{"html": "

šā pielikuma 5.1. apakšpunktā minētajā ziņojumā nav pieejama vajadzīgā informācija.

\n
6.Faktisko vērtību vietā mežsaimniecības biomasas audzēšanas un izstrādes radīto emisiju prognozēšanai var izmantot audzēšanas un izstrādes emisiju vidējās vērtības, kas aprēķinātas ģeogrāfiskiem apgabaliem valsts līmenī.
\n
7.Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu esca, ko rada oglekļa uzkrāšanās augsnē, izmantojot uzlabotas lauksaimniecības metodes (piemēram, pāreju uz mazāku augsnes apstrādi vai atteikšanos no tās), uzlaboti kultūraugi un uzlabota augseka, virsaugu izmantošana, tai skaitā kultūraugu pēcpļaujas atlikumu apsaimniekošana, un organisko augsnes ielabotāju (piemēram, komposta un kūtsmēslu fermentācijas digestāta) izmantošana, ņem vērā tikai tad, ja nav riska, ka tai būs negatīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Vienlaikus ir jābūt pieejamiem pārliecinošiem un verificējamiem pierādījumiem, ka oglekļa koncentrācija augsnē ir palielinājusies vai ka ir paredzams, ka tā būs palielinājusies laikposmā, kurā attiecīgās izejvielas audzētas, ņemot vērā emisijas, kas rodas, ja šāda prakse noved pie plašākas mēslošanas līdzekļu un herbicīdu izmantošanas.
\n
8.Šā pielikuma 7. punktā minētie pierādījumi var būt augsnes oglekļa mērījumi, piemēram, pirmais mērījums pirms audzēšanas un turpmākie mērījumi regulāros intervālos ik pēc vairākiem gadiem. Šādā gadījumā, pirms ir pieejams otrais mērījums, augsnes oglekļa pieaugumu aplēš, pamatojoties uz reprezentatīviem eksperimentiem vai augsnes modeļiem, bet, sākot ar otro mērījumu un pēc tam mērījumi ir pamats, pēc kura nosaka, vai ir vērojams augsnes oglekļa pieaugums un kāds ir tā apjoms.
\n
9.Šā pielikuma 7. punktā minētās uzlabotās lauksaimniecības metodes var būt šādas:
\n

9.1. pāreja uz augsnes apstrādes samazināšanu vai atteikšanās no tās;

\n

9.2. uzlabota augseka;

\n

9.3. virsaugu izmantošana, ieskaitot kultūraugu pēcpļaujas atlikumu apsaimniekošanu;

\n

9.4. organisko augsnes ielabotāju (piemēram, komposts, kūtsmēslu fermentācijas digestāts) izmantošana.

\n
10.Zemes izmantošanas maiņas ietekmē notiekošo oglekļa koncentrācijas izmaiņu radītās gada siltumnīcefekta gāzu emisijas el aprēķina, kopējās emisijas sadalot vienādās daļās 20 gadu ilgā laikposmā, ņemot vērā šādus nosacījumus:
\n

10.1. siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu aprēķina, izmantojot šādu formulu: , kur el - zemes izmantošanas maiņas ietekmē notiekošo oglekļa uzkrājuma izmaiņu radītās gada siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas izteiktas kā oglekļa dioksīda ekvivalenta masa (grami) uz biomasas kurināmā vai biomasas degvielas enerģijas vienību (megadžouli), ņemot vērā, ka zemes izmantojuma veidi \"aramzeme\", kam tiek piemērota Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes apstiprinātā definīcija, un \"ilggadīgie stādījumi\", kas ir daudzgadīgi kultūraugi, kuru stumbrs parasti netiek katru gadu novākts (piemēram, īscirtmeta atvasāji un eļļas palmas), tiek uzskatīti par vienu zemes izmantojuma veidu;

\n

CSR - ar atsauces zemes izmantojumu saistītais oglekļa uzkrājums vienā platības vienībā, kas izteikts kā oglekļa masa (tonnas) vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju. Atsauces zemes izmantojums ir zemes izmantojums vai nu 2008. gada janvārī, vai 20 gadus pirms izejvielu ieguves (izmanto vēlāko datumu);

\n

CSA - ar faktisko zemes izmantojumu saistītais oglekļa uzkrājums vienā platības vienībā, kas izteikts kā oglekļa masa (tonnas) vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju. Ja ogleklis uzkrājas ilgāk par vienu gadu, CSA piešķirto vērtību aprēķina pēc oglekļa uzkrājuma vienā platības vienībā pēc 20 gadiem vai tad, kad kultūraugi sasnieguši gatavību, atkarībā no tā, kurš nosacījums īstenojas agrāk;

\n

3,664 - dalījums, kas iegūts, dalot CO2 molekulmasu (44,010 g/mol) ar oglekļa molekulmasu (12,011 g/mol);

\n

P - kultūraugu ražība, kas izteikta kā biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā enerģija uz platības vienību gadā; eB - bonuss 29 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu biomasas kurināmā vai biomasas degvielas (g CO2 ekv./MJ), ja biomasu iegūst no atjaunotas degradētās zemes;

\n

10.2. bonusu eB 29 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu biomasas kurināmā vai biomasas degvielas (g CO2 ekv./MJ) piešķir, ja ir pierādījumi, ka attiecīgā zeme atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

\n

10.2.1. tā 2008. gada janvārī nav izmantota lauksaimniecības vai jebkādām citām darbībām;

\n

10.2.2. tā ir stipri degradēta zeme, t. i., zeme, kas vai nu ir ilgi bijusi sāļaina, vai kurā ir īpaši maz organisko vielu un kas ir spēcīgi erodēta, tostarp zeme, kas agrāk izmantota lauksaimniecībā;

\n

10.3. bonusu eB 29 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu piemēro līdz 20 gadu periodam no datuma, kad zemi pārvērš par lauksaimniecības zemi, ja vien augsnē ir nodrošināts regulārs oglekļa uzkrājuma pieaugums, kā arī šā pielikuma 9.2.2. apakšpunktā minētajā zemē panākta ievērojama erozijas samazināšanās;

\n

10.4. oglekļa koncentrācijas izmaiņu zemē aprēķināšanas pamatā ir Eiropas Komisijas 2010. gada 10. jūnija Lēmums Nr.

\n

2010/335/ES par pamatnostādnēm, kā aprēķināt oglekļa krāju zemē Direktīvas 2009/28/EK V pielikuma piemērošanas vajadzībām.

\n
11.Pārstrādes siltumnīcefekta gāzu emisiju ep apjomā ietver emisijas no pašas pārstrādes, emisijas no atkritumiem un noplūdēm, pārstrādē izmantoto ķīmisko vielu vai produktu ražošanas radītās emisijas, kā arī oglekļa dioksīda emisijas, kuras atbilst fosilo ievadīto produktu oglekļa saturam, neatkarīgi no tā, vai tas procesa laikā faktiski sadeg vai nē, un, ja nepieciešams, ietver emisijas no starpproduktu un materiālu žāvēšanas.
\n
12.Aprēķinot tādas elektroenerģijas patēriņu, kas ir saražota tādās elektroenerģijas iekārtās, kurās netiek izmantota gāzveida vai cietā agregātstāvoklī esoša biomasa, pieņem, ka minētās elektroenerģijas ražošanas un realizācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte ir vienāda ar elektroenerģijas ražošanas un realizācijas emisiju vidējo intensitāti konkrētajā reģionā, bet, ja elektroenerģijas ražošanas iekārta nav pieslēgta elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmai, tad minētajā elektroenerģijas ražošanas iekārtā saražotā elektroenerģijas daudzuma aprēķinam var izmantot vidējo atsevišķas elektroenerģijas ražošanas iekārtas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti.
\n
13.Transportēšanas un realizācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju etd apjomā tiek iekļautas izejvielu un pusfabrikātu transportēšanas un gatavo izstrādājumu uzglabāšanas un realizācijas emisijas, neietverot transportēšanas un realizācijas emisijas, kuras jāņem vērā saskaņā ar šā pielikuma 4. un 5. punktu.
\n
14.Izmantotā biomasas kurināmā vai biomasas degvielas oglekļa dioksīda emisijas eu ir nulle.
\n

Vienvērtīgā slāpekļa oksīda (N2O) un metāna (CH4) emisijas no izmantotās biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā jāietver eu koeficientā.

\n
15.Oglekļa dioksīda uztveršanas un ģeoloģiskās uzglabāšanas radītais emisiju ietaupījums eccs, kas netiek ņemts vērā pārstrādes siltumnīcefekta gāzu emisiju eccs apjomā, ir tikai ar oglekļa dioksīda uztveršanu un uzglabāšanu novērsto emisiju apjoms, kas tieši saistīts ar biomasas kurināmā vai biomasas degvielas ieguvi, transportēšanu, pārstrādi un realizāciju, ja to uzglabā atbilstoši normatīvajiem aktiem par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu.
\n
16.Oglekļa dioksīda uztveršanas un aizstāšanas radītais emisiju ietaupījums eccr ir tieši saistīts ar tā biomasas kurināmā vai biomasas degvielas ražošanu, kas šīs emisijas rada, un ir tikai tās emisijas, kas novērstas, uztverot tādu oglekļa dioksīda apjomu, kurā oglekļa avots ir biomasa un ko izmanto, lai komerciālo produktu un pakalpojumu ražošanā līdz 2035. gada 31. decembrim (ieskaitot) aizstātu fosilās izcelsmes degvielas vai kurināmā radīto oglekļa dioksīda emisiju apjomu.
\n
17.Ja koģenerācijas iekārtā, kas nodrošina siltumenerģiju un/vai elektroenerģiju biomasas kurināmā vai biomasas degvielas ražošanas procesā, attiecībā uz kuru tiek aprēķinātas emisijas, tiek saražots elektroenerģijas un/vai lietderīgās siltumenerģijas daudzums lielākā apjomā, nekā nepieciešams kurināmā vai degvielas ražošanas procesā, tad siltumnīcefekta gāzu emisijas sadala starp elektroenerģiju un lietderīgo siltumenerģiju saskaņā ar siltumenerģijas temperatūru, kas atspoguļo siltumenerģijas lietderīgumu (lietderību).
\n

Lietderīgās siltumenerģijas daļu iegūst, tās enerģijas saturu reizinot ar Karno cikla lietderības koeficientu Ch, ko aprēķina, ņemot vērā šādus nosacījumus:

\n

17.1. Karno cikla lietderības koeficientu Ch aprēķina, izmantojot šādu formulu:

\n

Ch = Th - To , kur Th Th - temperatūra, ko mēra kā lietderīgās siltumenerģijas absolūto temperatūru (kelvinos) punktā, kur to piegādā;

\n

To - apkārtējās vides temperatūra, kas noteikta kā 273,15 kelvini (0 grādi Celsija);

\n

17.2. ja siltumenerģija tiek eksportēta ēku siltumapgādei temperatūrā, kas ir zemāka par 150 grādiem Celsija (423,15 kelvini), Karno cikla lietderības koeficientu Ch alternatīvi var definēt šādi:

\n

Ch - Karno cikla lietderības koeficients siltumenerģijai pie 150 grādiem Celsija (423,15 kelvini) ir 0,3546;

\n

17.3. aprēķina vajadzībām izmanto faktisko lietderību, kas definēta kā gadā attiecīgi saražotā mehāniskā enerģija, elektroenerģija un siltumenerģija, dalīta ar gada enerģijas ielaidi.

\n
18.Ja biomasas kurināmā vai biomasas degvielas ražošanas procesā iegūst gan kurināmo, gan degvielu (kurai saskaņā ar šiem noteikumiem aprēķina siltumnīcefekta gāzu emisijas), gan vienu vai vairākus citus produktus vai blakusproduktus, tad kurināmā vai degvielas, vai to starpproduktu un blakusproduktu siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu sadala proporcionāli to enerģijas saturam, izmantojot zemākās siltumspējas vērtības, ja blakusprodukti nav elektroenerģija un siltumenerģija.
\n

Lietderīgajai siltumenerģijai vai elektroenerģijai, kas saražota lielākā apjomā, nekā nepieciešams kurināmā vai degvielas ražošanas procesā, siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte ir tāda pati kā siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte siltumenerģijai vai elektroenerģijai, ko piegādā biomasas kurināmā vai biomasas degvielas ražošanas procesam, un to nosaka, aprēķinot siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti visiem ievadītajiem produktiem (ieskaitot izejvielas) un visām siltumnīcefekta gāzu emisijām, tai skaitā metāna (CH4) un vienvērtīgā slāpekļa oksīda (N2O) emisijām, kas tiek ievadītas vai tiek radītas koģenerācijas iekārtā, katlā vai citās ierīcēs, kas piegādā siltumenerģiju vai elektroenerģiju biomasas kurināmā vai biomasas degvielas ražošanas procesam.

\n

Attiecībā uz elektroenerģiju un siltumenerģiju, kas tiek ražota koģenerācijas iekārtās, siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinus veic saskaņā ar šā pielikuma 17. punktu.

\n
19.Šā pielikuma 18. punktā minēto aprēķinu veic, ņemot vērā šādus nosacījumus:
\n

19.1. siltumnīcefekta gāzu emisijas tiek sadalītas, izmantojot šādu formulu:

\n

E = eec + el + esca + ep daļa + etd daļa + eccs daļa + eccr daļa, kur eec - izejvielu ieguves vai audzēšanas emisijas; el - gada emisijas, kas rodas, zemes izmantojuma maiņas ietekmē mainoties oglekļa uzkrājumam; esca - emisiju ietaupījums no oglekļa uzkrāšanās augsnē, pateicoties uzlabotām lauksaimniecības metodēm; ep daļa - pārstrādes emisiju daļa, kas rodas līdz blakusprodukta ražošanas procesa posmam (to ieskaitot); etd daļa - transportēšanas un realizācijas emisiju daļa, kas rodas līdz blakusprodukta ražošanas procesa posmam (to ieskaitot); eccs daļa - emisiju ietaupījuma daļa, ko nodrošina oglekļa dioksīda uztveršana un ģeoloģiskā uzglabāšana un kas rodas līdz blakusprodukta ražošanas procesa posmam (to ieskaitot); eccr daļa - emisiju ietaupījuma daļa, ko nodrošina oglekļa dioksīda uztveršana un aizstāšana un kas rodas līdz blakusprodukta ražošanas procesa posmam (to ieskaitot);

\n

19.2. ja blakusproduktiem emisijas vērtība ir piešķirta kādā no iepriekšējiem aprites cikla posmiem, tad minēto emisijas apjomu kopsummas vietā aprēķinam izmanto to emisiju apjomu daļu, kas kurināmā vai degvielas starpproduktam piešķirta pēdējā šādā posmā;

\n

19.3. biogāzes un biometāna gadījumā šajā aprēķinā ņem vērā visus blakusproduktus, uz kuriem neattiecas šā pielikuma 18. punkts;

\n

19.4. pieņem, ka blakusproduktiem ar negatīvu enerģijas saturu enerģijas saturs ir vienāds ar nulli;

\n

19.5. pieņem, ka atkritumiem un atlikumiem, ieskaitot visus atkritumus un atlikumus, kas iekļauti Transporta enerģijas likuma pielikumā, neatkarīgi no tā, vai tos pirms pārveidošanas galaproduktā pārstrādā starpproduktos, aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz šo materiālu savākšanai ir vienādas ar nulli;

\n

19.6. ja biomasas kurināmo vai biomasas degvielu ražo naftas rafinēšanas iekārtās, kur pārstrādes iekārtas nav apvienotas ar parastajiem katliem vai koģenerācijas iekārtām, kuras nodrošina siltumenerģiju un/vai elektroenerģiju pārstrādes iekārtām, tad vieta, kur veic analīzi šā pielikuma 18. punktā minētajam aprēķinam, ir rafinēšanas iekārta.

\n

II. Biomasas kurināmā siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķina metode 20. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu no biomasas kurināmā vai biomasas degvielas aprēķina, izmantojot šādu formulu: , kur EF(t) - kopējās emisijas, ko rada transportā izmantotās fosilās degvielas komparators;

\n

EB - biomasas degvielas, tai skaitā biogāzes, ko izmanto par transporta enerģiju, kopējās emisijas.

\n
21.Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu, ko nodrošina siltumenerģijas, dzesēšanai nepieciešamās enerģijas un elektroenerģijas ražošana no biomasas kurināmā, aprēķina, izmantojot šādu formulu: , kur ECB(h&c&el) - siltumenerģijas, dzesēšanai nepieciešamās enerģijas vai elektroenerģijas ražošanas kopējās emisijas;
\n

ECF(h&c&el) - siltumenerģijas, dzesēšanai nepieciešamās enerģijas vai elektroenerģijas ražošanas fosilā komparatora kopējās emisijas.

\n
22.Šā pielikuma aprēķina vajadzībām:
\n

22.1. elektroenerģijas ražošanai izmantotā biomasas kurināmā fosilā kurināmā komparatora ECF(el) vērtība ir 183 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu elektroenerģijas (g CO2 ekv./MJ) vai 212 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu elektroenerģijas (g CO2 ekv./MJ) tālākajos reģionos, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā;

\n

22.2. lietderīgās siltumenerģijas, kā arī siltumenerģijas un dzesēšanai nepieciešamās enerģijas ražošanai izmantotā biomasas kurināmā fosilā kurināmā komparatora ECF(h&c) vērtība ir 80 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu siltumenerģijas (g CO2 ekv./MJ);

\n

22.3. lietderīgās siltumenerģijas ražošanai izmantotā biomasas kurināmā, attiecībā uz kuru var pierādīt ogļu tiešu fizisku aizstāšanu, fosilā kurināmā komparatora ECF(h&c) vērtība ir 124 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu siltumenerģijas (g CO2 ekv./MJ);

\n

22.4. biomasas degvielai, ko izmanto kā transporta enerģiju, fosilās degvielas komparatora EF(t) vērtība ir 94 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu biomasas degvielas enerģijas (g CO2 ekv./MJ).

\n

III.

\n

Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma tipiskās vērtības un standartvērtības biomasas kurināmajam vai biomasas degvielām, ja tās ražotas, zemes izmantošanas maiņai neradot oglekļa neto emisijas biodegvielām 23. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma tipiskās vērtības un standartvērtības šķeldai:

\n

Biomasas kurināmā/degvielas ražošanas sistēma Transportēšanas attālums Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums - tipiskā vērtība Siltumnīcefekta gāzu emisiju noklusējuma ietaupījums siltumenerģija elektroenerģija siltumenerģija elektroenerģija Šķelda no mežsaimniecības atlikumiem 1 līdz 500 km 93 % 89 % 91 % 87 % 500 līdz 2 500 km 89 % 84 % 87 % 81 % 2 500 līdz 10 000 km 82 % 73 % 78 % 67 % vairāk nekā 10 000 km 67 % 51 % 60 % 41 % Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (eikalipts) 2 500 līdz 10 000 km 77 % 65 % 73 % 60 % Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu) 1 līdz 500 km 89 % 83 % 87 % 81 % 500 līdz 2 500 km 85 % 78 % 84 % 76 % 2 500 līdz 10 000 km 78 % 67 % 74 % 62 % vairāk nekā 10 000 km 63 % 45 % 57 % 35 % Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu) 1 līdz 500 km 91 % 87 % 90 % 85 % 500 līdz 2 500 km 88 % 82 % 86 % 79 % 2 500 līdz 10 000 km 80 % 70 % 77 % 65 % vairāk nekā 10 000 km 65 % 48 % 59 % 39 % Šķelda no stumbra koksnes 1 līdz 500 km 93 % 89 % 92 % 88 % 500 līdz 2 500 km 90 % 85 % 88 % 82 % 2 500 līdz 10 000 km 82 % 73 % 79 % 68 % vairāk nekā 10 000 km 67 % 51 % 61 % 42 % Šķelda no rūpniecības atlikumiem 1 līdz 500 km 94 % 92 % 93 % 90 % 500 līdz 2 500 km 91 % 87 % 90 % 85 % 2 500 līdz 10 000 km 83 % 75 % 80 % 71 % vairāk nekā 10 000 km 69 % 54 % 63 % 44 % 24. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma tipiskās vērtības un standartvērtības koksnes granulām vai koksnes briketēm:

\n

Biomasas kurināmā/degvielas ražošanas sistēma1 Transportēšanas attālums Siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskais ietaupījums Siltumnīcefekta gāzu emisiju noklusējuma ietaupījums siltumenerģija elektroenerģija siltumenerģija elektroenerģija Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem 1. gad.

\n

1 līdz 500 km 58 % 37 % 49 % 24 % 500 līdz 2 500 km 58 % 37 % 49 % 25 % 2 500 līdz 10 000 km 55 % 34 % 47 % 21 % vairāk nekā 10 000 km 50 % 26 % 40 % 11 % 2.a gad.

\n

1 līdz 500 km 77 % 66 % 72 % 59 % 500 līdz 2 500 km 77 % 66 % 72 % 59 % 2 500 līdz 10 000 km 75 % 62 % 70 % 55 % vairāk nekā 10 000 km 69 % 54 % 63 % 45 % 3.a gad.

\n

1 līdz 500 km 92 % 88 % 90 % 85 % 500 līdz 2 500 km 92 % 88 % 90 % 86 % 2 500 līdz 10 000 km 90 % 85 % 88 % 81 % vairāk nekā 10 000 km 84 % 76 % 81 % 72 % Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (eikalipts) 1. gad.

\n

2 500 līdz 10 000 km 52 % 28 % 43 % 15 % 2.a gad.

\n

2 500 līdz 10 000 km 70 % 56 % 66 % 49 % 3.a gad.

\n

2 500 līdz 10 000 km 85 % 78 % 83 % 75 % Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu) 1. gad.

\n

1 līdz 500 km 54 % 32 % 46 % 20 % 500 līdz 10 000 km 52 % 29 % 44 % 16 % vairāk nekā 10 000 km 47 % 21 % 37 % 7 % 2.a gad.

\n

1 līdz 500 km 73 % 60 % 69 % 54 % 500 līdz 10 000 km 71 % 57 % 67 % 50 % vairāk nekā 10 000 km 66 % 49 % 60 % 41 % 3.a gad.

\n

1 līdz 500 km 88 % 82 % 87 % 81 % 500 līdz 10 000 km 86 % 79 % 84 % 77 % vairāk nekā 10 000 km 80 % 71 % 78 % 67 % Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu) 1. gad.

\n

1 līdz 500 km 56 % 35 % 48 % 23 % 500 līdz 10 000 km 54 % 32 % 46 % 20 % vairāk nekā 10 000 km 49 % 24 % 40 % 10 % 2.a gad.

\n

1 līdz 500 km 76 % 64 % 72 % 58 % 500 līdz 10 000 km 74 % 61 % 69 % 54 % vairāk nekā 10 000 km 68 % 53 % 63 % 45 % 3.a gad.

\n

1 līdz 500 km 91 % 86 % 90 % 85 % 500 līdz 10 000 km 89 % 83 % 87 % 81 % vairāk nekā 10 000 km 83 % 75 % 81 % 71 % Stumbra koksne 1. gad.

\n

1 līdz 500 km 57 % 37 % 49 % 24 % 500 līdz 2 500 km 58 % 37 % 49 % 25 % 2 500 līdz 10 000 km 55 % 34 % 47 % 21 % vairāk nekā 10 000 km 50 % 26 % 40 % 11 % 2.a gad.

\n

1 līdz 500 km 77 % 66 % 73 % 60 % 500 līdz 2 500 km 77 % 66 % 73 % 60 % 2 500 līdz 10 000 km 75 % 63 % 70 % 56 % vairāk nekā 10 000 km 70 % 55 % 64 % 46 % 3.a gad.

\n

1 līdz 500 km 92 % 88 % 91 % 86 % 500 līdz 2 500 km 92 % 88 % 91 % 87 % 2 500 līdz 10 000 km 90 % 85 % 88 % 83 % vairāk nekā 10 000 km 84 % 77 % 82 % 73 % Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem 1. gad.

\n

1 līdz 500 km 75 % 62 % 69 % 55 % 500 līdz 2 500 km 75 % 62 % 70 % 55 % 2 500 līdz 10 000 km 72 % 59 % 67 % 51 % vairāk nekā 10 000 km 67 % 51 % 61 % 42 % 2.a gad.

\n

1 līdz 500 km 87 % 80 % 84 % 76 % 500 līdz 2 500 km 87 % 80 % 84 % 77 % 2 500 līdz 10 000 km 85 % 77 % 82 % 73 % vairāk nekā 10 000 km 79 % 69 % 75 % 63 % 3.a gad.

\n

1 līdz 500 km 95 % 93 % 94 % 91 % 500 līdz 2 500 km 95 % 93 % 94 % 92 % 2 500 līdz 10 000 km 93 % 90 % 92 % 88 % vairāk nekā 10 000 km 88 % 82 % 85 % 78 % Piezīme.

\n

1 1. gadījums attiecas uz procesiem, kuros granulatoram tehnoloģiskās siltumenerģijas nodrošināšanai tiek izmantots dabasgāzes katls, bet elektroenerģija tiek nodrošināta no elektroenerģijas pārvades vai sadales tīkla.

\n

2.a gadījums attiecas uz procesiem, kuros tehnoloģiskās siltumenerģijas ražošanai tiek izmantots šķeldas katls, kurā izmanto iepriekš izžāvētu šķeldu, bet elektroenerģija tiek nodrošināta no elektroenerģijas pārvades vai sadales tīkla.

\n

3.a gadījums attiecas uz procesiem, kuros granulatoram elektroenerģijas un siltumenerģijas nodrošināšanai tiek izmantota koģenerācijas iekārta, kurā izmanto iepriekš izžāvētu šķeldu.

\n
25.Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma tipiskās vērtības un standartvērtības biomasas kurināmajam atkarībā no izmantotā lauksaimnieciskā paņēmiena:
\n

Biomasas kurināmā/degvielas ražošanas sistēma Transportēšanas attālums Siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskais ietaupījums Siltumnīcefekta gāzu emisiju noklusējuma ietaupījums siltumenerģija elektroenerģija siltumenerģija elektroenerģija Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu1 <0,2 t/m3 1 līdz 500 km 95 % 92 % 93 % 90 % 500 līdz 2 500 km 89 % 83 % 86 % 80 % 2 500 līdz 10 000 km 77 % 66 % 73 % 60 % vairāk nekā 10 000 km 57 % 36 % 48 % 23 % Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu2 >0,2 t/m3 1 līdz 500 km 95 % 92 % 93 % 90 % 500 līdz 2 500 km 93 % 89 % 92 % 87 % 2 500 līdz 10 000 km 88 % 82 % 85 % 78 % vairāk nekā 10 000 km 78 % 68 % 74 % 61 % Salmu granulas 1 līdz 500 km 88 % 82 % 85 % 78 % 500 līdz 10 000 km 86 % 79 % 83 % 74 % vairāk nekā 10 000 km 80 % 70 % 76 % 64 % Cukurniedru izspaidu briketes 500 līdz 10 000 km 93 % 89 % 91 % 87 % vairāk nekā 10 000 km 87 % 81 % 85 % 77 % Palmu augļu kodolu milti vairāk nekā 10 000 km 20 % -18 % 11 % -33 % Palmu augļu kodolu milti (nav metāna emisiju no eļļas spiestuves) vairāk nekā 10 000 km 46 % 20 % 42 % 14 % Piezīmes.

\n

1 Šī materiālu grupa aptver lauksaimniecības atlikumus ar mazu tilpumblīvumu un cita starpā ietver, piemēram, salmu ķīpas, auzu klijas, rīsu sēnalas un cukurniedru izspaidu ķīpas u. c.

\n

2 Augstāka tilpumblīvuma lauksaimniecības atlikumu grupā cita starpā ietilpst, piemēram, kukurūzas vālītes, riekstu čaumalas, sojas pupu pākstis un eļļas palmu augļu kodolu čaulas u. c.

\n
26.Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma tipiskās vērtības un standartvērtības biomasas kurināmajam - biogāzei - elektroenerģijas ražošanai:
\n

Biogāzes ražošanas sistēma1 Tehnoloģiskais variants Siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskais ietaupījums Siltumnīcefekta gāzu emisiju noklusējuma ietaupījums Šķidrmēsli2 1. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts3 146 % 94 % Slēgti uzglabāts digestāts4 246 % 240 % 2. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts 136 % 85 % Slēgti uzglabāts digestāts 227 % 219 % 3. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts 142 % 86 % Slēgti uzglabāts digestāts 243 % 235 % Viss kukurūzas augs5 1. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts 36 % 21 % Slēgti uzglabāts digestāts 59 % 53 % 2. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts 34 % 18 % Slēgti uzglabāts digestāts 55 % 47 % 3. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts 28 % 10 % Slēgti uzglabāts digestāts 52 % 43 % Bioloģiskie atkritumi 1. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts 47 % 26 % Slēgti uzglabāts digestāts 84 % 78 % 2. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts 43 % 21 % Slēgti uzglabāts digestāts 77 % 68 % 3. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts 38 % 14 % Slēgti uzglabāts digestāts 76 % 66 % Piezīmes.

\n

1 1. gadījums attiecas uz paņēmieniem, ar kuriem koģenerācijas iekārta nodrošina procesā nepieciešamo elektroenerģiju un siltumenerģiju. Šis gadījums ir izmantojams, ja komersantam atbalsta (subsīdiju) saņemšanai nav atļauts deklarēt bruto produkciju.

\n
2.gadījums attiecas uz paņēmieniem, ar kuriem koģenerācijas iekārta nodrošina procesā nepieciešamo siltumenerģiju, bet elektroenerģija tiek nodrošināta no elektroenerģijas pārvades vai sadales tīkla.
\n
3.gadījums attiecas uz paņēmieniem, kuros procesā nepieciešamo siltumenerģiju nodrošina biogāzes katls, bet elektroenerģija tiek nodrošināta no elektroenerģijas pārvades vai sadales tīkla. Šis gadījums attiecas uz dažām iekārtām, kurās koģenerācijas dzinējs neatrodas uz vietas un biogāze netiek attīrīta līdz biometāna kvalitātei, bet tiek pārdota.
\n

2 Biogāzes ražošanas no kūtsmēsliem vērtībās ir ietvertas negatīvās emisijas, t. i., emisijas, kas ietaupītas, izmantojot neapstrādātu kūtsmēslu apsaimniekošanu. Pieņem, ka emisiju ietaupījuma vērtība no oglekļa uzkrāšanās augsnē ir -45 grami oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu kūtsmēslu (g CO2 ekv./MJ kūtsmēslu), ko izmanto anaerobai sadalīšanai.

\n

3 Digestāta vaļēja uzglabāšana rada metāna (CH4) un vienvērtīgā slāpekļa oksīda (N2O) papildu emisijas. Šādu emisiju apjoms mainās atkarībā no apkārtējiem apstākļiem, substrātu tipiem un sadalīšanās efektivitātes.

\n

4 Digestāta slēgta uzglabāšana nozīmē, ka digestāts, kas rodas sadalīšanās procesā, tiek glabāts gāzu necaurlaidīgā tvertnē, un uzskata, ka papildu biogāzi, kas izdalās glabāšanas laikā, izgūst papildu elektroenerģijas vai biometāna ražošanai. Minētajā procesā nav ietvertas nekādas siltumnīcefekta gāzu emisijas.

\n

5 Viss kukurūzas augs ir lopbarībai novākta kukurūza, ko uzglabā silosos.

\n
27.Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma tipiskās vērtības un standartvērtības biomasas kurināmajam - biogāzei - elektroenerģijas ražošanai no kūtsmēslu un kukurūzas maisījumiem:
\n

Biogāzes ražošanas sistēma Tehnoloģiskais variants Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums - tipiskā vērtība Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums - standartvērtība Kūtsmēsli - kukurūza 80 % - 20 % 1. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts 72 % 45 % Slēgti uzglabāts digestāts 120 % 114 % 2. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts 67 % 40 % Slēgti uzglabāts digestāts 111 % 103 % 3. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts 65 % 35 % Slēgti uzglabāts digestāts 114 % 106 % Kūtsmēsli - kukurūza 70 % - 30 % 1. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts 60 % 37 % Slēgti uzglabāts digestāts 100 % 94 % 2. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts 57 % 32 % Slēgti uzglabāts digestāts 93 % 85 % 3. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts 53 % 27 % Slēgti uzglabāts digestāts 94 % 85 % Kūtsmēsli - kukurūza 60 % - 40 % 1. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts 53 % 32 % Slēgti uzglabāts digestāts 88 % 82 % 2. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts 50 % 28 % Slēgti uzglabāts digestāts 82 % 73 % 3. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts 46 % 22 % Slēgti uzglabāts digestāts 81 % 72 % 28. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma tipiskās vērtības un standartvērtības biomasas degvielai - biometānam, kas tiek izmantots kā transporta enerģija:

\n

Biometāna1 ražošanas sistēma Tehnoloģiskie varianti Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums - tipiskā vērtība Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums - standartvērtība Šķidrmēsli Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze2 netiek dedzināta 117 % 72 % Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta 133 % 94 % Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta 190 % 179 % Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta 206 % 202 % Viss kukurūzas augs Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta 35 % 17 % Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta 51 % 39 % Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta 52 % 41 % Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta 68 % 63 % Bioloģiskie atkritumi Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta 43 % 20 % Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta 59 % 42 % Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta 70 % 58 % Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta 86 % 80 % Piezīmes.

\n

1 Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums saistībā ar biometānu attiecas tikai uz saspiestu biometānu salīdzinājumā ar fosilo degvielu komparatoru transportam - 95 grami oglekļa dioksīda uz megadžoulu transporta enerģijas (g CO2 ekv./MJ).

\n

2 Izdalgāze ir gāze, kas rodas kā procesa blakusprodukts vai kuru izdala konkrētā izejviela.

\n
29.Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma tipiskās vērtības un standartvērtības biomasas degvielai - biometānam, kas tiek izmantots kā transporta enerģija, - no kūtsmēslu un kukurūzas maisījumiem:
\n

Biometāna1 ražošanas sistēma Tehnoloģiskie varianti Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums - tipiskā vērtība Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums - standartvērtība Kūtsmēsli - kukurūza 80 % - 20 % Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze2 netiek dedzināta3 62 % 35 % Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta4 78 % 57 % Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta 97 % 86 % Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta 113 % 108 % Kūtsmēsli - kukurūza 70 % - 30 % Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta 53 % 29 % Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta 69 % 51 % Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta 83 % 71 % Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta 99 % 94 % Kūtsmēsli - kukurūza 60 % - 40 % Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta 48 % 25 % Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta 64 % 48 % Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta 74 % 62 % Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta 90 % 84 % Piezīmes.

\n

1 Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums saistībā ar biometānu attiecas tikai uz saspiestu biometānu salīdzinājumā ar fosilo degvielu komparatoru transportam - 95 grami oglekļa dioksīda uz megadžoulu transporta enerģijas (g CO2 ekv./MJ).

\n

2 Izdalgāze ir gāze, kas rodas kā procesa blakusprodukts vai kuru izdala konkrētā izejviela.

\n

3 Šajā kategorijā ietilpst šādas tehnoloģiju kategorijas biogāzes uzlabošanai līdz biometānam: spiediena izmaiņu adsorbcija (PSA), slapjā attīrīšana skruberī ar spiedienu (PWS), membrānu un kriogēnā uzlabošana un fiziska attīrīšana ar organiskiem šķīdinātājiem skruberī (OPS). Šajā kategorijā ietver emisiju 0,03 megadžoulu metāna uz megadžoulu biometāna (MJ CH4/MJ biometāna) metāna emisijai izdalgāzēs.

\n

4 Šajā kategorijā ietilpst šādas tehnoloģiju kategorijas biogāzes uzlabošanai līdz biometānam: slapjā attīrīšana skruberī ar spiedienu (PWS), ūdeni reciklējot, spiediena izmaiņu adsorbcija (PSA), ķīmiska skrubēšana, fiziska attīrīšana ar organiskiem šķīdinātājiem skruberī (OPS), membrānu un kriogēnā uzlabošana. Metāna emisijas šai kategorijai neņem vērā, jo izdalgāzē esošais metāns, ja tāds rodas, tiek sadedzināts.

\n

IV. Nesummētās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās vērtības un standartvērtības biomasas kurināmajam un biomasas degvielai 30. Nesummētās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās vērtības un standartvērtības koksnes briketēm vai koksnes granulām:

\n

Biomasas kurināmā vai degvielas ražošanas sistēma Transportēšanas attālums Siltumnīcefekta gāzu emisijas - tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas - standartvērtība (g CO2 ekv./MJ) audzēšana pārstrāde transportēšana izmantotā kurināmā vai degvielas emisijas, izņemot oglekļa dioksīda emisijas audzēšana pārstrāde transportēšana izmantotā kurināmā vai degvielas emisijas, izņemot oglekļa dioksīda emisijas Šķelda no mežsaimniecības atlikumiem 1-500 km 0,0 1,6 3,0 0,4 0,0 1,9 3,6 0,5 500-2 500 km 0,0 1,6 5,2 0,4 0,0 1,9 6,2 0,5 2 500-10 000 km 0,0 1,6 10,5 0,4 0,0 1,9 12,6 0,5 >10 000 km 0,0 1,6 20,5 0,4 0,0 1,9 24,6 0,5 Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (eikalipts) 2 500-10 000 km 4,4 0,0 11,0 0,4 4,4 0,0 13,2 0,5 Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu) 1-500 km 3,9 0,0 3,5 0,4 3,9 0,0 4,2 0,5 500-2 500 km 3,9 0,0 5,6 0,4 3,9 0,0 6,8 0,5 2 500-10 000 km 3,9 0,0 11,0 0,4 3,9 0,0 13,2 0,5 >10 000 km 3,9 0,0 21,0 0,4 3,9 0,0 25,2 0,5 Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu) 1-500 km 2,2 0,0 3,5 0,4 2,2 0,0 4,2 0,5 500-2 500 km 2,2 0,0 5,6 0,4 2,2 0,0 6,8 0,5 2 500-10 000 km 2,2 0,0 11,0 0,4 2,2 0,0 13,2 0,5 >10 000 km 2,2 0,0 21,0 0,4 2,2 0,0 25,2 0,5 Šķelda no stumbra koksnes 1-500 km 1,1 0,3 3,0 0,4 1,1 0,4 3,6 0,5 500-2 500 km 1,1 0,3 5,2 0,4 1,1 0,4 6,2 0,5 2 500-10 000 km 1,1 0,3 10,5 0,4 1,1 0,4 12,6 0,5 >10 000 km 1,1 0,3 20,5 0,4 1,1 0,4 24,6 0,5 Šķelda no mežrūpniecības atlikumiem 1-500 km 0,0 0,3 3,0 0,4 0,0 0,4 3,6 0,5 500-2 500 km 0,0 0,3 5,2 0,4 0,0 0,4 6,2 0,5 2 500-10 000 km 0,0 0,3 10,5 0,4 0,0 0,4 12,6 0,5 >10 000 km 0,0 0,3 20,5 0,4 0,0 0,4 24,6 0,5 31. Nesummētās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās vērtības un standartvērtības koksnes briketēm vai koksnes granulām:

\n

Biomasas kurināmā vai degvielas ražošanas sistēma Transportēšanas attālums Siltumnīcefekta gāzu emisijas - tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas - standartvērtība (g CO2 ekv./MJ) audzēšana pārstrāde transportēšana un realizācija izmantotā kurināmā vai degvielas emisijas, izņemot oglekļa dioksīda emisijas audzēšana pārstrāde transportēšana izmantotā kurināmā vai degvielas emisijas, izņemot oglekļa dioksīda emisijas Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem (1. gad.) 1-500 km 0,0 25,8 2,9 0,3 0,0 30,9 3,5 0,3 500-2 500 km 0,0 25,8 2,8 0,3 0,0 30,9 3,3 0,3 2 500-10 000 km 0,0 25,8 4,3 0,3 0,0 30,9 5,2 0,3 >10 000 km 0,0 25,8 7,9 0,3 0,0 30,9 9,5 0,3 Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem (2.a gad.) 1-500 km 0,0 12,5 3,0 0,3 0,0 15,0 3,6 0,3 500-2 500 km 0,0 12,5 2,9 0,3 0,0 15,0 3,5 0,3 2 500-10 000 km 0,0 12,5 4,4 0,3 0,0 15,0 5,3 0,3 >10 000 km 0,0 12,5 8,1 0,3 0,0 15,0 9,8 0,3 Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem (3.a gad.) 1-500 km 0,0 2,4 3,0 0,3 0,0 2,8 3,6 0,3 500-2 500 km 0,0 2,4 2,9 0,3 0,0 2,8 3,5 0,3 2 500-10 000 km 0,0 2,4 4,4 0,3 0,0 2,8 5,3 0,3 >10 000 km 0,0 2,4 8,2 0,3 0,0 2,8 9,8 0,3 Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem (eikalipts - 1. gad.) 2 500-10 000 km 3,9 24,5 4,3 0,3 3,9 29,4 5,2 0,3 Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem (eikalipts - 2.a gad.) 2 500-10 000 km 5,0 10,6 4,4 0,3 5,0 12,7 5,3 0,3 Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem (eikalipts - 3.a gad.) 2 500-10 000 km 5,3 0,3 4,4 0,3 5,3 0,4 5,3 0,3 Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu, - 1. gad.) 1-500 km 3,4 24,5 2,9 0,3 3,4 29,4 3,5 0,3 500-10 000 km 3,4 24,5 4,3 0,3 3,4 29,4 5,2 0,3 >10 000 km 3,4 24,5 7,9 0,3 3,4 29,4 9,5 0,3 Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu, - 2.a gad.) 1-500 km 4,4 10,6 3,0 0,3 4,4 12,7 3,6 0,3 500-10 000 km 4,4 10,6 4,4 0,3 4,4 12,7 5,3 0,3 >10 000 km 4,4 10,6 8,1 0,3 4,4 12,7 9,8 0,3 Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu, - 3.a gad.) 1-500 km 4,6 0,3 3,0 0,3 4,6 0,4 3,6 0,3 500-10 000 km 4,6 0,3 4,4 0,3 4,6 0,4 5,3 0,3 >10 000 km 4,6 0,3 8,2 0,3 4,6 0,4 9,8 0,3 Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu, - 1. gad.) 1-500 km 2,0 24,5 2,9 0,3 2,0 29,4 3,5 0,3 500-2 500 km 2,0 24,5 4,3 0,3 2,0 29,4 5,2 0,3 2 500-10 000 km 2,0 24,5 7,9 0,3 2,0 29,4 9,5 0,3 Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu, - 2.a gad.) 1-500 km 2,5 10,6 3,0 0,3 2,5 12,7 3,6 0,3 500-10 000 km 2,5 10,6 4,4 0,3 2,5 12,7 5,3 0,3 >10 000 km 2,5 10,6 8,1 0,3 2,5 12,7 9,8 0,3 Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu, - 3.a gad.) 1-500 km 2,6 0,3 3,0 0,3 2,6 0,4 3,6 0,3 500-10 000 km 2,6 0,3 4,4 0,3 2,6 0,4 5,3 0,3 >10 000 km 2,6 0,3 8,2

\n

0,3 2,6 0,4 9,8 0,3 Koksnes briketes vai granulas no stumbra koksnes (1. gad.) 1-500 km 1,1 24,8 2,9 0,3 1,1 29,8 3,5 0,3 500-2 500 km 1,1 24,8 2,8 0,3 1,1 29,8 3,3 0,3 2 500-10 000 km 1,1 24,8 4,3 0,3 1,1 29,8 5,2 0,3 >10 000 km 1,1 24,8 7,9 0,3 1,1 29,8 9,5 0,3 Koksnes briketes vai granulas no stumbra koksnes (2.a gad.) 1-500 km 1,4 11,0 3,0 0,3 1,4 13,2 3,6 0,3 500-2 500 km 1,4 11,0 2,9 0,3 1,4 13,2 3,5 0,3 2 500-10 000 km 1,4 11,0 4,4 0,3 1,4 13,2 5,3 0,3 >10 000 km 1,4 11,0 8,1 0,3 1,4 13,2 9,8 0,3 Koksnes briketes vai granulas no stumbra koksnes (3.a gad.) 1-500 km 1,4 0,8 3,0 0,3 1,4 0,9 3,6 0,3 500-2 500 km 1,4 0,8 2,9 0,3 1,4 0,9 3,5 0,3 2 500-10 000 km 1,4 0,8 4,4 0,3 1,4 0,9 5,3 0,3 >10 000 km 1,4 0,8 8,2 0,3 1,4 0,9 9,8 0,3 Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem (1. gad.) 1-500 km 0,0 14,3 2,8 0,3 0,0 17,2 3,3 0,3 500-2 500 km 0,0 14,3 2,7 0,3 0,0 17,2 3,2 0,3 2 500-10 000 km 0,0 14,3 4,2 0,3 0,0 17,2 5,0 0,3 >10 000 km 0,0 14,3 7,7 0,3 0,0 17,2 9,2 0,3 Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem (2.a gad.) 1-500 km 0,0 6,0 2,8 0,3 0,0 7,2 3,4 0,3 500-2 500 km 0,0 6,0 2,7 0,3 0,0 7,2 3,3 0,3 2 500-10 000 km 0,0 6,0 4,2 0,3 0,0 7,2 5,1 0,3 >10 000 km 0,0 6,0 7,8 0,3 0,0 7,2 9,3 0,3 Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem (3.a gad.) 1-500 km 0,0 0,2 2,8 0,3 0,0 0,3 3,4 0,3 500-2 500 km 0,0 0,2 2,7 0,3 0,0 0,3 3,3 0,3 2 500-10 000 km 0,0 0,2 4,2 0,3 0,0 0,3 5,1 0,3 >10 000 km 0,0 0,2 7,8 0,3 0,0 0,3 9,3 0,3 32. Nesummētās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās vērtības un standartvērtības biomasas kurināmajam vai biomasas degvielai atkarībā no izmantotā lauksaimnieciskā paņēmiena:

\n

Biomasas kurināmā vai degvielas ražošanas sistēma Transportēšanas attālums Siltumnīcefekta gāzu emisijas - tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas - standartvērtība (g CO2 ekv./MJ) audzēšana pārstrāde transportēšana un realizācija izmantotā kurināmā vai degvielas emisijas, izņemot oglekļa dioksīda emisijas audzēšana pārstrāde transportēšana un realizācija izmantotā kurināmā vai degvielas emisijas, izņemot oglekļa dioksīda emisijas Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu <0,2 t/m3 1-500 km 0,0 0,9 2,6 0,2 0,0 1,1 3,1 0,3 500-2 500 km 0,0 0,9 6,5 0,2 0,0 1,1 7,8 0,3 2 500-10 000 km 0,0 0,9 14,2 0,2 0,0 1,1 17,0 0,3 >10 000 km 0,0 0,9 28,3 0,2 0,0 1,1 34,0 0,3 Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu >0,2 t/m3 1-500 km 0,0 0,9 2,6 0,2 0,0 1,1 3,1 0,3 500-2 500 km 0,0 0,9 3,6 0,2 0,0 1,1 4,4 0,3 2 500-10 000 km 0,0 0,9 7,1 0,2 0,0 1,1 8,5 0,3 >10 000 km 0,0 0,9 13,6 0,2 0,0 1,1 16,3 0,3 Salmu granulas 1-500 km 0,0 5,0 3,0 0,2 0,0 6,0 3,6 0,3 500-10 000 km 0,0 5,0 4,6 0,2 0,0 6,0 5,5 0,3 >10 000 km 0,0 5,0 8,3 0,2 0,0 6,0 10,0 0,3 Cukurniedru izspaidu briketes 500-10 000 km 0,0 0,3 4,3 0,4 0,0 0,4 5,2 0,5 >10 000 km 0,0 0,3 8,0 0,4 0,0 0,4 9,5 0,5 Palmu augļu kodolu milti >10 000 km 21,6 21,1 11,2 0,2 21,6 25,4 13,5 0,3 Palmu augļu kodolu milti (nav metāna emisiju no eļļas spiestuves) >10 000 km 21,6 3,5 11,2 0,2 21,6 4,2 13,5 0,3 33. Nesummētās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās vērtības un standartvērtības biomasas kurināmajam - biogāzei, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai:

\n

Biomasas kurināmā ražošanas sistēma Tehnoloģija Siltumnīcefekta gāzu emisijas - tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas - standartvērtība (g CO2 ekv./MJ) audzēšana pārstrāde izmantotā kurināmā emisijas, izņemot oglekļa dioksīda emisijas transportēšana kūtsmēslu kredīti audzēšana pārstrāde izmantotā kurināmā emisijas, izņemot oglekļa dioksīda emisijas transportēšana kūtsmēslu kredīti Šķidrmēsli1 1. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts 0,0 69,6 8,9 0,8 -107,3 0,0 97,4 12,5 0,8 -107,3 Slēgti uzglabāts digestāts 0,0 0,0 8,9 0,8 -97,6 0,0 0,0 12,5 0,8 -97,6 2. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts 0,0 74,1 8,9 0,8 -107,3 0,0 103,7 12,5 0,8 -107,3 Slēgti uzglabāts digestāts 0,0 4,2 8,9 0,8 -97,6 0,0 5,9 12,5 0,8 -97,6 3. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts 0,0 83,2 8,9 0,9 -120,7 0,0 116,4 12,5 0,9 -120,7 Slēgti uzglabāts digestāts 0,0 4,6 8,9 0,8 -108,5 0,0 6,4 12,5 0,8 -108,5 Viss kukurūzas augs2 1. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts 15,6 13,5 8,9 0,03 - 15,6 18,9 12,5 0,0 - Slēgti uzglabāts digestāts 15,2 0,0 8,9 0,0 - 15,2 0,0 12,5 0,0 - 2. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts 15,6 18,8 8,9 0,0 - 15,6 26,3 12,5 0,0 - Slēgti uzglabāts digestāts 15,2 5,2 8,9 0,0 - 15,2 7,2 12,5 0,0 - 3. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts 17,5 21,0 8,9 0,0 - 17,5 29,3 12,5 0,0 - Slēgti uzglabāts digestāts 17,1 5,7 8,9 0,0 - 17,1 7,9 12,5 0,0 - Bioatkritumi 1. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts 0,0 21,8 8,9 0,5 - 0,0 30,6 12,5 0,5 - Slēgti uzglabāts digestāts 0,0 0,0 8,9 0,5 - 0,0 0,0 12,5 0,5 - 2. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts 0,0 27,9 8,9 0,5 - 0,0 39,0 12,5 0,5 - Slēgti uzglabāts digestāts 0,0 5,9 8,9 0,5 - 0,0 8,3 12,5 0,5 - 3. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts 0,0 31,2 8,9 0,5 - 0,0 43,7 12,5 0,5 - Slēgti uzglabāts digestāts 0,0 6,5 8,9 0,5 - 0,0 9,1 12,5 0,5 - Piezīmes.

\n

1 Pieņem, ka emisiju ietaupījuma vērtība no oglekļa uzkrāšanās augsnē ir -45 grami oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu kūtsmēslu (g CO2 ekv./MJ kūtsmēslu), ko izmanto anaerobai sadalīšanai.

\n

2 Viss kukurūzas augs ir lopbarībai novākta kukurūza, ko uzglabā silosos.

\n

3 Lauksaimniecības izejvielu transportēšana uz transformēšanas staciju ir ietverta \"audzēšanas\" vērtībā. Kukurūzas skābbarības transportēšana veido 0,4 grami oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu biogāzes (g CO2 ekv./MJ biogāzes).

\n
34.Nesummētās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās vērtības un standartvērtības biomasas kurināmajam - biometānam:
\n

Biometāna ražošanas sistēma Tehnoloģiskais variants Siltumnīcefekta gāzu emisijas - tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas - standartvērtība (g CO2 ekv./MJ) audzēšana pārstrāde uzlabošana transportēšana saspiešana uzpildes stacijā kūtsmēslu kredīti audzēšana pārstrāde uzlabošana transportēšana saspiešana uzpildes stacijā kūtsmēslu kredīti Šķidrmēsli vaļējs digestāts izdalgāze netiek dedzināta 0,0 84,2 19,5 1,0 3,3 -124,4 0,0 117,9 27,3 1,0 4,6 -124,4 izdalgāze tiek dedzināta 0,0 84,2 4,5 1,0 3,3 -124,4 0,0 117,9 6,3 1,0 4,6 -124,4 slēgts digestāts izdalgāze netiek dedzināta 0,0 3,2 19,5 0,9 3,3 -111,9 0,0 4,4 27,3 0,9 4,6 -111,9 izdalgāze tiek dedzināta 0,0 3,2 4,5 0,9 3,3 -111,9 0,0 4,4 6,3 0,9 4,6 -111,9 Viss kukurūzas augs vaļējs digestāts izdalgāze netiek dedzināta 18,1 20,1 19,5 0,0 3,3 - 18,1 28,1 27,3 0,0 4,6 - izdalgāze tiek dedzināta 18,1 20,1 4,5 0,0 3,3 - 18,1 28,1 6,3 0,0 4,6 - slēgts digestāts izdalgāze netiek dedzināta 17,6 4,3 19,5 0,0 3,3 - 17,6 6,0 27,3 0,0 4,6 - izdalgāze tiek dedzināta 17,6 4,3 4,5 0,0 3,3 - 17,6 6,0 6,3 0,0 4,6 - Bioatkritumi vaļējs digestāts izdalgāze netiek dedzināta 0,0 30,6 19,5 0,6 3,3 - 0,0 42,8 27,3 0,6 4,6 - izdalgāze tiek dedzināta 0,0 30,6 4,5 0,6 3,3 - 0,0 42,8 6,3 0,6 4,6 - slēgts digestāts izdalgāze netiek dedzināta 0,0 5,1 19,5 0,5 3,3 - 0,0 7,2 27,3 0,5 4,6 - izdalgāze tiek dedzināta 0,0 5,1 4,5 0,5 3,3 - 0,0 7,2 6,3 0,5 4,6 - V. Kopējās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās un standartvērtības biomasas kurināmā vai biomasas degvielas ražošanas paņēmieniem 35. Kopējās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās un standartvērtības biomasas kurināmajam - šķeldai, koksnes granulām, koksnes briketēm:

\n

Biomasas kurināmā vai biomasa degvielas ražošanas sistēma1 Transportēšanas attālums Siltumnīcefekta gāzu emisijas - tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas - standartvērtība (g CO2 ekv./MJ) Šķelda no mežsaimniecības atlikumiem 1 līdz 500 km 5 6 500 līdz 2 500 km 7 9 2 500 līdz 10 000 km 12 15 vairāk nekā 10 000 km 22 27 Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (eikalipts) 2 500 līdz 10 000 km 16 18 Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu) 1 līdz 500 km 8 9 500 līdz 2 500 km 10 11 2 500 līdz 10 000 km 15 18 virs 10 000 km 25 30 Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu) 1 līdz 500 km 6 7 500 līdz 2 500 km 8 10 2 500 līdz 10 000 km 14 16 virs 10 000 km 24 28 Šķelda no stumbra koksnes 1 līdz 500 km 5 6 500 līdz 2 500 km 7 8 2 500 līdz 10 000 km 12 15 virs 10 000 km 22 27 Šķelda no rūpniecības atlikumiem 1 līdz 500 km 4 5 500 līdz 2 500 km 6 7 2 500 līdz 10 000 km 11 13 vairāk nekā 10 000 km 21 25 Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem (1. gad.) 1 līdz 500 km 29 35 500 līdz 2 500 km 29 35 2 500 līdz 10 000 km 30 36 vairāk nekā 10 000 km 34 41 Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem (2.a gad.) 1 līdz 500 km 16 19 500 līdz 2 500 km 16 19 2 500 līdz 10 000 km 17 21 vairāk nekā 10 000 km 21 25 Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem (3.a gad.) 1 līdz 500 km 6 7 500 līdz 2 500 km 6 7 2 500 līdz 10 000 km 7 8 vairāk nekā 10 000 km 11 13 Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (eikalipts - 1. gad.) 2 500 līdz 10 000 km 33 39 Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (eikalipts - 2.a gad.) 2 500 līdz 10 000 km 20 23 Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (eikalipts - 3.a gad.) 2 500 līdz 10 000 km 10 11 Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu, - 1. gad.) 1 līdz 500 km 31 37 500 līdz 10 000 km 32 38 vairāk nekā 10 000 km 36 43 Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu, - 2.a gad.) 1 līdz 500 km 18 21 500 līdz 10 000 km 20 23 vairāk nekā 10 000 km 23 27 Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu, - 3.a gad.) 1 līdz 500 km 8 9 500 līdz 10 000 km 10 11 vairāk nekā 10 000 km 13 15 Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu, - 1. gad.) 1 līdz 500 km 30 35 500 līdz 10 000 km 31 37 vairāk nekā 10 000 km 35 41 Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu, - 2.a gad.) 1 līdz 500 km 16 19 500 līdz 10 000 km 18 21 vairāk nekā 10 000 km 21 25 Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu, - 3.a gad.) 1 līdz 500 km

\n

6 7 500 līdz 10 000 km 8 9 vairāk nekā 10 000 km 11 13 Koksnes briketes vai granulas no stumbra koksnes (1. gad.) 1 līdz 500 km 29 35 500 līdz 2 500 km 29 34 2 500 līdz 10 000 km 30 36 vairāk nekā 10 000 km 34 41 Koksnes briketes vai granulas no stumbra koksnes (2.a gad.) 1 līdz 500 km 16 18 500 līdz 2 500 km 15 18 2 500 līdz 10 000 km 17 20 vairāk nekā 10 000 km 21 25 Koksnes briketes vai granulas no stumbra koksnes (3.a gad.) 1 līdz 500 km 5 6 500 līdz 2 500 km 5 6 2 500 līdz 10 000 km 7 8 vairāk nekā 10 000 km 11 12 Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem (1. gad.) 1 līdz 500 km 17 21 500 līdz 2 500 km 17 21 2 500 līdz 10 000 km 19 23 vairāk nekā 10 000 km 22 27 Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem (2.a gad.) 1 līdz 500 km 9 11 500 līdz 2 500 km 9 11 2 500 līdz 10 000 km 10 13 vairāk nekā 10 000 km 14 17 Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem (3.a gad.) 1 līdz 500 km 3 4 500 līdz 2 500 km 3 4 2 500 līdz 10 000 km 5 6 vairāk nekā 10 000 km 8 10 Piezīme.

\n

1 1. gadījums attiecas uz procesiem, kuros granulatoram tehnoloģiskās siltumenerģijas nodrošināšanai tiek izmantots dabasgāzes katls, bet elektroenerģija tiek nodrošināta no elektroenerģijas pārvades vai sadales tīkla.

\n

2.a gadījums attiecas uz procesiem, kuros tehnoloģiskās siltumenerģijas ražošanai tiek izmantots šķeldas katls, kurā izmanto iepriekš izžāvētu šķeldu, bet elektroenerģija tiek nodrošināta no elektroenerģijas pārvades vai sadales tīkla.

\n

3.a gadījums attiecas uz procesiem, kuros granulatoram elektroenerģijas un siltumenerģijas nodrošināšanai tiek izmantota koģenerācijas iekārta, kurā izmanto iepriekš izžāvētu šķeldu.

\n
36.Kopējās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās un standartvērtības biomasas kurināmajam vai biomasas degvielai dažādām lauksaimniecības ražošanas sistēmām:
\n

Biomasas kurināmā vai biomasas degvielas ražošanas sistēma Transportēšanas attālums Siltumnīcefekta gāzu emisijas - tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas - standartvērtība (g CO2 ekv./MJ) Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu1 <0,2 t/m3 1 līdz 500 km 4 4 500 līdz 2 500 km 8 9 2 500 līdz 10 000 km 15 18 vairāk nekā 10 000 km 29 35 Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu2 >0,2 t/m3 1 līdz 500 km 4 4 500 līdz 2 500 km 5 6 2 500 līdz 10 000 km 8 10 vairāk nekā 10 000 km 15 18 Salmu granulas 1 līdz 500 km 8 10 500 līdz 10 000 km 10 12 vairāk nekā 10 000 km 14 16 Cukurniedru izspaidu briketes 500 līdz 10 000 km 5 6 vairāk nekā 10 000 km 9 10 Palmu augļu kodolu milti vairāk nekā 10 000 km 54 61 Palmu augļu kodolu milti (nav metāna emisiju no eļļas spiestuves) vairāk nekā 10 000 km 37 40 Piezīmes.

\n

1 Šī materiālu grupa aptver lauksaimniecības atlikumus ar mazu tilpumblīvumu un cita starpā ietver, piemēram, šādus materiālus: salmu ķīpas, auzu klijas, rīsu sēnalas un cukurniedru izspaidu ķīpas u. c.

\n

2 Augstāka tilpumblīvuma lauksaimniecības atlikumu grupā ietilpst cita starpā, piemēram, šādi materiāli: kukurūzas vālītes, riekstu čaumalas, sojas pupu pākstis un eļļas palmu augļu kodolu čaulas u. c.

\n
37.Kopējās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās un standartvērtības biomasas kurināmajam - biogāzei - elektroenerģijas ražošanai:
\n

Biogāzes ražošanas sistēma Tehnoloģiskais variants Siltumnīcefekta gāzu emisijas - tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas - standartvērtība (g CO2 ekv./MJ) Biogāze no šķidrmēsliem elektroenerģijas ražošanai 1. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts1 -28 3 Slēgti uzglabāts digestāts2 -88 -84 2. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts -23 10 Slēgti uzglabāts digestāts -84 -78 3. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts -28 9 Slēgti uzglabāts digestāts -94 -89 Biogāze no visa kukurūzas auga elektroenerģijas ražošanai 1. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts 38 47 Slēgti uzglabāts digestāts 24 28 2. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts 43 54 Slēgti uzglabāts digestāts 29 35 3. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts 47 59 Slēgti uzglabāts digestāts 32 38 Biogāze no bioloģiskajiem atkritumiem elektroenerģijas ražošanai 1. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts 31 44 Slēgti uzglabāts digestāts 9 13 2. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts 37 52 Slēgti uzglabāts digestāts 15 21 3. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts 41 57 Slēgti uzglabāts digestāts 16 22 Piezīmes.

\n

1 Vaļēji uzglabāts digestāts rada metāna papildemisijas, kuras ir atkarīgas no laikapstākļiem, substrāta un sadalīšanās efektivitātes. Šajos aprēķinos pieņem, ka šie daudzumi ir 0,05 megadžouli metāna uz megadžoulu biogāzes (MJ CH4/MJ biogāze) kūtsmēsliem, 0,035 megadžouli metāna uz megadžoulu biogāzes (MJ CH4/MJ biogāze) kukurūzai un 0,01 megadžouls metāna uz megadžoulu biogāzes (MJ CH4/MJ biogāze) bioloģiskajiem atkritumiem.

\n

2 Slēgta uzglabāšana nozīmē, ka digestāts, kas rodas sadalīšanās procesā, tiek glabāts gāzu necaurlaidīgā tvertnē, un uzskata, ka papildu biogāzi, kas izdalās glabāšanas laikā, izgūst papildu elektroenerģijas vai biometāna ražošanai.

\n
38.Kopējās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās un standartvērtības biometānam:
\n

Biometāna ražošanas sistēma Tehnoloģiskais variants Siltumnīcefekta gāzu emisijas - tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas - standartvērtība (g CO2 ekv./MJ) Biometāns no šķidrmēsliem Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze1 netiek dedzināta2 -20 22 Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta3 -35 1 Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta -88 -79 Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta -103 -100 Biometāns no visa kukurūzas auga Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta 58 73 Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta 43 52 Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta 41 51 Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta 26 30 Biometāns no bioloģiskajiem atkritumiem Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta 51 71 Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta 36 50 Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta 25 35 Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta 10 14 Piezīmes.

\n

1 Izdalgāze ir gāze, kas rodas kā procesa blakusprodukts vai kuru izdala konkrētā izejviela.

\n

2 Šajā kategorijā ietilpst šādas tehnoloģiju kategorijas biogāzes uzlabošanai līdz biometānam: spiediena izmaiņu adsorbcija (PSA), slapjā attīrīšana skruberī ar spiedienu (PWS), membrānu un kriogēnā uzlabošana un fiziska attīrīšana ar organiskiem šķīdinātājiem skruberī (OPS). Tas ietver emisiju 0,03 megadžoulu metāna uz megadžoulu biometāna (MJ CH4/MJ biometāns) metāna emisijai izdalgāzēs.

\n

3 Šajā kategorijā ietilpst šādas tehnoloģiju kategorijas biogāzes uzlabošanai līdz biometānam: slapjā attīrīšana skruberī ar spiedienu (PWS), ūdeni reciklējot, spiediena izmaiņu adsorbcija (PSA), ķīmiska skrubēšana, fiziska attīrīšana ar organiskiem šķīdinātājiem skruberī (OPS), membrānu un kriogēnā uzlabošana. Metāna emisijas šai kategorijai neņem vērā, jo izdalgāzē esošais metāns, ja tāds tiek radīts, tiek sadedzināts.

\n
39.Kopējās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās un standartvērtības biomasas kurināmajam - biogāzei - elektroenerģijas ražošanai no kūtsmēslu un kukurūzas maisījumiem:
\n

Biogāzes ražošanas sistēma1 Tehnoloģiskie varianti Siltumnīcefekta gāzu emisijas - tipiskā vērtība2 (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas - standartvērtība2 (g CO2 ekv./MJ) Kūtsmēsli - kukurūza 80 % - 20 % 1. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts 17 33 Slēgti uzglabāts digestāts -12 -9 2. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts 22 40 Slēgti uzglabāts digestāts -7 -2 3. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts 23 43 Slēgti uzglabāts digestāts -9 -4 Kūtsmēsli - kukurūza 70 % - 30 % 1. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts 24 37 Slēgti uzglabāts digestāts 0 3 2. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts 29 45 Slēgti uzglabāts digestāts 4 10 3. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts 31 48 Slēgti uzglabāts digestāts 4 10 Kūtsmēsli - kukurūza 60 % - 40 % 1. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts 28 40 Slēgti uzglabāts digestāts 7 11 2. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts 33 47 Slēgti uzglabāts digestāts 12 18 3. gad.

\n

Vaļēji uzglabāts digestāts 36 52 Slēgti uzglabāts digestāts 12 18 Piezīmes.

\n

1 1. gadījums attiecas uz paņēmieniem, ar kuriem koģenerācijas iekārta nodrošina procesā nepieciešamo elektroenerģiju un siltumenerģiju. Šis gadījums ir izmantojams, ja komersantam atbalsta (subsīdiju) saņemšanai nav atļauts deklarēt bruto produkciju.

\n
2.gadījums attiecas uz paņēmieniem, ar kuriem koģenerācijas iekārta nodrošina procesā nepieciešamo siltumenerģiju, bet elektroenerģija tiek nodrošināta no elektroenerģijas pārvades vai sadales tīkla.
\n
3.gadījums attiecas uz paņēmieniem, kuros procesā nepieciešamo siltumenerģiju nodrošina biogāzes katls, bet elektroenerģija tiek nodrošināta no elektroenerģijas pārvades vai sadales tīkla. Šis gadījums attiecas uz dažām iekārtām, kurās koģenerācijas dzinējs neatrodas uz vietas un biogāze netiek attīrīta līdz biometāna kvalitātei, bet tiek pārdota.
\n

2 SEG emisijas, kuru īpatsvars norādīts, pamatojoties uz svaigo masu.

\n
40.Kopējās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās un standartvērtības biometānam, kas ražots no kūtsmēslu un kukurūzas maisījuma:
\n

Biometāna1 ražošanas sistēma Tehnoloģiskie varianti Siltumnīcefekta gāzu emisijas - tipiskā vērtība2 (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas - standartvērtība2 (g CO2 ekv./MJ) Kūtsmēsli - kukurūza 80 % - 20 % Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze3 netiek dedzināta 32 57 Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta 17 36 Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta -1 9 Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta -16 -12 Kūtsmēsli - kukurūza 70 % - 30 % Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta 41 62 Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta 26 41 Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta 13 22 Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta -2 1 Kūtsmēsli - kukurūza 60 % - 40 % Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta 46 66 Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta 31 45 Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta 22 31 Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta 7 10 Piezīmes.

\n

1 Ja biometānu izmanto saspiestā veidā kā transporta enerģiju, biometāna siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskajām vērtībām jāpieskaita 3,3 grami oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu biometāna (CO2 ekv./MJ biometāna) un biometāna siltumnīcefekta gāzu emisiju standartvērtībām jāpieskaita 4,6 grami oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu biometāna (CO2 ekv./MJ biometāna).

\n

2 SEG emisijas, kuru īpatsvars norādīts, pamatojoties uz svaigo masu.

\n

3 Izdalgāze ir gāze, kas rodas kā procesa blakusprodukts vai kuru izdala konkrētā izejviela.\"

", "next": 0}