Līdz ar to pabalsta apmērs bērna uzturam nosakāms divkāršā (abiem vecākiem kopā jānodrošina uzturlīdzekļus dubultā apmērā) valstī noteiktā minimālo uzturlīdzekļu apmērā bērnam atkarībā no vecuma:• katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas70 jeb 180 EUR (360 EUR*25%*2)• katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas jeb 216 EUR (360 EUR*30%*2).Lai neradītu strauju un ievērojamu izdevumu pieaugumu, tiek piedāvāts pabalsta bērna uzturam pārskatīšanu veikt pakāpeniski, proti, no 2016.gada noteikt pabalstu bērna uzturam aizbildnim valstī noteiktā minimālo uzturlīdzekļu apmērā (analoģiski minimālajam pabalsta apmēram, ko patlaban atbilstoši normatīvajiem aktiem pašvaldībām ir jānodrošina audžuģimenēs esošu bērnu uzturam), bet no pabalsta apmēru bērna uzturam aizbildnim un audžuģimenei no 2018.gada – dubultā minimālo uzturlīdzekļu apmērā.Pabalsta bērna uzturam audžuģimenē apmēra palielināšana radīs finansiālu ietekmi uz pašvaldību budžetiem ar 2018.gadu.
\nIevērojot to, ka saskaņā ar likumu \"Par pašvaldībām\" 13. pantu valsts pārvaldes iestādēm nav tiesību uzdot pašvaldībām pildīt tādas funkcijas un uzdevumus, kuru finansēšana nav nodrošināta, lai no 2018.gada nodrošinātu pabalsta audžuģimenēm bērna uzturam izmaksu paaugstinātā apmērā atbilstoši koncepcijā piedāvātajam risinājumam, tiek plānots veikt valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertu pašvaldībām pabalsta izmaksas nodrošināšanai paaugstinātajā apmērā (no Labklājības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas 20.01.00 \"Valsts sociālie pabalsti\").Nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos:1) Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1036 \"Audžuģimenes noteikumi\";2) Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1643 \"Kārtība, kādā piešķir un izmaksā pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu\".Detalizēts izdevumu aprēķins1.Pabalsts audžuģimenei bērna uzturamPabalstu izmaksā pašvaldības no saviem budžetu līdzekļiem.Pabalsta saņēmēju skaita aprēķinā izmantoti Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas apkopotie bāriņtiesu dati par audžuģimenēs esošiem bērniem.Bērnu skaits 2012.gadā audžuģimenē – 1155 bērni, tai skaitā vecumā līdz 3 gadiem –204 bērni, vecumā no 4–12 gadiem – 674 bērni, bet vecumā no 13–17 gadiem – 277 bērni.
\nPēc Labklājības ministrijas aprēķiniem vecumā līdz 6 gadiem bija 429 bērni jeb 37,1% un vecumā no 7–17 gadiem – 726 bērni jeb 62,9%.Bērnu skaits audžuģimenē 2013.gadā bija 1262 bērni jeb par 9% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Pēc Labklājības ministrijas pieņēmumiem bērnu skaits audžuģimenē arī turpmāk katru gadu palielinās: 2014.gadā – par 5% ik gadu, 2015.–2016.gadā – par 7%, 2017.gadā un turpmāk – par 10%. Līdz ar to bērnu skaits audžuģimenes aprūpē tiek plānots 2015.gadā – 1 418, 2016.gadā – 1 517, 2017.gadā – 1 669, 2018.gadā – 1 836.Pabalsta apmērs atbilst divkāršam minimālo uzturlīdzekļu apmēram, kāds noteikts bērnam: līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 180 EUR; no 7 līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 216 EUR. 2018Apmērs vid. mēnesīSkaitsIzdevumi (EUR)Pabalsts audžuģimenei bērna uzturam 1 8364 464 720tai skaitā par bērnu vecumā: Līdz 6 gadiem (ieskaitot)180 EUR6811 470 960No 7–17 (ieskaitot) gadiem216 EUR11552 993 760Pabalsta audžuģimenēm bērna uzturam izmaksu veic pašvaldības, un, palielinot pabalsta apmēru, palielināsies pašvaldību izdevumi.
\nAtbilstoši normatīvajiem aktiem patlaban pašvaldības izmaksā pabalstu audžuģimenei bērna uzturam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Tā kā no 2018.gada pabalsta minimālo apmēru paredzēts noteikt divkāršā minimālo uzturlīdzekļu apmērā, pašvaldību izdevumi palielināsies. Aprēķinu tabulā ir rēķināti kopīgie izdevumi pabalstam ar divkāršu minimālo uzturlīdzekļu apmēru un tāpēc tiek pieņemts, ka pašvaldību papildus izdevumi pabalsta izmaksai palielinātā apmērā būs puse no aprēķinātajiem, proti, 2018.gadā tie būtu 2 232 360 EUR. Tā kā katra pašvaldība var palielināt pabalsta apjomu atbilstoši savām budžeta iespējām, pabalsta palielināšana pašvaldībām var radīt būtisku finanšu līdzekļu nepieciešamību.
\nIevērojot to, ka saskaņā ar likumu \"Par pašvaldībām\" 13. pantu valsts pārvaldes iestādēm nav tiesību uzdot pašvaldībām pildīt tādas funkcijas un uzdevumus, kuru finansēšana nav nodrošināta, lai nodrošinātu pabalsta izmaksu paaugstinātā apmērā audžuģimenēm bērna uzturam, tiek plānots veikt valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertu pašvaldībām pabalsta izmaksas nodrošināšanai paaugstinātajā apmērā (no LM pamatbudžeta apakšprogrammas 20.01.00 \"Valsts sociālie pabalsti\").2.Pabalsts aizbildnim bērna uzturamPabalsta saņēmēju skaita aprēķinā izmantoti Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas apkopotie bāriņtiesu dati par aizbildnībā esošiem bērniem.Bērnu skaits aizbildnībā 2012.gadā – 5 051 (2013.gadā – 4945), tai skaitā vecumā līdz 3 gadiem – 419 bērni, vecumā no 4–12 gadiem – 2 502 bērni, bet vecumā no 13–17 gadiem – 2130 bērni.
\nPēc Labklājības ministrijas aprēķiniem vecumā līdz 6 gadiem bija 1 253 bērni jeb 24,8% un vecumā no 7–17 gadiem – 3 798 bērni jeb 75,2%.Atbilstoši likumam \"Par valsts budžetu 2014.gadam\", likumam \"Par valsts budžetu 2015.gadam\" un likumam \"Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam\" Labklājības ministrijas valsts pamatbudžeta apakšprogrammā 20.01.00 \"Valsts sociālie pabalsti\" pabalsta saņēmēju skaits un izdevumi plānoti šādi: 2014201520162017Saņēmēju skaits2 6442 4332 3202 246izdevumi1 138 1011 033 830985 814954 370Izdevumi 2018.gadā tiek pieņemti 2017.g. līmenīPabalsta saņēmēju skaits atšķiras no bērnu skaita aizbildnībā, jo gadījumā, ja par bērnu ir piešķirta pensija par apgādnieka zaudējumu, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts apgādnieka zaudējuma gadījumā, uzturlīdzekļi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda vai ģimenes valsts pabalsts, izmaksājamo pabalstu samazina par attiecīgo summu.
\nLīdz ar to par daļu aizbildnībā esošo bērnu pabalsts aizbildnim bērna uzturam netiek maksāts.Atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras statistikas datiem 2013.gada novembrī uzskaitē esošo pabalstu skaits bija 5 221, bet no tiem faktiski izmaksājamo pabalstu skaits – 2 735. Līdz ar to pabalsts netika izmaksāts 2 486 gadījumos, kad par bērnu tika izmaksāta pensija par apgādnieka zaudējumu, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts apgādnieka zaudējuma gadījumā, uzturlīdzekļi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda vai ģimenes valsts pabalsts. Tiek pieņemts, ka pabalsta apmēra palielināšanas rezultātā personu skaits, kurām pabalsts netiks izmaksāts, samazināsies par 50%. Līdz ar to pabalsta saņēmēju skaits 2015.gadā plānots 3 978, bet 2016.gadā un turpmāk – ar 3% pieaugumu: 2016.g. – 4 097; 2017.g. – 4 220, 2018.g. – 4 347.Pabalsta apmērs atbilst no 2016.gada minimālo uzturlīdzekļu apmēram, kāds noteikts bērnam: līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 90 EUR; no 7 līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 108 EUR, bet no 2018.gada – divkāršam minimālo uzturlīdzekļu apmēram, kāds noteikts bērnam: līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 180 EUR; no 7 līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 216 EUR. 2016Apmērs vid. mēnesīSkaitsIzdevumi (EUR)Izdevumi kopā 4 0975 090 256tai skaitā par bērnu vecumā: Līdz 6 gadiem (ieskaitot)90 EUR10161 097 280No 7–17 (ieskaitot) gadiem108 EUR30813 992 976Papildus nepieciešams salīdzinājumā ar budžetā plānoto 4 104 442 20172018Apmērs vid. mēnesīSkaitsIzdevumi (EUR)Apmērs vid. mēnesīSkaitsIzdevumi (EUR)Izdevumi kopā 42205 242 968 434710 801 728tai skaitā par bērnu vecumā: Līdz 6 gadiem (ieskaitot)90 EUR10471 130 760180 EUR10782 328 480No 7–17 (ieskaitot) gadiem108 EUR31734 112 208216 EUR32698 473 248Papildus nepieciešams salīdzinājumā ar budžetā plānoto 4 288 598 9 847 358II Atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanuLabklājības ministrija rosina pieņemt lēmumu par iespējamajiem atlīdzības izmaksas variantiem:1) atlīdzību maksāt visiem aizbildņiem par pienākumu pildīšanu kā tas ir patlaban;2) atlīdzību nemaksāt bērna vecvecākiem;3) aizbildņiem vispār nemaksāt atlīdzību (no 2018.gada).Gadījumā, ja tiek atbalstīts 1.vai 2.risinājums, koncepcijā iekļauts risinājums no 2019.gada pārskatīt atlīdzības apmēru un noteikt to atkarībā no aizbildņa aprūpē esošo bērnu skaita, ņemot vērā noteikto minimālā ienākuma (minimālā nodrošinājuma) līmeni atbilstoši koncepcijai \"Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu\" (minimālā ienākumu līmenis, kas noteikts 40% apmērā no rīcībā esošo ienākumu 2012.gadā), attiecīgi 2 personu mājsaimniecībai (1 pieaugušais ar 1 bērnu) tie būtu 214 EUR, 3 personu mājsaimniecībai (1 pieaugušais ar 2 bērniem) – 302 EUR, bet 4 personu mājsaimniecībai (1 pieaugušais ar 3 bērniem) – 390 EUR mēnesī. 1.variants – atlīdzību turpināt maksāt visiem aizbildņiem2.variants – atlīdzību nemaksāt bērna vecvecākiem3.variants – aizbildņiem atlīdzību nemaksātPriekšrocības• Lielāks finansiālais atbalsts• Nepalielināsies sociālā spriedze sabiedrībā• Mazāki budžeta izdevumi salīdzinājumā ar 1.variantu• Tiek sakārtotas bez aizgādības esošo bērnu aprūpes formas, jo aizbildnis aizvieto bērnam vecākus• Samazinās valsts budžeta izdevumi salīdzinājumā ar 1. un 2.variantu• Taisnīgāka sistēma, salīdzinot vecākus un aizbildņusTrūkumiPieaug valsts budžeta izdevumi• Palielinās sociālā spriedze sabiedrībā• Palielinās sociālā spriedze sabiedrībā• Var samazināties aizbildnībā esošo bērnu skaitsNepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos:1) Valsts sociālo pabalstu likums;2) Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1600 \"Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu\".Detalizēts izdevumu aprēķinsAtbilstoši likumam \"Par valsts budžetu 2014.gadam\", likumam \"Par valsts budžetu 2015.gadam\" un likumam \"Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam\" Labklājības ministrijas valsts pamatbudžeta apakšprogrammā 20.01.00 \"Valsts sociālie pabalsti\" atlīdzību saņēmēju skaits un izdevumi plānoti šādi: 2014201520162017Saņēmēju skaits3 6483 6463 6013 572izdevumi2 375 0262 371 3582 342 0902 323 2292018.–2019.gadā izdevumi tiek pieņemti 2017.g. līmenī.Tiek pieņemts, ka atlīdzības saņēmēju skaits pieaug no 2016.gada par 3% salīdzinājumā ar budžetā plānoto: 2016.g. – 3709, 2017.g. – 3679. 2018.gadā plānots pieaugums par 3%, bet 2019.gadā saņēmēju skaits saglabāts 2018.gada līmenī.Pēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas 2012.gada datiem aizbildņi atkarībā no radniecības ar bērnu iedalās: 49,9% – vecvecāki; 23,8% – citi bērna radinieki; 26,3% – citas personas, kuras nav bērna radinieki un kuras bērns nav pazinis pirms nonākšanas ārpusģimenes aprūpē.
\nLīdz ar to aizbildņu skaits, kuri nav bērna vecvecāki, jeb 50,1% saņēmēju: 2018.gadā –1878.Balstoties uz Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas pasūtītā pētījuma \"Pētījums par bērnu alternatīvās aprūpes izmaksām un kvalitāti Latvijā\" (2012.gads)71 datiem aizbildņu ģimenēs visbiežāk ir tikai 1 bērns – 49%, izteikti retāk – 2 bērni (25%), bet 3 un vairāk bērni – 26%.Atlīdzības apmērs noteikts attiecīgi ar 1 bērnu – 194 EUR, ar 2 bērniem – 259 EUR, bet m ar 3 bērniem – 323 EUR mēnesī.1.variants – no 2019.gada pārskatīt atlīdzības apmēru un maksāt visiem aizbildņiem 2019Apmērs vid. mēnesīSkaitsIzdevumi (EUR)Ar 1 bērnu aizbildnībā214 EUR18574 768 776Ar 2 bērniem aizbildnībā302 EUR9473 431 928Ar 3 bērniem aizbildnībā390 EUR9854 609 800Izdevumi kopā 378912 810 504Papildus nepieciešams salīdzinājumā ar budžetā plānoto 10 487 2752.variants: no 2019.gada pārskatīt atlīdzības apmēru un atlīdzību nemaksāt vecvecākiem 2019Apmērs vid. mēnesīSkaitsIzdevumi (EUR)Ar 1 bērnu aizbildnībā214 EUR9302 388 240Ar 2 bērniem aizbildnībā302 EUR4751 721 400Ar 3 bērniem aizbildnībā 390 EUR4932 307 240Izdevumi kopā 18986 416 880Papildus nepieciešams salīdzinājumā ar budžetā plānoto 4 093 6513.variants – aizbildņiem vispār nemaksāt atlīdzību no 2018.gada: tiek ietaupīti budžetā plānotie izdevumi atlīdzību izmaksai.
\nPiedāvāts atlīdzību izmaksu pārtraukt ar 2018.gadu, kad tiktu uzsākta pabalsta bērna uzturam izmaksa dubultā minimālo uzturlīdzekļu apmērā, kas 2018.gadā tiek pieņemti 2017.gada līmenī – 2 323 229 EUR.III Atlīdzība par audžuģimenes pienākumu veikšanu un specializētās audžuģimenesKoncepcija paredz saglabāt esošo audžuģimeņu institūtu, samazinot audžuģimenē ievietojamo maksimālo bērnu skaitu, kā arī no 2019.gada pārskatot atlīdzības apmēru audžuģimenei par pienākumu veikšanu, balstoties uz minimālā ienākumu līmeni atbilstoši koncepcijai \"Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu\" (minimālā ienākumu līmenis, kas noteikts 40% apmērā no rīcībā esošo ienākumu 2012.gadā), attiecīgi 2 personu mājsaimniecībai (1 pieaugušais ar 1 bērnu) tie būtu 214 EUR, 3 personu mājsaimniecībai (1 pieaugušais ar 2 bērniem) – 302 EUR, bet 4 personu mājsaimniecībai (1 pieaugušais ar 3 bērniem) – 390 EUR mēnesī.Vienlaikus piedāvāts no 2017.gada izveidot jaunu audžuģimeņu veidu (tipu) – specializētās audžuģimenes, lai jau sākotnēji, izņemot bērnu no ģimenes, pēc iespējas varētu nodrošināt bērnam aprūpi ģimeniskā vidē, nevis ārpusģimenes aprūpi institūcijā, kamēr bērnam tiek meklēts piemērots aizbildnis vai audžuģimene.
\nSpecializētās audžuģimenes aprūpētu lielāku bērnu skaitu nekā parastās, tādējādi ļaujot tām bērnu aprūpi savienot ar nodarbinātību. Specializētajām audžuģimenēm tiktu noteiktas īpašas prasības izglītībai, pieredzei, prasmēm un kompetencēm, kā arī tiktu paredzēta lielāka atlīdzība.Specializēto audžuģimeņu darbības pamatprincipi varētu būt sekojoši:1) specializētās audžuģimenes darbojas zem vienotas organizācijas, piemēram, tiek izveidots Audžuģimeņu atbalsta centrs, kas koordinē, atbalsta un apmāca audžuģimenes, kā arī strādā ar bērna bioloģisko ģimeni;2) valsts nosaka minimālo atlīdzības līmeni specializētajām audžuģimenēm;3) vienotai audžuģimeņu jomas pārraudzībai arī parastajām audžuģimenēm būtu jādarbojas specializēto audžuģimeņu atbalsta centrā.Iespējamās prasības specializētajām audžuģimenēm:1) pieredze – vismaz 3–5 gadu pieredze kā licencētam aprūpētājam, 3 gadu pieredze kā audžuģimenei vai 5 gadu laikā veikts aprūpes darbs bērnu aprūpes sektorā;2) izglītība – vismaz vidējā; specializētā izglītība (pedagogs, sociālais pedagogs, sociālais audzinātājs vai aprūpētājs, mediķis u.c. var būt nepieciešama, lai aprūpētu bērnus ar funkcionāliem traucējumiem);3) nepieciešamās prasmes un kompetences:• sadarbība ar bērna/u bioloģisko ģimeni, radiniekiem/savstarpējo attiecību atveseļošana/atgriešana tajā;• bērna/u sagatavošana adopcijai/aizbildnībai;• veiksmīgs bērna/u rehabilitācijas process;• audžuģimeņu atbalsta grupu/semināru apmeklējums;• sadarbība ar institūcijām (skola, medicīnas iestādes, bāriņtiesa, sociālais dienests, nevalstiskās organizācijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija u.c.);• psiholoģiska noturība krīzes situācijās, atbilstoša rīcība;4) apgūta speciālā audžuģimeņu apmācības programma;5) psiholoģiska spēja uzņemties atbildību par jaundzimušajiem, zīdaiņiem, bērniem līdz 3 gadu vecumam vai bērniem ar speciālām vajadzībām;6) mentora apmācības;7) nepieciešamība regulāri profesionāli pilnveidoties.Sākotnēji par specializētajām audžuģimenēm varētu kļūt daļa no esošajām audžuģimenēm, kas atbilstu prasībām, tāpēc pirmajos gados specializēto audžuģimeņu skaits nebūtu liels.
\nTaču, ņemot vērā lielo pieprasījumu pēc tāda veida pakalpojumiem, kurus sniegs šīs audžuģimenes, tuvākajos gados pēc specializēto audžuģimeņu darbības uzsākšanas to skaitam būtu ievērojami jāpieaug.Nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos:1) Bērnu tiesību aizsardzības likumā;2) Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1036 \"Audžuģimenes noteikumi\".Detalizēts izdevumu aprēķinsAtbilstoši likumam \"Par valsts budžetu 2014.gadam\", likumam \"Par valsts budžetu 2015.gadan\" un likumam \"Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam\" Labklājības ministrijas valsts pamatbudžeta apakšprogrammā 20.01.00 \"Valsts sociālie pabalsti\" atlīdzību saņēmēju skaits un izdevumi plānoti šādi: 2014201520162017Saņēmēju skaits531525540550izdevumi736 293725 823746 561760 386Tiek pieņemts, ka 2018.–2019.gadā izdevumi saglabājas 2017.gada līmenī.Pēc Labklājības ministrijas pieņēmumiem audžuģimeņu skaits pieaug 2017.gadā par 10% salīdzinājumā ar budžetā plānoto skaitu 2017.gadā. 2018.gadā plānots pieaugums par 10% salīdzinājumā ar 2017.gadu, bet 2019.gadā skaits tiek saglabāts 2018.gada līmenī:, 2017.gadā – 605, 2018.–2019.gadā – 666.Balstoties uz Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas pasūtītā pētījuma \"Pētījums par bērnu alternatīvās aprūpes izmaksām un kvalitāti Latvijā\" (2012.gads)72 datiem audžuģimeņu īpatsvars ar 1 bērnu – 17%, 2 bērniem – 18%, bet 3 un vairāk bērniem – 65%.Atlīdzības apmērs noteikts, attiecīgi 1 pieaugušā mājsaimniecībai ar 1 bērnu – 214 EUR, mājsaimniecībai ar 2 bērniem – 302 EUR, bet mājsaimniecībai ar 3 bērniem – 390 EUR mēnesī.Atlīdzības izmaksa parastajām audžuģimenēm 2019Apmērs vid. mēnesīSkaitsIzdevumi (EUR)Ar 1 bērnu214 EUR113290 184Ar 2 bērniem302 EUR120434 880Ar 3 un vairāk bērniem390 EUR4332 026 440Izdevumi kopā 6662 751 504Papildus nepieciešams salīdzinājumā ar budžetā plānoto 1 991 118Atlīdzības izmaksa specializētajām audžuģimenēm ar 2017.gaduTiek pieņemts, ka specializēto audžuģimeņu sākotnējais skaits varētu būt 20, kas gan ir nepietiekams, tāpēc pēc specializēto audžuģimeņu darbības uzsākšanas veicams aktīvs darbs pie jaunu audžuģimeņu sagatavošanas.
\nKā sākotnējais atalgojums aprēķiniem tiek pieņemts 2014.gadā plānotais vidējais atalgojums (bruto) valsts sociālās aprūpes centros aprūpētājam ar 3.kategoriju – 482 EUR.Izdevumi atlīdzībai specializētajām audžuģimenēm:482 EUR x 20 x 12 mēneši = 115 680 EUR gadāIzdevumi darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksām par specializētajām audžuģimenēm:482 EUR x 23,59% x 20 = 27 290 EUR gadāIzdevumi specializētajām audžuģimenēm kopā gadā: 142 970 EURIV Nodrošināt psiholoģisko palīdzību audžuģimenēm, aizbildņiem, viesģimenēm, adoptētājiem, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem.Latvija, sākot ar 2015.gada 1.janvāri, sāks apgūt ES fondus 2014. – 2020.gada plānošanas periodam paredzētajās aktivitātēs.
\nKā viena no aktivitātēm ir plānota arī bērnu sociālās aprūpes centru deinstitucionalizācija, kā ietvaros plānots būtiski palielināt audžuģimeņu un aizbildņu skaitu. Ņemot vērā, ka patlaban pieejamais atbalsts nav pietiekams, ir nepieciešams palielināt psiholoģiskā atbalsta saņemšanas iespējas.Papildus nepieciešami grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, nosakot, ka aizbildnim būtu pienākums apmeklēt atbalsta grupas.Detalizēts izdevumu aprēķins2014.gada 1.janvārī aizbildņi kopumā bija 4 132 un audžuģimenes – 594.Prognozēts, ka aizbildņu skaits ik gadu pieaugs par aptuveni 3%, bet audžuģimeņu: 2014.–2015.gadā – par 5%, 2016.gadā – par 7%, no 2017.gada – par 10%.Plānotais skaits aizbildņu un audžuģimeņu skaits, kam konkrētajā gadā sniedzama palīdzība:2015.gadā – 4256 aizbildņi un 624 audžuģimenes;2016.gadā – 4384 aizbildņi un 655 audžuģimenes;2017.gadā – 4516 aizbildņi un 701 audžuģimene,Atbilstoši valsts programmai bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai 2014.gadam psihologa konsultācijām piešķirtais budžeta finansējums ir 36 996 EUR, savukārt atbalsta grupām ir 14 940 EUR. 2014.gadā Valsts programmas bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai ietvaros īstenotā psiholoģiskā atbalsta sniegšanas izmaksas ir 13,52 EUR par 1 konsultāciju, kas nav pietiekami.
\nVidējās nepieciešamās individuālā psihologa konsultācijas izmaksas ir 21 EUR par vienu stundu.Savukārt atbalstu grupu izmaksas vienai grupai 2014.gadā Valsts programmas bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai ietvaros ir 68,60 EUR par 3 stundām (vienas stundas izmaksas – 22,86 EUR), kas arī ir nepietiekami. Vidējās nepieciešamās vienas atbalsta grupas izmaksas sasniedz 30 EUR stundā, savukārt viena tikšanās reize ilgst 3 stundas (ieteicamais ilgums), kas nozīmē, ka vienas atbalsta grupas tikšanās reize izmaksā 90 EUR.Papildus nepieciešamie izdevumi psiholoģisko konsultāciju un atbalsta grupu nodrošināšanai, salīdzinot ar attiecīgajā gadā budžetā plānoto (budžetā šādai aktivitātei finansējums nav piešķirts):1.
\nPsihologa konsultācijām:2016.gadā: (655+4384) x 21 EUR – 36 996 EUR = 68 823 EUR2017.gadā: (701+4516) x 21 EUR – 36 996 EUR = 72 561 EUR2.Atbalsta grupas2016.gadā: (655+4384) x 90 EUR – 14 940 EUR = 438 570 EUR2017.gadā: (701+4516) x 90 EUR – 14 940 EUR = 454 590 EUR2018.gadā tiek pieņemts, ka rādītāji saglabājas 2017.gada līmenī.3. Turpmākā rīcība koncepcijas īstenošanaiLabklājības ministrija nodrošina šajā koncepcijā minēto nepieciešamo normatīvo aktu projektu izstrādi, lai nodrošinātu:2016.gads• Atlīdzības par bērna pirmsadopcijas aprūpes laikā apmēra pārskatīšana, nosakot to bērna kopšanas pabalsta līdz 1,5 gadiem apmērā• Sociālās apdrošināšanas iemaksu no valsts pamatbudžeta veikšana arī invaliditātes apdrošināšanai un iemaksu objekta apmēra dubultošana• Darba likuma 155.panta piektajai daļā noteiktā 10 kalendāra dienas ilgā atvaļinājumu apmaksa adoptētājiem• Potenciālo adoptētāju apmācības pirms statusa piešķiršanas• Pabalsta aizbildnim bērna uzturam apmēra palielināšana: pabalsts mēnesī nedrīkst būt mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam• Psiholoģiskā atbalsta sniegšana audžuģimenēm, aizbildņiem, viesģimenēm, adoptētājiem, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem2017.gads• Atbalsta sistēmas bērna pirmsadopcijas aprūpes laikā pārskatīšana, nodarbinātiem pabalstu nosakot atbilstoši viņu sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēram• Specializēto audžuģimeņu ieviešana2018.gads• Pabalsta aizbildnim un audžuģimenei par bērna uzturēšanu apmēra pārskatīšana – pabalsts mēnesī atbilst Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu dubultam apmēram• Atlīdzības par aizbildņa pienākumu pildīšanu izmaksas pārtraukšana2019.gads• Atlīdzības audžuģimenei par pienākumu pildīšanu apmēra pārskatīšanaVienlaikus paredzēts izvērtēt valsts un pašvaldību kompetenci ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanai un līdz 2022. gada 31. decembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus par iespējamiem risinājumiem turpmākai finansēšanas kārtībai bērnu ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanai, kā arī izvērtēt esošo tiesisko regulējumu uzturlīdzekļu piedziņai no bērnu vecākiem par labu aizbildnim un, ja nepieciešams, līdz 2016. gada 30. septembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus tiesiskā regulējuma pilnveidošanai.4.
\nIetekme uz valsts un pašvaldību budžetiem Turpmākie gadi (tūkst. EUR)*2016201720182019****Kopējās izmaiņas budžeta izdevumos** t.sk.:4 734.05 160.010 627.912 619.0Izmaiņas valsts budžeta izdevumos (Labklājības ministrijai)4 734.05 160.010 627.912 619.0t.sk. izdevumi sadalījumā pa budžeta programmām un apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajā detalizācijas līmenī Valsts pamatbudžets4 700.55 018.910 486.812 477.904.00.00 \"Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai\" Valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu7.20.70.70.720.01.00. \"Valsts sociālie pabalsti\"4 126.14 278.59 746.311 737.5Sociālie pabalsti4 126.14 278.57 514.09 505.1Valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti pašvaldībām noteiktam mērķim*** 2 232.42 232.422.02.00 \"Valsts programma bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai\"574.3740.4740.4740.4Preces un pakalpojumi574.3740.4740.4740.4Speciālais budžets:33.5141.1141.1141.104.04.00 \"Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets\"33.5141.1141.1141.1Sociālie pabalsti26.8127.1127.1127.1Valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti no valsts speciālā budžeta uz valsts speciālo budžetu6.814.014.014.0 Izmaiņas pašvaldību budžeta izdevumos––2 232.42 232.4Pabalsti––2 232.42 232.4Kopējā finansiālā ietekme**:–4 734.0–5 160.0–10 627.9–12 619.0* Veicot aritmētiskas darbības, iespējamas nelielas nobīdes, jo tabulā skaitļi noapaļoti un norādīti tūkstošos EUR ar vienu zīmi aiz komata.
\nPrecīzus skaitļus skatīt koncepcijas tekstā.**Izdevumi konsolidēti, izslēdzot valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertu pašvaldībām noteiktam mērķim.***Konsolidējamā pozīcija pašvaldību budžetā pie konsolidētā kopbudžeta.****2019.gadā izdevumi pasākumiem norādīti 2018.gada līmenī, papildinot ar aprēķinātajiem izdevumiem atlīdzības izmaksai parastajām audžuģimenēm.Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Labklājības ministrijai adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidošanai 2016.gadā 4 733 989 EUR apmērā, 2017.gadā 5 159 969 EUR apmērā, 2018.gadā 10 627 860 EUR apmērā un 2019.gadā 12 618 978 EUR apmērā skatāms Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām likumprojekta \"Par valsts budžetu 2016. gadam\" un likumprojekta \"Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam\" sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 1.pielikums1.tab.
\nAdopcija Latvijā uz 2014.gada 1.janvāriAdoptējamo bērnu vecumsUz 2014.gada 1.janvāri datu bāzē ir ziņas par adoptēja–miem bērniemNo tiem bērni, par kuriem sniegta informācija vai norīkojumi adoptētājiem no Latvijas (ieskaitot bērnus, kurus iespējams adoptēs vai ņems aizbildnībā radi vai atbalsta ģimene)Adoptētāji no Latvijas, kuri vēlas adoptēt (uz doto brīdi nav saņēmuši informāciju par adoptējamo bērnu vai pēc informācijas saņemšanas nav izlēmuši par bērna ņemšanu aprūpē)Bērni, kuriem jāmeklē ģimene Latvijā (nav pieņemts lēmums par ārvalstu adopciju un nav sniegta informācija vietējiem adoptētājiem)Bērni, kam noteikta invaliditāte, ir alkohola fetopātija, epilepsija, garīgā atpalicība, autisms, HIV, bronhiālā astma, dauna slimība, iekšēja hidrocefālija, celiakija vai iestāde informē par smagu veselības stāvokliBērni, par kuriem lūgts, lai bāriņtiesa pieņem lēmumu par adopciju uz ārvalstīmPiešķirtās atlīdzības par bērna adopciju pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā (Latvijā adoptēto bērnu skaits)Līdz 1 gadam1793567020No 1–2 gadiem231037410113No 2–3 gadiem401723817226No 3–4 gadiem45228158917No 4–5 gadiem391012118914No 5–6 gadiem4273111698No 6–7 gadiem51221423110No 7–8 gadiem61301724141No 8–9 gadiem62201220123No 9–10 gadiem69001529131No 10–18 gadiem919130108334789Kopā:136895120221496158112Avots: Labklājības ministrijas informācija2.tab.
\nAdopcija uz ārvalstīm uz 2014.gada 1.janvāriAdoptējamo bērnu vecumsUz 2014.gada 1.janvāri datu bāzē ir ziņas par adoptēja –miem bērniemBērni, kuri nevēlas tikt adoptēti uz ārvalstīm vai brāļi/māsas nepiekrīt viņu šķiršanai adopcijas gadījumāBērni, kurus var adoptēt uz ārvalstīm (t.sk., bērni – invalīdi)No tiem bērni, kam noteikta invaliditāte, ir alkohola fetopātija, epilepsija, garīgā atpalicība, autisms, HIV, bronhiālā astma, dauna slimība, iekšēja hidrocefālija, celiakija vai iestāde informē par smagu veselības stāvokliĀrvalstu adoptētāji, kuri vēlas adoptēt (uz doto brīdi nav saņēmuši informāciju par adoptējamo bērnu)Bērni, par kuriem sniegta informācija vai norīkojumi ārvalstu adoptētājiem*Labklājības ministra izsniegtās atļaujas bērna adopcijai uz ārvalstīmLīdz 1 gadam17022021No 1–2 gadiem23099083No 2–3 gadiem40015142156No 3–4 gadiem45085177No 4–5 gadiem39117631413No 5–6 gadiem42420116177No 6–7 gadiem514311842210No 7–8 gadiem611031141248No 8–9 gadiem6210381712611No 9–10 gadiem692034212278No 10–18 gadiem9193494492281333757Kopā:136839865434533499131* – ieskaitot bērnus, par kuriem informācija ievietota Labklājības ministrijas mājas lapā (http://www.lm.gov.lv/text/1112)Avots: Labklājības ministrijas informācijaAvots: Labklājības ministrijas informācijaAvots: Labklājības ministrijas informācijaAvots: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācijaAvots: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācija 2.pielikums1.tab.
\nBērnu skaits sociālās aprūpes iestādēs Valsts (un līgumorganizāciju) sociālās aprūpes centriPašvaldību un citu organizāciju sociālās aprūpes centri 2005201020112012201320052010201120122013Iestāžu skaits39171515155941373334Bērnu skaits iestādēs8416025855445002 0401 2681 3651 4021 354tai skaitā vecumā līdz 3 gadiem7329927627424522250931121191054–6 gadi74110473934342361461801881657–14 gadi752741911861711531 04860566066165415–17 gadi76758886949155442441343443018 un vecāki83––––1521371047676Avots: Ziņojums \"Bērni Latvijā, 2014Avots: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācijaAvots: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācijaAvots: Valsts bērnu tiesību inspekcijas apkopotie bāriņtiesu datiAvots: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācijaAvots: Valsts bērnu tiesību inspekcijas apkopotie bāriņtiesu dati 3.pielikumsPašvaldību pabalsti audžuģimenēmPašvaldībaPabalsts bērna uzturamPabalsts apģērba un mīkstā inventāra iegādeiPašvaldības atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanuCiti pabalstiPilsētasRīga75% no minimālās mēneša darba algas163,63 EUR gadā213,43 EUR mēnesī–Daugavpils115 EUR mēnesī85 EUR mēnesī (var izsniegt mantiskā veidā)––Jēkabpils160 EUR mēnesī (pabalsta apmērs audžuģimenē, kura ir deklarējusi savu dzīvesvietu un dzīvo Jēkabpilī par bērniem, kuri ar Jēkabpils bāriņtiesas lēmumu ievietoti audžuģimenē, ir 208 EUR mēnesī)40 EUR mēnesīPar 1 bērnu – 150 EUR mēnesī, par katru nākamo bērnu – 75 EUR mēnesī(audžuģimenei, kura ir deklarējusi savu dzīvesvietu un dzīvo Jēkabpilī par bērniem, kuri ar Jēkabpils bāriņtiesas lēmumu ievietoti audžuģimenē)BrīvpusdienasPabalsts profesionālās ievirzes izglītības iestādes izdevumu apmaksai 60 EUR kalendārajā gadā (audžuģimenei, kura ir deklarējusi savu dzīvesvietu un dzīvo Jēkabpilī par bērniem, kuri ar Jēkabpils bāriņtiesas lēmumu ievietoti audžuģimenē)Jelgava5,69 EUR dienāVienreizēji, ievietojot bērnu ģimenē, – 142,29 EUR85,37 EUR katram 6 mēnešu periodam–Brīvpusdienas skolā 1,42 EUR dienāPabalsts mācību līdzekļu iegādei skolniekam 56,91 EUR un 5–6 gadu vecuma bērnam – 28,46 EUR gadā,Pabalsts profesionālās ievirzes izglītības iestādes izdevumu apmaksai– 14,23 EUR mēnesī,Pabalsts pirmsskolas izglītības iestādes ēdināšanas pakalpojuma apmaksai līdz 469,55 EUR gadā.Pabalsts pilsētas sabiedriskā transporta braukšanas maksas segšanai 100% apmērā bērniem–bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, ka arī pilngadību sasniegušajiem bērniem–bāreņiem, kuri mācās.Jūrmala171 EUR mēnesī Atlīdzība tiek izmaksāta audžuģimenei par divu un vairāk bērnu aprūpi:aprūpējot divus bērnus – 114 euro mēnesī,aprūpējot trīs bērnus – 228 euro mēnesī,aprūpējot četrus bērnus – 342 euro mēnesī,aprūpējot piecus bērnus – 456 euro mēnesī,aprūpējot sešus bērnus – 570 euro mēnesī,aprūpējot septiņus bērnus – 683 euro mēnesī.–Liepāja256,12 EUR mēnesīApģērba un apavu iegādei – līdz 213,43 EUR gadāMīkstā inventāra iegādei: spilvena, segas, matrača iegādei – piešķir 1 reizi, ievietojot bērnu audžuģimenē, – līdz 71,14 EUR; 2 gultas veļas komplektu un dvieļu iegādei – gadā līdz 42,69 EUR–Pabalsts skolas piederumu un mācību līdzekļu iegādei: mācību gada sākumā – 99,60 EUR; bērnu ievietojot audžuģimenē mācību gada vidū – 71,14 EURRēzekne120 EUR mēnesī80 EUR mēnesī––Valmiera75% no minimālās mēneša darba algasVienreizēji, ievietojot bērnu ģimenē, – 143 EUR–BrīvpusdienasUzturmaksu atlaides pirmskolas izglītības iestādē 50% apmērāVentspils 219,12 EUR mēnesīVienreizējs pabalsts audžuģimenē ievietotā bērna apģērba un mīkstā inventāra iegādei – 106,72 EUR apmērā.–1)Neatkarīgi no ienākuma līmeņa ģimenēm (t.sk. audžuģimenēm), kura aprūpē trīs vai vairāk bērnus, ir tiesības saņemt pabalstu mājokļa īres maksas daļējai kompensēšanai.
\nPabalsta apmērs atkarīgs no bērnu skaita ģimenē: ar desmit bērniem – 90% apmērā no mājokļa ikmēneša īres maksas, pabalsta apmēram nepārsniedzot 1,92 EUR par 1 m2;. ar deviņiem bērniem – 80% , nepārsniedzot 1,71 EUR par 1 m2; ar astoņiem bērniem – 70%, nepārsniedzot 1,49 EUR par 1 m2; ar sešiem vai septiņiem bērniem – 60% nepārsniedzot 1,28 EUR par 1 m2; ar pieciem bērniem – 50% , nepārsniedzot 1,07 EUR par 1 m2; ar četriem bērniem – 45%, nepārsniedzot 0,97 EUR par 1 m2; ar trīs bērniem – 40%, nepārsniedzot 0,85 EUR par 1 m2.2) Kompensācijas 90% atlaides veidā mēnešbiļetes iegādei braukšanai Ventspils pilsētas nozīmes maršrutu autobusos tiek piešķirtas Ventspils pilsētā deklarētajiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kuri atrodas audžuģimenēs, aizbildnībā līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai vai līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja tie turpina mācības klātienē vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē, koledžā vai augstskolu pilna laika studiju programmā.;Ventspils pilsētā deklarētajām ģimenēm (t.sk. audžuģimenēm), kuru ģimenē ir no 3 līdz 5 bērniem, vecākiem ir tiesības saņemt kompensācijas 50% atlaides veidā mēnešbiļetes iegādei braukšanai Ventspils pilsētas nozīmes maršrutu autobusos;Kompensācijas 90% atlaides veidā mēnešbiļetes iegādei braukšanai pilsētas nozīmes maršrutu autobusos tiek piešķirtas Ventspils pilsētā deklarētajām ģimenēm (t.sk. audžuģimenēm), kurās ir 6 vai vairāk bērnu.3) Ģimenēm (t.sk. audžuģimenēm) ar 3 un vairāk bērniem ir tiesības saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi 50% apmērā.4) Nepilngadīgiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem – vienu reizi gadā tiek piešķirts pabalsts atsevišķu situāciju risināšanai Ziemassvētkos – 42,69 EUR apmērā.5) Bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm (audžuģimenēm), Sociālais dienests piešķir pabalstu mācību līdzekļu iegādei, uzsākot mācību gadu.
\nPabalstu piešķir šādā apmērā:* vispārējās izglītības iestādes skolēniem – 42,69 EUR apmērā par katru bērnu;* profesionālās vidējās izglītības iestādes audzēkņiem – 61,18 EUR apmērā par katru bērnu;* augstskolas studentiem – 120,94 EUR apmērā katram.6) Bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm (audžuģimenēm), kas absolvē vispārējās izglītības iestādes 9. vai 12.klasi, var saņemt vienreizēju pabalstu uz izlaidumu 42,69 EUR apmērā.NovadiĀdažu novads77––––Aizkraukles novads50% no minimālās darba algas mēnesīVienreizējs pabalsts atbilstoši bērna vajadzībām – līdz minimālās darba algas apmēram Ēdināšanas pabalsts bērniem, kuri dzīvo audžuģimenē un apmeklē novada pirmskolas izglītības iestādesĒdināšanas pabalsts izglītojamiem, kuri dzīvo audžuģimenē un kuri ir novada teritorijā esošo mācību iestāžu izglītojamieAlojas novadsIkmēneša minimālais pabalsts uzturam ir 38.42 EUR mēnesī un maksimālais pabalsts uzturam ir divkāršā MK par bērnu noteiktā garantētā minimālā ienākuma līmeņa apmērā.
\nAr Soc. Jaut. komitejas atzinumu, pabalsta apmēru ir iespējams mainīt, izvērtējot konkrēto situāciju.Vienreizējs pabalsts – 70 % apmērā no attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošās minimālās darba algas valstī.Tiek slēgts viens līgums par bērna uzturu, kur audžuģimene piedāvā savu atlīdzības apmēru, kurā tiek iekļautas arī izmaksas bērnu uzturam.Brīvpusdienas.Alūksnes novads130 EUR20 EURJa ievieto bērnu uz laiku, kas ir mazāks par 1 mēnesi– 113,83 EUR–Balvu novads128.06 EUR mēnesī par vienu bērnu––Brīvpusdienas skolās un ēdināšanas izmaksas pirmskolas izglītības iestādēs.Pabalsts skolas piederumu iegādei – 28.46 EUR vienam bērnam gadā.Bauskas novadsEUR 170 mēnesī (pabalsts bērna uzturam un audzināšanai)EUR 145 (vienreizējs)––Daugavpils novads128.06 EUR mēnesīVienreizējs pabalsts 142.29 EUR–Pabalsts ēdināšanas apmaksai ik mēnesi, atbilstoši vispārizglītojošās iestādes noteiktai ēdināšanas maksai.Pabalsts mācību līdzekļu iegādei 21.34 EUR vienam bērnam uzsākot jaunu mācību gadu (ja ģimenei ir piešķirts trūcīgas ģimenes statuss)Dzīvokļa pabalsts:– ģimenēs ar vienu vai diviem bērniem 85.37 EUR apkures sezonā (ja ģimenei ir piešķirts trūcīgas ģimenes statuss)– ģimenēs ar trīs un vairāk bērniem 113.83 EUR apkures sezonā (ja ģimenei ir piešķirts trūcīgas ģimenes statuss)Vienreizējs pabalsts atsevišķu situāciju risināšanai, ko izskata izveidotā profesionāla speciāla komisija.Dobeles novads142,29 EUR mēnesīVienreizējs pabalsts apģērba un mīkstā inventāra iegādei, ievietojot bērnu ģimenē 142,29 EUR––Dundagas novads150 EUR mēnesīVienreizējs pabalsts 250 EUR–Trešā un katra nākamā bērna ēdināšanas izdevumu segšanaGulbenes novadsmēnesī 65% no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas (208 EUR)vienreizējs pabalsts apģērba un mīkstā inventāra iegādei līdz 284,57 EUR.
\nPabalsta vietā pašvaldība var izsniegt apģērbu, apavus un citas bērna aprūpei nepieciešamās lietas.–visiem Gulbenes novada vispārējās pamatizglītības iestāžu skolēniem piešķirtas brīvpusdienas.Sociālajā dienestā pieejamas psihologa konsultācijas bez maksas.Iecavas novads260.00 EUR mēnesī (par pienākumu veikšanu un bērna uzturam)260.00 EUR vienreizējs ievietojot bērnu ģimenē –Ilūkstes novads143 EUR mēnesīVienreizēja atlīdzība ne vairāk ka 72 EUR––Jēkabpils novads100 EUR mēnesī50.00 EUR mēnesī30.00 EUR mēnesīVienreiz gadā ievietojot bērnu ģimenē – 150 EURBrīvpusdienas;Pabalsts ārpusskolas interešu izglītībai un profesionālās ievirzes izglītības nodrošināšanai – 50 EUR mēnesī.Kārsavas novads114 EUR57 EUR mēnesī par katru ar Kārsavas novada bāriņtiesas lēmumu ievietoto nepilngadīgo bērnu audžuģimenē––Krustpils novads114 EUR mēnesīVienreizējs pabalsts gadā katram bērnam 214 EUR––Kuldīgas novads160 EUR160 EUR – ievietojot bērnu audžuģimenēVienu reizi gadā 160 EUR (mācību līdzekļiem, apģērbam, higiēnas precēm u.c.)––Limbažu novads143 EUR mēnesī29 EUR mēnesī––Līgatnes novads128,06 EUR mēnesīkatru mēnesi 42,69 EUR––Mārupes novads130 EUR mēnesī60 EUR mēnesī_Brīvpusdienas un ēdināšana pirmsskolas izglītības iestādēsMazsalacas novads100 EUR43 EUR–Ēdināšanas pabalsts pirmsskolas izglītības iestādē vai vispārējās izglītības iestādē, pabalsts skolas lietu iegādei.Mērsraga novads170.74 EUR mēnesī bērna uzturam, apģērbam un mīkstā inventāra iegādei–––Ozolnieku novads143 EUR mēnesīVienreizēji, ievietojot bērnu audžuģimenē – 143 EUR Nepieciešamības gadījumā tiek izskatīts jebkurš audžuģimenes iesniegtais iesniegums SD (piem., briļļu iegāde)Pārgaujas novads50% no valstī noteiktās minimālās algas160 EUR par bērnu mēnesīVienreizējs pabalsts, bērnu ievietojot audžuģimenē 142,29 EUR––Pāvilostas novads50% no minimālās mēneša darba algas50% no minimālās mēneša darba algas––Priekuļu novads145 EUR mēnesī300 EUR gadā, un tas tiek izmaksāts divās daļās, vienu reizi 6 mēnešu periodā–• Brīvpusdienas vispārējās izglītības vai arodizglītības iestādē, vai pirmsskolas izglītības iestādē, ja brīvpusdienas netiek apmaksātas saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem• Pabalsts mācību gada uzsākšanai vispārējās izglītības vai arodizglītības iestādē 22 EUR apmērā• Pabalstu līdz 150 EUR apmērā mācību gadā izglītības iestādes interešu ievirzes programmas dalības maksas vai arī citiem, ar interešu izglītību saistītiem izdevumiem segšanai• Pabalstu līdz 300 EUR apmērā gadā piešķir medicīniskās un/vai psiholoģiskās palīdzības izdevumu segšanai un/vai rehabilitācijai, un ar tās saņemšanu saistītajiem transporta izdevumiem.Rēzeknes novads156 EUR mēnesī256 EUR gadā, no kuriem 128 EUR izmaksā ievietojot bērnu audžuģimenē, bet sākot ar septīto ievietošanas mēnesi 21 EUR mēnesī–_Rojas novadsEUR 170,74 /mēnesīEUR 249,71––Rūjienas novadsEUR 142,29 mēnesīVienreizēji, ievietojot bērnu audžuģimenē EUR 142,29–BrīvpusdienasSalacgrīvas novads99.60 eiro42.69 eiro––Salaspils novads170,74 EUR mēnesīApģērba un apavu iegādei – gadā nepārsniedzot kopējo summu 113,83 EUR;Mīkstā inventāra iegādei:1.spilvens, sega, matracis – piešķir vienu reizi bērnu ievietojot audžuģimenē, nepārsniedzot kopējo summu 85,37 EUR,2.divu gultas veļas komplektu un dvieļu iegādei – gadā nepārsniedzot kopējo summu 42,69 EUR.Ja bērnu ievieto audžuģimenē uz laiku, kas ir ilgāks par mēnesi, atlīdzība tiek izmaksāta atbilstoši 14.12.2004. noteikumiem Nr.1021 \"Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu\" un papildus no pašvaldības budžeta – 50% no atlīdzības apmēra, kādu audžuģimene saņem no valsts budžeta.
\nAtlīdzība no pašvaldības budžeta izmaksājama par katru ģimenē ievietoto bērnu\" 56.91 EUR mēnesī.Skolas piederumu un mācību līdzekļu iegādei:1.mācību gada sākumā 71,14 EUR,2. bērnu ievietojot audžuģimenē mācību gada vidū 35,57 EUR.Saldus novads50% no valstī noteiktās minimālās algas katram bērnam reizi mēnesī35% no valstī noteiktās minimālās algas, bērnu ievietojot audžuģimenēPar bērnu, kurš audžuģimenē ir atradies vismaz 6 mēnešus, 35% no valstī noteiktās minimālās algas, izmaksājot 1x gadā par katru bērnuĪpašos gadījumos – pabalsts situācijas atrisināšanaiSaulkrastu novads142,29 EUR mēnesīVienreizējs pabalsts 142 EUR––Skrīveru novads170 EUR mēnesīVienreiz gadā līdz 72 EUR atbilstoši bērna vajadzībām.Minētā pabalsta vietā var tikt izsniegts apģērbs, apavi un citas bērnam nepieciešamās lietas.– Skrundas novads115 EUR mēnesī45 EUR BrīvpusdienasTalsu novads215 EUR mēnesī320 EUR ievietojot;300 EUR ikgadējs (izmaksā divās daļās)–Sociālā palīdzība atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem, ja ir trūcīgs vai maznodrošināts statuss, vai ģimenē ir 3 un vairāk bērni (ēdināšana skolā, veselībai, pasākumiem)Tērvetes novadsEUR 143.00 mēnesīVienreizējs pabalsts inventāra iegādei, ievietojot bērnu ģimenē – 72.00 EUR–Pabalsts pamatvajadzību nodrošināšanai EUR 72 vienu reizi kalendārā gada laikā;Pabalsts pusdienu apmaksai skolēniem.Vecumnieku novads60% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas (2014.gadā 192 EUR) katram bērnam50% apmērā no minimālās algas katram bērnam (2014.gadā 160 EUR)–BrīvpusdienasVentspils novadsEUR 100EUR 60NavJa trūcīgā ģimene tad pabalsts – brīvpusdienas– mācību līdzekļu iegādei,un ja bārenis mācās Ventspils novada izglītība iestādē tad brīvpusdienas pašvaldībā apmaksā no 5–6 mācību gr. audzēkņiem un 2–7 klasei brīvpusdienas.Ja ir daudzbērnu ģimene pabalsts mācību piederumu iegādei un brīvpusdienas.Viļānu novads100 EUR mēnesī43 EUR mēnesī,––bērniem ar īpašām vajadzībām 43 EUR mēnesī,–pabalsts par ārstēšanās izdevumiem, izņemot bērnus ar īpašām vajadzībām, kuri jau saņem ikmēneša pabalstuInformācijas avots: www.likumi.lv un pašvaldību sniegtā informācija 4.pielikumsCitu ES valstu atbalsta sistēmas aizbildņiem un audžuģimenēmPolijā ir četri audžuģimeņu veidi:1) neprofesionālās audžuģimenes, kas ir bērna radinieki;2) neprofesionālās audžuģimenes, kas nav bērna radinieki;3) specializētās profesionālās audžuģimenes (nodrošina aprūpi bērniem ar invaliditāti, nepilngadīgām mātēm, kā arī uzņem bērnus \"akūtos gadījumos\";4) audžuģimenes māja jeb ģimenes bērnu nami (fosterhome).Neprofesionālās audžuģimenes gadījumā vismaz vienai personai no šīs ģimenes ir jābūt ar regulāriem ienākumiem.Pabalsts bērna uzturēšanai:• PLN 660 (156 EUR) mēnesī – ja bērnu ievieto audžuģimenē, kas ir bērna radinieki;• PLN 1,000 (237 EUR) mēnesī – ja bērnu ievieto profesionālā audžuģimenē, neprofesionālā vai audžuģimenes mājā;• piemaksa PLN 200(47 EUR) mēnesī, ja audžuģimene aprūpē bērnu ar invaliditāti, kurš turpina iegūt izglītību.Pabalsta apmērs tiek samazināts par apmēru, kas nav lielāks par 50% no bērna ienākumiem, tomēr ne vairāk kā par 80% no summas, kas minētas augstāk.
\nAr bērna ienākumiem tiek saprasti saņemtie uzturlīdzekļi un apgādnieka zaudējuma pensija.Atlīdzība par pienākumu pildīšanu:• specializētās profesionālās un audžuģimenes māja jeb ģimenes bērnu nami – saņem atlīdzību, kas nav mazāka par PLN 2,000 (473 EUR) mēnesī;• profesionālās audžuģimenes, kas pilda krīzes/ārkārtas ievietošanas funkciju– saņem atlīdzību, kas nav zemāka par PLN 2,600 (615 EUR) mēnesī. Ja šādā audžuģimenē ir vairāk kā trīs bērni vai viens no tiem ir bērns ar invaliditāti, kuri tiek aprūpēti ilgāk par 10 dienām kalendārajā mēnesī, tad tiek izmaksāta piemaksa 20 % apmērā.Bulgārijā ir divu veidu audžuģimenes – brīvprātīgās un profesionālās. Profesionālās audžuģimenes saņem:1) Mēnešalgu atkarībā no bērnu skaita:• ja ievietots viens bērns – 130% apmērā no minimālās algas (apmēram 201 EUR);• ja divi bērni – 140% apmērā no minimālās algas (apmēram 217 EUR);• ja trīs vai vairāk bērni– 150% apmērā no minimālās algas ( 232 EUR).2) Pabalstu bērna uzturam/ izglītībai –atkarībā no bērna vecuma:• par bērnu līdz 7 gadiem – 3 GMI apmērā;• par bērnu vecumā no 7–14 gadiem – 3,5 GMI apmērā;• par bērnu vecumā no 14 – 18 gadiem – 4 GMI apmērā.Ja aprūpē bērnu ar invaliditāti, tad ir tiesības saņemt ikmēneša piemaksu (75 % apmērā no GMI), nevērtējot ģimenes ienākumus.Līdz 2012.gadam tika slēgts darba līgums. 2012.gadā tika veiktas izmaiņas audžuģimeņu tiesiskajā regulējumā – darba līgums tika aizstāts ar līgumu par bērna aprūpi (pakalpojuma līgumu).
\nProfesionālā audžuģimene slēdz pakalpojuma līgumu ar iestādi, kura organizē un nodrošina sociālo pakalpojumu sniegšanu, t.sk., profesionālās audžuģimenes pakalpojumu.Bulgārija oficiāli neuzskaita aizbildņus valsts mērogā. Bulgārijā 2010.gadā bija 330 audžuģimenes, 2011.gadā – 712, bet 2012.gadā – 408.Rumānijā nav dažāda veida audžuģimenes, bet ir profesionālās audžuģimenes (tā ir kā profesija; sertificētas personas – profesionālie vecāka palīgi, kas nodrošina bērna aprūpi pie sevis/savā dzīvesvietā – (Professional maternal assistant), kuras saņem:1) atalgojumu apmēram 160 EUR/mēn., kas ir apmēra 50 % no vidējās darba algas valstī;2) audžuģimenes pabalstu (valsts budžets/ NVO):• ja ir augsta psiholoģiskā spriedze un smagi darba apstākļi – 15 % apmērā no pamatalgas;• ja ir ievietoti vismaz 2 bērni – 15 % apmērā no pamatalgas;• par katru bērnu ar invaliditāti, bērnu ar HIV/AIDS – 25 % apmērā no pamatalgas;3) bērna pabalstu (valsts budžets):• mīkstā inventāra iegādei, rotaļlietām, higiēnas precēm u.tml. – vidēji 150 EUR/gadā;• personiskām vajadzībām – 6.5 EUR/mēn.;• uzturam – vidēji 1.5 EUR/ dienā;• ievietošanas pabalsts – 22.3 EUR/mēn.;• valsts pabalsts – 9.5 EUR/mēn., bet par bērnu ar invaliditāti – 19 EUR/mēn.Portugālē ir divu veidu audžuģimenes – parastās/vispārējās audžuģimenes un profesionālās audžuģimenes, kuras ir īpaši apmācītas un nodrošina aprūpi tiem bērniem, kuriem nepieciešama speciāla aprūpe (bērni ar invaliditāti, hroniskām saslimšanām, uzvedības traucējumiem).
\nProfesionālās audžuģimenes nevar strādāt citu darbu. Personai, kas iegūst profesionālās audžuģimenes statusu, ir obligāti jāreģistrējas kā pašnodarbinātai personai.Atlīdzība par pienākumu veikšanu parastajām audžuģimenēm ir – 176.89 EUR/ mēn. par katru bērnu, bet profesionālajām – 353,78 EUR/mēn. par katru bērnu. Savukārt pabalsta apmērs par katru bērnu parastajām un profesionālajām ir vienāds – 153.40 EUR/mēn.Portugālē bērni, kas dzīvo pie aizbildņiem, netiek uzskatīti par ārpusģimenes aprūpē esošiem. 2010.gadā Portugālē bija 520 audžuģimenes, bet 2011.gadā – 495.Vācijā nav noteikta audžuģimeņu diferenciācija attiecībā uz aprūpes ilgumu. Ir profesionālās audžuģimenes, bet vairumā gadījumu audžuģimenes pienākumu veikšana nav kā nodarbinātība, kā profesija.
\nProti, audžuvecākiem tiek maksāta atlīdzība, nevis alga uz darba līguma pamata. Augstāka atlīdzība var tikt izmaksāta, gadījumos, kad konkrētā bērna aprūpei ir nepieciešami papildu līdzekļi, kā arī tajos gadījumos, ja audžuģimene ir specializējusies un/vai ir īpaši kvalificēta. Atbildīgās varas institūcijas nenosaka, kādiem mērķiem finansiālais atbalsts var tikt izlietots. Vācija oficiāli neuzskaita audžuģimenes un aizbildņus.Zviedrijā valstiskā līmenī netiek regulēti jautājumi, kas saistīti ar atlīdzību un pabalstu izmaksu audžuģimenēm, pašvaldībām ir tiesības šo jautājumu izlemt patstāvīgi. Ir tikai ieteikumi pašvaldībā, kurus izstrādājusi Zviedrijas vietējo pašvaldību un reģionu asociācija.
\nZviedrijā nav nacionālās statistikas datu par audžuģimenēm un aizbildņiem.Lietuvā nav audžuģimenes, bet ir aizbildņi.Slovākijā nav dažāda veida audžuģimenes. Finansiāls atbalsts no valsts budžeta:1) vienreizējs pabalsts – 362 EUR;2) pabalsts bērna uzturam – 136 EUR/mēn;3) atlīdzība par pienākumu pildīšanu:• 173 EUR/mēn;• ja aprūpē 3 vai vairāk vienas ģimenes bērnus, tad papildus 123 EUR/mēn;• piemaksa atlīdzībai, ja aprūpē bērnu ar invaliditāti (par katru bērnu) – 71 EUR/mēn.Grieķijā ir divi audžuģimenes tipi – īstermiņa un ilgtermiņa. Nav profesionālās audžuģimenes (kā nodarbinātības veids). Finansiālais atbalsts no valsts budžeta:1) pabalsts bērna vajadzībām – pabalsta apmērs tiek dalīts 5 kategorijās atkarībā no bērna invaliditātes:1. 250 EUR/mēn;2. 340 EUR/mēn;3. 340 EUR/mēn;4. 450 EUR/mēn;5. 850 EUR/mēn.2) pabalsts apģērbam – 650 – 850 EUR reizi gadā (apmērs atkarīgs no gadalaika un bērna vecuma);3) tiek segti arī izdevumi, ja bērnam ir nepieciešama īpaša ārstēšanās.Ja audžuģimenes aprūpē ir bērns ar invaliditāti, tad vietējā pašvaldība maksā papildus pabalstu.Grieķijā 2010.–2012.gadā bija pa 1 aizbildnim, kur 2010.–2011.gadā aizbildnis bija bērna vecvecāks, bet 2012.gadā aizbildnis bija cita persona. 2010.gadā Grieķijā bija 64 audžuģimenes, 2011.gadā – 61, bet 2012.gadā – 60. 1 http://likumi.lv/doc.php?id=856202 http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/bernu_tiesibas/akti/guidelines.pdf3 http://www.pkc.gov.lv/images/NAP2020%20dokumenti/20121220_NAP2020_Saeim%C4%81_apstiprin%C4%81ts.pdf (40.lp.)4 Atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 11.marta noteikumu Nr.111 \"Adopcijas kārtība\" 40.punktam – bērna adopcija uz ārvalstīm pieļaujama, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu un aprūpi ģimenē un bāriņtiesa, ar kuras lēmumu bērns ievietots audzināšanas iestādē, par to pieņēmusi attiecīgu lēmumu.
\nPar lēmumu bāriņtiesa nekavējoties informē Labklājības ministriju.5 2011.gadā no audžuģimenēm adoptēti 19 bērni, no kuriem 7 adoptējušas pašas audžuģimenes; 2012.gadā no audžuģimenēm adoptēti 26 bērni, no kuriem 7 adoptējušas pašas audžuģimenes; 2013.gadā no audžuģimenēm adoptēti 23 bērni, no kuriem 4 bērnus adoptējušas pašas audžuģimenes.6 Saskaņā ar likuma \"Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2014.gadam\" no 2013.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim piešķirto maternitātes pabalstu, paternitātes pabalstu un vecāku pabalstu izmaksā šādā apmērā:1) ja piešķirtā pabalsta apmērs vienā kalendāra dienā ir līdz jeb 32,75 EUR (ieskaitot), – piešķirtajā apmērā;2) ja piešķirtā pabalsta apmērs vienā kalendāra dienā pārsniedz 32,75 EUR, – par vienu kalendāra dienu izmaksā 32,75 EUR un 50% no piešķirtā pabalsta summas, kas vienā kalendāra dienā pārsniedz 32,75 EUR.No 2015.gada 1.janvāra sociālās apdrošināšanas pabalsti tiks izmaksāti bez ierobežojumiem.7 Līdz 2014.gada 30.septembrim vecāku pabalstu piešķir 70% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, bet ne mazāk kā 171 EUR mēnesī (ievērojot pabalsta izmaksājamā apmēra ierobežojumu – 32,75 EUR dienā un 50% no summas virs 32,75 EUR).
\nPēc 2014.gada 1.oktobra piešķirtajiem vecāku pabalstiem minimālais apmērs vairs netiks garantēts, bet vienlaikus ar vecāku pabalstu sociāli apdrošinātām personām tiks izmaksāts arī bērna kopšanas pabalsts. Vecāku pabalstu no 2014.gada 1.oktobra piešķirs arī strādājošiem vecākiem, kuri turpina strādāt un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā – pabalstu izmaksās 30% apmērā no piešķirtās pabalsta summas. Tāpat no 2014.gada 1.oktobra ir dota iespēja izvēlēties pabalsta saņemšanas ilgumu un tam atbilstošo pabalsta apmēru: līdz bērna 1 gada vecuma sasniegšanai – 60% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, vai līdz bērna 1,5 gadu vecumam – 43,75% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.Noteikts pārejas periods vecāku pabalstiem, kas piešķirti līdz 2014.gada 30.septembrim.
\nVecāku pabalsts līdz bērna 1 gada vecumam tāpat kā iepriekš būs 70% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, ja vecāks nestrādā (atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā). Ja vecāks strādās, varēs saņemt tikai bērna kopšanas pabalstu – 171 eiro. Savukārt pēc bērna viena gada vecuma sasniegšanas – pēc 2014.gada 1.oktobra, vecākam (neatkarīgi no tā, vai viņš tobrīd strādā vai nē) tiks piešķirts gan bērna kopšanas pabalsts – 171 eiro mēnesī, gan pārejas perioda kompensācija par bērna kopšanu no 1–1,5 gada vecumam – 100 EUR mēnesī.8 Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1546 \"Noteikumi par bērna piedzimšanas pabalsta piešķiršanas un izmaksāšanas kārtību\"9 Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1609 \"Noteikumi par bērna kopšanas pabalsta un piemaksas pie bērna kopšanas pabalsta un vecāku pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību\"10 Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1517 \"Noteikumi par ģimenes valsts pabalsta un piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību\"11 Likuma \"Par maternitātes un slimības apdrošināšanu\" III nodaļa12 Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1607 \"Noteikumi par bērna invalīda kopšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību\"13 Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1517 \"Noteikumi par ģimenes valsts pabalsta un piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību\"14 Atbilstoši 2009.gada 22.decembra MK noteikumi Nr.1606 \"Noteikumi par pabalsta apmēru transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību\"15 Ministru kabineta 2013.gada 21.maija noteikumi Nr.261 \"Noteikumi par valsts atbalstu ar celiakiju slimiem bērniem, kuriem nav noteikta invaliditāte\"16 Ministru kabineta 2009. gada 22.decembra noteikumi Nr.1643 \"Kārtība, kādā piešķir un izmaksā pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu\"17 Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1600 \"Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu\"18 Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1549 \"Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu\"19 Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1534 \"Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi\"20 Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1533 \"Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par bērna adopciju\"21 Atbilstoši valsts sociālās aprūpes centru sniegtajai informācijai Labklājības ministrijai 2014.gada janvārī.22 Pabalsta apmērs noteikts ar Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1643 \"Kārtība, kādā piešķir un izmaksā pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu\".23 Atbilstoši Civillikuma 179.panta piektajai daļai un Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.37 \"Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam\" katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā:1) katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas;2) katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.24 Atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 3.jūlija sēdes protokola Nr.37 35.§ \"Informatīvais ziņojums \"Par papildu atbalstu pie pensijas par izaudzinātajiem bērniem\" (TA–1345) 2.punktam Labklājības ministrija izstrādāja un Ministru kabinets 2012.gada 18.decembrī pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumos Nr.230 \"Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem\", nosakot, ka par personām, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu, un kuras saņem bērna kopšanas pabalstu vai vecāku pabalstu, pensiju apdrošināšanai tiek veiktas obligātās iemaksas 20 % apmērā no 142,29 EUR (iepriekš – no 71,14 EUR).25 https://www.childwelfare.gov/adoption/adopt_assistance/26 Adopcijas tendences 2013.gadā, LM sniegtie dati, http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/adopcija/adopcija_2013.pdf27 2012.gada 31.decembrī 325 personas, kuras ar bāriņtiesas lēmumu atzītas par adoptētājiem, pēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas apkopotā statistikas pārskata par bāriņtiesu darbu 2012.gadā.28 Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra varēs nodrošināt izmaiņu realizāciju bez papildu līdzekļiem programmatūras izstrādei pie nosacījuma, ka izmaiņas stāsies spēkā no 2017.gada un grozījumi normatīvajos aktos būs veikti jau 2016.gada sākumā, kas ļaus savlaicīgi plānot IS izmaiņu izstrādi.29 Attiecībā uz vecāku pabalstu – ņemot vērā sistēmas izmaiņas, kādas paredzētas pēc 01.10.2014.30 2012.gadā uzturnaudas apmērs, ko izmaksāja bērna ārpusģimenes valsts aprūpes iestāde, bija vidēji 58,30 EUR mēnesī.31 Valstī plānotās vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas apmērs, kas izmantots sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta bāzes izdevumu aprēķinos 2015.gadā – 664,25 EUR vidēji mēnesī.32 Ģimenes valsts pabalsta apmērs visos piemēros norādīts apmērā, kāds plānots par pirmo bērnu ģimenē.33 2012.gadā uzturnaudas apmērs, ko izmaksāja bērna ārpusģimenes valsts aprūpes iestāde, bija vidēji 58,30 EUR mēnesī.34 Vienlaikus tiek izmaksāts tikai viens sociālās apdrošināšanas pakalpojums.35 Bērnu tiesību aizsardzības likuma 32.pants36 Bērnu tiesību aizsardzības likuma 27.panta pirmā daļa37 Bērnu tiesību aizsardzības likuma 27.panta trešā un 31 daļa38 Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1536 \"Noteikumi par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu samaksas kārtību un apmēru\"39 Atbilstoši Civillikuma grozījumiem no 2013.gada – pārtrauktas aizgādības tiesības.40 Pašvaldību un citu organizāciju aprūpes centri41 Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9.1 pantam no valsts budžeta finansē ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumus:• bērniem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem vecumā no četriem līdz astoņpadsmit gadiem;• bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem vecumā līdz diviem gadiem un bērniem ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem vecumā līdz četriem gadiem.42 http://www.tiesibsargs.lv/files/gada_ziņojumi/tiesībsarga_gada_ziņojums_2011., 12.lpp43 Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 4.panta ceturtā daļa44 Bērnu tiesību aizsardzības likuma 35.panta pirmā daļa45 Pētījums \"Ārpusģimenes aprūpes (ārpusģimenes aprūpes iestādes, audžuģimenes, aizbildnība) un adopcijas sistēmas izpēte un ieteikumi tās pilnveidošanai\", Rīga, 2008, pieejams http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/arpusgimene/arpugimene_izpete.pdf (163.–164.lpp.)46 Civillikuma 255., 258.pants.47 Bērnu tiesību aizsardzības likuma 35.pants.48 Ministru kabineta 1995.gada 19.decembra noteikumi Nr.382 \"Noteikumi par valsts sociālajiem pabalstiem aizbildnim\" (nav spēkā)49 Valsts sociālo pabalstu likums 9.panta pirmā daļa50 Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1643 \"Kārtība, kādā piešķir un izmaksā pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu\"51 Pētījums \"Ārpusģimenes aprūpes (ārpusģimenes aprūpes iestādes, audžuģimenes, aizbildnība) un adopcijas sistēmas izpēte un ieteikumi tās pilnveidošanai\", Rīga, 2008, pieejams http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/arpusgimene/arpugimene_izpete.pdf52 Valsts sociālo pabalstu likuma 16.panta trešā daļa53 Bērnu tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkts54 Ministru kabineta 2006.gada 29.decembra noteikumi Nr.1036 \"Audžuģimenes noteikumi\"55 Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1036 \"Audžuģimenes noteikumi\" V sadaļa56 Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1549 \"Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu\" 2.punkts57 Pētījums \"Ārpusģimenes aprūpes (ārpusģimenes aprūpes iestādes, audžuģimenes, aizbildnība) un adopcijas sistēmas izpēte un ieteikumi tās pilnveidošanai\", Rīga, 2008, pieejams http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/arpusgimene/arpugimene_izpete.pdf58 Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi Nr.37 \"Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam\"59 file:///C:/Users/LindaL.LM/Downloads/sos_arpusgimenes_izmaksu_petijums_excolo_2012_papildinats%20(2).pdf60 Pētījums \"Ārpusģimenes aprūpes (ārpusģimenes aprūpes iestādes, audžuģimenes, aizbildnība) un adopcijas sistēmas izpēte un ieteikumi tās pilnveidošanai\", Rīga, 2008, pieejams http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/arpusgimene/arpugimene_izpete.pdf61 Ārpusģimenes aprūpes (ārpusģimenes aprūpes iestādes, audžuģimenes, aizbildnība) un adopcijas sistēmas izpēte un ieteikumi tās pilnveidošanai, 59. – 63.lpp., Rīga, 2008, pieejams http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/arpusgimene/arpugimene_izpete.pdf62 Pētījums \"Ārpusģimenes aprūpes (ārpusģimenes aprūpes iestādes, audžuģimenes, aizbildnība) un adopcijas sistēmas izpēte un ieteikumi tās pilnveidošanai\", Rīga, 2008, pieejams http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/arpusgimene/arpugimene_izpete.pdf63 Ārpusģimenes aprūpes (ārpusģimenes aprūpes iestādes, audžuģimenes, aizbildnība) un adopcijas sistēmas izpēte un ieteikumi tās pilnveidošanai, 59. – 63.lpp., Rīga, 2008, pieejams http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/arpusgimene/arpugimene_izpete.pdf64 http://www.tiesibsargs.lv/files/gada_ziņojumi/tiesībsarga_gada_ziņojums_2011., 12.lpp65 Izmaksās izkļauti izdevumi personāla algām, fiksētiem ēkas uzturēšanas izdevumiem (komunālie maksājumi, nekustamā īpašuma nodoklis u.c.), ēdināšanai, higiēnas precēm, apģērbam, kabatas naudai.
\nIzmaksās nav iekļauti izdevumi kapitālajiem remontiem.66 Atbilstoši valsts sociālās aprūpes centru sniegtajai informācijai Labklājības ministrijai 2014.gada janvārī vidējās izmaksas 2012.gadā bērna uzturēšanai valsts sociālās aprūpes centrā bija 729,72 EUR mēnesī , tai skaitā 58,30 EUR – ēdināšana (8,0%); 11,08 EUR – zāļu iegāde (1,5%); 2,62 EUR – mīkstā inventāra iegāde (0,4%); 13,92 EUR – sanitāri higiēniskajai apkopšanai izmantojamo materiālu iegāde (1,9%).67Pašvaldības un citas organizācijas bērnu aprūpes centrā 2012.gadā vidējās izmaksas bērna uzturēšanai bija 657,49 EUR mēnesī, kur 76,5 EUR – ēdināšana (11,6%); 6,3 EUR – zāļu iegāde (1,0%); 12,78 EUR – mīkstā inventāra iegāde (1,9%); 6,97 EUR – sanitāri higiēniskajai apkopšanai izmantojamo materiālu iegāde (1,1%).68 Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1036 \"Audžuģimenes noteikumi\" 7.punkts69 Civillikuma 179.panta piektā daļa70 No 2015.gada 1.janvāra valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērs – 360 EUR.71 file:///C:/Users/LindaL.LM/Downloads/sos_arpusgimenes_izmaksu_petijums_excolo_2012_papildinats.pdf, 7.lp.72 file:///C:/Users/LindaL.LM/Downloads/sos_arpusgimenes_izmaksu_petijums_excolo_2012_papildinats.pdf, 7.lp.73 2005.gadā bērnu skaits vecumā līdz 2 gadiem.74 2005.gadā bērnu skaits vecumā no 3 līdz 6 gadiem.75 2005.gadā bērnu skaits vecumā no 7 līdz 15 gadiem.76 2005.gadā bērnu skaits vecumā no 16 līdz 17 gadiem.77 Ādažu novadā nav bijusi nepieciešamība ievietot bērnus audžuģimenēs un līdz ar to pabalsti nav noteikti.
\nLabklājības ministrs Uldis Augulis (Ministru kabineta 2015.gada 9.marta rīkojums Nr.114) Koncepcijas \"Par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidošanu\" kopsavilkums Koncepcijas mērķisKoncepcijas mērķis ir izvērtēt iespēju noteikt tiesības adoptētājiem saņemt valsts sociālos pabalstus līdzvērtīgi bioloģiskajām ģimenēm, kā arī pilnveidot ārpusģimenes aprūpes sistēmu, lai veicinātu ģimeniskā vidē (aizbildņi, audžuģimenes) balstītu ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu attīstību un sekmētu, ka bērni dzīvo labvēlīgā ģimeniskā vai ģimenei pietuvinātā vidē.Koncepcijas izstrādes gaitā notika konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām, ar kurām Labklājības ministrija ir noslēgusi sadarbības līgumus, piemēram, biedrību \"Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija\", biedrību \"Attīstības centrs ģimenei\", Latvijas Audžuģimeņu biedrību, biedrību \"Azote\" un citām. Kopumā sabiedriskās organizācijas atzīst koncepcijas projektā ietvertās problēmas un risinājumus un atbalsta adopcijas sistēmas pilnveidošanai piedāvātās izmaiņas (vienlaikus izskanēja priekšlikums no sociālās apdrošināšanas iemaksām atkarīgu pabalstu izmaksāt neatkarīgi no pirmsadopcijas aprūpē esošā bērna vecuma).
\nSabiedriskās organizācijas uzskata, ka ir absolūti nepieciešams nekavējoties pārskatīt pabalsta apmēru bērna uzturam aizbildnībā un arī audžuģimenē. Atšķiras koncepcijā piedāvātais un nevalstisko organizāciju viedoklis attiecībā uz nepieciešamību veikt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par audžuģimeņu (un arī aizbildņa) pienākumu pildīšanas laiku, lai to varētu iekļaut darba stāžā, kā arī par nepieciešamību turpināt izmaksāt atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu visiem aizbildņiem vai pārskatīt atlīdzības saņēmēju loku (koncepcija piedāvā pārtraukt atlīdzības izmaksu visiem aizbildņiem no 2018. gada). Nevalstiskās organizācijas atbalsta specializēto audžuģimeņu ieviešanu.I. Problēmas formulējumsNo tāda bērna interešu viedokļa, kuram nav iespējams augt bioloģisko vecāku aizgādībā, optimālais variants (ja vien bērna interesēm neatbilst adopcija), ir bērna nodošana aprūpei aizbildnībā vai audžuģimenē.Lai gan adoptētājiem teorētiski ir tiesības uz tiem pašiem pabalstiem kā bērnu bioloģiskajiem vecākiem, tomēr faktiski tiesības saņemt šos pabalstus ir tieši saistītas ar adoptētāju ģimenē ienākušā bērna vecumu. Ņemot vērā to, ka Latvijas sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu sistēma vislielāko atbalstu sniedz līdz bērna viena gada vai pusotra gada vecumam, kad tiek izmaksāts vecāku pabalsts vai bērna kopšanas pabalsts, nepietiekams atbalsts ir vērojams, ja adoptējamais bērns ir vecāks par normatīvajos aktos noteikto vecumu, līdz kuram tiek maksāts konkrētais pabalsts.
\nLai gan izšķiršanās par bērna adopciju ir pašu potenciālo vecāku griba un izvēle, kā arī veids, kā personas var palīdzēt grūtībās nonākušajiem bērniem, vienlaikus īstenojot dzīvē savas prasmes un vēlmes bērnu audzināšanā, tomēr valsts uzdevums ir atbalstīt adoptētājus un sekmēt adopciju skaita palielināšanos, īpaši vecāku bērnu adopciju (ņemot vērā, ka Latvijas adoptētāji pārsvarā vēlas adoptēt jaunāka vecuma bērnus).Neskatoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kā arī Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto, ka bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem nodrošināma aprūpe ģimeniskā vidē – pie aizbildņa vai audžuģimenē, un tikai tad, ja tas nav iespējams, aprūpe tiek nodrošināta aprūpes institūcijā, vēl aizvien bērni prioritāri tiek ievietoti bērnu sociālās aprūpes institūcijās.
\nBieži vien iemesls bērna nonākšanai aprūpes institūcijā ir nepietiekami attīstīti ģimeniskā vidē (aizbildņi, audžuģimenes) balstītie ārpusģimenes aprūpes pakalpojumi.2008. gadā veiktajā izvērtējumā1 par ārpusģimenes aprūpes un adopcijas sistēmas pilnveidošanu tika identificētas vairākas problēmas, kas aptvēra gan atbalsta finansiālos aspektus, gan ierobežojošos faktorus bērna interešu ievērošanā, gan sniegto pakalpojumu kvalitātes jautājumus. Pētījumā konstatēts, ka finansējums audžuģimenē un jo īpaši aizbildnībā esoša bērna uzturam ir nepietiekams un neļauj nodrošināt aprūpē ņemtā bērna pamatvajadzības. Tāpat arī nav radīts pietiekams atbalsts un sociālo garantiju nodrošinājums, lai audžuģimenes būtu spējīgas uzņemt bērnus ar īpašām vajadzībām vai nodrošināt šo pakalpojumu nekavējoties.Aizbildnim gan atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu (54,07 EUR mēnesī), gan pabalsts par bērna uzturēšanu (45,53 EUR mēnesī) tiek maksāti no valsts budžeta.
\nSavukārt pienākums nodrošināt finansiālo atbalstu audžuģimenēm tiek dalīts starp valsti un pašvaldību – no valsts budžeta tiek maksāta atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu (113,83 EUR mēnesī), savukārt no pašvaldības budžeta tiek maksāts pabalsts bērna uzturam (2014. gadā ne mazāk kā 80 EUR vai 96 EUR atkarībā no bērna vecuma2) un pabalsts apģērba un mīkstā inventāra iegādei. Tā kā nepietiekamā audžuģimeņu un aizbildņu skaita dēļ nav iespējams visiem pašvaldībā dzīvojošajiem bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kam nepieciešams, nodrošināt ģimenisku vidi pie aizbildņa vai audžuģimenē, gan valsts, gan pašvaldība finansē arī bērnu aprūpi aprūpes centros.II. Problēmas risinājumsRisinājumu ieviešana plānota pakāpeniski, ievērojot budžeta ierobežotās iespējas.1.
\nAttiecībā uz adoptētājiem noteikto atbalsta sistēmu:1.1. palielināt atbalstu bērna pirmsadopcijas aprūpes laikā, kad adoptētājs dodas atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas:• no 2016. gada pārskatīt no valsts pamatbudžeta izmaksājamās atlīdzības apmēru par adoptējamā bērna aprūpi (49,80 EUR) un noteikt to bērna kopšanas pabalsta apmērā par bērna līdz pusotra gada vecumam kopšanu (171 EUR mēnesī);• no 2017. gada atlīdzības par adoptējamā bērna aprūpi vietā sociāli apdrošinātām personām, ja tās aprūpē bērnu līdz astoņu gadu vecumam, izmaksās pabalstu 70 % apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas laikā, vienlaikus pārtraucot uzturnaudas izmaksu (neapdrošinātajiem – 171 EUR);1.2. no 2016. gada bērna pirmsadopcijas aprūpes laikā par personu veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas no valsts pamatbudžeta arī invaliditātes apdrošināšanai, kā arī dubultot iemaksu objektu;1.3. no 2016. gada ģimenē, kura adoptējusi bērnu vecumā līdz trim gadiem, vienam no adoptētājiem par Darba likuma 155. panta piektajā daļā piešķirto 10 kalendāra dienas ilgo atvaļinājumu piešķirt sociālās apdrošināšanas pabalstu;1.4. no 2016. gada nodrošināt visu potenciālo adoptētāju apmācības pirms statusa piešķiršanas.2.
\nAttiecībā uz ārpusģimenes aprūpes sistēmu:2.1. noteikt pabalstu bērna uzturam aizbildnībā un audžuģimenē analoģiskā minimālo uzturlīdzekļu apmērā, kādu ik mēnesi ir tiesības saņemt katram bērnam no katra sava vecāka neatkarīgi no vecāka mantas stāvokļa3, proti, divkāršā valstī noteiktajā minimālo uzturlīdzekļu apmērā bērnam atkarībā no vecuma: līdz bērna septiņu gadu vecumam – 180 EUR (360 EUR4*25 %*2), bet no 7 līdz 18 gadu vecumam – 216 EUR (360 EUR*30 %*2) (risinājuma ieviešana paredzēta pakāpeniski no 2016. gada, to pilnībā ieviešot no 2018. gada);2.2. no 2018. gada pārtraukt atlīdzību izmaksu par aizbildņa pienākumu pildīšanu;2.3. saglabāt esošo audžuģimeņu institūtu, no 2019. gada pārskatot atlīdzības apmēru par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, kā arī no 2017. gada izveidot jaunu audžuģimeņu veidu (tipu) jeb specializētās audžuģimenes;2.4. nodrošināt psiholoģisko palīdzību audžuģimenēm, aizbildņiem, viesģimenēm, adoptētājiem, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem.Vienlaikus paredzēts izvērtēt valsts un pašvaldību kompetenci ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanā un līdz 2017. gada 30. jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus par turpmākās finansēšanas kārtības iespējamiem risinājumiem bērnu ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanai, kā arī izvērtēt esošo tiesisko regulējumu uzturlīdzekļu piedziņai no bērnu vecākiem par labu aizbildnim un, ja nepieciešams, līdz 2016. gada 30. septembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus tiesiskā regulējuma pilnveidošanai.III.
\nAr koncepcijas ieviešanu saistītās papildu izmaksas Turpmākie gadi (tūkst. EUR)*2016201720182019****Kopējās izmaiņas budžeta izdevumos**, t. sk.:4 734,05 160,010 627,912 619,0Izmaiņas valsts budžeta izdevumos (Labklājības ministrijai)4 734,05 160,010 627,912 619,0t. sk. izdevumi sadalījumā pa budžeta programmām un apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajā detalizācijas līmenī Valsts pamatbudžets4 700,55 018,910 486,812 477,904.00.00 \"Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai\" Valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu7,20,70,70,720.01.00 \"Valsts sociālie pabalsti\"4 126,14 278,59 746,311 737,5Sociālie pabalsti4 126,14 278,57 514,09 505,1Valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti pašvaldībām noteiktam mērķim*** 2 232,42 232,422.02.00 \"Valsts programma bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai\"574,3740,4740,4740,4Preces un pakalpojumi574,3740,4740,4740,4Speciālais budžets33,5141,1141,1141,104.04.00 \"Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets\"33,5141,1141,1141,1Sociālie pabalsti26,8127,1127,1127,1Valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti no valsts speciālā budžeta uz valsts speciālo budžetu6,814,014,014,0 Izmaiņas pašvaldību budžeta izdevumos––2 232,42 232,4Pabalsti––2 232,42 232,4Kopējā finansiālā ietekme**:–4 734,0–5 160,0–10 627,9–12 619,0* Veicot aritmētiskas darbības, iespējamas nelielas nobīdes, jo tabulā skaitļi noapaļoti un norādīti tūkstošos EUR ar vienu zīmi aiz komata.
\nPrecīzus skaitļus skatīt koncepcijas tekstā.** Izdevumi konsolidēti, izslēdzot valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertu pašvaldībām noteiktam mērķim.*** Konsolidējamā pozīcija pašvaldību budžetā pie konsolidētā kopbudžeta.**** 2019. gadā izdevumi pasākumiem norādīti 2018. gada līmenī, papildinot ar aprēķinātajiem izdevumiem atlīdzības izmaksai parastajām audžuģimenēm.Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Labklājības ministrijai adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidošanai 2016. gadā 4 733 989 EUR apmērā, 2017. gadā 5 159 969 EUR apmērā, 2018. gadā 10 627 860 EUR apmērā un 2019. gadā 12 618 978 EUR apmērā skatāms Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām likumprojekta \"Par valsts budžetu 2016. gadam\" un likumprojekta \"Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam\" sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.Ievērojot to, ka saskaņā ar likumu \"Par pašvaldībām\" 13. pantu valsts pārvaldes iestādēm nav tiesību uzdot pašvaldībām pildīt tādas funkcijas un uzdevumus, kuru finansēšana nav nodrošināta, lai no 2018. gada varētu izmaksāt pabalstu audžuģimenēm bērna uzturam paaugstinātā apmērā atbilstoši koncepcijā piedāvātajam risinājumam, tiek plānots veikt valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertu pašvaldībām pabalsta izmaksas nodrošināšanai paaugstinātā apmērā (no Labklājības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas 20.01.00 \"Valsts sociālie pabalsti\").1 Pētījums \"Ārpusģimenes aprūpes (ārpusģimenes aprūpes iestādes, audžuģimenes, aizbildnība) un adopcijas sistēmas izpēte un ieteikumi tās pilnveidošanai\", Rīga, 2008, pieejams http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/arpusgimene/arpugimene_izpete.pdf2 Ievērojot minimālās mēneša darba algas valstī apmēru 2014. gadā – 320 EUR.3 Atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumiem Nr. 37 \"Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam\".4 Ievērojot minimālās mēneša darba algas valstī apmēru no 2015. gada 1. janvāra – 360 EUR.
\nLabklājības ministrs Uldis Augulis