Par konceptuālo ziņojumu "Zemes konsolidācijas ieviešana Latvijā"

Par konceptuālo ziņojumu "Zemes konsolidācijas ieviešana Latvijā" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 718 Rīgā 2020. gada 1. decembrī (prot. Nr. 75 33. §) Par konceptuālo ziņojumu "Zemes konsolidācijas ieviešana Latvijā" 1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Zemes konsolidācijas ieviešana Latvijā" (turpmāk - konceptuālais ziņojums) ietverto risinājuma 2. variantu. 2. Noteikt Tieslietu ministriju par atbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma īstenošanā. 3. Lai saskaņā ar konceptuālo ziņojumu organizētu zemes konsolidācijas norisi, Tieslietu ministrijai: 3.1. līdz 2021. gada 30. aprīlim izstrādāt un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā likumprojektu "Grozījumi Zemes pārvaldības likumā"; 3.2. līdz 2022. gada 1. jūlijam izstrādāt un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā noteikumu projektu par grozījumiem Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumos Nr. 1250 "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā". Ministru prezidents A. K. Kariņš Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs J. Bordāns  (Ministru kabineta 2020. gada 1. decembra rīkojums Nr. 718) Konceptuālais ziņojums "Zemes konsolidācijas ieviešana Latvijā" Satura rādītājs 1. KOPSAVILKUMS 2. SITUĀCIJAS IZKLĀSTS Ievads 2.1. Pirmā risinājuma problēmu izklāsts 2.1.1. Zemes konsolidācijas ierosināšana 2.1.2. Zemes konsolidācijas projekta izstrāde 2.1.3. Zemes konsolidācijas projekta īstenošana 2.1.4. Zemes konsolidācijas projektu finansēšana 2.2. Otrā risinājuma problēmu izklāsts 3. ZEMES KONSOLIDĀCIJAS IEVIEŠANAS RISINĀJUMI 3.1. Pirmā risinājuma apraksts 3.1.1. Zemes konsolidācijas ierosināšana 3.1.2. Zemes konsolidācijas projekta izstrāde 3.1.3. Zemes konsolidācijas projekta īstenošana 3.1.4. Zemes konsolidācijas projektu finansēšana 3.2. Otrā risinājuma apraksts 3.3. Zemes konsolidācijas ieviešanas risinājumu salīdzinājums 4. RISINĀJUMU FINANSIĀLĀ IETEKME UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETIEM 4.1. Pirmais risinājums 4.2. Otrais risinājums 1. KOPSAVILKUMS Zemes konsolidācija kā zemes pārvaldības instruments ir noteikta Zemes pārvaldības likumā (spēkā no 2015. gada 1. janvāra). Kā atzīts likumprojekta "Zemes pārvaldības likums" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas)1 I sadaļas 4. punktā, zemes konsolidācija ir viens no veidiem, kā veicināt efektīvāku zemes izmantošanu, panākot tās augstāku ražotspēju un nodrošinot teritorijas attīstību, tai skaitā arī sabiedrības vajadzības. Atbilstoši Zemes pārvaldības likumā iekļautajam termina skaidrojumam zemes konsolidācijas mērķis ir īstenot pasākumu kopumu, kura ietvaros tiek veikta kompleksa zemes robežu pārkārtošana, lai veidotu racionālu saimniecību struktūru un zemes vienību platību, veicinātu lauku infrastruktūras un lauku attīstību, kā arī vides aizsardzību. Šajā konceptuālajā ziņojumā (turpmāk - ziņojums) izklāstītās problēmas un risinājumi attiecināmi tikai uz lauku apvidus teritorijām. Atbilstoši Latvijas Republikas Saeimas 2019. gada 13. novembrī pieņemtajam likumprojektam "Grozījumi Zemes pārvaldības likumā" Zemes pārvaldības likuma III nodaļa "Zemes konsolidācija" stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī un līdz 2022. gada 1. jūnijam Ministru kabinetam ir jāizdod noteikumi par zemes konsolidācijas ierosināšanas un finansēšanas kārtību, par zemes konsolidācijas projekta (turpmāk arī - projekts) saturu, izstrādes un īstenošanas kārtību, kā arī par kārtību, kādā nosaka zemes vienību relatīvo novērtējumu zemes konsolidācijas vajadzībām (turpmāk - Zemes konsolidācijas noteikumi). Ārvalstīs zemes konsolidācijas īstenošana norit dažādi atkarībā no vēsturiskajiem notikumiem, tradīcijām, kultūras un likumdošanas, tomēr tos visus vieno virsmērķis - racionāla zemes struktūras uzlabošana un piemērotas zemes izmantošanas veicināšana. Zemes konsolidācija tiek veikta noteiktā teritorijā, tās ietvaros tiek veikta gan zemes apmaiņa, gan pārstrukturizācija tā, lai veidotos zemes vienības piemērotākai izmantošanai (piemēram, veidojot tās lielākas un ar labāku konfigurāciju), tajā pašā laikā saglabājot nemainīgas personu īpašuma tiesības, kā arī īpašuma vērtību. Turklāt papildus zemes struktūras sakārtošanas jautājumiem, vairumā Eiropas valstu (lielākoties Rietumeiropā) zemes konsolidācijas ietvaros tiek īstenoti citi mērķi - veikta ceļu un drenāžas sistēmu uzlabošana un citu būvniecības, ainavu un vides projektu realizēšana. Taču, piemēram, Lietuvā zemes konsolidācijas projektos integrētu projektu realizācija ir apgrūtināta, jo ir jāmeklē atsevišķs finansējums šādiem attīstību veicinošajiem projektiem. Dažādās valstīs zemes konsolidācijai ir atšķirīgas organizēšanas metodes, piemēram, Lietuvā to organizē valsts uzņēmums, savukārt Francijā zemes konsolidācijas organizēšana uzticēta speciāli veidotai komisijai. Tāpat atšķiras zemes konsolidācijas īstenošanas veids un termiņi - piemēram, Lietuvā to veic zemes konsolidācijas projekta ietvaros vidēji 2,5 gadu laikā, savukārt Beļģijā zemes konsolidācija ir daļa no reģionālā attīstības plānojuma un process var aizņemt vairāk kā 10 gadus. Vadoties no ārvalstu pieredzes, ziņojumā tiek iztirzāti un piedāvāti divi risinājumi zemes konsolidācijas īstenošanai Latvijā. Pirmais no tiem ir līdzīgs Lietuvā īstenotajam procesam, kad zemes konsolidācijas organizēšanā aktīvi iesaistās valsts - tas ir, Valsts zemes dienests iesaistās zemes konsolidācijas ierosināšanas posmā (nosakot perspektīvo zemes konsolidācijas projekta teritoriju, slēdz līgumus ar zemes konsolidācijas dalībniekiem, pieņem lēmumu par zemes konsolidācijas projekta uzsākšanu u.c.), kā arī saskaņo zemes ierīcībā sertificētās personas izstrādāto zemes konsolidācijas projektu. Būtisks šī risinājuma posms ir zemes novērtēšana zemes konsolidācijas vajadzībām, kura ietvaros tiek noteikts zemes relatīvais novērtējums, lai nodrošinātu līdzvērtīgas zemes apmaiņu. Savukārt otrs risinājums paredz zemes konsolidācijas darbības lielā mērā atstāt pašu zemes īpašnieku ziņā, pēc iespējas salāgojot to ar pastāvošo normatīvo regulējumu - tas ir, to īstenot ar zemes ierīcības projektu. Ziņojuma 2. nodaļā ir izklāstīts esošās situācijas izvērtējums divu piedāvāto risinājumu kontekstā, norādot konstatētos problēmjautājumus, kas jārisina, lai īstenotu zemes konsolidāciju. Ziņojuma 3. nodaļā piedāvāts risinājums zemes konsolidācijas ierosināšanai un īstenošanai, ar tiem saistīto tiesību normu noteikšanai, kā arī zemes konsolidācijas finansēšanas jautājumiem. Ziņojuma 4. nodaļā sniegta informācija par piedāvāto zemes konsolidācijas īstenošanas pasākumu finansiālo ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, bet ziņojuma pielikumā iekļauts procedūru apraksts par plānoto zemes konsolidācijas norisi abos piedāvātajos risinājumos. 2018. gada 11. jūnijā ziņojums tika publicēts Valsts kancelejas tīmekļvietnē https://www.mk.gov.lv/content/ministru-kabineta-diskusiju-dokumenti, Tieslietu ministrijas tīmekļvietnē https://www.tm.gov.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/diskusiju-dokumenti un Valsts zemes dienesta tīmekļvietnē http://www.vzd.gov.lv/lv/par-mums/sabiedribas-lidzdaliba/attistibas-planosanas-dokumentu-projekti. Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 7.4.1 apakšpunktam jebkurš sabiedrības pārstāvis no 2018. gada 11. jūnija līdz 25. jūnijam varēja rakstiski sniegt viedokli (iebildumus un priekšlikumus) par ziņojumu, to iesniedzot Valsts zemes dienestā vai nosūtot uz elektroniskā pasta adresi sabiedribas.lidzdaliba@vzd.gov.lv. Sabiedrības pārstāvju viedokļi par ziņojumu sabiedrības līdzdalības procesa ietvaros netika saņemti. Ziņojumā piedāvātie zemes konsolidācijas procesa ieviešanas risinājumi paredz grozījumus šādos normatīvajos aktos (skatīt 1. tabulu): 1. tabula "Normatīvo aktu grozījumi" likumi Ministru kabineta noteikumi 1. risinājums 1. Zemes pārvaldības likums; 2. Publiskas personas mantas atsavināšanas likums (turpmāk - Atsavināšanas likums); 3. Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums (turpmāk - Kadastra likums); 4. Zemesgrāmatu likums; 5. likums "Par nekustamā īpašuma nodokli". 1. Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumi Nr. 1250 "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā"; 2. Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumi Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi" (turpmāk - Reģistrācijas noteikumi); 3. Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumi Nr. 1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" (turpmāk - Mērniecības noteikumi). 2. risinājums Zemes pārvaldības likums. Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumi Nr. 1250 "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā". 2. SITUĀCIJAS IZKLĀSTS Ievads Zemes kā unikāla resursa ilgtspējīga izmantošana panākama, nodrošinot racionālu un efektīvu zemes izmantošanu, ievērojot zemes aizsardzības nosacījumus, izveidojot efektīvu un stabilu tiesisko, informatīvo un ekonomisko vidi. Vairumā gadījumu zemes reformas laikā izveidoto īpašumu sastāvā esošās vidējās lauksaimniecības zemes platības nepārsniedz 20 ha robežas2, savukārt to konfigurācija veidota maksimāli saglabājot tādas zemes robežas, kādas tās bija līdz 1940. gada 21. jūlijam. Viens no racionālas un efektīvas zemes izmantošanas nodrošināšanas instrumentiem ir zemes robežu pārkārtošana jeb darbības, kas ietver sevī vienotu rīcību zemes vienību sadalei un apvienošanai. Zemes konsolidācija ir viens no veidiem, kā veicināt efektīvāku zemes izmantošanu, panākot tās augstāku ražotspēju un nodrošinot teritorijas attīstību, tai skaitā sabiedrības vajadzības3. Atšķirīgi var būt attiecīgo veikto darbību mērķi, finansēšanas mehānismi un lēmumu pieņemšanas gaita, taču kopēja iezīme ir zemes fragmentācijas radīto problēmu apzināšana un zemes vienību izvietojuma optimizācija, arvien lielāku nozīmi piešķirot teritorijas ekoloģisko struktūru saglabāšanai un publiskās infrastruktūras pilnveidošanai. Ziņojuma viens no risinājumiem piedāvā jaunu, valsts atbalstītu sadarbības ietvaru zemes robežu pārkārtošanai publisko personu un privātpersonu starpā, robežu pārplānošanu, balstot uz aktuālu informāciju par zemes kvalitāti, zemes īpašniekiem vai, ja tādu nav, tās tiesiskajiem valdītājiem, kuri noslēguši līgumu par dalību zemes konsolidācijā (turpmāk - projekta dalībnieki), vienojoties par līdzvērtīgu zemes apmaiņu. Savukārt otrs risinājums piedāvā zemes konsolidāciju īstenot bez tiešas valsts līdzdalības, pielāgojot zemes konsolidācijas procedūras praksē iedibinātajām zemes robežu pārkārtošanas un zemes maiņas procedūrām. Situācijas izklāsts ziņojumā strukturēts atsevišķi pirmajam un otrajam risinājumam atbilstoši Zemes pārvaldības likumā noteiktajiem posmiem un tajos paredzētajām darbībām (soļiem), zemes konsolidācijas procesā aktuālo tēmu un problēmu skaidrojumu piedāvājot attiecīgi zemes konsolidācijas un zemes ierīcības projekta uzsākšanas, izstrādes un īstenošanas griezumā. 2.1. Pirmā risinājuma problēmu izklāsts 2.1.1. Zemes konsolidācijas ierosināšana Zemes konsolidācijas ierosināšana ietver šādus četrus soļus: 1) zemes konsolidācijas pieprasījuma (turpmāk - pieprasījums) iesniegšana un izvērtēšana; 2) projekta perspektīvās teritorijas noteikšana; 3) pārrunas ar projekta perspektīvajā teritorijā iekļautās zemes īpašniekiem vai, ja tādu nav, ar tās tiesiskajiem valdītājiem (turpmāk - potenciālie projekta dalībnieki), kā arī ar citām ieinteresētajām personām; 4) līgumu slēgšana ar potenciālajiem projekta dalībniekiem par dalību zemes konsolidācijā (turpmāk - dalības līgums) un lēmuma pieņemšana par projekta izstrādes uzsākšanu. Zemes konsolidācijas ierosināšanas procesa apraksts pievienots ziņojuma pielikumā (skatīt 1.1. procedūru "Zemes konsolidācijas ierosināšana"). Šobrīd atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 10. panta trešajai daļai lēmumu par atteikumu uzsākt zemes konsolidāciju pieņem, ja nav iespējams sasniegt zemes konsolidācijas mērķus. Tā kā zemes konsolidāciju realizē, pārkārtojot zemes vienību robežas, tad zemes konsolidācijas mērķi nebūs iespējams sasniegt, ja zemes robežu pārkārtošanu ierobežos teritoriālie šķēršļi - dabā esoši situācijas elementi (piemēram, būves, grāvji, autoceļi, piekļuves iespēju neesamība) vai juridiska rakstura šķēršļi (piemēram, vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma ierobežojumi, tai skaitā, teritorijai noteiktās funkcionālās zonas, atļautie zemes izmantošanas un apbūves nosacījumi, potenciālo projekta dalībnieku noslēgtie zemes nomas līgumi, kredītsaistību ierobežojumi, maksātnespējas procesi, ierosināta tiesvedība un citi juridiska rakstura ierobežojumi). Zemes pārvaldības likuma 10. panta otrajā daļā noteiktais par to, ka kredītsaistību gadījumā personai ir jāiesniedz kreditora piekrišana dalībai zemes konsolidācijā, ir tikai viena no zemes konsolidācijas īstenošanas ierobežojošā faktora novēršanas darbībām, taču tā neizslēdz iespēju uzņemties jebkādas citas saistības, tai skaitā, kredītsaistības projekta izstrādes un īstenošanas laikā, kuras kā juridisks šķērslis var ierobežot zemes konsolidācijas īstenošanu. Kreditora nepiekrišana dalībai zemes konsolidācijā ir tikai viens no iespējamiem juridiskiem šķēršļiem, savukārt Valsts zemes dienests nevar iegūt pilnīgu informāciju par citiem juridiskiem šķēršļiem, kas ir vienīgi personas rīcībā (piemēram, ierosināta tiesvedība par nekustamo īpašumu). Bez tam, no zemes konsolidācijas ierosināšanas līdz zemes konsolidācijas īstenošanai var paiet vairāki gadi, kuru laikā zemes konsolidācijas ierosināšanas posmā esošie robežu pārkārtošanas šķēršļi var zust un otrādi - ja, ierosinot zemes konsolidāciju, nepastāv šķēršļi tās īstenošanai, tas nenozīmē, ka tādi nevar uzrasties. Līdz ar to būtu svītrojama Zemes pārvaldības likuma 10. panta otrajā daļā paredzētā prasība par kreditora piekrišanu un tā vietā jārada risinājums, lai nodrošinātu projekta dalībnieku informētību par viņu tiesībām un pienākumiem uzņemoties saistības projekta izstrādes un īstenošanas laikā. Ja zemes robežu pārkārtošanu ietekmēs teritoriālie vai juridiskie šķēršļi (to dēļ nebūs iespējams sasniegt zemes konsolidācijas mērķi), zemes konsolidācija nebūs uzsākama vai tā būs pārtraucama kādā no projekta izstrādes vai īstenošanas stadijām. Tā kā projekta izstrāde un īstenošana saistīta ar attiecīga finansējuma nepieciešamību, kas būs jāsedz projekta dalībniekiem arī zemes konsolidācijas pārtraukšanas gadījumā, tad tiesiskās skaidrības nodrošināšanai nepieciešams normatīvi noregulēt, ka gadījumos, kad pastāv teritoriālie vai juridiskie šķēršļi, zemes konsolidācija atsakāma vai tā ir izbeidzama (pārtraucama). Pēc pieprasījumu izvērtēšanas Valsts zemes dienests nosaka projekta perspektīvo teritoriju, vadoties pēc pieprasījumā iekļautās informācijas par tām zemes vienībām un robežu pārkārtošanas priekšlikumiem, ko norāda pieprasījuma iesniedzēji. Zemes pārvaldības likums nenosaka ne minimālo, ne maksimālo pieprasījuma iesniedzēju skaitu, ne arī pieprasījumā iekļaujamo zemes vienību skaitu un platību. Iesniedzot pieprasījumu vienam vai tikai dažiem potenciālajiem projekta dalībniekiem, var veidoties situācija, kad zemes konsolidāciju nebūs iespējams uzsākt, neesot zemes maiņas iespējām. Tomēr netiek izslēgts mazs projekta dalībnieku skaits vai salīdzinoši maza zemes konsolidācijas teritorija, ja zemes konsolidācijas mērķis ir sasniedzams. Savukārt pārāk liela projekta dalībnieku skaita gadījumā zemes konsolidācijas teritorija veidosies tik apjomīga, ka projekta izstrādei un īstenošanai patērētie resursi var pārsniegt zemes konsolidācijas ieguvumus. Lai plānotu optimālus projekta izstrādes un īstenošanos posmus un nodrošinātu saprotamu pieprasījumu izvērtēšanas procesu, Zemes konsolidācijas noteikumos jāietver normas par ierobežojumiem projekta teritorijas noteikšanai, attiecinot tos arī uz projekta perspektīvās teritorijas izvēli. Zemes pārvaldības likums paredz, ka potenciālie projekta dalībnieki noslēdz dalības līgumu ar Valsts zemes dienestu, nekonkretizējot tā saturu. Dalības līgumam ir ļoti būtiska nozīme visā zemes konsolidācijas procesa norisē, jo tas ietver projekta dalībnieku tiesības un pienākumus, kā arī definē dažādu projektā iesaistīto pušu savstarpējās saistības un sadarbību. Tā kā tie ir projekta veiksmīgas īstenošanas vieni no galvenajiem priekšnoteikumiem, Zemes konsolidācijas noteikumos jānoregulē dalības līguma būtiskākie nosacījumi: apliecinājuma par sekām īpašuma aprobežošanai projekta izstrādes un īstenošanas gaitā parakstīšana, ar projekta izstrādi un finansēšanu saistītie jautājumi, tostarp pienākumi projekta dalībniekiem segt izmaksas, kas radušās zemes konsolidācijas procesā, dalības līguma laušanas  gadījumi, kā arī sekas dalības līguma nepildīšanas vai laušanas gadījumā, tai skaitā finansiālas. Vērtējot darbību - lēmuma par projekta izstrādes uzsākšanu pieņemšana un dalības līguma noslēgšana - secīgumu, secināms, ka lēmums būtu jāpieņem vispirms un tikai tad noslēdzams dalības līgums nevis otrādi. Tas izskaidrojams ar to, ka Valsts zemes dienestam vispirms ir jāizvērtē visi priekšnoteikumi zemes konsolidācijas procesa uzsākšanai un jāpieņem lēmums administratīvā procesa ietvaros. Tajā pašā laikā dalības līguma noslēgšana noteiktā termiņā ir priekšnoteikums tam, lai lēmums stātos spēkā un būtu izpildāms. Minētais būtu regulējams normatīvajos aktos. Neatrisinot minētās problēmas: 1) tiks nelietderīgi patērēti Valsts zemes dienesta resursi, lai pirms zemes konsolidācijas uzsākšanas konstatētu, vai zemes konsolidācijas īstenošanu neierobežo projekta dalībnieka kredītsaistības un potenciālo projekta dalībnieku pienākums iesniegt Valsts zemes dienestā kreditora piekrišanu dalībai zemes konsolidācijā, jo projekta īstenošanas posmā tādas var vairs nepastāvēt; 2) nebūs tiesiski iespējams pārtraukt zemes konsolidāciju, ja tā mērķi nevarēs sasniegt teritoriālu vai juridisku šķēršļu gadījumā; 3) potenciālajiem projekta dalībniekiem neskaidri definēti un nesaprotami Valsts zemes dienesta pieņemtā lēmuma par atteikumu uzsākt zemes konsolidāciju pamatojumi radīs nevajadzīgu pieņemtā lēmuma apstrīdēšanu un pārsūdzību; 4) iztrūkstot projekta perspektīvās teritorijas noteikšanas kritērijiem, pastāv šķēršļi pieprasījumu izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai par zemes konsolidācijas uzsākšanu; 5) būtiskāko dalības līguma nosacījumu (tiesību un pienākumu) nenoteikšana jau sākotnēji var radīt neskaidrību potenciālo projekta dalībnieku vidū, kā rezultātā uzsāktie zemes konsolidācijas procesi varētu tikt izbeigti. 2.1.2. Zemes konsolidācijas projekta izstrāde Zemes konsolidācijas projekta izstrāde ietver šādus soļus: 1) zemes novērtēšana; 2) pārrunas ar projekta dalībniekiem; 3) projekta sagatavošana, saskaņošana un apstiprināšana. Zemes konsolidācijas projekta izstrādāšanas procesa apraksts pievienots ziņojuma pielikumā (skatīt 1.2. procedūru "Zemes konsolidācijas projekta izstrāde"). 2.1.2.1. Pakalpojumu sniedzēju izvēle Pirms projekta izstrādes uzsākšanas projekta dalībniekiem, kuri noslēguši dalības līgumu, ir jāizvēlas pakalpojumu sniedzēji, kuri izstrādās projektu un veiks zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus. Zemes konsolidāciju var veikt gan privātpersonas, gan publiskas personas. Pakalpojumu sniedzēja izvēle ir veicama atbilstoši publisko iepirkumu jomas normatīvo aktu prasībām atkarībā no projekta finansējuma veida un tā, vai līgumu ar pakalpojumu sniedzēju slēgs pasūtītājs publisko iepirkumu jomas normatīvo aktu izpratnē. Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk - Kadastra informācijas sistēma) datiem 2020. gada 1. janvārī valsts un pašvaldību īpašumā, tai skaitā, tiesiskajā valdījumā, bija reģistrētas gandrīz 35 % Latvijas teritorijā esošo zemes platību. Tā kā no minētā izriet, ka vairumā gadījumu pakalpojuma sniedzēja izvēle būs regulēta publisko iepirkumu jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, tad nav paredzēts, ka Valsts zemes dienests tieši piedalītos konkrēta komersanta izvēlē. Projekta izstrāde būs apjomīgāka un komplicētāka nekā zemes ierīcības projektu izstrāde, jo tā ietvers arī zemes novērtēšanu. Zemes relatīvā novērtējuma noteikšanai ir jāveic zemes kvalitātes novērtējuma pārbaude un aktualizācija: ir jāizvērtē vēsturiskā informācija un jāiegūst jauni dati lauka darbos. Tā kā lauksaimniecībā izmantojamās zemes vai meža vērtēšana zemes ierīkotāju darbā nav ierasta, vairumam speciālistu nav profesionālu zināšanu augsnes un meža tipu raksturošanai, tādēļ projekta izstrādē var būt nepieciešams piesaistīt papildu speciālistus ar pieredzi augšņu vērtēšanas jomā. Lai gan lēmumu pieņemšanā ir jānodrošina visu projekta dalībnieku interešu vienlīdzīga pārstāvēšana un atbilstošu pretendentu atlases kritēriju izstrāde, projekta izstrādes un zemes kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu sniedzēju izvēlei nav nepieciešams noteikt īpašu procedūru, izņemot termiņu, kurā Valsts zemes dienests ir jāinformē par projekta dalībnieku izvēlēto pakalpojumu sniedzēju un līguma ar to noslēgšanu. Atbilstoši Zemes pārvaldības likumam projektu izstrādā zemes ierīkotājs, bet projektu īsteno mērnieks. Tā kā pastāv atšķirīga šo pakalpojumu sniedzēju sertifikācijas kārtība4, tad ne visi zemes ierīkotāji ir tiesīgi veikt zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus un otrādi - ne visi mērnieki ir tiesīgi izstrādāt projektu. Ja projekta dalībniekiem pēc izstrādātā projekta apstiprināšanas būs jāvienojas par cita pakalpojumu sniedzēja izvēli, tas prasīs papildu resursus un palielinās iespēju projekta īstenošanā saskarties ar atšķirīgu tā risinājumu interpretāciju. Neradot šķēršļus konkurencei profesionālu zemes ierīkotāju vidū, jāveicina tādu pakalpojumu sniedzēju izvēle, kas piedāvā visu projekta izstrādei un īstenošanai nepieciešamo profesionālo uzdevumu izpildi neatkarīgi no tā, vai to veic viens vai vairāki speciālisti ar atšķirīgām kompetencēm. Neatrisinot minētās problēmas: 1) netiks nodrošināta iespējamo projekta izstrādes nepilnību novēršana projekta īstenošanas laikā, kā arī atbildība par projekta izstrādes risinājumu ieviešanu dabā atbilstoši projekta dalībnieku interesēm un projekta izstrādes mērķim; 2) neierobežojot pakalpojumu sniedzēju izvēles laiku gadījumos, kad to nereglamentēs publisko iepirkumu jomu reglamentējošie normatīvie akti, tiks nesamērīgi paildzināts projekta īstenošanas laiks, kas ierobežoto resursu dēļ kavēs atsevišķu citu projektu izstrādes uzsākšanu un īstenošanu, kā arī visu projekta dalībnieku rīcību ar projekta teritorijā iekļauto zemi. 2.1.2.2. Zemes platības noteikšana Atbilstoši Zemes pārvaldības likumam projektā iekļauj zemes vienības, par kurām projekta dalībnieki ir noslēguši dalības līgumu ar Valsts zemes dienestu, Latvijas zemes fonda zemes vienības, vietējai pašvaldībai piekritīgos starpgabalus, kas robežojas ar projekta dalībnieku zemes vienībām, kā arī citu vietējai pašvaldībai piederošo vai piekritīgo zemi, kas nav nepieciešama vietējās pašvaldības funkciju īstenošanai (turpmāk - valsts un pašvaldību zeme). Ja zemes konsolidācijā tiks iekļauta valsts un pašvaldību zeme, tad vairumā gadījumu tā nebūs kadastrāli uzmērīta, tāpēc nebūs zināma precīza zemes platība. Tāpat precīza zemes platība nebūs konstatējama arī tai zemei, kas tikusi ierādīta apvidū bez precīzas instrumentālās uzmērīšanas (turpmāk - ierādītas zemes vienības). Veicot instrumentālo uzmērīšanu, ierādītām un projektētām zemes vienībām nereti veidojas platību atšķirības starp robežu plānā vai attiecīgās institūcijas lēmumā norādīto platību un faktiski apvidū esošo platību. Saskaņā ar Kadastra informācijas sistēmas datiem līdz 2020. gada 3. februārim uzmērītas ir 85 % zemes vienību. No tām instrumentālā uzmērīšana veikta 49 % gadījumos, bet 36 % gadījumos zemes vienību robežas ir ierādītas dabā. Zemes kadastrālā uzmērīšana nav veikta 15 % zemes vienību. Līdz ar minēto jāsecina, ka projekta teritorijā var atrasties zemes vienības, kuru robežu noteikšanai izmantotas dažādas metodes, un zemes vienības, kurām robežas nav noteiktas, tāpēc to juridiski noteiktās platības var ievērojami atšķiries no faktiskajām. Tā kā zemes vienības platība ietekmē gan zemes novērtējumu, gan robežu pārkārtošanas risinājumus, ir būtiski, lai kartogrāfiskais materiāls, kas tiks izmantots projekta grafiskās daļas izstrādē, atspoguļotu atbilstošu robežu izvietojumu un attiecīgi arī zemes vienību platības. Ņemot vērā minēto, ir jārod risinājums projektā iekļauto zemes vienību projekta vajadzībām noteiktās platības noteikšanai ar vienkāršām un lētākām metodēm. Neatrisinot minēto problēmu, nebūs iespējams aprēķināt savstarpēji salīdzināmas zemes vērtības un projektēt robežu pārkārtošanu. 2.1.2.3. Zemes novērtēšana Zemes konsolidācijas vajadzībām zemes novērtēšanu dažādās valstīs veic atšķirīgi: piemēram, Somijā zemes novērtēšanā izmanto zemes kadastrālo vērtību, Francijā - lauksaimniecisko vērtību (augsnes kvalitāte, augsnes tips un mitrums), kas izteikta punktos, savukārt Lietuvā izmanto vērtību, kuru nosaka, analizējot nekustamā īpašuma tirgu, zemes izmantošanu, tās kvalitāti u.c. faktorus. Zemes pārvaldības likums paredz, ka zemes konsolidācijas projektu izstrādā, ievērojot zemes vienību relatīvo novērtējumu attiecību. Atbilstoši deleģējumam Zemes konsolidācijas noteikumos jānosaka kārtība, kādā nosaka zemes vienību relatīvo novērtējumu zemes konsolidācijas vajadzībām. Tādējādi likumdevējs jau ir paredzējis, ka Latvijā zemes konsolidācijā tiks pielietota īpaša vērtība - zemes relatīvais novērtējums. Zemes relatīvais novērtējums pēc būtības ir atbilstoši nekustamā īpašuma tirgus informācijai noteiktas zemes vērtības izteiksme punktos. Lai veiktu pārprojektēšanu, galvenie zemes vērtību ietekmējošie faktori tiek izteikti punktos. Nepieciešamības gadījumā, zemes relatīvais novērtējums no punktu izteiksmes var tikt izteikts arī naudas izteiksmē (piemēram, tas būs jādara gadījumos, kad zemes robežu pārplānošanu atsevišķām zemes vienībām nebūs iespējams veikt pieļaujamās nesaistes robežās). Saskaņā ar Kadastra informācijas sistēmas datiem 2020. gada 3. februārī pēc zemes lietošanas veida lielāko daļu Latvijas teritorijas aizņem lauksaimniecībā izmantojamā zeme - 35,6 % un meža zeme - 48 %. Šī iemesla dēļ vairumā gadījumu zemes novērtēšanā būtu izmantojami zemes kvalitatīvie rādītāji, kas piemēroti lauksaimniecības un meža zemes produktivitātes salīdzināšanai, piemēram, augšņu veidi vai meža augšanas apstākļu tipi, kas ir galvenie lauku zemes vērtību veidojošie faktori. Augšņu kartēšanas un zemes vērtēšanas lauku darbi Latvijā tika pabeigti 1994. gadā. No minētajiem materiāliem pēc vienotas metodoloģijas masveida vērtēšanas vajadzībām tika izgatavotas zemes kvalitātes novērtējuma pamatkartes mērogā 1:10 0005. Tā kā pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā Latvijā noteiktajā zemes kvalitatīvajā novērtējumā iekļauti arī rādītāji, kas ietekmē zemes izmantošanu, tad zemes relatīvā novērtējuma noteikšanai lauku apvidos zemes konsolidācijas procesā varētu tikt izmantota vēsturiskajās zemes kvalitatīvā novērtējuma pamatkartēs ietvertā informācija. Lai noskaidrotu, vai un kā zemes kvalitatīvā novērtējuma pamatkaršu informācija būtu izmantojama zemes relatīvā novērtējuma noteikšanai, Valsts zemes dienests sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti 2016. gadā īstenoja vienu ar zemes konsolidācijas ieviešanu saistītu pilotprojektu "Zemes konsolidācijā izmantojamā zemes relatīvā novērtējuma noteikšana" (turpmāk - Pilotprojekts). Pilotprojekta rezultāti liecina, ka vēsturiskā zemes kvalitatīvā novērtējuma kartēs ietvertā informācija nevar tikt izmantota tieši, jo tā ne vienmēr atbilst situācijai dabā, taču tā ir noderīga, lai pēc teritorijas apsekošanas dabā sagatavotu aktuālu zemes kvalitatīvā novērtējuma karti. No minētā secināms, ka zemes relatīvā novērtējuma noteikšanai lauksaimniecībā izmantojamai zemei būtu pielietojama zemes kvalitātes novērtējuma pamatkaršu sagatavošanai izmantotā informācija, pilnveidojot zemes kvalitatīvā novērtējuma noteikšanai vēsturiski izmantoto pieeju, atjauninot izmantojamās informācijas avotus un papildinot to ar dabā identificētajiem zemes izmantošanu ietekmējošiem faktoriem. Lai gan zemes konsolidācija nav vērsta uz robežu pārkārtošanu meža zemei, nevar tikt izslēgti gadījumi, kad atbilstoši projektam būs veicama arī meža zemes maiņa. Atšķirībā no lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kuras kvalitāti raksturo augsnes veids, meža zemes kvalitātes novērtējumu raksturo attiecīgā meža nogabalā dominējošais meža augšanas apstākļu tips, kuru nosaka, veicot meža inventarizāciju saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumiem Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi". Lai veiktu pirmreizējo meža inventarizāciju, zemes vienībai ir jābūt kadastrāli uzmērītai, taču projektā saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 11. panta otrajā daļā noteikto var tikt iekļauta arī kadastrāli nemērīta zeme. Tāpat jāņem vērā, ka pirmreizējai meža inventarizācijas veikšanai nav noteikts termiņš, bet kā obligāts nosacījums tā izpildāma gadījumos, kad plānots veikt mežsaimniecisko darbību. Ievērojot to, ka lielai daļai privātpersonām piederošajai un pašvaldībai piekrītošajai meža zemei nebūs veikta pirmreizējā meža inventarizācija un to, ka lielai daļai pašvaldībai piekrītošajai zemei nav veikta arī kadastrālā uzmērīšana, savukārt obligāts nosacījums veikt meža tehnisko inventarizāciju tam, lai iegūtu informāciju par meža augšanas apstākļu tipu, varētu kavēt personu iesaistīšanos zemes konsolidācijā, jo, mainoties zemes robežām un piederībai, pēc projekta īstenošanas meža tehniskā inventarizācija būtu jāveic atkārtoti, jārod risinājums zemes relatīvā novērtējuma noteikšanai meža zemēs, kurās netiek veikta mežsaimnieciskā darbība, vai kurām nav veikta kadastrālā uzmērīšana. Minētais neizslēdz iespēju meža taksāciju veikt gan pirms, gan pēc zemes konsolidācijas īstenošanas, tādējādi atvieglojot zemes relatīvā novērtējuma noteikšanu meža zemēs. Balstoties uz Pilotprojekta rezultātiem, konstatēts, ka meža augšanas apstākļu tipu dabā bez speciālām zināšanām meža taksācijas jautājumos var noteikt arī speciālists ar zināšanām un pieredzi augsnes kvalitātes noteikšanā. Līdz ar to būtu jāatrod risinājums tam, kā noteikt meža augšanas apstākļa tipus, apsekojot projekta teritoriju dabā. Tā kā bez lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes robežu pārkārtošanā var būt iesaistīta arī zeme ar citiem zemes lietošanas veidiem (piemēram, zeme zem ceļiem vai ūdens objektu zeme), zemes relatīvā novērtējuma noteikšanas metodikā jāparedz dažādu zemes lietojuma veidu zemes vērtēšana, tai skaitā, ja projekta teritorijā iekļauta apbūves zeme. Lai zemes novērtēšana būtu saprotama un pieņemama visiem projekta dalībniekiem, jānoregulē process, kādā veicama zemes novērtēšana un kā iegūtie zemes kvalitatīvā novērtējuma dati izmantojami zemes relatīvā novērtējuma noteikšanai. 1. attēls. Zemes relatīvā novērtējuma piemērs punktos pirms un pēc zemes konsolidācijas Zemes robežu pārkārtošana veicama, vadoties pēc līdzvērtības principa, lai zemes īpašuma relatīvais novērtējums pirms un pēc zemes konsolidācijas būtu vienāds (skatīt 1. attēlu). Tomēr ir jāņem vērā, ka zemes vienību jaunā konfigurācija tiks pielāgota apvidus situācijas elementiem, piemēram, koku puduriem, ceļiem vai grāvjiem (skatīt 2. attēlu). Šī iemesla dēļ ne vienmēr varēs saglabāt vienādu zemes vērtību zemei pirms un pēc zemes konsolidācijas, līdz ar to šādi gadījumi jānoregulē Zemes konsolidācijas noteikumos. 2. attēls. Piemērs: zemes maiņa 1:1 nav īstenojama, zemes vienību šķērso grāvis Zemes konsolidācijas pamatmērķis ir robežu pārkārtošana un zemes maiņa, nolūkā nodrošināt labāku nekustamā īpašuma telpisko konfigurāciju atkarībā no vietas apstākļiem, sasniedzamības un apsaimniekošanas ieceres. Līdz ar to, nebūtu pamatoti projekta dalībniekiem izvirzīt prasību veikt pirkšanas - pārdošanas darījumus, ja zemes relatīvā novērtējuma atšķirība ir nebūtiska. Tā kā zemes relatīvā novērtējuma attiecība nav absolūts vērtības kritērijs, līdz ar to punktu skaita atšķirība (piemēram, 78 pret 79) ne vienmēr raksturo nekustamā īpašuma vērtības atšķirību, tad, lai izvairītos no zemes kvalitatīvā novērtējuma rādītāju un zemes platības skaitlisko lielumu pārāk tehniskas piemērošanas zemes maiņas attiecībās, zemes relatīvajam novērtējumam būtu nosakāmas pieļaujamās nesaistes robežas, analoģiski kā tas noteikts zemes kadastrālajā uzmērīšanā. Izvērtējot iepriekš minētos ar zemes novērtēšanu saistītos jautājumus, secināms, ka zemes relatīvais novērtējums ir jānosaka, balstoties uz aktuālu informāciju par zemes izmantošanu un zemes kvalitatīvo novērtējumu, kas raksturo lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes produktivitāti, taču Latvijā šobrīd nepastāv vienota pieeja zemes kvalitatīvā novērtējuma veikšanai atšķirīgiem zemes izmantošanas (lietošanas) veidiem. Izstrādājot zemes relatīvā novērtējuma noteikšanas metodiku zemes konsolidācijā, tajā jāiekļauj gan dažādi zemes kvalitatīvā novērtējuma rādītāji, gan zemes izmantošanu raksturojošie rādītāji, tāpat jāparedz zemes relatīvā novērtējuma pieļaujamā nesaiste, lai jaunveidojamo zemes vienību novietojuma un robežu pārkārtošanas risinājumos tiktu ievērots līdzvērtības princips zemes maiņai dažādu nekustamo īpašumu ietvaros. Neatrisinot minētās problēmas: 1) zemes konsolidācijas risinājumi tiks plānoti, nepārliecinoties par lauksaimniecības zemes kvalitatīvā novērtējuma datu aktualitāti un projekta dalībniekiem nesaprotamā veidā; 2) meža zemes kvalitatīvā novērtējuma noteikšanā iztrūks dati par zemes vienībām, kurās meža inventarizācija nav veikta; 3) zemes maiņa, bez pieļaujamās nesaistes, var būt pretrunā vietējai situācijai piemērotai zemes vienību izvietojuma plānošanai; savukārt plānojot zemes vienību izvietojumu atbilstoši piemērotākajai zemes izmantošanai, papildus zemes maiņas darījumam būs jāveic pirkšanas un pārdošanas darījumi arī pie nesamērīgi mazas zemes relatīvā novērtējuma atšķirības. 2.1.2.4. Piekļuves nodrošināšana zemes vienībām Saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu visām jaunveidojamām zemes vienībām primāri jānodrošina piekļuve no pašvaldības ceļa vai ielas, vai piekļuve no valsts autoceļa, tomēr, ja tas nav iespējams, tad piekļuve jānodrošina pa servitūta ceļu vai pa projektētu servitūta ceļu pēc servitūta nodibināšanas. Fakts, ka attiecīgās nozīmes ceļš vai nodibinātais ceļa servitūts robežojas ar projekta dalībniekiem piederošām zemes vienībām vai šķērso tās, nenodrošina piekļuves iespējas, ja vien pie šī ceļa nav ierīkots ceļa pievienojums. Ministru kabineta 2008. gada 7. jūlija noteikumi Nr. 505 "Noteikumi par pašvaldību, komersantu un māju ceļu pievienošanu valsts autoceļiem" ceļa pievienojumu projektēšanu valsts autoceļiem regulē detālplānojuma un autoceļu būvprojektu izstrādes ietvaros, taču neparedz, ka ceļa pievienojumu valsts autoceļiem var projektēt arī zemes konsolidācijas projektā. Sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešamās transporta infrastruktūras plānošana un attīstība daudzkārt paredz nekustamo īpašumu atsavināšanu, jo šo projektu teritorijas zemes neatrodas tās tiešās valsts pārvaldes iestādes īpašumā, kas veic attiecīgā projekta īstenošanu. Ja sabiedrības vajadzībām nepieciešamā projekta īstenotājam ir pietiekami zemes resursi, lai nodrošinātu zemes apmaiņu, to iespējams nodrošināt, izstrādājot un īstenojot projektu (skatīt 3. attēlu). Jāatzīmē, ka zemes konsolidācijas projektā piedalīsies tikai dalības līguma puses, tas ir, personas, kurām pieder zemes konsolidācijas mērķa sasniegšanai nepieciešamie zemes īpašumi. 3. attēls. Zemes konsolidācijas piemērs transporta infrastruktūras plānošanā Gadījumos, kad zemes robežu pārkārtošanu ierobežos nepietiekamie vietējo pašvaldību un valsts tiešo pārvalžu iestāžu zemes resursi, publiskās infrastruktūras uzturēšanai vai attīstībai nepieciešamā zeme projektā paredzama kā attiecīgā īpašuma sastāvā esoša atsevišķa zemes vienība, kuru vietējā pašvaldība un valsts tiešā pārvaldes iestāde varēs atsavināt sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā. Neatrisinot minētās problēmas: 1) gadījumos, kad piekļuve zemes vienībām iespējama tikai no valsts autoceļa, vai risinot ceļa servitūtu tiesības šobrīd noteiktajā kārtībā, papildus projektam būtu jāizstrādā detālplānojums, kas radītu būtisku administratīvo slogu, kā rezultātā ievērojami paildzinātos un sadārdzinātos projekta izstrāde; 2) zemes zem publiskās infrastruktūras objektiem atsavināšanai pēc zemes konsolidācijas būs jāizstrādā zemes ierīcības projekts, kas ievērojami paildzina un sadārdzina zemes atsavināšanas procesu, kā rezultātā zemes konsolidācija un sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšana publiskās infrastruktūras projektu teritorijās būs savstarpēji nesaistītas darbības, kā rezultātā paildzināsies un sadārdzināsies zem transporta infrastruktūras objektiem izdalītās zemes atsavināšanas process. 2.1.2.5. Projekta saskaņošana un apstiprināšana Zemes konsolidācija tiek plānota, ievērojot projekta dalībnieku, vietējo pašvaldību un tiešās pārvaldes iestāžu vajadzības. Tā kā šīs minētās intereses ne vienmēr sakrīt, tad veiksmīgai projekta izstrādes pabeigšanai ir nepieciešams vienots mehānisms visu projektā iesaistīto personu interešu saskaņošanai, nosakot to tiesības, pienākumus un sekas pēc vienu vai citu darbību veikšanas. Neatrisinot minēto problēmu, nebūs skaidra rīcība projekta izbeigšanas (pārtraukšanas) gadījumā. 2.1.3. Zemes konsolidācijas projekta īstenošana Zemes konsolidācijas projekta īstenošana ietver šādus soļus: 1) zemes kadastrālā uzmērīšana; 2) kadastrālās uzmērīšanas datu reģistrācija Kadastra informācijas sistēmā; 3) zemes maiņas līguma slēgšana atbilstoši apstiprinātajam projektam; 4) īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā. Zemes konsolidācijas projektu īstenošanas procesa apraksts pievienots ziņojuma pielikumā (skatīt 1.3. procedūru "Zemes konsolidācijas projekta īstenošana"). 2.1.3.1. Zemes kadastrālā uzmērīšana un kadastrālās uzmērīšanas lietu sagatavošana un izvērtēšana Atbilstoši Mērniecības noteikumu 4. punktam zemes kadastrālo uzmērīšanu ierosina Kadastra likuma 24. pantā minētās personas, tātad projekta dalībnieki. Ja zemes kadastrālo uzmērīšanu veic viens mērnieks, nebūtu piemērojama prasība katram projekta dalībniekam vērsties ar atsevišķu iesniegumu pie mērnieka, jo tas radītu papildu administratīvo slogu gan mērniekam, gan projekta dalībniekam. Lai gan katram projekta dalībniekam ir tiesības izvēlēties savu mērnieku, tomēr tad projekta īstenošana gan paildzinātos, gan sadārdzinātos, jo jaunveidojamo zemes vienību robežposmiem robežu apsekošana un noteikšana būtu jāveic atkārtoti. Proti, projekta dalībniekiem uz kopēja robežposma apsekošanu un noteikšanu būtu jāierodas gan pēc sava mērnieka uzaicinājuma, gan atkārtoti pēc pierobežnieka mērnieka uzaicinājuma. Turpretī, ja zemes kadastrālo uzmērīšanu veiktu viens mērnieks, tad vienam robežposmam atkārtotās darbības varētu neveikt. Tādējādi ir jāatrisina, kā visracionālāk varētu nodrošināt jaunveidojamo zemes vienību uzmērīšanu. Mērniecības noteikumu 62. punkts nosaka, ka robežu apsekošanas laikā tiek konstatēts robežzīmju stāvoklis apvidū un gadījumā, ja tās ir daļēji vai pilnībā zudušas, mērnieks uzdod kadastrālās uzmērīšanas ierosinātājam novērst konstatētos robežas tehniskā stāvokļa trūkumus. Taču projekta īstenošanā robežzīmju atjaunošana būtu jāveic tikai pēc likvidējamās zemes vienības apsekošanas, izvērtējot robežzīmju saglabāšanas (skatīt 4. attēlu) un likvidēšanas (skatīt 5. attēlu) nepieciešamību pēc jaunveidojamo zemes vienību robežu noteikšanas. 4. attēls. Robežzīmju izvērtēšana 5. attēls. Likvidējamās robežzīmes Uzmērot jaunveidojamo zemes vienību robežas, daļa no robežposmiem paliks nemainīga, taču daļa robežposmu (skatīt 6. attēlu) un robežpunktu (skatīt 7. attēlu) tiks mainīti, likvidējot atsevišķus robežposmus. 6. attēls. Robežposms (sarkans), kas sakrīt ar iekšējo jaunveidojamās zemes vienības robežu 7. attēls. Esošo zemes vienību robežas un paliekošie robežpunkti Ievērojot iepriekš minēto, jaunveidojamo zemes vienību robežu noteikšanā ir jāpiedalās arī tiem projekta dalībniekiem, kas būs nākamie zemes vienību ieguvēji, sabalansējot starp tiem atbildību par likvidējamām robežzīmēm. Līdz ar minēto, ir jāizvērtē, kādas personas mērniekam ir jāuzaicina uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem. Taču šī brīža Mērniecības noteikumu regulējums nosaka, ka zemes kadastrālajā uzmērīšanā ir jāpiedalās tās ierosinātājam un pierobežniekiem. Tas neparedz pieaicināt jaunveidojamo zemes vienību ieguvējus un tos pierobežniekus, kuru interesēs ir jaunveidojamo zemes vienību robežu noteikšana. Mērniecības noteikumi nosaka tiesiskā pamatojuma dokumentus zemes robežas maiņai, ko mērniekam iesniedz ierosinātājs (piemēram, zemes ierīcības projekts, detālplānojums, tiesas nolēmums). Tā kā projekts ir jauns dokumenta veids, tad Mērniecības noteikumos projekts būtu nosakāms kā viens no zemes kadastrālās uzmērīšanas tiesiskā pamatojuma dokumentiem. Atbilstoši Mērniecības noteikumiem pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas pabeigšanas mērnieks katram nekustamajam īpašumam sagatavo atsevišķu elektronisko zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu un iesniedz izvērtēšanai Valsts zemes dienestā. Projektā jaunveidojamās zemes vienības parasti tiks veidotas, savstarpēji pārkārtojot vairāku nekustamo īpašumu robežas. Šādā situācijā katram nekustamajam īpašumam veidojot atsevišķo lietu, var iztrūkt izvērtēšanai nepieciešamā informācija, kas ļautu izsekot projekta risinājumu savstarpējai saistībai. Piemērotāks risinājums būtu projekta ietvaros veidot kopēju elektronisko zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu par visiem nekustamajiem īpašumiem. Zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas izvērtēšana zemes konsolidācijā būtiski neatšķirsies no vispārējā kārtībā veicamās zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu izvērtēšanas, taču Valsts zemes dienestā tā būtu izpildāma vienota pakalpojuma ietvaros neatkarīgi no zemes vienību skaita projektā. Ja zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas izvērtēšanā tiks konstatētas pretrunas ar Kadastra informācijas sistēmas datiem vai to neatbilstība Reģistrācijas noteikumu prasībām, Valsts zemes dienests informēs mērnieku par nepieciešamību labot elektroniskās zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas datus vai novērst neprecizitātes, atkārtoti veicot atsevišķas zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības. Pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas izvērtēšanas nesekos kadastra objektu reģistrācija Kadastra informācijas sistēmā, bet gan zemes maiņas līguma sagatavošana. Pēc tā parakstīšanas sagatavojami nostiprinājuma lūgumi iesniegšanai īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā: kadastrālās uzmērīšanas datu reģistrācija tiks veikta vienota pakalpojuma ietvaros kopā ar nostiprinājuma lūgumu izskatīšanu rajona tiesā, nodrošinot datu apmaiņu starp Kadastra informācijas sistēmu un Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu. Neatrisinot minētās problēmas: 1) nesamērīgi paildzināsies projekta īstenošanas laiks, ja projekta dalībniekiem uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām būs jāierodas vairākkārtīgi; 2) veidosies neadekvāts atbildības sadalījums robežzīmju ierīkošanai un saglabāšanai, jo projekta dalībniekiem būs jāierīko robežzīmes tādām jaunveidojamām zemes vienībām, kuras tiem var nepiederēt pēc projekta īstenošanas pabeigšanas, savukārt atbildība par to saglabāšanu būs jaunveidojamo zemes vienību plānotajiem īpašniekiem, tātad personām, kurām nav tiesību tās ierīkot; 3) projekts nebūs tiesiskā pamatojuma dokuments zemes robežu pārkārtošanai; 4) sagatavojot atsevišķu elektroniskās zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu par katru jaunveidojamo zemes vienību, palielināsies izvērtējamo un uzglabājamo datu apjoms un nebūs vienkopus pieejama informācija par visām projektā iekļautajām un jaunveidojamām zemes vienībām. 2.1.3.2. Zemes maiņas līguma slēgšana Zemes konsolidācijā pastāv iespēja, ka vienu jaunveidojamo zemes vienību būs jāveido no vairākām personām piederošu zemes vienību daļām. Tādējādi jaunas zemes vienības izveidošanai projekta dalībniekam būs jāslēdz zemes maiņas līgums ar vairākiem citiem zemes konsolidācijas dalībniekiem, bet gadījumos, kad zemes relatīvais novērtējums kādai no projekta dalībnieka iegūstamajai zemes vienībai pārsniegs tā īpašumā esošās zemes vienības relatīvo novērtējumu, attiecīgajam projekta dalībniekam būs pienākums samaksāt otram atlīdzību, atbilstoši publiskas personas mantas atsavināšanas jomu noteiktajām prasībām, ja zemes robežu pārkārtošanā būs iesaistītas publiskas personas zeme, vai vienojoties par atlīdzības apmēru, ja zemes robežu pārkārtošanā būs iesaistīta tikai privātpersonu zeme. Privātpersonas zemes maiņu var veikt arī bez atlīdzības izmaksas. Rīcību ar publiskām personām piederošajiem finanšu līdzekļiem nosaka Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas likums. No tā 2. panta pirmās daļas izriet, ka rīcībai ar publiskas personas mantas finanšu līdzekļiem jāatbilst ārējos normatīvajos aktos paredzētajiem mērķiem. Ņemot vērā to, ka zemes konsolidācijas mērķis nav saistīts ar publiskas personas mantas pārdošanu vai mantas iegādi publiskai personai, tad gadījumos, kad attiecīgajiem projekta dalībniekiem būs pienākums vienoties par atlīdzības apmēriem, un viens no vienošanās dalībniekiem būs publiska persona, tad nenoteikts atlīdzības apmēra slieksnis varētu tikt traktēts kā publiskas mantas izšķērdēšana. Tāpat jāņem vērā, ka atlīdzības apmēra sliekšņa noteikšanai jārod pietiekami vienkāršs risinājums, jo sarežģīta darījumu norises organizācija ietekmēs zemes maiņas līgumu noslēgšanas termiņus projekta īstenošanas noslēdzošajā posmā. Zemes maiņas līguma noslēgšanu, tā sekas un spēkā esamību regulē Civillikuma noteikumi par tiesiskiem darījumiem. No Civillikuma normām izriet, ka zemes maiņas līgumam jābūt noslēgtam rakstiskā formā un to var noslēgt publiska dokumenta formā kā notariālu aktu, privāta dokumenta formā, uz kura tiek apliecināts darījuma pušu paraksta īstums, vai privāta dokumenta formā, - neiesaistot ne notāru, ne bāriņtiesu. Lai savstarpējās vienošanās par zemes maiņas līgumu nosacījumiem neliktu šķēršļus zemes konsolidācijas procesa pabeigšanai konkrētā laika termiņā, reglamentējams projekta dalībnieku vajadzībām atbilstošs zemes maiņas līgumu noslēgšanas mehānisms. Neatrisinot minēto problēmu, iztrūks vienota pieeja zemes maiņas līguma sagatavošanai un noslēgšanai par dažādajiem zemes maiņas darījumiem zemes konsolidācijā, kas var radīt strīdus un aizkavēt projekta īstenošanu. 2.1.3.3. Kadastra objekta reģistrācija un kadastra datu aktualizācija un īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā Zemes pārvaldības likuma 9. panta pirmās daļas 3. punkts nosaka, ka zemes konsolidācijas īstenošana noslēdzas ar īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" 3. un 4. pantu īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās iesniedzams nostiprinājuma lūgums, kā arī šajā un Zemesgrāmatu likumā noteiktie dokumenti, kas apliecina nekustamā īpašuma tiesisku iegūšanu. Zemesgrāmatu likuma 60. pants nosaka, ka privātpersonu parakstiem uz iesniedzamiem nostiprinājuma lūgumiem jābūt notāra vai bāriņtiesas apliecinātiem. Lai katrs projekta dalībnieks neizvēlētos nostiprinājuma lūgumu gatavot un parakstīt pie sava notāra vai katrs savā attiecīgajā bāriņtiesā un zemes konsolidācijas process noritētu koordinēti, ir jāparedz nostiprinājuma lūgumu sagatavošanas un parakstīšanas kārtība, kā arī kārtība, kādā tiek realizēta attiecīgā pakalpojuma sniedzēja izvēle. Atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 61. pantam nostiprinājuma lūgumam jāpievieno dokumenti, kas apliecina nostiprināmās tiesības, apliecinājums par tās personas piekrišanu, pret kuru nostiprinājums vērsts, apliecinājums par trešās personas piekrišanu, kad pēc likuma šāda piekrišana ir nepieciešama nostiprinājumam, pierādījumi par nodevu samaksu, dokumenti, kas apliecina pilnvarojumu un pārstāvības tiesības, juridiskajām personām - notariāli apliecināti to tiesībspēju un rīcībspēju apliecinoši dokumenti. Tāpat, atklājot jaunu nodalījumu nekustamajam īpašumam, sadalot nekustamu īpašumu, atdalot no nekustama īpašuma daļu, savienojot vairākus nekustamus īpašumus, un citos Zemesgrāmatu likuma 62. pantā noteiktos gadījumos nostiprinājuma lūgumam pievieno Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu zemes robežu plānu. Īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā un datu reģistrācija Kadastra informācijas sistēmā ir savstarpēji saistītas procedūras, ko nodrošina Valsts zemes dienests un rajona (pilsētas) tiesas. Kopš 2015. gada 1. janvāra, kad spēkā stājušies grozījumi Zemesgrāmatu likumā, likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" un Kadastra likumā, tika uzsākta Valsts zemes dienestā un rajona (pilsētas) tiesās veicamo procedūru nodrošināšana viena pakalpojuma ietvaros, izslēdzot nepieciešamību tieši vērsties rajona (pilsētas) tiesā, lai iesniegtu papīra formā sagatavotos dokumentus. Lai veicinātu vienas pieturas aģentūras principa ievērošanu valsts pārvaldē, vairākos gadījumos tika noteikts, ka nostiprinājuma lūgums - rajona (pilsētas) tiesai un Valsts zemes dienestam adresēts iesniegums kadastra objekta reģistrācijai un kadastra datu aktualizācijai sagatavojams kā vienots dokuments, kas iesniedzams tikai vienā no šīm iestādēm, kura pakalpojuma izpildē nodrošina savstarpējo datu un informācijas apmaiņu starp Kadastra informācijas sistēmu un Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu. Šāds Valsts zemes dienesta un rajona (pilsētas) tiesas vienotais pakalpojums ir attiecināmas uz zemes vienību sadali, apvienošanu vai robežu pārkārtošanu tikai viena nekustamā īpašuma ietvaros. Ja zemes robežu pārkārtošana notiek starp dažādiem nekustamajiem īpašumiem, īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā attiecīgajā rajona (pilsētas) tiesā jāiesniedz nostiprinājuma lūgums, savukārt Valsts zemes dienestam - iesniegums kadastra objekta reģistrācijai un kadastra datu aktualizācijai. Šādā situācijā projekta dalībniekam faktiski būtu jāvēršas divās iestādēs, kas vērtējams kā papildu administratīvais slogs. Lai zemes konsolidācijas procesā samazinātu tās procedūras, kad personai, iniciējot izmaiņas Kadastra informācijas sistēmā, nebūtu ar identiska satura lūgumu jāvēršas arī rajona (pilsētas) tiesā vai arī otrādi, ir jāizveido vienkāršots pakalpojums, lai pēc zemes maiņas līguma parakstīšanas datus par jaunveidojamām zemes vienībām Kadastra informācijas sistēmā un nekustamā īpašuma sastāva maiņu zemesgrāmatā būtu iespējams reģistrēt, izmantojot vienas pieturas aģentūras principu. No Zemesgrāmatu likuma 106. pantā noteiktā izriet, ka par zemes konsolidācijas rezultātā veikto zemes maiņu projekta dalībniekiem īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā veicama kancelejas un valsts nodevas samaksa. Lai veicinātu zemes īpašnieku iesaisti zemes konsolidācijā, būtu jāparedz tos atbrīvot no valsts nodevas par īpašuma tiesību reģistrāciju zemesgrāmatā samaksas. Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1. panta 2. punktu valsts nodevas mērķis ir personu darbību regulēšana (kontrolēšana, veicināšana, ierobežošana) un tās apmērs nav tiešā veidā saistīts ar institūcijas veiktās darbības izmaksu segšanu. Atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 20. martā pieņemtajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts nodevu un maksas pakalpojumu nošķiršanu un nodevu sistēmas pilnveidošanu" (prot. Nr. 16, 31. §) norādītajam ar valsts nodevas par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu apmēra palīdzību pamatā tiek nodrošināta regulējošā funkcija, kas atspoguļojas gan pašā nodevas noteikšanas diferenciācijā, gan nekustamo īpašumu tirgus regulācijā. Ievērojot, ka zemes konsolidācija nav saistīta ar nekustamā īpašuma tirgus regulāciju vai personu darbību regulēšanu, bet gan ar teritorijas sakārtošanu atbilstoši Zemes pārvaldības likumā noteiktajam zemes konsolidācijas mērķim, secināms, ka zemes konsolidācijas dalībnieku atbrīvošana no valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā samaksas ir pamatota. Attiecīgi precizējami Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumi Nr. 1250 "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā", kuru 17. punktā ir uzskaitītas personas, kas ir atbrīvotas no minētās nodevas samaksas. Ievērojot to, ka zemes konsolidācijā var tikt iesaistīti arī saimnieciskās darbības veicēji, tad to atbrīvošana no valsts nodevas samaksas zemes konsolidācijā realizējamās zemes maiņas ceļā vērtējama komercdarbības atbalsta kontekstā. Savukārt attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli atzīmējams, ka likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 7. pantā noteikts, ka nekustamā īpašuma nodokli sāk maksāt ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību rašanās, izņemot likumā noteiktos gadījumus - piemēram, ja Kadastra informācijas sistēmā tiek reģistrēts jauns nekustamā īpašuma nodokļa objekts vai ja tiek atsavināts valsts vai pašvaldības īpašums. Abos minētajos gadījumos nekustamā īpašuma nodoklis ir jāsāk maksāt ar nākamo mēnesi pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību rašanās. Ievērojot, ka ne vienmēr zemes konsolidācijas projekta īstenošanas rezultātā tiks izveidotas jauns nekustamā īpašuma nodokļa objekts (piemēram, ja tiek veikta zemes maiņa bez robežu izmaiņām), tad tiktu piemēroti dažādi nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas termiņi. Lai zemes konsolidācijā ievērotu vienādu pieeju, būtu jāvienādo nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma rašanās un izbeigšanās termiņi. Neatrisinot minētās problēmas: 1) netiks koordinēta nostiprinājuma lūgumu sagatavošana un parakstīšana, kas ievērojami paildzinātu projekta īstenošanas laiku; 2) tiks sarežģīta projekta īstenošanas noslēdzošā daļa, kurā visiem projekta dalībniekiem reizē būs jāvēršas gan Valsts zemes dienestā, lai ierosinātu kadastrāli uzmērīto zemes vienību reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā, gan attiecīgajā rajona (pilsētas) tiesā, lai nostiprinātu īpašuma tiesības uz jaunveidojamām kadastrāli uzmērītajām zemes vienībām; 3) valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā piemērošana attiecībā uz projekta dalībnieku nostiprinājuma lūgumiem projekta īstenošanā radīs projekta dalībniekiem papildu administratīvo slogu un neveicinās zemes konsolidācijas mērķa sasniegšanu; 4) būtu dažādi nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma rašanās un izbeigšanās termiņi. 2.1.3.4. Pirmreizējā īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā Zemesgrāmatu likuma 1. pants nosaka, ka nekustamo īpašumu ierakstīšana un lietu tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā ir obligāta. Saskaņā ar likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 27. panta pirmo daļu darījumus var veikt tikai ar to zemi, uz kuru īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā. No minētajām tiesību normām izriet, ka zemes maiņas līgumus projekta īstenošanā varētu slēgt tikai pēc tam, kad pirmreizēji zemesgrāmatā būtu nostiprinātas īpašuma tiesības uz visām Zemes pārvaldības likuma 11. panta otrajā daļa norādītajām projektā iekļaujamām zemes vienībām. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 11. panta otro daļu projektā var iekļaut zemes vienības, uz kurām īpašuma tiesības zemesgrāmatā vēl nav nostiprinātas, jārada risinājums īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā gadījumos, kad projektā iekļautas projekta dalībnieku tiesiskajā valdījumā esošas, tai skaitā valstij vai pašvaldībai piekritīgas vai piederīgas zemes vienības. Neatrisinot minēto problēmu, samazināsies projekta izstrādes uzsākšanas iespējas, jo projektā nevarēs iekļaut zemi, uz kuru īpašuma tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā. 2.1.3.5. Publiskas personas mantas atsavināšana zemes konsolidācijā Atbilstoši Zemes pārvaldības likumam projektā var iekļaut arī publiskas personas mantu - vietējai pašvaldībai piekritīgos starpgabalus, kas robežojas ar projekta dalībnieku īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošu zemi, kā arī citu vietējai pašvaldībai piederošu vai piekritīgu zemi, kas nav nepieciešama vietējās pašvaldības funkciju īstenošanai. Tāpat arī valsts var piedalīties zemes konsolidācijā ar tai piederošajām zemēm. Zemes pārvaldības likums arī paredz, ka projektā iekļauj tikai tādas zemes vienības, par kurām potenciālie projekta dalībnieki, tai skaitā, valsts tiešās pārvaldes iestādes un pašvaldības attiecīgi ar valsts vai pašvaldības zemi būs piekritušas piedalīties šajā procesā, noslēdzot dalības līgumu. Atbilstoši Atsavināšanas likumam valsts vai pašvaldības zemes maiņai ir jāsaņem attiecīgi Ministru kabineta vai pašvaldības atļauja. Zemes konsolidācijas rezultātā netiks pārdota ne valsts, ne pašvaldību zeme, bet maiņas ceļā pārkārtotas to robežas, lai valsts un attiecīgā pašvaldība spētu šo savu funkciju vajadzībām paredzēto zemi izmantot tikpat optimāli kā jebkura cita zemes konsolidācijā iesaistītā privātpersona. Izņēmumam varētu pakļauties publiskām personām piederošie zemes starpgabali, kuri zemes konsolidācijā būs pievienojami blakus esošajiem zemesgabaliem (tas ir, atsavināmi Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā), ja zemes robežu pārkārtošanas rezultātā tos nebūs iespējams izveidot par patstāvīgi izmantojamiem zemesgabaliem, tomēr arī tikai tādā gadījumā, ja vienīgais šķērslis tā izveidošanai par patstāvīgi izmantojamu zemes vienību ir piekļuves neesamība koplietošanas ceļam. Bez tam jāņem vērā, ka Ministru kabineta lēmuma pieņemšana par atļauju nozaru ministrijai pārkārtot uz tās vārda īpašumā nostiprinātās zemes robežas var aizņemt līdz pat sešus mēnešus ilgu periodu. Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka dalību zemes konsolidācijā publiskas personas apliecinās dalības līgumā, tad prasība saņemt Ministru kabineta vai pašvaldības atļauju zemes konsolidācijā vērtējama kā formāla un nelietderīga darbība un tā būtu izslēdzama no zemes konsolidācijas procesa. Atsavināšanas likuma 38. panta pirmā daļa paredz, ka publiskas personas nekustamo īpašumu var mainīt pret līdzvērtīgu nekustamo īpašumu tikai tādā gadījumā, ja tas nepieciešams publiskas personas funkciju izpildes nodrošināšanai. Tomēr šī norma ierobežo zeme …