Pilsētas sabiedriskā transporta depo ūdeņraža uzpildes stacijas inženiertehniskie risinājumi;– \"HiT2-Corridors\"- ūdeņraža infrastruktūras transportam koridori;– \"H2 Nodes\" ūdeņraža kā transporta degvielas uzpildes infrastruktūras izveide TEN-T pamattīkla koridora North SEA – BALTIC ietvaros. \"H2 Nodes\" projektā ir iesaistījušās tādas pilsētas kā Arhema, Roterdama, Amsterdama, Rīga, Pērnava un Kauņa.1.5.4. Biodegviela, sintētiskā un parafinizētā degvielaBiodegvielas īpatsvars Latvijas primāro energoresursu patēriņā 2014.gadā bija neliels un atbilda vien 1,0 PJ, kas ir par 0,06 PJ vairāk nekā 2013.gadā82.Pašlaik Latvijā netiek ražotas un izmantotas otrās paaudzes biodegvielas, kas ražotas no atkritumiem, atlikumiem, nepārtikas celulozes izejvielām un lignocelulozes izejvielām.Līdz šim ir veikti vairāki atbalsta pasākumi biodegvielas izmantošanas veicināšanai:– Zemkopības ministrija 2005.gadā izstrādāja un ieviesa valsts atbalsta programmu \"Atbalsts biodegvielas ražošanai\" (N 540/2005; ar grozījumiem N 254/2007 un grozījumiem N 26/a/2010), kuras ietvaros laika posmā no 2005.gada līdz 2010.gadam tika sniegts valsts atbalsts (finansiāli atbalstāmās kvotas) biodegvielas ražošanai;– saskaņā ar likumu \"Par akcīzes nodokli\" no 2004.gada 1.maija piemērota samazināta akcīzes nodokļa likme biodegvielai (B100), savukārt no 2007.gada 1.jūlija samazināta akcīzes nodokļa likme arī biodegvielai ar fosilās degvielas maisījumu (E85) –;– ar 2009.gada 1.oktobri tika ieviests obligātais 5% biodegvielas piejaukums fosilajai degvielai83.Tomēr, neskatoties uz īstenotajiem tiešajiem (finansiāli atbalstāmās kvotas biodegvielas ražošanai) un netiešajiem (samazinātās akcīzes nodokļa likmes biodegvielai un biodegvielas un fosilās degvielas maisījumiem) valsts atbalsta pasākumiem, Biodegvielas likumā noteiktais mērķis, ka līdz 2010.gada 31.decembrim biodegvielai jāveido ne mazāk kā 5,75% no kopējā tautsaimniecībā esošās transportam paredzētās degvielas daudzuma, sasniegts netika.84Vienlaikus, plānojot biodegvielas attīstības veicināšanu, jāņem vērā pieaugošā aktualitāte starptautiskā un īpaši Eiropas Savienības līmenī par lauksaimnieciskās zemes izmantošanu bioenerģijas (tajā skaitā biodegvielas) ražošanai, kā rezultātā tiek veicināta netieša zemes izmantošanas maiņa (ILUC jeb indirect land use change).
\nIzmantojot lauksaimniecībai piemērotās zemes enerģētisko kultūru audzēšanai, tiek apdraudēts pārtikas nodrošinājums, tāpēc rodas nepieciešamība ražot pārtiku citur, bieži vien tādējādi veicot atmežošanu. ILUC rezultātā pasaulē vērojama ievērojama tropu lietusmežu izciršana.E85 degviela Latvijā tiek tirgota četrās degvielas uzpildes stacijās, kuru tirgo tikai \"LUKoil Baltija R\".SIA \"Neste Latvia\" piedāvā produktu \"Neste Pro Diesel\", kas, kā to norāda tirgotājs, satur 15% hidrogenētas augu eļļas (HVO), kuru iegūst, hidrogenizējot dažādas augu un dzīvnieku pasaules izcelsmes produktus – palmu eļļu, dzīvnieku un zivju tauku pārpalikumus, rapšu un sojas eļļu, aļģes, mikrobus un citas izejvielas85.
\nMinēto produktu iespējams iegādāties 36 lielākajās SIA \"Neste Latvia\" uzpildes stacijās86.1.6. Esošā autotransporta, jūras transporta, dzelzceļa un aviācijas transportlīdzekļu apjoma analīze un tā perspektīvās attīstības tendences alternatīvo degvielu kontekstā LatvijāEiropas Komisija 2016.gada 20.jūlijā publicēja priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030.gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (turpmāk – Saistību regulas priekšlikums), lai ar ES tiesību aktu ieviestu nosacījumus, kuri tika apstiprināti ar KEPS2030, un ar kuru Latvijai ir paredzēts noteikt vismaz 6% samazinājumu no 2005.gada ne-ETS darbību SEG emisiju apjoma.Saskaņā ar 2015.gada jūlijā iesniegto Latvijas oficiālo ziņojumu Eiropas Komisijai par SEG prognozēm, politiku un pasākumiem laika posmam līdz 2035.gadam, var secināt, ka kopējās ne-ETS darbību SEG emisijas laika periodā no 2005.–2020.gadam varētu pieaugt 7 līdz 8% apmērā.
\nTomēr periodā līdz 2030.gadam, īstenojot tikai tos pasākumus, kas jau ir īstenoti, šobrīd tiek īstenoti, vai to īstenošana ir ieplānota un finansējums šo pasākumu īstenošanai ir noteikts, Latvijas ne-ETS darbību SEG emisijas pieaugs par 17,7%. Līdz ar to Latvija nevar nodrošināt SEG emisiju samazināšanu atbilstoši Saistību regulas priekšlikumā noteiktajam izmaksu efektīvā veidā, īpaši būtiski neietekmējot savas valsts nacionālo ekonomiku. Ekonomikas ministrijas veiktajā izvērtējumā \"Klimata un enerģētikas politikas satvara 2030.gadam ietekme uz Latvijas tautsaimniecību\" secināts, ka izvērtējot 0% un 10% emisiju pieauguma samazinājuma pret 2005.gadu scenārijus, ir secināts, ka:– gadījumā, ja CO2 emisiju samazināšana ne-ETS sektorā tiek veikta pēc 2020.gada, tad līdz 2030.gadam 0% scenārija gadījumā emisiju apjoms jāsamazina par 6,5% jeb gandrīz par 590 tūkst. tonnām pret 2020.gadu.
\nSavukārt 10% samazinājuma scenārija gadījumā emisiju apjoms no 2020. līdz 2030.gadam jāsamazina par 15,9% jeb 1430 tūkst. tonnām. Šajā situācijā 0% scenārija gadījumā izmaksas var sasniegt 101 milj. euro jeb 0,41% no IKP, savukārt 10% samazinājuma scenārijā attiecīgi 245 milj. euro jeb 1% no IKP;– kopējās izmaksas emisiju mazināšanai un ietekme uz IKP ir mazāka, ja samazinājums tiek uzsākts jau pašlaik. Šajā gadījumā 0% scenārijā emisiju apjoms līdz 2030.gadam būtu jāsamazina par 4,6% jeb gandrīz par 410 tūkst. tonnām pret 2014.gadu, bet 10% samazinājuma scenārijā līdz 2030.gadam emisiju apjoms būtu jāsamazina par 14,2% jeb 1250 tūkst. tonnām. Šajā situācijā 0% scenārija gadījumā izmaksas var sasniegt gandrīz 70 milj. euro jeb 0,29% no IKP, savukārt 10% samazinājuma scenārijā – 214 milj. euro jeb 0,88% no IKP.Transporta sektors saskaņā ar Latvijas oficiālo SEG inventarizācijas ziņojumu ir otrs lielākais SEG emisiju avots 2014.gadā, veidojot 26,2% no kopējā Latvijas SEG emisiju apjoma.
\nSavukārt transporta sektora griezumā autotransports sastāda 91,3% no kopējā transporta SEG emisiju apjoma (23,9% no kopējā SEG emisiju apjoma). Salīdzinoši lielas emisijas rada arī dzelzceļa transports – 8,1%. Transporta sektors (autotransports un dzelzceļš) 2014.gadā radīja 33,7% no Latvijas ne-ETS darbību SEG emisiju apjoma. CO2 emisijas sastāda 97% no kopējām SEG emisijām transporta sektorā. Kopējo Latvijas SEG emisiju īpatsvarā saskaņā ar Latvijas oficiālo SEG inventarizāciju 2014. gadā lielākais galvenais emisiju avots ir CO2 emisijas no dīzeļdegvielas izmantošanas autotransportā, savukārt CO2 emisijas no benzīna izmantošanas autotransportā ir piektais lielākais emisiju avots Latvijā.SEG emisijas transporta sektorā 1990–2014 (kt CO2 eq.)Attēls Nr.8 SEG emisijas transporta sektorā 1990–2014 (kt CO2 eq.).
\nAvots: LATVIA’S NATIONAL INVENTORY REPORT, Common Reporting Formats (CRF) 1990–2013.Pēc SEG emisiju samazinājuma transporta sektorā laika periodā no 1990.–1999.gadam bija vērojams straujš tā pieaugums no 2000.gada līdz 2007.gadam. Vislielākās SEG emisijas transporta sektorā konstatētas 2007.gadā, kad tās par 27% pārsniedza 1990.gada līmeni. Šāds emisiju pieaugums skaidrojams ar straujo ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju ienākumu palielināšanos, kā rezultātā būtiski pieauga transportlīdzekļu skaits, kas galvenokārt bija vieglās automašīnas. Ekonomikas lejupslīde bija galvenais iemesls vieglo automašīnu nobraukto pasažierkilometru un kravas transportlīdzekļu veikto tonnkilometru nobraukuma samazinājumam, kas tādējādi samazināja arī SEG emisiju daudzumu 2008.–2009.gadam.
\nPapildus ietekmējošais faktors bija arī straujais degvielas cenu pieaugums. Lai arī kopš 2007.gada, izņemot 2010.gadu, līdz 2012.gadam vērojams CO2 pakāpenisks samazinājums transporta sektorā, tomēr pēdējos gados vērojams tā pieaugums. 2014.gadā SEG emisijas transporta sektorā ir samazinājušās par 2%, salīdzinot ar 1990.gadu, tomēr tās ir palielinājušās par aptuveni 4,3%, salīdzinot ar 2013.gadu.87Lai mazinātu transporta sektora ietekmi uz vidi un mazinātu SEG emisijas, šobrīd pieejamā fosilā degviela: 95.markas benzīns un vasaras sezonas dīzeļdegviela tiek jaukti ar biodegvielu (bioetanolu vai biodīzeļdegvielu) no 4,5 līdz 5 tilpumprocentiem. Neņemot vērā fosilās degvielas īpatsvara mazināšanu gala patēriņā, Latvija var nesasniegt 2020.gada 10% AER mērķi transportā.Tāpat arī jāveic aktīvs darbs, lai īstenotu Direktīvas 2014/94/ES prasības.
\nTādējādi kā prioritāti ir nepieciešams noteikt infrastruktūras izveidi ar dabasgāzi darbināmiem transportlīdzekļiem (CNG un LNG uzpildes staciju izveide) un nodrošināt pieejamību alternatīvo degvielu (ETL, CNG, LNG un ūdeņraža transports) transportlīdzekļiem ar dažādiem atbalsta instrumentiem un programmām to iegādei vai pārbūvei (prioritārā joma: vide, enerģija, klimata pārmaiņas un zemu emisiju ekonomika). Kā liecina citu valstu pieredze, tad attīstot tikai infrastruktūru kādam no alternatīvo degvielu veidiem, šī degvielas veida popularitātes pieaugums un izplatība notiek lēnām. Pretēji ir gadījumā, ja vienlaicīgi tiek attīstīta gan infrastruktūra, gan tiek radīti dažādi mehānismi, lai atvieglotu ar alternatīvo degvielu darbināmu transportlīdzekļu pieejamību lietotājiem, tai skaitā, tiek izveidotas dažādas atbalsta programmas šādu transportlīdzekļu iegādei.1.6.1.
\nAutotransportsLatvijā ir ceturtais vecākais autoparks ES, kur vidējais reģistrēto transportlīdzekļu vecums 2016.gadā ir 13,95 gadi (vieglajiem 14,19), savukārt tehniskā kārtībā (ar tehnisko apskati) esošu transportlīdzekļu vidējais vecums ir 12,92 gadi (vieglajiem 13,17 gadi). ES vidējais transportlīdzekļu vecums 2014.gadā bija 9,7 gadi 88.Tāpat jānorāda, ka Latvijā 92% no autoparka sastāda ar fosilo degvielu (benzīns, dīzeļdegviela) darbināmi spēkrati, kas ir galvenais SEG emisiju avots89. Uz 2016.gada aprīli tehniskā kārtībā (ar tehnisko apskati) esošu transportlīdzekļu skaits bija 72 7788, no kuriem 58 4255 bija vieglie transportlīdzekļi, 73 432 kravas transportlīdzekļi un 4 116 autobusi.90Attēls Nr.9 Pirmoreiz reģistrēto transportlīdzekļu skaits no 2006.gadam līdz 2016.gadam.
\nAvots: CSDD statistikaSaskaņā ar CSDD statistiku par pirmoreiz reģistrētajiem transportlīdzekļiem laika periodā no 2006.gada līdz 2016.gadamvērojams būtisks kritums pirmoreiz reģistrēto vieglo transportlīdzekļu skaitā 2009.gadā, kas skaidrojams ar ekonomisko krīzi. Tomēr no 2010.gada raksturīga pakāpeniska tendence vieglo transportlīdzekļu skaitam pamazām palielināties, kas visticamāk turpināsies arī turpmākajos gados. Situācija nedaudz atšķiras, ja skatās kopainā ar reģistrētajiem un tehniskā kārtībā esošajiem transportlīdzekļiem (attēls Nr.10 ), kur atšķirība starp tehniskajā kārtībā un reģistrētajiem transportlīdzekļiem atšķiras par aptuveni 1 000 transportlīdzekļu vienībām kravas automobiļu griezumā uz līdz pat 10 000 vieglo transportlīdzekļu griezumā.
\nTomēr, neskatoties uz šīm atšķirībām, gadu laikā vērojama augšupejoša tendence tehniskā kārtībā esošu transportlīdzekļu skaitā. Ņemot vērā minēto tendenci, kā arī tabulā Nr.6 norādīto par transportlīdzekļu izplatību pēc degvielas veida, secināms, ka Latvijai nāksies saskarties ar būtiskām problēmām attiecībā uz transporta ietekmes uz vidi samazināšanas jomā.Attēls Nr.10 Reģistrētie un tehniskā kārtībā esošie transportlīdzekļi laika periodā no 2013.gada līdz 2016.gada 1.jūnijam. Avots: CSDD statistikaBūtisks aspekts, kas jāņem vērā, ka 2016.gadā 90,2% vieglo transportlīdzekļu bija fizisku personu rīcībā un tikai 9,8% – juridisku personu rīcībā91. Šis ir viens no faktoriem, kam būtu jāpievērš uzmanība, nosakot atbalsta pasākumus alternatīvo degvielu attīstīšanai, uzmanību pievēršot transportlīdzekļu pārbūvēm, kur tas iespējams, alternatīvo degvielu izmantošanai (piemēram, transportlīdzekļa pārbūve no benzīna motora uz benzīna-dabasgāzes (CNG).Ar 2016.gada 1.janvāri CSDD veic transportlīdzekļu detalizētāku uzskaiti pēc to izmantotās degvielas veida, jo iepriekš netika atsevišķi izdalīts, ar kāda veida gāzes degvielu tiek darbināts transportlīdzeklis u.c.:Tabula Nr.6Dzinēja veidsKravasVieglaisAutobussKopāskaits%skaits%skaits%skaits%Benzīns35184,2%25637938,6%320,7%25992934,5%Dīzeļdegviela7871493,6%35504353,5%465299,1%43840958,2%Gāze210,0%120,0%00,0%330,0%Elektoenerģija un benzīns00,0%270,0%00,0%270,0%Elektroenerģija un dīzeļdegviela00,0%00,0%00,0%00,0%Elektroenerģija110,0%2410,0%00,0%2520,0%Gāzģenerators00,0%00,0%00,0%00,0%Benzīns un gāze15601,9%450926,7%90,2%466616,2%Dīzeļdegviela un gāze240,0%50,0%30,1%320,0%Benzīns un naftas gāze2000,0%72911,1%00,0%74911,0%Benzīns un dabas gāze10,0%700,0%00,0%710,0%Dīzeļdegviela un naftas gāze60,0%10,0%00,0%70,0%Dīzeļdegviela un dabas gāze00,0%00,0%00,0%00,0%Naftas gāze10,0%50,0%00,0%60,0%Dabas gāze50,0%110,0%00,0%160,0%Dabas gāze un naftas gāze60,0%00,0%00,0%60,0%Kopā84067 664177 4696 752940 Avots: CSDD statistikaLīdz ar to secināms, ka būs jāsaskaras ar ļoti nozīmīgiem izaicinājumiem alternatīvo degvielu ieviešanas procesā, ņemot vērā esošo situāciju degvielu izmantošanā transportlīdzekļos.
\nSaskaņā ar iepriekš norādītajiem datiem 2016.gada 1.pusē no visiem reģistrētajiem transportlīdzekļiem:• 38,6% no kopējā skaita ir aprīkoti ar benzīna motoriem;• 53,5% ir aprīkoti ar dīzeļmotoriem;• aptuveni 7% ir darbināmi gan ar gāzi (sašķidrināto naftas gāzi) un benzīnu;• 0,03% (252 gab.) ir elektrotransportlīdzekļi;• 0,004% (32 gab.) ir transportlīdzekļi, kas darbināmi ar gāzi un dīzeļdegvielu;• 0,004% (33 gab.) ir transportlīdzekļi, kas darbināmi gāzi (CNG vai LPG);• 0,003% (27 gab.) ir ar elektroenerģijas un benzīna motoru (\"Plug-in\" hibrīdi, PHEV).Šobrīd benzīnam tiek piemērots augstāks akcīzes nodoklis nekā dīzeļdegvielai un gāzveida degvielām (sašķidrinātā naftas gāze, CNG, LNG u.c.).
\nBenzīnam tas sastāda 436 euro/1 000 l, kamēr dīzeļdegvielai 341 euro/1 000 l. 2015.gada beigās, ņemot vērā degvielas cenas izmaiņas pasaulē, budžeta plānošanu un ar vidi saistītus jautājumus, akcīzes nodoklis fosilajai degvielai tika palielināts. Līdz 2016.gada 1.janvārim benzīnam tika piemērots 411,21 euro/1 000 l, bet dīzeļdegvielai – 332,95 euro/1000l. Tomēr arī dabasgāzei, kas tiek izmantota kā degviela, tiek piemērots akcīzes nodoklis, kas izmaksu ziņā padara dabasgāzes izmantošanu līdzvērtīgu dīzeļdegvielas izmantošanai – 99,60 euro par 1000 m3, ja tā tiek izmantota kā degviela, savukārt 17,07 euro par 1000 m3 tiek piemērots, ja dabasgāzi izmanto kā kurināmo.Pēdējos gados pieaudzis ETL skaits, kas skaidrojams ar plašo atbalstu, turpretī ar dabasgāzes, dīzeļdegvielas – dabasgāzes un benzīna – dabasgāzes motoru kopā ir tikai 25 vieglie transportlīdzekļi, kas liecina, ka bez dabasgāzes uzpildes infrastruktūras attīstības un atbalsta pasākumiem šādam degvielas veidam nav potenciāls attīstīties.Dīzeļdegviela ir svarīgs energoresurss kravu pārvadājumiem, kas ir nozīmīgs ekonomikas sektors Latvijā, ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko novietojumu.
\nJāatzīmē, ka pēc jaunākajiem pētījumiem ES robežās pēdējās dekādes laikā kravas automašīnu degvielas patēriņš nav krasi uzlabojies, ko saista ar potenciālā karteļa eksistenci starp pieciem lielākajiem kravas automašīnu ražotājiem.Tāpat arī saskaņā ar tabulu Nr.6 lielākā daļa (93%) kravas transportlīdzekļu ir aprīkoti ar dīzeļmotoriem, līdz ar to kā atbalsta pasākums benzīna motora kravas transportlīdzekļu pārbūvei uz benzīna-gāzes motoru nebūs rezultatīvs, jo saskaņā ar datiem ar benzīna motoru aprīkotie transportlīdzekļi veido aptuveni 5% no kopējā kravas transportlīdzekļu skaita, turpretī ar benzīna – gāzes motoru aprīkotie kravas transportlīdzekļi ir teju divas reizes mazāk – 2,3%. Tādējādi secināms, ka transportlīdzekļa pārbūve no benzīna vai dīzeļdegvielas motora uz benzīna – gāzes vai dīzeļdegvielas – gāzes nav populāra, kas izskaidrojams galvenokārt ar dīzeļdegvielas motora izplatību un salīdzinoši dārgāko pārbūvi, kas veido lielākas izmaksas salīdzinot ar vieglajiem pasažieru transportlīdzekļiem.
\nKā viens no pasākumiem emisiju samazināšanai no kravas transportlīdzekļiem, varētu būt arvien lielāka Euro V un Euro VI kravas transportlīdzekļu izplatība. Euro VI prasības ir salīdzinoši stingrākas par pārējām klasēm un, palielinot šādu kravas transportlīdzekļu skaitu, būtu iespējams samazināt SEG emisiju daudzumu no šiem transportlīdzekļiem.Praktiski visi reģistrētie autobusi (99%) ir aprīkoti ar dīzeļmotoriem. Tikai 14 autobusi ir aprīkoti ar benzīna un gāzes motoru, savukārt ar dīzeļdegvielas – gāzes motoru – trīs autobusi. Uz 2016.gada 1.janvāri nebija reģistrēts neviens ūdeņraža elektriskais autobuss.Tāpat arī jāatzīmē, ka būtisks aspekts ir vecāko transportlīdzekļu īpatsvars kopējā autoparkā.
\nTā, piemēram, Latvijā transportlīdzekļu, kas vecāki par 10 gadiem, īpatsvars kopējā autoparkā veido aptuveni 72%, kas ir trešais augstākais rādītājs ES (Lietuvā – aptuveni 85% un Polijā –75%).Attēls Nr. 11 Transportlīdzekļu skaits pa vecuma grupām Eiropas SavienībāAvots: EUROSTAT http://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/images/a/ae/Passenger_cars_by_age%2C_2013_%28%25_of_all_passenger_cars%29.pngAutoparks Latvijā atjaunojas lēni, kā rezultātā alternatīvo degvielu ieviešana un to izmantošana būs laikietilpīgs process. Transportlīdzekļu, kas darbināmi ar alternatīvu degvielu, iegāde ir ievērojami dārgāka par tradicionālajiem transportlīdzekļiem, tādēļ ir jāapsver dažāda veida atbalsta pasākumi, tai skaitā, transportlīdzekļu iegādes atvieglojumi un iespējamās izmaiņas nodokļu politikā attiecībā uz degvielu veidiem.
\nBūtiska loma ar alternatīvo degvielu darbināmu transportlīdzekļu izmantošanas veicināšanā ir arī pašvaldībām, kas var sniegt atbalstu un atvieglojumus alternatīvo degvielu transportlīdzekļu īpašniekiem (bezmaksas stāvvietas, sabiedrisko joslu izmantošana utml.). Tāpat arī vismaz lielākās Latvijas pašvaldības būtu jāaicina izvērtēt alternatīvo degvielu transportlīdzekļu un infrastruktūras attīstības stratēģijas izveide tās teritorijās.Kā būtisks šķērslis alternatīvo degvielu attīstības perspektīvām minams fakts, ka Latvijā ir mazs apdzīvotības blīvums – 31 cilv./km2, kas ir ceturtais zemākais rādītājs ES, un liels mazo pilsētu un ciemu (pagasta centru) īpatsvars. Latvijā ir tikai 76 pilsētas, no kurām 9 ir valsts nozīmes lielās pilsētas, savukārt ciemu skaits (vairāk nekā 450 iedzīvotāju) 2014.gadā bija 203.Latvijā tikai 19 pilsētās (no 76) iedzīvotāju skaits ir lielāks par 10000 iedzīvotājiem. 2014.gadā 32% no Latvijas iedzīvotājiem dzīvoja laukos.Šis rādītājs būtiski ietekmē transporta darbības, neveicinot sabiedriskā transporta attīstību un izmantošanu, kā arī nosakot lielo vieglo transportlīdzekļu (pasažieru) skaitu un to intensīvu izmantošanu.Saskaņā ar Tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS veikto aptauju \"Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti – Informētība un attieksme pret elektrotransportu\", biežāk izmantotie pārvietošanās veidi ikdienā ir kājām (95%), ar sabiedrisko transportu (82%) un ar vieglo automašīnu (74%).
\nKatru vai gandrīz katru dienu ar vieglo automašīnu kā šoferi brauc 32% aptaujāto iedzīvotāju. 9% automašīnu vada vairākas reizes nedēļā, bet 5% reizi nedēļā vai retāk. 29% no aptaujātajiem iedzīvotājiem norāda, ka ikdienā automašīnu nevada, bet 25% nav transportlīdzekļa vadītāja apliecības.Ir vērojama arī korelācija starp ienākumu līmeni un pārvietošanās ar automašīnu biežumu, proti, palielinoties ienākumiem, palielinās pārvietošanās ar automašīnu biežums.Tāpat arī specifiskā atbalsta mērķa (SAM) 4.5.1. \"Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru\" ietvaros ir plānots sniegt finansiālu atbalstu autobusu parka atjaunošanai sešās Latvijas Republikas pilsētās – Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Rēzeknē, Ventspilī, Valmierā.
\nPlānots, ka šajās pilsētās priekšroka tiks dota autobusiem, kuri darbojas ar CNG, ūdeņradi vai elektroenerģiju.Pamatojoties uz Direktīvā 2014/94/ES noteiktajām prasībām alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanai autotransporta jomā, līdz 2020.gadam ir jāizveido atbilstošs skaits publiski pieejamu uzpildes punktu, lai panāktu, ka ar CNG darbināmi mehāniskie transportlīdzekļi var cirkulēt pilsētu/piepilsētu aglomerācijās un citās blīvi apdzīvotās vietās, un attiecīgos gadījumos dalībvalstu noteiktos tīklos, bet līdz 2025.gadam – vismaz pastāvošajā TEN-T pamattīklā, lai panāktu, ka ar CNG darbināmi mehāniskie transportlīdzekļi var cirkulēt visā ES. Ņemot vērā Direktīvā 2014/94/ES noteikto, ka starp CNG uzpildes stacijām būtu jābūt vismaz 150 km, kas noteikts, pamatojoties uz vidējo ar CNG darbināmu transportlīdzekļu nobraukumu, Latvijā būtu nepieciešams izveidot aptuveni vismaz piecas CNG uzpildes stacijas, lai izpildītu Direktīvas 2014/94/ES minimālās prasības.Pamatojoties uz iepriekš aprakstītajiem CNG uzpildes staciju izveides modeļiem, Latvijas gadījumā kā viens no risinājumiem būtu izskatāms t.s. mobilā uzpildes sistēmas izveide, piemēram, izmantojot GasLiner vai līdzīgu risinājumu.
\nTai pat laikā saskaņā ar AS \"Latvijas Gāze\" izpēti, ir noteikts, ka Latvijā ir aptuveni 19 degvielas uzpildes stacijas, kuras būtu piemērotas CNG uzpildes iekārtu izvietošanai. Šīs degvielas uzpildes stacijas aptver praktiski visu Latvijas teritoriju (izņemot Kurzemes Ziemeļdaļu). Tomēr pilnīgākai iespēju izvērtēšanai būtu nepieciešams papildus pētījums.Saskaņā ar Direktīvas 2014/94/ES prasībām ūdeņraža infrastruktūras izveide ir pēc dalībvalstu brīvas izvēles, tomēr, ņemot vērā, ka ar FCEV nerada SEG emisijas, kā arī ūdeņraža ieguves iespējas, izmantojot gan dabasgāzi, gan elektroenerģiju, būtu vērts apsvērt šādas infrastruktūras izveidi Latvijā nacionālā mērogā.2016.gadā Latvijā nav reģistrēts neviens ar FCEV vieglais transportlīdzeklis.
\nFCEV ienākšanu privātajā sektorā arī pasaulē kopumā kavē šīs degvielas infrastruktūras trūkums un tehnoloģiju izmaksas, taču komerciālajā sektorā FCEV jau tiek izmantos, jo ir pierādīts tā ekonomiskais izdevīgums.\"H2 Nodes\" projekta ietvaros ir paredzēts, ka SIA \"Rīgas satiksme\" Rīgā ieviesīs trolejbusus, kuriem rezerves vilces jaudu nodrošinošie dīzeļģeneratori tiktu aizstāti ar jaunās paaudzes ūdeņraža kurināmā elementu moduļiem, lai optimizētu sabiedriskā transporta maršrutus pilsētā, uzlabojot sabiedriskā transporta pieejamību un mazinot SEG lokālo piesārņojumu. Projektā paredzēts Rīgā izbūvēt ūdeņraža uzpildes staciju ar publisku pieejamību, lai veicinātu un veidotu starpvalstu ūdeņraža uzpildes staciju tīklu TEN-T pamattīkla koridorā North SEA – BALTIC92.Lai veidotos ekonomiskais pamatojums ūdeņraža kā transporta degvielas realizācijai, ieteicamākais scenārijs būtu pakāpeniska pāreja uz ūdeņraža elektrisko autobusu izmantošanu pilsētas sabiedriskajam transportam, vai arī – pāreja uz vieglo ūdeņraža elektromobiļu un ūdeņraža elektrisko mikroautobusu izmantošanu lielos pasažieru pārvadāšanas uzņēmumos (taksometru firmās, uzņēmumos, kas nodrošina pasažieru pārvadājumus ar mikroautobusiem u.tml.). Šie sabiedriskā transporta ūdeņraža elektriskie autobusi vai arī vieglais autotransports, kas pārvadā pasažierus ar FCEV, plānoti uzpildītos ūdeņraža uzpildes stacijās, kas tiktu izbūvētas sabiedriskā transporta parku depo.
\nSavukārt transporta parku depo teritorijām jāatrodas pilsētās vai piepilsētās, galveno transporta maģistrāļu tuvumā. Līdz ar to sabiedriskā transporta uzpildes stacijas nodrošinātu sākotnējo bāzes slodzes pieprasījumu ūdeņradim kā transporta degvielai. Lai tiktu veicināta ūdeņraža elektromobiļu tirgus kompleksa attīstība, transporta depo izbūvētajām ūdeņraža uzpildes stacijām ir jābūt arī publiski pieejamām, sniedzot iespēju tajās uzpildīties ne tikai sabiedriskajam transportam, bet arī jebkuram juridiskas vai fiziskas personas īpašumā esošam FCEV. Tikai ievērojot abus šos nosacījumus – bāzes slodzes nodrošinājumu ar sabiedriskā transporta patēriņu un publisku uzpildes stacijas pieejamību – ūdeņraža gāze spēs konkurēt ar fosilo degvielu un tiks radīti piemēroti apstākļi FCEV tirgus attīstībai93. Īpaši atbalstāma būtu ūdeņraža, kas ražots izmantojot AER, tostarp elektroenerģiju no AER, jo tas veicinās AER 10% mērķa sasniegšanu transportā un mazinās energoresursu importu.Salīdzinot ar tradicionālo un alternatīvo degvielu darbināmu transportlīdzekļu iegādes cenas, secināms, ka pēdējie ir dārgāki, līdz ar to nepieciešama sabiedrības motivēšana \"zaļāku\" transportlīdzekļu iegādē.
\nTāpat arī sabiedrība būtu jāinformē par citām izmaksu pozīcijām, kas alternatīvo degvielu transportlīdzekļiem var būt pat zemākas.Līdzšinējā biodegvielu ražošanas nozares attīstība Latvijā un valsts atbalsta instrumentu efektivitātes analīze rāda, ka pieprasījuma pieaugumu vislabāk stimulē tieši ar patēriņu saistīti politikas instrumenti, tāpēc biodegvielas izmantošanu būtu nepieciešams veicināt ar dažādiem netiešā atbalsta pasākumiem, kā, piemēram, izvērtējamas būtu atsevišķas priekšrocības ceļu satiksmē (bezmaksas stāvvietas, sabiedriskā transporta joslu izmantošana utml.).Izstrādājot alternatīvo degvielu uzpildes/uzlādes infrastruktūras uzstādīšanas noteikumus,būtu jāņem vērā kopējās Latvijas tautsaimniecības attīstības intereses, pirmkārt, sasaiste ar pārējo transporta infrastruktūru.Praksē tas nozīmē, piemēram:• veidojot infrastruktūru, priekšroka ir dodama vietām, kurās ir iespējams apvienot individuālo un sabiedrisko transporta plūsmu: dzelzceļa stacijas, \"park-and-ride\" stacijas;• ETL gadījumā uzlādes infrastruktūrai jābūt savietojamai ar citu elektrotransportu, piemēram, visos uzlādes punktos jābūt nodrošinātai arī standarta kontaktligzdai elektrovelosipēdu, elektromotociklu un lēngaitas transportlīdzekļu uzlādes iespējai;• jāņem vērā nacionālā prestiža jautājumi, uzstādot uzpildes/uzlādes punktus pie tūrisma objektiem, kurus apmeklē ārzemju viesi94.Kā jau minēts, ar alternatīvo degvielu darbināmu transportlīdzekļu izplatība Latvijā nav liela, kas izskaidrojams galvenokārt ar alternatīvo degvielu regulējuma un atbalsta trūkumu, tādējādi neveicinot to plašāku izmantošanu.
\nLai to novērstu, jāizvērtē nepieciešamos grozījumus attiecībā uz alternatīvo degvielu darbināmo transportlīdzekļu definīcijām, prasībām uzpildes un uzlādes stacijām un lietotājiem sniedzamo informāciju. Kā būtisks apstāklis ir minama bezemisiju transportlīdzekļu definīcijas iestrāde Ceļu satiksmes likumā, lai nodrošinātu vienotu izpratni un būtu iespējams paredzēt noteiktus atvieglojumus šiem transportlīdzekļiem citos normatīvajos aktos.Salīdzināmo automobiļu kopējās īpašumtiesību izmaksas astoņu gadu periodā (euro ar PVN)Tabula Nr.7Izmaksu pozīcijasVW e-Up!VW Up!VW eco up! (CNG)Iegādes izmaksas255521206012950Degvielas izmaksas209782604546****Nodokļi***96028922892*Apkopes izmaksas11641791~2000**Autostāvvietu izmaksas080008000*Kopā297733300330388* Nav spēkā atvieglojumi** Modelis nav tirdzniecībā Latvijā, CNG apkopes izmaksas ir lielākas*** Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likme – 10.00 euro mēnesī**** Aprēķins veikts pēc CNG kā degvielas cenas Igaunijā – 0,73/m3euroAvots: Elektromobilitātes rokasgrāmata pašvaldībām un Satiksmes ministrijas aprēķiniŅemot vērā tabulā Nr.7 iekļautos izmaksu aprēķinus, secināms, ka ar benzīnu darbināmā Volkswagen Up! automobiļa kopējās īpašumtiesību izmaksas par vairāk nekā 3000 euro pārsniedz elektriskā Volkswagen e-Up! izmaksas.
\nLai arī šis aprēķins ir uzskatāms par aptuvenu, jo satur vairākus pieņēmumus un reālās izmaksas līdz ar to var atšķirties no aprēķinātajām, kopējā tendence ir acīmredzama – pat bez finansiālā iegādes atbalsta ETL iegādei, ņemot vērā zemākas ekspluatācijas izmaksas, 5–8 gadu periodā ETL kopējās īpašumtiesību izmaksas ir paredzamas zemākas, salīdzinot ar attiecīgās klases iekšdedzes automobili95. Neskatoties uz faktu, ka Volkswagen eco up!, kas izmanto CNG kā degvielu, Latvijā netiek piemēroti nekādi atvieglojumi, kādi ir ETL, īpašumtiesību izmaksas ir zemākas, salīdzinot ar benzīna darbināmo šādas klases transportlīdzekli. Tomēr, kā viens no pirmajiem pasākumiem būtu normatīvo aktu grozīšana, paredzot šiem transportlīdzekļiem līdzvērtīgus atvieglojumus, kādi patlaban ir ETL.
\nPiemērojot šādus atvieglojumus, ar CNG darbināmu transportlīdzekļu īpašumtiesību izmaksas būtu ievērojami zemākas, kas būtu ļoti spēcīgs stimuls iegādāties tieši šos transportlīdzekļus.1.6.2. Jūras transportsLatvijas ostās līdz šim nav ienācis neviens kuģis, kas izmanto LNG kā degvielu. Kopējais kuģu skaits, kas ienācis Latvijas (TEN-T pamattīkla) ostās:– Rīga 2015.g. – 3587 kuģu;96– Ventspils 2015.g. – 1352 kuģu97.Jānorāda, ka šobrīd ir manāma attīstība kuģu būvē ar dzinējiem, kas izmanto tikai LNG kā degvielu, tāpat tirgū pastāv arī tādi dzinēju veidi kā duālo degvielu kuģu dzinēji (dīzeļdegviela vai gāze) un dzinēji, kas izmanto gan dīzeļdegvielu, gan gāzi vienlaicīgi. Arī kuģiem ar šāda veida dzinējiem var būt pieprasījums uzpildīt kuģi ar LNG kā degvielu.Viens no degvielas uzpildes variantiem ir no degvielas uzpildes kuģa – mazi LNG tankkuģi ar ietilpību no 1000 līdz 3000 m3, kas arī savukārt tiek būvēti un pasūtīti būvēšanai tuvākajā nākotnē. 2012.gadā Stokholmas osta bija pirmā Baltijas jūrā, kas nodrošināja LNG degvielas uzpildes iespējas ostā.
\nTo izmantoja pasažieru kuģis \"Viking Grace\". Degvielas uzpildīšanai tika izmantots kuģis ar 187 m3 ietilpību – ar TEN-T finansējuma palīdzību pārbūvēts prāmis.Cita alternatīva ir degvielas uzpilde no autocisternām. Šādu degvielas piegādi Latvijas ostām, iespējams, varētu nodrošināt no Lietuvas LNG termināļa Klaipēdā (kuģis \"Independence\" – peldošs LNG uzglabāšanas un regazifikācijas terminālis).Tomēr SIA \"Ernst&Young Baltic\" veiktā pētījuma \"Bunkurēšana ar LNG Ventspils ostā\" galvenie secinājumi norāda, ka brīvostas pārvaldes pašu realizēta vidēja termināļa izbūve nav ekonomiski pamatota, jo maz ticams ir scenārijs, ka tiks nodrošināts nepieciešamais sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) apgrozījums gadā, sevišķi ievērojot jau esošo sašķidrinātās dabasgāzes termināli Klaipēdas ostā un plānotos projektus.
\nNo minētā pētījuma secināms, ka attiecīgās infrastruktūras izveide ir dārga un tās atmaksāšanās ir saistīta ar kopējo sašķidrinātās dabasgāzes apjomu izmantošanu. Ņemot vērā šobrīd pieejamo informāciju par esošajiem un plānotajiem projektiem, nevar pamatoti prognozēt, ka LNG izmantošana Latvijas ostās būs pietiekama, lai sašķidrinātās dabasgāzes termināla izveide būtu ekonomiski pamatota. Precīzi nav prognozējama tendence pasaulē, vai kuģu īpašnieki ir / būs gatavi pielāgoties sašķidrinātās dabasgāzes izmantošanai, veicot kuģu pārbūvi. Jāvērtē iespējas veikt sašķidrinātās dabasgāzes piegādes jau no esošajiem termināliem (konkrēti Klaipēdas). Ņemot vērā minēto, pašlaik sašķidrinātās dabasgāzes izmantošanas attīstība ir neskaidrā fāzē un uzskatām, ka nepieciešams vēl laiks, lai novērtētu attīstības perspektīvas.
\nTādēļ lietderīgi būtu veikt atkārtotu detalizētu analīzi un ekonomiskā pamatojuma izstrādi par LNG uzpildes punktu nepieciešamības izveidi jūras ostās.Tāpat jānorāda, ka Latvijas ostās līdz šim nav ienācis tāds kuģis, kas izmanto biodegvielu.Elektroenerģijas pieslēgums ostāsRīgas brīvostas pārvaldes pētījumā \"Par nepieciešamo finanšu līdzekļu apjomu Rīgas brīvostas piestātņu aprīkošanai ar atbilstošas kuģu krasta elektroapgādes elektroietaisēm un nepieciešamās jaudas elektroenerģijas pieslēgumiem\" (Izpildītājs: SIA \"Laika stars\", 2014.gada maijā) veikti aprēķini, pamatojoties uz 18 piestātņu aprīkošanu ar Kuģu krasta elektronenerģijas pieslēguma punktiem (turpmāk – OPS). Kopējās izmaksas sastāda vairāk kā 35,17 miljoni euro (bez PVN).
\nVidējā vienas piestātnes aprīkošanas izmaksas veido aptuveni 1,95 miljoni euro. Tāpat arī ir secināts, ka kuģiem pašlaik nav izdevīgi izmantot OPS pieslēgumu elektroenerģiju tās dārdzības dēļ, kas pašlaik ir par 26,5% dārgāka nekā elektronenerģijas izmaksas, ko kuģis pats var saražot ar saviem dzinējiem, izmantojot kuģniecības dīzeļdegvielu. Tāpat ir nepieciešams finansiāls atbalsts infrastruktūras izveidei un izvērtējums par elektroenerģijas cenu starpības kompensāciju, savādāk OPS izveides projekts nav dzīvotspējīgs.Turpretī pētījuma \"Ventspils brīvostas piestātņu elektrifikācija\" aprēķini norāda, ka izmaksas 19 piestātņu elektrifikācijai kuģu elektroapgādei varētu sasniegt 76,07 miljonus euro.Izvērtējot minētos pētījumus, secināms, ka attiecīgās infrastruktūras izveide ir dārga un arī elektroenerģijas izmaksas ir augstākas salīdzinājumā ar elektroenerģijas izmaksām, ko kuģis saražo pats ar saviem dīzeļdzinējiem.
\nTas nozīmē, ka izveidotās infrastruktūras izmantošana var būt nelielā apjomā un neregulāra. Lai samazinātu infrastruktūras izveides izmaksas, nepieciešams precīzi izvērtēt tās piestātnes, kas būtu jānodrošina ar elektroapgādi katrā ostā, ievērojot arī apkalpojamo kuģu tipu. Jāvērtē iespējas par finanšu līdzekļu piesaisti gan no piestātņu izmantotāja, kā arī no ārvalstu finanšu fondiem, kā arī apzinot elektroenerģijas piegādātāja interesi un valsts atbalsta iespējas.1.6.3. AviācijaElektropadeves nodrošināšanai stacionētu gaisa kuģu apkalpošanai Satiksmes ministrija sadarbībā ar VAS \"Starptautiskā lidosta \"Rīga\" (turpmāk – lidosta \"Rīga\") ir veikusi izvērtējumu elektropadeves un no atjaunojamiem avotiem iegūtās reaktīvo dzinēju degvielas uzpildes punktu ieviešanas nepieciešamībai lidostā \"Rīga\".
\nJa bieži ekspluatējamās gaisa kuģu stāvvietas nav aprīkotas ar fiksētām elektrobarošanas pieslēguma vietām, tad gaisa kuģu sistēmu barošanā izmanto pārvietojamos dīzeļģeneratorus. Tomēr to izmantošana rada paaugstinātu trokšņu līmeni, gaisa piesārņojumu un CO2 emisijas, kā arī paaugstina transporta kustības drošības riskus uz perona.Sakarā ar to lielākajā daļā gaisa kuģu stāvvietu lidostā \"Rīga\", kurās tiek apkalpoti komerciālie pasažieru reisi, jau ir ierīkotas elektroenerģijas fiksētās pieslēgumu vietas jeb FPU (Fixed Power Unit), kas nodrošina gaisa kuģu sistēmu barošanu apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniegšanas laikā. Šīs pieslēgvietas 1., 2. un 3.peronos tika ierīkotas ES fondu finansētā projekta \"Starptautiskā lidosta \"Rīga\" infrastruktūras attīstības\" ietvaros 2013.–2015.gadā.Nākotnē, plānojot citu peronu rekonstrukciju, lidosta \"Rīga\" paredzēs arī fiksētu elektrobarošanas pieslēguma vietu izbūvi.Attiecībā uz no AER iegūtās reaktīvo dzinēju degvielas uzpildes punktiem lidosta \"Rīga\" nenodarbojas ar aviācijas degvielas tirdzniecību, un tā nepārvalda ar aviācijas degvielu saistītu infrastruktūru.
\nPašlaik lidostā esošie degvielas operatori nepiedāvā no AER iegūtu aviācijas degvielu. Patlaban nav arī saņemta informācija, ka lidostas \"Rīga\" apkalpotās aviokompānijas tuvākā laikā plāno izmantot šādu degvielu.1.6.4. DzelzceļšDzelzceļš ir otrs lielākais transporta SEG emisiju avots Latvijā, kas 2014.gadā veidoja 8,1% no kopējām SEG emisijām. Esošo dzelzceļa līniju (platā sliežu standarta) elektrifikācija, pārejot uz maiņstrāvas spriegumu 25 kV, nodrošinātu dzelzceļa radīto SEG emisiju samazinājumu, mazinot primāri kravas pārvadājumu negatīvo ietekmi uz vidi un klimatu. Lēmumu par projekta īstenošanu paredzēts pieņemt līdz 2016.gada beigām.Ņemot vērā, ka plānotais elektrifikācijas projekts nodrošinātu SEG emisiju samazināšanu maģistrālajā dzelzceļa tīklā, ir nepieciešams izvērtēt veidus kā samazināt SEG emisiju avotus arī \"pēdējās jūdzes\" pārvadājumos, ko veic manevru lokomotīves.Lai gan pārvadājamo kravu apjoma kritums radījis izaicinājumus esošajās dzelzceļa līnijās, ir paredzams, ka Rail Baltica projekta īstenošana var radīt jaunas iespējas biznesa vidē Latvijā un Baltijā.
\nRail Baltica līnijas ieviešana līdz 2030.gadam savienos Latviju ar citām Baltijas valstīm un potenciāli pievienos Latviju Transeiropas ātrgaitas vilcienu tīklam. Rail Baltica projekts veicinās arī kravu pārvadājumus Ziemeļvalstu un Rietumeiropas virzienā. Rail Baltica ir plānots kā elektrovilciens, kas samazinās dzelzceļa negatīvo ietekmi uz vidi, palielinās pārvadājumu ātrumu un samazinās atkarību no fosilajiem energoresursiem. Par spīti projekta ilgtermiņa ieguvumiem, īstermiņa, t.sk. būvniecības laikā Rail Baltica projektam ir arī potenciāli negatīva ietekme uz Latvijas vidi (samazināta mežu platība un CO2 piesaiste), tomēr jāņem vērā, ka daļa no autotransporta posmā Tallina – Rīga – Kauņa (Viļņa) pēc Rail Baltica izbūves var tikt aizstāta ar videi draudzīgāko – dzelzceļa transportu.
\nTādejādi ietekme uz vidi pēc Rail Baltica realizācijas nav vērtējama viennozīmīgi.Latvijā publiskās lietošanas dzelzceļa līniju ekspluatācijas garums ir 1860 km. No tiem elektrificētu līniju ekspluatācijas garums ir 251 km. Esošo elektrificēto līniju līdzstrāvas spriegums ir 3 kV. Latvijas dzelzceļa tīklā pa elektrificētām līnijām notiek tikai pasažieru pārvadājumi starp Rīgu un tuvākajām Rīgas reģiona pilsētām, kas veido absolūti lielāko pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu apjomu. Pārējā Latvijas teritorijā pārvadājumi – kravu un pasažieru – notiek izmantojot dīzeļvilci (dīzeļlokomotīves un pasažieru dīzeļvilcienus).Nomainot vai modernizējot dīzeļlvilci tiek pieprasīta Eiropas Savienības normām atbilstošu dzinēju izmantošana, tādējādi, ņemot vērā no Eiropas Savienības dzelzceļa pamattīkla atšķirīgo sliežu platumu, dīzeļvilcei alternatīvu degvielu dzelzceļa vilces līdzekļu tirgus ir ierobežots.
\nIzstrādājot dzelzceļa ritošā sastāva modernizācijas vadlīnijas, tiks izvērtēta uzkrātā pieredze alternatīvo degvielu pielietošanā citos transporta segmentos.Latvijā tikai trijās lielajās pilsētās (Rīga, Liepāja, Daugavpils) tiek izmantots elektriskais sabiedriskais transports (tramvajs un trolejbuss). Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sniegto informāciju šo pilsētu iedzīvotāju skaits ir 40% no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita.Tāpat arī jāpiemin, ka Rīgā, Daugavpilī un Liepājā astoņu gadu laikā plānots izbūvēt jaunus tramvaju maršrutus, rekonstruēt pašreizējos un iegādāties jaunus tramvajus. Šim mērķim kopējais finansējums plānots 112 miljoni eiro, no kuriem 85% būs ES Kohēzijas fonda (turpmāk – KF) finansējums, bet 15% – SIA \"Rīgas satiksme\" sadarbībā ar Rīgas domi, a/s \"Daugavpils satiksme\" sadarbībā ar Daugavpils pilsētas domi un SIA \"Liepājas tramvajs\" sadarbībā ar Liepājas pilsētas pašvaldību ieguldījumi.
\nPlānotais KF līdzfinansējums ir 96 miljoni euro. Lielā projekta īstenošanai Rīgas pašvaldībā KF līdzfinansējums būs līdz 70 milj. euro, savukārt pārējo projektu īstenošanai Daugavpilī un Liepājā – līdz 13 milj. euro vienam projektam.Pasākuma īstenošanas rezultātā tiks veicināta sabiedriskā transporta izmantošana – palielināsies videi draudzīgu sabiedrisko transportlīdzekļu un to maršrutu skaits. Tas ļaus novirzīt pasažieru plūsmu no privātā uz sabiedrisko transportu, mazinot autotransporta plūsmu pilsētās. Tādējādi tiks attīstīta efektīva pilsētu transporta infrastruktūra un mazināts piesārņojums. Projekta īstenošanas maksimālais termiņš ir paredzēts 2023.gada 1.augusts.Minētā projekta ietvaros Rīgā ir plānots izbūvēt jaunu tramvaja līnijas posmu, lai nodrošinātu videi draudzīga elektrotransporta kustību.
\nJaunā posma garums plānots aptuveni 3,6 kilometri. Tāpat plānots rekonstruēt citu tramvaja maršrutu infrastruktūru līdz pilsētas centram. Rekonstruējamā posma garums plānots aptuveni trīs kilometri. Tāpat Rīgā plānots izveidot jaunu tramvaja maršrutu Skanstes rajonā un iegādāties zemās grīdas tramvajus. Daugavpilī pasākuma ietvaros ir plānots izveidot jaunu tramvaja maršrutu Forštadte – Stacija, veikt jauna posma izbūvi Vasarnīcu iela – Veselības iela – Daugavpils reģionālā slimnīca, kā arī atjaunot tramvaju vagonu parku. Arī Liepājā ir plānots uzlabot tramvaju infrastruktūru un iegādāties jaunus tramvaju vagonus.2. Plāna mērķis un rīcības virzieni tā sasniegšanaiPlāna mērķis ir noteikt nepieciešamos izpētes un analīzes virzienus, kuru rezultātā tiks izstrādāta turpmākā rīcībppolitika attiecībā uz alternatīvo degvielu ieviešanu noteiktos transporta sektoros, lai mazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas.Izvērtējot esošo situāciju Latvijā, secināms, ka pamazām notiek alternatīvo degvielu ieviešana transporta jomā (elektroenerģija un biodegviela), tomēr esošie pasākumi nav pietiekami un bez papildu rīcības šajā jomā, pēdējo gadu laikā sākušās tendences var izbeigties atbilstošas infrastruktūras trūkuma dēļ.
\nIzņēmums ir ETL un tā uzlādes infrastruktūras attīstības veicināšana, kurai izstrādāts un pieņemts EMAP un kas lielā mērā ir veicinājis situāciju, ka Latvijā ETL un to uzlādes staciju skaits palielinās, kā tas ir pretēji situācijā ar dabasgāzes un ūdeņraža kā degvielas veida izplatību, kuru ieviešanai nav izstrādātā valsts politika. Līdz ar to turpmāk ir nepieciešami koordinēti un vienlīdzīgi atbalsta pasākumi, lai veicinātu CNG, LNG, biodegvielu, sintētisko un parafinizēto degvielu un ūdeņraža kā degvielas veida ienākšanu tirgū.Plānā ir apskatīti alternatīvo degvielu veidi, iespējamie dažādie risinājumi attiecībā uz uzpildes stacijām, tomēr, ņemto vērā, ka Latvijā šādu alternatīvo degvielu izplatība ir ļoti zema, nav iespējams sniegt ekonomiski pamatotus priekšlikums turpmākajai rīcībai alternatīvo degvielu ieviešanā. Ņemot vērā, ka Eiropas Komisija ir uzsvērusi Direktīvu 2014/94/ES kā vienu no galvenajiem instrumentiem autotransporta jomas negatīvās ietekmes uz vidi samazināšanai, kā arī to, ka alternatīvo degvielu izmantošana Latvijā ir pašā sākumposmā, pirms jebkādu pasākumu realizēšanas ir nepieciešams visaptverošs pētījums, kurā būtu iekļauta detalizēta analīze par katru degvielas veidu, šo degvielas iespējamo ietekmi uz Eiropas Savienības līmenī noteiktajiem mērķiem vides jomā Latvijai, kā arī ekonomiski izdevīgāko risinājumu no Plānā aplūkotajiem vai jaunu ierosināšanu alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanai Latvijas situācijā.Lai Latvijā veicinātu alternatīvo degvielu izmantošanu, nākamais solis būtu, pamatojoties uz iepriekš minēto pētījumu, kā arī vienlaikus ievērojot Direktīvā 2014/94 noteiktās prasības, izveidot alternatīvo degvielu infrastruktūru, tādejādi likvidējot likumsakarības, kas ir būtiski šķēršļi šo degvielu izmantošanas attīstībai, kad no vienas puses, alternatīvo degvielu infrastruktūra nav izveidota, jo nav pietiekams skaits šādu transportlīdzekļu, bet, no otras puses, patērētāji neiegādājas ar alternatīvo degvielu darbināmus transportlīdzekļus, jo nepietiekama pieprasījuma dēļ rūpniecības nozare tos neražo un nepārdod par konkurētspējīgām cenām, un līdz ar to pieprasījums patērētāju vidū nav pietiekami liels.
\nTomēr infrastruktūras pieejamība ir būtisks, bet ne vienīgais pasākums, kas nepieciešams alternatīvo degvielu izmantošanas veicināšanai. Ņemot vērā, ka ar alternatīvo degvielu darbināmu transportlīdzekļu cena ir lielāka par tradicionālajiem transportlīdzekļiem, nepieciešami papildu stimuli patērētāju pusē, kā, piemēram, nodokļu atvieglojumi, priekšrocības ceļu satiksmē utml., kas kopā ar sabiedrības informēšanas pasākumiem par iespējām izmantot ar alternatīvo degvielu darbināmus transportlīdzekļus un nepieciešamību samazināt klimata pārmaiņas dotu papildu devumu šādu transportlīdzekļu izmantošanas popularizēšanā.Pamatojoties uz iepriekšējā nodaļā aplūkoto un izdarītajiem secinājumiem, alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanas plānā rīcības virzieni tiek noteikti šādi:• Latvijas tautsaimniecībai efektīvāko alternatīvo degvielu ieviešanas scenāriju izvērtēšana un risinājumu noteikšana.• Normatīvo aktu pilnveidošana;• Alternatīvo degvielu infrastruktūras izveide un attīstība;• Sabiedrības informēšana.Izstrādājot minētos rīcības virzienu, tie tiks vērtēti atbilstoši attiecīgajiem komercdarbības atbalsta regulējumiem.Lai arī Latvija apzinās alternatīvo degvielu attīstības veicināšanas nepieciešamību, atbalsta pasākumu prioritāro secību nosaka Latvijas ierobežotie budžeta līdzekļi, tādēļ prioritārām jābūt tām aktivitātēm, kuras sniedz vislielāko atdevi Latvijai.Nosakot atbalsta pasākumu secību, jāņem vērā līdzšinējā pasaules pieredze par citur veikto pasākumu rezultātiem.
\nLai veiksmīgi tiktu realizēta alternatīvo degvielu attīstība, nepieciešama padziļināta izpēte gan par alternatīvo degvielu tehnoloģiskajiem risinājumiem, piemērotāko risinājumu Latvijas situācijā, alternatīvo degvielu ietekmes izvērtējumu uz vidi, sabiedrības attieksmi. Tādējādi pirmā prioritāte ir vispusīga izpēte alternatīvo degvielu kontekstā.Pasaules pieredze rāda, ka bez pilnvērtīga infrastruktūras tīkla nevar tikt nodrošināta pilnvērtīga un efektīva alternatīvo degvielu attīstība. Tikpat svarīgs ir kvalitatīvs informatīvais atbalsts, ir nepieciešams informēt sabiedrību, lai radītu patiesu priekšstatu par alternatīvo degvielu transportlīdzekļu priekšrocībām, kā arī trūkumiem, jo tikpat kaitīga kā maldinošā negatīvā informācija ir arī slavinoša informācija, kas rada lielas cerības un vēlāk var negatīvi atsaukties uz kopējo mērķu sasniegšanu.
\nInformācija tiek veidota vienota par visiem alternatīvo degvielu veidiem, norādot arī to tehnoloģiskās, ekonomiskās utml. atšķirības. Pārējos Direktīvā 2014/94/ES noteiktos pasākumus alternatīvo degvielu ieviešanā līdz 2030.gadam plānots iekļaut turpmākajos alternatīvo degvielu plānošanas dokumentos.Plāna mērķisveicināt alternatīvo degvielu attīstību un samazināt transporta negatīvo ietekmi uz vidiPolitikas rezultāts/-i un rezultatīvais rādītājs/-iAlternatīvo degvielu visaptveroša infrastruktūra Latvijā;SEG emisiju samazinājums autotransporta nozarē;1. Rīcības virziensLatvijas tautsaimniecībai efektīvāko alternatīvo degvielu ieviešanas scenāriju izvērtēšana un risinājumu noteikšana.Nr.p.k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš1.1.Veikt visaptverošu pētījumu par alternatīvo degvielu ieviešanas scenārijiem autotransportā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un tā ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.Noteikti ekonomiski pamatotākie risinājumi infrastruktūras izveidei Latvijas situācijā un iespējamais uzpildes staciju kartējums.Veikts pētījums.SMEM, CSDD, VARAM, ZM31.12.2017.1.2.Veikt izvērtējumu \"Nodokļu politikas pamatnostādnes 2017.–2021.gadam\" ietvaros par nodokļu atvieglojumiem CNG, LNG un FCEV, ar biodegvielu, parafinizēto un sintētisko degvielu, kas iegūtas no AER, transportlīdzekļu lietotājiem, kā arī iespēju mainīt akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai, tuvinot to šobrīd augstākajai benzīna likmei.Piemērotākie risinājumi nodokļu jomā efektīvākai CNG, LNG un FCEV, biodegvielu, parafinizēto un sintētisko degvielu, kas iegūtas no AER, izmantošanai pielāgotu transportlīdzekļu iegādes veicināšanai.Veikts izvērtējums.FMEM, SM31.12.2019.1.3.Veikt izvērtējumu \"Nodokļu politikas pamatnostādņu 2017.–2021.gadam ietvaros par noteiktu nodokļu atbalsta iespējamību un tā efektivitāti komersantiem ar ekoloģisku autoparku.Izvērtēta iespējamība par iespējamo nodokļu atbalsta veidiem.Veikts izvērtējums.FMSM, EM31.12.2020.1.4.Veikt izvērtējumu \"Nodokļu politikas pamatnostādņu 2017.–2021.gadam\" ietvaros ekspluatācijas nodokļu slogu samazināšanas iespējas ekoloģiskiem transportlīdzekļiem (PHEV, FCEV, ar biodegvielu, parafinizēto un sintētisko degvielu, kas iegūtas no AER, hibrīdiem, mazlitrāžas, u.c.) ar CO2 mazāku par 50g/km.Priekšlikumi TL ekspluatācijas nodokļa likmēm videi draudzīgiem transportlīdzekļiem.Veikts izvērtējums.FMSM, EM31.12.2019.1.5.Izvērtēt administratīvo procedūru vienkāršošanu tādu ETL uzlādes punktu ierīkošanai, kas nav publiski pieejami.Izvērtējums par procedūrām, kuras vienkāršojamas.Veikts izvērtējums.SMEM31.12.2019.1.6.Izvērtēt iespējas veicināt ETL iegādi.Veikts izvērtējums par iespējamo finansiālo atbalstu ETL iegādei un atbalsta saņēmēju noteikšana.ETL skaita pieaugums atkarībā no pieejamā finansējuma.SMFM31.12.20201.7.Nodokļu politikas pamatnostādņu 2017.–2021.gadam ietvaros izvērtēt iespēju palielināt nodokļus jauniem neekoloģiskiem transportlīdzekļiem un, ja nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos.Izvērtējums par nepieciešamajiem grozāmajiem normatīvajiem aktiem.Veikts izvērtējumsFMSM, EM31.12.2020.1.8.Nodokļu politikas pamatnostādņu 2017.–2021.gadam ietvaros izvērtēt akcīzes nodokļa samazināšanu dabasgāzei kā degvielas veidam.Izvērtējums par grozāmajiem normatīvajiem aktiem.Veikts izvērtējumsFMEM31.12.2018.1.9.Veikt izvērtējumu par nepieciešamību un ekonomisko pamatojumu LNG uzpildes punktu izveidei ostās (TEN-T pamattīklā).Izvērtētas faktiskās tirgus vajadzības LNG uzpildes punktu izveides nepieciešamībai TEN-T pamattīkla ostās.Veikts izvērtējums.SM, Ostu pārvaldesEM, VARAM31.12.2018.1.10.Veikt pētījumu par pieprasījumu un izmaksu samērīgumu krasta elektropadevei kuģiem ostās salīdzinājumā ar ieguvumiem vides jomā, ņemot vērā sākotnējo izvērtējumu Plāna ietvaros.Izvērtēts, vai ir nepieciešama krasta elektropadeve kuģiem ostās.Veikts izvērtējums.Ostu pārvaldes, SMEM, VARAM31.12.2020.1.11.Nodrošināt ilgtspējīga transporta attīstības politikas plānošanu.Veicamās darbības:• Konsultācijas ar Baltijas valstu ekspertiem transporta plānošanā 2020. gadā par vienotas Baltijas valstu darba grupas izveidi.• Turpmākās rīcības nākamajā plānošanas periodā.Nodrošināta ilgtspējīga transporta politikas plānošana saskaņoti ar Lietuvu un Igauniju.Notikušas konsultācijas ar Baltijas valstu ekspertiem ilgtspējīga transporta attīstības plānošanā.
\nVeikti sagatavošanās darbi darba grupas izveidei, kurā tiktu apspriesti jautājumi par Ilgtspējīga transporta attīstību.SMVARAMFMEM31.12.2020.2. Rīcības virziensNormatīvo aktu pilnveidošana2.1.Aktualizēt normatīvos aktus atbilstoši Direktīvas 2014/94/ES prasībām, nosakot prasības CNG, LNG un FCEV uzpildes stacijām. Normatīvie akti aktualizēti atbilstoši Direktīvas 2014/94/ES prasībām.EMSM31.12.2017.2.2.Aktualizēt normatīvos aktus atbilstoši Direktīvas 2014/94/ES prasībām, nosakot prasības ETL uzlādes stacijām, kā arī ETL uzlādes punktu operatoriem. Normatīvie akti aktualizēti atbilstoši Direktīvas 2014/94/ES prasībām.SMEVKD31.12.2017.2.3.Veikt grozījumus normatīvajos aktos, papildinot ar ETL, FCEV, ar dabasgāzi darbināma transportlīdzekļa un bezemisiju transportlīdzekļa definīcijām.Veikti grozījumi Ceļu satiksmes likumā, lai definētu ar alternatīvo degvielu darbināmus transportlīdzekļus, tādejādi radot vienotu izpratni un iespēju turpmāk noteikt atvieglojumus šiem citos normatīvajos aktosGrozījumi Ceļu satiksmes likumā.SMVARAM, EM31.12.2017.2.4.Aktualizēt normatīvos aktus atbilstoši Direktīvas 2014/94/ES prasībām attiecībā uz alternatīvo degvielu transportlīdzekļu lietotājiem sniedzamo informāciju CNG, LNG un FCEV uzpildes stacijās. Normatīvie akti aktualizēti atbilstoši Direktīvas 2014/94/ES prasībām.EMSM31.12.20182.5.Aktualizēt normatīvos aktus atbilstoši Direktīvas 2014/94/ES prasībām attiecībā uz alternatīvo degvielu transportlīdzekļu lietotājiem sniedzamo informāciju ETL uzlādes stacijās, transportlīdzekļu lietotāju rokasgrāmatās un transportlīdzekļu tirdzniecības vietās. Normatīvie akti aktualizēti atbilstoši Direktīvas 2014/94/ES prasībām.SMEM31.12.20182.6.Atbilstoši plāna 1.1.sadaļas pētījuma rezultātiem izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos CNG, LNG, FCEV, ar biodegvielu, parafinizēto un sintētisko degvielu, kas iegūtas no AER, darbināmu transportlīdzekļu iegādes veicināšanai.Atbalsts CNG, LNG, FCEV, ar biodegvielu, parafinizēto un sintētisko degvielu, kas iegūtas no AER, darbināmu transportlīdzekļu iegādei.Veikti grozījumi normatīvajos aktos.SMFM31.12.20203.
\nRīcības virziensAlternatīvo degvielu infrastruktūras izveide un attīstība.Nr.p.k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš(ar precizitāti līdz pusgadam)3.1.Izveidot ETL uzlādes infrastruktūru uz TEN-T ceļiem.Izveidots ETL uzlādes infrastruktūras tīkls.ETL uzlādes staciju skaits (līdz 31.12.2018. aptuveni 55 stacijas).SMEVKD31.12.20183.2.Izveidot ETL uzlādes infrastruktūru uz pārējiem ceļiem (TEN-T ceļus savienojošie reģionālie ceļi un pilsētas un apdzīvotas vietas).Izveidota ETL uzlādes infrastruktūra uz TEN-T ceļus savienojošiem reģionālajiem ceļiem un apdzīvotās vietās.ETL uzlādes staciju skaits (līdz 31.08.2020. aptuveni 95 stacijas).SMEVKD31.08.20203.3.Atbilstoši 1.1.sadaļas pētījuma rezultātiem izveidot CNG uzpildes infrastruktūru.Publiski pieejamas uzpildes stacijas pilsētu/piepilsētu aglomerācijās.CNG uzpildes staciju skaits (līdz 31.12.2020. aptuveni 5 stacijas).SMEM, LPS31.12.20203.4.Atbilstoši 1.1.sadaļas pētījuma rezultātiem izveidot uzpildes stacijas transportlīdzekļiem, kas darbināmi ar biodegvielu, parafinizēto un sintētisko degvielu, kas iegūtas no AER.Publiski pieejamas biodegvielu, parafinizēto un sintētisko degvielu uzpildes stacijas, ja 1.1.sadaļā minētais pētījums to paredz.Biodegvielu, parafinizēto un sintētisko degvielu uzpildes vietas (skaits atbilstoši 1.1.sadaļā minētajā pētījumā noteiktajam).SMEM, LPS31.12.2020.3.5.Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (autobusi), sniedzot lielāku atbalstu bezemisiju transportam (saskaņā ar Transporta attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam).Uzlabota sabiedriskā transporta infrastruktūra pilsētu teritorijās.Sešās Latvijas pilsētās palielinās pasažieru pieaugums videi draudzīgā sabiedriskajā transportā.SMVARAM, pašvaldības31.12.20233.6.Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā (sliežu transporta) infrastruktūru (saskaņā ar Transporta attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam).Uzlabota sabiedriskā transporta infrastruktūra pilsētu teritorijās.Trīs Latvijas pilsētās pasažieru pieaugums videi draudzīgā sabiedriskajā transportā.SMVARAM, pašvaldības31.12.20233.7.Veicināt alternatīvo degvielu transportlīdzekļu popularitāti.Pašvaldību informēšana par alternatīvo degvielu veicināšanas iespējām.Pašvaldību izvērtējums par piemērotākajiem alternatīvo degvielu veicināšanas risinājumiem un to īstenošana.Nozaru ministrijasLPS31.12.20203.8.Elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras uzstādīšanas veicināšana publisko ēku jaunos un renovētos stāvlaukumos (stāvvietās).Veicamās darbības:• Izstrādāti nosacījumi, lai Eiropas Savienības struktūrfondu vai citu finansējuma avotu ietvaros īstenotu atbalsta pasākumus;• Turpmākās rīcības nākamajā plānošanas periodā.Ieviesta uzlādes iespēja publiskos stāvlaukumos (stāvvietās) elektrotransportlīdzekļu dīkstāves laikā.Izveidotas uzlādes vietas pie publiskām ēkām jaunos un renovētos stāvlaukumos (stāvvietās).SMEMVARAM31.12.2020.3.9.Izvērtēt nosacījumus, kuros būtu lietderīgi ieviest uzlādes iespējas degvielas uzpildes stacijās.Veicamās darbības:• nosacījumu izstrāde un iesniegšana iekļaušanai TEL (2020. gads), atbilstošu Ministru kabineta noteikumu izstrādei.• Turpmākās rīcības nākamajā plānošanas periodā.\".Iespējams elektrotransportlīdzekļu lietotājiem degvielas uzpildes stacijās veikt uzlādi.2020. gada laikā SM izstrādās kritērijus pie kādiem varētu realizēt ātro vai vidēji ātro uzlādes iespēju ierīkošanu elektotransportlīdzekļiem degvielas uzpildes stacijās.EMSMVARAM31.12.2020.3.10.Noteiktas prasības ieviest uzlādes iespēju publiskos stāvlaukumos (stāvvietās) pie jaunām un renovētām ēkām.Veicamās darbības:• Izstrādāti nosacījumi, lai Eiropas Savienības struktūrfondu vai citu finansējuma avotu ietvaros īstenotu atbalsta pasākumus;• Turpmākās rīcības nākamajā plānošanas periodā.Iespējams elektrotransportlīdzekļu lietotājiem publiskos stāvlaukumos (stāvvietās) veikt uzlādi.Noteiktas prasības, kā nepieciešams nodrošināt uzlādes iespējas publiskos stāvlaukumos (stāvvietās) pie jaunām un renovētām ēkām.SMEMVARAM31.12.2020.4.
\nRīcības virziensSabiedrības informēšana4.1.Veidot sabiedrības izpratni par alternatīvo degvielu ieviešanas plānu Latvijā.Sabiedrībai tiek sniegta informācija par nepieciešamību samazināt klimata izmaiņas un alternatīvo degvielu transportlīdzekļu devums šī mērķa sasniegšanai.Publikāciju skaits par plānā paredzētajiem pasākumiem noteiktās tīmekļa vietnēs (SM, BIMAB, CSDD u.c.).SM, CSDDVARAM, EM, FMVisu periodu.4.2.Iesaistīt nevalstiskās organizācijas alternatīvo degvielu attīstības politikas plānošanā.Ieinteresēto pušu iesaiste politikas veidošanas procesā.Tikšanās pasākumu skaits.SM, EMVARAMVisu periodu.4.3.Vienotās informatīvās platformas izveide – pārejai uz videi draudzīgu transporta sistēmu (alternatīvās degvielas, atjaunojamās degvielas).Iedzīvotājiem sniegts atbalsts pārejai uz videi draudzīgiem transportlīdzekļiem.Izveidota vienotā informatīvā platforma.SMVARAMEM31.12.2020.4.4.Reģionu centros nodrošināta iespēja saņemt informatīvo atbalstu par pāreju uz videi draudzīgu transportu (līzings/kreditēšana/alternatīvo degvielu priekšrocības – bukleti, informatīvie centri, tiešās konsultācijas, informatīvās dienas, semināri).Iedzīvotājiem sniegts atbalsts pārejai uz videi draudzīgiem transportlīdzekļiem.Īstenoti informatīvie pasākumi Latvijas lielākajās pilsētās/reģionos.SMVARAMEM31.12.2020.5.
\nAutoparka atjaunošana/pārveide5.1.Noteiktas prasības publisko pakalpojumu jomā ar alternatīvām degvielām darbināmo transportlīdzekļu izmantošanas veicināšanai.Veicamās darbības:• izstrādāti nosacījumi, lai Eiropas Savienības struktūrfondu vai citu finansējuma avotu ietvaros īstenotu atbalsta pasākumus.• Turpmākās rīcības nākamajā plānošanas periodā.Priekšrocības elektrotransportlīdzekļu un dabasgāzes transportam pilsētu komunālajiem dienestiem.Dabasgāzes atbalstīšana pieļaujama tikai īstermiņā (atbalsts sniedzams ne ilgāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim), jo dabasgāze virzībā uz klimatneitralitāti varētu tikt izmantota tikai kā pārejas perioda degviela.Samazinātas emisijas pilsētu centros.SMEMVARAM31.12.2020.5.2.Noteiktas prasības, kas veicinātu komercpārvadājumos ar taksometru un vieglo automobili izmantot transportlīdzekļus, kas darbināmi ar alternatīvām degvielām.Veicamās darbības:• izstrādāti nosacījumi, lai Eiropas Savienības struktūrfondu vai citu finansējuma avotu ietvaros īstenotu atbalsta pasākumus.• Turpmākās rīcības nākamajā plānošanas periodā.Priekšrocības elektrotransportlīdzekļu un dabasgāzes transportam.
\nDabasgāzes atbalstīšana pieļaujama tikai īstermiņā (atbalsts sniedzams ne ilgāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim), jo dabasgāze virzībā uz klimatneitralitāti varētu tikt izmantota tikai kā pārejas perioda degviela.Samazinātas emisijas pilsētu centros.SMEMVARAM31.12.2020.5.3.Noteiktas prasības publisko pakalpojumu sektorā ar ierobežojumiem tādiem transportlīdzekļiem (autobusi pilsētas maršrutos, automašīnas pilsētās, piepilsētās), kuri izmanto fosilās degvielas.Veicamās darbības:• nosacījumu izstrāde un iesniegšana iekļaušanai TEL (2020. gads)• Turpmākās rīcības nākamajā plānošanas periodā.Priekšrocības elektrotransportlīdzekļiem.Samazinātas emisijas pilsētu centros un valsts kopējās emisijas.SMEMVARAM31.12.2020.5.4.Izvērtēt emisiju kontroles aprīkojuma (piemēram, dīzeļmotoru cietu daļiņu filtru esamību) pārbaudes iespējas (t.sk. apzināt jaunākos tehniskos risinājumus), kad izgatavotāja paredzētais emisiju kontroles aprīkojums ir bojāts vai tam apzināti veikti pārveidojumi, kuru rezultātā tiek ietekmēta emisiju kontroles aprīkojuma funkcionalitāte.Veicamās darbības:• Iekļaut prasības Ministru kabineta noteikumos par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem saistībā ar emisiju kontroles aprīkojuma pārbaudi, ņemot vērā izvērtējuma rezultātus.Nodrošināta videi nedraudzīgu transportlīdzekļu izmantošanas pakāpeniska pārtraukšana.Samazinātas autotransporta emisijas, nodrošināta vides mērķu izpilde.SMEMVARAM31.12.2020.5.5.No jauna reģistrētiem un pakāpeniski visiem transportlīdzekļiem ar dīzeļmotoriem un benzīna motoriem noteikts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes palielinājums (koeficients).Veicamās darbības:• Izvērtējums Nodokļu politikas pamatnostādnes 2021.–2025. gadam ietvaros 2020.gadā.• Turpmākās rīcības nākamajā plānošanas periodā.Palielināts nodokļa apmērs videi kaitīgiem transportlīdzekļiem.Ieviests princips – piesārņotājs maksā!SMFMVARAMEM31.12.2020.5.6.Atbalsts mazemisiju un nulles emisiju transportlīdzekļu skaita palielināšanai valsts pārvaldes iestādēs, sabiedriskajā transportā un/vai specifiskās saimniecisko darbību jomās ar augstu degvielas patēriņu.Veicamās darbības:• Veikts izvērtējums par iespējamiem finansējuma avotiem un veidiem (2020. gads)• Turpmākās rīcības nākamajā plānošanas periodā.Mazemisiju un nulles emisiju transportlīdzekļu iegādes veicināšana.Palielināts reģistrēto mazemisiju un nulles emisiju transportlīdzekļu skaits.VARAMSMEM31.12.2020.5.7.Veikt izvērtējumu par iespējamiem risinājumiem kā nodrošināt Akcīzes nodokļa atvieglojuma piemērošanu dabasgāzei, ko izmanto kā degvielu transportā, ja pievienots biometāna piejaukums.Veicamās darbības:• Izvērtējums Nodokļu politikas pamatnostādnes 2021.–2025. gadam ietvaros 2020.gadā.• Turpmākās rīcības nākamajā plānošanas periodā.Priekšrocības dabasgāzes transportlīdzekļu iegādeiPalielināts ar dabasgāzi darbināmu transportlīdzekļu skaits.FMSMEMVARAM31.12.2020.3.Teritoriālā perspektīvaAlternatīvo degvielu uzpildes staciju izveide aptver visu Latvijas teritoriju.
\nIespējamās elektrouzlādes, ūdeņraža, dabasgāzes un biodegvielas staciju vietas uzrādītas turpmākajos kartējumos. Kartējumi izveidoti atbilstoši nozaru izvērtējumiem par ekonomiski pamatotāko vietu staciju izveidei. ETL uzlādes staciju kartējums izstrādāts atbilstoši pētījumā \"Latvijas nacionālā elektrotransportlīdzekļu uzlādes tīkla izveidošanas analīze\" iekļautajiem uzlādes staciju vietu noteikšanas kritērijiem. Ūdeņraža uzpildes staciju kartējums izveidots atbilstoši Latvijas Ūdeņraža Asociācijas izvērtējumam par piemērotākajiem uzpildes staciju vietām, turpretī iespējamais CNG kartējums – atbilstoši AS \"Latvijas Gāze\" atzīmētajām piemērotajām vietā uzpildes staciju izveidei. Vienlaikus jānorāda, ka precīzu staciju skaita piemērotākajai vietas noteikšanai nepieciešami pētījumi, kas ir viens no šī plāna galvenajiem rīcības virzieniem.• Kartējums par potenciālo ETL infrastruktūras izveidi Latvijas teritorijāAttēls Nr.12 Potenciāli iespējamais Latvijas nacionālais ETL ātrās uzlādes tīkla ģeogrāfiskais izvietojums.
\nAvots: Pētījums \"Latvijas nacionālā elektrotransportlīdzekļu uzlādes tīkla izveidošanas analīze\"Attēlā lietotie apzīmējumi: piktogrammas dzeltenā krāsā – plānotās uzlādes stacijas uz TEN-T ceļiem; piktogrammas sarkanā krāsā – plānotās uzlādes stacijas uz TEN-T savienojošajiem ceļiem un reģionālās nozīmes attīstības centru teritorijās; piktogrammas pelēkā krāsā – jau uzbūvētās uzlādes stacijas.• Kartējums par esošo degvielas uzpildes staciju ģeogrāfisko izvietojumu, kurās var izvietot CNG uzpildes iekārtasAttēls Nr. 13 Esošo degvielas uzpildes staciju ģeogrāfiskais izvietojums, kurās var izvietot CNG uzpildes iekārtas. Avots: AS \"Latvijas Gāze\"• Kartējums par potenciālo ūdeņraža uzpildes staciju izveidi Latvijas teritorijā.Attēls Nr.14 Kartējums par ūdeņraža uzpildes staciju izveidi Latvijas teritorijā.
\nAvots: Latvijas Ūdeņraža Asociācija• Kartējums par biodegvielas potenciālo uzpildes staciju izveidi Latvijas teritorijā.Dati: LBBAAttēls Nr.15 Kartējums par biodegvielas potenciālo uzpildes staciju izveidi Latvijas teritorijā. Avots: Latvijas biodegvielu un bioenerģijas asociācija4. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetuPlāna ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu[1](euro)UzdevumsPasākumsBudžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukumsVidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējumsNepieciešamais papildu finansējumsPasākuma īstenošanas gads(ja pasākuma īstenošana ir terminēta)201720182019201820192020turpmākajā laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai(ja pasākuma īstenošana ir terminēta)turpmāk ik gadu(ja risinājuma (risinājuma varianta) izpilde nav terminēta) Finansējums plāna realizācijai kopā 2 005 6281 804 3051 450 4871 504 0001 056 000640 000 Tajā skaitā 17.
\nSatiksmes ministrija, t.sk. 0001 504 0001 056 000640 000 no valsts budžeta 0001 504 0001 056 000640 000 No ES fondiem 2 005 6281 804 3051 450 487000 Pašvaldību budžets 000000 1. uzdevums 1.1. Visaptverošs pētījums par alternatīvo degvielu ieviešanas scenārijiem autotransportā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un tā ietekmi uz Latvijas tautsaimniecībuSatiksmes ministrijas budžeta programma60.20.00\"Tehniskā palīdzība Eiropas transporta, telekomunikāciju un enerģijas infrastruktūras tīklu un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) apgūšanai (2014–2020):xxxlīdz 80 000*xx 31.12.2018.Pašvaldību budžetsxxxxxx 2.uzdevums 1.9. Izvērtējums par nepieciešamību un ekonomisko pamatojumu LNG uzpildes punktu izveidei ostās (TEN-T pamattīklā)Satiksmes ministrijas budžeta programma60.20.00\"Tehniskā palīdzība Eiropas transporta, telekomunikāciju un enerģijas infrastruktūras tīklu un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) apgūšanai (2014–2020):xxxlīdz 30 000*xx 31.12.2018.Pašvaldību budžetsxxxxxx 3.uzdevums 1.10.
\nPētījums par pieprasījumu un izmaksu samērīgumu krasta elektropadevei kuģiem ostās salīdzinājumā ar ieguvumiem vides jomā, ņemot vērā sākotnējo izvērtējumu Plāna ietvarosSatiksmes ministrijas budžeta programma60.20.00\"Tehniskā palīdzība Eiropas transporta, telekomunikāciju un enerģijas infrastruktūras tīklu un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) apgūšanai (2014–2020):xxxlīdz 30 000*xx 31.12.2018.Pašvaldību budžetsxxxxxx 4.uzdevums 3.1. ETL uzlādes infrastruktūras izveide uz TEN-T ceļiem;3.2. ETL uzlādes infrastruktūras izveide uz pārējiem ceļiem (TEN-T ceļus savienojošie reģionālie ceļi un pilsētas un apdzīvotas vietas)Satiksmes ministrijas budžeta programmaProgramma – 62.00.00 Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu un pasākumu īstenošana; apakšprogramma –62.12.00 Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētie elektrotransportlīdzekļu (ETL) infrastruktūras projekti (2014– 2020)2 005 6281 804 305**1 450 487**xxx 31.12.2020.Pašvaldību budžetsxxxxxx 5.uzdevums 4.1.
\nETL iegādes veicināšanaSatiksmes ministrijas budžeta programmaJaunā valsts budžeta programma (valsts budžets)xxx1 504 0001 056 000640 000 31.12.2020.Pašvaldību budžetsxxxxxx 6.uzdevums 3.5. Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (autobusi), sniedzot lielāku atbalstu bezemisiju transportam (saskaņā ar Transporta attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam).Kohēzijas fonds***xxxxxx 31.12.2023.Valsts pamatbudžets***17. Satiksmes ministrijaxxxxxx Pašvaldību budžets***xxxxxx 7.uzdevums 3.6. Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā (sliežu transporta) infrastruktūru (saskaņā ar Transporta attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam)98.Kohēzijas fonds****xxxxxx 31.12.2023.Valsts pamatbudžets****17.
\nSatiksmes ministrijaxxxxxx Pašvaldību budžets****xxxxxx * Projekta pieteikums 2016.gada beigās iesniegts Tehniskās palīdzības Eiropas transporta, telekomunikāciju un enerģijas infrastruktūras tīklu un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) (2014–2020) finansējuma apgūšanai. Ja projekts šogad tiks apstiprināts, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiks pieprasīti no 74.resora \"Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums\" 80.00.00 programmas \"Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai\".** Papildu līdzekļi 3.1.pasākumam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiks pieprasīti no 74.resora \"Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums\" 80.00.00 programmas \"Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai\":2018.gadā – 181 095 euro;2019.gadā – 925 033 euro;2020.gadā – 1 956 757 euro.*** Pēc darbības programmas \"Izaugsme un nodarbinātība\" 4.5.1.specifiskā atbalsta mērķa \"Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru\" 4.5.1.2. pasākuma \"Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (autobusi)\" projektu apstiprināšanas attiecīgajā gadā projektu īstenošanai nepieciešamie valsts budžeta līdzekļi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiks pieprasīti no 74.resora \"Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums\" 80.00.00 programmas \"Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.Nepieciešamais finansējums: no Kohēzijas fonda:2017.gadā – 2 498 612 euro;2018.gadā – 8 351 285 euro;2019.gadā – 1 473 278 euro;2020.gadā – 193 593 euro;No valsts pamatbudžeta:2017.gadā – 60 000 euro;2018.gadā – 87 301 euro;2019.gadā – 43 332 euro;No pašvaldību budžeta:2017.gadā – 180 000 euro;2018.gadā – 284 834 euro;2019.gadā – 147 064 euro.**** Pēc darbības programmas Darbības programmas \"Izaugsme un nodarbinātība\" 4.5.1.specifiskā atbalsta mērķa \"Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru\" 4.5.1.1.pasākuma \"Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transporta)\" īstenošanas noteikumi\" projektu apstiprināšanas attiecīgajā gadā projektu īstenošanai nepieciešamie valsts budžeta līdzekļi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiks pieprasīti no 74.resora \"Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums\" 80.00.00 programmas \"Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.Nepieciešamais finansējums: no Kohēzijas fonda:2017.gadā – 6 977 547euro;2018.gadā – 21 638 260 euro;2019.gadā – 19 455 193 euro;2020.gadā – 12 216 000 euro;2021.gadā – 12 216 000 euro;2022.gadā – 12 216 000 euro;2023.gadā – 11 281 000 euro;No valsts pamatbudžeta:2017.gadā – 27 972 euro;No pašvaldību budžeta:2017.gadā – 83 917 euro.Iesaistītajām institūcijām plānā paredzēto pasākumu īstenošanu 2017.gadā nodrošināt tām piešķirto līdzekļu ietvaros, tai skaitā, izmantojot Eiropas Savienības vai citus starptautiskos finanšu instrumentus.
\nJautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plāna īstenošanai 2018. un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta \"Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam\" un likumprojekta \"Par valsts budžetu 2018.gadam\" sagatavošanas procesā, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas.1 CSDD statistika2 UNFCCC-United Nations Framework Convention on Climate Change (Apvienoto Nāciju Vispārējā Konvencija par klimata pārmaiņām)3 Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 13.decembra direktīva 1999/94/EK attiecībā uz patērētājiem domātas informācijas pieejamību par degvielas ekonomiju un CO2 emisijām saistībā ar jaunu vieglo automobiļu tirdzniecību4 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 25.novembra Regula (EK) Nr. 1222/2009 par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un citiem būtiskiem parametriem5 Informācijas avots: Eurostat.6 Prognozes saskaņā ar pašreizējām tendencēm un pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem – \"ES References scenārijs 2013\" (EU Reference scenario 2013), bet arī dažas papildu politikas, piemēram Clean Power for Transport Package.
\nDetalizēts apraksts par \"ES References scenāriju\" ir pieejams: http://ec.europa.eu/transport/media/publications/doc/trends-to-2050-update-2013.pdf7State of the Art on Alternative Fuels Transport Systems in the European Union. Final Report, European Commission, 20158 Avots: Reference+scenario, PRIMES-TREMOVE model, E3M-Lab (ICCS/NTUA).9 Avots: Reference+scenario, PRIMES-TREMOVE model, E3M-Lab (ICCS/NTUA).10State of the Art on Alternative Fuels Transport Systems in the European Union. Final Report, European Commission, 201511Turpat12Turpat13State of the Art on Alternative Fuels Transport Systems in the European Union. Final Report, European Commission, 201514State of the Art on Alternative Fuels Transport Systems in the European Union.
\nFinal Report, European Commission, 201515Turpat16 COM (2016) 677 final17Turpat18 Avots: EVKD19State of the Art on Alternative Fuels Transport Systems in the European Union. Final Report, European Commission, 201520 EVKD aprēķini21State of the Art on Alternative Fuels Transport Systems in the European Union. Final Report, European Commission, 201522Elektromobilitātes attīstības plāns 2014.–2016.gadam23Clean Transport – Support to the Member States for the Implementation of the Directive on Deployment of Alternative Fuels Infrastructure24State of the Art on Alternative Fuels Transport Systems in the European Union. Final Report, European Commission, 201525 Informācija par CNG transportlīdzekļu modeļiem https://www.ngva.eu/downloads/Brochures_reports/2016-06_NGVA_Vehicle_Catalogue-vF.pdf26State of the Art on Alternative Fuels Transport Systems in the European Union.
\nFinal Report, European Commission, 201527Turpat28Clean Transport – Support to the Member States for the Implementation of the Directive on Deployment of Alternative Fuels Infrastructure29Clean Transport – Support to the Member States for the Implementation of the Directive on Deployment of Alternative Fuels Infrastructure30State of the Art on Alternative Fuels Transport Systems in the European Union. Final Report, European Commission, 201531 Avots: SIA \"Hygen\"32 Latvijā, piemēram, saskaņā ar likuma \"Par akcīzes nodokli\" 15.1pantā noteiktais nodokļa aprēķins dabasgāzei pēc noteiktām likmēm:1) dabasgāzei (ja izmanto par kurināmo), par 1000 m3 – 17,07 EUR;2) dabasgāzei (ja izmanto par degvielu), par 1000 m3 – 99,6EUR3) dabasgāzei (ja izmanto pa kurināmo rūpnieciskās ražošanas procesos), par 1000m3 – 5,65EUR.33 Avots: SIA \"Hygen\"34Turpat35Turpat36 http://ec.europa.eu/transport/modes/maritime/studies/doc/2015-12-lng-lot3.pdf37 DNV-Gl 2015.gada dati38 http://europa.eu/rapid/press-release_IP-15-5689_en.htm39 http://europa.eu/rapid/press-release_IP-16-923_en.htm40 http://www.kaasuyhdistys.fi/sites/default/files/pdf/esitykset/20150423_kevatkokous/M%C3%A4kil%C3%A4.pdf41 SIGTTO - Society of International Gas Tanker & Terminal Operators42 ISGOTT - Society of International Gas Tanker & Terminal Operators43 ESD - Emergency Shut Down (ārkārtas izslēgšana/ procesu apturēšana)44State of the Art on Alternative Fuels Transport Systems in the European Union.
\nFinal Report, European Commission, 201545Turpat46Turpat47 State of the Art on Alternative Fuels Transport Systems in the European Union. Final Report, European Commission, 201548Turpat49 Pētījums par ūdeņraža transporta degvielas uzpildes infrastruktūras ieviešanu Rīgas reģionā50Turpat51State of the Art on Alternative Fuels Transport Systems in the European Union. Final Report, European Commission, 201552 Avots: Latvijas Ūdeņraža Asociācija53 Avots: Latvijas Ūdeņraža Asociācija54Turpat55State of the Art on Alternative Fuels Transport Systems in the European Union. Final Report, European Commission, 201556Turpat57Turpat58 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK59 Avots: EurObserv'ER, Biofuels Barometer, 201660 Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 9.septembra Direktīva ES) 2015/1513, ar kuru groza Direktīvu 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti, un Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu61State of the Art on Alternative Fuels Transport Systems in the European Union.
\nFinal Report, European Commission, 201562Turpat63 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 22.oktobra Direktīva 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu64 Pētījums par ūdeņraža transporta degvielas uzpildes infrastruktūras ieviešanu Rīgas reģionā65 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 22.oktobra Direktīva 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu66State of the Art on Alternative Fuels Transport Systems in the European Union. Final Report, European Commission, 201567 Avots: EMSA pasūtītais 2012.gada pētījums par biodegvielu potenciālu jūras transportā, \"Potential of biofuels for shipping\"]68State of the Art on Alternative Fuels Transport Systems in the European Union.
\nFinal Report, European Commission, 201569Turpat70 https://www.ngva.eu/natural-gas-vehicles-offer-large-opportunity-for-rapid-reduction-of-ghg-emissions-within-upcoming-strategy-on-decarbonisation-of-transport71 Centrālā statistikas pārvalde http://www.csb.gov.lv/notikumi/atjaunigo-energoresursu-paterins-pedejos-desmit-gados-pieaudzis-par-62-44049.html72 Pētījums par ūdeņraža transporta degvielas uzpildes infrastruktūras ieviešanu Rīgas reģionā73 Ministru kabineta 2015.gada 3.novembra noteikumu Nr.637 \"Darbības programmas \"Izaugsme un nodarbinātība\" 4.4.1.specifiskā atbalsta mērķa \"Attīstīt ETL uzlādes infrastruktūru Latvijā\" īstenošanas noteikumi\" sākotnēji noteiktais mērķa rādītājs par uzstādīto staciju skaitu.
\nSasniedzamais staciju skaits plānā tiek noteikts šāds: 150 stacijas.74 Uz TEN-T ceļiem attālums starp uzlādes stacijām – 30 km (+/- 10 km); Uz TEN-T ceļu savienojošajiem reģionālajiem ceļiem attālums starp stacijām – 50 km (+/- 10 km)75 Priekšlikumi Zemgales plānošanas reģiona pašvaldībām iespējamam inovatīvam publiskā pakalpojuma piedāvājumam –elektromobiļu uzlādes punktu izveidei http://www.zrea.lv/upload/attach/33%20PRIEKSLIKUMI%20E_MOBILITATEI%20ZEMGALE_30jun2014.pdf76 Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs skds. Informētība un attieksme pret elektrotransportu. Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti. 2016. gada marts http://emobilitate.lv/wp-content/uploads/2016/04/SKDS-aptaujas-atskaite.pdf77 Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2016.–2020.gadam78Turpat79 Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2016.–2020.gadam80 Avots: Rīgas Tehniskās universitāte81 Avots: Latvijas Biogāzes asociācija82 Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2016.–2020.gadam83 Ekonomikas ministrijas Informatīvais ziņojums par situāciju biodegvielu ražošanas nozarē84Turpat85 Avots: http://www.neste.lv/lv/content/neste-pro-diesel86 Avots: http://www.neste.lv/lv/content/neste-dus-saraksts-prod87 Latvia’s National Inventory Report 1990-201488 http://www.acea.be/statistics/tag/category/key-figures)89 CSDD statistika90Turpat91 CSDD statistika92 http://mvd.riga.lv/uploads/videgaiss/dok/R%C4%ABc%C4%ABbas%20programmas%20izpilde%202014.pdf93 Avots: Latvijas Ūdeņraža Asociācija94 Elektromobilitātes attīstības plāns 2014.–2016.gadam95 Elektromobilitātes rokasgrāmata pašvaldībām96 http://rop.lv/lv/par-ostu/statistika.html#597 http://www.portofventspils.lv/lv/par-ostu/osta-skaitlos98 Pēc darbības programmas \"Izaugsme un nodarbinātība\" 4.5.1.specifiskā atbalsta mērķa \"Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru\" 4.5.1.1.pasākuma \"Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transporta)\" projektu apstiprināšanas attiecīgajā gadā projektu īstenošanai nepieciešamie valsts budžeta līdzekļi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiks pieprasīti no 74.resora \"Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums\" 80.00.00 programmas \"Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.[1] Tabulā iekļauti pasākumi, kuriem tiek plānots prioritāri piešķirt finansējumu no valsts vai pašvaldību budžeta, nevis alternatīva x finansējuma avota (OCTA līdzekļi).
\nSatiksmes ministrs Uldis Augulis