(3)Apliecību par īpašuma tiesībām uz dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai Valsts zemes dienests izsniedz divu nedēļu laikā no šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto dokumentu iesniegšanas dienas.
\n
86 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 23.03.2005.) 73.8 pants. Dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas, neapdzīvojamās telpas un to īpašnieku reģistrēšana
\n
(1)Dzīvoklis, mākslinieka darbnīca, neapdzīvojamā telpa un to īpašnieki līdz dzīvojamās mājas privatizācijai tiek reģistrēti Kadastra reģistrā. Kadastra reģistrā reģistrējamas arī ķīlas tiesības, kas nodibinātas uz dzīvokļa īpašumu, un citi dzīvokļa īpašuma apgrūtinājumi. Reģistrācija Kadastra reģistrā pēc juridiskām sekām pielīdzināma reģistrācijai zemesgrāmatā.
\n
(2)Valsts zemes dienests ne retāk kā reizi mēnesī ziņo valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošajai institūcijai un attiecīgajām pašvaldībām par reģistrētajiem dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām, neapdzīvojamām telpām un to īpašniekiem.
\n
87 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.05.1998., 20.11.2003., 21.02.2008., 12.06.2009. un 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2019.) 73.9 pants. Rīcība ar īpašumā nodoto dzīvokli, mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai
\n
(1)Persona, kura ieguvusi dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, atzīstama par īpašnieku no brīža, kad dzīvoklis, mākslinieka darbnīca, neapdzīvojamā telpa un to īpašnieki reģistrēti Kadastra reģistrā.
\n
(2)Dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašniekam un attiecīgajai valsts institūcijai vai pašvaldībai ne vēlāk kā mēneša laikā no brīža, kad izsniegta apliecība par īpašuma tiesībām uz dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, jānoslēdz savstarpējs līgums par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu.
\n
(3)Ikviens, kas darījuma noslēgšanas vai mantošanas rezultātā ieguvis īpašumā dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, atzīstams par dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašnieku, ja viņš ir reģistrēts Kadastra reģistrā.
\n
(4)Ja dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa ir iegūta darījuma noslēgšanas vai mantošanas rezultātā, ieguvējs minēto īpašumu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai reģistrē Kadastra reģistrā pēc tam, kad ir noslēgts līgums ar attiecīgo valsts institūciju vai pašvaldību par piedalīšanos dzīvojamās mājas uzturēšanā un apsaimniekošanā. Šis līgums tiek noslēgts līdz dzīvojamās mājas privatizācijai šajā likumā noteiktajā kārtībā. Valsts institūcijai vai pašvaldībai un dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašniekam līgums par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu jānoslēdz mēneša laikā no darījuma noslēgšanas vai mantojuma iegūšanas dienas.
\n
(5)Dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašniekam maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu nosaka, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību, un tā nedrīkst pārsniegt īres maksas apmērus attiecīgajā mājā.
\n
(6)Dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī dzīvokļa īpašnieka ģimenes locekļu un citu dzīvoklī iemitināto personu statusu reglamentē Dzīvokļa īpašuma likums tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu.
\n
(7)Nododot dzīvokli vai mākslinieka darbnīcu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai personai, kurai privatizācijas brīdī ir īres, nomas vai komunālo pakalpojumu maksājumu parāds, vienlaicīgi nostiprināma ķīlas tiesība uz privatizēto objektu valsts vai pašvaldības labā ķīlas līguma slēgšanas brīdī esošās parādu summas apmērā.
\n
(8)Pēc dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanas dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašniekam jānoslēdz šā likuma 40. pantā minētais pirkuma līgums paziņojumā par pirkuma līguma slēgšanu norādītajā termiņā.
\n
(9)(Izslēgta ar 20.03.2025. likumu) 88 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.05.1998., 16.12.1999., 21.02.2013., 01.06.2017. un 20.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2025.)
\n
XVI nodaļa
\n
Nobeiguma noteikumi
\n
74.pantsValsts un pašvaldību dzīvojamo māju nodošana privatizācijai
\n
(1)Visas valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nodotas ekspluatācijā, nododamas privatizācijai, izņemot šajā likumā minētos gadījumus.
\n
(2)Dzīvojamās mājas, kuras iekļautas valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību pamatkapitālā, privatizējamas šajā likumā noteiktajā kārtībā tikai pēc tam, kad tās izslēgtas no valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību pamatkapitāla.
\n
(3)Valsts dzīvojamās mājas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nododamas privatizācijai valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošajai institūcijai vai pašvaldībām. Pašvaldībām nodotās dzīvojamās mājas kļūst par pašvaldību īpašumu. Valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošajai institūcijai nodotās dzīvojamās mājas paliek iepriekšējā valdītāja valdījumā un apsaimniekošanā arī pēc tam, kad pieņemts lēmums par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu, izņemot gadījumus, kad pēc vienošanās ar iepriekšējo valdītāju valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija pārņem attiecīgās dzīvojamās mājas savā valdījumā un apsaimniekošanā.
\n
(4)Privatizācijai netiek nodotas valsts dzīvojamās mājas un dzīvojamo māju domājamās daļas, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par to neprivatizēšanu un saglabāšanu valsts īpašumā vai pārdošanu izsolē saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu. Ja dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa ir nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, šāda dzīvojamā māja nododama privatizācijai šajā likumā noteiktajā kārtībā.
\n
(41)Privatizācijai netiek nodotas izīrētas valsts dzīvojamās mājas, kuras atrodas brīvās ekonomiskās zonas vai speciālās ekonomiskās zonas teritorijā un par kuru neprivatizēšanu un saglabāšanu valsts īpašumā, izvērtējot attiecīgās teritorijas attīstības plānu, kā arī attiecīgās brīvās ekonomiskās zonas vai speciālās ekonomiskās zonas valdes viedokli, līdz 2008.gada 1.decembrim ir pieņemts Ministru kabineta lēmums. Ja pēc 2008.gada 1.decembra tiek grozīti attiecīgās teritorijas attīstības plāni, ņemot vērā attiecīgās brīvās ekonomiskās zonas vai speciālās ekonomiskās zonas valdes viedokli, Ministru kabinets var atcelt lēmumu par izīrētas valsts dzīvojamās mājas neprivatizēšanu un saglabāšanu valsts īpašumā.
\n
(5)Privatizācijai netiek nodotas neizīrētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un neizīrētie dzīvokļi, par kuru neprivatizēšanu un saglabāšanu pašvaldības īpašumā, kas nepieciešams likumos noteikto pašvaldības funkciju realizēšanai, ir pieņemts attiecīgās pašvaldības domes lēmums.
\n
(51)Privatizācijai netiek nodotas izīrētas pašvaldības daudzdzīvokļu un viendzīvokļa dzīvojamās mājas, kuras atrodas brīvās ekonomiskās zonas vai speciālās ekonomiskās zonas teritorijā un par kuru neprivatizēšanu un saglabāšanu pašvaldības īpašumā, izvērtējot attiecīgās teritorijas attīstības plānu, kā arī attiecīgās brīvās ekonomiskās zonas vai speciālās ekonomiskās zonas valdes viedokli, līdz 2008.gada 1.decembrim ir pieņemts attiecīgās pašvaldības domes lēmums. Ja pēc 2008.gada 1.decembra tiek grozīti attiecīgās teritorijas attīstības plāni, ņemot vērā attiecīgās brīvās ekonomiskās zonas vai speciālās ekonomiskās zonas valdes viedokli, pašvaldības dome var atcelt lēmumu par izīrētas pašvaldības daudzdzīvokļu vai viendzīvokļa dzīvojamās mājas neprivatizēšanu un saglabāšanu pašvaldības īpašumā.
\n
(6)Privatizācijai netiek nodotas neapdzīvojamās telpas, ja tajās izvietotas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības vai iestādes. Ja pašvaldībai privatizācijai tiek nodota dzīvojamā māja, tās neapdzīvojamās telpas, kurās izvietotas valsts kapitālsabiedrības vai iestādes, saglabājamas valsts īpašumā un ierakstāmas zemesgrāmatā uz valsts vārda. Šis noteikums attiecas arī uz neapdzīvojamām telpām, kuras atrodas pašvaldībai privatizācijai nododamā valsts dzīvojamā mājā un kurās izvietotas valsts kapitālsabiedrības, ja attiecīgās neapdzīvojamās telpas nav iekļautas šo kapitālsabiedrību pamatkapitālā.
\n
(7)Privatizācijai netiek nodotas dienesta viesnīcas, dienesta dzīvokļi, kā arī sociālās dzīvojamās mājas.
\n
(8)Nedzīvojamās ēkās (skolās, stacijās un citās tamlīdzīgās ēkās) esošie dzīvokļi netiek privatizēti saskaņā ar šo likumu.
\n
(9)(Izslēgta ar 24.02.2005. likumu.)
\n
(10)Likumā \"Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā\" paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā izīrētās dzīvojamās telpas netiek nodotas privatizācijai, un tās nevar iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.
\n
89 (11.06.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.05.1998., 16.12.1999., 03.08.2000., 26.10.2000., 05.07.2001., 20.11.2003., 07.04.2004., 24.02.2005. likumu, Satversmes tiesas 06.06.2006. spriedumu, 18.05.2006., 21.02.2008., 12.06.2009., 16.06.2010., 21.02.2013. un 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2019.)
\n
75.pantsŠā likuma piemērošana attiecībā uz privatizētajiem kooperatīvajiem dzīvokļiem, kā arī par pajām privatizētajiem dzīvokļiem un dzīvojamām mājām
\n
(1)Ja dzīvojamā mājā esošie dzīvokļi privatizēti saskaņā ar likumu \"Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju\" un likumu \"Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju\", privatizācijas komisija nosaka katra dzīvokļa īpašnieka kopīpašuma domājamo daļu un nodod privatizācijai vai nomā uz 99 gadiem zemes gabalu, uz kura dzīvojamā māja uzcelta.
\n
(2)Ja dzīvoklis ir nopirkts saskaņā ar Latvijas PSR Ministru padomes un Latvijas Republikāniskās arodbiedrību padomes 1989.gada 24.jūlija lēmumu nr.171 \"Par valsts un sabiedriskā dzīvokļu fonda dzīvokļu un māju pārdošanu pilsoņiem personiskajā īpašumā\", privatizācijas komisija nosaka katra dzīvokļa īpašnieka kopīpašuma domājamo daļu un nodod privatizācijai vai nomā uz 99 gadiem zemes gabalu, uz kura dzīvojamā māja uzcelta.
\n
(3)Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto dzīvokļu īpašniekiem valsts vai pašvaldības zemes gabalus, kas atrodas valstspilsētās (izņemot Ogres valstspilsētu), kā arī privatizēto viendzīvokļa māju īpašniekiem lauku apvidos esošos valsts vai pašvaldības zemes gabalus, uz kuriem atrodas šīs mājas, nodod privatizācijai par sertifikātiem vai ekvivalentā summā euro pēc maksātāja izvēles.
\n
(4)Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto dzīvokļu īpašniekiem valsts vai pašvaldības zemes gabalus, kas atrodas lauku apvidos, nodod īpašumā bez atlīdzības, slēdzot vienošanos par zemes nodošanu īpašumā bez atlīdzības.
\n
(5)Ja dzīvojamā māja, kurā esošie dzīvokļi privatizēti saskaņā ar likumu \"Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju\" un likumu \"Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju\" vai nopirkti šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā, ir uzcelta uz fiziskās vai juridiskās personas zemes, zemes gabala īpašniekam un privatizēto dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums noslēgt zemes nomas līgumu, ievērojot šā likuma 50. un 54.panta noteikumus.
\n
(6)Privatizēto dzīvokļu īpašnieku kopīpašuma domājamo daļu un tā zemes gabala lielumu un vērtību, uz kura uzcelta dzīvojamā māja, nosaka, zemes gabalu pirkt, iegūt īpašumā bez atlīdzības vai nomāt uz 99 gadiem piedāvā, kā arī zemes gabala pirkuma līgumu vai vienošanos par zemes gabala nodošanu īpašumā bez atlīdzības slēdz, ievērojot šā likuma noteikumus.
\n
(7)Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto dzīvokļu īpašniekiem jādibina mājas kopīgas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas sabiedrība vai jānoslēdz līgums par daudzdzīvokļu mājas kopīgu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.
\n
(8)Šā panta pirmajā daļā minēto dzīvokļu īpašnieki par dzīvojamās mājas ekspluatācijai nepieciešamā zemes gabala noteikšanu, zemes gabala iemērīšanu un dzīvojamās mājas reģistrāciju zemesgrāmatā norēķinās euro.
\n
(9)Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos, nosakot dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu, piemēro šā likuma 28.panta noteikumus.
\n
90 (28.11.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.05.1998., 19.09.2013.,19.06.2014. un 17.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2021.)
\n
76.pantsDzīvokļa privatizācijas tiesību mantošana
\n
(1)Dzīvokļa īrnieka privatizācijas tiesība ir atzīstama par citiem atdodamu tiesību saskaņā ar Civillikuma 382.pantu.
\n
(2)Dzīvokļa īrnieka privatizācijas tiesība atzīstama par atdodamu citiem no dienas, kad dzīvokļa īrnieks:
\n
1)iesniedzis privatizācijas komisijai iesniegumu, ievērojot šā likuma 73.3 panta pirmās daļas noteikumus, vai
\n
2)iesniedzis privatizācijas komisijai pieteikumu, ievērojot šā likuma 32.panta noteikumus.
\n
91 (11.06.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.07.1997.)
\n
77.pantsRīcība ar neprivatizētām dzīvojamām mājām, dzīvojamās mājās esošiem dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām un neapdzīvojamām telpām
\n
92 (Izslēgts ar 18.05.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2006.)
\n
78.pantsAr dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām vai neapdzīvojamām telpām funkcionāli nesaistīto neapdzīvojamo telpu privatizācija
\n
Daudzdzīvokļu mājai funkcionāli piederīgā palīgēkā vai būvē esošu neapdzīvojamo telpu vai arī telpu kompleksu, kas kā neapdzīvojamā telpa iezīmēta mājas inventarizācijas plānā un nav funkcionāli saistīta ar kādu no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām vai neapdzīvojamām telpām, var privatizēt kā patstāvīgu privatizācijas objektu — neapdzīvojamo telpu kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu, ievērojot šajā likumā noteikto neapdzīvojamo telpu privatizācijas kārtību.
\n
93 (05.07.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.08.2001.)
\n
79.pantsPaziņojums par privatizāciju kavējošiem iemesliem
\n
Privatizācijas komisija vai valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija nosūta izīrēto dzīvokļu, viendzīvokļa māju īrniekiem un viņu pilngadīgajiem ģimenes locekļiem, kā arī iznomāto mākslinieku darbnīcu nomniekiem paziņojumu par to, ka tā nevar uzsākt attiecīgās dzīvojamās mājas privatizāciju, jo pastāv kāds no šādiem privatizāciju kavējošiem iemesliem:
\n
1)nav pabeigta kopīpašuma sadale un nav noteiktas valsts vai pašvaldības īpašuma tiesības uz atsevišķiem dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām vai neapdzīvojamām telpām atbilstoši šā likuma 9.panta noteikumiem;
\n
2)nav pabeigta dzīvojamās mājas vai tās daļas izslēgšana no valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības pamatkapitāla atbilstoši šā likuma 74.panta noteikumiem;
\n
3)jautājumā par dzīvojamās mājas īpašuma tiesībām uzsākta tiesvedība un attiecīgais tiesas nolēmums nav stājies spēkā.
\n
94 (07.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.02.2005., 18.05.2006., 21.02.2008., 12.06.2009. un 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2019.)
\n
80.pantsPaziņojuma par privatizāciju kavējošiem iemesliem nosūtīšana
\n
Šā likuma 79.pantā minētais privatizācijas komisijas vai valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošās institūcijas nosūtītais paziņojums uzskatāms par saņemtu no brīža, kad dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas īrnieks vai kāds no viņa pilngadīgajiem ģimenes locekļiem vai mākslinieka darbnīcas nomnieks ar savu parakstu apliecinājis, ka šo paziņojumu saņēmis.
\n
95 (07.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2008., 12.06.2009. un 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2019.)
\n
81.pantsPrivatizācijas ierosinājuma iesniegšana
\n
(1)Pēc tam, kad saņemts paziņojums par privatizāciju kavējošiem iemesliem, dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas īrniekam, kā arī mākslinieka darbnīcas nomniekam ir tiesības līdz 2006.gada 31.augustam iesniegt privatizācijas komisijai privatizācijas ierosinājumu.
\n
(2)Privatizācijas ierosinājumā norāda:
\n
1)privatizācijas objekta adresi un platību;
\n
2)tās personas vārdu un uzvārdu, kura vēlas iegūt savā īpašumā dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai viendzīvokļa māju;
\n
3)privatizācijas objekta privatizāciju kavējošos iemeslus.
\n
96 (07.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.02.2005. un 15.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)
\n
82.pantsPrivatizācijas ierosinājuma reģistrācija
\n
(1)Privatizācijas komisija vai valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija reģistrē privatizācijas ierosinājumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un mēneša laikā no privatizācijas ierosinājuma saņemšanas dienas rakstveidā sniedz privatizācijas ierosinājuma iesniedzējam atbildi, kurā ietverta šāda informācija:
\n
1)privatizācijas ierosinājuma reģistrācijas laiks;
\n
2)informācija par privatizācijas ierosinājumu iesniegušās personas tiesībām un iespējām iegūt īpašumā dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai viendzīvokļa māju;
\n
3)sekas, kādas iestāsies, ja persona noteiktajā termiņā neizmantos tai rezervētās privatizācijas iespējas.
\n
(2)Ja objekts, par kura privatizāciju ir iesniegts privatizācijas ierosinājums, nav nododams privatizācijai saskaņā ar šo likumu, privatizācijas komisija nereģistrē privatizācijas ierosinājumu un divu nedēļu laikā rakstveidā sniedz privatizācijas ierosinājuma iesniedzējam motivētu atbildi.
\n
97 (07.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2008., 12.06.2009. un 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2019.)
\n
83.pantsPrivatizācijas pieteikuma iesniegšanas termiņi un kārtība
\n
(1)Pēc tam, kad zuduši dzīvojamās mājas privatizāciju kavējošie iemesli, persona, kura privatizācijas ierosinājumu iesniegusi līdz 2006.gada 31.augustam, vai persona, kura šā privatizācijas objekta privatizācijas tiesības likumīgi ieguvusi pēc privatizācijas ierosinājuma iesniegšanas, attiecīgo dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai viendzīvokļa māju privatizē šajā likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot privatizācijas pieteikumu ne vēlāk kā:
\n
1)līdz 2007.gada 28.februārim, ja pašvaldības dome (padome) vai valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija pieņēmusi lēmumu par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu līdz 2006.gada 31.augustam;
\n
2)sešu mēnešu laikā pēc tam, kad pašvaldības dome vai valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija pieņēmusi lēmumu par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu, ja tas pieņemts pēc 2006.gada 31.augusta.
\n
(2)Ja privatizācijas pieteikums netiek iesniegts šā panta pirmajā daļā paredzētajos termiņos vai ir kļuvis zināms, ka objekts nav nododams privatizācijai šajā likumā noteiktajā kārtībā, reģistrētais privatizācijas ierosinājums tiek dzēsts un par to paziņo šā ierosinājuma iesniedzējam.
\n
98 (07.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.02.2005., 15.12.2005., 21.02.2008., 12.06.2009. un 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2019.)
\n
84.pantsValsts vai pašvaldības īpašumā esoša zemes gabala privatizācija pēc privatizācijas ierobežojumu atcelšanas
\n
(1)Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas privatizācija šā likuma 8.1 pantā noteiktajā kārtībā ir uzsākta līdz 2014.gada 30.septembrim un šī māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, attiecībā uz kuru vairs nepastāv privatizācijas ierobežojumi, kas bija spēkā viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas privatizācijas uzsākšanas brīdī, ar pašvaldības domes vai valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošās institūcijas lēmumu privatizācijai nododams valsts vai pašvaldības īpašumā esošais zemes gabals (turpmāk šajā pantā — zemes gabals), ievērojot šādu kārtību:
\n
1)zemes gabalu, uz kura pilnībā vai daļēji atrodas privatizācijai nodotā dzīvojamā māja, nodod īpašumā bez atlīdzības;
\n
2)privatizācijas komisija vai valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija pieņem lēmumu slēgt ar privatizētā dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašnieku vienošanos par zemes gabala nodošanu īpašumā bez atlīdzības atbilstoši privatizētā objekta kopīpašuma domājamai daļai;
\n
3)privatizācijas komisija vai valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija nosūta katram privatizētā objekta īpašniekam uzaicinājumu privatizēt zemes gabalu;
\n
4)uzaicinājumā privatizācijas komisija vai valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija norāda privatizējamā zemes gabala platību, izdevumus, kas minēti šā panta 6.punktā, kā arī termiņu, līdz kuram noslēdzama vienošanās par zemes gabala nodošanu īpašumā bez atlīdzības;
\n
5)privatizācijas komisija vai valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija vienošanos par zemes gabala nodošanu īpašumā bez atlīdzības slēdz šajā likumā noteiktajā kārtībā ar katru privatizētā objekta īpašnieku;
\n
6)izdevumus par zemes gabala noteikšanu, zemes gabala iemērīšanu un tā reģistrāciju zemesgrāmatā sedz dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašnieks proporcionāli privatizētā objekta kopīpašuma domājamai daļai.
\n
(2)Ja šā panta pirmās daļas 5.punktā minēto vienošanos nenoslēdz uzaicinājumā norādītajā termiņā, privatizētā objekta īpašnieks līdz attiecīgas vienošanās noslēgšanai maksā nomas maksu par valsts vai pašvaldības īpašumā esošā uzaicinājumā norādītā privatizējamā zemes gabala domājamām daļām šā likuma 53.panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā un apmērā.
\n
99 (07.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2008., 12.06.2009., 21.02.2013., 19.06.2014. un 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2019.)
\n
85.pantsDzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšana
\n
(1)Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu var ierosināt:
\n
1)privatizētā objekta īpašnieks (dzīvokļa īpašnieks), kuram dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals nodots nomā uz 99 gadiem;
\n
2)privatizētā objekta īpašnieks (dzīvokļa īpašnieks), ja dzīvojamai mājai noteiktais funkcionāli nepieciešamais zemes gabals pilnībā vai daļēji pieder citai fiziskajai vai juridiskajai personai;
\n
3)dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala īpašnieks, kas nav privatizētā objekta īpašnieks.
\n
(2)Ja ir saņemts kaut viens ierosinājums par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu, pašvaldība vienlaikus izvērtē arī citu dzīvojamām mājām funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu pārskatīšanas nepieciešamību attiecīgā kvartāla robežās.
\n
(3)Pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem nosaka kārtību:
\n
1)kādā tiek ierosināta dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšana;
\n
2)kādā tā informē zemes īpašniekus un privatizēto objektu īpašniekus (dzīvokļu īpašniekus), noskaidro viņu viedokļus un pieņem šā panta ceturtajā daļā minēto lēmumu attiecībā uz funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu pārskatīšanas uzsākšanu;
\n
3)kādā tā izvērtē iesaistīto personu viedokļus, pārskata dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platību un robežas, ņemot vērā arī situāciju attiecīgajā kvartālā, un pieņem šā panta sestajā daļā minēto lēmumu attiecībā uz dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu.
\n
(4)Pašvaldība lēmumu attiecībā uz dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanas uzsākšanu pieņem ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts iesniegums par pārskatīšanas ierosināšanu. Lēmumu attiecībā uz dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanas uzsākšanu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
\n
(5)Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšana pabeidzama ne vēlāk kā divu gadu un sešu mēnešu laikā no dienas, kad lēmums par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanas uzsākšanu kļuvis neapstrīdams, izņemot gadījumus, kad dzīvojamām mājām funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu pārskatīšanas process veicams plašākā teritorijā vai kvartāla robežās esošām dzīvojamām mājām. Lēmumu attiecībā uz dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
\n
(6)Dzīvokļu īpašnieki ir tiesīgi ierosināt šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā noteiktajā gadījumā dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu, izteikt apsvērumus dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanas procesā, kā arī pārsūdzēt pašvaldības lēmumu attiecībā uz dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanas uzsākšanu vai pārskatīšanu, ja to nolēmusi dzīvokļu īpašnieku kopība Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā.
\n
(7)Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanas ierosināšana un uzsākšana šajā pantā noteiktajos gadījumos un kārtībā neaptur privatizētā objekta īpašnieka pienākumu maksāt zemes nomas maksu, ievērojot šā likuma noteikumus.
\n
(8)Šā likuma 75.panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos, pārskatot dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu, piemēro šā panta un šā likuma 86.panta noteikumus.
\n
100 (19.06.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2025. Sk. pārejas noteikumu 55. punktu)
\n
86.pantsKārtība, kādā nosakāmi un sedzami izdevumi par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu
\n
(1)Izdevumus par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu sedz:
\n
1)privatizētā objekta īpašnieks (dzīvokļa īpašnieks) — par tā lietošanā esošā dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu proporcionāli privatizētajā objektā ietilpstošajai kopīpašuma domājamai daļai;
\n
2)zemes gabala īpašnieks, kurš ierosinājis dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu;
\n
3)attiecīgā pašvaldība — par dzīvojamām mājām funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu pārskatīšanu kvartāla robežās, ja tā atbilstoši šā likuma 85. panta otrās daļas prasībām konstatējusi, ka nepieciešams pārskatīt zemes gabalus arī citām kvartāla dzīvojamām mājām.
\n
(2)Izdevumus par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu privatizētā objekta īpašnieks vai zemes gabala īpašnieks ir tiesīgs segt triju gadu laikā no maksājuma uzdevuma saņemšanas dienas, izdarot periodiskus maksājumus.
\n
(3)Pašvaldība ir tiesīga prasīt maksu par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu, ievērojot šā panta ceturtās daļas noteikumus.
\n
(4)Administratīvos izdevumus, kas nepieciešami, lai pieņemtu šā likuma 85.panta ceturtajā daļā paredzēto lēmumu attiecībā uz dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanas uzsākšanu, kā arī lai noskaidrotu privatizēto objektu īpašnieku un zemes gabala īpašnieku viedokļus, sedz pašvaldība.
\n
(5)Pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem nosaka kārtību:
\n
1)kādā tiek aprēķināta maksa par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu (izdevumi par organizatoriskajām un tehniskajām darbībām, kuras veicamas, lai pārskatītu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu);
\n
2)kādā tiek veikti maksājumi par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu.
\n
101 (19.06.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.03.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2025.) Pārejas noteikumi 1. Zemes reformas laikā pieļaujama dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas, mākslinieka darbnīcas, kā arī viendzīvokļa un daudzdzīvokļu mājas īpašuma tiesiskā reģistrēšana pirms zemes īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā.
\n
102 2. Ikvienu valsts vai pašvaldības dzīvojamo māju, kura līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nodota ekspluatācijā, var atsavināt, vienīgi to privatizējot šajā likumā noteiktajā kārtībā. Valsts dzīvojamās mājas un tajās esošie dzīvokļi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek nodoti pašvaldībai pēc tam, kad ir segti visi izdevumi attiecībā uz dzīvojamās mājas sagatavošanu privatizācijai, un tad privatizēti šajā likumā noteiktajā kārtībā. Pašvaldībām jāpieņem privatizācijai to valsts uzņēmumu dzīvojamās mājas, kuri privatizēti saskaņā ar likumiem \"Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos\", \"Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju\", \"Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju\" un \"Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju\". Ja valsts dzīvojamā māja un zeme zem tās ir reģistrēta zemesgrāmatā uz valsts vārda, pašvaldībai nodod dzīvojamo māju kopā ar zemi. Ja pašvaldības dzīvojamā māja nodota ekspluatācijā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas, tad tā nododama privatizācijai tikai ar attiecīgās pašvaldības domes lēmumu. Ja valsts dzīvojamā māja nodota ekspluatācijā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas, tad tā nododama privatizācijai tikai ar Ministru kabineta lēmumu.
\n
103 (11.06.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 02.06.1998.) 2.1 Šā likuma 7.panta sestajā daļā paredzētajā gadījumā rīcību ar attiecīgo valsts vai pašvaldības zemes gabalu reglamentē Publiskas personas mantas atsavināšanas likums.
\n
104 (18.05.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2013. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2013.) 3. Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu aizliegts atsavināt, ieķīlāt un apgrūtināt ar lietu tiesībām valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas vai to daļas, kā arī valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā iekļautās dzīvojamās mājas vai to daļas, ja tajās esošie dzīvokļi tiek izīrēti un neapdzīvojamās telpas tiek iznomātas, izņemot šā likuma 9.pantā un 74.panta ceturtajā daļā paredzētos gadījumus.
\n
105 (16.12.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.07.2001. un 18.05.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2006.) 4. Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu aizliegts pārdot valsts un pašvaldību dzīvokļu īres tiesības, izņemot likumā \"Par kompensācijas izmaksu izceļotājiem, kuri atbrīvo dzīvokļus\" paredzētos gadījumus.
\n
106 4.1 Līdz lēmuma par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu vai lēmuma par dzīvojamās mājas neprivatizēšanu un mājas saglabāšanu valsts vai pašvaldības īpašumā pieņemšanai aizliegts pārveidot par mākslinieku darbnīcām vai neapdzīvojamām telpām dzīvojamā mājā esošos dzīvokļus vai dzīvojamās mājas elementus (bēniņus, pagrabtelpas, kāpņu telpas u.c.), kas nepieder pie mājā esošā dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas.
\n
107 (24.02.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.03.2005.) 5. Šā likuma 15. un 21. panta noteikumi neattiecas uz dzīvokļa īres tiesību pārdošanu, ja tās tiek pārdotas saskaņā ar likumu \"Par kompensācijas izmaksu izceļotājiem, kuri atbrīvo dzīvokļus\".
\n
108 6. Ikvienu neizīrētu pašvaldības dzīvokli vai viendzīvokļa māju vispirms piedāvā īrēt personām, kuras reģistrētas pašvaldībā, lai saņemtu palīdzību dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas jautājumu risināšanā. Ja likumā \"Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā\" noteiktajā kārtībā neviena šajā punktā minētā persona nav pieteikusies īrēt neizīrēto dzīvokli vai viendzīvokļa māju, to privatizē šajā likumā noteiktajā kārtībā. Ikvienu neizīrētu valsts dzīvokli vai viendzīvokļa māju, kas privatizējams šajā likumā noteiktajā kārtībā, vispirms piedāvā nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas neizīrētais dzīvoklis vai viendzīvokļa māja. Ja mēneša laikā attiecīgās pašvaldības dome nav pieņēmusi lēmumu par neizīrētā valsts dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas pārņemšanu pašvaldības īpašumā, neizīrēto dzīvokli vai viendzīvokļa māju privatizē likumā noteiktajā kārtībā. Ja attiecīgās pašvaldības dome pieņēmusi lēmumu par neizīrētā valsts dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas pārņemšanu pašvaldības īpašumā, to nodod pašvaldībai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
\n
109 (24.02.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2014.) 7. Ministru kabinetam, saskaņojot ar Latvijas Pašvaldību savienību, līdz 1995.gada 31.jūlijam apstiprināt Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas nolikumu un tipveida nolikumu par pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijām, kā arī līdz 1995.gada 30. septembrim apstiprināt visus pārējos normatīvos aktus, kas nepieciešami dzīvojamo māju privatizācijas uzsākšanai.
\n
110 8. Ministru kabinetam līdz 1995. gada 31. jūlijam izveidot Centrālo dzīvojamo māju privatizācijas komisiju, bet pilsētu un pagastu pašvaldībām līdz 1995.gada 30. septembrim izveidot pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijas.
\n
111 9. Dzīvokļu, neapdzīvojamo telpu, mākslinieku darbnīcu, viendzīvokļa un daudzdzīvokļu māju piedāvāšana privatizācijai uzsākama ar 1995.gada 1.novembri.
\n
112 10. Rīgas pilsētas domei ir tiesības izveidot vairākas valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas komisijas.
\n
113 11. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums \"Par darījumu ierobežošanu ar valsts un pašvaldību dzīvojamām mājām\" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs,1995, 8. nr.).
\n
114 12. Sakarā ar 1996.gada 22.augustā izdarītajiem grozījumiem šā likuma 18.pantā un iznomāto neapdzīvojamo telpu izsoļu atcelšanu neapdzīvojamo telpu izsoles, kuras tika izsludinātas līdz 1996.gada 15.augustam, var atcelt attiecīgās pašvaldības dome.
\n
115 (22.08.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.09.1996.) 13. Valsts vai pašvaldību uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā iekļautās dzīvojamās mājas izslēdzamas no uzņēmējsabiedrības pamatkapitāla un nododamas attiecīgo administratīvo teritoriju pašvaldībām vai valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošajai institūcijai privatizācijai pēc tam, kad ir segti visi izdevumi par dzīvojamās mājas sagatavošanu privatizācijai, ja Ministru kabinets nav noteicis citu kārtību, kādā finansējama dzīvojamās mājas sagatavošana privatizācijai.
\n
116 (28.11.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.1997., 07.05.1998., 20.11.2003., 21.02.2008., 12.06.2009. un 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2019.) 14. Ministru kabinetam līdz 1996.gada 31.decembrim noteikt kārtību, kādā fiziskajai personai (personām) bez atlīdzības tiek nodots īpašumā neizīrēts pašvaldības dzīvoklis saskaņā ar šā likuma 47.panta piekto daļu.
\n
117 (28.11.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1997.) 15. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ministru kabineta noteikumi nr.119 \"Grozījumi likumā \"Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju\"\" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 10.nr.).
\n
118 (28.11.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1997.) 16. (Izslēgts ar 21.02.2008. likumu, kas stājas spēkā 27.03.2008.) 119 17. Personai, privatizējot valsts vai pašvaldības dzīvokli vai viendzīvokļa māju, bez bāriņtiesas piekrišanas ir atļauts izmantot savu nepilngadīgo bērnu privatizācijas vai īpašuma kompensācijas sertifikātus. Šajā gadījumā bērni var prasīt īpašuma tiesību atzīšanu uz atbilstošu privatizētā dzīvokļa domājamo daļu vai attiecīgas naudas kompensācijas izmaksu.
\n
120 (11.06.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.07.1997.) 18. (Izslēgts ar 05.07.2001. likumu, kas stājas spēkā 03.08.2001.) 121 19. Ja lēmums par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu pieņemts līdz 1998.gada 1.jūnijam, šā likuma 50.panta sestajā daļā minētā daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, lai izveidotu dzīvokļu īpašnieku sabiedrību vai Civillikumā noteiktajā kārtībā noslēgtu savstarpēju līgumu par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, sasaucama ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no šīs dienas.
\n
122 (07.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.06.1998.) 20. Kopīpašuma izbeigšanas kārtība daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kas ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, ir šāda:
\n
1)valsts akciju sabiedrība \"Valsts nekustamie īpašumi\", valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija, kā arī valsts un pašvaldību institūcijas, kuru valdījumā ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kas ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, izstrādā un piedāvā kopīpašniekiem projektus kopīpašuma sadalei dzīvokļa īpašumos vai reālās daļās. Izstrādātais kopīpašuma sadales projekts tiek nosūtīts kopīpašniekiem izskatīšanai, un sludinājums par kopīpašuma sadales projektu tiek publicēts oficiālajā izdevumā \"Latvijas Vēstnesis\";
\n
2)ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam piekrīt, divu mēnešu laikā pēc tam, kad ir noslēgts līgums par kopīpašuma sadali dzīvokļa īpašumos vai reālās daļās, valsts vai pašvaldība tai piederošos dzīvokļa īpašumus, mākslinieku darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas nodod privatizācijai;
\n
3)ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam nepiekrīt vai nav sniedzis atbildi divu mēnešu laikā no dienas, kad sludinājums publicēts oficiālajā izdevumā \"Latvijas Vēstnesis\", valsts akciju sabiedrība \"Valsts nekustamie īpašumi\", valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija vai cita valsts vai pašvaldības institūcija, kura ir piedāvājusi kopīpašuma sadales projektu, pārdod valstij vai pašvaldībai piederošo kopīpašuma domājamo daļu izsolē, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu vai attiecīgās pašvaldības domes lēmumu, saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu un šo pārejas noteikumu 20.punktu;
\n
4)valsts akciju sabiedrība \"Valsts nekustamie īpašumi\" vai cita valsts vai pašvaldības institūcija, kas rīko izsoli, publicē oficiālajā izdevumā \"Latvijas Vēstnesis\" paziņojumu par izsoli un termiņu, līdz kuram personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, var pieteikties uz attiecīgo izsoli, kā arī nosūta piedāvājumu realizēt pirmpirkuma tiesības šādām personām:
\n
a)kopīpašniekiem — uz pārdodamo domājamo daļu par sākotnējo izsoles cenu, veicot maksājumu pilnā apmērā euro,
\n
b)dzīvokļu īrnieku grupai (grupām), kuras dalībnieku īrēto telpu kopējā platība ir ne mazāka kā valstij vai pašvaldībai piederošā mājas platība atbilstoši domājamās daļas apmēram, ja šī dzīvokļu īrnieku grupa (grupas) ir vienojusies (vienojušās) par valsts vai pašvaldības īpašumā esošās domājamās daļas pirkumu un ir noslēgusi (noslēgušas) pilnvarojuma līgumu, kurā dzīvokļu īrnieku grupas vārdā pilnvaro noteiktu personu realizēt attiecīgās īrnieku grupas pirmpirkuma tiesības. Ja īrēto telpu kopējā platība ir mazāka nekā valstij vai pašvaldībai piederošā mājas platība atbilstoši domājamās daļas apmēram, tad īrnieku grupas dalībnieku īrētajai platībai jābūt ne mazākai par 50 procentiem no kopējās šajā mājā izīrētās platības. Dzīvokļu īrnieku grupa ir tiesīga realizēt pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo valsts vai pašvaldības īpašumā esošo domājamo daļu, kas atbilst dzīvokļu īrnieku grupas īrēto telpu kopējai platībai, par sākotnējo izsoles cenu, veicot maksājumu pilnā apmērā privatizācijas sertifikātos, bet uz domājamo daļu, kas pārsniedz dzīvokļu īrnieku grupas īrēto telpu kopējo platību, — veicot maksājumu pilnā apmērā euro;
\n
5)ja izsoles paziņojumā noteiktais pieteikšanās termiņš ir nokavēts, personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, zaudē izpirkuma tiesības uz pārdodamo domājamo daļu;
\n
6)ja uz izsoli ir pieteikušies viens vai vairāki kopīpašnieki un viena vai vairākas dzīvokļu īrnieku grupas vai viens vai vairāki kopīpašnieki vai dzīvokļu īrnieku grupas, kas izveidotas atbilstoši šā punkta 4.apakšpunktā paredzētajiem noteikumiem, tiek rīkota izsole starp personām, kurām ir pirmpirkuma tiesības. Katrs kopīpašnieks un katra dzīvokļu īrnieku grupa ir patstāvīgs izsoles dalībnieks;
\n
7)starpība starp nosolīto un sākotnējo izsoles cenu ir apmaksājama euro.
\n
123 (16.12.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2000., 05.07.2001., 18.05.2006., 21.02.2013., 19.09.2013. un 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2019.) 21. Valsts dzīvojamās mājas, kā arī dzīvojamās mājās valsts īpašumā esošie dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas, par kuru privatizēšanu nav noslēgti pirkuma līgumi un kuras nav nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai (turpmāk — dzīvojamās mājas neprivatizētā daļa), Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek nodotas to pašvaldību īpašumā, kuru administratīvajā teritorijā attiecīgās mājas atrodas. Kopā ar dzīvojamās mājas neprivatizēto daļu pašvaldībai var tikt nodots arī šā likuma 50. panta septītajā daļā minētais pienākums pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ja par to ir panākta vienošanās ar attiecīgo pašvaldību.
\n
124 (17.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2021.) 22. (Izslēgts ar 27.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2002.) 125 23. (Izslēgts ar 27.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2002.) 126 24. Centrālo dzīvojamo māju privatizācijas komisiju likvidē ar Ministru kabineta rīkojumu. Ministru kabinets nosaka arī kārtību, kādā likvidējama Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija, un dienu, no kuras tā uzskatāma par likvidētu. Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas saistības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pārņem Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra.
\n
127 (20.11.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2008. likumu, kas stājas spēkā 27.03.2008.) 24.1 Šā likuma 59.pantā noteikto funkciju pildīšanu Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra uzsāk no 2004.gada 1.janvāra.
\n
128 (20.11.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2008. likumu, kas stājas spēkā 27.03.2008.) 25. (Izslēgts ar 26.10.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2000.) 129 26. Pašvaldības dome lēmumu par attiecīgās pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas darbības izbeigšanu var pieņemt, ja privatizācijai šajā likumā noteiktajā kārtībā piedāvātas visas attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošās privatizācijai nododamās pašvaldības dzīvojamās mājas.
\n
130 (27.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2002.) 27. (Zaudējis spēku 01.07.2004. Skat. Pārejas noteikumus.) 131 28. Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija saņem dotāciju no valsts budžeta vispārējiem ieņēmumiem dzīvojamo māju uzturēšanai to privatizācijas procesa laikā līdz šo māju nodošanai Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrai saskaņā ar valsts budžeta likumu 2004.gadam.
\n
132 (30.10.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2008. likumu, kas stājas spēkā 27.03.2008.) 29. Privatizācijas komisija vai Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra nosūta šā likuma 79.pantā paredzēto paziņojumu laikā līdz 2004.gada 1.decembrim.
\n
133 (07.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2008. likumu, kas stājas spēkā 27.03.2008.) 30. No 2006.gada 1.septembra valsts vai pašvaldības dzīvojamās mājas, to domājamās daļas, ja dzīvojamā māja ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, kā arī dzīvojamās mājās esoši dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas tiek atsavinātas saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu, izņemot šā likuma pārejas noteikumu 30.1 punktā paredzētos gadījumus.
\n
134 (18.05.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2013. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2013.) 30.1 Pēc 2006.gada 1.septembra šajā likumā noteiktajā kārtībā privatizē:
\n
1)dzīvojamās mājas un tajās esošos dzīvokļus, neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas, kuru privatizācija Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrai vai pašvaldības domei bija jāuzsāk saskaņā ar šā likuma nosacījumiem;
\n
2)dzīvojamo māju domājamās daļas, ja māja ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, kas izveidojies laikā līdz 2006.gada 31.augustam;
\n
3)likumā noteiktajā kārtībā par bezīpašnieka mantu atzītās dzīvojamās mājas, to domājamās daļas un dzīvokļu īpašumus, kuri tiek izīrēti vai kuros dzīvojošās personas tur iemitinātas tiesiski;
\n
4)privatizācijas objektus šā likuma 83.pantā paredzētajos gadījumos;
\n
5)dzīvojamās mājas un tajās esošos dzīvokļus, neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas, ja Ministru kabinets vai pašvaldības dome ir atcēlusi lēmumu par dzīvojamās mājas neprivatizēšanu un saglabāšanu valsts vai attiecīgās pašvaldības īpašumā saskaņā ar šā likuma 74.panta 4.1 vai 5.1 daļu.
\n
135 (21.02.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2010.) 30.2 (Izslēgts ar 01.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 27.06.2017.) 136 31. Šo pārejas noteikumu 27.punkts ir spēkā līdz 2004.gada 30.jūnijam.
\n
137 (07.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.05.2004.) 32. Šā likuma 84.panta noteikumi stājas spēkā 2004.gada 1.jūlijā.
\n
138 (07.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.05.2004.) 33. Valsts vai pašvaldības īpašumā esoša zemes gabala privatizācija, kas uzsākta līdz 2004.gada 1.jūlijam saskaņā ar šo pārejas noteikumu 27.punkta noteikumiem, tiek pabeigta atbilstoši minētajiem noteikumiem.
\n
139 (07.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.05.2004.) 34. (Izslēgts ar 28.01.2010. likumu, kas stājas spēkā 03.03.2010.) 140 35. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.septembrim apstiprina privatizācijas ierosinājumu reģistrācijas kārtību.
\n
141 (07.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.05.2004.) 36. Ja mākslinieka darbnīca ir izbūvēta un nodota ekspluatācijā saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātu būvprojektu līdz likuma \"Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju\" spēkā stāšanās dienai, tā privatizējama, piemērojot likumā noteikto dzīvokļa privatizācijas kārtību.
\n
142 (24.02.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.03.2005.) 37. Ministru kabinets pēc Ekonomikas ministrijas ierosinājuma var atjaunot dzīvojamās mājas statusu valstij piederošām ēkām, ja attiecīgās ēkas inventarizācijas lietā šā likuma spēkā stāšanās dienā tai bija fiksēts dzīvojamās mājas statuss. Šādā mājā esošie izīrētie dzīvokļi un iznomātās mākslinieku darbnīcas nododamas privatizācijai, ja attiecīgo dzīvojamo telpu īres līgumi vai mākslinieku darbnīcu nomas līgumi noslēgti laika posmā līdz 1995.gada 25.jūlijam. Pārējie šādā mājā esošie dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas netiek nodotas privatizācijai, tās saglabājamas valsts īpašumā un ierakstāmas zemesgrāmatā uz valsts vārda.
\n
143 (24.02.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.04.2007. likumu, kas stājas spēkā 19.05.2007.) 38. Pašvaldības dome var atjaunot dzīvojamās mājas statusu ēkām, kurās esošie (vai bijušie) dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, ja minēto objektu privatizācijas brīdī ēka bijusi dzīvojamā māja un līdz tās nodošanai privatizācijai mainīts ēkas lietošanas veids, kā rezultātā ēka vairs nav dzīvojamā māja.
\n
144 (24.02.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.03.2005.) 39. Ministru kabinets līdz 2005.gada 31.decembrim izstrādā kārtību, kādā izveido, uztur un attīsta situācijas novērošanas, analīzes, prognozēšanas un kontroles informācijas sistēmu un datu bāzi mājokļu jomā (mājokļu monitoringa sistēmu).
\n
145 (24.02.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.03.2005.) 40. Privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam zemes gabala nomas maksa, kas noteikta atbilstoši šā likuma 54.panta otrajā daļā paredzētajai kārtībai, 2009. un 2010.gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējam gadam aprēķināto zemes gabala nomas maksas apmēru vairāk kā par 25 procentiem.
\n
146 (22.10.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2009. Punkts atzīts par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam ar Satversmes tiesas 27.01.2011. spriedumu, kas stājas spēkā 01.02.2011.) 40.1 Ja privatizētā dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas īpašnieks un zemes īpašnieks līdz 2009.gada 1.novembrim ir noslēguši zemes nomas līgumu un tajā paredzētā zemes nomas maksa ir augstāka, nekā piemērojot šā likuma 54.panta otrajā daļā un pārejas noteikumu 40.punktā minētos nosacījumus, tad privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam ir pienākums maksāt līgumā noteikto zemes nomas maksu.
\n
147 (22.10.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2009.) 41. Līdz 2009.gada 1.oktobrim pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijas, izņemot republikas pilsētu un Jēkabpils pilsētas un Valmieras pilsētas dzīvojamo māju privatizācijas komisijas, reorganizē, izveidojot novadu dzīvojamo māju privatizācijas komisijas. Jēkabpils pilsētas un Valmieras pilsētas dzīvojamo māju privatizācijas komisijas reorganizē, laikā no 2009.gada 1.jūlija līdz 1.oktobrim izveidojot attiecīgas republikas pilsētu dzīvojamo māju privatizācijas komisijas.
\n
148 (12.02.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.03.2009.) 42. Grozījumi šajā likumā par vārdu “dome (padome)” aizstāšanu ar vārdu “dome”, vārda “pilsēta” aizstāšanu ar vārdiem “republikas pilsēta” un vārda “pagasts” aizstāšanu ar vārdu “novads”, 59.panta otrās daļas 7.punktā par vārdu “ar pilsētas un novada domes, pagasta padomes vai rajona padomes pilnvarojumu” aizstāšanu ar vārdiem “ar republikas pilsētas un novada domes pilnvarojumu”, 60.panta otrajā daļā un 68.panta pirmajā un otrajā daļā par vārdu “pagasta padome” aizstāšanu ar vārdiem “novada dome”, kā arī pārejas noteikumu 17.punktā par vārdu “bāriņtiesas (pagasttiesas)” aizstāšanu ar vārdu “bāriņtiesas” stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.
\n
149 (12.02.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.03.2009.) 43. Valsts akciju sabiedrībai “Privatizācijas aģentūra”, pārņemot uzdevumus no Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras, uzdevumu izpilde tiek dotēta no 2009.gada budžeta, kas piešķirts Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrai atbilstoši šā likuma 67.panta piektās daļas 4.punktam.
\n
150 (12.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 44. Šā likuma 54.panta otrajā daļā paredzētais privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam noteiktais pienākums kompensēt zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu piemērojams no 2010.gada 1.janvāra.
\n
151 (22.10.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2009.) 45. (Izslēgts ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2019.) 152 46. Privatizētā objekta īpašnieks maksā šā likuma 84.panta otrajā daļā minēto nomas maksu, sākot ar 2013.gada 1.aprīli.
\n
153 (21.02.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.03.2013.) 47. Līdz brīdim, kad Ministru kabineta noteikta institūcija uzsāk šā likuma 45.panta trešajā daļā, 73.3 panta devītajā daļā un 73.4 panta sestajā daļā minēto maksājumu pieņemšanu, šos uzdevumus veic valsts akciju sabiedrība \"Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum\".
\n
154 (16.01.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2014.) 48. Ar 2014.gada 1.oktobri uzsākama šā likuma 7.panta piektajā un sestajā daļā, kā arī 7.1 pantā minētās valstij vai pašvaldībai piederošās zemes sadale un nodošana privatizācijai šajā likumā noteiktajā kārtībā vai privatizētā objekta īpašnieka īpašumā saskaņā ar šā likuma 84.panta noteikumiem.
\n
155 (19.06.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2014.) 49. Šā likuma 7.1 pantā noteiktajā gadījumā valsts vai pašvaldības un fiziskās vai juridiskās personas kopīpašumā esošu zemi sadala reālās daļās, piemērojot šādu kārtību:
\n
1)valsts vai pašvaldības institūcija, kuras valdījumā ir valsts vai pašvaldības un fizisko vai juridisko personu kopīpašumā esoša zeme, izstrādā un piedāvā kopīpašniekiem projektu kopīpašumā esošās zemes sadalei reālās daļās. Izstrādātais kopīpašuma reālās sadales projekts tiek nosūtīts kopīpašniekiem izskatīšanai. Sludinājums par kopīpašuma sadales projektu tiek publicēts oficiālajā izdevumā \"Latvijas Vēstnesis\";
\n
2)ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma reālās sadales projektam piekrīt, sešu mēnešu laikā pēc tam, kad noslēgts līgums par kopīpašumā esošas zemes sadali reālās daļās, valsts vai pašvaldība tai piederošo zemes reālo daļu nodod privatizācijai;
\n
3)ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašumā esošas zemes sadales projektam nepiekrīt vai nav sniedzis atbildi divu mēnešu laikā no dienas, kad sludinājums publicēts oficiālajā izdevumā \"Latvijas Vēstnesis\", valsts vai pašvaldības un fiziskās vai juridiskās personas kopīpašumā esošā zeme netiek sadalīta.
\n
156 (19.06.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2014.) 50. Grozījums šā likuma 54.panta pirmajā daļā par zemes gabala nomu funkcionāli nepieciešamā zemes gabala robežās nav attiecināms uz zemes nomas līgumiem, kas noslēgti līdz 2014.gada 31.decembrim, — zemi turpina nomāt līgumā noteiktajā platībā. Ja nomājamo zemes platību ir noteikusi tiesa, privatizētā objekta īpašnieks arī pēc šā likuma 54.panta pirmās daļas noteikuma spēkā stāšanās turpina nomāt zemi tiesas noteiktajā platībā.
\n
157 (19.06.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2014.) 51. Grozījums šā likuma 54.panta otrajā daļā par pienākuma kompensēt zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu atcelšanu stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.
\n
158 (19.06.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2014.) 52. Grozījumi šā likuma 28.pantā par privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanu, kā arī 75.panta devītā daļa, 85. un 86.pants stājas spēkā 2015.gada 1.jūlijā.
\n
159 (19.06.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2014.) 53. Ministru kabinets līdz 2015.gada 30.septembrim iesniedz Saeimai likumprojektu par dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanu starp privatizētā objekta īpašnieku un tā zemes gabala īpašnieku, uz kura atrodas privatizētais objekts.
\n
160 (19.06.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2014.) 54. Lēmumu par to, kura institūcija turpmāk veiks valsts dzīvojamo māju privatizāciju, Ministru kabinets pieņem ne vēlāk kā līdz 2019. gada 1. septembrim. Līdz brīdim, kad Ministru kabinets pieņem lēmumu par valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošo institūciju, šajā likumā noteiktos valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošās institūcijas uzdevumus pilda akciju sabiedrība \"Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor (Privatizācijas aģentūra)\".
\n
161 (13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2019.) 55. Šā likuma 85. panta pirmajā daļā paredzētie ierosinājumi dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanai iesniedzami ne vēlāk kā līdz 2027. gada 31. decembrim.
\n
162 (20.03.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2025.) Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 21.jūnijā.
\n
Valsts prezidents G.Ulmanis Rīgā 1995. gada 11. jūlijā