2 4 3 2 11 1 72 Statistikas datu avots: Tiesu informatīvā sistēma Secināms, ka 2014.gadā (no kopējā lietu skaita, kuras rezultējušās ar spriedumu (t.i. 9869 lietas)) advokāts kā puses pārstāvis piedalījies 345 lietās (jeb 3,5 % lietās), no kurām 59 lietā advokāts ir bijis abās pusēs un 286 lietās advokāts ir bijis kā pārstāvis vienai no pusēm. Lietās, kurās advokāts ir bijis kā pārstāvis vienai no pusēm, 75% gadījumos pusei ir panācis vismaz daļēji labvēlīgu rezultātu. Advokāts 174 lietās piedalījies pret fizisko personu kā pusi un 112 lietās pret juridisko personu kā pusi.
\nRezumējot atlasītos rezultātus, var secināt, ka kopumā advokāta dalība lietās variē no 3,5% līdz 8%, ko nevar uzskatīt par augstu intensitāti, bet ir jāņem vērā, ka liels lietu skaits ir maza apmēra prasības, kurās advokāts parasti neīsteno kādai no pusēm pārstāvību un reģionos tiesvedības procesos advokātu sniegtie pakalpojumi netiek izmantoti intensīvi, kas būtiski ietekmē kopējo advokātu procentuālo dalību lietās. Tomēr lietās, kurās ir bijusi advokāta iesaiste - pusēm 75% - 76% gadījumu ir sasniegts vismaz daļēji labvēlīgs rezultāts.
\nSecinājumu attiecībā uz jurista kā pilnvarotā pārstāvja (un, kas neatrodas darba tiesiskajās/civildienesta attiecībās ar juridisko personu) dalību lietās intensitāti un sasniegtajiem rezultātiem - nav iespējams izdarīt. Šādu datu atlase Tiesu informācijas sistēmā nav iespējama, jo spriedumos tādā detalizācijas pakāpē informācija netiek atspoguļota (proti, nav iespējams nošķirt gadījumus, kad pārstāvību kā pilnvarotā persona īsteno jurists, cita fiziska persona vai, piemēram, juridisko personu darbinieki un kāda ir šo personu juridiskā izglītība un vai tāda maz ir). Arīdzan gadījumā, ja lieta tiktu apstrādāta manuāli - šādu datu ieguve nebūs iespējama, jo šāda informācija šādā detalizācijas pakāpē arī lietas materiālos nefigurē.
\nVI. NORMATĪVO AKTU UZSKAITĪJUMS, KUROS VEICAMI GROZĪJUMI Neatkarīgi no tā, kurš no advokātu procesa izstrādātajiem variantiem (izņemot 5.variantu) tiks ieviests, visos gadījumos (atbilstoši attiecīgā varianta saturam) būs nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus šādos nacionālajos normatīvajos aktos:
\nTiesu informācijas sistēmas pilnveidošana saistīta ar papildu finanšu līdzekļu nepieciešamību.
\nVII. IETEKME UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETU 2., 2.A, 4. un 5. izstrādātā advokātu procesa varianta ieviešana nevarētu radīt ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem gadījumos, kad valsts vai pašvaldību iestādes īsteno pārstāvību civilprocesā, jo konceptuālais ziņojums saglabā iespēju publisko tiesību juridiskām personām, kad tās darbojas privāttiesību jomā, iespēju pārstāvēt sevi civilprocesā ar to amatpersonu, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, kā arī to darbinieku (juristu), kuri atrodas darba tiesiskajās vai civildienesta attiecībās, starpniecību. 1. un 3. izstrādātā advokātu procesa varianta ieviešana var radīt ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, jo valsts un pašvaldību iestādēm būtu jāapmaksā advokāta pakalpojumi saistībā ar tiesvedības dokumentu sagatavošanu.
\nTāpat jebkura izstrādātā advokātu procesa varianta ieviešana (5.variantu) ir saistāma ar papildu līdzekļiem no valsts budžeta valsts garantētās juridiskās palīdzības nodrošināšanai un izmaksām, kas nepieciešamas Tiesu informācijas sistēmas pilnveidei. Attiecībā uz papildus finanšu līdzekļu nepieciešamību Juridiskās palīdzības administrācijai, kas saistīts ar jaunu štata vietu izveidi, jānorāda, ka, paplašinot to personu loku, kuras būs tiesīgas pretendēt uz valsts līdzmaksājumiem juridiskās palīdzības apmaksai, Juridiskās palīdzības administrācijai tiek noteiktas arī jaunas funkcijas. Šobrīd, lai pretendētu uz valsts apmaksātu juridisko palīdzību, personai ir jāiesniedz maznodrošinātās personas statusu apliecinošs dokuments. Savukārt paredzot, ka uz valsts atbalstu var pretendēt arī personas, kas atrodas \"riska grupā\", pieaugs pārbaudāmo materiālu apjoms, jo būs nepieciešams pieprasīt informāciju par personas ienākumiem, apgādājamo skaitu un citas ziņas, lai izvērtētu un konstatētu personas atbilstību izvirzītajiem kritērijiem. Līdz ar to, pieaugot gan personu lokam, kas varēs pretendēt uz pilnīgu vai daļēju valsts apmaksātu juridisko palīdzību, pieaugs arī Juridiskās palīdzības administrācijas darba apjoms, kas ir par pamatu nepieciešamībai, ieviešot advokātu procesu, paredzēt finansējumu arī papildus štata vietām.
\nI Ieviešot 1. vai 2.variantu68, Juridiskās palīdzības administrācijai būs nepieciešami papildus finanšu līdzekļi69, kas sastāv no:
\n1.1. papildus finansējuma divām štata vietām (t.i. juriskonsults - 21. saime, IIIB līmenis, 10. mēnešalgu grupa, 3.kategorija - 1174 euro), kas sastāda atlīdzības summu 38305 euro apmērā (atalgojums: (1174 euro bruto alga + 117.40 vispārējā piemaksa 10%) x 2 darbinieki x 12 mēn. = 30994 euro, VSAOI (23.59%): 30994 euro x 0.2359= 7311euro).
\n1.2. nepieciešams papildus finansējums kārtējo izdevumu segšanai:1488 euro apmērā (pasta, telefona un citiem sakaru pakalpojumu izdevumu segšanai, tas ir, 80 euro/mēn. x 12 mēn.= 960 euro, kancelejas preces 22 euro/mēn. x 12 mēn.= 264 euro, telpu uzturēšanas izdevumi: 14 euro/mēn. x 12 mēn = 168 euro, kārtējā remonta un uzturēšanas izdevumi: 8 euro/mēn. x 12 mēn.=96 euro).
\n2.1. papildus finansējuma divu darba vietu iekārtošanas izmaksu segšanai: 2350 euro apmērā (biroja galds, krēsls:
\n2 x (200 euro +150 euro) = 700 euro, dators:
\n2 x 600 euro=1200 euro, monitors, nepārtrauktās barošanas bloks (UPS): 2 x (140 euro + 60 euro) = 400 euro, kancelejas preces: 2 x 25 euro = 50 euro).
\n2.2. informācijas sistēmu savstarpējo saslēgumu nodrošināšanai datu tiešsaistes saņemšanai ienākumu izvērtēšanai (VID, CSDD, VSAA, UR, zemesgrāmatu reģistrs) provizoriski ap 50 000 euro.
\nKopējie izdevumi Juridiskās palīdzības administrācijai šajā pozīcijā sastāda 2019.gadā 92 143 euro apmērā un 2020.gadā un turpmākajos gados 39 793 euro apmērā.
\n3.1. par pirmajā instancē sniegtajiem advokātu pakalpojumiem 24060.40 euro (konsultācija = 3 h x 19.21 euro/h x 122 (personu skaits) x 75%=5273.15 euro, prasības pieteikums = 1 dok. x 32.01 euro x 122 (personu skaits) x 75% = 2928.92 euro, dokumentu papildinājums = 1 dok.x 25.61 euro x 122 (personu skaits) x 75%=2343.32 euro, pārstāvība tiesas sēdē = 3 h x 28.46 euro/h x 122 (personu skaits) x 75%=7812.27 euro, iepazīšanās ar lietas sējumiem = 2 sējumi x 19.21 euro x 122 (personu skaits) x 75%=3515.43 euro, atlīdzināmie izdevumi (10%) 2187.31 euro ).
\n3.2. par apelācijas instancē sniegtajiem advokātu pakalpojumiem 6442.53 euro (konsultācija= 1 h x 19.21 euro/h x 4971 (personu skaits) x 75%=705.97 euro, apelācijas sūdzība = 1 dok. x 38.42 euro x 49 (personu skaits) x 75%=1411.94 euro, dokumentu papildinājums= 1 dok. x 25.61 euro x 49 (personu skaits) x 75%=941.17 euro, pārstāvība tiesas sēdē= 2 h x 28.46 euro/h x 49 (personu skaits) x 75%=2091.81 euro, iepazīšanās ar lietas sējumiem = 1 sējums x 19.21 euro x 49 (personu skaits) x 75%=705.97 euro, atlīdzināmie izdevumi (10%) 585.67 euro).
\n3.3. par kasācijas instancē sniegtajiem advokātu pakalpojumiem 1743.26 euro (kasācijas instance konsultācija= 1 h x 19.21 euro/h x 1572 (personu skaits) x 75%=216.11 euro, kasācijas sūdzība = 1 dok. x 45.53 euro x 15 (personu skaits)x 75%=512.21 euro, pārstāvība tiesas sēdē = 2 h x 28.46 euro/h x 15 (personu skaits) x 75%=640.35 euro, iepazīšanās ar lietas sējumiem = 1 sējums x 19.21 euro x 15 (personu skaits) x 75%=216.11 euro, atlīdzināmie izdevumi (10%) 158.48 euro).
\nKopējie izdevumi Juridiskās palīdzības administrācijai šajās pozīcijās (par visām tiesu instancēm) sastāda 2019.gadā un turpmākajos gados 32 246 euro apmērā.
\nII Ieviešot 2.A variantu, Juridiskās palīdzības administrācijai būs nepieciešami papildus finanšu līdzekļi, kas sastāv no:
\n1.1. papildus finansējums vienai amata vietai (t.i. juriskonsults - 21. saime, IIIB līmenis, 10. mēnešalgu grupa, 3.kategorija - 1287 euro73), kas sastāda atlīdzības summu 20996 euro apmērā (atalgojums: (1287 euro bruto alga + 128.70 vispārējā piemaksa 10%) x 12 mēn. = 16988 euro, VSAOI (23.59%): 16988 euro x 0.2359= 4008 euro).
\nJuridiskās palīdzības administrācijai papildus nepieciešamā amata vieta tiks nodrošināta Tieslietu ministrijas resora ietvaros, nepalielinot kopējo resora amata vietu skaitu.
\n1.2. nepieciešams papildus finansējums kārtējo izdevumu segšanai: 744 euro apmērā (pasta, telefona un citiem sakaru pakalpojumu izdevumu segšanai, tas ir, 40 euro/mēn. x 12 mēn.= 480 euro, kancelejas preces 11 euro/mēn. x 12 mēn.= 132 euro, telpu uzturēšanas izdevumi: 7 euro/mēn. x 12 mēn = 84 euro, kārtējā remonta un uzturēšanas izdevumi: 4 euro/mēn. x 12 mēn.= 48 euro).
\n2.1. papildus finansējums darba vietas iekārtošanas izmaksu segšanai: 1175 euro apmērā (biroja galds, krēsls: 200 euro +150 euro = 350 euro, dators: 600 euro, monitors, nepārtrauktās barošanas bloks (UPS): 140 euro + 60 euro = 200 euro, kancelejas preces: 25 euro.
\n2.2. informācijas sistēmu savstarpējo saslēgumu nodrošināšanai datu tiešsaistes saņemšanai ienākumu izvērtēšanai (VID, CSDD, VSAA, UR, zemesgrāmatu reģistrs) provizoriski ap 50 000 euro.
\nKopējie izdevumi Juridiskās palīdzības administrācijai šajā pozīcijā sastāda 2019.gadā 72 915 euro apmērā un 2020.gadā un turpmākajos gados 21 740 euro apmērā.
\n3.1. par pirmajā instancē sniegtajiem advokātu pakalpojumiem 12375.00 euro
\n3.2. par apelācijas instancē sniegtajiem advokātu pakalpojumiem 3366.00 euro
\n3.3. par kasācijas instancē sniegtajiem advokātu pakalpojumiem 895.13 euro
\nKopējie izdevumi Juridiskās palīdzības administrācijai šajās pozīcijās (par visām tiesu instancēm) sastāda 2019.gadā un turpmākajos gados 16 636 euro apmērā.
\nŅemot vērā to, ka 2.A varianta ieviešanas gadījumā finansiālā ietekme nav tik liela, Juridiskās palīdzības administrācija to spēs nodrošināt šim mērķim piešķirto līdzekļu ietvaros, un papildus valsts budžeta līdzekļi juridiskās palīdzības nodrošināšanai ar līdzmaksājumiem saistītajiem izdevumiem nav nepieciešami.
\nIII Ieviešot 3.vai 4. variantu78, Juridiskās palīdzības administrācijai būs nepieciešami papildus finanšu līdzekļi79, kas sastāv no:
\n1.1. papildus finansējuma trīs štata vietām (juriskonsults - 21. saime, IIIB līmenis, 10. mēnešalgu grupa, 3.kategorija - 1 174 euro), kas sastāda atlīdzības summu: 57 457 euro apmērā (atalgojums (1 174 euro bruto alga + 117.40 vispārējā piemaksa 10%) x 3 darbinieki x 12 mēn.= 46 490 euro. VSAOI (23.59%): 46 490 euro x 0.2359= 10 967 euro).
\n1.2. papildus finansējums kārtējo izdevumu segšanai: 2 232 euro apmērā (pasta, telefona un citi sakaru pakalpojumi: 120 euro/mēn. x 12 mēn.=1 440 euro, kancelejas preces: 33 euro/mēn. x 12 mēn.=396 euro, telpu uzturēšanas izdevumi: 21 euro/mēn. x 12 mēn=252 euro, kārtējā remonta un uzturēšanas izdevumi:12 euro/mēn. x 12 mēn.= 144 euro).
\n2.1. nepieciešams papildus finansējuma vienreizējās trīs darba vietu iekārtošanas izmaksu segšanai: 3 525 euro apmērā (biroja galds, krēsls: 3 x (200 euro +150 euro) = 1 050 euro, dators: 3 x 600 euro = 1 800 euro, monitors, nepārtrauktās barošanas bloks (UPS):3 x (140 euro + 60 euro) = 600 euro, kancelejas preces: 3 x 25 euro = 75 euro).
\n2.2. informācijas sistēmu savstarpējo saslēgumu nodrošināšanai datu tiešsaistes saņemšanai ienākumu izvērtēšanai (VID, CSDD, VSAA, UR, zemesgrāmatu reģistrs) provizoriski ap 50 000 euro.
\nKopējie izdevumi Juridiskās palīdzības administrācijai šajās pozīcijās sastāda 2019.gadā 113 214 euro apmērā un 2020.gadā un turpmākajos gados 59 689 euro apmērā.
\n3.1. par apelācijas instancē sniegtajiem advokātu pakalpojumiem 49784.43 euro (konsultācija = 3 h x 19.21 euro/h x 228 (personu skaits) x 75% = 9854.73 euro, apelācijas sūdzība = 1 dok. x 38.42 euro x 228 (personu skaits) x 75% = 6569.82 euro, dokumentu papildinājums = 1 dok. x 25.61 euro x 228 (personu skaits) x 75% = 4379.31 euro, pārstāvība tiesas sēdē = 3 h x 28.46 euro/h x 228 (personu skaits) x 75% = 14599.98 euro, iepazīšanās ar lietas sējumiem = 3 sējumi x 19.21 euro x 228 (personu skaits) x 75% = 9854.73 euro, atlīdzināmie izdevumi (10%) 4525.86 euro).
\n3.2. par kasācijas instancē sniegtajiem advokātu pakalpojumiem 8980.49 euro (konsultācija = 2 h x 19.21 euro/h x 6881 (personu skaits) x 75% = 1959.42 euro, kasācijas sūdzība = 1 dok. x 45.53 euro x 68 (personu skaits) x 75% = 2322.03 euro, pārstāvība tiesas sēdē = 2 h x 28.46 euro/h x 68 (personu skaits) x 75% = 2902.92 euro, iepazīšanās ar lietas sējumiem = 1 sējums x 19.21 euro x 68 (personu skaits) x 75% = 979.71 euro, atlīdzināmie izdevumi (10%) 816.41 euro).
\nKopējie izdevumi Juridiskās palīdzības administrācijai šajā pozīcijā (par visām tiesu instancēm) sastāda 2019.gadā un turpmākajos gados 58 765 euro apmērā.
\nIV Ņemot vērā, ka izstrādātie varianti ietver izvērtējuma veikšanu, kura nodrošināšanai Tiesu informatīvās sistēmā nepieciešams veikt papildinājumu izstrādi (statistikas datu uzskaitei par advokātu dalību tiesvedības procesos) - Tiesu administrācijai nepieciešami papildus finanšu līdzekļi:
\n2.1. datu ievades; lietu kategoriju; nozīmēto un atlikto tiesas sēžu datu ievades lauku papildinājumiem, klasifikatora un statistikas metodiku izstrādei, kā arī jaunas statistikas sadaļas un pārskatu izstrādei.
\n2.2. programmēšanas darbiem.
\nPieņemot, ka (155 vidējā speciālista stundas likme x 97 stundas) + 21% (PVN) = Kopējie izdevumi Tiesu administrācijai šajā pozīcijā sastāda 2019.gadā 18 193 euro apmērā.
\nRezumējot iepriekš minēto norādāms, lai sekmīgi ieviestu advokātu procesa 1.vai 2.variantu, nepieciešami papildus finanšu līdzekļi 142 582 euro apmērā. Lai sekmīgi ieviestu advokātu procesa 2.A variantu, nepieciešami papildus finanšu līdzekļi 91 108 euro apmērā. Savukārt, lai sekmīgi ieviestu advokāta procesa 3.vai 4.variantu, nepieciešami papildus finanšu līdzekļi 190 172 euro apmērā.
\nIeviešot 1. vai 2.variantu, salīdzinājumā ar 3. vai 4.variantu, tiek ietaupīti valsts budžeta līdzekļi 47 590 euro apmērā 2019.gadā un 46 415 euro 2020.gadā un turpmākajos gados.
\nSavukārt, ieviešot 2.A variantu, salīdzinājumā ar 1. vai 2.variantu, tiek ietaupīti valsts budžeta līdzekļi 51 474 euro apmērā 2019.gadā un 50 299 euro apmērā 2020.gadā un turpmākajos gados, bet salīdzinājumā ar 3. vai 4.variantu, tiek ietaupīti valsts budžeta līdzekļi 99 064apmērā 2019.gadā un 96 714 euro apmērā 2020.gadā un turpmākajos gados.
\nValsts budžeta līdzekļu ietaupījums, ieviešot 2.A variantu pamatojams ar to, ka 2.A variants aptver mazāku civillietu kategoriju skaitu, kurās paredzēts nodrošināt valsts līdzmaksājumus juridiskās palīdzības izdevumu segšanai personām, kurām nav piešķirts maznodrošinātā statuss, bet kuras atbilst \"riska grupas\" kritērijiem. Ņemot vērā minēto, Juridiskās palīdzības administrācija ar līdzmaksājumiem saistītās izmaksas spēs nodrošināt tai šim mērķim piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros, nepieprasot papildus valsts budžeta līdzekļus.
\nVIII. IETEKME UZ KONKURENCI Jebkura izstrādātā advokātu procesa varianta ieviešana (izņemot 5.variantu) var radīt ietekmi uz konkurenci juridisko pakalpojumu tirgū, tādēļ šīs sadaļas mērķis ir analizēt šādas ietekmes būtiskumu un to, vai tā ir attaisnojama.
\nJākonstatē, ka Satversmes tiesa lietā Nr.2013-4-01 jau ir analizējusi, kādēļ ir pieļaujama atšķirīga attieksme civilprocesā attiecībā uz kvalificētas juridiskās palīdzības sniegšanu, ko īsteno advokāts, no vienas puses, un ko īsteno jurists vai cits pārstāvis, kas nav advokāts, no otras puses. Galvenie Satversmes tiesas argumenti, kādēļ pieļaujama atšķirīga attieksme, ir balstīti uz to, ka: 1) jebkurai personai, kas atbilst Advokatūras likuma prasībām un nokārtojusi eksāmenu, ir iespēja kļūt par advokātu (nav skaita ierobežojuma); 2) ir nostiprināta advokātu profesionālā atbildība par savu darbību; 3) ir nostiprināta advokātu disciplināratbildība; 4) ir izveidots mehānisms advokātu ētikas prasību uzraudzībai; 5) ir izveidoti mehānismi advokātu kvalifikācijas celšanai; 6) advokāts ir reglamentētā profesija, ko saista gan Latvijas, gan starptautiskās normas.82 Šajā pašā lietā Satversmes tiesa arī secināja, ka tiesas pieejamība būtībā tiek nodrošināta, ja personai ir pietiekami plašas iespējas izvēlēties juridiskās palīdzības sniedzēju no advokātu vidus un ja valsts ir izveidojusi tādu regulējumu, kas gadījumā, kad lieta izšķirta personai par labu, paredz ar šo palīdzību saistīto izdevumu atlīdzināšanu saprātīgā apmērā83. Jāatzīmē, ka, kā jau iepriekš minēts, šobrīd arī notiek paralēls darbs pie grozījumu izstrādes normatīvajos aktos saistībā ar advokatūras institūta pilnveidi, kas uzlabos advokatūras institūtu, piemēram, nostiprinās advokātu un advokātu palīgu profesionālā atbildības par savu darbību pienākumu, kvalifikācijas celšanas pienākumu, bet, jāatzīmē, vienlaikus nesamazinot juristu brīvu pieeju advokatūras eksāmenam (skat. konceptuālā ziņojuma 3.2.punktu).
\nLai analizētu, vai ir pamatotas bažas, ka ar tiesvedību saistīto juridisko pakalpojumu tirgus daļēja noslēgšana par labu zvērinātiem advokātiem šajā konceptuālajā ziņojumā izstrādāto advokātu procesa varianta ieviešanas rezultātā novedīs pie iespējas palielināt cenu un pazemināt pakalpojuma kvalitāti, ir jāaplūko pašreizējie dati. Šobrīd saskaņā ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sniegto informāciju Latvijā ir 1251 zvērināts advokāts un 104 zvērinātu advokātu palīgi. Latvijā pēdējos gados tiesnešu skaits vispārējās jurisdikcijas tiesās ir salīdzinoši nemainīgs - šobrīd 115 tiesneši strādā apgabaltiesās, 16 tiesneši Augstākās tiesas Civillietu departamentā un 8 tiesneši Augstākās tiesas Krimināllietu departamentā un 281 tiesnesis pirmās instances tiesās. No minētiem skaitļiem secināms, ka jau šobrīd advokātu skaits būtiski pārsniedz tiesnešu skaitu, kas nepieciešams lietu izskatīšanai vispārējās jurisdikcijas tiesās (salīdzinoši 1251 advokāts un 104 advokātu palīgs iepretim 420 tiesnešiem). Jāatzīst, ka šie skaitļi sniedz tikai vispārīgu priekšstatu, jo, piemēram, jautājums par kasācijas tiesvedības ierosināšanu Augstākajā tiesā tiek izlemts rīcības sēdē - tiesnešu kolēģijā triju tiesnešu sastāvā, lietu apelācijas un kasācijas instancē izskata trīs tiesneši, izņemot likumā noteiktus gadījumus, kad lietu kasācijas instancē izskata septiņu tiesnešu sastāvā. Pretēji kriminālprocesā savukārt pastāv advokātu iesaiste arī pirmstiesas kriminālprocesa stadijās.
\nTomēr iepriekš šajā konceptuālajā ziņojumā jau secināts (skat 5.7.punktu), ka kopumā advokāta dalība civillietās variē no 3,5% līdz 8% no visām civillietām, ko nevar uzskatīt par augstu intensitāti, bet ir jāņem vērā, ka liels lietu skaits ir maza apmēra prasības, kurās advokāts parasti neīsteno kādai no pusēm pārstāvību un reģionos tiesvedības procesos advokātu sniegtie pakalpojumi netiek izmantoti intensīvi, kas būtiski ietekmē kopējo advokātu procentuālo dalību lietās. Ieviešot kādu no šajā konceptuālajā ziņojumā aprakstītajiem advokātu procesa variantiem, visticamāk nav paredzama advokātu dalības lietās intensitātes paaugstināšanās advokātu procesam nepakļautās lietu kategorijās.
\nTāpat no šajā konceptuālajā ziņojumā iekļautajiem aprēķiniem ir redzams, ka šī konceptuālā ziņojuma piedāvātie advokātu procesa varianti neskar lielu civillietu skaitu - 1.un 2.variantā advokātu procesam tiktu pakļautas apmēram 544 civillietas gadā, 2.A variantā - apmēram 296 lietas gadā, bet 3. un 4. variantā - 3132 lietas gadā. Tādējādi jāsecina, ka advokātu procesam tiek piedāvāts pakļaut ļoti niecīgu lietu īpatsvaru, ņemot vērā, ka pēdējos gados pirmās instances tiesā tiek vidēji saņemts 43 000 lietu (skat.1.pielikumu) - tas ir, advokātu procesam tiek piedāvāts pakļaut 1,27% lietu no visām pirmās instances tiesā ienākošām lietām 1. un 2. advokātu procesa variantā, 0,69 % 2.A variantā un 7,28% lietu 3. un 4. variantā. Tāpat jāņem vērā, ka visticamāk nevienā no piedāvātajiem variantiem puses lietā nepārstāvēs vienīgi advokāti, jo 1. un 3.variantā, lai arī dokumentu sagatavošana uzticēta tikai advokātam, pārstāvību tiesas sēdē puse īstenos pēc izvēles \"pati\" vai ar advokāta starpniecību.
\nSavukārt 2., 2.A un 4.variantā puse \"pati\" varēs sagatavot gan dokumentus, gan pārstāvēt sevi tiesā. Saskaņā ar šo konceptuālo ziņojumu ar jēdzienu puse \"pati\" saglabājot juridiskajām personām iespējas, ka tās pārstāv arī šīs juridiskās personas darbinieki (juristiem), kuri atrodas darba tiesiskajās vai civildienesta attiecībās ar attiecīgo juridisko personu, paredzams, ka juridiskās personas vairums gadījumu, tāpat kā līdz šim, turpinās pārstāvēt to darbinieki (juristi) un šajā konceptuālajā ziņojumā piedāvātajos variantos aptverto lietu skaits, kuros tiks izmantoti advokātu pakalpojumi, visticamāk būs ievērojami mazāks, jo īpaši ja lietā ir strīds, kur puse ir juridiskā persona.
\nNo šiem skaitļiem un no tā, ka jebkurai personai, kas atbilst Advokatūras likuma prasībām un nokārtojusi eksāmenu, ir iespēja kļūt par zvērinātu advokātu (nav skaita ierobežojuma) var secināt, ka būtiska konkurence turpinās pastāvēt gan pašu advokātu starpā, gan advokātu un citu juridisko pakalpojumu sniedzēju starpā.
\nUz to, ka pastāv konkurence pašu advokātu starpā, norāda arī šī konceptuālā ziņojuma 3.pielikumā pievienotie advokātu sniegto pakalpojumu izcenojumi, kas variē ļoti plašā amplitūdā. Ir jākonstatē, ka valsts nav iejaukusies advokātu sniegto pakalpojumu tirgū, nosakot advokātu sniegto pakalpojumu cenas (takses), un līdz ar to nav negatīvi ietekmējusi konkurenci advokātu starpā šajā aspektā.
\nIzvērtējot ietekmi uz konkurenci, vēl viens no aspektiem, kas būtu jāanalizē, ir, vai pastāv alternatīvi risinājumi šai zināmā mērā, lai arī ierobežotā apjomā, ekskluzīvu tiesību piešķiršanai advokātiem konceptuālajā ziņojumā aprakstītajos advokāta procesa variantos. Ir jāmin, ka šobrīd likumdevējs un politikas plānotāji vienlaikus strādā arī pie grozījumu projektiem normatīvajos aktos, kas paredz iesviest valsts vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, kā rezultātā visām augstākās izglītības iestādēm nākotnē, paredzams, tiks izvirzītas vienotas prasības jurista profesionālās kvalifikācijas piešķiršanai, kas, paredzams, pozitīvi ietekmēs juristu kvalifikāciju. Tomēr šī iniciatīva neatstās ietekmi ne uz pienākumu celt profesionālo kvalifikāciju, ne diciplināruzraudzības mehānismu, ne uz citiem advokatūras institūtam raksturīgiem pienākumiem. Jākonstatē, ka arī Satversmes tiesa lietā Nr.2013-04-01 ir nedaudz arī pieskārusies iespējamiem alternatīviem risinājumiem iepretim zināmai advokātu ekskluzivitātes paredzēšanai civilprocesā.
\nSatversmes tiesa atzina, ka, izveidojot advokatūrai paralēlu sistēmu, kas paredzētu juridiskās palīdzības sniedzēju reģistrāciju valsts reģistrā, kā arī minimālās šādām personām izvirzāmās prasības, piemēram, attiecībā uz juridiskās izglītības līmeni, pati par sevi neizslēgtu atšķirīgu attieksmi pret tiem juridiskās palīdzības sniedzējiem, kuri šādā alternatīvā sistēmā nevarētu vai nevēlotos tikt iekļauti.84 Ir jāatzīst, ka pirmsšķietami advokatūrai paralēlas sistēmas izveidošana atstātu mazāku ietekmi uz konkurenci juridisko pakalpojumu tirgū kopumā, tomēr, jāatzīst arī, ka, pastāvot personām atvērtai advokatūras sistēmai un nepastāvot skaitliskiem ierobežojumiem jebkurai personai, kas atbilst Advokatūras likumā noteiktām prasībām, kļūt par advokātu, no tiesību politikas un efektivitātes viedokļa ir ļoti apšaubāmi, vai valstī, kur ir tikai gandrīz 2 miljoni iedzīvotāji85 un kur gadā pirmās instances tiesās tiek saņemts tikai vidēji 43 000 civillietas, paralēlas sistēmas izveide sasniegs mērķi un būs saskanīga ar efektīvu līdzekļu izlietojumu.
\nVēl jo vairāk, jāsecina, ka šobrīd un tuvākā nākotnē alternatīvu risinājumu iespējamību samazina arī tas, ka šajā konceptuālajā ziņojumā tiek piedāvāts ieviest ierobežotu advokāta procesu lietās, kam konstatējama augstāka sarežģītības pakāpe un kas varētu prasīt augstāku juridisko kvalifikāciju, kas nenoliedzami var piemist arī juristiem, kas nav advokāti, bet šobrīd nav cita mehānisma, kā to kontrolēt. Attiecībā uz šajā konceptuālajā ziņojumā izstrādātā advokātu procesa 1. un 2.variantā, kā arī 2.A variantā advokātu procesam pakļautajām lietām jāmin, ka tās ir lietas, ko likumdevējs būtībā līdz 2014.gadam jau bija atzinis par sarežģītākām, nododot tās izskatīšanai apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai, papildus šajos variantos advokātu procesam ir pakļautas lietas par akcionāru un dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošu, kas salīdzinoši nesen ir īpaši regulētas civilprocesā.
\nSavukārt šajā konceptuālajā ziņojumā aprakstītajiem advokātu procesa 3. un 4.variantam pakļautas visas civillietas, ko izskata apelācijas instances tiesa, izņemot tās civillietu kategorijas, kurās ir salīdzinoši vienkāršota procedūra vai no normatīviem aktiem jau izrietoša vājāko pusi aizsargājoša procedūra.
\nLīdz ar to jāsecina, ka šajā konceptuālajā ziņojumā izstrādātie advokātu procesa varianti kopumā neatstāj būtisku ietekmi uz konkurenci un šobrīd nepastāv arī alternatīvi risinājumi. Vismazāko ietekmi uz konkurenci atstāj advokātu procesa 2.A variants, savukārt 5.variants neatstāj nekādu ietekmi.
\nTā kā visi šajā konceptuālajā ziņojumā izstrādātie advokātu procesa varianti (izņemot 5.variantu) paredz, ka pēc piecu gada perioda tiek veikts izvērtējums (datu monitorings), vai ieviestais advokātu process ir attaisnojis izvirzīto mērķi un pie pozitīva vērtējuma tiks lemts, vai nav nepieciešams paplašināt advokātu procesam pakļauto civillietu kategoriju uzskaitījumu, kā arī to, vai nav lietderīgi ieviest striktāku advokāta procesa variantu, kas sasniegtu pilnīgāku leģitīmo mērķi, tad papildus būs būtiski veikt arī ietekmes uz konkurenci izvērtējumu.
\nVērtējams būtu ne vien lietas dalībnieku un tiesnešu viedoklis par advokātu procesa ieviešanas rezultātiem, bet arī tas, vai nav pieaugušas juridisko pakalpojumu cenas, tāpat, vai nav notikušas piekļuves juridisko pakalpojumu, ko sniedz advokāts, tirgum izmaiņas (advokātu un advokātu palīgu skaita izmaiņas) u.c.
\nKopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu (risinājumu variantu) realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu euro Risinājums Risinājums (risinājuma varianti) Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums Nepieciešamais papildu finansējums Pasākuma īstenošanas gads (ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir terminēta) 2015. gads 2016. gads 2016. gads 2016. gads 2017. gads 2018. gads 2019. gads turpmākajā laikposmā līdz risinājuma (risinājuma varianta) pabeigšanai (ja īstenošana ir terminēta) turpmāk ik gadu (ja risinājuma (risinājuma varianta) izpilde nav terminēta) Finansējums konceptuālā ziņojuma īstenošanai tajā skaitā 19. Tieslietu ministrija 1. variants vai 2.variants kopā 0 0 0 0 0 0 142 582 0 72 039 0 19. Tieslietu ministrija kopā:
\n0 0 0 0 0 0 142 389 0 72 039 0 03.01.00 \"Tiesu administrēšana\"
\n0 0 0 0 0 0 18 193 0 0 0 03.03.00 \"Juridiskās palīdzības nodrošināšana\"
\n0 0 0 0 0 0 124 389 0 72 039 0 2.A variants kopā 0 0 0 0 0 0 91 108 0 21 740 0 19. Tieslietu ministrija kopā:
\n0 0 0 0 0 0 91 108 0 21 740 0 03.01.00 \"Tiesu administrēšana\"
\n0 0 0 0 0 0 18 193 0 0 0 03.03.00 \"Juridiskās palīdzības nodrošināšana\"
\n0 0 0 0 0 0 72 915 0 21 740 0 3.variants vai 4.variants kopā 0 0 0 0 0 0 190 172 0 118 454 0 19. Tieslietu ministrija kopā 0 0 0 0 0 0 190 172 0 118 454 0 03.01.00 \"Tiesu administrēšana\"
\n0 0 0 0 0 0 18 193 0 0 03.03.00 \"Juridiskās palīdzības nodrošināšana\"
\n0 0 0 0 0 0 171 979 0 118 454 0 PIELIKUMI 1.pielikums 1.tabula Visās pirmās instances tiesās saņemto lietu skaits (noteiktos pārskata periodos):
\nPārskata periods Saņemto lietu skaits Kopējais tiesnešu skaits Praktizējošo advokātu skaits 01.01.2015.- 31.12.2015.
\n40 669 281 1340 01.01.14.-31.12.2014.
\n45 081 281 1340 01.01.2013.-13.12.2013.
\n43 399 270 1363 01.01.2012.-.31.12.2012.
\n44 622 269 1364 Statistikas datu avots: Tiesu informatīvā sistēma; Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sniegtā informācija 2.tabula Pirmās instances tiesā lietu izskatīšanas ilgums (%) līdz 3 (ieskaitot) 3-6 (ieskaitot) 6-12 (ieskaitot) 12-18 (ieskaitot) 18-24 (ieskaitot) 24-30 (ieskaitot) 30-36 (ieskaitot) 36 un vairāk 01.01.2012.-31.12.2012.
\n39% (20203 lietas) 20% (10397 lietas) 18% (9215 lietas) 10% (4973 lietas) 7% (3659 lietas) 3% (1786 lietas) 2% (863 lietas) 2% (1182 lietas) 01.01.2013.-31.12.2013.
\n36% (17134 lietas) 23% (10946 lietas) 17% (8136 lietas) 8% (3797 lietas) 5% (2539 lietas) 4% (1842 lietas) 2% (996 lietas) 4% (1660 lietas) 01.01.2014.-31.12.2014.
\n40% (18054 lietas) 24% (10949 lietas) 17% (7588 lietas) 7% (3248 lietas) 3% (1476 lietas) 2% (928 lietas) 2% (783 lietas) 4% (1817 lietas) 01.01.2015.-31.12.2015.
\n30% (12730) 29% (12389) 21% (8938) 7% (8938) 4% (1556) 2% (1048) 2% (877) 5% (2239) Statistikas datu avots: Tiesu informatīvā sistēma 2.pielikums 1.tabula Apgabaltiesu apelācijas instances tiesās saņemto lietu skaits (noteiktos pārskata periodos):
\nPārskata periods Saņemto lietu skaits Praktizējošo advokātu skaits Kopējais tiesnešu skaits 01.01.2015.- 31.12.2015.
\n5507 1340 115 01.01.2014.-31.12.2014.
\n4267 1340 115 01.01.2013.-.31.12.2013.
\n4287 1363 115 01.01.2012.-.31.12.2012.
\n4616 1364 115 Statistikas datu avots: Tiesu informatīvā sistēma; Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sniegtā informācija 2.tabula Apgabaltiesu apelācijas instances tiesā lietu izskatīšanas ilgums (%) līdz 3 (ieskaitot) 3-6 (ieskaitot) 6-12 (ieskaitot) 12-18 (ieskaitot) 18-24 (ieskaitot) 24-30 (ieskaitot) 30-36 (ieskaitot) 36 un vairāk 01.01.2012.-31.12.2012.
\n50% (2561 lietas) 12% (614 liets) 23% (1159 lietas) 9% (457 lietas) 4% (187 lietas) 1% (40 lietas) 1% (35 lietas) 1% (45 lietas) 01.01.2013.-31.12.2013.
\n53% (2564 lietas) 19% (933 lietas) 19% (896 lietas) 5% (251 lietas) 1% (70 lietas) 1% (42 lietas) 0% (22 lietas) 1% (39 lietas) 01.01.2014.-31.12.2014.
\n64% (2761 lietas) 20% (883 lietas) 11% (498 lietas) 2% (81 lietas) 1% (37 lietas) 1% (24 lietas) 0% (13 lietas) 1% (41 lietas) 01.01.2015.-31.12.2015.
\n65% (3342) 20% (1023) 11% (571) 2% (78) 0% (22) 0% (16) 0% (6) 1% (50) Statistikas datu avots: Tiesu informatīvā sistēma 3.tabula Lietu skaits un tiesnešu slodze augstākajā tiesā Civillietu departaments Saņemto lietu skaits Praktizējošo advokātu skaits Vidējais tiesnešu skaits Lietu izskatīšanas vidējais ilgums (mēn.) 01.12.2015.- 31.12.2015.
\n1420 1340 16 15 01.01.2014.-31.12.2014.
\n1594 1340 13,8 17,2 01.01.2013.- 31.12.2013.
\n1770 1363 11,9 14,5 01.01.2012.- 31.12.2012.
\n1635 1364 11,8 11,5 Augstākās tiesas biļetens, Nr.10/2015, Aprīlis; Nr.8/2014 Aprīlis; Nr.6/2013, Aprīlis; Nr.12/2016;
\nLatvijas Zvērinātu advokātu padomes sniegtā informācija 3.pielikums Advokātu sniegto pakalpojumu izcenojumi86 Attiecībā uz praksē pastāvošiem zvērinātu advokātu atlīdzības apmēriem par konkrēta veida juridisko palīdzību, norādāms87:
\n4.1. prasības pieteikums - no 50,- līdz 400,- EUR;
\n4.2. apelācijas sūdzība - no 150,- līdz 450,- EUR;
\n4.3. kasācijas sūdzība - no 250,- līdz 510,- EUR;
\n4.4. blakus sūdzība - no 250,- līdz 300,- EUR;
\n4.5. rakstveida paskaidrojumi - no 100,- līdz 150,- EUR;
\n4.6. lūgumi, iesniegumi, papildinājumi - no 50,- līdz 120,- EUR;
\nStundas likme, sniedzot juridisko palīdzību, ir no 40,- līdz 300,- EUR/stundā (ar vai bez PVN), (Rīgā vidēji no 70,- līdz 150,- EUR/stundā, reģionos vidēji no 40,- līdz 70,- EUR/stundā), atkarībā no lietas komplicētības, noteikto darba stundas likmi attiecinot uz visām lietas vešanā veicamajām procesuālajām darbībām, kā arī atsevišķu uzdevumu izpildi.
\nCita starp norādāms, ka atsevišķos gadījumos papildus atlīdzībai par darbu (advokāti, kuri atlīdzību par savu darbu nosaka kā stundas likmi) var lūgt atlīdzināt arī izdevumus, kas saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu. Kā visbiežāk tiek minēti ceļa izdevumi un pasta pakalpojumu izmaksas, kas atlīdzināmas to faktiskajā apmērā.
\n4.pielikums Ārvalstīs pastāvošā prakse88 X = pārstāv advokāts valsts Pirmā instance Apgabaltiesa Augstākā tiesa Izvēles brīvība Somija X Zviedrija X Īrija X Rumānija X Ungārija Saistoši, ja prasība pārsniedz 30 milj.forintus X (izņēmuma gadījumos - juristi) Apvienotā Karaliste X Skotija X Ziemeļīrija X (ir izņēmumi, kad nav advokāts) Gibraltārs X Malta X Lietuva Pārstāvība, kad ir piespiedu akciju pārdošana Pārstāvība, kad ir piespiedu akciju pārdošana Kasācijas sūdzību paraksta advokāts (ir izņēmumi) X Portugāle * * X Ja teritorijā nav advokāts - var pārstāvēt arī jurists Slovēnija X (izņemot ārkārtas juridisko pasākumu jautājumos) Čehija X Konstitucionālajā tiesā pārstāv advokāti Beļģija X Polija X (var arī jurists, bet ne nodokļu lietās).
\nFrancija X pilns89 X X Valsts padomes un Kasācijas tiesas advokāti Igaunija X (izņemot jurid.pers.) Luksemburga X90 X X (lietots termins: tiesas advokāts) Grieķija Prasības celšana - advokāts, bet ar izņēmumiem X (izņēmumos - \"pati\") X (izņēmumos - \"pati\") Itālija X (virs 1.100 Euro prasībās) X (noteiktās lietu kategorijās - nav advokāti) X (advokātiem speciāla kvalifikācija, lai piedalītos šajā instancē) Spānija X (advokāts \"līdzās\") X (advokāts \"līdzās\") X (advokāts \"līdzās\") Advokāts pārstāv klientus, ja vien tas saskaņā ar likumu nav jādara citu profesiju pārstāvjiem Nīderlande X (prasībās virs 25 000 Euro - advokāts) (ne-advokāts: darba; nomas; pirkšanas līgumi, u.c.) X X Vācija Prasībās līdz 5000 euro nav nepieciešams advokāts.
\nPrasībās, kas pārsniedz 5000 euro obligāts advokāts (bet ir izņēmumi) (strikta atlīdzības takse).
\nX Austrija Prasībās līdz 5000 euro nav nepieciešams advokāts.
\nPrasībās, kas pārsniedz 5000 euro obligāts advokāts X * Civillietās, kurās summas pārsniedz 3740,98 euro un lietās, kurās neatkarīgi no summas apmēra vienmēr ir pieļaujama pārsūdzība, kā arī pārsūdzības un augstākām tiesām iesniegtās lietās obligāti jāizmanto advokāta pakalpojumi.
\n5.pielikums Izplatot pilsētas (rajona) tiesās un apgabaltiesās aptaujas anketas civillietu dalībniekiem un Juridiskās palīdzības administrācijā juridiskās palīdzības saņēmējiem, kopumā saņemtas 206 aizpildītas anketas. Šo anketu apkopojuma rezultāti:
\n6.pielikums Ievietojot Tieslietu ministrijas mājas lapā sabiedrības līdzdalības sadaļā aptaujas anketu, kopumā saņemtas 24 elektroniski tiešsaistē aizpildītas aptaujas anketas.
\nŠo anketu apkopojuma rezultāti:
\n7.pielikums Tieslietu padomes 2016.gada 27.jūnija lēmums Nr.53 par atbalstu advokātu procesa ieviešanai atsevišķās civillietu kategorijās 1 Augstākās tiesas priekšsēdētāja I. Bičkoviča uzruna Advokatūras dienu konferencē \"Tiesu procesu efektivizācija\" 2013.gada 21.martā.
\n2 Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, 2008.gada 21.aprīļa spriedums Lietā Nr.A42250105, SKA-22/2008.
\n3 Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2014.gada 7.februāra spriedums Lietā Nr.2013-04-01 (skat.24.punktu).
\n4 Civilprocesa likuma 82.panta sestā daļa nosaka, ka fiziskās personas lietas kasācijas instances tiesā ved pašas vai ar advokāta starpniecību. Savukārt minētā panta septītā daļa, ka juridisko personu lietas kasācijas instances tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī tās tiek vestas ar advokāta starpniecību.
\n5 Līdzvērtīgu rīcības plāna pasākumu ietver arīdzan ar 2016.gada 3.maija Ministru kabineta rīkojumu Nr.275 \"Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai\" apstiprināts VRP un Ministru kabineta noteiktie prioritārie rīcības virzieni tautsaimniecības attīstībai.
\n6 Viedokļi pieejami: http://www.juristavards.lv/doc/266415-kadam-jabut-advokatu-procesa-robezam-latvija/ (aplūkots 02.06.2015.) 7 Pētījumu \"Sabiedrības uzskati par zvērinātu advokātu lomu civiltiesisku strīdu izskatīšanā\" veica Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs (SKDS), 2015.gada martā, aptaujāti 1003 respondenti (tiešās intervijas respondentu dzīves vietās), visi Latvijas reģioni (124 izlases punkti).
\n8 Pētījumu \"Uzņēmēju uzskati par zvērinātu advokātu lomu civiltiesisku strīdu izskatīšanā\" veica Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs (SKDS), 2015.gada jūnij-jūlijs, aptaujāti 750 respondenti (dažādas nozares, lieluma un atrašanās vietās uzņēmumi).
\n9 Atbilstoši TIS pieejamajai statistikai, 2015.gadā izskatāmo lietu skaits attiecināmajās lietu kategorijās bija 274 lietas (1.instancē), bet 2016.gadā (līdz 27.decembrim) - 317 lietas (1.instancē).
\n10 Saeimai, atbalstot deputātu iesniegtos priekšlikumus likumprojektam \"Grozījumi Civilprocesa likumā\" (Nr.966/Lp11) otrajam lasījumam (spēkā stājās ar 2014.gada 4.janvāri) Civilprocesa likuma 82.pantā tika iedibināts - izslēgt iespēju fizisku personu tiesā kasācijas instancē pārstāvēt citai fiziskai personai, kas nav advokāts, kā arī izslēgt iespēju juridisku personu tiesā kasācijas instancē pārstāvēt personai, kas nav tās amatpersona un nedarbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai nav zvērināts advokāts.
\n11 Saskaņā ar Civilprocesa likuma 82.panta pirmo daļu fiziskās personas lietas tiesā var vest pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību. Savukārt šī panta otrā daļa paredz, ka juridisko personu lietas tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji.
\nTās valsts vai pašvaldības iestādes lietas, kurai ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt citu personu tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, tiesā ved iestādes vadītājs vai viņa pilnvarots pārstāvis.
\n12 Civilprocesa likuma 85.panta trešā daļa paredz, ka advokāta pilnvarojumu juridiskās palīdzības sniegšanai apliecina orderis. Ja advokāts uzstājas kā puses pilnvarots pārstāvis, šo pilnvarojumu apliecina ar rakstveida pilnvaru.
\n13 Administratīvā procesa likuma 35.pants nosaka, ka administratīvā procesa dalībnieks procesā var piedalīties ar pārstāvja palīdzību vai starpniecību. Pārstāvis var būt jebkura rīcībspējīga fiziskā vai juridiskā persona (ievērojot likumā izvirzītos nosacījumus).
\n14 Kriminālprocesa likuma 20.pants nosaka, ka tiesības uz aizstāvību persona var īstenot pati vai uzaicinot par aizstāvi pēc savas izvēles personu, kura saskaņā ar šo likumu var būt aizstāvis. Savukārt 79.pants paredz, ka aizstāvis ir Latvijā praktizējošs advokāts (t.i. par aizstāvi kriminālprocesā var būt zvērināts advokāts, zvērināta advokāta palīgs, Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, kurš ieguvis advokāta kvalifikāciju kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai ārvalsts advokāts (ievērojot izņēmumu) saskaņā ar Latvijas Republikai saistošu starptautisko līgumu par juridisko palīdzību), kas kriminālprocesā, noteiktā tā stadijā vai atsevišķā procesuālā darbībā īsteno tādas personas aizstāvēšanu, kurai ir tiesības uz aizstāvību.
\n15 Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2003.gada 6.oktobra spriedums Lietā Nr.2003-08-01. (secinājumu daļas 2.punkts ietver tēzi: \"Nav šaubu, ka kriminālprocess ir speciāls process un aizstāvim kriminālprocesā ir nepieciešamas īpašas zināšanas. Kriminālprocesa uzdevums ir ātri un pilnīgi atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot vainīgos un nodrošināt likumu pareizu piemērošanu, lai katra persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tiktu taisnīgi sodīta, savukārt neviens nevainīgais netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts\").
\n16 Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2003.gada 6.oktobra spriedums Lietā Nr.2003-08-01 (skat. secinājumu daļas 2.punktu).
\n17 Civilprocesa likuma komentāri, I daļa (1.-28.nodaļa). Sagatavojis autoru kolektīvs Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā, 51.lpp.
\n18 Civilprocesa likuma komentāri, I daļa (1.-28.nodaļa), otrais papildinātais izdevums, Tiesu namu aģentūra, 2016., 404.lpp.
\n19 Ar lietas vešanu saistīto izdevumu atlīdzināšanas kārtību un apmēru regulē Civilprocesa likuma 44.pants un tā pirmās daļas 1.punktā noteikts izdevumu atlīdzības apmērs advokāta palīdzības samaksai.
\n20 Bez tam ir norādāms, ka tikai no tiesas spriedumiem (neredzot lietas materiālus) izsecināt, vai pārstāvību īsteno jurists - nav iespējams. Spriedumos netiek atšifrēts, vai \"pilnvarotais pārstāvis\" ir jurists (t.sk. \"no ārpuses\"), vai privātpersona, vai juridiskas personas darbinieks.
\n21 Skat. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2014.gada 7.februāra spriedumu Lietā Nr.2013-04-01 (skat.26.1.punktu).
\n22 Skat. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2014.gada 7.februāra spriedumu Lietā Nr.2013-04-01 (skat.27.punktu).
\n23 Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2014.gada 7.februāra spriedums Lietā Nr.2013-04-01 (skat. secinājumu daļas 24.punktu).
\n24 Plānošanas dokumentā \"Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam\"[24] ir noteikts tiesu iekārtas politikas mērķis - nodrošināt tiesisku, efektīvu, kvalitatīvu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu tiesu iekārtas darbību, sekmējot no taisnīgas tiesas jēdziena izrietošu tiesu varas pamatvērtību īstenošanu - neatkarīga, pieejama tiesa un efektīva tiesas procesa norise iespējami īsākā termiņā.
\n25 Datu avots: http://www.ta.gov.lv/lv/statistika_un_petijumi__29/statistikas_dati_58/civillietas_246 (aplūkots 06.06.2015.);
\n26 Latvijas Republikas Augstākās tiesas biļetens, Nr.10/2015, aprīlis; Nr.12/2016 Aprīlis.
\n27 Informācija iegūta no Tieslietu ministrijas 2014.gada 3.jūlijā sagatavotā informatīvā ziņojuma \"Par tiesu darbības teritoriju izmaiņām\".
\n28 Piemēram, 2013.gadā Augstākās tiesas Civillietu departamentā saņemtajās lietās rīcības sēžu lēmumi atteikt kasācijas tiesvedības ierosināšanu pieņemti 64% gadījumos. Arīdzan 2014.gadā šādu atteikumu īpatsvars bija 64%.
\n29 http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-tieslietu-padomi/2016/junijs/7776-atbalsta-advokata-procesa-ieviesanu-noteiktas-civillietu-kategorijas/ 30 Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2007.gada 18.oktobra spriedums Lietā Nr.2007-03-01 (skat. secinājumu daļas 22.3.apakšpunktu).
\n31 Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2010. gada 17. maija spriedums Lietā Nr.2009-93-01 (skat.
\n8.3.punktu).
\n32 Piemēram, Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2003.gada 27.jūlija spriedums lietā Nr.2003-04-01 (5.punkts).
\n33 Piemēram, Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2009.gada 3.jūnija spriedums lietā Nr.2008-43-0106 (9.punkts).
\n34 Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 1.punkts tostarp nosaka, ka ikvienam ir tiesības, nosakot civilo tiesību un pienākumu vai viņam izvirzītās apsūdzības krimināllietā pamatotību, uz taisnīgu un atklātu lietas savlaicīgu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā ar likumu noteiktā tiesā.
\n35 Piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2007.gada 22.marta spriedums lietā \"Staroszczyk v Poland\" (128.punts), un 2006.gada 27.jūnija spriedums lietā \"Tabor v.Poland\" (42.un 43.punkts) .
\n36 Satversmes tiesas spriedums Nr.2011-16-01 (2012.gada 20.aprīlis), Nr.2003-04-01 (2003.gada 27.jūnijs), Nr.2004-16-01 (2005.gada 4.janvāris).
\n37 Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2014.gada 7.februāra spriedums Lietā Nr.2013-04-01.
\n38 Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2014.gada 7.februārā spriedums Lietā Nr.2013-04-01, (skat.
\n26.2.punktu).
\n39 Piemēram, Alojas, Naukšēnu, Rūjienas, Mazsalacas, Salacgrīvas, Limbažu, Vecpiebalgas, Aglonas, Ainažu, Preiļu, Vecumnieku, Kandavas, Dundagas, Aizputes, Viesītes novadā u.c. nav neviena juridiskās palīdzības sniedzēja, kas būtu noslēdzis juridiskās palīdzības līgumu ar Juridiskās palīdzības administrāciju. Atsevišķos Latvijas novados nav neviena praktizējoša zvērināta advokāta, ar kuru Juridiskās palīdzības administrācija potenciāli varētu noslēgt juridiskās palīdzības līgumu (piemēram, Rūjienas, Alojas, Mazsalacas novadā u.c.).
\n40 Ir nostiprināta advokātu disciplināratbildība, proti, izveidota disciplinārlietu komisija, kurā tiek izskatīti jautājumi par pārkāpumiem advokātu profesionālajā darbībā.
\n41 Ir nostiprināta advokātu un advokātu palīgu profesionālā atbildība par savu darbību, cita starp izveidots mehānisms fakultatīvai profesionālās darbības apdrošināšanai, paredzot advokāta pienākumu informēt klientu par to, ka viņa profesionālā darbība nav apdrošināta.
\n42 Ir izveidota Latvijas Zvērinātu advokātu padomes Ētikas komisija, kas kontrolē ētikas normu ievērošanu.
\n43 Latvijas Zvērinātu advokātu padome ir izveidojusi mehānismu advokātu kvalifikācijas celšanai, kura ietvaros advokātiem ir noteikts pienākums celt savu profesionālo kvalifikāciju.
\n44 Tieslietu ministrs ar 2015.gada 2.februāra rīkojumu Nr.1-1/54 \"Advokatūras institūta darbības kvalitātes pilnveide\" izveidoja darbu grupu, kuras uzdevums bija izstrādāt priekšlikumus advokatūras institūta darbības kvalitātes uzlabošanā.
\n45 Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.pantu.
\n46 Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumu Nr.665 \"Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas likmi\" 2 punkts nosaka, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 360 euro. Savukārt 2014.gadā valstī minimālā mēnešalga pirms nodokļu nomaksas bija 320 euro.
\n47 Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1605 \"Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību\" 2.punktu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir 64,03 euro mēnesī, invalīdam kopš bērnības 106,72 euro mēnesī.
\n48 Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1493 \"Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību\" nosaka valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidus, apjomu, samaksas apmēru un ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību.
\n49Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2014.gadā strādājošo mēneša vidējā darba samaksa gadā pirms nodokļu nomaksas bija 765 euro (t.i. 560 euro pēc nodokļu nomaksas). Avots pieejams: http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/iedzivotaju-ienemumi-galvenie-raditaji-30268.html.
\nSavukārt 2015.gada martā (izrietoši no Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem datiem) vidējā darba samaksa mēnesī pirms nodokļu nomaksas bija 818 euro.
\n50 Network for Legislative Cooperation between the Ministries of Justice of the European Union 51 Saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 3.pantu.
\n52 Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumu Nr.299 \"Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu\"
\n2.punktu.
\n53 Saskaņā ar likuma \"Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā\" 14.pantu.
\n54 Piemēram, Liepājas pilsētā ģimene (persona) atzīstama par maznodrošinātu, ja vidējie ienākumi uz vienu personu pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 240 euro. Savukārt Jelgavā pilsētas pašvaldībā maznodrošinātās ģimenes (personas) ienākumu līmenis sakrīt ar ienākumu līmeni, kas noteikts, lai personai piešķirtu trūcīgas personas statusa.
\n55 Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības risinājums piemērojams atbilstošam advokātu procesa variantam (noteiktās civillietu kategorijās). Attiecībā uz pārējām civillietu kategorijām, kuras nav aptvertas ar advokātu procesa priekšlikumu, tiek piemērots šobrīd spēkā esošais regulējums.
\n56 Finanšu ministrijas sadarbībā ar Labklājības ministriju sagatavotais informatīvais ziņojums \"Priekšlikumi ienākumu nevienlīdzības mazināšanai\" (skatīts Ministru kabineta 2013.gada 28.maija sēdē prot. Nr.32
\n57 Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumu Nr.665 \"Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas likmi\" 2punkts nosaka, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 360 euro. Savukārt 2014.gadā valstī minimālās mēnešalgas apmērs pirms nodokļu nomaksas bija 320 euro.
\n58 Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2014.gadā strādājošo mēneša vidējā darba samaksa gadā pirms nodokļu nomaksas bija 765 euro (t.i. 560 euro pēc nodokļu nomaksas). Savukārt 2015.gada (izrietoši no Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem datiem) vidējā darba samaksa mēnesī pirms nodokļu nomaksas bija 818 euro.
\n59 Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1605 \"Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību\" 2.punku valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir 64,03 euro mēnesī, invalīdam kopš bērnības 106,72 euro mēnesī.
\n60 \"Atlīdzības apmērs\" saprotams, ka līdzmaksājums vai pilna apmaksa tiek rēķināta atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1493 \"Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību\" noteiktajam atlīdzības apmēram.
\n61 Piemēram, Alojas, Naukšēnu, Rūjienas, Mazsalacas, Salacgrīvas, Limbažu, Vecpiebalgas, Aglonas, Ainažu, Preiļu, Vecumnieku, Kandavas, Dundagas, Aizputes, Viesītes novadā u.c. nav neviena juridiskās palīdzības sniedzēja, kas būtu noslēdzis juridiskās palīdzības līgumu ar Juridiskās palīdzības administrāciju. Turklāt atsevišķos Latvijas novados nav neviena praktizējoša zvērināta advokāta, ar kuru administrācija potenciāli varētu noslēgt juridiskās palīdzības līgumu (piemēram, Rūjienas, Alojas, Mazsalacas novadā u.c.). Dažos novados (Gulbenes, Alūksnes u.c. novados) juridisko palīdzību nodrošina juristi, ar kuriem noslēgts juridiskās palīdzības līgums, vai arī juridiskās palīdzības sniedzēji no citiem novadiem.
\n62 Balstīts uz Tiesu administrācijas sagatavoto TIS statistiku par 2015./2016.gadā izskatāmo lietu skaitu attiecināmajās civillietu kategorijās.
\n63 Darba grupas ietvaros tika izstrādāta aptaujas anketa, kuras mērķis bija noskaidrot tiesnešu un tiesnešu palīgu viedokli par advokātu procesa ieviešanas nepieciešamību.
\nKopumā tika saņemtas atbildes no 81 respondenta (48 tiesneši;
\n28 tiesnešu palīgi; 5 tiesas sēžu sekretāri).
\n64 Pētījumu \"Sabiedrības uzskati par zvērinātu advokātu lomu civiltiesisku strīdu izskatīšanā\" veica Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs (SKDS), 2015.gada martā, aptaujāti 1003 respondenti (tiešās intervijas respondentu dzīves vietās), visi Latvijas reģioni (124 izlases punkti).
\n65 Tieslietu ministrija izstrādāja aptaujas anketu, kura tika izplatīta ar pilsētas (rajona) un apgabaltiesu kanceleju starpniecību, kā arī ar Juridiskās palīdzības administrācijas starpniecību. Aptaujas anketas tika izplatītas ar mērķi apzināt pēc iespējas plašāku sabiedrības loku. Kopumā tika saņemtas 206 aizpildītas anketas. Anketu aizpildīšana tika īstenota no 2016.gada 4.aprīļa līdz 2016.gada 29.aprīlim.
\n66 Tieslietu ministrijas izstrādātā aptaujas anketa tika ievietota Tieslietu ministrijas mājaslapā sabiedrības līdzdalības sadaļā. Kopumā tika saņemtas 24 elektroniski tiešsaistē aizpildītas anketas. Anketu aizpildīšana tika īstenota no 2016.gada 7.marta līdz 2016.gada 29.martam.
\n67 Pētījumu \"Uzņēmēju uzskati par zvērinātu advokātu lomu civiltiesisku strīdu izskatīšanā\" veica Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs (SKDS), 2015.gada jūnijs-jūlijs, aptaujāti 750 respondenti (dažādas nozares, lieluma un atrašanās vietās uzņēmumi).
\n68 Aprēķini veikti, pamatojoties uz statistikas datiem, kas bija Tieslietu ministrijas rīcībā un normatīvo regulējumu, kas bija spēkā līdz Konceptuālā ziņojuma iesniegšanai izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē 2016.gada 30.jūnijā.
\n69 Pieņemot, ka 1.un 2.variantā pēc valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības Juridiskās palīdzības administrācijā vērsīsies 1.personu grupā - 104 personas, 2.un 3.personu grupā - 122 personas.
\n70 Ietekme uz izdevumiem valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju sniegto pakalpojumu apmaksai atbilstoši izmaksām, kas noteiktas saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 \"Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārību\" (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016.gada 30.jūnijam).
\n71 Pieņemot, ka no 122 personām 40% pārsūdzēs pirmās instances tiesas spriedumu.
\n72 Pieņemot, ka no 49 personām 30% pārsūdzēs otrās instances tiesas spriedumu.
\n73 Juridiskās palīdzības administrācijā no 2017.gada 1.janvāra mainīta atlīdzības noteikšanas kārtība.
\n74 Ietekme uz izdevumiem valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju sniegto pakalpojumu apmaksai atbilstoši izmaksām, kas noteiktas saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 \"Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārību\" (spēkā esošajā redakcijā).
\n75 Atbilstoši Tiesu administrācijas sagatavotajam statistikas pārskatam 2015.gadā un 2016.gadā 2.A variantā paredzētajās lietu kategorijās 1.instancē prasītāja vai atbildētāja statusā kopā bija iesaistītas vidēji 423 fiziskās personas. Aprēķini veikti, pieņemot, ka valsts nodrošinātā palīdzība būs nepieciešama aptuveni 40% no kopējā attiecīgajās civillietu kategorijās iesaistītā fizisko personu skaita, kas sastāda vidēji 170 personas gadā. Pamatojoties uz to, tiek pieņemts, ka 2.A variantā pēc valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības Juridiskās palīdzības administrācijā vērsīsies 1.personu grupā - 51 persona (30%), 2.personu grupā - 60 personas (35%) un 3.personu grupā - 60 personas (35%).
\n76 Pieņemot, ka no 60 personām 40% pārsūdzēs pirmās instances tiesas spriedumu.
\n77 Pieņemot, ka no 24 personām 30% pārsūdzēs otrās instances tiesas spriedumu.
\n78 Aprēķini veikti, pamatojoties uz statistikas datiem, kas bija Tieslietu ministrijas rīcībā un normatīvo regulējumu, kas bija spēkā līdz Konceptuālā ziņojuma iesniegšanai izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē 2016.gada 30.jūnijā.
\n79 Pieņemot, ka 3. un 4.variantā pēc valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības Juridiskās palīdzības administrācijā vērsīsies 1.personu grupā - 196 personas, 2.un 3.personu grupā - 228 personas.
\n80 Ietekme uz izdevumiem valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju sniegto pakalpojumu apmaksai atbilstoši izmaksām, kas noteiktas saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 \"Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārību\" (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016.gada 30.jūnijam).
\n81 Pieņemot, ka no 228 personām 30% pārsūdzēs otrās instances tiesas spriedumu.
\n82 Skat. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2014.gada 7.februāra spriedumu Lietā Nr.2013-04-01 (skat.26.1.punktu).
\n83 Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2014.gada 7.februāra spriedums Lietā Nr.2013-04-01 (skat.28.punktu).
\n84 Skat. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2014.gada 7.februāra spriedumu Lietā Nr.2013-04-01 (skat.27.punktu).
\n85 Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Pieejams: http://www.csb.gov.lv/notikumi/2016-gada-sakuma-latvija-par-171-tukstoti-iedzivotaju-mazak-neka-pirms-gada-43973.html 86 Advokātu sniegto pakalpojumu izcenojumu apkopojumu sagatavojusi Latvijas Zvērinātu advokātu padome.
\nApkopojumam ir informatīvs raksturs.
\n87 Latvijas Zvērinātu advokātu padome izlases veidā ir elektroniski aptaujājusi 31 zvērinātu advokātu.
\nPirmkārt, ņemot vērā zvērinātu advokātu individuālo izvēli attiecībā uz atlīdzības par savu darbu noteikšanu, atlīdzības par sniegto juridisko palīdzību apmēri ir ļoti atšķirīgi un to amplitūdas - plašas. Otrkārt, atšķirības atlīdzības apmērā konstatējamas, ņemot vērā zvērinātu advokātu praktizēšanas vietu ģeogrāfisko atrašanos un par juridiskās palīdzības saņemšanu maksātspējīgu personu skaitu tajā. Treškārt, nereti zvērinātu advokātu noteiktais atlīdzības apmērs par konkrēta veida juridiskās palīdzības veidu var tikt noteikts atšķirīgs, ņemot vērā faktiskos apstākļus konkrētajā situācijā (lietas sarežģītība, ieguldītā darba apjoms un laika patēriņš, juridiskās palīdzības saņēmēja maksātspēja u.tml.).
\n88 Informācijas avots Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla tīmekļa vietne; ārvalstu tiesību akti; advokātu biroju partneru ārvalstīs sniegtā informācija; u.c. pieejamie avoti. Apkopotie dati vērtējami kā indikatīvi, jo informācija par ārvalstīs pastāvošo praksi var atšķirties starp pieejamiem avotiem (piemēram, interneta vietnēs netiek atjaunota informācija regulāri).
\n89 Apelācijas instances tiesā ir strikta prasība izmantot advokātu sniegtos pakalpojumus (advokāts sagatavo dokumentus un īsteno pārstāvību tiesas sēdē).
\n90 Advokāti ir vienīgie, kas drīkst palīdzēt pusēm un tās pārstāvēt, iesniegt iesniegumus pušu vārdā un aizstāvēt puses visu veidu tiesu iestādēs, saņemt pušu dokumentus, lai tos iesniegtu tiesā, sagatavot un parakstīt aktus, kas nepieciešami procesa pareizai norisei, un sagatavot lietu izskatīšanai tiesā. Augstas prasības, lai iegūtu \"advokāta\" statusu.
\nTieslietu ministrs Dzintars Rasnačs