{"html": "<div class=\"lf-doc\"><p class=\"lf-p\">dienas, tad Igaunija uzlabojusi savu rādītāju Doing Business no 72 dienām līdz 7 dienām. Kanādā un Jaunzēlandē jauna uzņēmuma reģistrēšanai nepieciešama tikai viena elektroniska procedūra; Gruzijā, Kirgīzijā un Slovēnijā jauna uzņēmuma reģistrācija notiek divās dienās.</p>\n<p class=\"lf-p\">Latvijai nepieciešams būtiski samazināt reģistrācijas dienu skaitu, ko var panākt ar elektroniskas reģistrācijas ieviešanu, lai uzlabotu savas pozīcijas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Vienlaikus nepieciešams atvieglot administratīvās procedūras uzņēmējam, kārtojot formalitātes UR.</p>\n<p class=\"lf-p\">UR pieņemot pieteikumus, kas tiek sniegti ierakstu izdarīšanai Komercreģistrā, nepieciešams ieviest obligātu sākotnējo pievienojamo dokumentu pārbaudi, identificējot dokumentu esamību, un uzņēmuma reģistrāciju UR uzņēmēja klātienē, ja ir nodrošināta visu iesniedzamo reģistrācijas dokumentu atbilstība normatīvo aktu prasībām. Tā rezultātā tiks nodrošināts, ka netiek pieņemti nepilnīgi nokomplektēti dokumenti, tādējādi saīsinot lēmumu pieņemšanas laiku gadījumos, kad negatīvs lēmums par ierakstu UR tiek pieņemts tāpēc, ka nav iesniegts kāds dokuments (komersantam jāgaida vismaz 3 dienas, lai uzzinātu, ka nav iesniegts kāds dokuments).</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>izvērtēt iespēju veikt komersanta reģistrāciju uzreiz pēc dokumentu iesniegšanas uzņēmēja klātbūtnē, un attiecīgi izstrādāt un apstiprināt UR (visās nodaļās) iekšējo kārtību, kas paredz no 01.01.2013. ieviestu iespēju veikt komersanta reģistrāciju uzreiz pēc dokumentu iesniegšanas uzņēmēja klātbūtnē.</div>\n<p class=\"lf-p\">Nodrošinot iespēju veikt komersanta reģistrāciju uzreiz pēc dokumentu iesniegšanas uzņēmēja klātbūtnē, tiks samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem un paātrināts uzņēmumu reģistrācijai nepieciešamais laiks, tādējādi paaugstinot Latvijas vietu Doing Business minētās jomas rādītājā par 32 vietām (no 51.vietas uz 19.vietu) un par 2 vietām (no 21.vietas uz 19.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2012.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">01.10.2012.</p>\n<p class=\"lf-p\">TM. UR Izvērtēt iespēju veikt komersanta reģistrāciju uzreiz pēc dokumentu iesniegšanas uzņēmēja klātbūtnē, un attiecīgi noteiktā kārtībā izstrādāt un apstiprināt UR (visās nodaļās) iekšējo kārtību, kas paredz no 01.01.2013. ieviestu iespēju veikt komersanta reģistrāciju uzreiz pēc dokumentu iesniegšanas uzņēmēja klātbūtnē.</p>\n<p class=\"lf-p\">Normatīvo aktu (iekšējo vai ārējo) sagatavošana TM, UR budžeta ietvaros.</p>\n<p class=\"lf-p\">1.4. PVN maksātāja reģistrēšanas sistēmas uzlabošana Norādāms, ka uzņēmējdarbības uzsākšanas ātrums būtiski ietekmē uzņēmuma spēju veiksmīgi darboties un attīstīties vietējā tirgū.</p>\n<p class=\"lf-p\">Latvijā Likums par PVN normu piemērošanas kārtību nosaka, ka VID reģistrē PVN maksātājus 10 dienu laikā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Praksē jau šobrīd vidēji uzņēmumu reģistrēšana par PVN maksātājiem notiek ātrāk nekā 10 dienās. Uzņēmēju aptauja rāda, ka reģistrācija PVN maksātāju reģistrā vidēji notiek 7 dienās. Norādāms, ka minētā laika patēriņš būtiski kavē uzņēmēju saimnieciskās darbības attīstīšanu un sadārdzina izmaksas jau uzņēmuma dzīvescikla sākotnējā posmā, tādējādi ietekmējot uzņēmuma brīvos apgrozījuma līdzekļus. 2011.gadā VID tika pieņemti 11364 lēmumi saistībā ar PVN apliekamo personu reģistrāciju, t.sk., 1130 lēmumi par reģistrācijas atteikumu jeb 9,94%, kas nozīmē, ka vidēji vienas darba dienas laikā VID risku analīzes datu bāzēs tiek pārbaudīti ~ 50 uzņēmumi, no kuriem tikai 10% iekrīt riska zonā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Atbilstoši Doing Business 2012.gadam datiem, Latvijā uzņēmumu reģistrēšana aizņem 13 dienas, no kurām 10 dienas aizņem reģistrēšanās kā PVN maksātājam.</p>\n<p class=\"lf-p\">Latvija GKI atrodas 68.vietā pasaulē, novērtējot dienu skaitu, kas nepieciešams jaunu uzņēmumu dibināšanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Gruzijā, Kirgīzijā un Slovēnijā jauna uzņēmuma reģistrācija notiek 2 dienās. Reformas PVN maksātāja reģistrācijā ir visbūtiskākais elements, lai uzlabotu Latvijas pozīcijas gan Doing Business, gan GKI.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ir nepieciešams saīsināt uzņēmuma reģistrēšanas laiku ar PVN apliekamo personu reģistrā no 10 dienām uz ne ilgāku kā 5 dienas gadījumos, kad komersants neatbilst nevienai no riska pazīmēm (kas šobrīd ir 90% gadījumu).</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>saīsināt PVN maksātāja reģistrēšanas laiku no 10 dienām uz ne ilgāku kā 5 dienas gadījumos, kad komersants neatbilst nevienai no riska pazīmēm (kas šobrīd ir 90% gadījumu).</div>\n<p class=\"lf-p\">Samazinot nepieciešamo laiku uzņēmuma reģistrēšanai ar PVN apliekamo personu reģistrā, tiktu būtiski samazināts laiks uzņēmējdarbības uzsākšanai, kā arī Latvijas vieta Doing Business minētās jomas rādītājā tiks paaugstināta par 23 vietām (no 51.vietas uz 38.vietu) un par 1 vietu (no 21.vietas uz 20.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2012.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">01.06.2012.</p>\n<p class=\"lf-p\">FM, VID Noteikt riska pazīmes personu reģistrēšanai ar PVN apliekamo personu reģistrā. Noteiktā kārtībā izstrādāt un iesniegt MK grozījumus noteikumos \"Likuma \"Par pievienotās vērtības nodokli\" normu piemērošanas kārtība\", paredzot saīsināt PVN maksātāja reģistrēšanas laiku no 10 darba dienām uz ne ilgāku kā 5 darba dienas gadījumos, kad komersants neatbilst nevienai no reģistrēšanas riska pazīmēm.</p>\n<p class=\"lf-p\">Normatīvo aktu sagatavošana FM, VID budžeta ietvaros.</p>\n<p class=\"lf-p\">1.5. Juridisku personu autinficēšana ar portāla www.latvija.lv starpniecību Drukātiem medijiem aizvien samazinās ietekme informācijas sniegšanā, jo uzņēmēja ikdiena bieži vien ir ļoti dinamiska un nepieciešama ātra un ērta informācijas iegūšana un darījumu kārtošana. Līdz ar to rodas aizvien lielāka nepieciešamība pēc centrālā informācijas portāla uzņēmējiem, kur varētu atrast un saņemt visu nepieciešamo informāciju par atbilstošo dzīves situāciju vienuviet. Šāda iespēja tiek nodrošināta fiziskām personām ar portāla www.latvija.lv palīdzību. Savukārt, kā uzņēmēju aptauja liecina, ka vairāk nekā puse uzņēmēju neizmanto interneta vietni www.latvija.lv (57%).</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>orientēt portālu www.latvija.lv arī uz uzņēmēju auditoriju, lai personas autentificējoties (pierādot savu personību internetā, piemēram, ar internetbanku starpniecību) varētu ne tikai atrisināt savas kā privātpersonas jautājumus, bet arī risināt ar uzņēmējdarbību saistītus jautājumus.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>nodrošināt, nepieciešamības gadījumā noteiktā kārtībā izstrādājot un iesniedzot MK grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, ka uzņēmējs var izmantot iesniegumā norādīto e-pasta adresi kā oficiālo saziņas rīku, ja tas norādīts uzņēmuma reģistrācijas veidlapās vai attiecīgajos dokumentos.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3.</span>rast risinājumu, lai portālam www.latvija.lv būtu sasaiste ar UR, kā rezultātā būtu iespējams apliecināt privātpersonas kā uzņēmēja pārstāvības tiesības.</div>\n<p class=\"lf-p\">Minēto pasākumu iespēju robežās būtu nepieciešams īstenot projekta \"E-pakalpojumi un to infrastruktūras attīstība\" ietvaros. (3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/017) Nodrošinot juridisku personu autentificēšanu ar portāla www.latvija.lv palīdzību, tiks samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem un tiks pozitīvi ietekmēts Doing Business uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūrām nepieciešamais laiks (t.i., samazināts ilgums), kā arī ietekmēts uzņēmēju vispārējais viedoklis par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai.</p>\n<p class=\"lf-p\">01.09.2012.</p>\n<p class=\"lf-p\">VARAM, VRAA, UR, TM 1. Orientēt portālu www.latvija.lv arī uz uzņēmēju auditoriju, lai personas autentificējoties (pierādot savu personību internetā, piem. ar internetbanku starpniecību) varētu ne tikai atrisināt savas kā privātpersonas jautājumus, bet arī risināt ar uzņēmējdarbību saistītus jautājumus.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>Nodrošināt, nepieciešamības gadījumā noteiktā kārtībā izstrādājot un iesniedzot MK grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, ka uzņēmējs var izmantot iesniegumā norādīto e-pasta adresi kā oficiālo saziņas rīku, ja tas norādīts uzņēmuma reģistrācijas veidlapās vai attiecīgajos dokumentos.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3.</span>Rast risinājumu, lai portālam www.latvija.lv būtu sasaiste ar UR, kā rezultātā būtu iespējams apliecināt privātpersonas kā uzņēmēja pārstāvības tiesības Normatīvo aktu sagatavošana VARAM, VRAA, TM, UR budžeta ietvaros.</div>\n<p class=\"lf-p\">1.6. Samazinātu nodevu noteikšana uzņēmumu reģistrācijai, ja tiek izmantota tiešsaistes reģistrācijai, un atvieglojumu par pamatkapitāla palielināšanu saistīto ierakstu izdarīšanu Komercreģistrā turpināšana mikrouzņēmumiem pēc 01.05.2012.</p>\n<p class=\"lf-p\">Uzsākot saimniecisko darbību, ir svarīgi, lai uzņēmēja darbībā būtu pēc iespējas lielāks brīvo apgrozāmo līdzekļu daudzums. Līdz 01.05.2012. mikrouzņēmumiem nav jāmaksā valsts nodeva par tādu dibināšanas dokumentu grozījumu reģistrēšanu un tādu ierakstu izdarīšanu, kuri saistīti ar pamatkapitāla palielināšanu, kā arī nav jāmaksā par pamatkapitāla palielināšanas ierakstu izsludināšanu laikrakstā \"Latvijas Vēstnesis\". Uzņēmēji uzskata, ka veicot uzņēmumu reģistrāciju elektroniski, valsts nodevām jābūt mazākām vai tās jāatceļ.</p>\n<p class=\"lf-p\">Doing Business 2012.gadam rezultāti liecina, ka Latvijā nodevas sastāda 2,6% no ienākuma uz vienu iedzīvotāju gadā. Salīdzinoši Dānijā un Slovēnijā nav nekādu nodevu par uzņēmumu reģistrēšanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams noteikt samazinātu nodevu uzņēmumiem, reģistrējoties Komercreģistrā (līdzīgi kā SIA ar samazinātu pamatkapitālu), ja tiek izmantota tiešsaistes reģistrācija, un paredzēt atvieglojumu par pamatkapitālu palielināšanu ierakstu izdarīšanu Komercreģistrā turpināšanu pēc 01.05.2012.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>paredz samazinātu nodevu uzņēmumu reģistrācijai, ja tiek izmantota UR elektroniskā (tiešsaistes) reģistrācija;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>paredzēt mikrouzņēmumiem samazināto valsts nodevu (50% apmērā) par pamatkapitāla palielināšanu ierakstu izdarīšanu Komercreģistrā pēc 01.05.2012., vismaz līdz 01.01.2014.</div>\n<p class=\"lf-p\">Nosakot samazinātu nodevu uzņēmumu reģistrācijai, ja tiek izmantota elektroniskā (tiešsaistes) reģistrācija, un turpinot atvieglojumu mikrouzņēmumiem par pamatkapitāla palielināšanu saistīto ierakstu izdarīšanu Komercreģistrā piemērošana pēc 01.05.2012., tiktu veicināta turpmāka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju iesaiste uzņēmējdarbībā un vienlaikus tiktu nodrošināta Latvijas nemainīgu rādītāju noturēšana Doing Business reitingā.</p>\n<p class=\"lf-p\">1.01.09.2012.</p>\n<p class=\"lf-p\">2.01.03.2012.</p>\n<p class=\"lf-p\">TM, UR 1. Noteiktā kārtībā izstrādāt un iesniegt MK grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, kas paredz samazinātu nodevu uzņēmumu reģistrācijai, ja tiek izmantota UR elektroniskā (tiešsaistes) reģistrācija, 2. Noteiktā kārtībā izstrādāt un iesniegt MK grozījumus Komerclikumā, kas paredz noteikt mikrouzņēmumiem samazināto valsts nodevu (50% apmērā) par pamatkapitāla palielināšanu ierakstu izdarīšanu Komercreģistrā pēc 01.05.2012., vismaz līdz 01.01.2014.</p>\n<p class=\"lf-p\">Normatīvo aktu sagatavošana TM, UR budžeta ietvaros.</p>\n<p class=\"lf-p\">1.7. Uzņēmumu ģeogrāfisko lietu piekritību UR noņemšana Šobrīd uzņēmuma reģistrācijas dokumentus UR var iesniegt jebkurā nodaļā, taču nodaļas nevar mainīt, un dokumenti nākotnē vienmēr jāiesniedz vienā tajā pašā sākotnējā nodaļā, kas padara uzņēmēju sadarbību ar UR neērtu un neelastīgu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>paredzēt, ka dokumentus jaunā komersanta reģistrācijai var iesniegt jebkurā UR nodaļā, neatkarīgi no uzņēmuma juridiskās adreses vai uzņēmējdarbības vietas;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>1.punktā minēto praksi iepriekš reģistrētajiem subjektiem informācijas aktualizācijas gadījumā ieviest pakāpeniski, to sasaistot ar attiecīgā laika posma reģistrācijas lietu pilnīgu digitalizāciju un tādējādi noņemt ģeogrāfisko lietu piekritību UR, lai ar UR uzņēmēji var kārtot formalitātes jebkurā UR nodaļā, neatkarīgi no uzņēmuma juridiskās adreses vai uzņēmējdarbības vietas.</div>\n<p class=\"lf-p\">Noņemot uzņēmumu ģeogrāfisko lietu piekritību UR, tiktu atvieglots uzņēmējdarbības uzsākšanas process un formalitāšu kārtošana UR, līdz ar to pozitīvi tiktu ietekmēts Latvijas rādītājus Doing Business un uzņēmēju vispārējs viedoklis par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai.</p>\n<p class=\"lf-p\">1.01.10.2012.</p>\n<p class=\"lf-p\">2.01.10.2013.</p>\n<p class=\"lf-p\">TM, UR 1. Noteiktā kārtībā izstrādāt un iesniegt MK grozījumus UR likumā, paredzot, ka dokumentus jaunā komersanta reģistrācijai var iesniegt jebkurā UR nodaļā, neatkarīgi no uzņēmuma juridiskās adreses vai uzņēmējdarbības vietas;</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>Noteiktā kārtībā izstrādāt un iesniegt MK grozījumus UR likumā, kā arī veikt grozījumus UR iekšējos normatīvos, kas paredz 1.punktā minēto praksi iepriekš reģistrētajiem subjektiem informācijas aktualizācijas gadījumā ieviest pakāpeniski, to sasaistot ar attiecīgā laika posma reģistrācijas lietu pilnīgu digitalizāciju un tādējādi noņemt uzņēmuma ģeogrāfisko lietu piekritību, lai ar UR uzņēmēji var kārtot formalitātes jebkurā UR nodaļā, neatkarīgi no uzņēmuma juridiskās adreses vai uzņēmējdarbības vietas.</div>\n<p class=\"lf-p\">Normatīvo aktu sagatavošana TM, UR budžeta ietvaros.</p>\n<p class=\"lf-p\">1.8. Uz klientu vērsta apkalpošana uzņēmējdarbības uzsākšanas fāzē Šobrīd vērojamas problēmas ar uzņēmējdarbības uzsācēju, t.sk., investoru, saistību izpildi, kas izriet no Latvijas likumdošanas, kas skaidrojams ar normatīvo aktu lielo apjomu un necaurskatāmību.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lai jaunais uzņēmējs vai potenciālais investors būtu informēts par savām saistībām un pienākumiem, kas izriet no Latvijas normatīvajiem aktiem, nepieciešams sagatavot īsu informatīvu materiālu par pienākumiem, kas attiecas uz formalitātēm un prasībām, kas kārtojamas saistībā ar uzņēmuma tiesisko statusu (Komercreģistrs) un nodokļu jautājumiem - likmes, atskaites, termiņi (VID).</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>sagatavot īsu informatīvu materiālu par pienākumiem, kas attiecas uz formalitātēm un prasībām, kas kārtojamas saistībā ar uzņēmuma tiesisko statusu (Komercreģistrs), nodokļu jautājumiem - likmes, atskaites, termiņi (VID).</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>nodrošināt minētā materiāla izplatīšanu VID, UR klientu apkalpošanas centros, kā arī nodrošināt tā pieejamību elektroniski.</div>\n<p class=\"lf-p\">Nodrošinot uzņēmēju savlaicīgu informēšanu par attiecīgo saistību izpildi, tiks veicināta uzņēmējdarbības caurskatāmība un paredzamība, kā arī mazināti riski uzņēmēju administratīvo prasību neizpildē.</p>\n<p class=\"lf-p\">01.05.2012.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM, FM, VID, TM, UR, VARAM 1. Sagatavot īsu informatīvu materiālu par pienākumiem, kas attiecas uz formalitātēm un prasībām, kas kārtojamas saistībā ar uzņēmuma tiesisko statusu (Komercreģistrs) un nodokļu jautājumiem - likmes, atskaites, termiņi (VID), ietverot pamācības, kā šīs formalitātes nokārtot elektroniski.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>Nodrošināt minētā materiāla izplatīšanu VID, UR klientu apkalpošanas centros, kā arī nodrošināt tā pieejamību elektroniski tīmekļa vietnē www.latvija.lv, uzņēmēju sadaļā.</div>\n<p class=\"lf-p\">Informatīvā materiāla sagatavošana FM, VID, TM, UR budžeta ietvaros.</p>\n<p class=\"lf-p\">Rīcības virziens mērķa sasniegšanai:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>Būvniecības process 2.1. Būvatļaujas saņemšanas procedūru apraksts EM interneta vietnē dažādām būvēm un ēkām Šobrīd uzņēmējiem ir apgrūtināts process būvatļaujas saņemšanai, jo interneta vidē nav atrodama vienkopus informācija par nepieciešamajiem soļiem un procedūrām.</div>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>sagatavot būvatļaujas saņemšanas procedūru aprakstu EM interneta vietnē dažādām būvēm un ēkām, vienlaikus iekļaujot procedūru ēkai, ko apskata Doing Business pētījums.</div>\n<p class=\"lf-p\">Minēto materiālu sagatavošana atvieglos uzņēmēju izpratni par nepieciešamo rīcību būvatļaujas saņemšanai un veicinās procesa caurskatāmību 01.04.2012.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM Sagatavot būvatļaujas saņemšanas procedūru aprakstu EM interneta vietnē dažādām būvēm un ēkām, vienlaikus iekļaujot procedūru ēkai, ko apskata Doing Business pētījums. Izstrādājot būvniecības procesa aprakstu, norādīt, kuras procedūras ir iespējams jau šobrīd veikt elektroniski, ietverot norādes uz attiecīgajām veidlapām un aprakstot e-iesniegšanas kārtību (piem. izmantojot e-dokumentus).</p>\n<p class=\"lf-p\">Informatīvo materiālu sagatavošana EM budžeta ietvaros.</p>\n<p class=\"lf-p\">2.2. Ar Būvniecības likumprojekta saistīto MK noteikumu izstrāde, lai nodrošinātu to spēkā stāšanos līdz ar Būvniecības likumprojekta spēkā stāšanos Šobrīd būvatļaujas saņemšanai nepieciešamo procedūru skaits un laiks īpaši norāda, ka būvniecības process satur pārlieku lielas birokrātiskās procedūras un rada administratīvo slogu uzņēmējiem un jebkuram iedzīvotājam. Doing Business 2012.gadam uzrāda, ka Latvijā būvniecības procedūrām nepieciešamas 205 dienas.</p>\n<p class=\"lf-p\">12.04.2011. MK sēdē (prot. Nr.24 38.§) tika atbalstīts jaunais likumprojekts \"Būvniecības likums\", kas paredz samazināt Doing Business rādītājos būvniecības saskaņošanas procedūru ilgumu no 23 procedūras un 205 dienām līdz 69 dienām un 6 procedūrām, ierobežojot būvprojektu saskaņošanā iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju skaitu un maksimāli patērējamo laiku. Tāpat paredzēts diferencēt prasības atkarībā no paredzamās būves. Līdz 01.02.2012. notiek Būvniecības likumprojekta priekšlikumu apkopošana uz 2.lasījumu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Būvniecības likumprojekta spēkā stāšanās ir neatliekams pasākums būvniecības procesa sakārtošanai un Latvijas vērtējuma celšanai arī starptautiski. Līdz ar to nepieciešams nodrošināt ar Būvniecības likumprojekta saistīto normatīvo aktu izdošanu līdz ar tā pilnīgu spēkā stāšanos. Vienlaikus būtiski ir atvieglot būvatļaujas saņemšanu vienkāršajām būvēm, līdz ar to jāparedz noteikt atšķirīgu būvprojekta dokumentācijas apjomu un saskaņošanas kārtību katrai būvju grupai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>izstrādāt grozījumus 01.04.1997. MK noteikumos Nr.112 \"Vispārīgie būvnoteikumi\", lai nodrošinātu to spēkā stāšanos līdz ar Būvniecības likumprojekta spēkā stāšanos;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>izstrādāt grozījumus 13.04.2004. MK noteikumi Nr.299 \"Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā\", lai nodrošinātu to spēkā stāšanos līdz ar Būvniecības likumprojekta spēkā stāšanos;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3.</span>izstrādāt grozījumus 10.02.2009. MK noteikumi Nr.131 \"Noteikumi par valsts nodevu par būvprojektēšanai nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu valsts un pašvaldību institūcijās\", lai nodrošinātu to spēkā stāšanos līdz ar Būvniecības likumprojekta spēkā stāšanos.</div>\n<p class=\"lf-p\">Nodrošinot ar Būvniecības likumprojekta saistīto normatīvo aktu pieņemšanu, Latvija tiktu ierindota šajā jomā 2.vietā (t.i., par 110.vietām augstāk) un ceļot kopējo reitingu par 5 vietām (no 21.vietas uz 16.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2012.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem. Tādējādi Latvija būvniecības procesā būtu labākais piemērs pasaulē.</p>\n<p class=\"lf-p\">31.12.2012.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM 1. Noteiktā kārtībā izstrādāt un iesniegt MK grozījumus 01.04.1997. MK noteikumos Nr.112 \"Vispārīgie būvnoteikumi\", lai nodrošinātu to spēkā stāšanos līdz ar Būvniecības likumprojekta spēkā stāšanos.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>Noteiktā kārtībā izstrādāt un iesniegt MK grozījumus 13.04.2004. MK noteikumi Nr.299 \"Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā\", lai nodrošinātu to spēkā stāšanos līdz ar Būvniecības likumprojekta spēkā stāšanos.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3.</span>Noteiktā kārtībā izstrādāt un iesniegt MK grozījumus 10.02.2009. MK noteikumi Nr.131 \"Noteikumi par valsts nodevu par būvprojektēšanai nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu valsts un pašvaldību institūcijās\", lai nodrošinātu to spēkā stāšanos līdz ar Būvniecības likumprojekta spēkā stāšanos.</div>\n<p class=\"lf-p\">Normatīvo aktu sagatavošana EM budžeta ietvaros 2.3. Būvniecības informācijas sistēmas izstrāde(iekļauts Plāna 2011.gada 2.5.pasākums \"E-pakalpojumu pieejamības veicināšana - projekts \"Būvniecības informācijas sistēmas izstrāde\"\") Tā nodrošinās elektronisku būvniecības dokumentācijas apriti, sabiedrības vajadzības pēc informācijas par būvniecības procesiem, vienādu pieeju lēmumu pieņemšanā par būvniecību un vienādu likumu interpretāciju visā Latvijas teritorijā. Sistēma garantēs, ka pasūtītājiem un būvniecības uzraudzības iestādēm - pašvaldību būvvaldēm, EM ir pieejami visi nepieciešamie dokumenti un ziņas no valsts informācijas sistēmām, kas attiecas uz konkrēto būvi. BIS paredz, ka dokumenti būs elektroniskā formā un arī komunikāciju starp uzraudzības iestādēm, pasūtītāju un būvkomersantu varēs veikt elektroniski.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>nodrošināt Būvniecības informācijas sistēmas izstrādes ieviešanu, paredzot ar 2013.gadu ieviest šādus e-pakalpojumus:</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>būvniecības ieceres izskatīšana;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>būvatļaujas izsniegšana;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>vienkāršotas rekonstrukcijas vai renovācijas saskaņošana;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4)</span>būves nodošana ekspluatācijā.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>nodrošināt Būvniecības informācijas sistēmas teksta un telpisko datu nodošanu digitālā formā VZD pārziņā esošajām Valsts informācijas sistēmām, atbilstoši Būvju kadastrālās uzmērīšanas koncepcijai;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3.</span>izstrādāt grozījumus 05.12.2006. MK noteikumi Nr.983 \"Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi\", lai nodrošinātu pilnīgu Būvniecības informācijas sistēmas ieviešanu.</div>\n<p class=\"lf-p\">BIS projektu īstenošana būtiski atvieglotu uzņēmēju būvniecības saskaņošanu un tā izmaksas, un vienlaikus uzlabotu Latvijas rādītājus Doing Business reitingā.</p>\n<p class=\"lf-p\">31.12.2012.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>EM Būvvalde (pašvaldība), VARAM, VRAA 2. TM, VZD, VRAA, EM, Būvvalde, VARAM 3. EM 1. Nodrošināt Būvniecības informācijas sistēmas izstrādes ieviešanu, paredzot ar 2013.gadu ieviest šādus e-pakalpojumus:</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>būvniecības ieceres izskatīšana;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>būvatļaujas izsniegšana;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>vienkāršotas rekonstrukcijas vai renovācijas saskaņošana;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4)</span>būves nodošana ekspluatācijā.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>Nodrošināt Būvniecības informācijas sistēmas teksta un telpisko datu nodošanu digitālā formā VZD pārziņā esošajām Valsts informācijas sistēmām, atbilstoši Būvju kadastrālās uzmērīšanas koncepcijai.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3.</span>Noteiktā kārtībā izstrādāt un iesniegt MK grozījumus 05.12.2006. MK noteikumi Nr.983 \"Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi\", lai nodrošinātu pilnīgu Būvniecības informācijas sistēmas ieviešanu.</div>\n<p class=\"lf-p\">Normatīvo aktu sagatavošana EM budžeta ietvaros 2.4. Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas (TAPIS) izstrāde (iekļauts Plāna 2011.gadam 2.6.pasākums) TAPIS nodrošinās nacionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu, plānošanas reģiona attīstības stratēģiju un attīstības programmu, vietējā līmeņa dokumentu - vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju, attīstības programmu, teritorijas plānojumu, lokālo plānojumu un detālplānojumu, kā arī visu līmeņu tematisko plānojumu teksta un grafisko daļu datu uzturēšanu, datu apkopošanu no citām valsts informācijas sistēmām, teritorijas attīstības plānošanas procesu atbalstu un sabiedrisko apspriešanu. Paredzēts jauns elektroniskais pakalpojums \"Uzziņa par nekustamā īpašuma atļauto izmantošanu saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu\", kas būs pieejams visiem interesentiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">TAPIS nodrošinās rīku, ar kā palīdzību pašvaldības varēs atjaunot zemes izmantošanas informāciju, savietojot dažādu valsts reģistru ģeotelpiskos datus, t.sk., ar Būvniecības informācijas sistēmu. Sistēmas ieviešanas rezultātā komersanti iegūs risinājumu ar interaktīvas kartes un dažādu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu palīdzību ērti meklēt un saņemt nepieciešamo ģeotelpisko informāciju, iesniegt priekšlikumus, piedalīties sabiedriskajās apspriešanās. Tādējādi tiks uzlabota pieejamība informācijai par teritorijas attīstības iespējām un ierobežojumiem, kā arī nodrošināta informācijas ticamība.</p>\n<p class=\"lf-p\">TAPIS ieviešanai plānotas 3 kārtas: 1.kārta - 2011.g 4.cet.; 2.kārta - 2012.g. 4.cet.; 3.kārta - 2013.g 4.cet.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>TAPIS ieviešanas 1.kārtā īstenot šādas aktivitātes:</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>TAPIS izmēģinājuma ieviešana piecās vietējās pašvaldībās;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>izstrādāts TAPIS darbības tiesiskais pamatojums un noformulēti priekšlikumi normatīvajam regulējumam.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>TAPIS ieviešanas 2.kārtā izstrādāt un ieviest reģionālās attīstības indikatora moduli (RAIM), kas paredz uzkrāt informāciju par ekonomiskajiem un nozaru ieguldījumu datu rādītājiem, ļaus izvērtēt pašvaldību teritorijas attīstības tendences, tādējādi nodrošināt reģionālās attīstības uzraudzību un infrastruktūras plānošanu.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3.</span>TAPIS ietvaros:</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>veikt TAPIS integrāciju ar citām Valsts informācijas sistēmām;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>izveidot e-pakalpojumu \"Uzziņa par nekustamā īpašuma atļauto izmantošanu saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu\".</div>\n<p class=\"lf-p\">TAPIS projekta īstenošana būtiski atvieglotu uzņēmēju būvniecības saskaņošanu un tā izmaksas, un vienlaikus uzlabotu Latvijas rādītājus Doing Business reitingā.</p>\n<p class=\"lf-p\">31.12.2012.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>VARAM, VRAA, TM, VZD 2. VARAM, VRAA, TM, VZD 1. TAPIS ieviešanas 1.kārtā īstenot šādas aktivitātes:</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>TAPIS izmēģinājuma ieviešana piecās vietējās pašvaldībās;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>izstrādāts TAPIS darbības tiesiskais pamatojums un noformulēti priekšlikumi normatīvajam regulējumam.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>TAPIS ieviešanas 2.kārtā izstrādāt un ieviest reģionālās attīstības indikatora moduli (RAIM), kas paredz uzkrāt informāciju par ekonomiskajiem un nozaru ieguldījumu datu rādītājiem, ļaus izvērtēt pašvaldību teritorijas attīstības tendences, tādējādi nodrošināt reģionālās attīstības uzraudzību un infrastruktūras plānošanu.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3.</span>TAPIS ietvaros:</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>veikta TAPIS integrācija ar citām Valsts informācijas sistēmām</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>izveidots e-pakalpojums - \"Uzziņa par nekustamā īpašuma atļauto izmantošanu saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu\".</div>\n<p class=\"lf-p\">Rīcības virziens mērķa sasniegšanai:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3.</span>Nekustamā īpašuma reģistrācija 3.1. Valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā apmēra pārskatīšana Šobrīd Latvijā vērojama problēma ar personu nekustamā īpašuma reģistrāciju un saistību izpildi, t.i., nodokļu nomaksu. Īpašniekam ne tikai nav motivācijas un bet arī iespēju reģistrēt nekustamā īpašuma tiesības zemesgrāmatā pēc tās patiesās vērtības, jo process ir saistīts ar ievērojamām izmaksām. Valsts noteiktā nodeva 2% apmērā no darījuma summas ir nesamērīgi liela un līdz ar to rosina uzņēmējus uzrādīt mazāku darījuma summu nekā tā ir patiesībā. Turklāt saskaņā ar spēkā esošo regulējumu, persona var izvēlēties dažādus variantus kā \"apiet\" nodokļa nomaksu, līdz ar to rada riskus budžeta ienākumu plūsmai.</div>\n<p class=\"lf-p\">Saskaņā ar MK 27.10.2009. noteikumiem Nr.1250 \"Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā\", valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā par katru nekustamo īpašumu nosaka šādā apmērā:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>īpašuma atsavināšana uz līguma vai tiesas lēmuma pamata par izsoles akta apstiprināšanu vai uz tiesas lēmuma pamata par nekustamā īpašuma nostiprināšanu nosolītājam, līdzīpašniekam vai kreditoram - 2 % no nekustamā īpašuma vērtības (latos), bet ne vairāk kā 30000 latu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>īpašuma atsavināšana uz dāvinājuma līguma pamata - 3 % no nekustamā īpašuma vērtības (latos), bet ne vairāk kā 50000 latu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>nekustamā īpašuma ieguldīšana kapitālsabiedrības pamatkapitālā - 1 % no kapitālsabiedrības pamatkapitālā ieguldāmās nekustamā īpašuma ieguldījuma summas (latos), bet ne vairāk kā Ls 1000;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4)</span>valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā bērniem, laulātajiem, vecākiem, brāļiem, māsām, pusbrāļiem, pusmāsām, mazbērniem, mazmazbērniem un vecvecākiem par katru nekustamo īpašumu šo noteikumu 5.1. un 5.2.apakšpunktā minētajos gadījumos nosaka 0,5 % apmērā no nekustamā īpašuma vērtības (latos), bet ne vairāk kā 1000 latu.</div>\n<p class=\"lf-p\">Lai aprēķinātu valsts nodevu, par nekustamā īpašuma vērtību uzskatāms augstākais no šādiem novērtējumiem:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>līgumā norādītā atsavināšanas summa;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>nekustamā īpašuma kadastrālais novērtējums un mežaudzes vērtība.</div>\n<p class=\"lf-p\">Valsts nodeva jāmaksā tikai tad, ja īpašuma vērtība pārsniedz 10 minimālās mēnešalgas. Ja vienā apliecībā norādīti vairāki nekustamie īpašumi, valsts nodevu ņem atsevišķi par katru nekustamo īpašumu, kura vērtība pārsniedz 10 minimālās mēnešalgas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>pārskatīt valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā apmēru, t.sk., iespēju samazināt valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.</div>\n<p class=\"lf-p\">Nenoliedzami, jautājuma par valsts nodevas par īpašuma tiesību apmēra pārskatīšanu izlemšanā ņemama vērā tā fiskālā ietekme uz budžetu. Vienlaikus minētā pasākuma ieviešana veicinātu nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanu, uzņēmēju izmaksu samazināšanu un līdz ar to mazinātu riskus nodevas nenomaksā.</p>\n<p class=\"lf-p\">01.05.2012.</p>\n<p class=\"lf-p\">TM Noteiktā kārtībā izstrādāt un iesniegt MK informatīvā ziņojuma projektu \"Par valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā likmes pārskatīšanu\", kas paredz pārskatīt iespēju samazināt valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Normatīvo aktu sagatavošana TM budžeta ietvaros.</p>\n<p class=\"lf-p\">3.2. Vienas pieturas aģentūras principa ieviešana īpašuma datu reģistrēšanā un īpašumtiesību nostiprināšanā (iekļauts 2011.gada 3.1.pasākums) Jebkurai fiziskai un juridiskai personai, lai reģistrētu ar nekustamo īpašumu saistīto informāciju un nostiprinātu īpašuma tiesības jāvēršas vismaz divās institūcijās:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>Valsts zemes dienestā - lai reģistrētu nekustamā īpašuma objektu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>Zemesgrāmatā - lai nostiprinātu īpašumtiesības uz nekustamā īpašuma objektu.</div>\n<p class=\"lf-p\">Vienlaikus norādāms, ka šāda nepieciešamība apmeklēt divas iestādes - Valsts zemes dienestu un zemesgrāmatu - fiziskām un juridiskām personām rodas tikai gadījumos, kad nepieciešams noteikt nekustamā īpašuma objektu un reģistrēt datus vai izmaiņas Kadastra reģistrā:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>nekustamais īpašums tiek pirmoreiz ierakstīts zemesgrāmatā;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>nekustamais īpašums tiek sadalīts vairākos īpašumos vai apvienots vienā īpašumā;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>tiek grozīts nekustamā īpašuma sastāvs (ēku būvniecība, nojaukšana).</div>\n<p class=\"lf-p\">Ievērojot vienas pieturas aģentūras izveides pamatprincipus, iespēja, ka likumā noteiktos gadījumos Nekustamā īpašuma kadastrā vai valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā datu aktualizācijas notiek savstarpēji iegūstot datus, neiesaistot nekustamā īpašuma īpašnieku būtiski atvieglotu gan komersantam, gan jebkurai citai fiziskai vai juridiskajai personai nekustamā īpašuma un īpašumtiesību reģistrācijas procesu un samazinātu saistītās izmaksas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>veikt grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, Zemesgrāmatu likumā un Likumā Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās, nosakot, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā datu aktualizācija notiek savstarpēji iegūstot datus, neiesaistot nekustamā īpašuma īpašnieku.</div>\n<p class=\"lf-p\">Vienas pieturas aģentūras princips īpašuma datu un īpašumtiesību reģistrēšanā, sniegtu iespēju ne tikai uzlabot Latvijas pozīcijas Doing Business reitingā, bet arī atvieglot nekustamā īpašuma īpašniekam nepieciešamo laiku un izmaksas formalitāšu kārtošanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Minētais jautājums arī ir identificēts kā problēma un iekļauts Valsts Kancelejas funkciju audita komersantu uzraudzības jomas priekšlikumos.</p>\n<p class=\"lf-p\">01.04.2012.</p>\n<p class=\"lf-p\">TM, VZD, ZN Noteiktā kārtībā izstrādāt un iesniegt MK grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, Zemesgrāmatu likumā un Likumā Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās, nosakot, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā datu aktualizācija notiek savstarpēji iegūstot datus, neiesaistot nekustamā īpašuma īpašnieku.</p>\n<p class=\"lf-p\">Normatīvo aktu sagatavošana TM, VZD, ZN budžeta ietvaros.</p>\n<p class=\"lf-p\">Rīcības virziens mērķa sasniegšanai 4. Kredītu reģistrs 4.1. Nepieciešams pārskatīt tiesisko regulējumu attiecībā uz informācijas par parādsaistībām apmaiņas tiesiskajam aspektiem un to institucionālo ieviešanas modeli (kredītbiroju).</p>\n<p class=\"lf-p\">Latvijai Doing Business 2012.gadam privāto kredītbiroju segums ir uzrādīts nulles vērtībā. Privātā kredītbiroja segums tiek saprasts kā lielākajā privātajā kredītbirojā fizisko un juridisko personu skaits procentuālā izteiksmē no pieaugušo iedzīvotāju kopskaita.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pēdējos gados vērojama ar uzņēmumu un iedzīvotāju nodokļu parādu apjoma palielināšanās, iedzīvotāju saistību pieaugums pret komunālo pakalpojumu sniedzējiem, ne-banku kreditētāju aktivitātes un iedzīvotāju parādsaistību pieaugums, līdz ar to rodas nepieciešamība pēc kredītu informācijas apstrādes efektivitātes palielināšanas un informācijas apstrādes izmaksu samazināšanas. 08.11.2011.</p>\n<p class=\"lf-p\">MK apstiprināja informatīvo ziņojumu \"Par Latvijas Komercbanku asociācijas iniciatīvu - kredītbiroja izveidi\" (prot. Nr.65 9.3. TA-2657), kas uzsver tiesiskā regulējuma pilnveidošanas nepieciešamību kredītinformācijas apmaiņai Latvijā. Kopumā Latvijas Komercbanku asociācijas izstrādātie priekšlikumi kredītinformācijas apmaiņas pilnveidošanai ir vērsti uz kredītspējas/kredītrisku vērtēšanas kvalitātes uzlabošanu, priekšnoteikumu (tiesiskā regulējuma) radīšanu kredītinformācijas apmaiņas nodrošināšanai arī par parādnieku negatīvo informāciju, priekšnoteikumu (tiesiskā regulējuma) radīšanu kredītbiroja izveidei, kas būtu tiesīgs veikt fizisko personu datu apstrādi komerciālos nolūkos. Latvijas Komercbanku asociācijas izstrādātie priekšlikumi jau ir apstiprināti asociācijas padomē un prezentēti TM, Datu valsts inspekcijas, EM un VARAM pārstāvjiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>izstrādāt priekšlikumus izmaiņām tiesiskā regulējumā attiecībā uz informācijas par parādsaistībām apmaiņas tiesiskajam aspektiem un to institucionālo ieviešanas modeli (kredītbirojs), t.sk., par iespējamiem risinājuma variantiem attiecībā uz kredītbiroja izveides un darbības institucionālo modeli, un iespējamiem risinājumiem - kritērijiem attiecībā uz informācijas iekļaušanu parādsaistību reģistrā, kā arī minētās informācijas pieejamību trešajām personām - no personas datu aizsardzības viedokļa;</div>\n<p class=\"lf-p\">Minētā jautājuma virzība palielinās kredītu informācijas apstrādes efektivitāti un caurskatāmību, kā arī labvēlīgi ietekmēs Latvijas pozīcijas Doing Business rādītājā turpmākajos gados, pēc kredītbiroja izveides.</p>\n<p class=\"lf-p\">15.06.2012.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM sadarbībā ar TM, VARAM, Latvijas Komercbanku asociāciju Noteiktā kārtībā izstrādāt un iesniegt MK informatīvo ziņojumu ar priekšlikumiem izmaiņām tiesiskā regulējumā attiecībā uz informācijas par parādsaistībām apmaiņas tiesiskajam aspektiem un to institucionālo ieviešanas modeli (kredītbirojs), t.sk., par iespējamiem risinājuma variantiem attiecībā uz kredītbiroja izveides un darbības institucionālo modeli, un iespējamiem risinājumiem - kritērijiem attiecībā uz informācijas iekļaušanu parādsaistību reģistrā, kā arī minētās informācijas pieejamību trešajām personām - no personas datu aizsardzības viedokļa.</p>\n<p class=\"lf-p\">Normatīvo aktu sagatavošana EM budžeta ietvaros Rīcības virziens mērķa sasniegšanai 5. Nodokļi 5.1. PVN deklarāciju vienkāršošana, izmantojot EDS EDS sistēma paredz visiem uzņēmējiem (PVN maksātājiem) aizpildīt PVN deklarāciju un ar to saistītos pielikumus, kas savstarpēji nav saistīti, līdz ar uzņēmējam nav redzamas deklarāciju kopsummas un katrs dokumenta pielikums atsevišķi manuāli jāpārbauda, kas ir laika un uzmanības ietilpīgs darbs.</p>\n<p class=\"lf-p\">No 01.01.2011. ir noteikts, ka uzņēmējiem deklarācijas jāiesniedz VID elektroniski, izmantojot EDS, kas būtiski samazinās laiku, kas jāpatērē deklarācijas aizpildīšanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Doing Business 2012.gadam uzrāda, ka būtisku apgrūtinājumu uzņēmējiem līdz šim sniedz PVN atskaišu aizpildīšana - PVN deklarāciju aizpildīšana aizņem 94 stundas gadā. Salīdzinoši - Igaunijā aizņem tikai 37 stundas gadā. Tomēr, lai minētais instruments strādātu efektīvi nepieciešams uzlabot PVN deklarāciju aizpildīšanas iespējas EDS, piemēram, automātisku lauku aizpildīšana (aizpildot PVN deklarācijas pielikumus, tiek aizpildīta kopējā PVN deklarācija u.tml.) tādējādi vienlaikus novēršot neuzmanības kļūdu konfliktsituācijas starp VID un uzņēmēju.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<p class=\"lf-p\">1.nodrošināt, ka EDS sistēmā PVN deklarācija ar pielikumiem ir viens vesels dokuments, t.sk., paredzot PVN deklarāciju pielikumu informācija automātiski atspoguļojas kopējā deklarācijā.</p>\n<p class=\"lf-p\">PVN taksācijas perioda deklarācijas aizpildīšanas EDS uzlabošana samazinātu PVN taksācijas perioda deklarācijas sagatavošanai nepieciešamo laiku par 57 stundām no 94 stundām līdz 37 stundām gadā nodrošinātu Latvijas kāpumu nodokļu administrēšanas jomā par 12 vietām (no 67.vietas uz 55.vietu) un par 4 vietām (no 21.vietas uz 17.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2012.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">01.09.2012.</p>\n<p class=\"lf-p\">FM, VID Nodrošināt, ka EDS sistēmā PVN deklarācija ar pielikumiem ir viens vesels dokuments, t.sk., paredzot PVN deklarāciju pielikumu informācija automātiski atspoguļojas kopējā deklarācijā.</p>\n<p class=\"lf-p\">FM, VID budžeta ietvaros 5.2. EDS risinājuma pilnveidošana, uzlabojot kļūdu moduli Lai iesniegtu deklarācijas (pārskatus) VID, uzņēmumam ir ne tikai jāved normatīvajos aktos noteiktā grāmatvedība, bet arī kvalitatīvi jāaizpilda un jāiesniedz VID attiecīgās deklarācijas (pārskatus). EDS sistēma paredz visiem uzņēmējiem aizpildīt deklarācijas (ik mēnesi, ceturksni u.tml.), kas savstarpēji nav saistītas, līdz ar to dati nav redzami (darbinieku dati, kopsummas, u.tml.) un katrs dokuments atsevišķi manuāli jāpārbauda, kas ir laika un uzņēmēju uzmanības ietilpīgs darbs.</p>\n<p class=\"lf-p\">Uzņēmēju aptaujas dati norāda, ka 62% uzņēmēju izmanto EDS un viņu īpatsvars turpina pieaugt (2007.gadā - 24%, 2009.gadā - 58%). Tomēr strauji - par 9% gadā - pieaudzis EDS problēmu vērtējums.</p>\n<p class=\"lf-p\">Atbilstoši Doing Business 2012.gadam datiem, grāmatvedības vešana, nodokļu deklarēšana un maksāšana standarta uzņēmumam Latvijā prasa 290 stundas gadā, bet tādam pašam uzņēmumam Igaunijā - 85 stundu gadā, Lietuvā - 175 stundas. Latvija Doing Business 2012.gadam atrodas viszemāk no Baltijas valstīm - 67.vietā, Igaunija - 51.vietā, Lietuva - 62.vietā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams pilnveidot kļūdu moduli ar skaidru norādi par kļūdas būtību un iespējamiem labojuma variantiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>pilnveidot EDS risinājumu, padarot to drošāku, lietotājiem ērtāku, īpaši pilnveidot kļūdu moduli ar skaidru norādi par kļūdas būtību un iespējamiem labojuma variantiem;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>nodrošināt piekļuvi EDS izmantojot e-pakalpojumu koplietošanas platformā pieejamos autentifikācijas rīkus (e-paraksts; Mobilais ID; internetbankas).</div>\n<p class=\"lf-p\">Nodrošinot minēto pasākumu īstenošanu, būtiski tiktu samazināts laiks (~20h/gadā), kas jāpatērē deklarācijas aizpildīšanai, un būtu iespējams paaugstināt Latvijas pozīciju par 9 vietām (no 67.vietas uz 58.vietu) un par 4 vietām (no 21.vietas uz 20.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2012.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">01.09.2012.</p>\n<p class=\"lf-p\">1.FM, VID 2. FM, VID, VARAM 1. Pilnveidot EDS risinājumu, padarot to drošāku, lietotājiem ērtāku, īpaši pilnveidot kļūdu moduli ar skaidru norādi par kļūdas būtību un iespējamiem labojuma variantiem.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>Nodrošināt piekļuvi EDS izmantojot e-pakalpojumu koplietošanas platformā pieejamos autentifikācijas rīkus (e-paraksts; Mobilais ID; internetbankas).</div>\n<p class=\"lf-p\">FM budžeta ietvaros 5.3. Atvieglotu nosacījumu attiecībā uz PVN zaudētajiem parādiem noteikšana PVN likuma 10.1 pants paredz iespēju koriģēt budžetā maksājamo PVN, ja nodokļa maksātājs nav saņēmis samaksu par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem un ir veicis PVN likumā noteiktās darbības, lai atgūtu zaudēto parādu. Tāpat minētā likuma 10.1 panta otrā daļa nosaka, ka gadījumos, kad preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja zaudētā parāda vērtība vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez nodokļa ir sasniegusi vai pārsniegusi 300 latu, nodokļu maksātājam ir tiesības valsts budžetā maksājamo nodokļa summu samazināt par zaudētā parāda nodokļa summu, ja papildus šā panta pirmās daļas nosacījumiem, ir saņemts tiesas spriedums par parāda piedziņu no preču vai pakalpojumu saņēmēja un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lai nodrošinātu minētā regulējuma efektīvu darbību, sniedzot būtisku atbalstu uzņēmumiem, kuriem esošajos ekonomiskajos apstākļos ir ierobežotas apgrozāmo līdzekļu iespējas un tie nav saņēmuši samaksu par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, nepieciešams izvērtēt minētā regulējuma līdzšinējo darbību un nepieciešamības gadījumā sagatavot priekšlikumus atvieglotu nosacījumu piemērošanai, vienlaikus izvērtēt iespēju pārskatīt zaudētā parāda vērtības slieksni pie kura ir nepieciešams tiesas spriedums par parāda piedziņu no preču vai pakalpojumu saņēmēja un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<p class=\"lf-p\">1.sniegt izvērtējumu par atvieglotu nosacījumu attiecībā uz PVN zaudētajiem parādiem noteikšanu, t.sk., minētā regulējuma līdzšinējo darbību, un nepieciešamības gadījumā priekšlikumus atvieglotu nosacījumu piemērošanai, vienlaikus izvērtēt iespēju pārskatīt zaudētā parāda vērtības slieksni, pie kura ir nepieciešams tiesas spriedums par parāda piedziņu no preču vai pakalpojumu saņēmēja un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību.</p>\n<p class=\"lf-p\">Minētais pasākums samazinātu nodokļu slogu uzņēmumiem, tādējādi varētu saglabāt Doing Business nodokļa rādītājos Latvijai esošo pozīciju (67.vietu jomā un kopējā vērtējumā 21.vietu) Doing Business 2012.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem, kā arī ietekmētu uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai.</p>\n<p class=\"lf-p\">01.11.2012.</p>\n<p class=\"lf-p\">FM Noteiktā kārtībā izstrādāt un iesniegt MK informatīvo ziņojumu ar izvērtējumu par atvieglotu nosacījumu attiecībā uz PVN zaudētajiem parādiem noteikšanu, t.sk., minētā regulējuma līdzšinējo darbību, un nepieciešamības gadījumā priekšlikumiem atvieglotu nosacījumu piemērošanai, vienlaikus izvērtēt iespēju pārskatīt zaudētā parāda vērtības slieksni, pie kura ir nepieciešams tiesas spriedums par parāda piedziņu no preču vai pakalpojumu saņēmēja un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību.</p>\n<p class=\"lf-p\">Normatīvo aktu sagatavošana FM budžeta ietvaros 5.4. Kārtības, kādā tiek deklarēts nodoklis par kapitāla pieaugumu, vienkāršošana Atbilstoši Doing Business 2012.gadam datiem, grāmatvedības vešana, nodokļu deklarēšana un maksāšana standarta uzņēmumam Latvijā prasa 290 stundas gadā, bet tādam pašam uzņēmumam Igaunijā - 85 stundu gadā, Lietuvā - 175 stundas. Latvija Doing Business 2012.gadam atrodas viszemāk no Baltijas valstīm - 67.vietā, Igaunija - 51.vietā, Lietuva - 62.vietā.</p>\n<p class=\"lf-p\">GKI Latvja nodokļu ietekmes indikatorā ierindojas 111.vietā, bet kopējā nodokļu sloga (% no peļņas) indikatorā - 66.vietā no 142 aplūkotajām valstīm.</p>\n<p class=\"lf-p\">Uzņēmēju aptauja rāda, ka uzņēmēji Latvijā daudz laika tērē nodokļu deklarēšanai un maksāšanai. Visvairāk laika uzņēmēji velta PVN maksāšanai - vidēji 64 stundas gadā, UIN - 39 stundas, IIN - 37 stundas, VSAOI - 36 stundas, bet DRN - 25 stundas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lai vienkāršotu minētās normas un atbrīvotu uzņēmējus no administratīvā sloga, nepieciešams atļaut nodokļu deklarāciju sagatavot reizi gadā, attiecīgi vienkāršojot IIN nomaksas procesu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Saskaņā ar IIN likumu, maksātājs (rezidents), kurš gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, deklarāciju par ienākumu no kapitāla VID iesniedz atkarībā no aktīvu atsavināšanas ienākuma vai nu reizi mēnesī, ceturksnī vai gadā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>noteiktā kārtībā izstrādāt grozījumus IIN likumā un saistošajos normatīvajos aktos, kas paredz vienkāršot procedūru, kādā tiek deklarēts un maksāts nodoklis par kapitāla pieaugumu, atļaujot nodokļu deklarācijas iesniegt reizi gadā, nevis uzliekot pienākumu reizi mēnesī vai ceturksnī, tādējādi nodrošinot investīcijām Latvijā labvēlīgākus nosacījumus, ja investīcijas tiek ieguldītas kapitāla aktīvos. Vienkāršojot administratīvo procedūru - kapitāla pieauguma deklarēšanu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanu paredzot vienu reizi gadā, tiks radīts stimuls fiziskajām personām veikt ieguldījumus Latvijā, piemēram, iegādājoties uzņēmumu kapitāla daļas.</div>\n<p class=\"lf-p\">Minētais pasākums varētu saglabāt Doing Business nodokļa rādītājos Latvijai esošo pozīciju (67.vietu jomā un kopējā vērtējumā 21.vietu) Doing Business 2012.gada rādītājos, kā arī ietekmētu uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai 01.12.2012.</p>\n<p class=\"lf-p\">FM Noteiktā kārtībā iesniegt MK grozījumus IIN likumā un saistošajos normatīvajos aktos, kas ļauj nodokļu deklarācijas par kapitāla pieaugumu iesniegt reizi gadā no 2014.gada.</p>\n<p class=\"lf-p\">Normatīvo aktu sagatavošana FM budžeta ietvaros Rīcības virziens mērķa sasniegšanai 6. Pārrobežu tirdzniecība</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>muita 6.1. Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas (SKLOIS) ieviešana (iekļauts Plāna 2011.gadam 6.2.pasākuma 2.apakšpunkts \"Nodrošināt projekta \"SKLOIS\" īstenošanu un tajā ietverto e-pakalpojumu ieviešanu) Plānotā projekta ietvaros paredzēta sekojošu e-pakalpojumu ieviešana:</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>standartizētas informācijas un dokumentu iesniegšana un nodošana starptautisko kravu pārvadājumu procesā iesaistītajiem dalībniekiem, izmantojot lietotāju saskarni;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>standartizētas informācijas un dokumentu iesniegšana un nodošana starptautisko kravu pārvadājumu procesā iesaistītajiem dalībniekiem, izmantojot sistēmu līmeņa saskarni;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>informācija par kravas statusiem, statistikas atskaites.</div>\n<p class=\"lf-p\">SKLOIS piemērošanas būtiskākie ieguvumi būtu \"vienas pieturas aģentūras\" principa ieviešana arī kravu pārvadājumu jomā, kas atvieglos dokumentu iesniegšanu un novērsīs informācijas dublēšanu. Tāpat tiktu samazināts starptautisko kravu noformēšanai nepieciešamais laiks, jo informāciju būtu iespējams iesniegt elektroniski.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>nodrošināt projekta \"Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma\" praktisku projekta ieviešanas uzsākšanu 2012.gadā 2. nodrošināt plānotā projekta \"Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma\" īstenošanu un tajā ietverto e-pakalpojumu ieviešanu.</div>\n<p class=\"lf-p\">Ieviešot minēto pasākumu, tas nodrošinātu lētākas (par 25%) un ātrākas (par 50%) muitas procedūras uzņēmējiem, tādējādi nodrošinot šo procedūru viegluma koeficienta samazinājumu par 70%, kā arī varētu attiecīgi nodrošināt Latvijas kāpumu pārrobežu tirdzniecības jomā par 11 vietām (no 15.vietas uz 4.vietu) un par 2 vietām (no 21.vietas uz 19.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2012.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">1.01.10.2012.</p>\n<p class=\"lf-p\">2.31.12.2013.</p>\n<p class=\"lf-p\">SM 1. Nodrošināt projekta \"Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma\" praktisku projekta ieviešanas uzsākšanu 2012.gadā.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>Nodrošināt projekta \"Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma\" īstenošanu un tajā ietverto e-pakalpojumu ieviešanu.</div>\n<p class=\"lf-p\">Rīcības virziens mērķa sasniegšanai 7. Līgumsaistību izpilde 7.1. Šķīrējtiesu regulējuma pārskatīšana Pastāvošā situācija neveicina alternatīvo strīdu risināšanas metožu attīstību Latvijā, kas, rada negatīvu ietekmi uz komersantu iespējām panākt efektīvu līgumsaistību izpildi.</p>\n<p class=\"lf-p\">Latvijā ir reģistrētas 200 šķīrējtiesas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Salīdzinoši ar citām pasaules valstīm lielais šķīrējtiesu skaits skaidrojams ar spēkā esošo šķīrējtiesu regulējumu, saskaņā ar kuru vienīgais izvirzītais kritērijs šķīrējtiesas dibinātājam ir juridiska persona (Civilprocesa likuma 486.panta trešā daļa). Pastāv virkne nepilnību, t.sk., attiecībā uz šķīrējtiesu darbību, šķīrējtiesnešu iecelšanu, šķīrējtiesu procesa un spriedumu kvalitātes uzraudzību, kā arī šķīrējtiesas spriedumu izpildi.</p>\n<p class=\"lf-p\">Šķīrējtiesu tiesiskais regulējums nav pilnīgs un pietiekami efektīvs. Nereti strīdu izšķiršana Latvijas šķīrējtiesās nenoved pie ātra un efektīva risinājuma, rosinot uzņēmējus izvēlēties citu valstu, piemēram, Zviedrijas, šķīrējtiesu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>izstrādāt politikas plānošanas dokumentu par iespējamiem tiesiskā regulējuma modeļiem attiecībā uz šķīrējtiesu dibināšanas nosacījumiem un šķīrējtiesnešu kvalifikācijas prasībām, lai mazinātu šķīrējtiesu skaitu un palielinātu sabiedrības uzticību šķīrējtiesu lēmumiem.</div>\n<p class=\"lf-p\">Minētais pasākums perspektīvā pozitīvi ietekmēs Doing Business rādītāju līgumsaistību izpildē un GKI indeksa rādītājus \"tiesību sistēmas efektivitāte strīdu risināšanā\", \"tiesību sistēmas efektivitāte tiesību normu apstrīdēšanā\", \"mazākuma akcionāru interešu aizsardzība\" un \"ārvalstu investīciju aizsardzība\".</p>\n<p class=\"lf-p\">30.10.2012.</p>\n<p class=\"lf-p\">TM, LTRK Noteiktā kārtībā izstrādāt un iesniegt MK politikas plānošanas dokumentu par iespējamiem tiesiskā regulējuma modeļiem attiecībā uz šķīrējtiesu dibināšanas nosacījumiem un šķīrējtiesnešu kvalifikācijas prasībām, lai mazinātu šķīrējtiesu skaitu un palielinātu sabiedrības uzticību šķīrējtiesu lēmumiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Normatīvo aktu sagatavošana TM budžeta ietvaros 7.2. Lietu izskatīšanas noslodzes tiesās mazināšana Latvijas tiesas ir noslogotas, kas rada lietu uzkrājumu un ilgus lietu izskatīšanas termiņus. Īpaši ilgi tiek izskatītas administratīvās lietas Rīgā. Ilgais laiks, kas uzņēmējiem jāgaida līdz tiesas spriedumam un strīda risinājumiem ietekmē biznesa attīstību un grauj Latvijas kā biznesam draudzīgas jurisdikcijas reputāciju.</p>\n<p class=\"lf-p\">Uzņēmumu vadītāju aptaujas rezultāti liecina, ka 15% no visiem Latvijas uzņēmējiem tiesu vara sagādā problēmas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pēc Doing Business 2012.gada datiem Latvijā 2012.gadā līgumsaistību izpilde aizņem 369 dienas un 27 procedūras. Lietuvā - 275 dienas un 30 procedūras, Igaunijā</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>425 dienas un 35 procedūras. Ja dienu skaits tiktu samazināts, Latvijas varētu būtiski uzlabot savas pozīcijas Doing Business 2013.gadam.</div>\n<p class=\"lf-p\">GKI mēra dažādus tiesu varas un tiesību aizsardzības parametrus kā daļu no valsts institūciju efektivitātes, piemēram, tiesu varas neatkarību (67.vieta), tiesību sistēmas efektivitāti strīdu risināšanā (104.vieta), tiesību sistēmas efektivitāti tiesību normu apstrīdēšanā (99.vieta), mazākuma akcionāru interešu aizsardzību (85.vieta) un ārvalstu investīciju aizsardzību (47.vieta). Arī GKI rādītāju tiktu ietekmēti pozitīvi, ja komercstrīdu process tiktu uzlabots dēļ sekojošiem pasākumiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>izstrādāt un iesniegt Tieslietu padomei apstiprināšanai priekšlikumus par lietas slodzes rādītāju noteikšanas un lietu specializācijas kārtību.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>izstrādāt un iesniegt priekšlikumus Tieslietu padomei par tiesnešu profesionālo zināšanu pārbaudes saturu un kārtību, kā arī nepieciešamo dokumentu paraugiem.</div>\n<p class=\"lf-p\">Minēto pasākumu ieviešana samazinātu komercstrīdu risināšanai nepieciešamo dienu skaitu par 20% un Latvija varētu būtiski uzlabot savas pozīcijas Doing Business turpmākajos gados, kā arī pozitīvi tiktu uzlaboti iepriekš uzskaitītie GKI rādītāji.</p>\n<p class=\"lf-p\">1.01.11.2012.</p>\n<p class=\"lf-p\">2.01.07.2012.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>TA 2. TM 1. kārtībā izstrādāt un iesniegt Tieslietu padomei apstiprināšanai priekšlikumus par lietas slodzes rādītāju noteikšanas un lietu specializācijas kārtību.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>Noteiktā kārtībā izstrādāt un iesniegt priekšlikumus Tieslietu padomei par tiesnešu profesionālo zināšanu pārbaudes saturu un kārtību, kā arī nepieciešamo dokumentu paraugiem.</div>\n<p class=\"lf-p\">Priekšlikumu sagatavošana TM budžeta ietvaros 7.3. Komercstrīdu izskatīšanai nepieciešamo instanču (tiesu) skaita samazināšana Latvijas tiesas ir noslogotas, kas rada lietu uzkrājumu un ilgus lietu izskatīšanas termiņus. Ilgais laiks, kas uzņēmējiem jāgaida līdz tiesas spriedumam un strīda risinājumiem ietekmē biznesa attīstību un grauj Latvijas kā biznesam draudzīgas jurisdikcijas reputāciju.</p>\n<p class=\"lf-p\">Uzņēmumu vadītāju aptaujas rezultāti liecina, ka 15% no visiem Latvijas uzņēmējiem tiesu vara sagādā problēmas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pēc Doing Business 2012.gada datiem Latvijā 2012.gadā līgumsaistību izpilde aizņem 369 dienas un 27 procedūras. Lietuvā - 275 dienas un 30 procedūras, Igaunijā</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>425 dienas un 35 procedūras. Ja dienu skaits tiktu samazināts, Latvijas varētu būtiski uzlabot savas pozīcijas Doing Business 2013.gadam.</div>\n<p class=\"lf-p\">GKI mēra dažādus tiesu varas un tiesību aizsardzības parametrus kā daļu no valsts institūciju efektivitātes, piemēram, tiesu varas neatkarību (67.vieta), tiesību sistēmas efektivitāti strīdu risināšanā (104.vieta), tiesību sistēmas efektivitāti tiesību normu apstrīdēšanā (99.vieta), mazākuma akcionāru interešu aizsardzību (85.vieta) un ārvalstu investīciju aizsardzību (47.vieta). Arī GKI rādītāju tiktu ietekmēti pozitīvi, ja tiktu uzlabots komercstrīdu process.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>izstrādāt un iesniegt Tieslietu padomei priekšlikumu, paredzot, ka visu komercstrīdu risināšanai pirmā instance ir rajona (pilsētas) tiesa.</div>\n<p class=\"lf-p\">Minētā pasākuma ieviešana samazinātu komercstrīdu risināšanai nepieciešamo dienu skaitu par 20% un Latvija varētu būtiski uzlabot savas pozīcijas Doing Business turpmākajos gados, kā arī pozitīvi tiktu uzlaboti iepriekš uzskaitītie GKI rādītāji.</p>\n<p class=\"lf-p\">01.07.2012.</p>\n<p class=\"lf-p\">TM Noteiktā kārtībā izstrādāt un Iesniegt priekšlikumus Tieslietu padomei par komercstrīdu risināšanu, t.i., paredzot, ka visu strīdu risināšanai pirmā instance ir rajona (pilsētas) tiesa.</p>\n<p class=\"lf-p\">Priekšlikumu sagatavošana TM budžeta ietvaros 7.4. E-pakalpojumu nodrošināšana tiesvedības procesā (iekļauts Plāna 2011.gadam 7.1.pasākums) Valstij jāuzlabo informācijas pieejamība par tiesām. Aptauja rāda, ka 10% uzņēmēju meklējuši informāciju par tiesām, un 20% no šiem uzņēmējiem informācijas pieejamību uzskata par sliktu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Tiesu administrācija realizē Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālo projektu \"Tiesu modernizācija Latvijā\". Projekta ietvaros paredzēta Tiesu datu izplatīšanas sistēmas un Tiesu informatīvās sistēmas programmatūras papildinājumu izstrāde.</p>\n<p class=\"lf-p\">Līdz šim projekta \"Tiesu modernizācija Latvijā\" ietvaros vairāk uzmanības pievērsts plānotajai video un audio aparatūras uzstādīšanai Latvijas tiesu zālēs, bet projekta ietvaros paredzētas arī citas aktivitātes, kas ir ne mazāk nozīmīgas un ne mazāk būtiskas, nodrošinot sabiedrībai daudz saprotamāku komunikāciju ar tiesām un vienkāršāku informācijas ieguvi par katram iedzīvotājam, kurš saskaras ar tiesu sistēmu, interesējošiem jautājumiem</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>t.i., e-pakalpojumi, interneta izmantošana informācijas ieguvē, kā arī citi pakalpojumiem, kas sekmētu tiesu pieejamību.</div>\n<p class=\"lf-p\">Plānots, ka pēc projekta pilnīgas realizācijas tiesvedības procesos iesaistītajiem dalībniekiem nebūs personīgi jāierodas tiesā, lai iepazītos ar nolēmumiem savā lietā, jo tas būs izdarāms internetā - būs iespējams iegūt informāciju par visiem nolēmumiem konkrētajā lietā, bet ierasties tiesā vajadzēs vien tad, ja būs nepieciešams saņemt nolēmuma norakstu, lai to iesniegtu kādā iestādē.</p>\n<p class=\"lf-p\">Tāpat būs iespējams iepazīties arī ar tiesu praksi.</p>\n<p class=\"lf-p\">Viens no Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālā projekta \"Tiesu modernizācija Latvijā\" virzieniem ir arī vienotu dokumentu formu izstrāde. Vienotu paraugu pieejamība internetā nodrošinātu labās prakses paraugu pieteikumu sastādīšanā, kas ievērojami atvieglotu pieteikumu iesniedzējiem dokumentu sagatavošanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Tāpat viens no e-pakalpojumiem šajā jomā būtu arī iespēja elektroniski iesniegt tiesā noteiktus iesniegumu vai pieteikumu veidus, kas parakstīti ar drošu elektronisko parakstu.</p>\n<p class=\"lf-p\">E-pakalpojumu un moderno tehnoloģiju sniegto iespēju pilnvērtīga ieviešana sniegs tādas priekšrocības kā ātrāka saziņa ar tiesu iestādēm, ievērojama izmaksu samazināšana, tiesu pieejamības palielināšanās, daudz plašākas iespējas iepazīties ar tiesu praksi.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>turpināt īstenot projekta \"Tiesu modernizācija Latvijā\" īstenošanu, izveidojot Datu izplatīšanas sistēmu, kas nodrošinās fiziskām, juridiskām personām un valsts iestādēm elektronisku piekļuvi tiesu nolēmumiem, atkarībā no autorizācijas pakāpes piekļūt neanonimizētiem tiesu nolēmumiem un portālā esošajiem visiem anonimizētaiem nolēmumiem, dokumentu elektronisku iesniegšanu tiesā, tādējādi uzlabojot tiesvedības procesa efektivitāti, kā arī automātisku tiesas nolēmumu anonimitāti;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>turpināt īstenot projekta \"Tiesu modernizācija Latvijā\" un veikt tiesvedības procedūru pašizmaksu vērtējumus, uzlabojumus un izvērtēt tiesvedības procedūru efektivizāciju.</div>\n<p class=\"lf-p\">Minēto pasākumu ieviešana samazinās Doing Business komercstrīdu risināšanai nepieciešamo laiku par 69 dienām, un attiecīgi varētu nodrošināt Latvijas kāpumu līgumsaistību izpildes jomā par 3 vietām (no 17.vietas uz 14.vietu) un par 2 vietām (no 21.vietas uz 19.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2012.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Tāpat minētie pasākumi ietekmēs uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai.</p>\n<p class=\"lf-p\">30.06.2012.</p>\n<p class=\"lf-p\">TA 1. Īstenot projektu \"Tiesu modernizācija Latvijā\", izveidojot Datu izplatīšanas sistēmu, kas nodrošinās fiziskām, juridiskām personām un valsts iestādēm elektronisku piekļuvi tiesu nolēmumiem, atkarībā no autorizācijas pakāpes piekļūt neanonimizētiem tiesu nolēmumiem un portālā esošajiem visiem anonimizētaiem nolēmumiem, dokumentu elektronisku iesniegšanu tiesā, tādējādi uzlabojot tiesvedības procesa efektivitāti, kā arī automātisku tiesas nolēmumu anonimitāti.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>Īstenot projektu \"Tiesu modernizācija Latvijā\" un veikt tiesvedības procedūru pašizmaksu vērtējumus, uzlabojumus un izvērtēt tiesvedības procedūru efektivizāciju.</div>\n<p class=\"lf-p\">Rīcības virziens mērķa sasniegšanai 8. Darbinieku nodarbināšana 8.1. Elastdrošības principu stiprināšana darba tiesiskajās attiecībās Plāns 2011.gadam paredzēja izvērtēt normatīvo regulējumu un izstrādāt priekšlikumus elastdrošības principu stiprināšanai, līdzsvarojot darba devēju un darbinieku intereses. LM notiek darbs pie priekšlikumu apkopošanas un izvērtēšanas. Lai paātrinātu ar sociāliem partneriem saskaņoto priekšlikumu ieviešanu praksē, tiks izstrādāts likumprojekts \"Grozījumi Darba likumā\", neizstrādājot informatīvo ziņojumu. Līdz ar to pasākums tiek turpināts Plāna 2012.gadam ietvaros un attiecīgi precizēts - tas paredz izstrādāt grozījumus Darba likumā elastdrošības principu stiprināšanai darba tiesiskajās attiecībās, vienlaikus paredzot iekļaut ar sociālajiem partneriem saskaņotus grozījumus par darba līgumu uz noteiktu laiku slēgšanas iespējām un piemaksu izmaksu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>izstrādāt grozījumus Darba likumā, paredzot elastdrošības principu stiprināšanu darba tiesiskajās attiecībās.</div>\n<p class=\"lf-p\">Minētā pasākuma ieviešanas rezultātā iespējams izlīdzināt darbaspēka izmaksas Latvijā, salīdzinoši ar kaimiņvalstīm, kā arī uzlabot Latvijas rādītāju Doing Business indeksā 2012.gadam pie citiem nemainīgiem rādītājiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">01.06.2012.</p>\n<p class=\"lf-p\">LM Noteiktā kārtībā izstrādāt un iesniegt MK grozījumus Darba likumā, paredzot elastdrošības principu stiprināšanu darba tiesiskajās attiecībās.</p>\n<p class=\"lf-p\">Normatīvā akta sagatavošana LM budžeta ietvaros Rīcības virziens mērķa sasniegšanai 9. E-pakalpojumu attīstība 9.1. Projekta \"Automātiskās ziņojumu apmaiņas sistēmas pilnveidošana\" īstenošana (iekļauts Plāna 2011.gadam 10.1.pasākums) 27.10.2010. stājās spēkā MK noteikumi Nr.972 \"Noteikumi par kārtību, kā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu\", kuri turpmāks nosaka vienotu kārtību, atļaut valsts iestādēm nepieprasīt \"zilos zīmodziņus\" par maksas pakalpojumiem, valsts nodevām, kā arī nodokļu maksājumiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Projekta \"Automātiskās ziņojumu apmaiņas sistēmas pilnveidošana\" ietvaros paredzēts nodrošināt e-pakalpojuma \"Informācija par valsts budžetā veiktā maksājuma statusu\" ieviešanu, kas būtiski atvieglotu uzņēmēju administratīvo procedūru kārtošanu un samazinātu izdevumus, kā arī sniegtu caurskatāmību par uzņēmēju valsts budžetā veiktajiem maksājumiem, neapgrūtinot uzņēmējus ar izziņu kā apliecinājumu par veiktajiem maksas pakalpojumiem, valsts nodevām, kā arī nodokļu maksājumiem iesniegšanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">06.12.2011. ir pieņemti MK noteikumi Nr.938 \"Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.972 \"Noteikumi par kārtību, kā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu\"\", kuri nosaka jaunu sistēmas ieviešanas termiņu - 01.06.2012.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>nodrošināt e-pakalpojuma \"Informācija par valsts budžetā veiktā maksājuma statusu\" pieejamību ar 01.06.2012.</div>\n<p class=\"lf-p\">Minētais pasākums gan atvieglotu administratīvās procedūras un izmaksas uzņēmējam, gan pozitīvi ietekmētu uzņēmēju kopējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai.</p>\n<p class=\"lf-p\">01.06.2012.</p>\n<p class=\"lf-p\">FM, Valsts Kase Nodrošināt e-pakalpojuma \"Informācija par valsts budžetā veiktā maksājuma statusu\" pieejamību ar 01.06.2012.</p>\n<p class=\"lf-p\">9.2. E-pakalpojumu pieejamības veicināšana - vienotā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv sadaļas uzņēmējiem izveidošana (iekļauts Plāna 2011.gadam 10.2.pasākums) Projekta ietvaros ir jānodrošina uzņēmējiem vienas pieturas kontaktpunktu - vienotas vides informācijas pieprasījumiem par pakalpojumiem saistītiem ar uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu ieviešana.</p>\n<p class=\"lf-p\">Minēto pasākumu plānots īstenot projekta \"E-pakalpojumi un to infrastruktūras attīstība\" ietvaros. (3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/017) Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>nodrošināt uzņēmējiem vienas pieturas kontaktpunktu, kur vienuviet var saņemt detalizētu un precīzu informāciju par uzņēmējiem nepieciešamajām administratīvajām formalitātēm un iespējām elektroniski veikt nepieciešamās procedūras.</div>\n<p class=\"lf-p\">Minētais pasākums gan atvieglotu administratīvās procedūras un izmaksas uzņēmējam, gan pozitīvi ietekmētu uzņēmēju kopējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai.</p>\n<p class=\"lf-p\">30.06.2012.</p>\n<p class=\"lf-p\">VARAM, VRAA Nodrošināt uzņēmējiem vienas pieturas kontaktpunktu - vienotas vides informācijas pieprasījumiem par pakalpojumiem saistītiem ar uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu ieviešana (nodrošināt iespēju iedzīvotājiem un uzņēmējiem pieprasīt informāciju un konsultācijas ar uzņēmējdarbības veikšanu saistītos jautājumos portālā www.latvija.lv).</p>\n<p class=\"lf-p\">9.3. Vienas pieturas aģentūras principa ieviešanai nepieciešamo normatīvo aktu sagatavošana (iekļauts Plāna 2011.gadam 10.3.pasākums) Lai izveidotu virtuālās vienas pieturas aģentūras, portāla www.latvija.lv regulējumu un nodrošinātu vienas pieturas aģentūras principa valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanas atbalstam nepieciešamās informācijas ievades, aktualizācijas un apmaiņas kārtību Publisko pakalpojumu katalogā, nepieciešams izstrādāt attiecīgus normatīvo aktu projektus.</p>\n<p class=\"lf-p\">Atbilstoši MK 13.09.2011. rīkojuma Nr.446 \"Par Koncepciju par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā\" 5.punktam, VARAM uzdots sagatavot un līdz 01.10.2012. iesniegt noteiktā kārtībā MK normatīvo aktu projektus, nosakot regulējumu:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>portālam www.latvija.lv kā vienotajai valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanas vietnei elektroniskā vidē;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>publisko pakalpojumu reģistrācijas kārtībai un statusam, kā arī informācijas ievades, aktualizācijas un apmaiņas kārtībai Publisko pakalpojumu katalogā.</div>\n<p class=\"lf-p\">VARAM 2011.gada nogalē ir uzsākts situācijas apzināšanas process, problēmjomu un jautājumu apzināšana un ideju ģenerēšana pirms normatīvo aktu detalizēta satura sagatavošanas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>izstrādāt normatīvo aktu projektus, nosakot virtuālās vienas pieturas aģentūras, portāla www.latvija.lv regulējumu, vienas pieturas aģentūras principa valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanas atbalstam nepieciešamās informācijas ievades, aktualizācijas un apmaiņas kārtību Publisko pakalpojumu katalogā.</div>\n<p class=\"lf-p\">Minētais pasākums gan atvieglotu administratīvās procedūras un izmaksas uzņēmējam, gan pozitīvi ietekmētu uzņēmēju kopējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai 01.10.2012.</p>\n<p class=\"lf-p\">VARAM sadarbībā ar attiecīgajām par nozari atbildīgajām ministrijām Noteiktā kārtībā izstrādāt un iesniegt MK normatīvo aktu projektus, nosakot virtuālās vienas pieturas aģentūras portāla www.latvija.lv regulējumu, vienas pieturas aģentūras principa valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanas atbalstam nepieciešamās informācijas ievades, aktualizācijas un apmaiņas kārtību Publisko pakalpojumu katalogā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Normatīvo aktu sagatavošana atbildīgo nozaru ministriju budžeta ietvaros 9.4. Ceļa kartes uzņēmējiem Doing Business noteiktos uzņēmējdarbības procesos (iekļauts Plāna 2011.gadam 10.5.pasākums) Lai atvieglotu uzņēmējiem pārskatīt attiecīgās uzņēmējdarbības jomas noteiktā regulējuma specifiku un izrietošās prasības, nodrošinot to caurskatāmību un paredzamību, un ņemot vērā arī Doing Business vērtē galvenos uzņēmējdarbības procesus, nepieciešams aprakstīt uzņēmējiem tipiskos darbību scenārijus, atbilstoši Doing Business metodoloģijai, un sagatavot pamācības par iespējam nepieciešamās procedūras veikt elektroniski.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ir jānodrošina uzņēmējiem ne tikai atsevišķu pakalpojumu aprakstus, bet arī jāsniedz detalizētus un visaptverošus uzņēmējam nepieciešamus darbības situācijas aprakstus par dažādiem uzņēmējdarbības procesiem, aptverot dažādu iestāžu pakalpojumus, tādējādi sniedzot uzņēmējam saprotamā veidā un vienkopus nepieciešamu informāciju par administratīvajām formalitātēm attiecīgajā uzņēmējdarbības posmā, neatkarīgi no atbildīgās institūcijas par pakalpojuma sniegšanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pēc uzņēmējdarbības vairāku dzīves situāciju izpētes un regulējošo normatīvo aktu izvērtējuma par iespēju nokārtot elektroniski attiecīgās procedūras/publiskos pakalpojumus tika sagatavotas un publicētas portālā www.latvija.lv un interneta vietnē www.solipasolim.lv jaunas e-pamācības. Nepieciešams turpināt jaunu e pamācību sagatavošanu būvniecības, iepirkumu procedūru, maksātnespējas jomās.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>aprakstīt uzņēmējiem tipiskos darbību scenārijus, ņemot vērā arī Doing Business noteiktos uzņēmējdarbības procesus un situācijas, un turpināt sagatavot pamācības par iespējam nepieciešamās procedūras veikt elektroniski būvniecības, iepirkumu procedūru, maksātnespējas jomās;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>publicēt uzņēmējdarbības situāciju aprakstus vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv.</div>\n<p class=\"lf-p\">Minētie pasākumi gan atvieglotu administratīvās procedūras un izmaksas uzņēmējam, gan pozitīvi ietekmētu uzņēmēju kopējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai.</p>\n<p class=\"lf-p\">1.30.04.2012.</p>\n<p class=\"lf-p\">2.15.05.2012.</p>\n<p class=\"lf-p\">VARAM sadarbībā ar EM un visām atbildīgajām ministrijām un iestādēm 1. Aprakstīt uzņēmējiem tipiskos darbību scenārijus, ņemot vērā arī Doing Business noteiktos uzņēmējdarbības procesus un situācijas, un turpināt sagatavot pamācības par iespējam nepieciešamās procedūras veikt elektroniski:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>būvniecības,</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>iepirkumu procedūru,</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>maksātnespējas jomās.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>Publicēt uzņēmējdarbības situāciju aprakstus vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv.</div>\n<p class=\"lf-p\">9.5. Priekšrocību noteikšana, izmantojot elektroniskos pakalpojumus Šobrīd valsts pārvaldes iestādēs tiek nodrošināta pakalpojumu sniegšana un saņemšana elektroniski - kas attiecīgi veicina uzņēmēju (klientu) kvalitatīvāku apkalpošanu, to laika un izmaksu samazinājumu. Lai veicinātu elektronisko pakalpojumu izmantošanu praksē, nepieciešams noteikt, ka par pakalpojumu pieprasīšanu/ saņemšanu elektroniskā formā tiek paredzēta zemāka maksa un/vai ātrāka procedūra.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepieciešams:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>izstrādāt grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, kas paredz samazinātu nodevu un/vai pakalpojuma sniegšanas laiku uz uzņēmējiem orientētu pakalpojumu sniegšanai, ja tiek izmantota pakalpojuma elektroniska pieteikšana/ saņemšana;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>apkopot 1.punktā minēto informāciju, izstrādāt un iesniegt MK informatīvo ziņojumu par ieviešanas progresu, iekļaujot informāciju par uzņēmēju priekšrocībām izmantojot elektroniskos pakalpojumus.</div>\n<p class=\"lf-p\">Minētais pasākums gan atvieglotu administratīvās procedūras un izmaksas uzņēmējam, gan pozitīvi ietekmētu uzņēmēju kopējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai.</p>\n<p class=\"lf-p\">1.30.10.2012.</p>\n<p class=\"lf-p\">2.31.12.2012.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>VARAM, visas ministrijas 2. VARAM 1. Noteiktā kārtībā izstrādāt un iesniegt MK grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, kas paredz samazinātu nodevu vai pakalpojuma sniegšanas laiku uz uzņēmējiem orientētu pakalpojumu sniegšanai, ja tiek izmantota pakalpojuma elektroniska pieteikšana/ saņemšana.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>Noteiktā kārtā apkopot 1.punktā minēto informāciju, izstrādāt un iesniegt MK informatīvo ziņojumu par ieviešanas progresu, iekļaujot informāciju par uzņēmēju priekšrocībām izmantojot elektroniskos pakalpojumus.</div>\n<p class=\"lf-p\">Ekonomikas ministrs D.Pavļuts</p></div>", "next": 0}