Par konceptuālo ziņojumu "Par veselības aprūpes sistēmas reformu"

Par konceptuālo ziņojumu "Par veselības aprūpes sistēmas reformu" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 394 Rīgā 2017. gada 7. augustā (prot. Nr. 37 34. §) Par konceptuālo ziņojumu "Par veselības aprūpes sistēmas reformu" 1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par veselības aprūpes sistēmas reformu" (turpmāk - konceptuālais ziņojums) ietverto risinājumu. 2. Jautājumu par konceptuālajā ziņojumā ietvertā risinājuma īstenošanai nepieciešamajiem finanšu resursiem izskatīt vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādņu, likumprojekta "Par valsts budžetu 2018. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam" sagatavošanas procesā. 3. Noteikt, ka, sagatavojot likumprojektu "Par valsts budžetu 2018. gadam" un likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam", par prioritāti uzskata veselības aprūpes nozari un ar to saistītās veselības nozares reformas. 4. Veselības ministrijai izstrādāt konceptuālajā ziņojumā ietvertā risinājuma ieviešanai nepieciešamos normatīvos aktus, un veselības ministram konceptuālajā ziņojumā norādītajā termiņā iesniegt tos noteiktā kārtībā Ministru kabinetā. 5. Noteikt Veselības ministriju par atbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma īstenošanā. Ministru prezidents Māris Kučinskis Veselības ministre Anda Čakša  (Ministru kabineta 2017. gada 7. augusta rīkojums Nr. 394) Konceptuālais ziņojums "Par veselības aprūpes sistēmas reformu" SATURS SAĪSINĀJUMI KONCEPTUĀLĀ ZIŅOJUMA KOPSAVILKUMS I ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS 1.1. Demogrāfiskās tendences un sabiedrības veselības stāvoklis 1.2. Veselības aprūpes infrastruktūra 1.3. Veselības aprūpes cilvēkresursi 1.4. Veselības aprūpes kvalitāte 1.5. Iestāžu pārvaldība un pašvaldību loma 1.6. Veselības nozares finansējums II VESELĪBAS REFORMAS MĒRĶI, SNIEGUMA RĀDĪTĀJI III REFORMAS IETVAROS VEICAMĀ RĪCĪBA 3.1. Infrastruktūra un kartējums 3.1.1. Primārā veselības aprūpe 3.1.2. Steidzamās medicīniskās palīdzības punkti (SMPP) 3.1.3. Slimnīcu nodrošinātā veselības aprūpe 3.1.4. Neatliekamā medicīniskā palīdzība 3.2. Pašvaldību lomas definēšana veselības aprūpes sistēmā 3.3. Cilvēkresursi 3.3.1. Ārstniecības personu plānošanas kritēriji 3.3.2. Ārstniecības personu nodrošinājums 2016. un 2025.gadā 3.3.3. Ārsta profesijas turpmākā attīstība 3.3.4. Māsas profesijas turpmākā attīstība 3.3.5. NMPD nodrošinājums ar ārstniecības personām 3.3.6. Ārstniecības personu atalgojums un galvenās plānotās darbības veselības nozares cilvēkresursu attīstībai 3.4. Valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases procesa pilnveidošana 3.5. Veselības aprūpes kvalitātes sistēma 3.6. E-veselība un pacientu identifikācija 3.7. VM padotības iestāžu reorganizācijas stratēģija IV VESELĪBAS NOZARES FINANSĒJUMS 4.1. Veselības nozares valsts budžeta finansējuma plāns 2018.-2023.gadam 4.2. Ieguvumi tautsaimniecībā V SNIEGUMA RĀDĪTĀJI VI PIEDĀVĀTO IZMAIŅU IEGUVUMI UN SASNIEDZAMIE REZULTĀTI LĪDZ 2023.GADAM VII TURPMĀK VEICAMIE PASĀKUMI VIII RISKI, JA FINANSĒJUMS NETIEK PIEŠĶIRTS SAĪSINĀJUMI CSP - Centrālā statistikas pārvalde EK - Eiropas Komisija ES - Eiropas Savienība EVAK - Eiropas veselības apdrošināšanas karte FM - Finanšu ministrija IIN - Iedzīvotāju ienākuma nodoklis IKP - iekšzemes kopprodukts LU - Latvijas Universitāte MK - Ministru kabinets NMP - neatliekamā medicīniskā palīdzība NMPD - Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests NVD - Nacionālais veselības dienests OECD - Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija PB - Pasaules Banka PVO - Pasaules Veselības organizācija RSU - Rīgas Stradiņa Universitāte SAVA - sekundārā ambulatorā veselības aprūpe SMPP - Steidzamās medicīniskās palīdzības punkts SPKC - Slimību profilakses un kontroles centrs VI - Veselības inspekcija VID - Valsts ieņēmumu dienests VM - Veselības ministrija VSAA - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra VSAOI - Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas KONCEPTUĀLĀ ZIŅOJUMA KOPSAVILKUMS 1. Konceptuālais ziņojums "Par veselības aprūpes sistēmas reformu" (turpmāk - Ziņojums) sagatavots atbilstoši Ministru prezidenta M. Kučinska valdības deklarācijas1 rīcības plāna 130.punktā ietvertajiem pasākumiem. 2. Ziņojumā ir aplūkotas tikai būtiskākās problēmas ārstniecībā un pārvaldē, kas pamato veicamo reformu nepieciešamību, atturoties no detalizēta izklāsta par citām aktivitātēm, piemēram, sabiedrības veselībā, slimību profilaksē un veselības veicināšanā. 3. Reformas ietvaros ir plānots risināt šādas visbūtiskākās veselības nozares problēmas (detalizētāks problēmu raksturojums lpp. 6.-14.): 1) Neapmierinošie sabiedrības veselības rādītāji mazina darbaspēka nodrošinājumu nākotnē. Mirstības rādītāji vecumgrupā līdz 65 gadiem ir otrie augstākie Eiropā, kas mazina Latvijas darbaspēka resursus par 3,9% (salīdzinājumā, ja mirstības rādītāji atbilstu ES valstu vidējiem rādītājiem). Tas rada neiekasētos nodokļu ieņēmumus no darbaspēka 247,3 milj. euro apmērā jeb 1,24 miljardus euro piecos gados. Mirstības rādītāji tiešā veidā korelē ar veselības nozares finansējumu - lielāki ieguldījumi būtiski samazina koriģējamās jeb attālināmās mirstības rādītājus2. 2) slimnīcu tīkls, kas rada izteikti atšķirīgu dzīves kvalitāti dažādu teritoriju iedzīvotājiem (piemēram, Latvijā olnīcu vēža ķirurģijas pacientu mirstība bija 1,5 reizes augstāka zemas intensitātes slimnīcās salīdzinājumā ar augstas intensitātes slimnīcām3), pārsvarā kvalitātes nodrošināšanai nepietiekamā manipulāciju skaita dēļ (t.i. kvalitātes problēmas ārstu pieredzes trūkuma dēļ, jo pacientu plūsmas apjoms neļauj nodrošināt pietiekamu pieredzes līmeni). 3) Veselības aprūpes pakalpojumu nepietiekama finansēšana ar akumulējošo efektu no 2009.gada, kad saistībā ar krīzi finansējums veselības aprūpei tika samazināts. Nepietiekams finansējums un akumulēšanas efekts ir radījis nozīmīgus draudus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai (piemēram, šobrīd pacients uz gūžas operāciju gaida vidēji 7 gadus, uz oftalmoloģiskajām operācijām vidēji 3 līdz 4 gadus). 4) Konstruktīvas pieejas un vienotas izpratnes trūkums par pacientu drošību un kvalitātes vadību veselības nozarē, jo netiek pilnvērtīgi izmantota Eiropas un citu valstu pieredze, standarti un labās prakses piemēri, kā arī nav noteiktas klīniskās vadlīnijas, nav izstrādāti klīniskie algoritmi un klīniskie ceļi4. 5) Pilnveidojama indikatoru definēšana, kuru aprēķināšana un monitorēšana ir iespējama tikai ar informācijas sistēmu un informācijas tehnoloģiju attīstību, kā arī veselības tehnoloģiju novērtēšana (Health Technologies Assessment (HTA). 6) Veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamo cilvēkresursu problēmas, kas saistītas ar nepietiekamu māsu skaitu, ārstu un māsu disproporciju, nepietiekamo atalgojuma līmeni (ārsti izvēlas neslēgt līgumu ar NVD neizdevīgu tarifu dēļ), personāla novecošanu, neefektīvu paaudžu nomaiņu. 7) Trūkst stratēģiskā pieeja veselības aprūpes pakalpojumu iepirkšanā, kas ņemtu vērā kvalitātes rādītājus un būtu orientēta uz samaksu tikai par kvalitatīviem pakalpojumiem. 8) VM padotības iestāžu funkcijas, kompetences un kapacitāte nav pilnībā saistītas ar veicamo reformu. 9) Nav skaidri noteikta pašvaldību loma, atbildība un kompetence dažādu veselības aprūpes pakalpojumu līmeņu nodrošināšanā saviem iedzīvotājiem. 4. Risinājumi veselības aprūpes organizācijai un nepieciešamajam finansējumam veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai ieslodzījuma vietās tiks iekļauti informatīvajā ziņojumā, kuru Veselības ministrija izstrādās kopīgi ar Tieslietu ministriju un iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā5. 5. Atbilstoši OECD, PVO un PB6 rādītājiem Latvijas veselības sistēma ir nepietiekami finansēta, kas liedz veikt ilgtermiņa ieguldījumus pakalpojumu pieejamības un cilvēkresursu nodrošināšanā. Par nepietiekamu finansējumu liecina šādi salīdzinošie rādītāji: 1) finansējums veselības nozarei no IKP Latvijā ir viens no zemākajiem - 5,6 %, ES valstu vidējais - 9,9%, OECD valstu vidējais rādītājs (8,9%), Igaunijā 6,3%, Lietuvā 6,5%; 2) valsts finansējums Latvijas veselības nozarei no IKP attiecīgi arī ir viens no zemākajiem - 3,07 %, ES valstu vidējais - 7,2% , OECD valstu vidējais rādītājs (6,5%). 3) pacientu tiešo maksājumu (out-of-pocket health expenditure) Latvijā 35,13% no kopējiem izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem, Igaunijā 20,72%, Lietuvā 31,27%, ES attiecīgi 16,68%7. Pacientu tiešie maksājumi ietver pacientu iemaksas, līdzmaksājumu, maksājumus par pakalpojumiem, kurus neapmaksā no veselības aprūpes valsts budžeta līdzekļiem, un izdevumus zāļu iegādei8. 6. Reformas progresa un rezultātu novērtēšanai ir izvirzīti veselības aprūpes reformas sasnieguma rādītāji līdz 2023. gadam, tajos uzrādīti arī salīdzināmie ES valstu vidējie rādītāji. 7. Ziņojumā izmantots PB veiktais esošās situācijas izvērtējums un sniegtie priekšlikumi veselības nozarē, EK un OECD rekomendācijas Latvijai, kā arī MK sēdē 20.12.2016. pieņemtais "Informatīvais ziņojums par sistēmiski svarīgo ārstniecības iestāžu kartējumu un attīstības reformu". I ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS 1.1. Demogrāfiskās tendences un sabiedrības veselības stāvoklis 8. Iedzīvotāju skaits Latvijā: - kopš 2010.gada samazinājies par 151,54 tūkst. (7,4%); - tajā skaitā 50,41 tūkst. (- 2,5%) negatīvā dabiskā pieauguma dēļ; - 101,13 tūkst (- 4,9%) migrācijas rezultātā9. 9. Latvijas sabiedrība strauji noveco: - no 2010. līdz 2016.gadam darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits samazinājies par 161,27 tūkst. (darbspējas vecumā 61,5% iedz.); - virs darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits palielinājies par 976510. 10. Lai gan pēdējos gados dzimstības rādītāji uzlabojas, prognozes, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, liecina par būtisku dzemdību skaita samazinājumu turpmākajos gados: - 2013.gadā - 20 094 dzemdības, - 2016.gadā - 21 429 dzemdības, - prognozējamais dzemdību skaits 2023.gadā - 15 426 dzemdības11. 11. Sabiedrības veselības rādītāji Latvijā būtiski atpaliek no citām ES dalībvalstīm: - onkoloģisko pacientu skaits 1,3 reizes lielāks (3,55%) nekā vidēji ES (2,7%)12; - pirmo reizi par invalīdiem atzīto pacientu skaits 2 reizes pārsniedz ES vidējos rādītājus13; - 16 545 personām 2015.gadā pirmo reizi noteikta invaliditāte (galvenie cēloņi onkoloģija un sirds asinsvadu slimības)14; - iedzīvotāji, kuri savu veselību vērtē kā labu vai ļoti labu Latvijā - 46,2%, ES vidēji - 67%15. 12. Latvijā 39,6% vīriešu atzīmē, kādu ilgstošu slimību, kamēr sieviešu populācijā uz ilgstošām slimībām norāda aptuveni 51%16. 13. Veselības pašvērtējums (savu veselību novērtējuši "slikti" un "ļoti slikti") reģionu līmenī ir atšķirīgs: - Latgalē - 15,2%; - Rīgā - 10,7%17. 14. Jaundzimušo paredzamais mūža ilgums ir būtiski zemāks nekā ES valstu vidējie rādītāji: - vīriešiem 69,1 gadi, sievietēm 79,4 gads; - vidēji ES vīriešiem 78,1gadi, sievietēm 83,6 gadi18. 15. Veselīgā mūža ilgums ir visīsākais starp ES valstīm: - Latvijā - 55,3 gadi; - ES - 61,8 gadi19. 16. Mirstība (visi nāves cēloņi) Latvijā ir 1,5 reizes augstāka kā vidēji ES, vīriešiem šī atšķirība ir vēl lielāka - 1,7 reizes20. 17. Sabiedrības veselības situācijas uzlabošanai VM pēdējā gada laikā mērķtiecīgi veikusi šādus pasākumus: - uzsākta savlaicīga un pēctecīga izmeklēšana un ārstēšana onkoloģisko saslimšanu gadījumos, no 2016.gada 1.oktobra ieviešot "zaļo koridoru"21. Līdz 2017.gada 2.aprīlim šāda iespēja tika nodrošināta 2213 pacientiem ar aizdomām par onkoloģisku saslimšanu; - pašvaldības ar SPKC atbalstu iesaistās veselības veicināšanas aktivitāšu nodrošināšanā22; - izstrādātas un ieviestas uztura normas izglītības un ārstniecības iestādēs, ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās, nosakot kvalitātes prasības ēdināšanā izmantojamiem pārtikas produktiem, kā arī noteikti konkrēti pārtikas produkti, kurus drīkst izplatīt izglītības iestādēs un to teritorijā, t.sk. skolu kafejnīcā, uzkodu un dzērienu automātos; - aizliegta enerģijas dzērienu pārdošana personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu un šīs personas nedrīkst tās iegādāties; - vairāk kā divas reizes samazināts saldināto bezalkoholisko dzērienu patēriņš bērniem pēdējo 12 gadu laikā, pateicoties aizliegumam izplatīt šos dzērienus izglītības iestādēs, kā arī vairākkārtējai akcīzes nodokļa celšanai šiem dzērieniem; - noteikts maksimāli pieļaujamais transtaukskābju daudzums Latvijā ražotajos un ievestajos pārtikas produktos. Prasības obligāti tiks piemērotas no 2018.gada 1.jūnija; - aizliegts smēķēt bērnu un grūtnieču klātbūtnē, kā arī jebkurā publiskā vietā citas personas klātbūtnē, ja šīs personas pret to iebilst; - aizliegta alkoholisko dzērienu vides reklāma, kas nozīmē, ka alkoholiskos dzērienus vairs nedrīkst reklamēt ārējā vidē izvietotos stendos, plakātos un citur; - izveidots Veselību veicinošo pašvaldību un Veselību veicinošo skolu tīkls, lai veselības veicinošie pasākumi tiktu aizvien vairāk realizēti uz vietas gan izglītības iestādēs, gan pašvaldībās23; - rosināts palielināt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā rezultātā kopš 2016.gada akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem ir paredzēts palielināt katru gadu līdz 2018.gadam, savukārt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem ir paredzēts palielināt katru gadu līdz 2019.gadam. 1.2. Veselības aprūpes infrastruktūra 18. Latvijā vairāk nekā 32% iestāžu ir mazāk kā 100 gultas, kas tiek uzskatīts par nepietiekamu skaitu, lai uzturētu neatliekamās palīdzības iestādi24. 19. Ievērojot demogrāfiskas tendences, ambulatorās aprūpes attīstību un vispārējo tehnoloģiju attīstību, mainās pieprasījums pēc stacionārās aprūpes pakalpojumiem, gan pakalpojumu skaita ziņā, gan ārstēšanas ilguma ziņā, tāpēc jākoncentrē akūtās stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanas sniedzēji, vienlaicīgi paplašinot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību pacientiem ar hroniskām slimībām. Rezultātā samazinās arī vajadzība pēc infrastruktūras un gadījumā, ja neseko infrastruktūras optimizācija, tad infrastruktūras izmantošana kļūst par neefektīvu. 20. Ņemot vērā finansiālo situāciju, ārstniecības iestāžu iespējas veikt dārgo tehnoloģiju atjaunošanu ir ierobežotas, līdz ar ko atsevišķos gadījumos ārstniecībai tiek izmantotas novecojušas iekārtas, kas apdraud kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu veikšanu. 21. Individuālās ģimenes ārstu prakses, kas pilsētās atrodas attālināti no citām ģimenes ārstu praksēm, ne vienmēr var nodrošināt efektīvu pakalpojumu pieejamību saviem pacientiem ārpus prakses darba laikā, tai skaitā vakaros, ārsta atvaļinājuma laikā un brīvdienās. 22. Ņemot vērā iepriekšējos gados veiktās investīcijas, pirmsslimnīcas NMP infrastruktūru, kā arī psihiatrijas monoprofila slimnīcu infrastruktūru var uzskatīt par atbilstošu efektīvai un kvalitatīvai pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai. 23. Nevienlīdzība starp reģioniem un vietējām pašvaldībām pastāv ienākumu un ekonomiskās aktivitātes ziņā, gan arī pakalpojumu pieejamībā, kas rada izteikti atšķirīgu dzīves kvalitāti dažādu teritoriju iedzīvotājiem un ierobežotu piekļuvi specializētiem veselības aprūpes pakalpojumiem reģionos, īpaši pašvaldībās, kas atrodas tālāk no Rīgas25. Šīs piekļuves nodrošināšanai nav pilnībā attīstīti reģionālie sadarbības modeļi un skaidri "pacientu ceļi" pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai vienmērīgi visā valstī. 24. Specifiskā mājas aprūpes pakalpojuma nodrošinājums Latvijā nav vienmērīgs un atsevišķās teritorijās pakalpojumu sniedzēji "pārklājas". Piemēram, mājas aprūpes pakalpojumu sniedzējs viena novada ietvaros ir gan ambulatorais centrs, gan slimnīca, gan privātuzņēmēji, gan ģimenes ārstu prakses. Šāda pieeja viena pakalpojuma nodrošināšanā rada šķēršļus vienotai pakalpojumu kvalitātes pārraudzībai un organizēšanai. 25. Veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošanai VM pēdējā gada laikā mērķtiecīgi veikusi šādus pasākumus: - ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā veselības nozarē tika atbalstīti ERAF pasākumi galvenokārt infrastruktūras uzlabošanai stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu un NMP sniegšanai, kā arī ģimenes ārstu prakšu uzlabošanai un slimnīcu pārprofilēšanai par ambulatorajām ārstniecības iestādēm. Rezultātā ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā atbalsts sniegts: 1) 486 ģimenes ārstu praksēm, īstenojot 279 projektus par kopējo finansējumu 3 783 605 euro. Tai skaitā atbalsts sniegts 256 ģimenes ārstu prakšu attīstībai 43 pakalpojumu sniegšanas vietās ar divām un vairāk praksēm par 2 490 256 euro; 2) 25 ambulatorajiem veselības aprūpes centriem, pārprofilējoties no stacionārā pakalpojuma sniedzējiem uz ambulatorajiem, par kopējo finansējumu 6 517 951 euro apmērā; 3) NMP dienestam sistēmas centralizācijai nepieciešamo pasākumu īstenošanai (tai skaitā dispečeru punktu centralizācija, vienotas IT sistēmas izveide, jaunu operatīvo medicīnas transporta līdzekļu un to aprīkojuma iegāde) 29 989 885 euro apmērā; 4) slimnīcu sektoram 190 225 442 euro apmērā, tai skaitā ieguldot finansējumu ambulatorā sektora attīstībai, tostarp dienas stacionāru attīstībai, ambulatoro pakalpojumu un manipulāciju attīstībai. - Valsts galvoto aizdevumu projekta ietvaros uzlabota psihiatrijas profila slimnīcu infrastruktūra (kopējais projektu finansējums 41 433 374 euro), kā arī klīnisko universitāšu slimnīcu infrastruktūra (kopējais projektu finansējums 147 701 600 euro). 26. Veiktās reformas nodrošināja veselības nozares finansējuma restrukturizāciju pa aprūpes līmeņiem un ārstniecības iestādēm, savukārt ieguldījumi infrastruktūrā palīdzēja saglabāt pakalpojumu pieejamību un paaugstināt to kvalitāti. Tādēļ turpmākajā periodā jānodrošina uzsākto veselības nozares reformu ieviešanas turpināšana, paaugstinot veselības nozares efektivitāti. 1.3. Veselības aprūpes cilvēkresursi 27. Saskaņā ar CSP datiem 2016.gadā Latvijā 6% (jeb 53,6 tūkstoši) no visiem nodarbinātajiem strādāja veselības un sociālās aprūpes jomā26. 28. Vienlaicīgi veselības un sociālās aprūpes nozare ir to nozaru vidū, kur lielākais nodarbināto īpatsvars ir vecumā virs 50 gadiem, kas sastāda 34-47% no veselības aprūpes jomas profesiju apakšgrupās nodarbinātajiem (salīdzinoši vidējais līmenis tautsaimniecībā ir 29%)27. 29. Salīdzinot jaunākos OECD apkopotos starptautiskos rādītājus, secināms, ka ārstu skaits Latvijā ir nedaudz zem ES vidējiem rādītājiem: - Latvijā 3,2 praktizējoši ārsti uz 1000 iedzīvotāju; - ES valstīs vidēji 3,5 praktizējoši ārsti uz 1000 iedzīvotāju28. 30. Joprojām saglabājas būtiska nevienlīdzība ārstu skaita (pamatdarbā strādājošie) sadalījumā: - Rīgā - 62% no kopējā ārstu skaita, - Rīgas reģionā - 9%, - Kurzemes reģionā - 7%, - Latgales reģionā - 9%, - Vidzemes reģions - 6%, - Zemgales reģions - 7% 29. 31. Latvijā ir arī zems māsu īpatsvars: - Latvijā 4,8 praktizējošas māsas uz 100 000 iedzīvotāju; - ES valstīs vidēji 8,4 praktizējošas māsas uz 100 000 iedzīvotāju; 32. Māsu/ārstu disproporcija liedz pilnvērtīgi izmantot ārsta zināšanas un pieredzi, jo ārstam jāuzņemas māsas loma, kas rada intelektuālos zudumus sistēmā, kā arī tiek apgrūtināts pilnvērtīgs pacientu aprūpes process. 33. Ik gadu aptuveni 250 personas iegūst māsas kvalifikāciju, bet tikai aptuveni 60 uzsāk darbu slimnīcās30. Māsu vecuma struktūra ir izteikti novecojoša (20% māsu ir pirmspensijas un pensijas vecumā). Reģionu griezumā starpība ir vēl jūtamāka31. Pēc rekomendējošās metodoloģijas šobrīd slimnīcās māsu deficīts ir ap 1500 māsu. 34. Latvijā esošo personāla analīzi un standartu noteikšanu apgrūtina tas, ka viens speciālists strādā vairākās amata vietās, kā arī ir nepietiekami pieejama informācija par situāciju reģionos32. 35. Neefektīva paaudžu nomaiņa veselības aprūpes sistēmā un pakalpojumu apmaksas nosacījumi, t.sk., atalgojums un nepietiekamas atbalsta programmas jauno speciālistu motivēšanai, kavē racionālu medicīniskā personāla kapacitātes izmantošanu. 36. Ārstniecības personu migrācija ES kontekstā ir viena no svarīgākajām problēmā cilvēkresursu plānošanas jomā. Ar savu augsto medicīnas izglītības kvalitāti un zemajām darba algām Latvija jau vairākus gadus ieņem ārstniecības personu donorvalsts pozīcijas. 37. Slimnīcās, kur tiek nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība, sekundārā un terciārā līmeņa veselības aprūpe, nodarbināto ārstu skaits Latvijā ir mazāks kā OECD valstīs vidēji: - Latvijā aptuveni 35%; - OECD valstīs vairāk nekā 75% (tikai 25% strādā ārpus slimnīcu sektora)33. 38. Esošo un nākotnes vajadzību pēc veselības aprūpes pakalpojumiem un veselības aprūpes cilvēkresursiem nosaka vairāki faktori: demogrāfiskie procesi, saslimstība, veselības aprūpes pakalpojumu izmantošana, veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanas modelis (ietekmē cilvēkresursu vajadzību primārajā, stacionārajā un ilglaicīgajā aprūpē), ekonomiskā izaugsme un izdevumi veselības nozarei (valsts apmaksāto un maksas pakalpojumu proporcija). 39. Vienlaicīgi Latvijas veselības aprūpes stiprā puse ir izcila medicīniskā izglītība. Latvijas augstākās medicīnas izglītības iestādes un koledžas nodrošina augsti kvalificētu medicīnas profesionāļu sagatavošanu, kuri spēj veikt visaugstākās kvalitātes diagnostiku, ārstēšanu un aprūpi34. 40. Lai uzlabotu situāciju veselības aprūpes cilvēkresursu jomā, no 2015.gada valsts apmaksātas rezidentūras vietas prioritāri piešķir, ja ir vienošanās par darba attiecību uzsākšanu ārstniecības iestādē ārpus Rīgas. Ar šādu vienošanos 2016./2017. studiju gadā rezidentūrā tika uzņemti 43 studenti no 230. Vienlaikus noteikta prasība pēc valsts apmaksātu rezidentūras studiju pabeigšanas 3 gadus strādāt valsts vai pašvaldību ārstniecības iestādēs, kā arī ģimenes ārstu praksēs. 1.4. Veselības aprūpes kvalitāte 41. Attālināmās mirstības/novēršamās mirstības (amenable mortality)35 rādītāji Latvijā ir augstākie ES valstu vidū (2013): - Latvijā 320 attālināmās nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju; - ES valstīs vidēji 119 36. 42. Mirstība no sirds asinsvadu slimībām Latvijā ir 2,3 reizes lielāka kā vidēji ES valstīs; mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem - 1,18 reizes lielāka37. 43. Latvijā 2015.gadā ļaundabīgie audzēji pirmo reizi mūžā tika diagnosticēti 11 123 pacientiem, bet uzskaitē 2015.gada beigās bija 74 540 pacientu; 44. Latvijā ir viens no augstākajiem 30 dienu mirstības rādītājiem slimnīcā pēc insulta: - Latvijā attiecīgi 18 uz 100 stacionēšanās gadījumiem; - ES valstīs vidēji 9,4 uz 100 stacionēšanās gadījumiem38. 45. Tikai ap 30% no krūts vēža pacientiem slimība tiek diagnosticēta agrīnās (0,I) stadijās. Katru gadu vairāk nekā puse no diagnosticētajiem kolorektālā vēža gadījumiem ir jau III un IV stadijā39. 46. Latvijā augstāki ķirurģiskā darba apjomi slimnīcās tieši korelē ar labāku aprūpes kvalitāti un zemākiem mirstības rādītājiem (piemēram, aortas, asinsvadu ķirurģija, invazīvā kardioloģija, krūts, olnīcu un kolorektālā vēža ķirurģija). Pacientiem, kurus ārstēja ārsti, kuri veica vairāk nekā 75 perkutānas koronāras intervences (PKI) gadā, bija par 44% mazāks mirstības slimnīcā risks salīdzinājumā ar pacientiem, kurus ārstēja ārsti, kuri veica mazāk kā 75 PKI gadā40. 47. Ir vāja hronisko slimnieku uzraudzība, piemēram, augstas riska grupas iedzīvotāji (vīrieši vecumā no 45 līdz 54 gadiem) nesaņem asinsspiediena (gandrīz 40% gadījumos) vai holesterīna līmeņa (vairāk nekā 60% gadījumos) ikgadējus mērījumus41. 48. Gaidīšanas laiks uz ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem svārstās no 20 dienām līdz pat 680 dienām. Ilgs gaidīšanas laiks veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai būtiski ietekmē arī pakalpojumu pēctecības un nepārtrauktas nodrošināšanas iespējas42. 49. Ar katru gadu mazinās ārstniecības iestāžu skaits, kas noslēdz līgumu ar NVD par valsts apmaksātu zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu, kā galveno iemeslu norādot nepietiekamus tarifus par zobārstniecības manipulācijām (līgumiestāžu skaits mazinājies no 303 (2014.gadā) uz 249 (2017.gadā)). 50. Nepietiekoša pirmsdzemdību aprūpes kvalitāte, kā arī sociāli ekonomiskie faktori būtiski ietekmē mātes-bērna veselību. Sievietes no nelabvēlīgākas vides var saskarties ar lielākiem šķēršļiem veselības aprūpes piekļuvē, piemēram, transporta trūkums vai neelastīgi darba laiki. Līdz ar to šīm sievietēm var būt nepieciešama mērķtiecīgi organizēta palīdzība43. 51. Mātes mirstība Latvijā 3 reizes pārsniedz ES vidējos rādītājus (2014): - 2014. gadā - 3 mātes jeb 14,0 nāves gadījumi uz 100 000 dzīvi dzimušajiem, 2015.gadā - 12 mātes (55,2 nāves gadījumi uz 100 000 dzīvi dzimušajiem)44; - ES vidēji 4,48 mātes nāves gadījumi uz 100 000 dzīvi dzimušajiem. 52. Pakalpojumu kvalitāte dzemdniecībā saistīta ar slimnīcas darba apjomu - lielāks negatīvu rezultātu skaits zema riska dzemdībās novērojams zema apjoma slimnīcās. Turklāt dzemdniecībā ir nepilnīgi nodrošināta pacientes nosūtīšana uz veselības stāvoklim atbilstoša līmeņa slimnīcu 45. 53. Latvijā nav NVD vai VM oficiāli apstiprinātu klīnisko algoritmu vai pacientu aprūpes ceļu, izņemot netiešas norādes atsevišķos noteikumos uz atsevišķiem pakalpojumiem, kurus finansē NVD, piemēram, perinatālā aprūpe. Klīnisko algoritmu un pacientu ceļu neesamība rada šķēršļus gan kvalitātes nodrošināšanai, gan efektivitātei un rezultāta mērīšanai46. 54. Lai uzlabotu veselības aprūpes kvalitāti VM veikusi šādus pasākumus: - pilnveidotas dzemdību palīdzības (perinatālajā periodā) darba kvalitātes uzraudzībai noteiktās prasības, tai skaitā par grūtniecības un dzemdību riska izvērtēšanu, rīcību sarežģījumu un neatliekamu situāciju gadījumos47; - precizētas pacientu drošības prasības ārstniecības iestādēm (droša pacientu identifikācija, pacientu tiesības uz informāciju, pacientu drošības ziņošanas sistēmas izveide, pacientu sūdzību un ierosinājumu analīze u.c.)48; - ar 2017.gada februāri SPKC uzdota jauna funkcija - nodrošināt metodisko atbalstu ārstniecības iestādēm ārstniecības kvalitātes un pacientu drošības jautājumos. 1.5. Iestāžu pārvaldība un pašvaldību loma 55. Veselības aprūpes pakalpojumu atlasē NVD nedarbojas kā stratēģiskais pakalpojumu iepircējs. 56. Nav skaidri nodefinēta līgumu izpildes uzraudzības un kontroles funkcija starp NVD un VI, precīzi nenošķirot kāda ir katras iestādes loma šajā procesā. 57. Ārstniecības iestādēm nav pietiekams atbalsts kvalitātes un pacientu drošības jautājumu risināšanā. 58. Katra kapitālsabiedrība atsevišķi risina jautājumus par medikamentu, medicīnas materiālu un citu slimnīcas darbībai nepieciešamo materiālu un tehnoloģiju iepirkšanu. 59. Netiek centralizēti uzkrāta informācija par pacientiem veiktajiem izmeklējumiem, tādējādi veicinot atkārtotus izmeklējumus. 60. Dažādi tiek traktēts likuma "Par pašvaldībām" 15.pants - pašvaldībām ir autonomas funkcijas attiecībā uz veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanu, līdz ar to pašvaldību iesaiste veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanā katrā pašvaldībā ir atšķirīga (piem. pakalpojuma pieejamības nodrošināšana un investēšana savā īpašumā esošajās ārstniecības iestādēs (slimnīcās, ambulatorajās iestādēs, ģimenes ārstu praksēs), transporta nodrošinājums līdz ārstniecības iestādei, pabalsti veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai iedzīvotājiem u.c.). 61. Neiezīmējot veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanā iesaistīto pušu pienākumus un atbildības sadalījumu, pašvaldības, lai nodrošinātu veselības aprūpes pieejamību, turpinās rīkoties atšķirīgi un turpinās pastāvēt ārstniecības iestāžu neefektīvas funkcionēšanas riski. 62. Nav skaidri noteiktas sociālo un aprūpes gultu nodrošināšanas iespējas valstī un pašvaldībā, ņemot vērā, ka aprūpes gultu pakalpojums pamatā saistās ar iedzīvotāju sociālajiem jautājumiem (aprūpes gultu pakalpojums lielākoties tiek sniegts nevis pēc akūtiem gadījumiem, bet gan hronisku saslimšanu gadījumos kontekstā ar iedzīvotāju sociāliem apstākļiem, piemēram, nespēju sevi aprūpēt, nodrošināt sev vienkāršu sadzīvisku aprūpi un tuvinieku atbalsta trūkumu). Vienmērīgi pieejami netiek organizēta un nodrošināta paliatīvo (termināli slimo) pacientu aprūpe. 63. Nav vienota izpratne par sistēmiski svarīgo slimnīcu pārvaldību, no kurām daļa ir pašvaldību kapitālsabiedrības, un, neiezīmējot iesaistīto pušu pienākumus un atbildības sadalījumu, pašvaldības turpinās rīkoties atšķirīgi. 64. Iestāžu pārvaldības uzlabošanā tiek attīstīta veselības aprūpes informācijas sistēma - E-veselība, tomēr nepastāv droša un nepārprotama personas identifikācija elektroniski, piemēram, izmantojot eID karti49. 1.6. Veselības nozares finansējums 65. EK savā ziņojumā norādījusi, ka veselības aprūpes sistēma joprojām netiek pietiekami finansēta, jo publiskie veselības aprūpes izdevumi ir zemi50. PVO iesaka Eiropas reģiona valstīs vismaz 12% kopbudžeta izdevumu paredzēt veselības aprūpei 51, Latvijai 2017.gadā novirzīti 9,85% no kopbudžeta. 66. Finansējums veselības nozarei no iekšzemes kopprodukta: - Latvijā ir viens no zemākajiem IKP procentiem veselības aprūpei - 3,07%; - ES valstu vidējais - 7,2% no IKP52; - OECD valstu vidējais - 6,5% no IKP53. 67. Zemais valsts finansējums ir viena no galvenajām veselības aprūpes sistēmas problēmām veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanā: - divas reizes lielākie pacientu tiešie maksājumi - Latvijā 38,8% no kopējiem izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem; - ES attiecīgi - 16,51% (pacientu tiešie maksājumi ietver pacientu iemaksas, līdzmaksājumu, maksājumus par pakalpojumiem, kurus neapmaksā no veselības aprūpes valsts budžeta līdzekļiem un izdevumus zāļu iegādei)54. - ļoti lielu daļu (48% no pacientu tiešajiem maksājumiem) sastāda izdevumi par medikamentiem55. 68. Ierobežota pakalpojumu pieejamība par valsts līdzekļiem nozīmē nepieciešamību apmaksāt steidzami nepieciešamos pakalpojumus no privātiem līdzekļiem, kas nozīmīgi palielina nabadzību un ienākumu nevienlīdzību iedzīvotājiem: - Latvijā nevienlīdzības mērvienība ir viena no augstākajām ES - Džini (GINI) koeficients56 Latvijā ir 35,44; - ES vidēji - 31,057. 69. Savukārt daļa iedzīvotāju finansiālu apstākļu dēļ nevar piekļūt veselības aprūpei, kad tā ir nepieciešama: - Latvijā rindu, attāluma vai finanšu dēļ veselības aprūpes pakalpojumus nesaņēma 13,8% iedzīvotāju; - vidēji ES - 3,3% iedzīvotāju58. 70. Slikts veselības stāvoklis un tā pašvērtējums tieši korelē ar mazākiem mājsaimniecību ienākumiem: - trūcīgākās mājsaimniecības (1.kvintile) 19,2% savu veselību vērtē kā sliktu un ļoti sliktu; - turīgākās mājsaimniecības (5.kvintile) attiecīgi - 3,5%59. 71. Demogrāfiskie aprēķini liecina, ka pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojumiem ilgtermiņā palielināsies, radot papildu slogu valsts izdevumiem. EK 2015.gada ziņojumā prognozēts, ka ar novecošanu saistītie izdevumi palielināsies par 0,9% no IKP un tehnoloģiju attīstības ietekmē laika periodā no 2013. līdz 2060.gadam palielināsies par 1,6% no IKP 60. 72. Valsts finansējums ir disproporcijā ar valsts nodefinēto veselības aprūpes pakalpojumu grozu61. 73. Finansējuma ierobežojuma noteikto kvotu dēļ negatīvi tiek ietekmēts piekļuves laiks veselības aprūpei. 74. Primārajā veselības aprūpē pašreizējā kapitācijas modelī nepietiekami atspoguļoti atšķirīgie pacientu saslimšanu sarežģītības līmeņi, kas tieši ietekmē pieprasījumu un izmaksas62. Pašreizējais pakalpojumu apmaksas mehānisms nav pielāgots izmaksu atšķirībām, ko nosaka terapijas veids un pacientu atšķirīgās vajadzības63. 75. Pozitīvi, ka Latvijā pastāv visaptveroša iedzīvotāju veselības aprūpes sistēma (universal health coverage), kas galvenokārt tiek finansēta no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem - kas ir PVO rekomendētais modelis, un ir viens pakalpojumu iepircējs visiem iedzīvotājiem - NVD64. 76. Uzsākts darbs pie aprēķiniem ekonomiski pamatotu tarifu izveidei prioritārajās jomās (radioloģija, dzemdniecība, ambulatoro speciālistu darba apmaksa). Piemēram, dzemdību tarifs no 2017.gada 1.janvāra palielināts par 50 euro. II VESELĪBAS REFORMAS MĒRĶI, SNIEGUMA RĀDĪTĀJI 77. Veselības aprūpes sistēmas mērķis - ilgtspējīga veselības aprūpes sistēma, kuras ietvaros nepieciešamas izmaiņas šādos sistēmas elementos: 1) ņemot vērā iedzīvotāju skaita mazināšanos un populācijas novecošanos, - jāpārskata veselības aprūpes pakalpojumu kartējums un darbības modelis, tai skaitā primārās veselības aprūpes attīstība un pašvaldību iesaiste; 2) akcentējot pašvaldību lomu esot vistuvāk iedzīvotājiem, to pamatvajadzību risināšanā, - jānosaka precīza pašvaldību loma iedzīvotāju primāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā; 3) ņemot vērā ārstniecības personu novecošanos un izteikti nepietiekamo māsu skaitu, - jānodrošina atalgojuma palielinājums, jāīsteno ārstniecības personu piesaiste reģioniem, jāuzlabo ārstniecības personu plānošanas un analītiskā kapacitāte; 4) tā kā pakalpojumu apmaksa nav tieši saistīta ar pakalpojumu sniegšanas klīniskajiem iznākumiem vai izmaksām, - jāmaina veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases kārtība, nosakot detalizētus atlases kritērijus, kas balstīti uz sniegto pakalpojumu kvalitāti un kvalitātes priekšnoteikumu (piemēram, pietiekams pakalpojumu apjoms) izpildi; 5) vienotas izpratnes trūkums par veselības aprūpi un kvalitātes kritēriju trūkums, - jāievieš kvalitātes pilnveidošanas un pacientu drošības sistēma; 6) jānodrošina veselības aprūpes saņēmēju reģistra sasaiste ar nodokļu maksājumu samaksas informāciju par veiktajām iemaksām Latvijā, izmantojot e-veselības risinājumus; 7) sliktais sabiedrības veselības stāvoklis un augstie mirstības rādītāji - jānodrošina optimāls valsts finansējums veselības nozarei; 8) reformu atbalstam - jāveic VM padotības iestāžu reorganizācija. 78. Veselības nozares reforma tiek īstenota, lai izveidotu ilgtspējīgu veselības aprūpes sistēmu gan attiecībā uz pacientu, gan nozarē strādājošajiem profesionāļiem, nodrošinot tam atbilstošu finansējumu. 79. Kvalitatīvas reformas ieguvumi: - ilgtspējīga nozares organizācija; - veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība; - pietiekams cilvēkresursu nodrošinājums; - saimnieciski organizēts veselības aprūpes nozares finansējuma izlietojums. 80. Reformas īstenošanas progresa mērīšanai noteikti sasniedzamie rezultāti (stratēģiskie mērķi) jeb snieguma rādītāji (KPI - key performance indicators) un to mērīšanas atskaites punkti, kā arī ilgāk, un veselības ziņā, kvalitatīvāk nodzīvoti dzīves gadi; 81. Veselības nozares trīs galvenie snieguma rādītāji: - jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums; - potenciāli zaudētie mūža gadi; - attālināmā mirstība/novēršamā mirstība. 82. Galvenajiem snieguma rādītājiem noteikti vairāki vidējā līmeņa rādītāji, kas tieši vai pastarpināti ietekmē galvenos rādītājus un ļauj atsekot reformas rezultātus (skat. 1.attēlu). 1.attēls Veselības aprūpes reformas snieguma rādītāju karte Avots: VM III REFORMAS IETVAROS VEICAMĀ RĪCĪBA 3.1. Infrastruktūra un kartējums 83. Ievērojot pamatoti atšķirīgās pakalpojumu sniegšanas izmaksas un to kvalitāti65, nepieciešams izlīdzināt publisko pakalpojumu pieejamību un efektivitāti visā Latvijas teritorijā. 84. Saskaņā ar kritērijiem, kas balstīti uz PB ieteikumiem, slimnīcu tīkla optimizēšanai specializēta veselības aprūpe jācentralizē, lai nodrošinātu pietiekamu pakalpojumu apjomu, kas ļauj uzturēt noteiktu kvalitātes līmeni, un pacientu plūsma jāvirza uz atbilstoša līmeņa slimnīcu, kurā var nodrošināt kvalitatīvu medicīnisko palīdzību. Vienlaikus jāveido veselības aprūpes pakalpojumu tīkls, lai pacienti varētu saņemt nepieciešamo palīdzību tuvāk savai dzīvesvietai gadījumos, kad stacionēšana nav nepieciešama. 85. Informatīvajā ziņojumā par sistēmiski svarīgo ārstniecības iestāžu kartējumu un attīstības reformu tika iekļauti šādi kritēriji, kas balstīti uz PB ieteikumiem: 1) augsta līmeņa specializētas veselības aprūpes pakalpojumu centralizācija (IV līmeņa terciārā aprūpe); 2) paplašināta piekļuve specializētai veselības aprūpei (IV+III līmeņa slimnīcas ar specializāciju onkoloģijā un invazīvajā kardioloģijā); 3) optimāls resursu nodrošinājums, atbilstoši sasniedzamajiem pakalpojumiem (cilvēkresursu plānojums); 4) hronisku pacientu atbilstošas aprūpes nodrošināšana (I līmeņa slimnīcas, kur nodrošinās hronisku pacientu veselības aprūpi); 5) palielināts ambulatoro pakalpojumu klāsts un apjoms (atbilstošs ģimenes ārstu, dienas stacionāru, sekundāro ambulatoro pakalpojumu nodrošinājums); 6) ģeogrāfiska veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība (visos veselības aprūpes pakalpojuma līmeņos). 86. Atbilstoši šiem kritērijiem, VM veidos veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju modeli, nodrošinot veselības aprūpi primārajā, ambulatorajā un stacionārajā (slimnīcu) līmenī (skat. 2.attēlu). 2.attēls Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju modelis Avots: VM 87. Veselības aprūpes sistēmas attīstības reforma paredz izmaiņas primārās veselības aprūpes līmenī un nosaka slimnīcu pakalpojumu sniedzēju sadalījumu līmeņos, katrā līmenī nosakot prasības pakalpojuma sniedzējam un sniegtā pakalpojuma kvalitātei (apjomam). 88. Nepieciešamās izmaiņas piešķirtā finansējuma izlietojuma efektivitātes uzlabošanā ambulatorajā aprūpē ir risināmas ar stratēģisko iepirkumu jeb pakalpojumu sniedzēju atlasi, kuras ietvaros tiks izvirzīti sasniedzamie kvalitātes rādītāji un nodrošināta aprūpes pēctecība. 3.1.1. Primārā veselības aprūpe 89. Pamata līmeni veselības aprūpes sistēmā veido primārā aprūpe - veselības aprūpes pakalpojumu kopums, ko pacientam ambulatorās ārstniecības iestādēs, stacionārās ārstniecības iestādes ambulatorajā nodaļā vai dzīvesvietā sniedz ģimenes ārsti, māsas, ārstu palīgi, kā arī farmaceiti, sniedzot farmaceitisko aprūpi aptiekās un ārstniecības iestādēs. 90. Reformas ietvaros tiks uzlabota pamata veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, tuvinot šos pakalpojumus iedzīvotāju dzīves vietai, veidojot pamatu integrētai veselības aprūpes sistēmai, kuras centrā ir pacients. Šo kā vienu no pašreizējiem trūkumiem primārās veselības aprūpes organizācijā uzrādījusi PB - nav speciālista un/vai atgriezeniskās saites, lai koordinētu pacienta ar blakusslimībām ārstēšanu un uzraudzību, sadarbībā ar ārstiem speciālistiem (pacienta "ceļa kartes")66. 91. Lai stiprinātu primāro veselības aprūpi un uzlabotu šo pakalpojumu pieejamību, jāattīsta ģimenes ārstu darbs kā to paredz ģimenes medicīnas pamatprincipi, tajā skaitā jāattīsta prakses komandas darbs, sadarbībā ar sociālajiem dienestiem, citiem ārstiem speciālistiem, ģimenes ārstu prakšu vai feldšerpunktu sadarbības tīkli, kā arī slimību profilakses darbs. 92. Lai stiprinātu ģimenes ārstu profesijas prestižu sabiedrībā, pilnveidotu atalgojuma sistēmu, veicinot tieši kvalitātē balstītu darba novērtēšanu (tajā skaitā kvalitātes indikatoru pilnveidošanu un izpildi), nepieciešams: 1) Attīstīt "ideālās" ģimenes ārsta prakses modeli, kas sevī ietver: - optimālu reģistrēto pacientu skaitu - 1500 reģistrētie pacienti, sasaistot pacientu skaitu ar prakses finansējumu (šobrīd finansējums tiek saistīts ar 1800 pacientiem uz praksi); - primārās veselības aprūpes komandu, kuras sastāvā ietilpst ģimenes ārsts, divas māsas/ārsta palīgi. Savukārt uz vairākām ģimenes ārsta praksēm ir piesaistīti citi speciālisti, piemēram, vecmāte, pediatrs, fizioterapeits; - brīvprātīgu ģimenes ārstu sadarbības tīklu veidošanu, lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību darbdienu vakaros un brīvdienās, efektīva ģimenes ārsta aizvietošana, telefonkonsultācijas, kā arī daļēji pārņemot dežūrārstu funkcijas. Būtisks faktors ir arī sadarbība ar citiem speciālistiem un dienestiem, piemēram sociālo dienestu; - telpas, kas atbilst primārās veselības aprūpes līmenī sniedzamajiem pakalpojumiem un labas prakses vadlīnijām67, piemēram, iekārtota pacientu uzgaidāmā telpa, pacientu reģistrācijas telpa (vai vieta). Ievērojot privātumu, iekārtota pacientu pieņemšanas telpa, atsevišķa telpa māsai/ārsta palīgam un manipulāciju (procedūru) telpa, kā arī ievēroti vides pieejamības principi ērtai piekļūšanai praksei un atbilstoša gaisa kvalitāte (temperatūra), lai pacienti telpās justos ērti. 2) Veicināt, lai visas ģimenes ārsta prakse sniedz vismaz šādus primārās veselības aprūpes pakalpojumus - bērnu un pieaugušo veselības aprūpe, tās profilakse, diagnostika un ārstēšana (tajā skaitā vakcinācija); - iekšķīgu patoloģiju diferenciāldiagnostika (piemēram, sāpju simptomu izvērtēšana, kas var būt par iemeslu dažāda tipa saslimšanām); - pacientu novirzīšana tālāk pie citiem speciālistiem sarežģītos gadījumos; - pacientu aprūpe mājas vizītēs; - hronisku pacientu ārstēšana; - pacienta hospitalizācijas nepieciešamības izvērtēšana un nosūtīšana uz stacionāru; - pacientu konsultēšana profilaktiskās vakcinācijas jautājumos; - grūtnieču aprūpe; - zīdaiņu aprūpe; - pacienta profilaktisko pārbaužu veikšana onkoloģisko skrīningu programmu ietvaros; - darbnespējas lapu izsniegšana; - personas medicīniskās dokumentācijas noformēšana, iestājoties skolā, pirmsskolas izglītības iestādē vai augstskolā; - pacienta nosūtīšana uz darba ekspertīzes ārstu komisiju pēc nepieciešamības; - pacienta informēšana par viņa slimību, nepieciešamo tālāko izmeklēšanu, ārstēšanu, kā arī brīdināšanu par iespējamiem sarežģījumiem slimības laikā vai iespējamo medikamentu blakus iedarbību (blakusefektiem). 3) Samazināt nosūtījumu skaitu pie speciālistiem un hospitalizāciju skaitu attiecībā uz tādiem pacientiem, kuru diagnozes ir kontrolējamas primārajā veselības aprūpes līmenī. Veicināt, lai ģimenes ārsti pacientam nodrošinātu pēc iespējas plašāku pakalpojumu klāstu uz vietas praksē, tādējādi veicinot racionālu veselības aprūpei pieejamo resursu izmantošanu, un mazinātu iedzīvotāju vēršanos pēc palīdzības citos veselības aprūpes līmeņos, apejot ģimenes ārstu. 4) Pilnveidot primārās veselības aprūpes "vārtu vērēja" lomu, lai veicinātu koordinētas un pēctecīgas veselības aprūpes nodrošināšanu, kā arī lai novērstu nepamatotu sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistu apmeklēšanu, tādējādi uzlabojot speciālistu pieejamību un mazinot gaidīšanas rindas. Šī mērķa sasniegšanai ir plānots pārskatīt nosacījumus attiecībā uz tiešās pieejamības speciālistiem. 5) Izvērtēt esošo ģimenes ārstu skaitu un izvietojumu atbilstoši piecām NVD plānošanas teritorijām. 93. Lai attīstītu vēlamo ģimenes ārsta prakses modeli, primārās veselības aprūpes organizēšanā vairāk jāiesaista pašvaldības, paredzot tam nepieciešamo papildus finansējumu. Jaunu prakšu un ģimenes ārstu sadarbības tīklu veidošanas gadījumā savstarpēji vienojoties, pašvaldība sniedz atbalstu ģimenes ārstu praksēm dažādu administratīvo funkciju nodrošināšanai, piemēram, informāciju tehnoloģiju lietošanā, prakses atvēršanas un pielāgošanas jautājumos, finanšu pārvaldības jautājumos. 94. Plānotās izmaiņas sasniedzamas ilgtermiņā, secīgi ieviešot nepieciešamos risinājumus un piesaistot nepieciešamos resursus, kā arī veicot grozījumus šādos normatīvajos aktos: 1) MK 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1529 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", nosakot prasības, kas attiecināmas uz veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir līgumattiecības ar valsti - reģistrēto pacientu skaits, sniegto pakalpojumu apjoms, nosacījumi attiecībā uz tiešās pieejamības speciālistiem; 2) MK 2009.gada 20.janvāra noteikumos Nr.60 "Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām" - obligātās prasības telpām. 3.1.2. Steidzamās medicīniskās palīdzības punkti (SMPP) 95. SMPP sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem vismaz 12 stundas diennaktī. Tajā ir iespējams veikt rentgena diagnostiku, elektrokardiogrammu, analīzes. Šo palīdzību nodrošina viens ārsts (speciālists) un ārsta palīgs. Uz SMPP pacienti ierodas paši neatliekamās un akūtās medicīniskās palīdzība saņemšanai. NMPD brigādes pacientus neved uz SMPP hospitalizācijas plāna ietvaros. SMPP saraksts attēlots 1.tabulā. 1.tabula Steidzamās medicīniskās palīdzības punkti Ārstniecības iestādes (SMPP) nosaukums SIA "Priekules slimnīca" SIA "Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca" Pašvaldības SIA "Saulkrastu slimnīca" SIA "Kuldīgas slimnīca" (pakalpojuma sniegšanas vieta - Aizpute) SIA "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība" (pakalpojuma sniegšanas vieta - Gulbene) SIA "Vidzemes slimnīca" (pakalpojuma sniegšanas vieta - Valka) 3.1.3. Slimnīcu nodrošinātā veselības aprūpe 96. Slimnīcu jeb stacionārā aprūpe nodrošina pacientu atrašanos pastāvīgā ārstniecības personu aprūpē visu diennakti. Stacionārās aprūpes ietvaros tiek sniegti neatliekamās medicīniskās palīdzības, sekundārā un terciārā līmeņa68 veselības aprūpes pakalpojumi. 97. Slimnīcās jāveicina sekundāro ambulatoro pakalpojumu saņemšanas iespēju attīstīšana, tā nodrošinot pacienta ārstēšanas un aprūpes nepārtrauktību un pēctecību. 98. Attīstot ambulatoros pakalpojumus, slimnīcas var elastīgāk izmantot cilvēkresursus, uzlabot diagnostikas pieejamību un efektīvāk izmantot tehnoloģijas, kā arī nodrošināt kvalitatīvāku pacientu ārstēšanu, kā arī paaugstināt slimnīcas darba produktivitāti un efektivitāti. 99. Stacionāro pakalpojumu sniedzēji tiks iedalīti šādos līmeņos: I līmeņa slimnīcās tiks nodrošināti pamata profili - terapija un hronisku pacientu aprūpe: - nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība 24 stundas diennaktī gadījumos, kad nav apdraudēta pacienta dzīvība; - neatliekamās medicīniskās palīdzības sasniedzamība ir plānota līdz 60 minūtēm; - speciālisti - ķirurgs, internists (tajā skaitā var būt ģimenes ārsts) un divas māsas; - diferenciāldiagnostikai un palīdzības sniegšanai ambulatoru traumu, pēkšņu saslimšanu vai hronisku slimību paasināšanās gadījumā, kas pārsniedz primārās aprūpes ārsta kompetenci, nogādās NMPD, kā arī pacienti var ierasties paši; - I līmeņa slimnīca tiks iekļauta NMPD hospitalizācijas plānā; - būs iespējama pacientu observācija un stāvokļa stabilizācija, līdz 4 stundām, lai izlemtu par pacienta tālāku hospitalizāciju vai ambulatoru ārstēšanu; - ja pacientam nepieciešama NMP stacionārā 24 stundas, tad NMPD pacientu hospitalizē tuvākajā augstāka līmeņa slimnīcā ar atbilstošiem profiliem stacionārās neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai. 100. Ievērojot minēto, tie gadījumi, kad NMP dienesta brigāde pacientu nogādā I līmeņa slimnīcā neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai ir: 1) Traumas: - visa veida mugurkaulāja sasitumi, kas prasa diagnostiskus izmeklējumus diagnozes precizēšanai; - slēgti lūzumi: ribu lūzumi, aizdomas par ekstremitāšu (augšdelmu, apakšdelmu, augšstilbu, apakšstilbu) lūzumiem un lūzumi, plaukstu un pēdu sasitumi un aizdomas par lūzumiem; - galvas sasitumi bez neiroloģiskas simptomātikas, kas prasa medicīnisku novērošanu; - ķermeņa lielo locītavu sasitumi, kam nepieciešama diagnostiska izmeklēšana diagnozes precizēšanai un tālākas ārstēšanas taktikas noteikšanai; - visa veida locītavu saišu sastiepumi sasitumi, aizdomas par saišu plīsumiem; - artrīti, artrozes, sāpju kupēšanai, diagnostiskai izmeklēšanai un ārstēšanas taktikas noteikšanai; - apdegumi: I pakāpes (5-10% ) II pakāpes, kad izveidojušās bullas vai tās ir plīsušas (izņemot plaukstas, pēdas, dzimumorgāni), kad ir nepieciešama atsāpināšana, brūču apstrāde un ārstēšanas taktikas izvērtēšana un noteikšana; - apsaldējumi I pakāpes, II pakāpes; - dzīvnieku kodumi; - insektu kodumi; - čūsku kodumi. 2) Ambulatorā ķirurģija: - visa veida ādas brūces, kam nepieciešama šuvju uzlikšana, brūces primārā apstrāde; - strutainā ķirurģija: sekundārie brūču iekaisumi, to apstrāde, panarīciji; - trofisko čūlu apstrāde. 3) Iekšķīgās slimības: - primārā hipertensija, hipertensīvās slimības - diagnostika, terapijas taktikas noteikšana; - hroniska sirds išēmiskā saslimšana; - akūtas augšējo elpceļu infekcijas ar multiplu lokalizāciju, - tonsilīts, traheīts, bronhīts, diagnostika, terapijas taktikas izvērtēšanai un noteikšanai; - astma, lēkmes "kupēšanai" vai pēc lēkmes "kupēšanas" tālākas ārstēšanas taktikas noteikšanai; - cukura diabēts, cukura līmeņa stabilizēšanai, tālākas terapijas taktikas noteikšanai; - somatoforma veģetatīva disfunkcija; - spondiloze: torokāla spondiloze ar radikulopātiju, lumbosakrāla spondiloze ar radikulopātiju; - urīnceļu infekcija; - sāpes vēderā-diferenciāldiagnozes veikšanai, tālākās ārstēšanas taktika noteikšanai. 101. II līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta darbība 7 obligātajos profilos (terapija, hronisku pacientu aprūpe, ķirurģija, neiroloģija, ginekoloģija, grūtniecības un dzemdību profils, pediatrija), kā arī tiks sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība. II līmeņa slimnīcas sasniedzamība plānota līdz 60 minūtēm. 102. III līmeņa slimnīcās (reģionālajās slimnīcās) tiks nodrošināta darbība 13 obligātajos profilos un, atbilstoši katras slimnīcas specializācijai, papildus profili (tajā skaitā Liepājas reģionālā slimnīca un Daugavpils reģionālā slimnīca ir specializējušas onkoloģijas profila un invazīvās kardioloģijas profila pacientu ārstēšanā). 103. IV līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta darbība 22 obligātajos profilos un atbilstoši katras slimnīcas specializācijai papildus profili (piemēram infekciju profils, grūtniecības un dzemdību profils u.c.) IV līmeņa slimnīcās tiks nodrošināti terciārā līmeņa veselības aprūpes pakalpojumi. 104. IV līmeņa slimnīcas ar specializāciju pediatrijā, traumatoloģijas un ortopēdijas profilā, grūtnieču aprūpē un dzemdību palīdzības profilā, rehabilitācijas profilā nodrošina terciārā līmeņa veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši specializācijai. 105. Tiks noteikts diagnožu (SSK-10) un/vai manipulācijas saraksts, kura izpildes gadījumā slimnīcai tiek piešķirts terciārā līmeņa pakalpojuma nodrošinātāja statuss, lai sniegtu augsti specializētus, kompleksus veselības pakalpojumus. Terciārā līmeņa pakalpojumus sniedz speciāli apmācītas ārstniecības personas ar augstu zinātnisko un klīnisko kompetenci un pielieto specializētas medicīnas tehnoloģijas. 106. Terciārā līmeņa pakalpojumus var sniegt arī IV līmeņa un III līmeņa slimnīcas noteiktās diagnožu/ programmu grupās. 107. Reformu rezultātā plānotais veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju piedāvājums paredz tādu gultu skaitu katrā profilā, kas nodrošina prognozēto pieprasījumu pēc aprūpes. 108. Restrukturizējot veselības aprūpes pakalpojumu izvietojumu, tiks nodrošināts, ka pakalpojumi tiek sniegti atbilstošajā vietā un laikā (skat. 2.tabulu). 2.tabula Stacionāro ārstniecības iestāžu dalījums pa pakalpojumu līmeņiem Pakalpojumu līmenis Stacionārās ārstniecības iestādes nosaukums IV SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" SIA "Rīgas Dzemdību nams" VSIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" III SIA "Liepājas reģionālā slimnīca" SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" (pakalpojumu sniegšanas vieta - Ventspils) SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca" SIA "Vidzemes slimnīca" SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca" SIA "Rēzeknes slimnīca" II SIA "Cēsu klīnika" Madonas novada pašvaldības SIA "Madonas slimnīca" SIA "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība" (pakalpojumu sniegšanas vieta - Balvi) SIA "Dobeles un apkārtnes slimnīca" SIA "Jūrmalas slimnīca" SIA "Ogres rajona slimnīca" SIA "Kuldīgas slimnīca" I SIA "Aizkraukles slimnīca" SIA "Ludzas medicīnas centrs" SIA "Siguldas slimnīca" ar specializāciju dzemdniecībā SIA "Saldus medicīnas centrs" SIA "Bauskas slimnīca" SIA "Ziemeļkurzemesreģionālā slimnīca" (pakalpojumu sniegšanas vieta - Talsi) SIA"Tukuma slimnīca" SIA "Krāslavas slimnīca" Līvānu novada domes pašvaldības SIA "Līvānu slimnīca" SIA "Alūksnes slimnīca" SIA "Limbažu slimnīca" SIA "Preiļu slimnīca" 109. Ņemot vērā pakalpojuma kvalitātes saistību ar sniegto pakalpojumu apjomu, ārstniecības iestāžu pārprofilēšana ietver ne tikai pakalpojumu koncentrāciju un paplašināšanu attiecīga līmeņa slimnīcās, lai optimizētu resursus, bet arī nodrošina kvalitātes līmeņa uzturēšanai pietiekamu apjomu un savlaicīgu piekļuvi slimnīcas pakalpojumiem augstākajos līmeņos īsākā laika periodā (atbilstoši diagnozei pacients tiek nogādāts nekavējoties uz atbilstošā līmeņa slimnīcu, kur var saņemt pilnu pakalpojuma klāstu atbilstoši pacienta stāvoklim). 110. Reformas ietvaros, lai racionāli izmantotu cilvēkresursus, infrastruktūras resursus, finanšu resursus, medicīnas aprīkojumu un novērstu funkciju dublēšanos, tiks vērtēta iespēja veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem veidot 8 slimnīcu sadarbības teritorijas, kurās IV un III līmeņa slimnīcas veido vienotu sadarbības modeli ar I un/vai II līmeņa slimnīcām, kā arī SMPP. 111. Slimnīcu sadarbības teritorijā plašai integrētu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai tiktu iekļauti vairāki novadi (skat. 3.attēlu). Plānotas 18-26 akūtās gultas uz 10 000 iedzīvotājiem un 4,4 hronisko pacientu gultas uz 10 000 iedzīvotājiem, kas monitorējot datus var tikt pārskatīts. 3.attēls Ārstniecības iestāžu sadarbības teritorijas Avots: VM, NMPD 112. Terciārā līmeņa veselības aprūpes pakalpojumi un sarežģītas manipulācijas, ķirurģiskas iejaukšanās veic atbilstošā IV līmeņa vai specializētā III līmeņa slimnīcā (piemēram, onkoloģiskie, invazīvās kardioloģijas pakalpojumi), kur nodefinētā kvalitātes līmeņa pakalpojumu nodrošina kvalificēti speciālisti ar pietiekamu pacientu plūsmas apjomu, secīgi - atbilstošu pieredzi un kvalitāti. 113. Slimnīcu sadarbības teritorijās būtu racionāli iekļaut SMPP, lai atslogotu slimnīcu uzņemšanas nodaļas tajos gadījumos, kad pacientu stacionēšana nav nepieciešama. Lai nodrošinātu vienmērīgu veselības aprūpes pakalpojumu izvietojumu sadarbības teritorijās, 2020.gadā sadarbības teritorijās nepieciešams šāds gultu skaits (bez psihiatrijas, narkoloģijas un rehabilitācijas) (skat. 3.tabulu): 3.tabula Sadarbības teritorijās 2015.gadā esošais un 2020.gadā plānotais gultu skaits Sadarbības teritorijas Gultu skaits 2015 Tai skaitā aprūpes gultas 2015 Maksimālais akūto gultu skaits 2020 Minimālais hronisko pacientu gultu skaits 2020 KOPĀ gultas 2020 Kopā valstī 7426 370 5732 789 6521 1. Ventspils sadarbības teritorija 348 1 247 50 297 2. Liepājas sadarbības teritorija 477 44 266 75 341 3. Jelgavas sadarbības teritorija 408 63 356 50 406 4. Valmieras sadarbības teritorija 376 8 325 85 410 5. Rēzeknes sadarbības teritorija 426 56 321 50 371 6. Daugavpils sadarbības teritorija 824 7 348 65 413 7. Jēkabpils sadarbības teritorija 464 122 275 54 329 8. Rīgas un Pierīgas sadarbības teritorijas 4103 69 3594 360 3954 Avots: VM 114. Rekomendācijas iespējamām slimnīcu sadarbības teritorijām: 1) SIA "Ziemeļkurzemes slimnīca" sadarbības teritorija ar Talsu slimnīcas filiāli, SIA "Kuldīgas slimnīca"; 2) SIA "Liepājas reģionālā slimnīca" sadarbības teritorija ar SIA "Kuldīgas slimnīca" (pakalpojuma sniegšanas vieta Aizputes pilsēta), SIA "Priekules slimnīca", SIA "Saldus medicīnas centrs"; 3) SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca" sadarbības teritorija ar SIA " Dobeles un apkārtnes slimnīca", SIA "Bauskas slimnīca"; 4) Rīgas un Pierīgas sadarbības teritorijas: SIA "Rīgas Austrumu Klīniskās Universitātes slimnīca", SIA "Ogres slimnīca", Pašvaldības SIA "Saulkrastu slimnīca", SIA "Siguldas slimnīca", VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca", SIA "Jūrmalas slimnīca", SIA "Tukuma slimnīca", SIA "Rīgas 2.slimnīca"; Sadarbībā ar pašvaldību vērtējama SIA "Rīgas 1.slimnīca" nozīme šajā sadarbības teritorijā. 5) SIA "Vidzemes slimnīca" sadarbības teritorija ar SIA "Cēsu klīnika", SIA "Alūksnes slimnīca"; SIA "Limbažu slimnīca", SIA "Vidzemes slimnīca" pakalpojuma sniegšanas vieta Valkā, SIA "Smiltenes slimnīca"; 6) SIA "Rēzeknes slimnīca" sadarbības teritorija ar SIA "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība" ar pakalpojumu sniegšanas vietu Gulbenē un Balvos, SIA "Ludzas medicīnas centrs"; 7) SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" sadarbības teritorija ar SIA "Krāslavas slimnīca", SIA "Preiļu slimnīca"; 8) SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca" sadarbības teritorija ar SIA "Madonas slimnīca", SIA "Aizkraukles slimnīca", SIA "Līvānu slimnīca". 115. Atbilstoši rekomendētajai sadarbības teritoriju attīstībai, pakāpeniski veicama arī sistēmiski svarīgo ārstniecības iestāžu ar monoprofila slimnīcu - valsts kapitālsabiedrību apvienošana, vai valsts kapitāla ieguldīšana sistēmiski svarīgajās ārstniecības iestādēs, tādējādi nodrošinot valsts līdzdalību sistēmiski svarīgo ārstniecības iestāžu pārvaldībā. Pilotprojekta veidā izskatāma valsts kapitālsabiedrības sapludināšana ar pašvaldību kapitālsabiedrību Daugavpils sadarbības teritorijā. 116. Lai nodrošinātu efektīvu cilvēkresursu izmantošanu sadarbības teritorijā, paredzēts izvērtēt iespēju 9.2.5.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas" (turpmāk - 9.2.5.SAM) ietvaros sniegt finansiālu atbalstu par ārstniecības personu darbu citā ārstniecības iestāde sadarbības teritorijas ietvaros. 3.1.4. Neatliekamā medicīniskā palīdzība 117. Reformu plāna ietvaros mainīsies atsevišķu slimnīcu sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu līmenis, restrukturējot tās par I līmeņa slimnīcām, kas var mainīt pacientu hospitalizācijas plānu, brigāžu skaitu un cilvēkresursu nodrošinājumu NMPD ņemot vērā I līmeņa slimnīcā pieejamo neatliekamās medicīniskās palīdzības apjomu (skat. 4.attēlu). 118. Lai nodrošinātu NMPD brigādes ierašanos izsaukumā atbilstošā laikā un pacienta hospitalizāciju iespējami īsākā laikā atbilstoša līmeņa slimnīcā, tiks izvērtēts NMPD brigāžu izvietojums gan tajās vietās, kur šobrīd aizbraukšanas laiks ir ilgāks nekā vidēji valstī, gan kontekstā ar veicamo reformu izskatot iespēju NMPD brigāžu izvietojuma pārplānošanai/pārdislokācijai. 119. NMPD, ņemot vērā plānotās strukturālās izmaiņas veselības aprūpes sistēmā un primārās veselības aprūpes līmeņa stiprināšanu, kā arī citus pasākumus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanā iedzīvotājiem, jāizvērtē iespēja samazināt izbraukumu skaitu pie pacientiem, kur nav nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība Rīgā, ņemot vērā, ka Rīgā pēc PB datiem ir lielākais neatliekamās palīdzības izsaukumu skaits 18,3 uz 100 iedzīvotājiem. Salīdzinājumā Kurzemē ir 8 izsaukumi uz 100 iedzīvotājiem, Zemgalē 9,5 izsaukumi uz 100 iedzīvotājiem, Latgal …