņēmumiem, nesaņemot naudu bankā, iemaksā algas nodokli budžetā nākamajā dienā pēc algas izmaksas.
345. Darba devējs, kas darbiniekiem darba samaksu izmaksā bezskaidras naudas norēķinu veidā, ieskaitot to darbinieka kontā kredītiestādē vai bezpeļņas organizācijā valsts akciju sabiedrībā "Latvijas pasts", algas nodokli iemaksā budžetā tajā pašā dienā, kurā tas devis maksājuma uzdevumu darba samaksas pārskaitīšanai no sava konta uz darbinieka kontu.
346. Darba devējs no steidzamos, īslaicīgos, vienreizējos darbos nodarbinātu darbinieku darba samaksas aprēķināto un ieturēto algas nodokli iemaksā budžetā tajā dienā, kad tas iemaksā budžetā uzņēmuma pastāvīgo darbinieku algas nodokli. Minētais attiecas arī uz mēneša laikā izmaksāto atvaļinājuma naudu, slimības naudu vai pilnu aprēķinu darbinieka atlaišanas gadījumā.
347. Darba devējs (uzņēmums, uzņēmējsabiedrība, ārvalstu uzņēmumu (nerezidentu) pastāvīgā pārstāvniecība, iestāde, organizācija, kā arī fiziskā persona, kura kā darba devējs nodarbina fizisku personu - rezidentu) par darbiniekam taksācijas periodā izmaksātajām summām, kas samaksātas darba attiecību pastāvēšanas periodā, kā arī par atskaitītajām summām, aprēķināto un pārskaitīto nodokli izdod darbiniekam, kā arī nosūta VID teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas paziņojumu atbilstoši Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumiem Nr.166 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskatiem un paziņojumiem" (turpmāk - noteikumi Nr.166).
348. "Paziņojums par algas nodokli" (noteikumu Nr.166 1.pielikums) tiek izdots darbiniekam ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārī, ja darba attiecības pastāvējušas līdz gada beigām, vai brīdī, kad tiek izdarīts galīgais norēķins par darba attiecību pastāvēšanas laikā gūto ienākumu, ja darba attiecības izbeigušās pirms gada beigām.
349. Darba attiecību gadījumā "Paziņojums par algas nodokli" vai "Darba devēja (ienākuma izmaksātāja) paziņojums par algas nodokli" (noteikumu Nr.166 2.pielikums) tiek nogādāts VID teritoriālajai iestādei ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārī, ja darba attiecības pastāvējušas līdz gada beigām, vai ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 15.datumam pēc darba attiecību izbeigšanās datuma, ja darba attiecības izbeigušās pirms gada beigām.
350. No fiziskās personas ienākumiem, kurus izmaksā uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, ārvalstu uzņēmumu (nerezidentu) pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes un organizācijas, ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā. Par personām izmaksātajiem ienākumiem un no tiem ieturēto nodokli maksātājam izsniedz, kā arī nosūta VID teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas "Paziņojumu par algas nodokli" vai "Darba devēja (ienākuma izmaksātāja) paziņojumu par algas nodokli".
351. "Paziņojums par algas nodokli" fiziskai personai tiek izdots brīdī, kad tiek izmaksāti ienākumi, no kuriem nodoklis saskaņā ar Likuma 17.panta desmito daļu ir jāietur ienākuma izmaksas vietā.
352. Izmaksājot Likuma 17.panta desmitajā daļā minētos ienākumus, "Paziņojums par algas nodokli" vai "Darba devēja (ienākuma izmaksātāja) paziņojums par algas nodokli" tiek nogādāts VID teritoriālajai iestādei ne vēlāk kā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam.
353. Pie ienākumiem, no kuriem nodoklis ieturams izmaksas vietā, pieder: 7.tabula Nr. p.k. Ienākumu veids
354. Autoratlīdzība (honorārs), arī atlīdzība par autora pārdotajiem lietišķās un dekoratīvās mākslas darbiem un tautas daiļamatniecības izstrādājumiem.
355. Autoratlīdzība (honorārs), kuru izmaksā autortiesību mantiniekiem.
356. Atlīdzība, kuru izmaksā sagādes un citas organizācijas par medījumu jēlādām, medījumiem un to gaļu, medību trofejām, zoobarību un citu savvaļā iegūto produkciju, izņemot savvaļas sēņu un ogu produkciju.
357. Apdrošināšanas atlīdzība, kas saskaņā ar dzīvības, veselības un negadījuma apdrošināšanas līgumu, kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba devējs (vai cits apdrošinājuma ņēmējs - juridiskā persona), izmaksāta, pienākot apdrošināšanas līgumā paredzētajam līguma beigu termiņam vai laužot līgumu pirms termiņa.
358. Pensijas.
359. Metāllūžņu pārdošanas ienākumi, pirms nodokļa ieturēšanas piemērojot izdevumu normu 15 % apmērā no izmaksājamās summas.
360. Ieņēmumi no saimnieciskās darbības, ko veic fiziskā persona, kurai nav izsniegts VID apliecinājums par reģistrēšanos saimnieciskās darbības veicēja statusā, izņemot ieņēmumus no lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas.
361. Dāvinājumi naudā un citās lietās.
362. Slimības pabalsti.
363. Izložu un azartspēļu laimesti, kuri pārsniedz 500 latu, izņemot preču un pakalpojumu loteriju laimestus.
364. Atmaksājamais pārmaksātais sociālais nodoklis (sociālās iemaksas).
365. Dividendes, izņemot dividendes, par kurām saskaņā ar Likumu nav jāmaksā nodoklis.
366. Procentu ienākums, izņemot procentu ienākumu, par kuru saskaņā ar Likumu nav jāmaksā nodoklis.
367. Stipendijas, izņemot stipendijas, kuras saskaņā ar Likumu nav apliekamas ar nodokli.
368. Papildpensijas kapitāls, kas veidojies no darba devēja veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un izmaksāts pensiju plānu dalībniekiem.
369. Norādījumu 174.punkta
370. un 2.apakš­punkts attiecas uz jebkuriem ienākumiem no intelektuālā īpašuma, no tiesībām uz intelektuālo īpašumu un no tiesībām izmantot tiesības uz intelektuālo īpašumu.
371. Ja mēnesī izmaksātā ienākuma vai vienreizējās izmaksas apmērs ir trīs lati vai mazāks, to izmaksājot, nodoklis ienākuma izmaksas vietā nav ieturams. Ienākuma saņēmējs uzrāda šīs summas savā gada ienākumu deklarācijā. Ienākuma izmaksātājs par šo ienākumu ne vēlāk kā līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam nosūta VID teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas "Paziņojumu par personai izmaksātajām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajām summām, kas nav saistītas ar darba attiecībām, neieturot izmaksas vietā nodokli" (noteikumu Nr.166 4.pielikums). Par gada IV ceturksni paziņojums iesniedzams līdz pēctaksācijas gada 1.februārim.
372. Ja tiek izmaksāts ienākums, no kura izmaksas vietā nodoklis nav jāietur, uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, iestādes, organizācijas un ārvalstu uzņēmumu (nerezidentu) pastāvīgās pārstāvniecības nosūta ziņas VID teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas par personām, neieturot nodokli, izmaksātajām summām sekojošos termiņos un kārtībā. 8.tabula Ienākumu veids MK not. Nr. 166 Izmaksu veidi Ienākumu saņēmējam izsniedzamie dokumenti VID iesniedzamo paziņojumu iesniegšanas termiņi Piezīmes Apliekamie ienākumi, no kuriem nodoklis izmaksas vietā nav ieturams
373. pielikums Izmaksājot ienākumus, kas nav minēti Likuma
374. pantā un no kuriem saskaņā ar Likumu izmaksas brīdī nav jāietur IIN Pēc ienākumu saņēmēja pieprasījuma: paziņojums par izmaksātajām summām Ceturksnim sekojošā mēneša 15.datums; Par gada IV ceturksni: pēctaksācijas gada 1.februāris Paziņojums nav jāiesniedz par fiziskās personas īpašumā esošam i/u (arī z/s vai zv/s) izmaksātajām summām Neapliekamie ienākumi
375. pielikums Likuma 9.pantā uzskaitītie ar IIN neapliekamie ienākumi Pēc ienākumu saņēmēja pieprasījuma: paziņojums par izmaksātajām summām Pēctaksā- cijas gada 1.februāris Paziņojums nav jāiesniedz, ja: 1)gada laikā fiziskai personai izmaksātā summa nepārsniedz mēneša neapliekamo minimumu (26Ls); 2) par fiziskās personas īpašumā esošam i/u (arī z/s vai zv/s) izmaksātajām summām
376. Uzņēmumam, uzņēmējsabiedrībai, iestādei, organizācijai, ārvalsts uzņēmuma (nerezidenta) pastāvīgajai pārstāvniecībai - ienākuma izmaksātājai paziņojums VID teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas nav jāsūta, izmaksājot šādus ienākumu veidus: 9.tabula Nr. p.k. Ienākumu veids
377. Stipendijas no budžeta vai starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem.
378. Pabalsti no budžeta, atlīdzības par aizbildņa pienākumu pildīšanu un atlīdzības par audžuģimenes pienākumu veikšanu.
379. Atlīdzības likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā par kaitējumu darbspēju zaudējuma gadījumā, kas saistīts ar sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu, kā arī apgādnieka zaudējuma sakarā.
380. Stihiskas nelaimes gadījumā vai citos ārkārtējos gadījumos sniegtās palīdzības ietvaros saņemtās summas, kas izmaksātas uz valsts vai pašvaldību institūciju lēmumu pamata.
381. Kompensāciju izmaksu summas likumos un Ministru kabineta noteikumos noteikto normu ietvaros.
382. Atlīdzības par asiņu nodošanu un cita veida donorpalīdzību.
383. Izložu un azartspēļu laimesti, kuru apmērs ir mazāks par 500 latiem.
384. Darba devējs darbiniekam izmaksātos neapliekamos ienākumus uzrāda Paziņojuma par algas nodokli 02.rindā, līdz ar to "Paziņojumu par personai izmaksātajām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamajām summām" nav jāaizpilda.
385. Ieņēmumi no saimnieciskās darbības, ko veic fiziskā persona, kura nav reģistrējusies VID teritoriālajā iestādē saimnieciskās darbības veicēja statusā, izņemot ieņēmumus no lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas, ir apliekami ar nodokli izmaksas vietā. Par apliecinājumu tam, ka fiziskā persona, kura veic saimniecisko darbību, ir reģistrējusies saimnieciskās darbības veicēja statusā, ir uzskatāms viens no sekojošiem dokumentiem: 180.
386. likumā "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu" noteiktajā kartībā izsniegta individuālā darba reģistrācijas apliecība vai patents; 180.
387. nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecība; 180.
388. individuālā komersanta reģistrācijas apliecība.
389. Fiziskā persona, lai apliecinātu, ka tās personīgās mantas pārdošana uzņēmumam, uzņēmējsabiedrībai, iestādei, organizācijai vai ārvalsts uzņēmuma (nerezidenta) pastāvīgajai pārstāvniecībai nav saistīta ar tās saimniecisko darbību, iesniedz tam attiecīgu izziņu (ar Ministru kabineta 2000.gada 18.oktobra noteikumiem Nr.357 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi" apstiprināto 1.pielikumu "Izziņa - personīgā īpašuma (mantas) pārdošanas apliecinājums").
390. Ja fiziskā persona iesniedz augstākminēto dokumentu, tad izmaksātais ienākums ar nodokli izmaksas vietā nav jāapliek. Šajā gadījumā uzņēmējsabiedrībām, uzņēmumiem (iestādēm, organizācijām) par summām, kas personām izmaksātas, neieturot no tām nodokli, līdz pēctaksācijas gada 1.februārim jānosūta VID teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas "Paziņojums par personai izmaksātajām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamajām summām" (noteikumu Nr.166 5.pielikums).
391. Ja fiziskā persona atsakās iesniegt augstākminēto izziņu, tad uzņēmējsabiedrībām un uzņēmumiem, ārvalstu uzņēmumu (nerezidentu) pastāvīgajām pārstāvniecībām, iestādēm, organizācijām nodoklis jāietur šo ienākumu izmaksas vietā.
392. Ja VID teritoriālā iestāde pēc maksātāja dzīvesvietas, izvērtējot saņemto informāciju, konstatēs, ka personas gūtie ienākumi ir kvalificējami kā ienākumi no saimnieciskās darbības, un no tiem nav ieturēts nodoklis izmaksas vietā, tad jāinformē šī persona par taksācijas gadā gūtajiem ienākumiem no saimnieciskās darbības un aprēķināto nodokli, pamatojoties uz VID teritoriālās iestādes rīcībā esošo informāciju. Fiziskai personai pēc minētās informācijas saņemšanas ir jāierodas VID teritoriālajā iestādē pēc savas dzīvesvietas, jāiesniedz gada ienākumu deklarācija par iepriekšējo taksācijas gadu, un jāsamaksā nodoklis par gūto ienākumu no saimnieciskās darbības. 7.nodaļa. Paziņojumu aizpildīšanas kārtība
393. Paziņojumu veidlapu paraugus nosaka 2000.gada 2.maija Ministru kabineta noteikumi Nr.166 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskatiem un paziņojumiem". Ar minētajiem Ministru kabineta noteikumiem ir noteiktas šādas veidlapas: 185.
394. "Paziņojums par algas nodokli" (1.pielikums); 185.
395. "Darba devēja (ienākuma izmaksātāja) paziņojums par algas nodokli" (2.pielikums); 185.
396. "Pārskats par nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli Latvijas Republikā" (3.pielikums); 185.
397. "Paziņojums par personai izmaksātajām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajām summām, kas nav saistītas ar darba attiecībām, neieturot izmaksas vietā nodokli" (4.pielikums); 185.
398. "Paziņojums par personai izmaksātajām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamajām summām" (5.pielikums). 185.
399. "Pārskats par izmaksas vietā ieturēto un budžetā ieskaitīto iedzīvotāju ienākuma nodokli" (6.pielikums).
400. Pārskata par nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli Latvijas Republikā (3.pielikums) aizpildīšanas kārtību nosaka Metodiskie norādījumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību no nerezidentu ienākuma. Paziņojuma par algas nodokli aizpildīšanas kārtība
401. Paziņojumā par algas nodokli norāda faktiskos datus par fizisko personu, kura atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām" ir iekšzemes nodokļu maksātājs (rezidents), gūtajiem ienākumiem un samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli Latvijas Republikā. Paziņojumā jāuzrāda faktiskie dati par izmaksātiem ienākumiem, kas saņemti arī natūrā vai pakalpojumu veidā par darbu vai cita veida darbību taksācijas gadā, ieturēto nodokli, piemēroto neapliekamo minimumu un atvieglojumiem.
402. Aizpildot paziņojumu, jāņem vērā, ka attiecīgajos šifros jāuzrāda: 188.
403. VID teritoriālā iestāde atbilstoši darba devēja reģistrācijas adresei; 188.
404. taksācijas gads, kurā tika veikta ienākuma izmaksa.
405. Ienākuma saņēmēja dati: 189.
406. fiziskajai personai - vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, kura maksātājam bija taksācijas gada sākumā, dzīvesvietas kods; 189.
407. algas nodokļa grāmatiņas numurs; 189.
408. VID teritoriālā iestāde vai pašvaldība, kura ir izsniegusi algas nodokļa grāmatiņu.
409. Ienākuma izmaksātāja dati: 190.
410. ja izmaksātājs ir juridiskā persona, aizpildot paziņojumu, ir jāuzrāda uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības, ārvalstu uzņēmuma (nerezidenta) pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes vai organizācijas nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas numurs Nodokļu maksātāju reģistrā. Minētais attiecas arī uz tām juridiskajām personām, kuras ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājas; 190.
411. ja izmaksātājs ir fiziskā persona, aizpildot paziņojumu, ir jāuzrāda personas vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, kura personai bija taksācijas gada sākumā, dzīvesvietas kods.
412. Ailē "Ienākuma veids" jāuzrāda saņemtā ienākuma veids, piemēram, darba alga. Ja ienākuma gūšana nav saistīta ar darba attiecībām, bet, piemēram, ar metāllūžņu nodošanu vai arī ar uzņēmuma dāvanu fiziskai personai, kura nav darbinieks, ailē jāparādās ierakstam "metāllūžņu nodošana" vai attiecīgi "dāvinājums".
413. Ailē "Ienākuma gūšanas periods" jāuzrāda laika periods, par kuru tiek izmaksāta konkrētā naudas summa. Ja, piemēram, darba attiecības ir pastāvējušas no 2005.gada 1.janvāra līdz 25.augustam, tad paziņojuma ailē ir jāieraksta "01.01.
414. - 25.08.2005."; ja izmaksa ir par īslaicīgu darbu, kurš veikts laikā no 2005.gada 31.augusta līdz 2005.gada 2.septembrim, tad ailē jāieraksta "31.08.
415. - 02.09.2005."; ja izmaksa ir par vienreizēju darbu vai pakalpojumu, kurš veikts 2005.gada 25.janvārī, tad ailē jāieraksta "25.01.2005.".
416. Ailē "Ienākuma izmaksas datums" ir jāieraksta datums, kurā izmaksāta nauda par strādāto laika periodu, piemēram, "02.09.2005." vai cits datums, ja izmaksa veikta citā datumā.
417. Tālāk paziņojumā jāuzrāda dati par izmaksāto ienākumu un ar to saistītajām summām: 01 - bruto ieņēmumi - visu fiziskajām personām aprēķināto izmaksu kopsumma - gan ar nodokli neapliekamie, gan ar nodokli apliekamie (naudā, natūrā vai pakalpojumu veidā, arī apdrošināšanas prēmiju maksājumi un iemaksas privātajos pensiju fondos); 02 - neapliekamie ienākumi, kas minēti Likuma 9.pantā un Likuma normu ietvaros iemaksātās dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas; 03 - piemērotais neapliekamais minimums, kuru noteicis Latvijas Republikas Ministru kabinets, ja izmaksas vietā ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa; 04 - piemērotie atvieglojumi par apgādājamo personu, kas nodokļa maksātājam pienākas saskaņā ar Likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktu; 05 vai 06, vai 07 - piemērotie atvieglojumi par invaliditāti, kā politiski represētai personai vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekam. Papildu atvieglojumu apmēru un to piemērošanas kārtību nosaka saskaņā ar Likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktu un noteikumiem Nr.
418. Atvieglojumi nodokļa maksātājam tiek piešķirti, pamatojoties uz ierakstu algas nodokļa grāmatiņā, bet, rodoties tiesībām uz atvieglojumiem vai tos zaudējot,- pamatojoties uz VID teritoriālās iestādes vai pašvaldības apstiprināta paziņojuma par izmaiņām atvieglojumu saņemšanai. 08, 09 un 10 - attaisnotie izdevumi: 08 - aprēķinātās un no maksātājam pienākošajām izmaksām ieturētās valsts sociālās iemaksas, 09 - privātajos pensiju fondos veiktās iemaksas, iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summas, kuras kopā nepārsniedz 10 % no bruto darba