Cits fiksēts pieslēgums - cits pastāvīgais Interneta pieslēgums, kas nav DSL (piemēram, kabelis, augstās kapacitātes nomātas līnijas, satelīts, Fibre optiskais tīkls, bezvadu internets (Wi-Hi), bezvadu fiksētā piekļuves (Fixed Wireless Access - FWA) pieslēgums u.c.).10. Bezvadu pieslēgums (wireless) - pieslēgums Interneta tīklam caur mobilo telefonu vai satelītu. Augstās kapacitātes mobila telefona pieslēgumi ir trešās paaudzes mobilie sakari (3G). Radiolinka un LMDS (Local Multipoint Distribution Service) Interneta pieslēgumus arī pieskaita bezvadu pieslēgumam.11. GPRS (General Packet Radio Service) - šī tehnoloģija ļauj ātri pārraidīt un saņemt lielus datu apjomus, video sižetus, MP3 standarta mūzikas failus un citu multimediju informāciju.
\nLietojot šo sistēmu, informācija tiek savākta paketēs un pārraidīta uz mobilo sakaru tīkliem.12. UMTS (Universal Mobile Telecommunication System) - universāla mobilo telekomunikāciju sistēma ir viens no trešās paaudzes (3G) mobilo sakaru uzstādīšanas standartiem. UMTS ir īpaši ātra datu pārraidīšana, mobilais Internets, dažādi Interneta un multimediju pielikumi.13. EDGE (Enhanced Data for Global Evolution) - nodrošina datu sūtīšanas un saņemšanas lielāku ātrumu. Galvenā EDGE priekšrocība - īpaši liels ātrums.14. Interneta mājas lapa (Web lapa) - datņu kopuma atrašanās vieta tīklā \"World Wide Web\", kas tiek identificēta ar Web adresi. Mājas lapas informāciju kodē specifiskā valodā (piemēram, HTML, XML, Java u.c.) un nolasa ar Interneta pārlūkošanas programmu palīdzību, piemēram, Netscape's Navigator vai MS Internet Explorer.15.
\nElektroniskais paraksts - elektroniska informācija, kas piesaistīta vai ir sakarā ar kādu līgumu vai citu ziņojumu, un, ko izmanto kā rakstiska paraksta juridisko ekvivalentu, lai nodrošinātu gan ziņojuma teksta īstuma aizsardzību, gan tā autentiskumu. Elektroniskā paraksta jēdzienu bieži lieto, domājot vai nu parakstu, kas piesaistīts tekstam ar vienu vai vairākiem elektroniskiem paņēmieniem, vai šifrēšanas līdzekli, lai piešķirtu dokumentam aizsardzību pret pārveidošanu un saglabātu ziņojuma patiesumu.4. F. daļas \"E-komercija Internetā\" aizpildīšanas norādījumi16. Elektroniskā komercija (e - komercija) - darījumi, ko veic uz Interneta protokolu balstītos tīklos un citos tīklos ar datoru starpniecību. Šajos tīklos pasūta preces un pakalpojumus, taču apmaksu un gala piegādi var veikt tiešsaistē vai ārpus tās.
\nPasūtījumus, kurus saņem pa telefonu, telefaksu vai ar roku rakstītos e-pasta ziņojumos, neuzskata par elektronisko komerciju.17. Šifrēšanas protokoli (Secure Sockets Layer, Transport Layer Security - SSL/TSL) nodrošina drošus sakarus Internetā. SSL nodrošina gala punkta identifikāciju un sakaru drošību Internetā, izmantojot kriptogrāfiju. Parastajā pielietojumā identificē tikai serveri (t. i., nodrošina tā identitāti), bet klients paliek neidentificēts). Šifrēšanas protokoli ļauj klienta/servera lietojumprogrammām sazināties tā, lai nepieļautu noklausīšanos, izmaiņu ieviešanu un ziņojumu viltošanu.18. Datortīkli, kas nav Internets - tīkli, kas ir domāti elektroniskās informācijas apmaiņai starp datoriem (papīra dokumentus aizvietojošiem elektroniskiem dokumentiem), bet nav publiski pieejams, piemēram, kā Internets.
\nTie ir privātie, patentētie tīkli, izmantojot nomātas līnijas un kas var aptvert lokālas un plašas ģeogrāfiskas platības. Piemēram, elektroniskas datu apmaiņas sistēmas (Electronic data interchange - EDI) privātos tīklos, interaktīvas telefonu sistēmas u.c. Tajās neietilpst visi uz IP/Internet protokolu balstītie tīkli (www, extranet, EDI Internetā, virtuālie privātie tīkli Internetā, mobilie telefoni, kas darbojas Internetā).\"
\nEkonomikas ministrs K.Gerhards Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā 40.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257 \"119.pielikumsMinistru kabineta2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922Veidlapas \"Pārskats par informācijas tehnoloģiju izmantošanu uzņēmumos\" aizpildīšanas norādījumi1. Vispārīgie norādījumi1. Šo veidlapu vēlams aizpildīt informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistam.2. Veidlapa sastāv no sešām daļām, kurās iekļauti jautājumi par uzņēmumā izmantotajām informācijas un komunikāciju tehnoloģijām (IKT), elektroniskajiem biznesa procesiem (e-business). Tie ir jautājumi, uz kuriem pareizo atbildes variantu atzīmē ar . Ja atzīmē atbildi, kurā ir norāde, piemēram, \"pāriet pie B7\", tad nākamais jautājums, uz kuru atbild, ir B7. Ja norādes nav, tad nākamais jautājums ir pēc kārtas sekojošais.2. A. daļas \"Datoru un datortīklu lietošana\" aizpildīšanas norādījumi3.
\nAtbildot uz A1. jautājumu, atbildi \"jā\" atzīmē, ja uzņēmums 2008.gada janvārī savā darbībā lietoja datorus, tai skaitā arī nomātos. Ja uzņēmums savā darbībā nelieto datorus, tad atzīmē atbildi \"nē\". Ja atzīmēta atbilde \"nē\", tad uz tālāk sekojošajiem jautājumiem neatbild.4. Lokālais datortīkls (Local Area Network - LAN) - tīkls, kurā pieslēgti vairāki datori (var būt pieslēgti arī vairāki dažādas nozīmes serveri). Šāds tīkls parasti atrodas vienas ēkas vai organizācijas ietvaros, ļaujot tā lietotājiem apmainīties ar datiem, lietot kopēju printeri un citas koplietošanas ierīces.5. Bezvadu lokālais datortīkls (Wireless Local Area Network - WLAN) - lokālais datoru tīkls, kura mezglu (datoru, serveru, printeru u.c.) vai atsevišķu segmentu savienošanai izmanto nevis parastos savienotājkabeļus, bet gan radioviļņu vai infrasarkano staru tehnoloģijas.6.
\nIntranets - uzņēmuma iekšējais datortīkls, kas lieto Interneta protokolu (bet nav Internets), lai darbiniekiem būtu iespējams komunicēt uzņēmuma iekšienē. Piekļuve intraneta resursiem ir tikai šī uzņēmuma darbiniekiem vai arī citām pilnvarotām personām.7. Ekstranets - drošs intraneta paplašinājums, kas ļauj ārējiem lietotājiem piekļūt dažām uzņēmuma intraneta daļām. Ārējais lietotājs var izmantot ekstranetu tikai tad, ja viņam ir spēkā esošs lietotājvārds un parole. Lietotāja identitāte nosaka, kādiem ekstraneta resursiem ir atļauta piekļuve.8. Bezmaksas/atklāts avots - atklāta avota programmatūra nozīmē datorprogrammas, ko izplata saskaņā ar atklāta avota licenci. Atklāta avota licence ir datorprogrammu autortiesību licence, kas padara pieejamu avota kodu saskaņā ar noteikumiem, kas ļauj programmatūru pārveidot un izplatīt tālāk, nemaksājot sākotnējam autoram.9.
\nBezmaksas/atvērtā koda operētājsistēmas - datorprogrammas, kas tiek izplatītas saskaņā ar atvērtā koda operētājsistēmas licenci. Atvērtā koda operētājsistēmas licence ir datorprogrammu autortiesību licence, kas padara pieejamu atvērto kodu saskaņā ar noteikumiem, kas ļauj programmatūru pārveidot un izplatīt tālāk, nemaksājot sākotnējam autoram. Šādās licencēs var būt ietverti papildu ierobežojumi, piemēram, prasība kodā saglabāt autoru vārdus un autortiesību tekstu.3. B. daļas \"Interneta lietošana\" aizpildīšanas norādījumi10. Atbildot uz B2. jautājumu, norāda cilvēku skaitu, kas 2008.gada janvārī regulāri darbā lietoja datoru ar Interneta pieslēgumu.11. Lai noteiktu, kāds ir pieslēguma veids, var izmantot līgumu, kas ir noslēgts starp uzņēmumu un Interneta pakalpojumu sniedzēju.12.
\nModems (analogue modem) - iezvanpieeja ar parasto telefona līniju. Lai to veiktu, datoram nepieciešams modems (ierīce, kas pārraida datus izmantojot balss telefona līnijas) un parastā telefona līnija. Raksturīgi ir tas, ka, strādājot Internetā tālruņa līnija ir aizņemta un neviens pa to nevar piezvanīt. Modems nodrošina Interneta pieslēguma ātrumu līdz 56 Kb/s.13. Integrēto pakalpojumu ciparu tīkla pieslēgums (Integrated Services Digital Network - ISDN) - augstas kvalitātes moderni telekomunikāciju sakari, kas vienlaikus nodrošina telefona sarunas, datu un video pārraidi ar pieslēguma ātrumu līdz 128 Kb/s.14. Ciparu abonentlīnijas pieslēgums (Digital Subscriber Line - DSL) - viens no platjoslas pieslēgumu veidiem, kas apvieno vairākas tehnoloģijas, kurās izmanto vienlaicīgu liela ātruma Interneta un tālruņa pieslēgumu mājai vai birojam, izmantojot esošo abonenta tālruņa līniju.
\nAtbilstoši 2005.gada 27.decembra Ministru kabineta rīkojumam Nr.839 \"Par koncepciju \"Platjoslas tīklu attīstības stratēģija 2006. - 2012.gadam\"\", Latvijā par platjoslas pieslēgumu atzīta piekļuve, kas pastāvīgi ir tiešsaites režīmā (always on) un kuras lejupvirziena datu pārraides ātrums ir ne mazāks par 256 Kbit/s un augšupvirziena datu pārraides ātrums ir ne mazāks par 128 Kbit/s.15. Cits fiksēts pieslēgums - cits pastāvīgais Interneta pieslēgums, kas nav DSL (piemēram, kabelis, augstās kapacitātes nomātas līnijas, satelīts, Fibre optiskais tīkls, bezvadu internets (Wi-Hi), bezvadu fiksētā piekļuves (Fixed Wireless Access - FWA) pieslēgums u.c.).16. Bezvadu pieslēgums (wireless) - pieslēgums Interneta tīklam caur mobilo telefonu vai satelītu.
\nAugstās kapacitātes mobila telefona pieslēgumi ir trešās paaudzes mobilie sakari (3G). Radiolinka un LMDS (Local Multipoint Distribution Service) Interneta pieslēgumus arī pieskaita bezvadu pieslēgumam.17. GPRS (General Packet Radio Service) - šī tehnoloģija ļauj ātri pārraidīt un saņemt lielus datu apjomus, video sižetus, MP3 standarta mūzikas failus un citu multimediju informāciju. Lietojot šo sistēmu, informācija tiek savākta paketēs un pārraidīta uz mobilo sakaru tīkliem.18. UMTS (Universal Mobile Telecommunication System) - universāla mobilo telekomunikāciju sistēma ir viens no trešās paaudzes (3G) mobilo sakaru uzstādīšanas standartiem. UMTS ir īpaši ātra datu pārraidīšana, mobilais Internets, dažādi Interneta un multimediju pielikumi.19.
\nEDGE (Enhanced Data for Global Evolution) - nodrošina datu sūtīšanas un saņemšanas lielāku ātrumu. Galvenā EDGE priekšrocība - īpaši liels ātrums.20. Interneta mājas lapa (Web lapa) - datņu kopuma atrašanās vieta tīklā \"World Wide Web\", kas tiek identificēta ar Web adresi. Mājas lapas informāciju kodē specifiskā valodā (piemēram, HTML, XML, Java u.c.) un nolasa ar Interneta pārlūkošanas programmu palīdzību, piemēram, Netscape's Navigator vai MS Internet Explorer.21. Elektroniskais paraksts - elektroniska informācija, kas piesaistīta vai ir sakarā ar kādu līgumu vai citu ziņojumu, un, ko izmanto kā rakstiska paraksta juridisko ekvivalentu, lai nodrošinātu gan ziņojuma teksta īstuma aizsardzību, gan tā autentiskumu.
\nElektroniskā paraksta jēdzienu bieži lieto, domājot vai nu parakstu, kas piesaistīts tekstam ar vienu vai vairākiem elektroniskiem paņēmieniem, vai šifrēšanas līdzekli, lai piešķirtu dokumentam aizsardzību pret pārveidošanu un saglabātu ziņojuma patiesumu.4. C. daļas \"Automatizētā datu apmaiņa\" aizpildīšanas norādījumi22. Elektroniskais rēķins (e-invoice) - rēķins, kurā visi dati ir elektroniskā formātā un kuru var apstrādāt automātiski. Automātiska apstrāde ir būtiskākā e-rēķina īpašība. E-rēķinu nosūtīta automātiski starpuzņēmumu norēķinos no rēķina izrakstītāja vai pakalpojuma sniedzēja sistēmas tieši rēķina saņēmēja finansiālajā vai citā lietojumprogrammā.23. EDIFACT (Electronic Data Interchange For Administration, Commerce and Transport), XML (Extensible Markup Language) standarti - elektroniskās datu apmaiņas sistēmas, kas balstītas uz slēgtiem/atvērtiem datu pārraides tīkliem. Šajās sistēmās ir automātiskie procesi, kuros sazinās abu darījumu partneru informācijas sistēmas.
\nTālāk seko pasūtījuma tālākā apstrāde, izpilde, piegāde, rēķina izrakstīšana un tālāka finanšu uzskaite.5. E. daļas \"Automatizētā informācijas aprite uzņēmuma iekšienē\" aizpildīšanas norādījumi24. Uzņēmumu resursu plānošana (Enterprise Resource Planning - ERP) sastāv no vienas programmatūras lietojumprogrammas vai to paketes, kas integrē un apstrādā informāciju starp dažādajām uzņēmuma biznesa funkcijām. ERP sevī ietver plānošanu, iepirkumus, pārdošanu, tirgus apzināšanu, attiecības ar klientiem, finanšu un cilvēku resursus. ERP sistēmas galvenās īpašības ir:24.1. projektētas klienta servera videi (tradicionālajai vai uz Internetu balstītai);24.2. integrē lielāko daļu biznesa procesu;24.3. apstrādā lielāko daļu organizācijas darījumu;24.4. izmanto uzņēmuma mēroga datu bāzi, kas saglabā katru datu sastāvdaļu tikai vienu reizi;24.5. ļauj piekļūt datiem reālajā laikā.25.
\nKlientu attiecību vadība (Customer Relationship Management - CRM) - vadības metodoloģija, kas novieto klientu biznesa darbības centrā, pamatojoties uz intensīvu informācijas tehnoloģiju izmantošanu, lai vāktu, integrētu, apstrādātu un analizētu ar klientiem saistīto informāciju. Izšķir:25.1. operatīvo CRM - to biznesa procesu integrēšana, kas ir tiešā kontaktā ar klientu;25.2. analītisko CRM - uzņēmumam pieejamās informācijas par saviem klientiem analīze, izmantojot informācijas meklēšanu datu bāzēs. Tās mērķis ir iegūt padziļinātu informāciju par klientu un to, kā apmierināt viņa vajadzības.\"
\nEkonomikas ministrs K.Gerhards Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā 41.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257 \"120.pielikumsMinistru kabineta2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922Veidlapas Nr. 1-e-komercija \"Pārskats par informācijas tehnoloģiju izmantošanu uzņēmumos\" aizpildīšanas norādījumi1. Vispārīgie norādījumi1. Šo veidlapu vēlams aizpildīt informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistam.2. Veidlapa sastāv no divām daļām, kurās iekļauti jautājumi par uzņēmumā izmantotajām informācijas un komunikāciju tehnoloģijām (IKT). Tie ir jautājumi, uz kuriem pareizo atbildes variantu atzīmē ar . Ja atzīmē atbildi, kurā ir norāde, piemēram, \"pāriet pie B7\", tad nākamais jautājums, uz kuru atbild, ir B7. Ja norādes nav, tad nākamais jautājums ir pēc kārtas sekojošais.2. A. daļas \"Datoru un datortīklu lietošana\" aizpildīšanas norādījumi3.
\nAtbildot uz A1. jautājumu, atbildi \"jā\" atzīmē, ja uzņēmums 2008.gada janvārī savā darbībā lietoja datorus, tai skaitā arī nomātos. Ja uzņēmums savā darbībā nelieto datorus, tad atzīmē atbildi \"nē\". Ja atzīmēta atbilde \"nē\", tad uz tālāk sekojošajiem jautājumiem neatbild.3. B. daļas \"Interneta lietošana\" aizpildīšanas norādījumi4. Atbildot uz B2. jautājumu, norāda cilvēku skaitu, kas 2008.gada janvārī regulāri darbā lietoja datoru ar Interneta pieslēgumu.5. Lai noteiktu, kāds ir pieslēguma veids, var izmantot līgumu, kas ir noslēgts starp uzņēmumu un Interneta pakalpojumu sniedzēju.6. Modems (analogue modem) - iezvanpieeja ar parasto telefona līniju. Lai to veiktu, datoram nepieciešams modems (ierīce, kas pārraida datus izmantojot balss telefona līnijas) un parastā telefona līnija.
\nRaksturīgi ir tas, ka, strādājot Internetā tālruņa līnija ir aizņemta un neviens pa to nevar piezvanīt. Modems nodrošina Interneta pieslēguma ātrumu līdz 56 Kb/s.7. Integrēto pakalpojumu ciparu tīkla pieslēgums (Integrated Services Digital Network - ISDN) - augstas kvalitātes moderni telekomunikāciju sakari, kas vienlaikus nodrošina telefona sarunas, datu un video pārraidi ar pieslēguma ātrumu līdz 128 Kb/s.8. Ciparu abonentlīnijas pieslēgums (Digital Subscriber Line - DSL) - viens no platjoslas pieslēgumu veidiem, kas apvieno vairākas tehnoloģijas, kurās izmanto vienlaicīgu liela ātruma Interneta un tālruņa pieslēgumu mājai vai birojam, izmantojot esošo abonenta tālruņa līniju. Atbilstoši 2005.gada 27.decembra Ministru kabineta rīkojumam Nr.839 \"Par koncepciju \"Platjoslas tīklu attīstības stratēģija 2006. - 2012.gadam\"\", Latvijā par platjoslas pieslēgumu atzīta piekļuve, kas pastāvīgi ir tiešsaites režīmā (always on) un kuras lejupvirziena datu pārraides ātrums ir ne mazāks par 256 Kbit/s un augšupvirziena datu pārraides ātrums ir ne mazāks par 128 Kbit/s.9.
\nCits fiksēts pieslēgums - cits pastāvīgais Interneta pieslēgums, kas nav DSL (piemēram, kabelis, augstās kapacitātes nomātas līnijas, satelīts, Fibre optiskais tīkls, bezvadu internets (Wi-Hi), bezvadu fiksētā piekļuves (Fixed Wireless Access - FWA) pieslēgums u.c.).10. Bezvadu pieslēgums (wireless) - pieslēgums Interneta tīklam caur mobilo telefonu vai satelītu. Augstās kapacitātes mobila telefona pieslēgumi ir trešās paaudzes mobilie sakari (3G). Radiolinka un LMDS (Local Multipoint Distribution Service) Interneta pieslēgumus arī pieskaita bezvadu pieslēgumam.11. GPRS (General Packet Radio Service) - šī tehnoloģija ļauj ātri pārraidīt un saņemt lielus datu apjomus, video sižetus, MP3 standarta mūzikas failus un citu multimediju informāciju.
\nLietojot šo sistēmu, informācija tiek savākta paketēs un pārraidīta uz mobilo sakaru tīkliem.12. UMTS (Universal Mobile Telecommunication System) - universāla mobilo telekomunikāciju sistēma ir viens no trešās paaudzes (3G) mobilo sakaru uzstādīšanas standartiem. UMTS ir īpaši ātra datu pārraidīšana, mobilais Internets, dažādi Interneta un multimediju pielikumi.13. EDGE (Enhanced Data for Global Evolution) - nodrošina datu sūtīšanas un saņemšanas lielāku ātrumu. Galvenā EDGE priekšrocība - īpaši liels ātrums.14. Interneta mājas lapa (Web lapa) - datņu kopuma atrašanās vieta tīklā \"World Wide Web\", kas tiek identificēta ar Web adresi. Mājas lapas informāciju kodē specifiskā valodā (piemēram, HTML, XML, Java u.c.) un nolasa ar Interneta pārlūkošanas programmu palīdzību, piemēram, Netscape's Navigator vai MS Internet Explorer.15.
\nElektroniskais paraksts - elektroniska informācija, kas piesaistīta vai ir sakarā ar kādu līgumu vai citu ziņojumu, un, ko izmanto kā rakstiska paraksta juridisko ekvivalentu, lai nodrošinātu gan ziņojuma teksta īstuma aizsardzību, gan tā autentiskumu. Elektroniskā paraksta jēdzienu bieži lieto, domājot vai nu parakstu, kas piesaistīts tekstam ar vienu vai vairākiem elektroniskiem paņēmieniem, vai šifrēšanas līdzekli, lai piešķirtu dokumentam aizsardzību pret pārveidošanu un saglabātu ziņojuma patiesumu.\"
\nEkonomikas ministrs K.Gerhards Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā 42.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257 \"121.pielikumsMinistru kabineta2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922 Ekonomikas ministrs K.Gerhards Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā 43.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257 \"122.pielikumsMinistru kabineta2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257Veidlapas \" Augstākās mācību iestādes, tās pārraudzībā esošās zinātniskās iestādes pārskats par zinātnisko darbu izpildi ____.gadā\" aizpildīšanas norādījumi1.Vispārīgie norādījumi1. Veidlapā prasītā informācija nepieciešama lai izpildītu Komisijas 2004.gada 22.aprīļa Regulas (EK) Nr. 753/2004, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1608/2003/EK par zinātnes un tehnoloģijas statistiku, prasības.2. Veidlapu aizpilda visas augstākās mācību iestādes un to pārziņā esošās zinātniskās institūcijas.3. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) publicētajā zinātnes statistikas metodoloģijas krājumā \"Frascati Manual\" dotas sekojošas definīcijas:3.1.
\nZinātniskie pētījumi un eksperimentālās izstrādes - radoša darbība, ko sistemātiski veic, lai paplašinātu zināšanu apjomu, ieskaitot zināšanas par cilvēku, kultūru un sabiedrību, un šo zināšanu izlietošana, lai veidotu jaunas to pielietošanas sfēras. Zinātniskie pētījumi un eksperimentālās izstrādes ietver trīs darbības veidus:3.1.1. Fundamentālie pētījumi - eksperimentāls vai teorētisks darbs, ko veic, lai iegūtu jaunas zināšanas par dažādām parādībām un novērojumu rezultātiem bez konkrēta iegūto zināšanu pielietojuma mērķa. Fundamentālo pētījumu procesā analizē parādību dažādas īpašības un struktūru, lai formulētu un pārbaudītu hipotēzes, teorijas vai likumsakarības.3.1.2. Lietišķie pētījumi - arī oriģināli pētījumi jaunu zināšanu ieguvei.
\nTomēr tos veic, lai sasniegtu kādu praktisku mērķi vai atrisinātu konkrētu uzdevumu. Lietišķo pētījumu rezultāti vispirms paredzēti, lai atrisinātu problēmas, saistītas ar atsevišķiem vai ierobežota skaita produktiem, funkcijām, metodēm vai sistēmām. Lietišķie pētījumi attīsta idejas funkcionālā veidā. Pētījumā iegūtie rezultāti bieži tiek patentēti, bet tie var arī būt nepieejami plašākam lietotāju lokam.3.1.3. Eksperimentālās izstrādes - sistemātisks darbs, ko veic izmantojot zinātnisko pētījumu vai praktiskās darbības pieredzē iegūtās zināšanas, lai ražotu jaunus materiālus, produktus vai iekārtas, ieviestu jaunus tehnoloģiskos procesus, sistēmas un pakalpojumus, vai arī lai būtiski pilnveidotu esošos.3.2.
\nPiemērs:Noteiktas grupas polimerizācijas reakciju izpēte pie dažādiem nosacījumiem kādai produktu grupai, kā arī to ķīmisko un fizikālo īpašību izpēte ir fundamentāls pētījums.Mēģinājums optimizēt vienu no reakcijām, lai iegūtu polimērus ar noteiktām īpašībām - lietišķais pētījums.Eksperimentāla izstrāde ir procesa izveidošana, ko optimizē laboratorijas līmenī un potenciālu metožu izstrāde noteikta polimēra ražošanā, kā arī noteiktu izstrādājumu izgatavošana no attiecīgā polimēra.2. 1.nodaļas \"Zinātnisko darbu izpilde\" aizpildīšanas norādījumi4. Veidlapas 1.nodaļas 1000.rindā uzrāda datus kā par pārskata gadā pabeigto, tā arī nepabeigto pētniecības darbu apjomiem.5. 1100.rindā uzrāda datus kā par pārskata gadā pabeigto, tā arī nepabeigto fundamentālo pētījumu apjomiem.6. 1200.rindā uzrāda datus kā par pārskata gadā pabeigto, tā arī nepabeigto lietišķo pētījumu apjomiem.7. 1300.rindā uzrāda kā pārskata gadā pabeigto, tā arī nepabeigto eksperimentālo izstrāžu apjomus.8. 1000.rinda ir vienāda ar 1100., 1200. un 1300.rindas summu.3. 2.nodaļas \"Zinātnisko darbu pielietojuma virziens\" aizpildīšanas norādījumi9.
\nVeidlapas 2.nodaļā uzrāda zinātnisko darbu pielietojuma virzienu pa zinātņu nozarēm, sniedzot novērtējumu procentos no kopējā izpildītā zinātnisko darbu apjoma.10. 2100., 2200., 2300., 2400., 2500. un 2600.rindas summa ir vienāda ar 100%.4. 3.nodaļas \"Zinātniskais personāls\" aizpildīšanas norādījumi11. Veidlapas 3.nodaļas 3100.rindā uzrāda darbiniekus ar augstāko izglītību, kuri veic pētniecības darbu. To skaitā ietilpst arī zinātnisko iestāžu vadītāji un viņu vietnieki.12. Krājumā \"Frascati Manual\" dota sekojoša definīcija:Zinātnieki - profesionāli speciālisti, kuri nodarbojas ar jaunu zināšanu, produktu, procesu, metožu un sistēmu formulēšanu vai radīšanu un atbilstošu projektu vadīšanu.13.
\nAugstskolās, atbilstoši Augstskolu likuma 27.pantam, zinātnisko darbinieku skaitā iekļauj gan tos darbiniekus, kuri ar pētniecības darbu nodarbojas pilnu darba laiku (1. un 2.aile), gan akadēmisko personālu, kas tikai daļu no sava darba laika velta pētniecības darbam (3. un 4.aile). Obligāti iekļauj profesorus un asociētos profesorus (Augstskolu likuma 28. un 30.pants).14. 3200.rindā uzrāda personas, kurām ir vismaz vidējā izglītība un nepieciešamā profesionālā vai tehniskā sagatavotība. Iestādē strādājošo inženieru skaitu iekļauj rindā zinātniskie darbinieki (3100) vai zinātnes tehniskais personāls (3200), atbilstoši viņu veiktajām funkcijām zinātniskajā iestādē (pēc starptautiskās metodoloģijas inženieri iekļauti zinātnisko darbinieku skaitā).15. 3300.rindā uzrāda tos darbiniekus, kuri veic palīgfunkcijas pētniecības darbu izpildē (plānu - ekonomisko, finanšu, zinātniski tehniskās informācijas nodaļu vadītāji, speciālo un zinātniski tehnisko bibliotēku darbinieki, patenta dienesta speciālisti, kā arī strādnieki, kuri veic ar pētniecību saistīto iekārtu un ierīču montāžu, regulēšanu, apkopi un remontu).16. 3.nodaļas 1. un 2.ailē uzrāda darbinieku skaitu, kuri pilnu darba laiku strādājuši visu ____.gadu. 3. un 4.ailē uzrāda to darbinieku skaitu, kuri strādājuši nepilnu gadu, nepilnu darba laiku, vai kuriem šī ir papildu darba vieta.
\nJa uzņēmuma līgums ar vienu un to pašu personu gada laikā noslēgts vairākkārt, konkrēto personu veidlapā uzrāda tikai vienu reizi.17. Ievēro, ka 3000.rinda ir vienāda ar 3100., 3200. un 3300.rindas summu visās ailēs.18. Lai aprēķinātu, cik darbinieku konkrētā nozarē strādājuši pilnu darba laiku visu gadu, tiek aprēķināts nosacīts rādītājs - pilns darba laika ekvivalents (PLE). Lai to aprēķinātu, visus 3.nodaļā minētos darbiniekus nosacīti sadala piecās grupās:18.1. A = pētniecisko darbu veikšanā piedalījies mazāk kā 10% no gada darba laika fonda;18.2. B = pētniecisko darbu veikšanā piedalījies 10-39% no gada darba laika fonda;18.3. C = pētniecisko darbu veikšanā piedalījies 40-59% no gada darba laika fonda;18.4.
\nD = pētniecisko darbu veikšanā piedalījies 60-89% no gada darba laika fonda;18.5. E = pētniecisko darbu veikšanā piedalījies vairāk kā 90% no gada darba laika fonda.18.6. PLE = 0 x A + ¼ x B + ½ x C+ ¾ x D + E.19. Ja darbinieki strādājuši pilnu darba laiku, vai arī strādājuši vairāk kā 90% no darba laika gada fonda, tad viņus ietver E grupā. Ja strādājuši mazāk kā 10% no darba laika gada fonda, tad šos darbiniekus veidlapas 2.nodaļas 5. un 6.ailē neuzrāda. Ja pētniecības darbs veikts pārsniedzot gada darba laika fondu, lieto koeficientus 1¼, 1½, 1¾ u.tml.20. Augstskolu pasniedzēju skaitu arī nosacīti sadala iepriekš minētajās grupās, vadoties no tā, kādu sava darba laika daļu viņi veltījuši pētniecības darbam.21.
\nIzziņā 3400.rindā uzrāda (no kopējā skaita 3000.rindas 1. un 3.ailes summa) darbinieku skaitu ar augstāko izglītību un 3401.rindā - tai skaitā sievietes.5. 4.nodaļas \"Zinātnisko darbinieku vecums\" aizpildīšanas norādījumi22. Veidlapas 4.nodaļā, sniedzot informāciju par zinātnisko darbinieku vecumu, ievēro, ka informāciju sniedz gan par tiem, kuri strādāja pilnu darba laiku (3.nodaļas 3100.rindas 1.aile), gan par tiem, kuri strādāja nepilnu darba laiku (3.nodaļas 3100.rindas 3.aile).23. 4000.rindas 1.aile ir vienāda ar 3100.rindas 1. un 3.ailes summu.24. 4010.rindas 1.aile ir vienāda ar 3100.rindas 2. un 4.ailes summu.25. 4100.rindā uzrāda to zinātnisko darbinieku skaitu, kuriem ir zinātniskais (doktora) grāds, 4110.rindā - no tiem - sievietes.26. 4000., 4010., 4100. un 4100.rindas 1.aile ir vienāda ar 2., 3., 4., 5., 6. un 7.ailes summu.6. 5., 6., 7. un 8.nodaļas \"Zinātniskā personāla sadalījums pa zinātņu nozarēm\" aizpildīšanas norādījumi27.
\nVeidlapas 5., 6., 7. un 8.nodaļā zinātnisko personālu (3000.rinda), zinātniskos darbiniekus (3100.rinda), zinātniskos darbiniekus ar zinātnisko grādu (4100.rindas 1.aile) un zinātnes tehnisko personālu (3200.rinda) uzrāda sadalījumā pa zinātņu nozarēm, kurās veic pētījumus.28. 3000.rinda ir vienāda ar 5000.rindu.29. 3100.rinda ir vienāda ar 6000.rindu.30. 4100.rindas 1.aile ir vienāda ar 7000.rindas 1.ailes un 7000.rindas 3.ailes summu.31. 3200.rinda ir vienāda ar 8000.rindu7. 9.nodaļas \"Zinātnisko darbu finansējums\" aizpildīšanas norādījumi32. Veidlapas 9.nodaļā uzrāda zinātnisko darbu finansējuma avotus.8. 10.nodaļas \"Izdevumi zinātnisko darbu veikšanai\" aizpildīšanas norādījumi33. Veidlapas 10.nodaļā informāciju par darba algu nepilnu darba laiku pētniecības darbos nodarbinātajam akadēmiskajam personālam uzrāda atbilstoši finansējuma apjomam šiem mērķiem attiecīgajos projektos (grantos, tirgus, lietišķajos pētījumos u. c.).34.
\nJa veidlapas aizpildīšanas laikā nav vēl pabeigta uzņēmuma gada bilances sastādīšana, tad 9. un 10.nodaļā uzrāda operatīvo informāciju.9. 11.nodaļas \"Valsts finansējums zinātnisko darbu veikšanai un valsts finansējuma izlietojums pēc sociālekonomiskā mērķa\" aizpildīšanas norādījumi35. Veidlapas 11.nodaļā piešķirto valsts finansējumu (dati no 9.nodaļas) (granti, valsts institūciju pasūtītie pētījumi, valsts finansējums dalībai starptautiskajos projektos, līgumi ar valsts un pašvaldību budžeta iestādēm) un valsts finansējuma izlietojumu (dati no 10.nodaļas) sadala pēc sociālekonomiskā mērķa.36. \"1.Zemes pētniecība un izmantošana\" - pētniecības mērķi saistībā ar Zemes garozas un mantijas, jūru, okeānu un atmosfēras izpēti un to izmantošanas izpēti.
\nIetilpst klimata un meteoroloģiskie pētījumi un hidroloģija, minerālu, naftas un dabasgāzes atradņu meklējumi.37. \"2.Vide\" - pētījumi piesārņojuma kontrolei ar mērķi identificēt un analizēt piesārņojuma avotus un to iemeslus, kā arī visas piesārņojošās vielas, ieskaitot to izkliedētību vidē un to ietekmi uz cilvēku, sugām (faunu, floru, mikroorganismiem) un biosfēru. Ietilpst uzraudzības iekārtu izveidošana visu veidu piesārņojuma mērīšanai. Tas pats attiecas uz visu veidu piesārņojuma iznīcināšanu un profilaksi jebkāda veida vidē.38. \"3.Kosmosa pētniecība un izmantošana\" - visa civilā kosmosa pētniecība un tehnoloģija (kosmosa zinātniskā pētniecība, pielietojamās pētniecības programmas, palaišanas sistēmas).
\nNeietilpst - attiecīgie pētījumi aizsardzības jomā (klasificēti 14.nodaļā).39. \"4.Transports, sakari un pārējā infrastruktūra\" - infrastruktūras un reģionu attīstības izpēte, tai skaitā ēku celtniecības izpēte. Ietilpst visi pētījumi saistībā ar reģionu attīstības plānošanu (arī pētījumi par kaitīgas ietekmes uz vidi novēršanu pilsētu un lauku apvidu plānošanā ). Ietilpst pētījumi par transporta sistēmām, sakaru sistēmām, ūdensapgādi, celtniecību un apbūves plānošanu.40. \"5.Enerģija\" - visu veidu enerģijas ražošanas, uzglabāšanas, transportēšanas, izplatīšanas un racionālas izmantošanas izpēte. Pētījumi par procesiem, kuru mērķis ir paaugstināt enerģijas ražošanas un izplatīšanas efektivitāti, pētījumi par enerģijas saglabāšanu.41. \"6.Rūpnieciskā ražošana un tehnoloģija\" - pētījumi par rūpnieciskās ražošanas un tehnoloģijas uzlabošanu, rūpniecisko produktu un to ražošanas procesu pētījumi.42. \"7.Veselība\" - pētījumi par cilvēka veselības aizsardzību, veicināšanu un atjaunošanu, ietverot uztura un pārtikas higiēnas aspektus.
\nPētījumu joma ir no profilaktiskās medicīnas, ieskaitot visus medicīniskās un ķirurģiskās ārstēšanas aspektus gan atsevišķiem cilvēkiem, gan grupām, kā arī aprūpi slimnīcās un mājās, līdz sociālajai medicīnai un pediatrijas un geriatrijas pētījumiem.43. \"8.Lauksaimniecība\" - pētījumi par lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejniecības un pārtikas ražošanas veicināšanu; pētījumi par ķīmisko mēslojumu, biocīdiem, bioloģisko kaitēkļu apkarošanu un lauksaimniecības mehanizāciju; pētījumi par aktīvas mežu apsaimniekošanas ietekmi uz vidi; pētījumi pārtikas rūpniecības produktivitātes un tehnoloģijas jomā.44. \"9.Izglītība\" - pētījumi par vispārējo izglītību, ietverot apmācību, pedagoģiju, didaktiku; pētījumi par speciālo izglītību apdāvinātiem cilvēkiem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.45. \"10.
\nKultūra, atpūta, reliģija un plašsaziņas līdzekļi\" - pētījumi par kultūras aktivitāšu, reliģisko un brīva laika aktivitāšu sociālajām izpausmēm, lai noskaidrotu to ietekmi uz sabiedrisko dzīvi. Ietver pētījumus par rasu un kultūras integrāciju un par sociāli ekonomiskajām izmaiņām šajās jomās. \"Kultūras\" koncepcija ietver sevī zinātnes, reliģijas, mākslas, sporta un brīvā laika socioloģiju, ieverot arī pētījumus par plašsaziņas līdzekļiem, valodas prasmi un sociālo integrāciju, kā arī pētījumus par bibliotēkām, arhīviem un kultūras ārpolitiku.46. \"11. Sociālā aizsardzība/ drošība un darba apstākļi\" - pētījumi par sociālās drošības un sociālās palīdzības sistēmu attīstību un pētījumi par darba organizācijas sociālajiem aspektiem.
\nIetilpst pētījumi par nabadzības apkarošanas metožu izstrādāšanu vietējā, valsts un starptautiskajā līmenī; pētījumi par konkrētu iedzīvotāju grupu aizsardzību sociālajā un ekonomiskajā līmenī; pētījumi par sociālās palīdzības sniegšanu, sabiedrībā notiekot pēkšņām izmaiņām (dabas, tehnoloģiskām vai sociālām).47. \"12. un 13.Vispārēji zinātniskie pētījumi\" - fundamentālie pētījumi kādā no zinātņu nozarēm, ja tos nevar attiecināt uz kādu no minētajiem sociālekonomiskajiem mērķiem (12. - ja pētījumi finansēti no universitātes fondiem, 13. - ja no citiem avotiem). Veidlapas 1.sadaļas 1100.rindā jābūt fundamentāliem pētījumiem.48. \"14.Aizsardzība\" - pētījumi (un izstrādnes) militāriem mērķiem. Aizsardzības ministrijas finansētie pamatpētījumi, kodolpētījumi un kosmosa pētījumi.
\nAizsardzības ministrijas finansētos civilos pētījumus meteoroloģijas, sakaru un veselības jomās klasificē attiecīgajās nodaļās.\"
\nEkonomikas ministrs K.Gerhards Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā 44.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257 \"123.pielikumsMinistru kabineta2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922Veidlapas \"Pārskats par pētniecības darbu izpildi uzņēmējdarbības sektorā _____.gadā\" aizpildīšanas norādījumi1. Vispārīgie norādījumi1. Veidlapā prasītā informācija nepieciešama, lai izpildītu Komisijas 2004.gada 22.aprīļa Regulas (EK) Nr. 753/2004, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1608/2003/EK par zinātnes un tehnoloģijas statistiku, prasības.2. Veidlapu aizpilda visi apsekojumā iekļautie uzņēmumi.3. Veidlapu aizpilda uzņēmumi, kuri ____.gadā veikuši pētniecības darbus un/vai eksperimentālās izstrādes uzņēmumā vai noslēguši līgumus par minēto darbu izpildi ar citām organizācijām un to apstiprinājuši ar attiecīgu norādi veidlapas sākumā.
\nJa šādi darbi nav veikti un nav arī līgumi ar citām organizācijām, tad veidlapas nobeigumā norāda, vai uzņēmums plānojis veikt pētniecības darbus vai noslēgt līgumus par minēto darbu izpildi ar citām organizācijām ____. gadā.4. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) publicētajā zinātnes statistikas metodoloģijas krājumā \"Frascati Manual\" dotas sekojošas definīcijas:4.1. Zinātniskie pētījumi un eksperimentālās izstrādes - radoša darbība, ko sistemātiski veic, lai paplašinātu zināšanu apjomu, ieskaitot zināšanas par cilvēku, kultūru un sabiedrību, un šo zināšanu izlietošana, lai veidotu jaunas to pielietošanas sfēras. Zinātniskie pētījumi un eksperimentālās izstrādes ietver trīs darbības veidus:4.1.1.
\nFundamentālie pētījumi - eksperimentāls vai teorētisks darbs, ko veic, lai iegūtu jaunas zināšanas par dažādām parādībām un novērojumu rezultātiem bez konkrēta iegūto zināšanu pielietojuma mērķa. Fundamentālo pētījumu procesā analizē parādību dažādas īpašības un struktūru, lai formulētu un pārbaudītu hipotēzes, teorijas vai likumsakarības.4.1.2. Lietišķie pētījumi - arī oriģināli pētījumi jaunu zināšanu ieguvei. Tomēr tos veic, lai sasniegtu kādu praktisku mērķi vai atrisinātu konkrētu uzdevumu. Lietišķo pētījumu rezultāti vispirms paredzēti, lai atrisinātu problēmas, saistītas ar atsevišķiem vai ierobežota skaita produktiem, funkcijām, metodēm vai sistēmām. Lietišķie pētījumi attīsta idejas funkcionālā veidā.
\nPētījumā iegūtos rezultātus bieži patentē, bet tie var arī būt nepieejami plašākam lietotāju lokam.4.1.3. Eksperimentālās izstrādes - sistemātisks darbs, ko veic izmantojot zinātnisko pētījumu vai praktiskās darbības pieredzē iegūtās zināšanas, lai ražotu jaunus materiālus, produktus vai iekārtas, ieviestu jaunus tehnoloģiskos procesus, sistēmas un pakalpojumus, vai arī lai būtiski pilnveidotu esošos.4.2. Piemērs:Noteiktas grupas polimerizācijas reakciju izpēte pie dažādiem nosacījumiem kādai produktu grupai, kā arī to ķīmisko un fizikālo īpašību izpēte ir fundamentāls pētījums.Mēģinājums optimizēt vienu no reakcijām, lai iegūtu polimērus ar noteiktām īpašībām - lietišķais pētījums.Eksperimentāla izstrāde ir procesa izveidošana, ko optimizē laboratorijas līmenī un potenciālu metožu izstrāde noteikta polimēra ražošanā, kā arī noteiktu izstrādājumu izgatavošana no attiecīgā polimēra.2. 1.nodaļas \"Uzņēmumā veikto pētniecības darbu izpilde\" aizpildīšanas norādījumi5.
\nVeidlapas 1.nodaļā uzrāda tikai uzņēmumā veiktos pētniecības darbus un/vai eksperimentālās izstrādes.6. Veidlapas 1.nodaļas 1000.rindā uzrāda datus kā par pārskata gadā pabeigto, tā arī nepabeigto pētniecības darbu apjomiem.7. 1100.rindā uzrāda datus kā par pārskata gadā pabeigto, tā arī nepabeigto fundamentālo pētījumu apjomiem.8. 1200.rindā uzrāda datus kā par pārskata gadā pabeigto, tā arī nepabeigto lietišķo pētījumu apjomiem.9. 1300.rindā uzrāda kā pārskata gadā pabeigto, tā arī nepabeigto eksperimentālo izstrāžu apjomus.10. 1000.rinda ir vienāda ar 1100.,1200. un 1300.rindas summu.11. 1310.rindā uzrāda informāciju par jaunu materiālu, produktu vai pakalpojumu izveidošanas vai par ražošanā esošo pilnveidošanas izmaksām.12. 1320.rindā uzrāda informāciju par jaunu tehnoloģisko procesu vai sistēmu izveides vai jau darbībā esošo pilnveidošanas izmaksām.13. 1330.rindā uzrāda informāciju par izmaksām eksperimentāliem darbiem, kas nav tieši saistīti ar ražoto produkciju vai pielietoto tehnoloģiju.14. 1300.rinda ir vienāda ar 1310., 1320.un 1330.rindas summu.3. 2.nodaļas \"Zinātniskais personāls, kurš piedalās uzņēmumā veikto pētniecības darbu un eksperimentālo izstrāžu veikšanā\" aizpildīšanas norādījumi15.
\nVeidlapas 2.nodaļas 2000.rindā uzrāda iestādē strādājošo personālu, kuri piedalījušies pētniecības darbos un/vai eksperimentālo izstrāžu veikšanā, sadalot sīkāk atbilstoši veicamajām funkcijām:15.1. 2100.rinda - zinātniskie darbinieki - zinātnieki un citas personas, kas nodarbojas ar zinātni un pētniecību;15.2. 2200.rinda - zinātnes tehniskais personāls - darbinieki, kuriem ir nepieciešamās tehniskās zināšanas un kuri zinātnieku vadībā piedalās zinātniskajā un pētniecības darbībā, veicot tehniskus uzdevumus. Tehniskajā personālā ietilpst inženieri, tehniķi, laboranti, tehnologi, operatori u.c.16. Pētniecības darbos un /vai eksperimentālo izstrāžu veikšanā iesaistītos inženierus sadala atbilstoši viņu veiktajām funkcijām - 2100. vai 2200.rindā.17. 2300.rinda - zinātni apkalpojošais personāls - darbinieki, kuri veic palīgfunkcijas pētniecības darbu un/vai eksperimentālo izstrāžu izpildē (plānu, ekonomisko, finanšu, zinātniski tehniskās informācijas struktūrvienību darbinieki, speciālo un zinātniski tehnisko bibliotēku darbinieki, patentu dienesta speciālisti, kā arī augstas kvalifikācijas strādnieki, kuri veic ar pētniecību saistītās aparatūras un iekārtu montāžu, regulēšanu, apkopi un remontu u.c.).18. 2000.rinda ir vienāda ar 2100., 2200. un 2300.rindas summu.19. 2.nodaļas 1. un 2.ailē uzrāda to darbinieku skaitu, kuri pilnu darba laiku pētniecības darbā strādājuši visu ____.gadu. 3. un 4.ailē uzrāda to darbinieku skaitu, kuri strādājuši nepilnu gadu, nepilnu darba laiku vai kuriem šī ir papildu darba vieta.
\nJa uzņēmuma līgums ar vienu un to pašu personu gada laikā noslēgts vairākkārt, konkrēto personu veidlapā uzrāda tikai vienu reizi.20. Lai aprēķinātu, cik darbinieku konkrētā nozarē strādājuši pilnu darba laiku visu gadu, tiek aprēķināts nosacīts rādītājs - pilns darba laika ekvivalents (PLE). Lai to aprēķinātu, visus 2.nodaļā minētos darbiniekus nosacīti sadala piecās grupās:20.1. A = pētniecisko darbu veikšanā piedalījies mazāk kā 10% no gada darba laika fonda;20.2. B = pētniecisko darbu veikšanā piedalījies 10-39% no gada darba laika fonda;20.3. C = pētniecisko darbu veikšanā piedalījies 40-59% no gada darba laika fonda;20.4. D = pētniecisko darbu veikšanā piedalījies 60-89% no gada darba laika fonda;20.5.
\nE = pētniecisko darbu veikšanā piedalījies vairāk kā 90% no gada darba laika fonda;20.6. PLE = 0 x A + ¼ x B + ½ x C + ¾ x D + E.21. Ja darbinieki strādājuši pilnu darba laiku, vai arī strādājuši vairāk kā 90% no darba laika gada fonda, tad viņus ietver E grupā. Ja strādājuši mazāk kā 10% no darba laika gada fonda, tad šos darbiniekus veidlapas 2.nodaļas 5. un 6.ailē neuzrāda. Ja pētnieciskais darbs veikts pārsniedzot gada darba laika fondu, lieto koeficientus 1¼, 1½, 1¾ u.tml.4. 3.nodaļas \"Izdevumi pētniecības darbu veikšanai un eksperimentālajām izstrādēm\" aizpildīšanas norādījumi22. Veidlapas 3.nodaļas 3 A iedaļā uzrāda tikai uzņēmuma iekšējos izdevumus - atbilstoši uzņēmumā veiktajiem pētniecības darbiem un/vai eksperimentālām izstrādēm.23. 3100. un 3200.rindas summa ir vienāda ar 1000.rindu.24. 3110.rindā uzrāda pētniecības darbā iesaistītā personāla darba algu un citas izmaksas.
\nPersonālam, kas tikai daļēji iesaistīts pētniecības darbā, iekļauj tikai atbilstošo darba algas daļu.25. 3140.rindā \"pārējās izmaksas\" uzrāda izmaksas literatūras iegādei pētniecības darbu veikšanai, kā arī novērtēto citu izmaksu daļu, kas izlietota pētniecības darbības veikšanai.26. 3.nodaļas 3.B iedaļā uzrāda maksu citām iestādēm par pasūtītajiem pētniecības darbiem un /vai eksperimentālajām izstrādēm, sadalot pēc tā, kur pasūtīti šie darbi. Šīs izmaksas tieši parādās grāmatvedības pārskatos.5. 4.nodaļas \"Finansējums pētniecības darbu un eksperimentālo izstrāžu veikšanai\" aizpildīšanas norādījumi27. Ievērot, ka:27.1. ja 1000.rinda ir aizpildīta, tad noteikti ir aizpildīta arī 2000., 3100., 3200., 400. un 410.rinda, 5100. līdz 5600.rinda un tās rindas, kuras šos rādītājus sadala sīkāk;27.2. ja ir aizpildīta 3300., 3400. vai 3500.rinda, tad ir aizpildīta 400. un 420.rinda;27.3. 410.rinda ir lielāka vai vienāda ar 1000.rindu un vienāda ar 3100. un 3200.rindas summu;27.4. 420.rinda ir lielāka vai vienāda ar 3300., 3400. un 3500.rindas summu.6. 5.nodaļas \"Uzņēmumā veikto pētniecības darbu un eksperimentālo izstrāžu pielietojuma virziens\" aizpildīšanas norādījumi28.
\nJa ir aizpildīta 1000. un 2000.rinda, tad ir aizpildīta 5.nodaļa, kurā norāda veikto pētniecības darbu un/vai eksperimentālo izstrāžu pielietojuma virzienu procentos (%) pa zinātņu nozarēm.7. 6.nodaļas \"Valsts finansējums pētniecības un tehnoloģiskās attīstības darbu veikšanai un valsts finansējuma izlietojums pēc sociālekonomiskā mērķa\" aizpildīšanas norādījumi29. Veidlapas 6.nodaļā uzņēmumam piešķirto valsts finansējumu pētniecības un tehnoloģiskās attīstības darbu veikšanai un piešķirtā valsts finansējuma izlietojumu sadala pēc sociālekonomiskā mērķa.30. \"1.Zemes pētniecība un izmantošana\" - pētniecības mērķi saistībā ar Zemes garozas un mantijas, jūru, okeānu un atmosfēras izpēti un to izmantošanas izpēti.
\nIetilpst klimata un meteoroloģiskie pētījumi un hidroloģija, minerālu, naftas un dabasgāzes atradņu meklējumi.31. \"2.Vide\" - pētījumi piesārņojuma kontrolei ar mērķi identificēt un analizēt piesārņojuma avotus un to iemeslus, kā arī visas piesārņojošās vielas, ieskaitot to izkliedētību vidē un to ietekmi uz cilvēku, sugām (faunu, floru, mikroorganismiem) un biosfēru. Ietilpst uzraudzības iekārtu izveidošana visu veidu piesārņojuma mērīšanai. Tas pats attiecas uz visu veidu piesārņojuma iznīcināšanu un profilaksi jebkāda veida vidē.32. \"3.Kosmosa pētniecība un izmantošana\" - visa civilā kosmosa pētniecība un tehnoloģija (kosmosa zinātniskā pētniecība, pielietojamās pētniecības programmas, palaišanas sistēmas).
\nNeietilpst - attiecīgie pētījumi aizsardzības jomā (klasificēti 14.nodaļā).33. \"4.Transports, sakari un pārējā infrastruktūra\" - infrastruktūras un reģionu attīstības izpēte, tai skaitā ēku celtniecības izpēte. Ietilpst visi pētījumi saistībā ar reģionu attīstības plānošanu (arī pētījumi par kaitīgas ietekmes uz vidi novēršanu pilsētu un lauku apvidu plānošanā). Ietilpst pētījumi par transporta sistēmām, sakaru sistēmām, ūdensapgādi, celtniecību un apbūves plānošanu.34. \"5.Enerģija - visu veidu enerģijas ražošanas, uzglabāšanas, transportēšanas, izplatīšanas un racionālas izmantošanas izpēte. Pētījumi par procesiem, kuru mērķis ir paaugstināt enerģijas ražošanas un izplatīšanas efektivitāti, pētījumi par enerģijas saglabāšanu.35. \"6.Rūpnieciskā ražošana un tehnoloģija\" - pētījumi par rūpnieciskās ražošanas un tehnoloģijas uzlabošanu, rūpniecisko produktu un to ražošanas procesu pētījumi.36. \"7.Veselība\" - pētījumi par cilvēka veselības aizsardzību, veicināšanu un atjaunošanu, ietverot uztura un pārtikas higiēnas aspektus.
\nPētījumu joma ir no profilaktiskās medicīnas, ieskaitot visus medicīniskās un ķirurģiskās ārstēšanas aspektus gan atsevišķiem cilvēkiem, gan grupām, kā arī aprūpi slimnīcās un mājās, līdz sociālajai medicīnai un pediatrijas un geriatrijas pētījumiem.37. \"8.Lauksaimniecība\" - pētījumi par lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejniecības un pārtikas ražošanas veicināšanu; pētījumi par ķīmisko mēslojumu, biocīdiem, bioloģisko kaitēkļu apkarošanu un lauksaimniecības mehanizāciju; pētījumi par aktīvas mežu apsaimniekošanas ietekmi uz vidi; pētījumi pārtikas rūpniecības produktivitātes un tehnoloģijas jomā.38. \"9.Izglītība\" - pētījumi par vispārējo izglītību, ietverot apmācību, pedagoģiju, didaktiku; pētījumi par speciālo izglītību apdāvinātiem cilvēkiem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.39. \"10.Kultūra, atpūta, reliģija un plašsaziņas līdzekļi\" - pētījumi par kultūras aktivitāšu, reliģisko un brīva laika aktivitāšu sociālajām izpausmēm, lai noskaidrotu to ietekmi uz sabiedrisko dzīvi.
\nIetverti pētījumi par rasu un kultūras integrāciju un par sociāli ekonomiskajām izmaiņām šajās jomās. \"Kultūras\" koncepcija ietver sevī zinātnes, reliģijas, mākslas, sporta un brīvā laika socioloģiju, ieverot arī pētījumus par plašsaziņas līdzekļiem, valodas prasmi un sociālo integrāciju, kā arī pētījumus par bibliotēkām, arhīviem un kultūras ārpolitiku.40. \"11.Sociālā aizsardzība/drošība un darba apstākļi\" - pētījumi par sociālās drošības un sociālās palīdzības sistēmu attīstību un pētījumi par darba organizācijas sociālajiem aspektiem. Ietilpst pētījumi par nabadzības apkarošanas metožu izstrādāšanu vietējā, valsts un starptautiskajā līmenī; pētījumi par konkrētu iedzīvotāju grupu aizsardzību sociālajā un ekonomiskajā līmenī; pētījumi par sociālās palīdzības sniegšanu, sabiedrībā notiekot pēkšņām izmaiņām (dabas, tehnoloģiskām vai sociālām).41. \"12. un 13.Vispārēji zinātniskie pētījumi\" - fundamentālie pētījumi kādā no zinātņu nozarēm (12. - ja pētījumi finansēti no universitātes fondiem, 13.- ja no citiem avotiem).
\nPārskata 1.sadaļas 1100.rindā jābūt fundamentāliem pētījumiem.42. \"14.Aizsardzība\" - pētījumi (un izstrādnes) militāriem mērķiem. Aizsardzības ministrijas finansētie pamatpētījumi, kodolpētījumi un kosmosa pētījumi. Aizsardzības ministrijas finansētos civilos pētījumus meteoroloģijas, sakaru un veselības jomās klasificē attiecīgajās nodaļās.\"
\nEkonomikas ministrs K.Gerhards Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā 45.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257 \"124.pielikumsMinistru kabineta2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922Veidlapas \"Valsts sektora zinātniskās iestādes pārskats par zinātnisko darbu izpildi ____.gadā\" aizpildīšanas norādījumi1. Vispārīgie norādījumi1. Veidlapā prasītā informācija nepieciešama lai izpildītu Komisijas 2004.gada 22.aprīļa Regulas (EK) Nr. 753/2004, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1608/2003/EK par zinātnes un tehnoloģijas statistiku, prasības.2. Veidlapu aizpilda visas valsts sektora zinātniski pētnieciskās institūcijas un citas, galvenokārt valsts finansētas, institūcijas, ja tās veic pētniecības darbus.3. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) publicētajā zinātnes statistikas metodoloģijas krājumā \"Frascati Manual\" dotas sekojošas definīcijas:3.1.
\nZinātniskie pētījumi un eksperimentālās izstrādes - radoša darbība, ko sistemātiski veic, lai paplašinātu zināšanu apjomu, ieskaitot zināšanas par cilvēku, kultūru un sabiedrību, un šo zināšanu izlietošana, lai veidotu jaunas to pielietošanas sfēras. Zinātniskie pētījumi un eksperimentālās izstrādes ietver trīs darbības veidus:3.1.1. Fundamentālie pētījumi - eksperimentāls vai teorētisks darbs, ko veic, lai iegūtu jaunas zināšanas par dažādām parādībām un novērojumu rezultātiem bez konkrēta iegūto zināšanu pielietojuma mērķa. Fundamentālo pētījumu procesā analizē parādību dažādas īpašības un struktūru, lai formulētu un pārbaudītu hipotēzes, teorijas vai likumsakarības;3.1.2. Lietišķie pētījumi - arī oriģināli pētījumi jaunu zināšanu ieguvei.
\nTomēr tos veic, lai sasniegtu kādu praktisku mērķi vai atrisinātu konkrētu uzdevumu. Lietišķo pētījumu rezultāti vispirms paredzēti, lai atrisinātu problēmas, saistītas ar atsevišķiem vai ierobežota skaita produktiem, funkcijām, metodēm vai sistēmām. Lietišķie pētījumi attīsta idejas funkcionālā veidā. Pētījumā iegūtos rezultātus bieži patentē, bet tie var arī būt nepieejami plašākam lietotāju lokam;3.1.3. Eksperimentālās izstrādes - sistemātisks darbs, ko veic izmantojot zinātnisko pētījumu vai praktiskās darbības pieredzē iegūtās zināšanas, lai ražotu jaunus materiālus, produktus vai iekārtas, ieviestu jaunus tehnoloģiskos procesus, sistēmas un pakalpojumus, vai arī lai būtiski pilnveidotu esošos.3.2.
\nPiemērs:Noteiktas grupas polimerizācijas reakciju izpēte pie dažādiem nosacījumiem kādai produktu grupai, kā arī to ķīmisko un fizikālo īpašību izpēte ir fundamentāls pētījums.Mēģinājums optimizēt vienu no reakcijām, lai iegūtu polimērus ar noteiktām īpašībām - lietišķais pētījums.Eksperimentāla izstrāde ir procesa izveidošana, ko optimizē laboratorijas līmenī un potenciālu metožu izstrāde noteikta polimēra ražošanā, kā arī noteiktu izstrādājumu izgatavošana no attiecīgā polimēra.2. 1.nodaļas \"Zinātnisko darbu izpilde\" aizpildīšanas norādījumi4. Veidlapas 1.nodaļas 1000.rindā uzrāda datus kā par pārskata gadā pabeigto, tā arī nepabeigto pētniecības darbu apjomiem.5. 1100.rindā uzrāda datus kā par pārskata gadā pabeigto, tā arī nepabeigto fundamentālo pētījumu apjomiem.6. 1200.rindā uzrāda datus kā par pārskata gadā pabeigto, tā arī nepabeigto lietišķo pētījumu apjomiem.7. 1300.rindā uzrāda kā pārskata gadā pabeigto, tā arī nepabeigto eksperimentālo izstrāžu apjomus.8. 1000.rinda ir vienāda ar 1100., 1200. un 1300.rindas summu.3. 2.nodaļas \"Zinātnisko darbu pielietojuma virziens\" aizpildīšanas norādījumi9.
\nVeidlapas 2.nodaļā uzrāda zinātnisko darbu pielietojuma virzienu pa zinātņu nozarēm, sniedzot novērtējumu procentos no kopējā izpildītā zinātnisko darbu apjoma.10. 2100., 2200., 2300., 2400., 2500. un 2600.rindas summa ir vienāda ar 100%.4. 3.nodaļas \"Zinātniskais personāls\" aizpildīšanas norādījumi11. Veidlapas 3.nodaļas 3100.rindā uzrāda darbiniekus ar augstāko izglītību, kuri veic pētniecības darbu. To skaitā ietilpst arī zinātnisko iestāžu vadītāji, viņu vietnieki, kā arī darbinieki, kuri iesaistīti nozares pārraudzībā.12. Krājumā \"Frascati Manual\" dota sekojoša definīcija:Zinātnieki - profesionāli speciālisti, kuri nodarbojas ar jaunu zināšanu, produktu, procesu, metožu un sistēmu formulēšanu vai radīšanu un atbilstošu projektu vadīšanu.13. 3200.rindā uzrāda personas, kurām ir vismaz vidējā izglītība un nepieciešamā profesionālā vai tehniskā sagatavotība.
\nIestādē strādājošo inženieru skaitu iekļauj rindā zinātniskie darbinieki (3100) vai zinātnes tehniskais personāls (3200), atbilstoši viņu veiktajām funkcijām zinātniskajā iestādē (pēc starptautiskās metodoloģijas inženieri iekļauti zinātnisko darbinieku skaitā).14. 3300.rindā uzrāda tos darbiniekus, kuri veic palīgfunkcijas pētniecības darbu izpildē (plānu - ekonomisko, finanšu, zinātniski tehniskās informācijas nodaļu vadītāji, speciālo un zinātniski tehnisko bibliotēku darbinieki, patenta dienesta speciālisti, kā arī strādnieki, kuri veic ar pētniecību saistīto iekārtu un ierīču montāžu, regulēšanu, apkopi un remontu).15. 3.nodaļas 1. un 2.ailē uzrāda darbinieku skaitu, kuri pilnu darba laiku strādājuši visu ____.gadu. 3. un 4.ailē uzrāda to darbinieku skaitu, kuri strādājuši nepilnu gadu, nepilnu darba laiku, vai kuriem šī ir papildu darba vieta.
\nJa uzņēmuma līgums ar vienu un to pašu personu gada laikā noslēgts vairākkārt, konkrēto personu veidlapā uzrāda tikai vienu reizi.16. Ievēro, ka 3000.rinda ir vienāda ar 3100., 3200. un 3300.rindas summu visās ailēs.17. Lai aprēķinātu, cik darbinieku konkrētā nozarē strādājuši pilnu darba laiku visu gadu, tiek aprēķināts nosacīts rādītājs - pilns darba laika ekvivalents (PLE). Lai to aprēķinātu, visus 3.nodaļā minētos darbiniekus nosacīti sadala piecās grupās:17.1. A = pētniecisko darbu veikšanā piedalījies mazāk kā 10% no gada darba laika fonda;17.2. B = pētniecisko darbu veikšanā piedalījies 10-39% no gada darba laika fonda;17.3. C = pētniecisko darbu veikšanā piedalījies 40-59% no gada darba laika fonda;17.4.
\nD = pētniecisko darbu veikšanā piedalījies 60-89% no gada darba laika fonda;17.5. E = pētniecisko darbu veikšanā piedalījies vairāk kā 90% no gada darba laika fonda;17.6. PLE = 0 x A + ¼ x B + ½ x C+ ¾ x D + E.18. Ja darbinieki strādājuši pilnu darba laiku, vai arī strādājuši vairāk kā 90% no darba laika gada fonda, tad viņus ietver E grupā. Ja strādājuši mazāk kā 10% no darba laika gada fonda, tad šos darbiniekus veidlapas 2.nodaļas 5. un 6.ailē neuzrāda. Ja pētniecības darbs veikts pārsniedzot gada darba laika fondu, lieto koeficientus1¼, 1½, 1¾ u.tml.19. Izziņā 3400.rindā uzrāda (no kopējā skaita 3000.rindas 1.un 3.ailes summa) darbinieku skaitu ar augstāko izglītību un 3401.rindā - tai skaitā sievietes.5. 4.nodaļas \"Zinātnisko darbinieku vecums\" aizpildīšanas norādījumi20.
\nVeidlapas 4.nodaļā, sniedzot informāciju par zinātnisko darbinieku vecumu, ievēro, ka informāciju sniedz gan par tiem, kuri strādāja pilnu darba laiku (3.nodaļas 3100.rindas 1.aile), gan par tiem, kuri strādāja nepilnu darba laiku (3.nodaļas 3100.rindas 3.aile).21. 4000.rindas 1.aile ir vienāda ar 3100.rindas 1.un 3.ailes summu.22. 4010.rindas 1.aile ir vienāda ar 3100.rindas 2. un 4.ailes summu.23. 4100.rindā uzrāda to zinātnisko darbinieku skaitu, kuriem ir zinātniskais grāds, 4110.rindā - no tiem - sievietes.24. 4000., 4010., 4100., un 4100.rindas 1.aile ir vienāda ar 2., 3., 4., 5., 6. un 7.ailes summu.6. 5., 6., 7. un 8.nodaļas \"Zinātniskā personāla sadalījums pa zinātņu nozarēm\" aizpildīšanas norādījumi25.
\nVeidlapas 5., 6., 7. un 8.nodaļā zinātnisko personālu (3000.rinda), zinātniskos darbiniekus (3100.rinda), zinātniskos darbiniekus ar zinātnisko grādu (4100.rindas 1.aile) un zinātnes tehnisko personālu (3200.rinda) uzrāda sadalījumā pa zinātņu nozarēm, kurās tiek veikti pētījumi.7. 9.nodaļas \"Zinātnisko darbu finansējums\" aizpildīšanas norādījumi26. Veidlapas 9.nodaļā uzrāda zinātnisko darbu finansējuma avotus.8. 10.nodaļas \"Izdevumi zinātnisko darbu veikšanai\" aizpildīšanas norādījumi27. Veidlapas 10.nodaļā informāciju par darba algu nepilnu darba laiku pētniecības darbos nodarbinātajam akadēmiskajam personālam uzrāda atbilstoši finansējuma apjomam šiem mērķiem attiecīgajos projektos (grantos, tirgus, lietišķajos pētījumos u. c.).28.
\nJa veidlapas aizpildīšanas laikā nav vēl pabeigta uzņēmuma gada bilances sastādīšana, tad 9. un 10.nodaļā uzrāda operatīvo informāciju.9. 11.nodaļas \"Valsts finansējums zinātnisko darbu veikšanai un valsts finansējuma izlietojums pēc sociālekonomiskā mērķa\" aizpildīšanas norādījumi29. Veidlapas 11.nodaļā piešķirtais valsts finansējumu (dati no 9.nodaļas) (granti, valsts institūciju pasūtītie pētījumi, valsts finansējums dalībai starptautiskajos projektos, līgumi ar valsts un pašvaldību budžeta iestādēm) un tā izlietojumu (dati no 10.nodaļas) sadala pēc sociālekonomiskā mērķa.30. \"1.Zemes pētniecība un izmantošana\" - pētniecības mērķi saistībā ar Zemes garozas un mantijas, jūru, okeānu un atmosfēras izpēti un to izmantošanas izpēti.
\nIetilpst klimata un meteoroloģiskie pētījumi un hidroloģija, minerālu, naftas un dabasgāzes atradņu meklējumi.31. \"2.Vide\"- pētījumi piesārņojuma kontrolei ar mērķi identificēt un analizēt piesārņojuma avotus un to iemeslus, kā arī visas piesārņojošās vielas, ieskaitot to izkliedētību vidē un to ietekmi uz cilvēku, sugām (faunu, floru, mikroorganismiem) un biosfēru. Ietilpst uzraudzības iekārtu izveidošana visu veidu piesārņojuma mērīšanai. Tas pats attiecas uz visu veidu piesārņojuma iznīcināšanu un profilaksi jebkāda veida vidē.32. \"3.Kosmosa pētniecība un izmantošana\" - visa civilā kosmosa pētniecība un tehnoloģija (kosmosa zinātniskā pētniecība, pielietojamās pētniecības programmas, palaišanas sistēmas).
\nNeietilpst - attiecīgie pētījumi aizsardzības jomā (klasificēti 14.nodaļā).33. \"4.Transports, sakari un pārējā infrastruktūra\" - infrastruktūras un reģionu attīstības izpēte, tai skaitā ēku celtniecības izpēte. Ietilpst visi pētījumi saistībā ar reģionu attīstības plānošanu (arī pētījumi par kaitīgas ietekmes uz vidi novēršanu pilsētu un lauku apvidu plānošanā ). Ietilpst pētījumi par transporta sistēmām, sakaru sistēmām, ūdensapgādi, celtniecību un apbūves plānošanu.34. \"5.Enerģija\" - visu veidu enerģijas ražošanas, uzglabāšanas, transportēšanas, izplatīšanas un racionālas izmantošanas izpēte. Pētījumi par procesiem, kuru mērķis ir paaugstināt enerģijas ražošanas un izplatīšanas efektivitāti, pētījumi par enerģijas saglabāšanu.35. \"6.Rūpnieciskā ražošana un tehnoloģija\" - pētījumi par rūpnieciskās ražošanas un tehnoloģijas uzlabošanu, rūpniecisko produktu un to ražošanas procesu pētījumi.36. \"7.Veselība\" - pētījumi par cilvēka veselības aizsardzību, veicināšanu un atjaunošanu, ietverot uztura un pārtikas higiēnas aspektus.
\nPētījumu joma ir no profilaktiskās medicīnas, ieskaitot visus medicīniskās un ķirurģiskās ārstēšanas aspektus gan atsevišķiem cilvēkiem, gan grupām, kā arī aprūpi slimnīcās un mājās, līdz sociālajai medicīnai un pediatrijas un geriatrijas pētījumiem.37. \"8.Lauksaimniecība\" - pētījumi par lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejniecības un pārtikas ražošanas veicināšanu; pētījumi par ķīmisko mēslojumu, biocīdiem, bioloģisko kaitēkļu apkarošanu un lauksaimniecības mehanizāciju; pētījumi par aktīvas mežu apsaimniekošanas ietekmi uz vidi; pētījumi pārtikas rūpniecības produktivitātes un tehnoloģijas jomā.38. \"9.Izglītība\" - pētījumi par vispārējo izglītību, ietverot apmācību, pedagoģiju, didaktiku; pētījumi par speciālo izglītību apdāvinātiem cilvēkiem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.39. \"10.Kultūra, atpūta, reliģija un plašsaziņas līdzekļi\" - pētījumi par kultūras aktivitāšu, reliģisko un brīva laika aktivitāšu sociālajām izpausmēm, lai noskaidrotu to ietekmi uz sabiedrisko dzīvi.
\nIetverti pētījumi par rasu un kultūras integrāciju un par sociāli ekonomiskajām izmaiņām šajās jomās. \"Kultūras\" koncepcija ietver sevī zinātnes, reliģijas, mākslas, sporta un brīvā laika socioloģiju, ieverot arī pētījumus par plašsaziņas līdzekļiem, valodas prasmi un sociālo integrāciju, kā arī pētījumus par bibliotēkām, arhīviem un kultūras ārpolitiku.40. \"11.Sociālā aizsardzība/drošība un darba apstākļi\" - pētījumi par sociālās drošības un sociālās palīdzības sistēmu attīstību un pētījumi par darba organizācijas sociālajiem aspektiem. Ietilpst pētījumi par nabadzības apkarošanas metožu izstrādāšanu vietējā, valsts un starptautiskajā līmenī; pētījumi par konkrētu iedzīvotāju grupu aizsardzību sociālajā un ekonomiskajā līmenī; pētījumi par sociālās palīdzības sniegšanu, sabiedrībā notiekot pēkšņām izmaiņām (dabas, tehnoloģiskām vai sociālām).41. \"12. un 13.Vispārēji zinātniskie pētījumi\" - fundamentālie pētījumi kādā no zinātņu nozarēm (12. - ja pētījumi finansēti no universitāte fondiem, 13. - ja no citiem avotiem).
\nPārskata 1.sadaļā 1100.rindā jābūt fundamentāliem pētījumiem.42. \"14.Aizsardzība\" - pētījumi (un izstrādnes) militāriem mērķiem. Aizsardzības ministrijas finansētie pamatpētījumi, kodolpētījumi un kosmosa pētījumi. Aizsardzības ministrijas finansētos civilos pētījumus meteoroloģijas, sakaru un veselības jomās klasificē attiecīgajās nodaļās.\"
\nEkonomikas ministrs K.Gerhards Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā 46.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257 \"125.pielikumsMinistru kabineta2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922Veidlapas \"Uzņēmuma pārskats par zinātnisko darbu izpildi privātajā - bezpeļņas sektorā ____.gadā\" aizpildīšanas norādījumi1. Vispārīgie norādījumi1. Veidlapā prasītā informācija nepieciešama lai izpildītu Komisijas 2004.gada 22.aprīļa Regulas (EK) Nr. 753/2004, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1608/2003/EK par zinātnes un tehnoloģijas statistiku, prasības.2. Veidlapu aizpilda visas privātā bezpeļņas sektora iestādes jeb konkrētas personas, kuras veikušas pētniecības darbus.3. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) publicētajā zinātnes statistikas metodoloģijas krājumā \"Frascati Manual\" dotas sekojošas definīcijas:3.1.
\nZinātniskie pētījumi un eksperimentālās izstrādes - radoša darbība, ko sistemātiski veic, lai paplašinātu zināšanu apjomu, ieskaitot zināšanas par cilvēku, kultūru un sabiedrību, un šo zināšanu izlietošana, lai veidotu jaunas to pielietošanas sfēras. Zinātniskie pētījumi un eksperimentālās izstrādes ietver trīs darbības veidus:3.1.1. Fundamentālie pētījumi - eksperimentāls vai teorētisks darbs, ko veic, lai iegūtu jaunas zināšanas par dažādām parādībām un novērojumu rezultātiem bez konkrēta iegūto zināšanu pielietojuma mērķa. Fundamentālo pētījumu procesā analizē parādību dažādas īpašības un struktūru, lai formulētu un pārbaudītu hipotēzes, teorijas vai likumsakarības;3.1.2. Lietišķie pētījumi - arī oriģināli pētījumi jaunu zināšanu ieguvei.
\nTomēr tos veic, lai sasniegtu kādu praktisku mērķi vai atrisinātu konkrētu uzdevumu. Lietišķo pētījumu rezultāti vispirms paredzēti, lai atrisinātu problēmas, saistītas ar atsevišķiem vai ierobežota skaita produktiem, funkcijām, metodēm vai sistēmām. Lietišķie pētījumi attīsta idejas funkcionālā veidā. Pētījumā iegūtos rezultātus bieži patentē, bet tie var arī būt nepieejami plašākam lietotāju lokam;3.1.3. Eksperimentālās izstrādes - sistemātisks darbs, ko veic izmantojot zinātnisko pētījumu vai praktiskās darbības pieredzē iegūtās zināšanas, lai ražotu jaunus materiālus, produktus vai iekārtas, ieviestu jaunus tehnoloģiskos procesus, sistēmas un pakalpojumus, vai arī lai būtiski pilnveidotu esošos.3.2.
\nPiemērs:Noteiktas grupas polimerizācijas reakciju izpēte pie dažādiem nosacījumiem kādai produktu grupai, kā arī to ķīmisko un fizikālo īpašību izpēte ir fundamentāls pētījums.Mēģinājums optimizēt vienu no reakcijām, lai iegūtu polimērus ar noteiktām īpašībām - lietišķais pētījums.Eksperimentāla izstrāde ir procesa izveidošana, ko optimizē laboratorijas līmenī un potenciālu metožu izstrāde noteikta polimēra ražošanā, kā arī noteiktu izstrādājumu izgatavošana no attiecīgā polimēra.2. 1.nodaļas \"Zinātnisko darbu izpilde\" aizpildīšanas norādījumi4. Veidlapas 1.nodaļas 1000.rindā uzrāda datus kā par pārskata gadā pabeigto, tā arī nepabeigto pētniecības darbu apjomiem.5. 1100.rindā uzrāda datus kā par pārskata gadā pabeigto, tā arī nepabeigto fundamentālo pētījumu apjomiem.6. 1200.rindā uzrāda datus kā par pārskata gadā pabeigto, tā arī nepabeigto lietišķo pētījumu apjomiem.7. 1300.rindā uzrāda kā pārskata gadā pabeigto, tā arī nepabeigto eksperimentālo izstrāžu apjomus.8. 1000.rinda ir vienāda ar 1100., 1200. un 1300.rindas summu.3. 2.nodaļas \"Zinātnisko darbu pielietojuma virziens\" aizpildīšanas norādījumi9.
\nVeidlapas 2.nodaļā uzrāda zinātnisko darbu pielietojuma virzienu pa zinātņu nozarēm, sniedzot novērtējumu procentos no kopējā izpildītā zinātnisko darbu apjoma.10. 2100., 2200., 2300., 2400., 2500. un 2600.rindas summa ir vienāda ar 100%.4. 3.nodaļas \"Zinātniskais personāls\" aizpildīšanas norādījumi11. Veidlapas 3.nodaļas 3100.rindā uzrāda darbiniekus ar augstāko izglītību, kuri veic pētniecības darbu. To skaitā ietilpst arī zinātnisko iestāžu vadītāji un viņu vietnieki.12. Krājumā \"Frascati Manual\" dota sekojoša definīcija:Zinātnieki - profesionāli speciālisti, kuri nodarbojas ar jaunu zināšanu, produktu, procesu, metožu un sistēmu formulēšanu vai radīšanu un atbilstošu projektu vadīšanu.13. 3200.rindā uzrāda personas, kurām ir vismaz vidējā izglītība un nepieciešamā profesionālā vai tehniskā sagatavotība.
\nIestādē strādājošo inženieru skaitu iekļauj rindā zinātniskie darbinieki (3100) vai zinātnes tehniskais personāls (3200), atbilstoši viņu veiktajām funkcijām zinātniskajā iestādē (pēc starptautiskās metodoloģijas inženieri iekļauti zinātnisko darbinieku skaitā).14. 3300.rindā uzrāda tos darbiniekus, kuri veic palīgfunkcijas pētniecības darbu izpildē (plānu - ekonomisko, finanšu, zinātniski tehniskās informācijas nodaļu vadītāji, speciālo un zinātniski tehnisko bibliotēku darbinieki, patenta dienesta speciālisti, kā arī strādnieki, kuri veic ar pētniecību saistīto iekārtu un ierīču montāžu, regulēšanu, apkopi un remontu).15. 3.nodaļas 1. un 2.ailē uzrāda darbinieku skaitu, kuri pilnu darba laiku strādājuši visu ____. gadu. 3. un 4.ailē uzrāda to darbinieku skaitu, kuri strādājuši nepilnu gadu, nepilnu darba laiku, vai kuriem šī ir papildu darba vieta.
\nJa uzņēmuma līgums ar vienu un to pašu personu gada laikā noslēgts vairākkārt, konkrēto personu veidlapā uzrāda tikai vienu reizi.16. Ievēro, ka 3000.rinda ir vienāda ar 3100., 3200. un 3300.rindas summu visās ailēs.17. Lai aprēķinātu, cik darbinieku konkrētā nozarē strādājuši pilnu darba laiku visu gadu, tiek aprēķināts nosacīts rādītājs - pilns darba laika ekvivalents (PLE). Lai to aprēķinātu, visus 3.nodaļā minētos darbiniekus nosacīti sadala piecās grupās:17.1. A = pētniecisko darbu veikšanā piedalījies mazāk kā 10% no gada darba laika fonda;17.2. B = pētniecisko darbu veikšanā piedalījies 10-39% no gada darba laika fonda;17.3. C = pētniecisko darbu veikšanā piedalījies 40-59% no gada darba laika fonda;17.4.
\nD = pētniecisko darbu veikšanā piedalījies 60-89% no gada darba laika fonda;17.5. E = pētniecisko darbu veikšanā piedalījies vairāk kā 90% no gada darba laika fonda;17.6. PLE = 0 x A + ¼ x B + ½ x C+ ¾ x D + E.18. Ja darbinieki strādājuši pilnu darba laiku, vai arī strādājuši vairāk kā 90% no darba laika gada fonda, tad viņus ietver E grupā. Ja strādājuši mazāk kā 10% no darba laika gada fonda, tad šos darbiniekus veidlapas 2.nodaļas 5. un 6.ailē neuzrāda. Ja pētniecības darbs veikts pārsniedzot gada darba laika fondu, lieto koeficientus1¼, 1½, 1¾ u.tml.19. Izziņā 3400.rindā uzrāda (no kopējā skaita 3000.rindas 1.un 3.ailes summa) darbinieku skaitu ar augstāko izglītību un 3401.rindā - tai skaitā sievietes.5. 4.nodaļas \"Zinātnisko darbinieku vecums\" aizpildīšanas norādījumi20.
\nVeidlapas 4.nodaļā, sniedzot informāciju par zinātnisko darbinieku vecumu, ievēro, ka informāciju sniedz gan par tiem, kuri strādāja pilnu darba laiku (3.nodaļas 3100.rindas 1.aile), gan par tiem, kuri strādāja nepilnu darba laiku (3.nodaļas 3100.rindas 3.aile).21. 4000.rindas 1.aile ir vienāda ar 3100.rindas 1.un 3.ailes summu.22. 4010.rindas 1.aile ir vienāda ar 3100.rindas 2. un 4.ailes summu.23. 4100.rindā uzrāda to zinātnisko darbinieku skaitu, kuriem ir zinātniskais grāds, 4110.rindā - no tiem - sievietes.24. 4000., 4010., 4100., un 4100.rindas 1.aile ir vienāda ar 2., 3., 4., 5., 6. un 7.ailes summu.6. 5., 6., 7. un 8.nodaļas \"Zinātniskā personāla sadalījums pa zinātņu nozarēm\" aizpildīšanas norādījumi25.
\nVeidlapas 5., 6., 7. un 8.nodaļā zinātnisko personālu (3000.rinda), zinātniskos darbiniekus (3100.rinda), zinātniskos darbiniekus ar zinātnisko grādu (4100.rindas 1.aile) un zinātnes tehnisko personālu (3200.rinda) uzrāda sadalījumā pa zinātņu nozarēm, kurās tiek veikti pētījumi.7. 9.nodaļas \"Zinātnisko darbu finansējums\" aizpildīšanas norādījumi26. Veidlapas 9.nodaļā uzrāda zinātnisko darbu finansējuma avotus.8. 10.nodaļas \"Izdevumi zinātnisko darbu veikšanai\" aizpildīšanas norādījumi27. Veidlapas 10.nodaļā informāciju par darba algu nepilnu darba laiku pētniecības darbos nodarbinātajam akadēmiskajam personālam uzrāda atbilstoši finansējuma apjomam šiem mērķiem attiecīgajos projektos (grantos, tirgus, lietišķajos pētījumos u. c.).28.
\nJa veidlapas aizpildīšanas laikā nav vēl pabeigta uzņēmuma gada bilances sastādīšana, tad 9. un 10.nodaļā uzrāda operatīvo informāciju.9. 11.nodaļas \"Valsts finansējums zinātnisko darbu veikšanai un valsts finansējuma izlietojums pēc sociālekonomiskā mērķa\" aizpildīšanas norādījumi29. Veidlapas 11.nodaļā piešķirto valsts finansējumu (dati no 9.nodaļas) (granti, valsts institūciju pasūtītie pētījumi, valsts finansējums dalībai starptautiskajos projektos, līgumi ar valsts un pašvaldību budžeta iestādēm) un tā izlietojumu (dati no 10.nodaļas) sadala pēc sociālekonomiskā mērķa.30. \"1.Zemes pētniecība un izmantošana\" - pētniecības mērķi saistībā ar Zemes garozas un mantijas, jūru, okeānu un atmosfēras izpēti un to izmantošanas izpēti.
\nIetilpst klimata un meteoroloģiskie pētījumi un hidroloģija, minerālu, naftas un dabasgāzes atradņu meklējumi.31. \"2.Vide\" - pētījumi piesārņojuma kontrolei ar mērķi identificēt un analizēt piesārņojuma avotus un to iemeslus, kā arī visas piesārņojošās vielas, ieskaitot to izkliedētību vidē un to ietekmi uz cilvēku, sugām (faunu, floru, mikroorganismiem) un biosfēru. Ietilpst uzraudzības iekārtu izveidošana visu veidu piesārņojuma mērīšanai. Tas pats attiecas uz visu veidu piesārņojuma iznīcināšanu un profilaksi jebkāda veida vidē.32. \"3. Kosmosa pētniecība un izmantošana\" - visa civilā kosmosa pētniecība un tehnoloģija (kosmosa zinātniskā pētniecība, pielietojamās pētniecības programmas, palaišanas sistēmas).
\nNeietilpst - attiecīgie pētījumi aizsardzības jomā (klasificēti 14.nodaļā).33. \"4. Transports, sakari un pārējā infrastruktūra\" - infrastruktūras un reģionu attīstības izpēte, tai skaitā ēku celtniecības izpēte. Ietilpst visi pētījumi saistībā ar reģionu attīstības plānošanu (arī pētījumi par kaitīgas ietekmes uz vidi novēršanu pilsētu un lauku apvidu plānošanā ). Ietilpst pētījumi par transporta sistēmām, sakaru sistēmām, ūdensapgādi, celtniecību un apbūves plānošanu.34. \"5. Enerģija\" - visu veidu enerģijas ražošanas, uzglabāšanas, transportēšanas, izplatīšanas un racionālas izmantošanas izpēte. Pētījumi par procesiem, kuru mērķis ir paaugstināt enerģijas ražošanas un izplatīšanas efektivitāti, pētījumi par enerģijas saglabāšanu.35. \"6.Rūpnieciskā ražošana un tehnoloģija\" - pētījumi par rūpnieciskās ražošanas un tehnoloģijas uzlabošanu, rūpniecisko produktu un to ražošanas procesu pētījumi.36. \"7.Veselība\" - pētījumi par cilvēka veselības aizsardzību, veicināšanu un atjaunošanu, ietverot uztura un pārtikas higiēnas aspektus.
\nPētījumu joma ir no profilaktiskās medicīnas, ieskaitot visus medicīniskās un ķirurģiskās ārstēšanas aspektus gan atsevišķiem cilvēkiem, gan grupām, kā arī aprūpi slimnīcās un mājās, līdz sociālajai medicīnai un pediatrijas un geriatrijas pētījumiem.37. \"8.Lauksaimniecība\" - pētījumi par lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejniecības un pārtikas ražošanas veicināšanu; pētījumi par ķīmisko mēslojumu, biocīdiem, bioloģisko kaitēkļu apkarošanu un lauksaimniecības mehanizāciju; pētījumi par aktīvas mežu apsaimniekošanas ietekmi uz vidi; pētījumi pārtikas rūpniecības produktivitātes un tehnoloģijas jomā.38. \"9.Izglītība\" - pētījumi par vispārējo izglītību, ietverot apmācību, pedagoģiju, didaktiku; pētījumi par speciālo izglītību apdāvinātiem cilvēkiem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.39. \"10.Kultūra, atpūta, reliģija un plašsaziņas līdzekļi\" - pētījumi par kultūras aktivitāšu, reliģisko un brīva laika aktivitāšu sociālajām izpausmēm, lai noskaidrotu to ietekmi uz sabiedrisko dzīvi.
\nIetverti pētījumi par rasu un kultūras integrāciju un par sociāli ekonomiskajām izmaiņām šajās jomās. \"Kultūras\" koncepcija ietver sevī zinātnes, reliģijas, mākslas, sporta un brīvā laika socioloģiju, ieverot arī pētījumus par plašsaziņas līdzekļiem, valodas prasmi un sociālo integrāciju, kā arī pētījumus par bibliotēkām, arhīviem un kultūras ārpolitiku.40. \"11.Sociālā aizsardzība/drošība un darba apstākļi\" - pētījumi par sociālās drošības un sociālās palīdzības sistēmu attīstību un pētījumi par darba organizācijas sociālajiem aspektiem. Ietilpst pētījumi par nabadzības apkarošanas metožu izstrādāšanu vietējā, valsts un starptautiskajā līmenī; pētījumi par konkrētu iedzīvotāju grupu aizsardzību sociālajā un ekonomiskajā līmenī; pētījumi par sociālās palīdzības sniegšanu, sabiedrībā notiekot pēkšņām izmaiņām (dabas, tehnoloģiskām vai sociālām).41. \"12. un 13.Vispārēji zinātniskie pētījumi\" - fundamentālie pētījumi kādā no zinātņu nozarēm (12. - ja pētījumi finansēti no universitāte fondiem, 13. - ja no citiem avotiem).
\nPārskata 1.sadaļā 1100.rindā jābūt fundamentāliem pētījumiem.42. \"14.Aizsardzība\" - pētījumi (un izstrādnes) militāriem mērķiem. Aizsardzības ministrijas finansētie pamatpētījumi, kodolpētījumi un kosmosa pētījumi. Aizsardzības ministrijas finansētos civilos pētījumus meteoroloģijas, sakaru un veselības jomās klasificē attiecīgajās nodaļās.\"
\nEkonomikas ministrs K.Gerhards Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā 47.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257 \"126.pielikumsMinistru kabineta2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922 Ekonomikas ministrs K.Gerhards Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā 48.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257 \"127.pielikumsMinistru kabineta2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922 Ekonomikas ministrs K.Gerhards Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā 49.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257 \"128.pielikumsMinistru kabineta2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922 Ekonomikas ministrs K.Gerhards Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā 50.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257 \"129.pielikumsMinistru kabineta2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922 Ekonomikas ministrs K.Gerhards Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā 51.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257 \"130.pielikumsMinistru kabineta2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922 Ekonomikas ministrs K.Gerhards Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā 52.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257 \"131.pielikumsMinistru kabineta2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922 Ekonomikas ministrs K.Gerhards Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā 53.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257 \"132.pielikumsMinistru kabineta2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922 Ekonomikas ministrs K.Gerhards Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā 54.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257 \"133.pielikumsMinistru kabineta2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922 Ekonomikas ministrs K.Gerhards Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā 55.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257 \"134.pielikumsMinistru kabineta2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922 Ekonomikas ministrs K.Gerhards Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā 56.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257 \"135.pielikumsMinistru kabineta2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922 Ekonomikas ministrs K.Gerhards Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā 57.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257 \"136.pielikumsMinistru kabineta2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922 Ekonomikas ministrs K.Gerhards Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā 58.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257 \"137.pielikumsMinistru kabineta2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
\nEkonomikas ministrs K.Gerhards Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā 59.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257 \"138.pielikumsMinistru kabineta2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922 Ekonomikas ministrs K.Gerhards Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā 60.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257 \"139.pielikumsMinistru kabineta2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922 Ekonomikas ministrs K.Gerhards Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā 61.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257 \"140.pielikumsMinistru kabineta2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922 Ekonomikas ministrs K.Gerhards Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā 62.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257 \"141.pielikumsMinistru kabineta2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922 Ekonomikas ministrs K.Gerhards Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā 63.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257 \"142.pielikumsMinistru kabineta2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922 Ekonomikas ministrs K.Gerhards Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā 64.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257 \"143.pielikumsMinistru kabineta2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922 Ekonomikas ministrs K.Gerhards Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā 65.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257 \"144.pielikumsMinistru kabineta2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922 Ekonomikas ministrs K.Gerhards Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā 66.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257 \"145.pielikumsMinistru kabineta2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922 Ekonomikas ministrs K.Gerhards Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā 67.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257 \"146.pielikumsMinistru kabineta2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922 Ekonomikas ministrs K.Gerhards Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā 68.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257 \"147.pielikumsMinistru kabineta2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922 Ekonomikas ministrs K.Gerhards Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā 69.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257 \"148.pielikumsMinistru kabineta2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922 Ekonomikas ministrs K.Gerhards Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā 70.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257 \"149.pielikumsMinistru kabineta2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922
\nEkonomikas ministrs K.Gerhards Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā 71.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257 \"150.pielikumsMinistru kabineta2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922 Ekonomikas ministrs K.Gerhards Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā 72.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257 \"151.pielikumsMinistru kabineta2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922 Ekonomikas ministrs K.Gerhards Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā 73.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257 \"152.pielikumsMinistru kabineta2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922 Ekonomikas ministrs K.Gerhards Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā 74.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257 \"153.pielikumsMinistru kabineta2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922 Ekonomikas ministrs K.Gerhards Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā 75.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257 \"154.pielikumsMinistru kabineta2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922 Ekonomikas ministrs K.Gerhards Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā 76.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257 \"155.pielikumsMinistru kabineta2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922 Ekonomikas ministrs K.Gerhards Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā 77.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257 \"156.pielikumsMinistru kabineta2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922 Ekonomikas ministrs K.Gerhards