Ekonomiskās darbības veidā \"Zvejniecība\" atbilstoši starptautiskajiem standartiem jāieskaita:
\nEkonomiskās darbības veidā \"Zvejniecība\" neietilpst zivju un citu jūras produktu pārstrāde uz bāzeskuģiem un zivju pārstrādes uzņēmumos.
\nKatru ceturksni zvejniecības darbības rezultāti tiek apsekoti uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās, kas nodarbojas ar zvejniecību, neatkarīgi no to uzņēmējdarbības veida un īpašuma formas. Tiek apsekoti visi valsts un pašvaldību uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu, pārējo īpašuma formu uzņēmējsabiedrības, kurās nodarbināti 20 strādājošo un vairāk vai neto apgrozījums iepriekšējā gadā b ijis virs 200 tūkst. latu.
\nPārējās uzņēmējsabiedrības tiek apsekotas izlases veidā, lietojot Centrālās statistikas pārvaldes koplietošanas vienkāršo gadījuma izlasi, kas tiek veikta iepriekš izveidotās stratās pēc ekonomiskās darbības veida. Tabulas 6.ailē minētais apsekojamais kopums apzīmēts ar vārdiem \"kompleksais loks\". Papildu dati tiek vākti no tiem uzņēmumiem, kuriem izsniegtas licences zvejošanai.
\nZvejniecības statistika Nr.p.k.
\nInformācijas saturs Informācijas saturu un metodoloģiju koordinējošā starptautiskā organizācija Informācijas iegūšanas avots Periodiskums Informācijas iegūšanas metode Izstrādes kopums 1 2 3 4 5 6 7 1.
\nZivju nozveja pa sugām Eurostat projekti statistikas veidlapas ceturksnis kompleksais loks kopā Latvijā 8710; 8720 2.
\nZivju nozveja un citu jūras produktu Eurostat projekti statistikas veidlapas ceturksnis kompleksais loks kopā Latvijā ieguve pa okeānu zvejas rajoniem un zonām, 8710; 8720 iekšējos ūdeņos, zvejniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās, zvejas flotes lielums Materiālo resursu un enerģētikas statistika Datu apsekošana par atsevišķu kurināmā veidu patēriņu tiek veikta pēc speciālas nomenklatūras, kas ietver sevī 20(25 kurināmā veidus.
\nInformācija par atsevišķu kurināmā veidu patēriņu tiek iegūta, apsekojot visus valsts un pašvaldību uzņēmumus, iestādes, uzņēmējsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu, pārējo īpašuma formu uzņēmējsabiedrības, kurās nodarbināti 20 strādājošo un vairāk vai neto apgrozījums iepriekšējā gadā bijis virs 200 tūkst. latu. Pārējās uzņēmējsabiedrības tiek apsekotas izlases veidā, lietojot vienkāršo gadījuma izlasi, kas tiek veikta iepriekš izveidotās stratās pēc ekonomiskās darbības veida.
\nTabulas 6.ailē minētais apsekojamais kopums apzīmēts ar vārdiem \"kompleksais loks\".
\nIzstrādes satur datus naturālā izteiksmē par kurināmā atlikumiem, pirkumiem, izlietošanu. Iegūtie dati tiek izmantoti enerģētiskās bilances sastādīšanai.
\nNo visiem elektroenerģijas un siltumenerģijas ražotājiem vienu reizi gadā tiek vākti dati par elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un ar to saistīto kurināmā patēriņu.
\nMateriālo resursu un enerģētikas statistika Nr.p.k.
\nInformācijas saturs Informācijas saturu un metodoloģiju koordinējošā starptautiskā organizācija Informācijas iegūšanas avots Periodiskums Informācijas iegūšanas metode Izstrādes kopums 1 2 3 4 5 6 7 1.
\nElektroenerģijas ražošana, sadale, Eurostat projekti statistikas veidlapas gads pilns apsekojums kopā Latvijā, pa kurināmā patēriņš tās ražošanai, 5030; 5110; 5130 elektrostaciju tipiem elektrostaciju jauda 2.
\nSiltumenerģijas ražošana un sadale, Eurostat projekti statistikas veidlapas gads uzņēmumi, uzņēmēj- kopā Latvijā, pa kurināmā patēriņš tās ražošanai 5030; 5110 sabiedrības, iestādes, republikas pilsētām un kuras ražo siltumenerģiju rajoniem, pašvaldībām un piegādā to patērētājiem, kā arī izlieto savām vajadzībām 3.
\nSiltumenerģijas piegāde un kurināmā Eurostat projekts statistikas veidlapas katrs uzņēmumi, uzņēmēj- kopā Latvijā, pa patēriņš apkures sezonā 5030 apkures sabiedrības, iestādes, republikas pilsētām un sezonas kuras ražo siltumenerģiju rajoniem, pašvaldībām mēnesis un piegādā to patērētājiem 4.
\nGāzes piegāde patērētājiem (iesniedz statistikas veidlapas gads pilns apsekojums kopā Latvijā privatizējamai valsts akciju sabiedrībai \"Latvijas gāze\") 5.
\nAtsevišķi kurināmā un degvielas veidi Eurostat projekts statistikas veidlapas ceturksnis kompleksais loks, kopā Latvijā, pa (atlikumi, piegādes un patēriņš) 5020 iestādes nozarēm, pa republikas pilsētām un rajoniem 6.
\nKopējā enerģētiskā bilance Eurostat projekts 5110 aprēķins gads aprēķins kopā Latvijā 7.
\nSvarīgāko izejvielu un materiālu patēriņš statistikas veidlapas gads kompleksais loks kopā Latvijā, pa nozarēm Lauksaimniecības statistika Lauksaimniecības produkcijas kopapjoms naudas izteiksmē ir augkopības un lopkopības produkcijas un lauksaimniecībai sniegto pakalpojumu (bez veterinārajiem pakalpojumiem) summa.
\nLauksaimniecības produkcija naudas izteiksmē novērtēta atbilstošā gada faktiskajās un salīdzināmajās cenās bez pievienotās vērtības nodokļa. Pašlaik par salīdzināmajām cenām pieņemtas 1993.gada vidējās cenas.
\nAugkopības produkcijas apjomu nosaka lauksaimniecības kultūru kopražu apmēri. Turklāt kopražas vērtībai attiecīgajā gadā pieskaita augkopības nepabeigtās ražošanas pieauguma (vai atskaita samazinājuma) vērtību gada laikā, kā arī ilggadīgo stādījumu izaudzēšanas vērtību. Nepabeigto ražošanu augkopībā raksturo ziemāju sējas izmaksas un izmaksas vasarāju kultūru augsnes sagatavošanai, ko izdara attiecīgajā gadā nākamā gada ražai. Jauno ilggadīgo stādījumu ierīkošanas vērtībā ietilpst ilggadīgo stādījumu ierīkošanas un izaudzēšanas vērtība līdz augļus nesošam vecumam.
\nLopkopības prod ukcijas apjomu nosaka pēc gada laikā dzimušo lopu svara, izaudzēto jaunlopu un nobarojamo lopu dzīvmasas apmēriem, kā arī iegūtā piena, vilnas, olu un citu lopkopības produktu daudzuma.
\nLauksaimniecības kultūru sējumu platību valsts saimniecībās un statūtsabiedrībās nosaka pēc to pārskatu datiem.
\nZemnieku un piemājas saimniecībās un personiskajās palīgsaimniecībās, sākot ar 1995.gadu, sējumu platību nosaka pēc izlases veida apsekojuma.
\nLauksaimniecības kultūru kopražu valsts saimniecībās, statūtsabiedrībās un citos lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumos nosaka pēc to pārskatu datiem, tieši saskaitot šajās saimniecībās novākto produkciju gan no pamatsējumiem, gan arī no atkārtotiem un starprindu sējumiem; zemnieku un piemājas saimniecībās un personiskajās palīgsaimniecībās (, pamatojoties uz izlases veida apsekojumiem.
\nLauksaimniecības kultūru vidējā ražība aprēķināta, pamatojoties uz kopražu pamatsējumos no attiecīgās kultūras pavasara produktīvās platības viena hektāra, izņemot sēto zālāju un dabisko pļavu sienu, kuriem šis rādītājs aprēķināts no faktiski novāktās platības.
\nDati par gaļas ražošanu ietver informāciju par visu veidu lopu un putnu gaļu kautmasā un dzīvmasā. Dati uzrādīti gan par pārstrādes uzņēmumos, gan arī par pašā saimniecībā nokautajiem lopie m un putniem.
\nPiena ražošanu raksturo faktiski izslauktais govju un kazu piena daudzums, neatkarīgi no tā, vai tas realizēts vai daļēji izmantots saimniecībā teļu un sivēnu dzirdināšanai.
\nDatos par vilnas ražošanu ietilpst informācija par visu faktiski nocirpto aitu vilnu neatkarīgi no tā, vai šī vilna realizēta vai izlietota saimniecībā. Aitu vilnas produkcija uzrādīta fiziskajā (t.i., nemazgātās vilnas) masā tieši pēc aitu cirpšanas.
\nDatos par olu ražošanu ietilpst informācija par olām, kas iegūtas gada laikā no visu sugu mājputniem, ieskaitot olas, kas izlietotas putnu atražošanai (inkubācija u.c.).
\nMājlopu un putnu skaits tiek uzskaitīts atbilstoši Eiropas savienības prasībām.
\nZemnieku un piemājas saimniecībās un personiskajās palīgsaimniecībās tiek apsekoti saimniecībā strādājošie pēc dzimuma un vecuma struktūras, kā arī tiek veikti aprēķini par nosacīto darba vienību skaitu, pieņemot, ka vidējā slodze gadā ir 2440 stundu.
\nPieņemšanas un pārstrādes uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) pārdotie lauksaimniecības produkti aptver daļu no lauksaimniecības preču produkcijas. Pārdoto lauksaimniecības produktu apjomā ietilpst visa produkcija, ko uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) pārdevušas valsts saimniecības, statūtsabiedrības, kā arī zemnieku un piemājas saimniecības un personiskās palīgsaimniecības. Dati par iepirktajiem graudiem, cukurbietēm un linšķiedru norādīti ieskaites svarā, ņemot vērā produktu kvalitāti. Dati par iepirktajiem lopiem un putniem norādīti dzīvmasā. Iepirktajam pi e nam pēc Eiropas savienības prasībām tiek norādīti dati par vidējo olbaltuma saturu pienā.
\nStatistiskā informācija par valsts saimniecībām un visu veidu statūtsabiedrībām iegūta pēc pilna apsekojuma.
\nGada rezultātus iegūst, apsekojot visus valsts un pašvaldību uzņēmumus, uzņēmējsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu, pārējo īpašuma formu uzņēmējsabiedrības, kurās nodarbināti 20 strādājošo un vairāk vai neto apgrozījums iepriekšējā gadā bijis virs 200 tūkst. latu. Pārējās uzņēmējsabiedrības tiek apsekotas izlases veidā, lietojot Centrālās statistikas pārvaldes koplietošanas vienkāršo gadījuma izlasi, kas tiek veikta iepriekš izveidotās stratās pēc ekonomiskās darbības veida. Tabulas 6.ailē minētais apsekojamais kopums apzīmēts ar vārdiem \"komplek sais loks\".
\nSākot ar 1995.gadu, dati par zemnieku un piemājas saimniecībām un personiskajām palīgsaimniecībām iegūti, izmantojot izlases veida apsekojumu. Iedzīvotāju saimniecības apseko divas reizes gadā: pēc sējas pabeigšanas un ražas novākšanas. Iedzīvotāju saimniecību atlase veikta pēc divpakāpju izlases ar nejaušās gadījuma atlases metodi. Rezultātā no katra izlasē iekļautā pagasta apsekotas 20 iedzīvotāju saimniecības, kas sastāda 8800 saimniecību.
\nIzlase veikta, ņemot vērā īpašumā vai lietošanā esošo zemes platību virs 0,1 ha. Iegūtie dati tiek vispārināti kopā Latvijā un izmēģinājuma veidā par katru rajonu. Katru gadu, palielinot apsekojamo saimniecību loku, palielinās iegūto datu reprezentativitāte. Apsekojamo iedzīvotāju saimniecību izlasi novērtē s ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) eksperti no Norvēģijas.
\nLauksaimniecības statistika Nr.p.k.
\nInformācijas saturs Informācijas saturu un metodoloģiju koordinējošā starptautiskā organizācija Informācijas iegūšanas avots Periodiskums Informācijas iegūšanas metode Izstrādes kopums 1 2 3 4 5 6 7 1.
\nLauksaimniecības produkcija Eurostat projekts statistikas veidlapas gads kompleksais loks salīdzināmajās un faktiskajās cenās 8110 2.
\nLauksaimniecības kultūru sējumu Eurostat projekti statistikas veidlapas, izlases apsekojums 2 reizes gadā visas valsts un statūtsabiedrības; izlases veidā kopā Latvijā, izmēģinājuma dati platības, kopraža un ražība °°) 8520; 8530; 8540; 8550;
\n8040; 8010; 7730
\nLopbarības krājumi, izlietošana un bilance statistikas veidlapas, gads visas valsts un kopā Latvijā, izlases apsekojums statūtsabiedrības; izlases veidā - izmēģinājuma dati pa rajoniem iedzīvotāju saimniecības 4.
\nLopu, putnu un kažokzvēru skaits °°) Eurostat projekti statistikas veidlapas, 2 reizes visas valsts un kopā Latvijā, 8610; 8620; 8630; izlases apsekojums gadā statūtsabiedrības; izlases veidā - izmēģinājuma dati pa rajoniem 8660; 8010; 7730 iedzīvotāju saimniecības 5.
\nLopu un putnu produktivitāte statistikas veidlapas, 2 reizes visas valsts un kopā Latvijā, pa izlases apsekojums gadā statūtsabiedrības; izlases veidā - rajoniem (par valsts iedzīvotāju saimniecības saimniecībām un statūtsabiedrībām) 6.
\nLopkopības produkcijas pārdošana pārstrādes un pieņemšanas uzņēmumiem:
\nAugkopības produkcijas pārdošana pārstrādes un pieņemšanas uzņēmumiem:
\nPuķkopība (realizācija) Eurostat projekts 8530 statistikas veidlapas, gads visas valsts un kopā Latvijā izlases apsekojums °) statūtsabiedrības; izlases veidā - iedzīvotāju saimniecības 9.
\nLauksaimniecības produkcijas realizācija Eurostat projekts 8140 statistikas veidlapas ceturksnis visas valsts un kopā Latvijā, pa rajoniem naturālā un vērtības izteiksmē statūtsabiedrības 10.
\nLauksaimniecības tehnikas daudzums Eurostat projekts 8010 statistikas veidlapas, 1.jūnijā visas valsts un kopā Latvijā, izlases apsekojums statūtsabiedrības; izlases veidā - izmēģinājuma dati pa iedzīvotāju saimniecības rajoniem 11.
\nMinerālmēslu, organiskā mēslojuma statistikas veidlapas, gads visas valsts un kopā Latvijā, iestrādāšana un augu aizsardzības izlases apsekojums statūtsabiedrības; izlases veidā - izmēģinājuma dati līdzekļu lietošana°°) iedzīvotāju saimniecības pa rajoniem 12.
\nLauksaimniecības produktu naturālās bilances Eurostat projekti Zemkopības gads kopā Latvijā 8670; 8560; 8570; ministrijas dati 8640; 8650; 8660 13.
\nIeņēmumi un izdevumi (naudā) Eurostat projekts 8130 izlases veida s 2 reizes izlases veidā - kopā Latvijā iedzīvotāju saimniecībās apsekojum gadā iedzīvotāju saimniecības 14.
\nIedzīvotāju saimniecībās strādājošo nosacīto Eurostat projekts 8150 izlases veida 2 reizes izlases veidā - kopā Latvijā darba vienību skaits °°) apsekojums gadā iedzīvotāju saimniecības Mežsaimniecības statistika Mežsaimniecības statistikas informāciju apkopo Valsts meža dienests.
\nInformācija tiek vākta par valsts mežiem un lietošanā nodotajiem mežiem.
\nMežsaimniecības statistikas galvenie rādītāji ir:
\nMeža kultūru ierīkošana raksturo meža atjaunošanu un ieaudzēšanu mākslīgi vai dabiski (ar mežsaimnieciskajiem pasākumiem vai bez tiem). Izcirtumos un degumos mežu atjauno, bet citās platībās, kas paredzētas jauna meža veidošanai, mežu ieaudzē.
\nMežaudzes krāja ir mežaudzē augošu koku tilpums, kas izteikts kubikmetros.
\nKoksnes izciršana raksturo kokmateriālu sagatavošanu galvenajā cirtē un starpcirtē.
\nGalvenā cirte ir cirtes veids koksnes galvenās ražas vākšanai, kurā ietilpst kailcirte, pakāpeniskā cirte, izlases cirte un atsevišķu koku izciršana.
\nKailcirte ir cirte s paņēmiens tādai audzes koku novākšanai, pēc kuras nogabals ir jāpārskaita ar mežu neapklātajās platībās.
\nStarpcirte ir cirtes veids koksnes starpražas ievākšanai, kurā ietilpst kopšanas un rekonstruktīvās cirtes.
\nSanitārā cirte ir cirtes veids meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku bojāto un citādi bojāto, sauso, vēja gāzto un lauzto koku izvākšanai.
\nMeža kopšanas cirte ir starpcirtes veids audzes sastāva, krājas vai ainavas veidošanai.
\nKrājas kopšanas cirte ir starpcirtes veids audzes krājas palielināšanai un tās kvalitātes paaugstināšanai.
\nSastāva kopšanas cirte ir starpcirtes veids audzes sastāva veidošanai.
\nCitas cirtes ir ciršu veidi, ko lieto koku un krūmu novākšanai ārpus meža, nemeža zemju atbrīvošanai no koku vai krūmu apauguma vai arī meža zemju transformēšanai nemeža zemēs.
\nMeža aizsardzība ir pasākumu komplekss meža slimību, kaitēkļu un dzīvnieku nodarīto bojājumu un citu bojājumu novēršanai. Izšķir bioloģisko aizsardzību - ar bioloģiskām metodēm (piemēram, putnu būrīšu uzstādīšana, skudru pūžņu pavairošana un pārvietošana), ķīmisko aizsardzību - ar ķīmisko preparātu lietošanu kaitēkļu savairošanās un slimību perēkļu vietās, kā arī mikrobioloģisko aizsardzību, kur ķimikālijas aizstāj ar mikrobioloģiskajiem (baktēriju un vīrusu) preparātiem.
\nAr saimniecisko gadu saprot laikposmu no 1997.gada 1.oktobra līdz 1998.gada 30.septembrim.
\nApsekojot iedzīvotāju saimniecības, tiks iegūta informācija par privātajos mežos iegūto meža produkciju, no tās - par savā saimniecībā patērēto produkcijas daudzumu un pārdotās produkcijas daudzumu, kā arī par ieņēmumiem no pārdotā s produkcijas.
\nMežsaimniecības statistika Nr.p.k.
\nInformācijas saturs Informācijas saturu un metodoloģiju koordinējošā starptautiskā organizācija Informācijas iegūšanas avots Periodiskums Informācijas iegūšanas metode Izstrādes kopums 1 2 3 4 5 6 7 1.
\nMeža zeme, tās apsaimniekošana Valsts meža gads aktualizēta datu bāzes kopā Latvijā, pa un izmantošana °°°): dienesta dati informācija rajoniem,
\nKoku izciršana °°°):
\nEurostat projekts Valsts meža par pilns apsekojums kopā Latvijā,
\nMeža izmantošana galvenajā cirtē, starpcirtē, Valsts meža par pilns apsekojums kopā Latvijā, sanitārajās cirtēs un citās cirtēs (tāme, dienesta dati saimniecisko pa rajoniem izsniegšana un izciršana) °°°): gadu
\nMeža ugunsgrēki °°°):
\nValsts meža gads pilns apsekojums kopā Latvijā,
\nMeža atjaunošana °°°):
\nValsts meža par pilns apsekojums kopā Latvijā,
\nMeža aizsardzība °°°):
\nValsts meža gads pilns apsekojums kopā Latvijā,
\nNo izsniegtajiem mežmateriāliem Valsts meža par saimnie- pilns apsekojums kopā Latvijā sagatavotā produkcija dienesta dati cisko gadu 8.
\nLietkoksnes iegūšana lauku saimniecībās izlases apsekojums gads izlases veidā - kopā Latvijā, iedzīvotāju saimniecības izmēģinājuma dati pa rajoniem 9.
\nMedījamo savvaļas dzīvnieku populācija, Valsts meža reizi gadā pilns apsekojums kopā Latvijā nomedīto dzīvnieku skaits °) dienesta dati Investīciju un būvniecības statistika Galvenie investīciju un būvniecības statistikas rādītāji ir: investīcijas, kapitālieguldījumu apgūšana, būvmontāžas darbu izpilde, pamatlīdzekļu un sociālās jomas objektu nodošana ekspluatācijā, kopējais veikto būvmontāžas līgumdarbu apjoms u.c.
\nInvestīcijas ir naudas un materiālo līdzekļu ieguldījumi kapitāla veidošanai tautsaimniecības attīstības mērķiem. Šīs informācijas saturs ir maksimāli tuvināts ANO \"Nacionālo kontu sistēmas\" (SNA-93) definīcijām, ietverot investīciju sastāvā materiālos līdzekļus, kas ir veidojušies ražošanas procesa rezultātā (piemēram, celtnes, ēkas, iekārtas un aprīkojums, ilggadīgie stādījumi), nemateriālos lī d zekļus (pētījumu izmaksas, datorprogrammas, mākslas darbi u.c.), kā arī uzlabojumus neražotajiem nefinansu līdzekļiem (piemēram, zemes uzlabošana, paaugstinot tās kvalitāti un produktivitāti, meliorācija u.c.). Investīciju sastāvā ir ieskaitītas nepabeigtās ražošanas izmaiņas, kā arī līdzekļu izlietojums vērtīgo lietu (izmantošanai ražošanas procesā neparedzēto dārgmetālu, dārgakmeņu, par mākslas darbiem atzīto gleznu, skulptūru u.c.) iegādei.
\nKapitālieguldījumu apjomā ietilpst izmaksas jaunu objektu būvniecībai, darbojošos rūpniecības, lauksaimniecības, transporta, tirdzniecības un citu uzņēmumu rekonstrukcijai, paplašināšanai un tehniskajai modernizācijai, kā arī izmaksas dzīvokļu, komunālo, kultūras un sadzīves objektu būvniecībai.
\nKapitālieguldījumos ne t iek iekļautas kapitālā remonta un restaurācijas izmaksas.
\nRādītājā \"Pamatlīdzekļu nodošana ekspluatācijā\" ietilpst uzcelto un ekspluatācijā nodoto ražošanas nozīmes un neražojošo uzņēmumu, ēku un celtņu vērtība, ekspluatācijā nodoto visu veidu iekārtu (gan montējamo, gan nemontējamo) vērtība, pamatlīdzekļos ietilpstošo instrumentu, inventāra un citu priekšmetu vērtība, kā arī citas izmaksas, kas saistītas ar pamatlīdzekļu vērtības pieaugumu.
\nAr būvniecības produkciju saprot būvuzņēmumu (organizāciju) pašu spēkiem veikto līgumdarbu (ieskaitot remontdarbus) apjomu un saimnieciskā kārtā izpildīto darbu apjomu.
\nKopējā veikto būvmontāžas līgumdarbu apjomā ietilpst pasūtītājiem izpildīto būvmontāžas līgumdarbu (ieskaitot remontdarbus) apjoms, būvnieciskās starpniecības apjoms, celtniecības uzņēmuma (organizācijas) pašu vajadzībām veiktās būvniecības un remonta apjoms.
\nInformāciju iegūst, apsekojot visus valsts un pašvaldību uzņēmumus, iestādes, uzņēmējsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu, pārējo īpašuma formu uzņēmējsabiedrības, kurās nodarbināti 20 strādājošo un vairāk vai neto apgrozījums iepriekšējā gadā bijis virs 200 tūkst. latu. Pārējās uzņēmējsabiedrības tiek apsekotas izlases veidā, lietojot vienkāršo gadījuma izlasi, kas tiek veikta iepriekš izveidotās stratās pēc ekonomiskās darbības veida. Tabulas 6.ailē minētais apsekojamais kopums apzīmēts ar vārdiem \"kompleksais loks\".
\nDatus par ģimenes māju nodošanu ekspluatācijā iegūst no vietējām pašvaldībām.
\nInvestīciju un būvniecības statisti ka Nr.p.k.
\nInformācijas saturs Informācijas saturu un metodoloģiju koordinējošā starptautiskā organizācija Informācijas iegūšanas avots Periodiskums Informācijas iegūšanas metode Izstrādes kopums 1 2 3 4 5 6 7 1.
\nInvestīcijas un kapitāla veidošana Eurostat projekts statistikas veidlapas ceturksnis kompleksais loks kopā Latvijā, 5610 pa īpašuma formām un uzņēmējdarbības veidiem, nozarēm, republikas pilsētām un rajoniem 2.
\nObjektu un pamatlīdzekļu nodošana statistikas veidlapas gads kompleksais kopā Latvijā, pa ekspluatācijā, nefinansu investīcijas un loks finansēšanas avotiem, kapitālieguldījumu izmantošana 1997.gadā: pa īpašuma formām
\nĢimenes māju nodošana ekspluatācijā statistikas veidlapas ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā, pa republikas pilsētām, rajoniem (ieskaitot rajonu pilsētas) un pagastiem 4.
\nBūvmontāžas līgumdarbus izpildošo statistikas veidlapas ceturksnis kompleksais kopā Latvijā, pa organizāciju un uzņēmējsabiedrību loks īpašuma formām un darbības rādītāji uzņēmējdarbības veidiem, republikas pilsētām un rajoniem statistikas veidlapas gads kompleksais kopā Latvijā, pa ēku loks un būvju veidiem, republikas pilsētām un rajoniem 5.
\nKopējais pasūtītājorganizāciju - visu statistikas veidlapas gads pilns apsekojums pa republikas pilsētām, līmeņu pašvaldību - pārtrauktās būvniecības rajoniem (ieskaitot objektu skaits un vērtība rajonu pilsētas) un pagastiem 6.
\nIzdoto būvatļauju skaits un ekspluatācijā statistikas veidlapas ceturksnis pilns apsekojums pa republikas pilsētām, pieņemto būvobjektu skaits 1997.gadā °) rajoniem (ieskaitot rajonu pilsētas) un pagastiem 7.
\nValsts autoceļu uzturēšana un remonts Latvijas Autoceļu ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā direkcijas dati Transporta un sakaru statistika Transporta un sakaru statistikas galvenie rādītāji ir:
\nKravu pārvadājumus (tonnās) nosaka pēc faktiskā pārvadāto kravu apjoma, ieskaitot taras svaru.
\nKravu apgrozību (tonnkilometros) aprēķina, summējot katras pārvadātās kravas partijas svara (tonnās) un tās pārvadājuma attāluma (kilometros) reizinājumus.
\nPasažierapgrozību aprēķina, reizinot pārvadāto pasažieru skaitu ar vidējo pārvadājumu attālumu.
\nInformāciju par dzelzceļa transporta darbību iesniedz valsts akciju sabiedrība \"Latvijas dzelzceļš\".
\nDatus par automobiļu transportu iesniedz šādas organizācijas:
\nCeļu satiksmes drošības direkcija (reģistrētie transportlīdzekļi, satiksmes negadījumi), Latvijas Autoceļu direkcija (valsts autoceļu garums, pagastu ceļu garums), autotransporta uzņēmumi.
\nInformāciju par jūras transporta darbību iesniedz jūras transporta uzņēmumi un Latvijas kuģu reģistrs.
\nDatus par aviācijas transportu iesniedz aviokompānijas, kas nodarbojas ar regulārajiem un neregulārajiem pasažieru un kravu pārvadājumiem, un Latvijas gaisa kuģu reģistrs.
\nInformāciju par maģistrālajiem cauruļvadiem iesniedz sabiedrība ar ierobežotu atbildību \"LatRosTrans\" un akciju sabiedrība \"Latvijas gāze\".
\nInformāciju par pilsētu elektrotransporta darbību iesniedz Rīgas tramvaju un trolejbusu pārvalde, pašvaldības uzņēmums \"Liepājas tramvajs\" un Daugavpils tramvaju uzņēmums.
\nStatistiskos pārskatus par jūras ostu darbību iesniedz triju lielo ostu (Ventspils, Rīga, Liepāja) un septiņu mazo ostu (Salacgrīva, Pāvilosta, Roja, Engure, Mērsrags, Lielupe, Skulte) pārvaldes, par lidostu darbību - lidostas.
\nInformācijā par ostu un lidostu darbību ietilpst dati par Latvijai un ārvalstīm piederošiem jūras un gaisa kuģiem.
\nDatos par kravu tranzītu, iebraucot Latvijā, un kravu tranzītu, izbraucot no Latvijas, pa transporta veidiem, ko iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde, ietverta informācija par tranzītā pārvadātajām kravām, kas tiek deklarētas muitas iestādēs, izmantojot vienoto administratīvo dokumentu (VAD).
\nDatus par pasta pakalpojumiem iesniedz valsts akciju sabiedrība \"Latvijas pasts\".
\nDatus par telekomunikāciju pakalpojumiem iesniedz sabiedrība ar ierobežotu atbildību ''Lattelekom'' un mobilā telefonu tīkla operatori.
\nNovērošanas metode - pilns apsekojums.
\nTransporta statistikas izveidošanā atbilstoši starptautiskajai metodoloģijai tiek izmantota Eurostat, ANO Eiropas ekonomiskās komisijas un Eiropas Transporta ministru konferences izstrādātā transporta statistikas skaidrojošā vārdnīca. Starptautiskā pieredze iegūstama arī Eiropas ekonomiskās komisijas izdotajā ikgadējā Eiropas transporta statistikas biļetenā, kur ievietoti galvenie transport a statistikas rādītāji arī par Latviju, un tie ir salīdzināmi ar citu valstu attiecīgajiem rādītājiem.
\nTransporta un sakaru statistika Nr.p.k.
\nInformācijas saturs Informācijas saturu un metodoloģiju koordinējošā starptautiskā organizācija Informācijas iegūšanas avots Periodiskums Informācijas iegūšanas metode Izstrādes kopums 1 2 3 4 5 6 7 1.
\nTransportlīdzekļu skaits:
\nSatiksmes ceļu un cauruļvadu garums:
\nSakaru līdzekļu skaits:
\nDzelzceļa transporta darbības pamatrādītāji:
\nRegulārās autobusu satiksmes uzņēmumu statistikas veidlapas ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā, darbības pamatrādītāji: pa satiksmes veidiem
\nKravas autotransporta darbības pamatrādītāji: statistikas veidlapas ceturksnis kopā Latvijā
\nPilotprojekta ''Kravas autotransports'' izstrāde par 1997.gadu *) °):
\nPilsētu elektrotransporta darbības pamatrādītāji:
\nEurostat projekts 6420 statistikas veidlapas ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā, pa pilsētām
\nOstu darbības pamatrādītāji:
\nEurostat projekts 6440 statistikas veidlapas mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā, pa ostām
\nLidostu darbības pamatrādītāji:
\nEurostat projekts 6450 statistikas veidlapas mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā, pa lidostām
\nJūras transporta darbības pamatrādītāji:
\nEurostat projekts 6440 statistikas veidlapas mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā
\nCauruļvadu transporta darbības pamatrādītāji:
\nEurostat projekts 6420 statistikas veidlapas mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā
\nAviācijas transporta darbības pamatrādītāji:
\nEurostat projekts 6450 statistikas veidlapas ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā
\nKravu eksports un imports (ieskaitot arī uz muitas kravas mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā laiku ievestās un izvestās kravas) deklarācijas (tonnās) pa transporta veidiem 15.
\nKravu tranzīts (tonnās):
\nValsts ieņēmumu ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā
\nValsts akciju sabiedrības ''Latvijas pasts'' statistikas veidlapas ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā darbības pamatrādītāji:
\nIzejošo tālsarunu skaits publiskajā statistikas veidlapas ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā telekomunikāciju tīklā:
\nPrivat izācijas aģentūra reizi ceturksnī iesniedz informāciju par tās pārziņā nodoto uzņēmumu un citu valsts īpašuma objektu privatizācijas rezultātiem.
\nInformācija par zemes privatizācijas gaitu katru mēnesi, bet informācija par izmaiņām lauku saimniecību skaitā dažādās saimniecību grupās reizi gadā tiek saņemta kopsavilkuma veidā no Valsts zemes dienesta.
\nInformācija par strīdīgo īpašumu tiesību atjaunošanas lietu izskatīšanu tiesās kopsavilkuma veidā tiek saņemta no Tieslietu ministrijas.
\nPrivatizācijas un denacionalizācijas procesu statistika Nr.p.k.
\nInformācijas saturs Informācijas saturu un metodoloģiju koordinējošā starptautiskā organizā cija Informācijas iegūšanas avots Periodiskums Informācijas iegūšanas metode Izstrādes kopums 1 2 3 4 5 6 7 1.
\nNamīpašumu denacionalizācijas gaita statistikas veidlapas ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā, pa pilsētām un laukiem 2.
\nDzīvojamā fonda privatizācija: privatizēto Centrālās dzīvojamo māju ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā, pa dzīvokļu kopējā un dzīvojamā platība, vērtība privatizācijas komisijas republikas pilsētām un dati, Valsts zemes rajoniem, pilsētām un dienesta dati pagastiem 3.
\nValsts īpašumā esošo saimniecisko objektu Privatizācijas aģentūras pilns apsekojums kopā Latvijā privatizācija un privatizācijas metodes dati ceturksnis (iesniedz Privatizācijas aģentūra) 4.
\nPašvaldību īpašumā esošo objektu privatizācija statistikas veidlapas ceturksnis pilns apsekojums kopā Latvijā , pa republi- kas pilsētām un rajoniem 5.
\nZemes reformas gaita laukos Valsts zemes mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā (iesniedz Valsts zemes dienests) dienesta dati 6.
\nPrivatizācijas sertifikātu konti un operācijas Ekonomikas mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā, pa republ- ar sertifikātiem (iesniedz Ekonomikas ministrijas dati ikas pilsētām un rajoniem ministrija) 7.
\nInformācija par nacionalizēto un citādi statistikas pārskati ceturksnis pašvaldību, kopā Latvijā, katrā nelikumīgi atņemto uzņēmumu un citu ministriju u.c. pašvaldībā, īpašuma objektu bijušo īpašnieku vai viņu institūciju regulārais katrā ministrijā mantinieku īpašuma tiesību atjaunošanas apsekojums gaitu (Ministru kabineta 1993.gada 26.oktobra rīkojums nr.68-r \"Par statistisko informāciju nacionalizēto un citādi nelikumīgi atņemto uzņēmumu un citu īpašuma objektu īpašnieku īpašuma tiesību atjaunošanas jautājumos\") Konjunktūras un patērētāju apsekojumi No sešdesmitajiem gadiem vērojama strauja konjunktūras un patērētāju apsekojumu attīstība Eiropā (Eiropas savienībā - harmonizētās programm as ietvaros).
\nLatvijā ar konjunktūras apsekojumiem nodarbojas Latvijas Statistikas institūts, ar patērētāju apsekojumiem - Centrālā statistikas pārvalde. Rūpniecības, būvniecības un patērētāju apsekojumi notiek kopš 1993.gada, tirdzniecības - kopš 1996.gada, lauksaimniecības - kopš 1997.gada.
\nApsekojumu metodoloģija un aptaujas lapu saturs izstrādāts pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Eiropas savienības komisijas piedāvātajiem priekšlikumiem pārejas perioda valstīm. Konjunktūras un patērētāju apsekojumu Latvijā rezultāti ir salīdzināmi ar citu valstu attiecīgajiem rādītājiem, tie tiek publicēti arī OECD un Eiropas savienības komisijas statistisko datu krājumos par īstermiņa rādītājiem.
\nKonjunktūras apsekojumi ir uzņēmuma vadītāju atbildes uz \"kvalitatīviem jautājumiem\" par uzņēmuma pašreizējo stāvokli, attīstību pēdējos (pagājušajos) un turpmākajos (gaidāmajos) mēnešos. \"Kvalitatīvie jautājumi\" ir tādi, uz kuriem tiek dota atbilde nevis skaitliskā izteiksmē, bet gan tie k izvēlēta alternatīva no atbilžu (parasti trīs punktu skala) variantiem, tādiem kā \"uzlabojies\", \"palicis nemainīgs\", \"pasliktinājies\", \"virs normālā\", \"normāls\", \"zem normālā\" u.tml. Ar attiecīgo metožu palīdzību individuālo uzņēmumu kvalitatīvā informāc i ja agregējot tiek pārveidota tautsaimniecības galvenos sektorus raksturojošos skaitliskos rādītājos.
\nPar katru apsekojuma jautājumu iegūst procentos izteiktu atbilžu sadalījumu pa variantiem. No šī sadalījuma aprēķina saldo (bilanci) - starpību starp galējo atbilžu īpatsvariem.
\nSaldo rādītāju lietošana dod iespēju jautājuma atbildes izteikt vienā skaitlī un izmaiņas atbildēs uz šo jautājumu secīgos apsekojumos attēlot vienkāršā dinamikas rindā.
\nKonjunktūras apsekojumu pieredze ir ļāvusi izveidot apkopojošo rādītāju - kopvērtējuma (konfidences) rādītāju - katram apsekojumam. Tos iegūst kā vidējos rādītājus no atbilžu saldo uz galvenajiem jautājumiem.
\nKonjunktūras apsekojumi Latvijas rūpniecībā, būvniecībā un tirdzniecībā notiek katru ceturksni tā pirmajā mēnesī. Izlases un pārskata vienība ir uzņēmums. Apsekojumos lietota uzņēmumu mērķtiecīgā atlase, lai būtu nodrošināta dažādu darbības veidu (nozaru), uzņēmumu pēc lieluma (pēc strādājošo skaita), īpašuma formu un uzņēmējdarbības veidu, kā arī administratīvo rajonu pārstāvniecība.
\nApsekojuma rezultātus iegūst, lietojot svēršanas metodi (pēc strādājošo skaita).
\nKonjunktūras apsekojumi nodrošina informācijas iegūšanu par esošo un gaidāmo ražošanas aktivitātes tendenci, kopējā, iekšzemes un ārzemju pasūtījuma līmeni, krājumu līmeni, nodarbinātību, realizācijas cenām, ražošanas jaudas izmantošanas līmeni, parādu esamību un iespējām tos nomaksāt, finansiālo stāvokli, ražošanu (apgrozījumu) ierobežojošiem faktoriem, kapitālieguldījumiem un to ierobežojošiem faktorie m , kā arī rūpniecības, būvniecības un tirdzniecības konjunktūras kopējo novērtējumu.
\nLauksaimniecības konjunktūras apsekojuma rādītāji ir lauksaimniecības zemes platības novērtējums un izmaiņas, pamatprodukcijas pieprasījuma izmaiņas, saimniecības ekonomiski finansiālā stāvokļa novērtējums un izmaiņas, būtiskākie iemesli ražošanas sašaurināšanai un faktori ekonomiski finansiālā stāvokļa uzlabošanai u.c.
\nSabiedriskās domas aptauja (patērētāju apsekojums) \"Par materiālo labklājību ģimenē un ekonomiskās situācijas izmaiņu iespējām\" tiek veikta katru ceturksni un rādītāji ir pilnīgi salīdzināmi ar citu valstu attiecīgajiem rādītājiem.
\nPatērētāju apsekojumā novērošanas vienība ir persona un atbildes tiek dotas pēc piecu punktu skalas.
\nPatērētāju apsekojums ietver šādus galvenos rādītājus:
\nKonjunktūras un patērētāju apsekojumi Nr.p.k.
\nInformācijas saturs Informācijas saturu un metodoloģiju koordinējošā starptautiskā organizācija Informācijas iegūšanas avots Periodiskums Informācijas iegūšanas metode Izstrādes kopums 1 2 3 4 5 6 7 1.
\nRažošanas konjunktūras rādītāji rūpniecībā °°) OECD, aptaujas lapa ceturksnis izlases apsekojums kopā Latvijā Eiropas komisija (230 rūpniecības uzņēmumi) 2.
\nRažošanas konjunktūras rādītāji būvniecībā °°) OECD, aptaujas lapa ceturksnis izlases apsekojums kopā Latvijā Eiropas komisija (120 celtniecības uzņēmumi) 3.
\nKonjunktūras rādītāji tirdzniecībā °°) OECD, aptaujas lapa ceturksnis izlases apsekojums kopā Latvijā Eiropas komisija (220 tirdzniecības uzņēmumi) 4.
\nKonjunktūras apsekojuma rādītāji aptaujas lapa 2 reizes gadā izlases apsekojums kopā Latvijā lauksaimniecībā (1100 iedzīvotāju saimniecības) 5.
\nPatērētāju apsekojums °°) OECD, apsekojuma ceturksnis stratificētas gadījuma izlases kopā Latvijā Eiropas komisija anketas apsekojums (1300 personas) Centrālās statistikas pārvaldes uzņēmumu reģistrs Centrālās statistikas pārvaldes uzņēmumu reģistrs (turpmāk - reģistrs) ir Latvijā reģistrēto uzņēmumu saraksts, kas papildināts ar šos uzņēmumus raksturojošiem rekvizītiem (adresi, telefona numuru, īpašuma formas un uzņēmējdarbības veida kodu, galvenā darbības veida un teritorijas kodu), kā arī galvenajiem ekonomiskajiem rādītājiem (pamatkapitāls, neto apgrozījums, nodarbināto skaits). Minētie rekvizīti regulāri tiek aktualizēti.
\nReģistrs ietver informāciju arī par iestādēm un organizācijām.
\nKopējais objektu skaits reģistrā sasniedz 110 tūkstošus.
\nReģistrs kalpo vairāku uzdevumu veikšanai:
\nReģistrs tiek veidots un aktualizēts, pamatojoties uz:
\nReģistra apsekojumam katru gadu (sākot ar 1994.gadu) tiek pakļauti visi uzņēmumi, kuri nav iekļauti regulārajos apsekojumos. Ar reģistra apsekojumiem tiek aptverti apmēram 30 tūkstoši uzņēmumu gadā.
\nReģistra apsekojums nepieciešams ne tikai ekonomisko rādītāju iegūšanai, bet arī rekvizītu precizēšanai, jo pašreizējā situācijā ļoti daudzi reģistrētie uzņēmumi bieži maina savu adresi, darbības veidu. Šīs izmaiņas reģistrs uztver ar apsekojumu, statistikas rajonu nodaļu informācijas un citu informācijas avotu palīdzību.
\nUzņēmumu galvenā darbības veida kodēšanai tiek izmantota Vispārējā ekonomiskās darbības klasifikācija NACE (pirmā redakcija). Katram jaunizveidotajam uzņēmumam kods tiek piešķirts, pamatojoties uz informāciju, ko uzņēmums par savu ekonomisko darbību ir sniedzis reģistra apsekojumā. Turpmākā informācija par kompleksajā lokā ietilpstošo uzņēmumu ekonomiskās darbības veidiem tiek iegūta ar statistikas gada pārs k atu palīdzību. Galvenā darbības veida kodi tiek aktualizēti ne biežāk kā reizi gadā. Galvenā darbības veida noteikšanai tiek lietota Eiropas savienībā akceptētā metode \"top-down\", kas ir aprakstīta Centrālās statistikas pārvaldes izdevuma \"Vispārējā ekono m iskās darbības klasifikācija NACE\" (pirmā redakcija) I sējumā \"Teorētiskais ievads.
\nDefinīcijas\".
\nAktualizēta informācija par pārējo uzņēmumu darbības veidiem tiek iegūta ar reģistra apsekojuma palīdzību reizi divos gados.
\nCentrālās statistikas pārvaldes uzņēmumu reģistrs Nr.p.k.
\nInformācijas saturs Informācijas saturu un metodoloģiju koordinējošā starptautiskā organizācija Informācijas iegūšanas avots Periodiskums Informācijas iegūšanas metode Izstrādes kopums 1 2 3 4 5 6 7 1.
\nUzņēmumu skaits sadalījumā pa:
\nUzņēmumu reģistra dati, mēnesis pilns apsekojums kopā Latvijā
\nReģistra apsekojums: reģistra aptauja periodiski regulārajos apsekojumos kopā Latvijā
\nUzņēmumu sadalījums pēc strādājošo skaita Statistikas reģistra reizi gadā pilns apsekojums kopā Latvijā, pa
\n