funkciju nodrošināšanai, saglabājot stratēģiskās attīstības procesa regularitāti, iesaistīto pušu ieinteresētību (triple helix princips) un veicinot vērtības ķēdes integrāciju globālā vērtību ķēdē.
\nInovācijas fonds un P&A&I atbalsta instrumentu dizaina maiņa Lai veicinātu komersantu iesaisti inovācijas aktivitātēs, t.sk. kāpinātu P&A ieguldījumu apjomu, un sekmētu ES fondu finansējuma efektīvu izmantošanu, nepieciešams mainīt esošo pieeju ES fondu programmu izstrādē un administrēšanā (arī EK jaunā pieeja balstās uz \"active management approach\", kas paredz, ka tikai proaktīva pieeja nodrošinās spēju ātri pielāgoties inovāciju dinamiskajai attīstības videi un garantēs efektīvu inovācijas atbalsta instrumentu ieviešanu).
\nP&A pārvaldības struktūrai ir nepieciešama kompleksa izpratne par kopējo P&A rezultātu saturu un attīstības stadiju (piemēram, spēja atpazīt projektu rezultātos tehnoloģiju gatavības līmeni (no angļu TRL - technology readiness level), kā arī par finansēšanas instrumentu klāstu un specifiku rezultātu tālākai virzībai uz augstākiem tehnoloģiju gatavības līmeņiem, t.sk. komercializāciju.
\n2019.gada 28.maijā Saeimā tika prezentēts EM un IZM sagatavotais Latvijas inovācijas atbalsta institucionālā modeļa priekšlikums un piedāvājums efektīvākai inovācijas un pētniecības aktivitāšu finansēšanai. EM un IZM kopīgi sagatavotais piedāvājums paredz izveidot vienotu centralizētu pārvaldības modeli, kurš saskaņoti koordinē divu jomu institūcijas - LIAA, kas tiek veidota un stiprināta kā tehnoloģiju un inovācijas aģentūra, kā arī veidojot vienotu, spēcīgu pētniecības sektoru atbalstošu institūciju, kurā saplūstu IZM paspārnē esošo zinātni un pētniecību finansējošo organizāciju pētniecības un tehnoloģiju attīstības funkcijas. Paralēli darbu turpinātu finanšu institūcija Altum, paplašinot tās atbalsta instrumentu portfeli ar jauniem inovācijas atbalsta veidiem. EM un IZM piedāvājums cita starpā paredz veidot finansēšanas modeli, kur finansējuma avots būtu ne vien ES struktūrfondi, bet arī tiktu palielināts valsts budžeta finansējums pētniecībai un inovācijai, novirzot to zinātnes bāzes finansējuma paaugstināšanai un Valsts pētījumu programmu īstenošanai.
\nSavukārt Ministru kabineta 2019.gada 7.maija rīkojumā Nr.210 \"Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai\" (prot. Nr.21 27.§) dotā uzdevuma Nr.40 \"Panāksim, ka ir izveidota efektīva un iesaistoša inovāciju sistēma. Konsolidēsim zinātnes un inovāciju finansēšanas sistēmas institucionālo modeli\" rīcības plāna pasākums Nr. 40.2. paredz, ka EM līdz 2020.gada nogalei MK iesniedz ziņojumu par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda izveides modeli, bet sākot ar 2022.gadu tiek izveidots Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonds.
\nPlānots, ka Inovācijas fonds varētu būt viens no instrumentiem Latvijas tautsaimniecības transformācijai uz zināšanu ekonomiku, kurš nodrošinātu valsts zinātnisko institūciju un augstākās izglītības iestāžu ekselences kāpināšanu, kā arī nodrošinātu valsts pasūtījumus inovācijas un pētniecības jomā. Kā papildinoša darbība Inovācijas fondam būtu stratēģisko projektu ar augstu pievienotās vērtības potenciālu identificēšanas veicināšana un K-2 PIEEJAS pastāvīgas darbības nodrošināšana, ļaujot dinamiski plānot un ieguldīt publiskās investīcijas uz pieprasījuma balstītu un zināšanu ietilpīgu produktu un pakalpojumu attīstību un nodrošinot veiksmīgu integrāciju globālajās vērtību ķēdēs.
\nUZŅĒMĒJDARBĪBAS ATKLĀJUMA PRINCIPA ĪSTENOŠANA EM jau kopš 2018.gada septembra testa režīmā īsteno stratēģisku vērtības ķēžu ekosistēmu attīstības metodi (K-2 PIEEJA) biomedicīnas, viedās pilsētas un viedo materiālu, kā ietvaros īstenotas sekojošas darbības un sasniegti konkrēti rezultāti:
\nBIOMEDICĪNA Lai attīstītu biomedicīnas vērtību ķēdes ekosistēmu līdz neatkarīgi funkcionējošai kopai (institucionalizācija), kas noteiktā laika posmā spētu ieņemt vadošo lomu Eiropas pētniecības un inovāciju vidē, un spētu integrēties globālās vērtību ķēdēs, EM sadarbībā ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūru, Veselības ministriju un citām publiskā, privātā un zinātnes sektora organizācijām īstenojusi šādas aktivitātes:
\nPadziļināts darbs notika pie 7 ideju attīstības, kuras darbnīcas dalībnieki identificēja kā idejas ar vislielāko potenciālu, t.i.:
\nTika prezentētas 6 no 7 darbnīcām izstrādātajām idejām. Pašreiz EM, projekta vadības pārstāvju ietvaros izvērtē kā veiksmīgāk veicināt ideju realizāciju un finansējuma piesaisti tālākai ideju projektu attīstībai.
\nBūtiski ir arī turpināt aktīvu sadarbību ar Genoma deklarācijas (The Declaration of Cooperation. Towards access to at least 1 million sequenced genomes in the European Union by 2022\") dalībvalstīm, lai nodrošinātu Latvijas līdera pozīcijas datu apstrādē un salāgojamībā, ņemot vērā Genomas deklarācijas mērķi un arī citu starptautisku iniciatīvu un standartu strauju attīstību.
\nVIEDĀ PILSĒTA Vairāk kā puse pasaules iedzīvotāju dzīvo pilsētās un tiek prognozēts, ka šī tendence turpinās pieaugt un jau 2030.gadā pilsētās dzīvos 60-70% pasaules iedzīvotāji. Visā pasaulē, straujais pilsētās dzīvojošo skaita pieaugums rada lielu slogu pilsētas infrastruktūrai, vairo negatīvu ietekmi uz klimatu un rada nepieciešamību pēc optimālākas pilsētu pārvaldības. Šie izaicinājumi tiek risināti īstenojot un attīstot viedās pilsētas konceptu. Eiropas Komisija veicina viedo pilsētu risinājumu īstenošanu ar dažādu atbalsta programmu palīdzību, kopējai atbalsta summa pārsniedzot 600 miljonus Eiro un ņemot vērā urbanizācijas prognozēto pieaugumu, arī Eiropas Komisijas atbalsts viedās pilsētas risinājumu attīstības atbalstīšanai, pieaugs.
\nViedās pilsētas tēma aptver plašas produktu un pakalpojumu vertikāles, kas, izmantojot mūsdienīgas IoT un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, sniedz risinājumus pilsētas iedzīvotājiem, uzlabojot to dzīves kvalitāti - sākot no ērtiem un mūsdienīgiem mobilitātes risinājumiem un drošu pilsētvides nodrošinājumu līdz ērtai iedzīvotāju līdzdalībai pilsētas attīstības procesos un aprites ekonomikas nodrošināšanai. Viedās pilsētas vērtību ķēdes ekosistēmas mērķis ir veidot vienotu attīstības platformu publiskā, privātā, zinātnes un iedzīvotāju (quad helix) sadarbības veicināšanai, lai attīstītu inovatīvu un eksportspējīgu risinājumu radīšanu un testēšanu Latvijā, un to integrāciju globālās vērtību ķēdēs.
\nViedās pilsētas koncepta attīstības EM sadarbībā ar publiskā, privātā un zinātnes sektora organizācijām ir īstenojusi šādas aktivitātes:
\nKartēšanas un stratēģisko attīstības virzienu noteikšanas rezultātā mobilitāte tika identificēta kā pilotprojekta mērķa joma, kuras ietvaros tika noteiktas 4 attīstības prioritātes - lielie dati, viedā enerģētika, lietu internets, viedais transports. Vairāku stratēģisko sanāksmju rezultātā tika secināts, ka viedās pilsētas koncepta īstenošanas lielākais izaicinājums ir sadarbības modeļa (PPP) neesamību, publiskā iepirkuma rāmis un iesaistīto pušu (quad helix) veiksmīgas sadarbības pieredzes trūkums nacionālā līmenī.
\nLai veicinātu Latvijas uzņēmumu un pētniecību iestāžu spēju piesaistīt publiskās investīcijas ir nepieciešams veidot ilgtspējīgu sadarbības platformu, kas veicinātu Latvijas viedās pilsētas koncepta attīstību vietējā un starptautiskā mērogā. ○ Eiropā nav vienota PPP sadarbības modeļa, valstu starpā sadarbības veidi (juridiski un praktiski) atšķiras, bet visiem ir viena kopīga iezīme - sadarbības platforma ar skaidru sadarbības mērķi, vajadzībām un kopējā stratēģiju.
\nLai veicinātu turpmāku viedās pilsētas koncepta un vērtību ķēdes ekosistēmas attīstību ir nepieciešams turpināt darbu pie testa vides (\"pilotteritoriju\") attīstības pašvaldībās, kurās uzņēmumi spēj testēt un implementēt inovatīvus risinājumus, saskaņā ar noteiktu likumu ietvaru, kas izstrādāts ar mērķi atvieglot un samazināt esošos \"šķēršļus\" inovāciju radīšanai. Tajā pašā laikā veicināt starptautisko redzamību Latvijas uzņēmumu un pētniecības kapacitātei, tādā veidā piesaistot gan privātās, gan publiskās investīcijas.
\nPapildus minētajam, īstenotas arī citas aktivitātes viedo risinājumu piemērošanai pašvaldībās.Vairākas Latvijas pilsētas (Ventspils, Valmiera) ir startējušas un ieguvušas Eiropas Komisijas programmas \"Pilsētu inovatīvās darbības\" atbalstu, konkurējot ar visām ES pilsētām par atbalsta iespējām.
\nVirkne Latvijas pilsētu pašas ir piemērojušas viedos risinājumus savu funkciju un pakalpojumu nodrošināšanā, tai skaitā, Jelgava (viedās mobilitātes, drošības, plūdu draudu prevencijas u.c. risinājumi); Jūrmala (viedais apgaismojums, mobilitātes vadība);
\nValmiera (mobilā aplikācija ar daudzfunkcionālu pielietojumu, t.sk., iedzīvotāju iesaistei pārvaldības procesos) u.c.;
\n2019.gada augustā VARAM organizēja Vasaras skolu - nometni \"Viedās pašvaldības\" Latvijas pašvaldību un plānošanas reģionu attīstības plānošanas un projektu ekspertiem, nolūkā celt to kapacitāti attīstības plānošanas un ES fondu projektu sagatavošanas jautājumos. Semināros tika sniegts ieskats globālajās tendencēs un starptautiskajā pieredzē viedo risinājumu piemērošanā, tika sniegts ieskats par iespējām Latvijā, ko pašvaldības jau tagad var izmantot un ieviest nākotnē, demonstrējot labās prakses piemērus.
\nVARAM arī ir izstrādājusi Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (apstiprinātas Ministru Kabinetā 19.11.2019.), kas paredz paredz nākamajā ES fondu programmēšanas periodā likt lielāku akcentu uz ekonomiskās aktivitātes veicināšanu reģionos un pašvaldībās, sniedzot atbalstu pašvaldībām uzņēmējdarbības veicināšanai, tai skaitā testa vides nodrošināšanai inovāciju attīstībai, viedu risinājumu piemerošanai pašvaldību funkciju un pakalpojumu sniegšanā, kā arī reģionālās inovāciju sistēmas izveidei, nolūkā veicināt uzņēmumu ar augstu pievienoto vērtību attīstībā. Bez minētā, vieduma komponenti iecerēts piemērot kā horizontālu principu ES fondu projektu atlasē un īstenošanā.
\nVIEDIE MATERIĀLI Tika veikta vērtību ķēdes ekosistēmas kartēšana un stratēģisko attīstības virzienu noteikšana, kā rezultātā tika identificētas vairāki iespējamie attīstības virzieni -optiskā šķiedra, pārklājumi, radiācijas izturība, kompozītmateriāli, displeji, elektronika un baterijas, 3D printēšana. Ņemot vērā minēto jomu attīstības prioritāros virzienus, tika pieņemts lēmums koncentrēties uz viedajiem materiāliem industriālo pārklājumu un fotonikas jomās, turpmāko attīstību balstot uz Cietvielu fizikas institūta Apvārsnis 2020 projekta CAMART2. Šī projekta ietvaros tika izveidota sadarbības platforma Materize, apvienojot nozīmīgākos nozares spēlētājus un kura kalpo kā vienas pieturas kontaktpunkts sadarbībai viedo materiālu vērtību ķēdes ekosistēmas dalībnieku starpā. 2019. gadā ir notikušas 4 vērtību ķēdes ekosistēmas stratēģiskās sanāksmes, kurās organizētas iepazīšanās ar vadošo nozares pārstāvju aktuālajiem projektiem un veikts darbs pie vērtību ķēdes ekosistēmas stratēģiskās plānošanas. Tika definēti turpmākie ekosistēmas darbības virzieni, mērķi un prioritātes, uz kā pamata tiek izstrādāta tālākā stratēģija un rīcības plāns viedo materiālu vērtību ķēdes ekosistēmas attīstībai. Tāpat kā citu vērtību ķēžu ekosistēmās arī viedo materiālu jomā iesaistītajām pusēm ir vērojams izpratnes trūkums par efektīvas sadarbības platformas veidošanu un darbību. Tā iemesla dēļ ir nepieciešama pieredzes apmaiņa ar citu valstu organizācijām (sadarbības platformas/klasteri), lai gūtu ieskatu nozares aktualitātēs, dibināt kontaktus turpmākajai sadarbībai, iepazīties ar labās prakses piemēriem viedo materiālu jomā, tai skaitā kopīgas sadarbības platformas izveidē, augsta līmeņa sadarbības projektu īstenošanā (piemēram, Apvārsnis 2020 programmā), integrāciju globālās vērtību ķēdēs un citiem nozarei nozīmīgiem jautājumiem.
\nLai veicinātu turpmāku viedo materiālu vērtību ķēdes ekosistēmas attīstību ir nepieciešams turpināt darbu pie Materize sadarbības platformas turpmākas attīstības un nozares ekselences popularizēšanu ārvalstīs. Veicināt aktivitāti Latviajs uzņēmumu un pētniecības iestāžu aktivitāti Apvārsnis 2020 un līdzīgu starptautiska līmeņa programmu ietvaros, īpaši palielinot dalību starptautiskos sadarbības konsorcijos. Darbs ar nozares kopējā apgrozījuma paaugstināšanu, jaunu augstas pievienotās vērtības produktu attīstīšanu un eksporta palielināšanu. Veicināt eksakto zinātņu augstākās izglītības programmu pilnveidi un augstas kvalifikācijas darbinieku piesaisti nozarei. Intelektuālās aizsardzības principu un politikas uzlabošanu atbilstoši nozares vajadzībām.
\nEM īsteno augstāk minēto vērtību ķēžu ekosistēmas attīstības koordināciju, nodrošinot metodikas izstrādi un īstenošanu, tāpat EM nodrošina testa modelim nepieciešamos cilvēkresursus (projektu vadītājus), kuri veic regulāru informācijas apriti un stratēģisko analīzi, kā arī veic organizatoriskās un saturiskās funkcijas, lai nodrošinātu efektīvu sadarbības platformas izveidi un sasniegtu K2 metodei un vērtību ķēžu ekosistēmai izvirzīto mērķi.
\nJāatzīmē, ka veiksmīgai K2 metodes pielietošanai būtiska ir sadarbības koordinācija tieši publiskajā sektorā, veicinot nozaru ministriju (EM, IZM, VM, VARAM, SM, u.c.) un politikas ieviesēju (LIAA, ALTUM, VIAA, u.c.) ciešāku sadarbību RIS3 mērķu sasniegšanā.
\nŅemot vērā pierādāmu metodes, kas balstās uz klasteru ekonomikas teorijām, efektivitāti, kā arī ņemot vērā viedās specializācijas koncepta evolūciju, kas sevī ietver, nevis tikai mērķa definēšanu, bet vairāk fokusējas uz procesu mērķa sasniegšanai, ir nepieciešams pārskatīt viedās specializācijas Latvijā īstenošanu, tai skaitā nākotnē veidot atsevišķu institucionālo ietvaru, kas spētu nodrošināt metodes patstāvīgu un ilgtspējīgu īstenošanu visās RIS3 jomās nākošajā ES fondu plānošanas periodā.
\nEsošajā RIS3 2014.-2020. ir noteikts, ka IZM ir atbildīgā iestāde par RIS3 ieviešanu un monitoringu kopā ar Ekonomikas ministriju. Taču, ņemot vērā, ka uzņēmējdarbības atklājuma procesa sekmēšana un tautsaimniecības transformācija primāri ietilpst EM atbildības jomā, tad par jaunā RIS3 2021.-2027.gadam izstrādes un ieviešanas procesa galveno politikas plānošanas dokumentu būtu jānosaka tieši EM izstrādātās Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes, tajā pašā laikā paredzot IZM un VARAM iesaisti, kā arī nodrošinot pilnvērtīgu ZM iesaisti RIS3 procesā, it īpaši saistībā ar kopīgajām prioritātēm Bioekonomikas specializācijas jomas attīstībā. Šāds pārvaldības modelis ir līdzīgāks arī citu ES valstu/reģionu praksei, kurā RIS3 pārvalde ir galvenokārt EM, vai VARAM (reģionālās aģentūras RIS3 reģioniem) pārziņā.
\nVARAM iesaiste RIS3 būtu nozīmīga 2 iemeslu dēļ. Pirmkārt, VARAM ir atbildīga par reģionālās attīstības plānošanu un reģionālas politikas īstenošanu, kur inovācijām uzņēmējdarbībā esošo ekonomikas struktūru transformācijā ir izšķiroša loma, turklāt jaunajā ES fondu plānošanas periodā 1. politikas mērķa ietvaros paredzēts atbalsts viedākai Eiropai, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas, tai skaitā viedai reģionālai ekonomiskajai specializācijai. Otrkārt, VARAM pārziņā ir informācijas sabiedrības, elektroniskās pārvaldes un valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības politikas jautājumi, kuru risināšanu atbalsta RIS3 joma Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
\nNozīmīga loma RIS3 pārvaldībā ir saistīta ar efektīvāku starpnozaru pārvaldību starp zinātni un inovācijām, atrodot atbilstošos risinājumus abu zinātnes un inovāciju politikas ieviešanas institūciju stratēģiskā darba koordinācijai. Ir nepieciešama pilnvērtīga analītiskās un tālākās monitoringa kapacitātes stiprināšana šajās aģentūrā attiecībā par to administrētajām P&A programmām, gan nodrošinot plašu un kompleksu sasaisti ar kopējo zinātnes un inovācijas politikas politiku Latvijā, gan ciešā sasaistē ar aktuālajiem procesiem Eiropas mērogā. Tas nozīmē arī nepieciešamību nodrošināt pilnvērtīgu sinerģija starp zinātnes un inovāciju pamataģentūrām (zinātniskajā ekspertīzē, uzņēmējdarbības sektora vajadzīgu identificēšanā u.c.).
\nIr nepieciešama pilnvērtīga uzņēmējdarbības atklājuma principa darbināšana, kurai ir nepieciešams attīstīt pietiekamu vadības un līderības kapacitāti, jo šobrīd iegūtie rezultāti parāda, ka neviennozīmīgus rezultātus. Līderība ir nepieciešama gan, lai būtu gan iespējams attīstīt stratēģiskās inovāciju ekosistēmas katrā RIS3 jomā, gan lai attīstītu izcilības un tautsaimniecības transformācijas kapacitāti pārējās RIS3 jomu aktivitātēs, uzņēmumos, zinātniskajās institūcijās. Līderības un vadības kapacitātes palielināšanai ir arī jābūt noteiktai kā aktivitātei nākamajās ar RIS3 saistītajās pamatnostādnēs.
\nLai sekmētu publiskā sektora inovācijas un jaunu risinājumu atrašanu, kuri būtu vērsti uz darbības efektivitātes uzlabošanu, sniegto pakalpojumu kvalitātes celšanu, analītiskās kapacitātes palielināšanu utml., ir nepieciešams palielināt publiskā sektora kapacitāti inovāciju iepirkumu īstenošanā, iespējams, caur pilotprojektiem, kuru rezultātā publiskā sektora iestādēm (tiktu izveidota nepieciešamā kapacitāte.
\nVeicot stratēģisko ekosistēmu attīstīšanu nākamajā periodā liela nozīme ir jāpievērš tam, lai nodrošinātu iekļaujošu, skaidru un caurspīdīgu lēmumu pieņemšanu, un atvērtu ekosistēmu koordinācijas, attīstības monitoringa un prognozēšanas mehānismu izveidi. Šo ekosistēmu attīstīšanā nākamajā periodā arī centrālai lomai ir jābūt tieši Latvijas pētniecības organizācijām.
\nAttiecībā par publiskajiem līdzekļiem, kuri nākotnē būs nepieciešami izvēlēto stratēģisko ekosistēmu attīstīšanā, to piešķiršana konkrētiem inovāciju projektiem ir veicama caur konkursiem, kuru īstenošanā ir jānodrošina kompetenta un objektīva izvērtēšana.
\nLai pilnveidotu pierādījumu bāzi un varētu strādāt pie labākas rezultātu ietekmes un tautsaimniecības transformācijas novērtēšanas ir nepieciešams izveidot jaunu Valsts pētījumu programmu ekonomikā, ar ievirzi tieši uz Latvijas ekonomikas konkurētspējas pētniecību).
\nRIS3 tālāk attīstība un pārvaldība arī ir saistīta ar Eiropas Komisijas rekomendāciju samazināt to institūciju skaitu, kuras piešķir finansējumu P&A, kur būtisku soli ir paveikusi IZM, kuras izstrādātais un 2019.gada 14.oktobrī Ministru Kabinetā apstiprinātais konceptuālais ziņojums \"Par Latvijas zinātnes politikas ieviešanas sistēmas institucionālo konsolidāciju\" savā sektorā šo jautājumu risina caur Latvijas Zinātnes padomes izveidi. Tomēr, paralēli šim jautājuma ir tikpat aktuāli paplašināt RIS3 pārvaldību, it īpaši, papildus, EM un IZM, nodrošinot pinvērtīgu VARAM un ZM iesaisti RIS3 procesā.
\nRIS3 pārvaldības modeļa maiņa un tālākā attīstība ir arī cieši atkarīga no tā, cik sekmīgi notiks plānotā kopējā zinātnes un inovācijas sistēmas institucionālā modeļa maiņa Latvijā, t.sk. pabeigta Latvijas zinātnes politikas ieviešanas sistēmas institucionālā konsolidācija.
\nRIS3 instrumentu arhitektūra un dizains 2014.-2020.gada ES fondu atbalsta programmas un citi P&A atbalsta instrumenti, lai arī ir kopumā veicinājuši zinātnisko institūciju un uzņēmumu pētniecības un inovācijas kapacitātes attīstību, nav nodrošinājuši pietiekami integrētu pieeju pētniecības un tehnoloģiju attīstības sasaistei un, līdz ar to, inovācijas kapacitātes attīstīšanai. Jaunajā periodā EM, IZM, VARAM un ZM RIS3 atbalsta programmas būtu jāveido, definējot ietilpīgākus un savstarpēji ciešāk integrētus instrumentus, kā arī nosakot konkrētākus mērķus un skaidrus un izmērāmus sasniedzamo rezultātu rādītājus. Identificētās tematiskās apakšjomas pētniecības un tehnoloģiju attīstības projektos ir ņemamas vērā, plānojot un definējot stratēģiskās ekosistēmas.
\nProgrammu dizainā ir nepieciešams strādāt pie to adminitratīva sloga mazināšanas, kur jau šobrīd ir uzsāktas aktivitātes, kuras ir vērstas, lai samazinātu administratīvo slogu ES fondu līdzfinansētu projektu īstenotājiem pētniecības un augstākās izglītības jomā. Šajās aktivitātēs iegūtās rekomendācijas ir jāņem vērā izstrādājot nākamā perioda RIS3 instrumentus, piemēram, nodrošinot to, ka ieviešanas uzraudzība projektiem ir pilnvērtīgi salāgota ar Apvārsnis 2020 (un no 2021.gada Apvārsnis Eiropa).
\nPirmie monitoringa rezultāti arī pamato nepieciešamību nākamajā plānošanas periodā izvērst pētniecības un inovāciju rīcībpolitikas instrumentos gan ciešāk salāgotu un integrētu šo instrumentu arhitektūru, gan nodrošinot to, ka katras programmas pielāgotību tās tiešajam ieguldījumam RIS3 mērķu sasniegšanā.
\nPiemēram, nodrošinot programmu dizainā to, ka P&A atbalsta instrumenta specializācijas un sasaistes pakāpe ar RIS3 specializācijas jomām ir tieši atkarīga tajos atbalstīto aktivitāšu tehnoloģiju gatavības līmeņa (TRL), kur specializācijas pakāpe palielinās, tuvojoties komercializācijai, augstākajos TRL līmeņos paredzot P&A atbalsta instrumenta atbalstīto aktivitāšu tālāku specializāciju RIS3 jomu ietvaros identificētajās tematiskajās nišās ar vislielāko komercializācijas un tautsaimniecības transformācijas potenciālu.
\nŠajā plānošanas periodā EM un IZM ar RIS3 saistītās P&A programmas to arhitektūrā un dizainā viennozīmīgi ļāvušas būtiski koncentrēt Latvijas P&A sistēmu uz augstāku pievienoto vērtību un šī brīža RIS3 makro rezultāti par spīti zemajiem kopējiem ieguldījumiem jau norāda uz to, ka Latvijas P&A sistēma pēc sasniegtajiem rezultātiem starp 2014.-2018.gadu ir ar augstu produktivitāti, attiecībā pret ieguldījumu apjomu.
\nPapildus, ir nepieciešams P&A atbalsta instrumentu piedāvājumā nosegt disbalansu starp dažādiem instrumentiem, jo šobrīd, kā to parāda monitoringa rezultāti, bieži vien aktivitātēs, kurās ir vērojama augsta inovāciju aktivitāte no uzņēmējiem nav nodrošināts pilnvērtīgs valsts pasūtījums (piemēram, caur fundamentālo un lietišķo pētījumu programmu un Valsts pētījumu programmām).
\nIr arī identificēta nepieciešamība nodrošināt pilnvērtīgāku zināšanu pārnesi, kas nozīmētu nepieciešamību izvērst mērķtiecīgas augstskolu īstenotas zināšanu nodošanas aktivitātes, ar mērķi izveidot funkcionējošas platformas zināšanu un tehnoloģiju nodošanai sabiedrībai, t.sk uzņēmējiem (t.s \"extension services\" pasākumu īstenošana). Šī ir daļa no t.s. \"trešās misijas\", kuru atbalsts ir jāparedz arī ES fondu atbalsta programmu izstrādē nākamajā periodā, jo šobrīd šādas aktivitātes jau notiek, bet tām vajag lielāku fokusu un sistemātisku to organizēšanu.
\nRIS3 monitoringa rezultāti pamato nepieciešamību tālāko P&A instrumentu izstrādē nodrošināt tematisku un, iespējams, institucionāli fokusētu projektu pieteikumu atlasi, taču, šobrīd pieejamā informācija par projektu rezultātiem vēl tikai ienāk un šobrīd galvenokārt ir tikai informācija par ieguldījumu apmēru, nevis iegūtajiem rezultātiem un to kvalitāti, kā rezultātā ir par agru, lai šādus uzsaukumus varētu ieviest IZM P&A programmās vēl 2020.gada laikā.
\nPapildus ir nepieciešama pētniecības pilotprojektu un demonstrācijas projektu īstenošana, tam paredzot atbalsta programmas un attīstot koordinētāku un mērķfokusētāku sadarbību starp pētniecības organizācijām, uzņēmumiem un pašvaldībām. Šādas P&I iniciatīvas praktiski demonstrē pētniecības kompetences, inovācijas potenciālu, sadarbības kultūru un atbalstošu institucionālo vidi, kas gan tiešā, gan netiešā veidā var paaugstināt Latvijas konkurētspēju gan starptautisku sadarbības partneru, gan investoru piesaistē.
\nRIS3 ES fondu atbalsta programmās un pārējos P&A instrumentos ir arī jāparedz cieša sasaiste ar Eiropas mēroga izaicinājumiem, piemēram, attiecībā uz klimatneitralitātes politikas mērķiem. Latvijai šajā jomā ir potenciāls kļūt par Eiropas mēroga pētniecības un zināšanu centru un īstenot Eiropas mēroga pilotprojektus, bioekonomikā, viedajās transporta sistēmās un digitālajos risinājumos energoefektivitātē un klimata neitralitātē. \"2019. gada 17. jūlijā Ministru kabinetā tika apstiprināts \"Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam\" (turpmāk - Plāns). Plānā ir paredzēti vairāk nekā 80 pasākumi, lai palīdzētu Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai labāk pielāgoties jau notiekošajām klimata pārmaiņām. Viens no plāna rīcības virzieniem ir \"Zinātnes un pētniecības potenciāla palielināšana un pielietošana klimata ietekmju un risku, ievainojamības un pielāgošanās klimata pārmaiņām rīcībpolitikas īstenošanai\".
\nPielāgošanās pasākumu vidū ir pasākumi, kas skar gan pilsētvidi, gan pētniecību un tā pasākumu īstenošanai būs nepieciešama plaša institūciju iesaiste8. Īpaši aktuāli tas ir tieši Viedās enerģētikas un Bioekonomikas RIS3 jomās.
\nSekmīga iesaiste Eiropas Komisijas starpreģionu RIS3 tīklošanas platformās 2018. gadā Eiropas Komisija apstiprināja jaunu INTERREG programmas komponenti - Starpreģionu Inovāciju Investīcijas (Interregional Innovation Investments), kuru veido dažādas Eiropas mēroga tīklošanās Viedās specializācijas stratēģijas (S3) platformas. Programmai 7 gadu periodam paredzēti 970 milj. euro ar mērķi attīstīt Eiropas vērtību ķēdes divos veidos:
\nŠī aktivitāte ir aktuāla un tā ir īpaši jāatbalsta IZM, EM, VARAM un ZM. Šajā programmā varēs iesaistīties arī pārstāvji no trešajām valstīm, kuras atbalsta ES vērtības.
\nRIS3 īstenošana un uzņēmējdarbības atklājuma procesa virzīšana pēc 2020. gada Kā būtiska nākamā RIS3 sastāvdaļa, kurā galvenā loma ir tieši EM ir paredzama arī vērtību ķēžu, ar augstu pievienotās vērtības potenciālu, identificēšana un K-2 PIEEJAS īstenošanai, kam ir jābūt patstāvīgam procesam, nodrošinot efektīvu uzņēmējdarbības atklājuma procesa īstenošanu. Lai veiksmīgi integrētos globālās vērtību ķēdēs, nepieciešami papildu pasākumi jau tradicionāli zināmajām eksporta veicināšanas aktivitātēm.
\nIr jāidentificē un jāmobilizē vietējās vērtību ķēdes un jānodrošina to atvērtība un stratēģiska koordinācija gan nacionālā, gan reģiona līmenī, ņemot vērā nozares attīstības tendences un nākotnes scenārijus, tādā veidā laikus spējot reaģēt uz tirgus izmaiņām, būt līderu pozīcijās un izmantot jaunas biznesa iespējas. RIS3 balstīta industriālā politika un K-2 PIEEJAS īstenošana un attīstība ES plānošanas periodā 2020+ ietvaros ļaus dinamiski plānot un ieguldīt publiskās investīcijas, lietotājcentrētu un zināšanu ietilpīgu produktu un pakalpojumu attīstību.
\nNākamajā plānošanas periodā ir arī jābūt lielam uzsvaram uz zināšanu ietilpīgu jaunuzņēmumu attīstīšanu, kuriem ir liela loma un vēl neizmantots potenciāls ekonomikas transformācijā uz augstāku pievienoto vērtību. Liela nozīme inovāciju radīšanā ir arī Latvijas zinātniskajām institūcijām un augstskolām, it īpaši universitātēm, ieguldījumu RIS3 īstenošanā sniedzot visām Latvijas zinātnes nozarēm.
\nTautsaimniecības padomes un Latvijas produktivitātes, efektivitātes, attīstības un konkurētspējas padomes transformācija EM lai virzītu tautsaimniecības attīstību uz zināšanu ietilpīgu produktu un pakalpojumu attīstību un nodrošinātu Latvijas uzņēmumu integrāciju globālajās vērtību ķēdēs, nepieciešams esošo padomju darbību un tās noteikto mērķu sasniegšanu organizēt saskaņā ar Viedās specializācijas stratēģijas konceptu.
\nCilvēkkapitāla attīstīšana un kapacitātes stiprināšana Galvenokārt IZM, taču ar lielu nozīmi arī EM, ZM un VARAM atbalsta programmās, lai sasniegtu nepieciešamo cilvēkkapitāla kapacitāti zinātnē 2021 - 2027 gada plānošanas periodā ir nepieciešams nodrošināt arī pilnvērtīgu ieguldījumu apmēru zinātnisko institūciju P&A infrastruktūrai kā centros RIS3 specializācijas jomās. Tas nodrošinātu finansējumu zinātniskās infrastruktūras iegādei; sadarbības, tīklošanās pasākumiem (gan nacionāla, gan starptautiska līmeņa), kā arī nacionālas nozīmes zinātniskās infrastruktūras uzturēšanu un iekļaušanu ESFRI platformās, kā arī to uzturēšanu un tālāko attīstību RIS3 jomās, un atbilstoši Latvijas ESFRI ceļa kartei.
\nInfrastruktūras uzturēšanas aktivitātes atbalsta RIS3 ieviešanu Latvijā ar infrastruktūras resursiem un to ietvaros ir jāparedz arī sinerģija ar Kompetences centriem un augstākās izglītības nozari.
\nPapildus, nākamā perioda instrumentu izstrādē lielāka uzmanība ir jāparedz ne tikai aktivitātēm, kuru rezultātā tiek nodrošināts zinātnē un inovācijās nepieciešamais cilvēkkapitāls, bet arī jāparedz liels uzsvars tieši uz stimuliem, kuri ir vērsti uz zinātniskās izcilības palielināšanu.
\nĪstenot vispārējās, profesionālas un augstākās izglītības reformas, kas sekmē augsti kvalificētu un darba tirgū pieprasītu speciālistu sagatavošanu, tajā skaitā stiprinot izglītību STEM jomās un augstākās izglītības internacionalizāciju un digitalizāciju. Īpaša uzmanība ir jāpievērš zinātniskā personāla ataudzei, kur šobrīd ir vērojams būtisks doktora grāda ieguvēju skaita kritums, kas ir būtisks šķērslis tālākai cilvēkkapitāla ataudzei.
\nRIS3 monitoringa sistēmas pilnveide Jaunā RIS3 plānošanas ietvaros IZM un EM ir nepieciešams jau sākotnējā posmā skaidri definēt un savstarpēji saskaņot sasniedzamos mērķus un mērķrādītājus un to detalizācijas līmeņus. Jau RIS3 plānošanas procesā laicīgi jāapzina aktivitāšu un sasniegto starprezultātu izvērtēšanas analītikai nepieciešamie un pieejamie dati, un vajadzības gadījumā jāpaplašina datu ieguves metodes un datu avotu klāsts.
\nPiemēram, izveidot regulāru RIS3 īstenošanas procesā iesaistīto dalībnieku atsauksmju/vērtējuma sniegšanas mehānismu par EDP progresu, piemēram, darba seminārus vai pašvērtējuma aptaujas, kuras sniegtu gan kvantitatīvu, gan kvalitatīvu informāciju. Tas ļaus precīzāk un objektīvāk un kompleksāk tuvākajā nākotnē novērtēt, kāda ir katras P&A atbalsta programmas loma RIS3 mērķu sasniegšanā. Skaidri jānosaka atbildību sadalījums un skaidri jāizplāno savstarpējās koordinācijas mehānisms un datu tehniskās apkopošanas un koplietošanas organizācija - tas atvieglos RIS3 pasākumu administrēšanu un aktivitāšu koordināciju, kā arī nodrošinās savlaicīgu un regulāru datu aktualizāciju un līdz ar to - pamatojumu turpmākajā stratēģisko lēmumu pieņemšanas procesā. Papildus, ir arī nepieciešams nodrošināt RIS3 monitoringa sasaisti ar augstākās izglītības monitoringu nākamajā periodā un turpināt RIS3 sasaisti ar augstākās izglītības sektora attīstību, studiju programmu konsolidāciju un jaunu studiju programmu attīstību.
\n1 http://s3platform.jrc.ec.europa.eu/ 2 https://izm.gov.lv/lv/normativie-akti/ministru-kabineta-noteikumi/zinatne/viedas-specializacijas-strategija 3 http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40427624 4 Vairākos pētījumos produktivitātes līmeņa salīdzinājumam starp valstīm tiek lietots rādītājs IKP pēc PPS uz vienu nodarbināto. Autori norāda, ka reālajā ekonomikā starptautiskajos tirgos uzņēmumi ar savām precēm un pakalpojumiem konkurē faktiskajās cenās, kas netiek koriģētas ar atšķirīgajiem izmaksu līmeņiem valstīs (PPS). Piemēram, izejvielas uzņēmumi iegādājas par pasaules cenām. Līdz ar to korektāk Latvijas uzņēmēju konkurētspēju parāda produktivitāte, kas tiek aprēķinātā kā IKP faktiskajās cenās uz 1 strādājošo.
\nArī rēķinot produkcijas vienības nominālās darbaspēka izmaksas (nominālo un reālo ULC), kas ir viens no konkurētspējas rādītājiem, produktivitāte netiek pārrēķināta pēc PPS. Tāpēc analizējot produktivitātes konverģences procesu autori izmanto rādītāju IKP faktiskajās cenās uz 1 strādājošo nevis IKP pēc PPS uz 1 strādājošo.
\n5 OECD Taxonomy of Economic Activities Based on R&D Intensity. High R&D intensive activities (2-digit definition): Basic pharmaceutical products and pharmaceutical preparations; .Computer, electronic and optical products; .Scientific research and development. Medium-high R&D intensive activities (2-digit definition): .Chemicals and chemical products; Electrical equipment; Machinery and equipment n.e.c; Transport equipment; .Publishing activities;
\nIT and other information services; .Scientific research and development. Avots: https://stats.oecd.org/DownloadFiles.aspx?HideTopMenu=yes&DatasetCode=STANI4_2016&lang=en STANi4_industrial_activities / Activiés 6 Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmā (kuras rezultāti nav tieši sasaistīti ar RIS3, taču, kurā liela daļa no īstenotajiem pētniecības projektiem sniedz ieguldījumu konkrētu RIS3 jomu pētniecības attīstībā 7 Valsts budžeta finansētās pētniecības programmas, ES struktūrfondu finansētās pētniecības un inovāciju programmas un ES pētniecības un inovāciju programma \"Apvārsnis2020\"
\n8 Plāns pieejams: http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40467308 Iesniedzējs:
\nIzglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska Vizē:
\nValsts sekretāre L.Lejiņa Paiders 67047936 Janis.Paiders@izm.gov.lv Salmiņš 67013112 Janis.Salmins@em.gov.lv 1.pielikums RIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji Mērķa sasniegšanas rādītāji 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 Fakts Progress pret 2010 Mērķis 2020 Politikas plānošanas dokuments Eiropas inovāciju rādītāju grupa pieticīga pieticīga pieticīga pieticīga pieticīga pieticīga pieticīga pieticīga vidēja vidēja vidēja vidēja vidēja (2019) ● vidēja ZTAI RIS3 virsmērķi Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā 2020.gadā sasniedz 1,5% no IKP 0.58 0.45 0.61 0.7 0.66 0.61 0.69 0.63 0.44 0.51 0,63 0.63 (2018) ● 1.5% ZTAI, NIP, NRP Produktivitāte apstrādes rūpniecībā (faktiskajās cenās, tūkst. EUR uz 1 strādājošo) 16.0 16.0 18.5 18.8 18.7 18.4 19.4 19.7 20.2 21.8 22.2 22.2 ● 29.0 - IV1 Zinātnisko darbinieku skaits pētniecībā un attīstībā (atbilstoši pilna laika ekvivalentam) 6 533 5 485 5 563 5 432 5 593 5 396 5 739 5 570 5 120 5 378 6039 6 039 (2018) ● 7 000 ZTAI Valdības politikas tiešā un netiešā ietekme IV2 Grādu vai kvalifikāciju ieguvušo studentu skaits augstskolās un koledžās (tūkst. cilv.) 24.2 26 26.5 24.8 21.5 21.6 17.4 17 15.8 14.6 15.4 15.4 ● 24.6 ZTAI IV3 Iedzīvotāju īpatsvars % 30-34 gadu vecumā ar augstāko izglītību 26 31 33 36 37 41 40 41 43 44 43 43 ● 40 ZTAI IV4 Mazāks skaits spēcīgāku valsts finansētu zinātnisko institūciju 39 40 40 41 41 41 40 29 21 22 21 22 22 (2019) ● 20 ZTAI IV5 Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu bāzēs 857 922 1 032 1 731 1 565 1 656 1 601 1 978 2 052 2 373 2 257 2 257 ● 1 500 ZTAI IV6 Sekmības rādītājs dalībai ES Ietvara programmā (%) 23 21 20 23 16 19 22.22 7.31 13.6 12.12 20.44 20.44 ● 30 ZTAI U1 Privātā sektora ieguldījumu proporcionāls pieaugums pētniecībā un attīstībā (privātā sektora ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, % no kopējiem ieguldījumiem) 27.0 37.0 38.8 24.8 23.8 21.8 27.8 20.0 21.6 24.1 22,3 22.3 (2018) ● 48 ZTAI U2 Zinātnisko darbinieku skaits, kas nodarbināti privātajā sektorā (% no visiem, atbilstoši pilna laika ekvivalentam) 18.8 18.7 22.6 16 15.8 18.2 24.1 20.6 17.5 17.8 17.8 (2017) ● 23 ZTAI U3 Piešķirtie Eiropas patenti, kas pieteikti no zinātniekiem, kas rezidē Latvijā 3 2 8 11 7 5 13 8 16 14 12 12 ● 50 ZTAI R1 Inovatīvo uzņēmumu īpatsvars (% no visiem uzņēmumiem) 25 - 29.9 - 30.4 - 25.5 - 30.3 - 30.3 (2016) ● 40 ZTAI Tautsaimniecības transformācija R2 Apstrādes rūpniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā 2020.gadā sasniedz 20% 10.8 10.9 13.5 13.3 13.2 12.8 12.3 12.0 11.9 12.2 12.0 12.0 ● 20 NIP R4 Apstrādes rūpniecības pieaugums 2020.gadā, pret 2011.gadu ir 60% 107.0 83.3 95.1 100.0 104.3 102.3 102.7 103.1 106.0 114.5 117.1 117.1 ● 160 NIP R5 Preču un pakalpojumu eksporta pieaugums (vidēji gadā salīdzināmās cenās, %) 2.4 -12.9 13.4 12.0 9.8 1.1 6.0 3.1 4.4 6.2 1.8 1.8 ● 5% (2018.-2020.g., vidēji
\ngadā) LPPEVĀIPP R6 Augsto tehnoloģiju produktu īpatsvars Latvijas kopējā eksportā (%) 4.6 5.3 4.8 6.7 6.4 8 9.7 11 10.2 10.2 10.2 (2017) ● 11% LPPEVĀIPP R8 ĀTI snieguma indekss (Baltijas reģionā) 1.0 0.8 0.6 0.7 1.0 1.2 1.3 1.6 1.2 0.9 0.9 (2017) ● 1.2 (2018.-2020.g., vidēji gadā) LPPEVĀIPP 2.pielikums Tautsaimniecības nozaru struktūra un sadalījums pēc P&A intensitātes, augstās un vidēji augstās tehnoloģiskās intensitātes un Zināšanu intensīvās aktivitātes biznesa sektorā atbilstoši starptautiskajai metodoloģijai R&D intensīvās nozares* Augstās un vidēji augstās tehnoloģiskās intensitātes rūpniecības nozares** Zināšanu intensīvās aktivitātes biznesa sektorā (KIABI)** Pievienotā vērtība tūkst.
\nNodarbinātība tūkst Pievienotā vērtība % Nodarbinātība % 2011 2016 2018 2011 2016 2018 2011 2016 2018 2011 2016 2018 A Lauksaimniecība 700.3 802.6 973.7 68.57 67.44 65.27 3.9 3.7 3.8 8.0 7.6 7.2 A01 Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības 309.9 489.9 973.7 53.12 47.95 ..
\n1.8 2.6 ..
\n6.2 5.4 ..
\nA02 Mežsaimniecība un mežizstrāde 351.9 272.5 ..
\n14.37 17.85 ..
\n2.1 1.4 ..
\n1.7 2.0 ..
\nA03 Zivsaimniecība 27.0 22.0 ..
\n1.08 1.64 ..
\n0.2 0.1 ..
\n0.1 0.2 ..
\nB Ieguves rūpniecība 75.6 79.3 134.7 2.74 2.62 ..
\n0.4 0.4 0.5 0.3 0.3 ..
\nC Apstrādes rūpniecība 2 399.7 2 592.4 3 088.7 120.56 118.92 120.19 13.3 11.9 12.0 14.1 13.4 13.4 C10-12 Pārtikas produktu un dzērienu ražošana 456.9 496.5 ..
\n28.23 25.86 ..
\n2.7 2.6 ..
\n3.3 2.9 ..
\nC13-15 Tekstilizstrādājumu ražošana 138.5 106 ..
\n13.26 10.96 ..
\n0.8 0.6 ..
\n1.5 1.2 ..
\nC16 Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana 493.8 518.6 ..
\n22.90 22.75 ..
\n2.9 2.8 ..
\n2.7 2.6 ..
\nC17 Papīra un papīra izstrādājumu ražošana 31.9 34.3 ..
\n1.67 1.54 ..
\n0.2 0.2 ..
\n0.2 0.2 ..
\nC18 Poligrāfija un ierakstu reproducēšana 42.6 54.9 ..
\n2.97 3.86 ..
\n0.3 0.3 ..
\n0.3 0.4 ..
\nC19 Koksa un naftas pārstrādes produktu ražošana 0.6 0.2 ..
\n0.02 0.02 ..
\n0.0 0.0 ..
\n0.0 0.0 ..
\nC20 Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana 66.0 48.5 ..
\n2.99 2.88 ..
\n0.4 0.3 ..
\n0.3 0.3 ..
\nC21 Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana 86.2 74.5 ..
\n2.26 2.40 ..
\n0.5 0.4 ..
\n0.3 0.3 ..
\nC22 Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana 52.2 62.9 ..
\n2.77 3.12 ..
\n0.3 0.3 ..
\n0.3 0.4 ..
\nC23 Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana 151.4 173.4 ..
\n4.74 5.79 ..
\n0.9 0.9 ..
\n0.6 0.7 ..
\nC24 Metālu ražošana 77.9 11.9 ..
\n3.72 0.97 ..
\n0.5 0.1 ..
\n0.4 0.1 ..
\nC25 Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas 177.4 199.2 ..
\n9.38 10.61 ..
\n1.1 1.1 ..
\n1.1 1.2 ..
\nC26 Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana 62.1 155.4 ..
\n1.45 2.01 ..
\n0.4 0.8 ..
\n0.2 0.2 ..
\nC27 Elektrisko iekārtu ražošana 53.3 71.1 ..
\n3.03 3.69 ..
\n0.3 0.4 ..
\n0.4 0.4 ..
\nC28 Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana 56.9 63.1 ..
\n3.55 3.80 ..
\n0.3 0.3 ..
\n0.4 0.4 ..
\nC29 Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana 35.8 65.0 ..
\n1.58 2.11 ..
\n0.2 0.3 ..
\n0.2 0.2 ..
\nC30 Citu transportlīdzekļu ražošana 28.3 29.1 ..
\n2.39 2.17 ..
\n0.2 0.2 ..
\n0.3 0.2 ..
\nC31-32 Mēbeļu ražošana un cita veida ražošana 100.3 117.2 ..
\n7.87 8.97 ..
\n0.6 0.6 ..
\n0.9 1.0 ..
\nC33 Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana 135.7 124.5 ..
\n5.79 5.41 ..
\n0.8 0.7 ..
\n0.7 0.6 ..
\nD Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana 473.3 495.6 704.9 12.29 11.89 ..
\n2.8 2.6 2.7 1.4 1.3 ..
\nE Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija 185.1 192.5 213.4 6.62 7.53 ..
\n1.0 0.9 0.8 0.8 0.8 ..
\nE36 Ūdens ieguve, attīrīšana un apgāde 42.4 44.2 ..
\n1.76 1.73 ..
\n0.3 0.2 ..
\n0.2 0.2 ..
\nE37-39 Notekūdeņu, atkritumu savākšana un izvietošana, pārstrāde un citi atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi 128.4 129.5 ..
\n4.86 5.8 ..
\n0.8 0.7 ..
\n0.6 0.7 ..
\nF Būvniecība 1033.4 1029.2 1818.0 61.66 60.23 69.45 6.1 5.5 7.1 7.2 6.8 7.7 G Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts 2 659.8 3 162.1 3623.1 144.52 145.35 ..
\n14.7 14.5 14.1 16.9 16.4 ..
\nG45 Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts 241.8 333.5 ..
\n14.12 15.67 ..
\n1.4 1.8 ..
\n1.6 1.8 ..
\nG46 Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus 1 201.9 1 339.1 ..
\n41.68 42.93 ..
\n7.1 7.1 ..
\n4.9 4.8 ..
\nG47 Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus 1 067.9 1 381.2 ..
\n88.72 86.75 ..
\n6.3 7.3 ..
\n10.4 9.8 ..
\nH Transports un uzglabāšana 1 902.0 1 984.3 2 439.4 77.13 71.05 ..
\n10.5 9.1 9.5 9.0 8.0 ..
\nH49 Sauszemes transports un cauruļvadu transports 835.3 826.5 ..
\n39.58 37.76 ..
\n5.0 4.4 ..
\n4.6 4.3 ..
\nH50 Ūdens transports 70.2 63.9 ..
\n1.04 0.86 ..
\n0.4 0.3 ..
\n0.1 0.1 ..
\nH51 Gaisa transports 38.5 270.5 ..
\n1.65 1.57 ..
\n0.2 1.4 ..
\n0.2 0.2 ..
\nH52 Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības 948.1 928.7 ..
\n28.50 26.35 ..
\n5.6 4.9 ..
\n3.3 3.0 ..
\nH53 Pasta un kurjeru darbība 70.1 67.9 ..
\n6.36 4.52 ..
\n0.4 0.4 ..
\n0.7 0.5 ..
\nI Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi 298.2 354.3 467.8 23.46 28.9 ..
\n1.8 1.9 1.8 2.7 3.3 ..
\nJ Informācijas un komunikācijas pakalpojumi 782.9 1 071.8 1 402.5 21.54 30.73 35.38 4.3 4.9 5.5 2.5 3.5 3.9 J58 Izdevējdarbība 59.9 36.5 ..
\n3.66 3.18 ..
\n0.4 0.2 ..
\n0.4 0.4 ..
\nJ59-60 Kino, video, TV programmu izstrāde un apraide 53.4 52 ..
\n1.22 1.52 ..
\n0.3 0.3 ..
\n0.1 0.2 ..
\nJ61 Telekomunikācija 360.9 351.4 ..
\n6.07 5.27 ..
\n2.1 1.9 ..
\n0.7 0.6 ..
\nJ62-63 Datorprogrammēšana, konsultēšana, saistītas darbības un informācijas pakalpojumi 284.2 437.8 ..
\n10.59 20.76 ..
\n1.7 2.3 ..
\n1.2 2.3 ..
\nK Finanšu un apdrošināšanas darbības 727.1 1 044.6 938.2 17.44 16.51 15.85 4.0 4.8 3.7 2.0 1.9 1.8 K64 Finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu 394.2 470.0 ..
\n13.57 12.35 ..
\n2.3 2.5 ..
\n1.6 1.4 ..
\nK65 Apdrošināšana, pārapdrošināšana un pensiju uzkrāšana, izņemot obligāto sociālo apdrošināšanu 28.5 102.7 ..
\n2.57 2.28 ..
\n0.2 0.5 ..
\n0.3 0.3 ..
\nK66 Finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošas darbības 66.8 60.5 ..
\n1.30 1.89 ..
\n0.4 0.3 ..
\n0.2 0.2 ..
\nL Operācijas ar nekustamo īpašumu 1 632.2 1 828.0 3 086.2 19.47 22.07 22.41 9.7 9.7 12.0 2.3 2.5 2.5 M Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi 826.5 1 027.8 ..
\n31.88 44.98 ..
\n4.6 4.7 ..
\n3.7 5.1 ..
\nM69-70 Juridiskie, grāmatvedības pakalpojumi, centrālo biroju darbība un konsultēšana 330.4 358.9 ..
\n13.72 21.29 ..
\n2.0 1.9 ..
\n1.6 2.4 ..
\nM71 Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi; tehniskā pārbaude un analīze 167.5 171.7 ..
\n8.48 9.88 ..
\n1.0 0.9 ..
\n1.0 1.1 ..
\nM72 Zinātniskās pētniecības darbs 97.8 85.2 ..
\n0.67 0.57 ..
\n0.6 0.5 ..
\n0.1 0.1 ..
\nM73 Reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumi 141.5 98.5 ..
\n5.88 7.77 ..
\n0.8 0.5 ..
\n0.7 0.9 ..
\nM74-75 Citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi 56.5 110.3 ..
\n3.14 5.48 ..
\n0.3 0.6 ..
\n0.4 0.6 ..
\nN Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība 569.2 643.4 ..
\n26.75 32.48 ..
\n3.2 2.9 ..
\n3.1 3.7 ..
\nN77 Iznomāšana un ekspluatācijas līzings 112.7 175.3 ..
\n2.10 2.64 ..
\n0.7 0.9 ..
\n0.2 0.3 ..
\nN78 Darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu 106.2 128.0 ..
\n3.89 4.56 ..
\n0.6 0.7 ..
\n0.5 0.5 ..
\nN79 Ceļojumu biroju, tūrisma operatoru un citi rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistītas darbības 45.0 46.9 ..
\n1.43 1.70 ..
\n0.3 0.2 ..
\n0.2 0.2 ..
\nN80-82 Apsardzes pakalpojumi, ēku uzturēšana, citas uzņēmumu palīgdarbības 313.6 320 ..
\n19.34 23.58 ..
\n1.9 1.7 ..
\n2.3 2.7 ..
\nO Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana 1 217.3 1 302.5 1 912.0 54.67 53.21 ..
\n7.2 6.9 7.4 6.4 6.0 ..
\nP Izglītība 871.3 946.8 1 262.2 80.96 80.44 ..
\n5.2 5.0 4.9 9.5 9.1 ..
\nQ Veselība un sociālā aprūpe 526.8 757.5 874.6 46.75 48.22 ..
\n2.9 3.5 3.4 5.5 5.4 ..
\nQ86 Veselības aizsardzība 428.4 527.4 ..
\n37.75 37.42 ..
\n2.5 2.8 ..
\n4.4 4.2 ..
\nQ87-88 Sociālā aprūpe 87.3 103.5 ..
\n8.99 10.8 ..
\n0.5 0.6 ..
\n1.0 1.2 ..
\nR Māksla, izklaide un atpūta 342.0 442.4 529.1 18.97 22.05 ..
\n1.9 2.0 2.1 2.2 2.5 ..
\nR90-92 Radošas, mākslinieciskas, izklaides un kultūras iestāžu darbības 239 297.2 ..
\n11.72 13.44 ..
\n1.4 1.6 ..
\n1.4 1.5 ..
\nR93 Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība 89.8 82.7 ..
\n7.25 8.61 ..
\n0.5 0.4 ..
\n0.8 1.0 ..
\nS Citi pakalpojumi 137.9 180.9 ..
\n18.63 18.64 ..
\n0.8 0.8 ..
\n2.2 2.1 ..
\nS94 Sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība 45.8 60.5 ..
\n6.37 4.97 ..
\n0.3 0.3 ..
\n0.7 0.6 ..
\nS95 Datoru, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remonts 18.7 19.5 ..
\n2.70 2.51 ..
\n0.1 0.1 ..
\n0.3 0.3 ..
\nS96 Pārējo individuālo pakalpojumu sniegšana 76.8 80.3 ..
\n9.57 11.17 ..
\n0.5 0.4 ..
\n1.1 1.3 ..
\nT Mājsaimniecību kā darba devēju darbība 39.7 39.2 ..
\n1.64 3.06 ..
\n0.2 0.2 ..
\n0.2 0.3 .. pēc OECD klasifikācijas R&D augstās intensitātes nozares; augsto tehnoloģiju nozares R&D vidēji augstās intensitātes nozares * pēc Eurostat klasifikācijas vidēji zemo tehnoloģiju nozares zemo tehnoloģiju nozares citas zināšanu ietilpīgās nozares .. nav datu 3.pielikums Zinātnisko publikāciju skaits un pamatrādītāji Latvijas zinātnes nozaru* griezumā, izmantojot Web of Science datubāzē pieejamo informāciju par 2014-2018.gada rezultātiem** Latvija kopā*** Zinātnisko publikāciju skaits Zinātnisko publikāciju īpatsvars no ES kopskaita attiecīgajā nozarē Publikāciju vidējā kvalitāte (Pēc to Category Normalized Citation Impact) Zinātnisko publikāciju īpatsvars starp top 10 % nozares citētākajām publikācijām Zinātnisko publikāciju skaits starp top 25 % (Q1) nozares citētākajiem zinātniskajiem žurnāliem Zinātnisko publikāciju īpatsvars sadarbībā ar ārvalstu autoriem Zinātnisko publikāciju īpatsvars sadarbībā ar ārvalstu autoriem attiecībā pret ES vidējo līmeni nozarē Latvija kopā 9990 0.23% 1.26 10.0% 42.2% 38.8% 98.5% 1. Dabaszinātnes 3974 0.23% 1.11 10.1% 39.7% 51.2% 104.1% 1.1.
\nMatemātika 185 0.12% 0.89 7.0% 36.6% 22.2% 48.2% 1.2. Datorzinātne un informātika 695 0.27% 0.60 4.7% 29.2% 29.9% 76.6% 1.3. Fizika un astronomija 1218 0.31% 1.22 11.4% 46.2% 67.3% 121.3% 1.4. Ķīmija 963 0.26% 0.97 8.8% 35.2% 41.7% 91.4% 1.5. Zemes zinātnes, fiziskā ģeogrāfija un vides zinātnes 734 0.27% 1.55 14.4% 45.1% 41.4% 79.6% 1.6. Bioloģija 823 0.16% 1.43 10.4% 40.1% 66.0% 130.1% 1.7. Citas dabaszinātnes 17 0.15% 0.37 0.0% 29.4% 35.3% 69.9% 2. Inženierzinātnes un tehnoloģijas 3355 0.33% 0.97 8.1% 38.0% 35.6% 86.6% 2.1.
\nBūvniecības un transporta inženierzinātnes 348 0.54% 1.83 17.8% 40.4% 28.4% 86.7% 2.2. Elektrotehnika, elektronika, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas 956 0.29% 0.62 5.3% 20.2% 26.7% 67.0% 2.3. Mašīnbūve un mehānika 314 0.25% 0.85 6.1% 24.6% 44.6% 116.8% 2.4. Ķīmijas inženierzinātne 74 0.14% 0.94 8.1% 59.3% 36.5% 94.5% 2.5. Materiālzinātne 887 0.44% 0.76 5.2% 42.8% 49.0% 101.0% 2.6. Medicīniskā inženierija 56 0.11% 0.99 7.1% 36.4% 39.3% 99.2% 2.7. Vides inženierija un enerģētika 739 0.45% 1.74 15.7% 69.9% 24.4% 60.6% 2.8. Vides biotehnoloģija 114 0.20% 1.04 9.6% 23.2% 44.7% 105.7% 2.9. Rūpnieciskā biotehnoloģija 24 0.19% 1.01 4.2% 46.7% 62.5% 127.7% 2.10. Nanotehnoloģija 144 0.26% 1.21 11.1% 72.7% 64.6% 119.1% 2.11.
\nCitas inženierzinātnes un tehnoloģijas, tai skaitā pārtikas un dzērienu tehnoloģijas 638 0.36% 1.06 8.2% 37.4% 32.3% 84.6% 3. Medicīnas un veselības zinātnes 1757 0.11% 2.73 13.1% 50.6% 58.1% 159.6% 3.1.
\nMedicīnas bāzes zinātnes, tai skaitā farmācija 438 0.10% 1.19 10.3% 42.0% 50.7% 122.2% 3.2. Klīniskā medicīna 1137 0.11% 3.43 15.7% 57.8% 61.1% 181.0% 3.3.
\nVeselības un sporta zinātnes 328 0.12% 1.24 13.7% 44.5% 55.5% 135.0% 4. Lauksaimniecības, meža un veterinārās zinātnes 1087 0.74% 0.86 7.5% 43.9% 25.1% 63.2% 4.1.
\nLauksaimniecības un zivsaimniecības zinātnes, mežzinātne 605 1.01% 0.79 6.6% 44.0% 25.1% 56.5% 4.2. Dzīvnieku un piena lopkopības zinātne 6 0.04% 0.05 0.0% 50.0% 50.0% 128.4% 4.3. Veterinārmedicīnas zinātne 79 0.24% 1.30 6.3% 48.0% 20.3% 56.1% 4.5. Citas lauksaimniecības, meža un veterināro zinātņu nozaru zinātnes 576 1.02% 0.88 8.7% 56.4% 22.7% 62.9% 5. Sociālās zinātnes 2252 0.41% 0.69 4.4% 23.7% 15.7% 53.3% 5.1.
\nPsiholoģija 151 0.13% 0.27 0.7% 10.4% 26.5% 67.8% 5.2. Ekonomika un uzņēmējdarbība 827 0.48% 0.83 6.2% 31.7% 14.1% 38.8% 5.3. Izglītības zinātnes 860 1.34% 0.67 5.5% 15.4% 9.5% 48.5% 5.4. Socioloģija un sociālais darbs 102 0.14% 0.46 2.9% 34.0% 30.4% 121.2% 5.5. Tiesību zinātne 39 0.14% 0.10 0.0% 0.0% 15.4% 99.0% 5.6. Politikas zinātne 90 0.17% 0.32 2.2% 37.5% 32.2% 173.9% 5.7. Sociālā un ekonomiskā ģeogrāfija 454 0.52% 0.63 3.7% 30.8% 17.2% 60.9% 5.8. Plašsaziņas līdzekļi un komunikācija 24 0.10% 0.52 0.0% 0.0% 37.5% 145.6% 5.9. Citas sociālās zinātnes, tai skaitā starpnozaru sociālās zinātnes un militārā zinātne 281 0.54% 0.49 3.2% 9.1% 9.3% 48.5% 6. Humanitārās un mākslas zinātnes 323 0.14% 0.91 5.6% 14.5% 15.8% 182.2% 6.1.
\nVēsture un arheoloģija 62 0.08% 0.51 4.8% 33.3% 21.0% 240.2% 6.2. Valodniecība un literatūrzinātne 88 0.13% 0.49 2.3% 22.2% 15.9% 180.0% 6.3. Filozofija, ētika un reliģija 38 0.08% 0.97 5.3% 30.0% 21.1% 249.3% 6.4. Mūzika, vizuālās mākslas un arhitektūra 78 0.24% 0.48 3.8% 0.0% 7.7% 81.7% 6.5. Citas humanitārās un mākslas zinātnes, tai skaitā radošās industrijas zinātnes 60 0.31% 1.97 5.0% 0.0% 16.7% 280.4% * Atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 23. janvāra noteikumiem Nr. 49 \"Noteikumi par Latvijas zinātnes nozarēm un apakšnozarēm\" ** Aktuālie rezultāti uz 2019.gada septembri *** Datubāzē netiek uzkrāta informācija par rezultātiem sekojošās zinātņu nozarēs: 3.4. Medicīniskā biotehnoloģija, 3.5. Citas medicīnas un veselības zinātnes, tai skaitā tiesu medicīniskā ekspertīze, 4.4. Lauksaimniecības biotehnoloģija 4.pielikums Tautsaimniecības nozaru attīstības tendences, 2016.gads salīdzinājumā ar 2011.gadu vertikālā ass - nodarbinātības izmaiņas, horizontālā ass - pievienotās vērtības izmaiņas pelēkais laukums - produktivitāte samazinās, baltais laukums - produktivitāte pieaug Nozaru produktivitāte, 2016.gads salīdzinājumā ar 2011.gadu - centrs vertikālā ass - nodarbinātības izmaiņas, horizontālā ass - pievienotās vērtības izmaiņas pelēkais laukums - produktivitāte samazinās, baltais laukums - produktivitāte pieaug Nozaru produktivitāte, 2016.gads salīdzinājumā ar 2011.gadu - centrs 2 vertikālā ass - nodarbinātības izmaiņas, horizontālā ass - pievienotās vērtības izmaiņas pelēkais laukums - produktivitāte samazinās, baltais laukums - produktivitāte pieaug