Zaudējis spēku - Par Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam

Zaudējis spēku - Par Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Ministru kabineta rīkojums Nr.827 Rīgā 2014.gada 30.decembrī (prot. Nr.69 47.§) Par Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam 1. Apstiprināt Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam (turpmāk - pamatnostādnes). 2. Noteikt Valsts kanceleju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā. Noteikt visas ministrijas un padotības iestādes par līdzatbildīgajām institūcijām, kas atbilstoši kompetencei nodrošina pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošanu (turpmāk - atbildīgās institūcijas). 3. Noteikt, ka atbildīgās institūcijas pamatnostādnēs noteiktos uzdevumus un pasākumus 2014. un 2015. gadā īsteno tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. 4. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pamatnostādnēs paredzēto pasākumu īstenošanai 2016. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2016. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 5. Valsts kancelejai sagatavot un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā šādus informatīvos ziņojumus: 5.1. līdz 2018. gada 1. jūlijam - pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu; 5.2. līdz 2021. gada 1. jūlijam - pamatnostādņu īstenošanas gala novērtējumu. Ministru prezidente Laimdota Straujuma Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Ministru kabineta 2014.gada 30.decembra rīkojums Nr.827) Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (Informatīvā daļa) SATURS SATURS SAĪSINĀJUMI IEVADS SASAISTE AR CITIEM PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM PAMATPRINCIPI MĒRĶIS, APAKŠMĒRĶI, POLITIKAS UN DARBĪBAS REZULTĀTI UN TO RĀDĪTĀJI RĪCĪBAS VIRZIENI 1. Pārvaldes kvalitāte: pakalpojumi un institucionālā sistēma 1.1. Valdības centra stiprināšana 1.2. Valsts pārvaldes institūciju darbības un pakalpojumu kvalitātes uzlabošana 1.3. Kvalitātes vadības sistēmas attīstība 1.4. Administratīvā sloga samazināšana 1.5. Valsts pārvaldes institūciju darba organizācijas un sadarbības pilnveidošana reģionos 2. Cilvēkresursu politikas attīstība 2.1. Profesionālas valsts pārvaldes attīstība 3. Attīstības plānošana un finanšu vadība 3.1. Attīstības plānošanas sistēmas attīstība 3.2. Finanšu vadības un stratēģiskās plānošanas uzlabošana 3.3. Politikas plānošanas un likumdošanas procesa sasaiste 4. Inovācijas, sabiedrības līdzdalība un sadarbība valsts pārvaldē 4.1. Inovāciju radīšana un izmantošana valsts pārvaldē 4.2. Sabiedrības tiesiskās apziņas stiprināšana un iesaistīšana lēmumu pieņemšanas procesos un mūsdienīgas komunikācijas nodrošināšana 4.3. Valsts un privātā sektora sadarbības uzlabošana 4.4. Valsts pārvaldes attīstības pieredzes apmaiņas nodrošināšana 5. Pašvaldību sistēmas attīstība 5.1. Vispārīgie jautājumi pašvaldību darbības pilnveidošanai 5.2. Valsts pārvaldes funkciju decentralizācija TURPMĀKĀ RĪCĪBA IETEKMES NOVĒRTĒJUMS UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETIEM PĀRSKATU SNIEGŠANAS UN NOVĒRTĒŠANAS KĀRTĪBA SAĪSINĀJUMI ĀM Ārlietu ministrija EM Ekonomikas ministrija ES Eiropas Savienība FM Finanšu ministrija IDS Iestādes darbības stratēģija IKP Iekšzemes kopprodukts IKT Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas IZM Izglītības un zinātnes ministrija KM Kultūras ministrija LM Labklājības ministrija LRP Labāka regulējuma politika NAP2020 Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam NVO Nevalstiskās organizācijas OECD The Organisation for Economic Co-operation and Development (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) PKC Pārresoru koordinācijas centrs PVN Pievienotās vērtības nodoklis TM Tieslietu ministrija VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VAS Valsts administrācijas skola VK Valsts kanceleja VPIL Valsts pārvaldes iekārtas likums WGI The Worldwide Governance Indicators (Pasaules pārvaldes rādītāji) IEVADS Ievērojot Deklarācijā par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 27., 28. un 29.punktā noteikto (Turpināsim veidot profesionālu, efektīvu, modernu, uz rezultātu orientētu valsts pārvaldi, veicinot attālinātā darba iespējas, ieviešot e-pārvaldes principus publisko pakalpojumu sniegšanā, panākot uzlabojumus "Network Readiness" indeksa reitingā; Regulāri izvērtēsim administratīvo slogu un sniegsim priekšlikumus tā mazināšanai; Veicināsim efektīvāku reģionu institucionālās un teritoriālās sistēmas darbību valsts pārvaldes un reģionālās attīstības jautājumu risināšanā), Valsts kanceleja ir izstrādājusi "Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam". Valsts pārvaldes reformas aizsākās jau 1990.gadā un esošais plānošanas periods (2014.-2020.gads) ir jau ceturtais nozīmīgākais plānošanas periods valsts pārvalde politikas attīstībā. 2008.gadā tika apstiprinātas pamatnostādnes "Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2008.-2013.gadam - LABĀKA PĀRVALDĪBA: PĀRVALDES KVALITĀTE UN EFEKTIVITĀTE". Šo pamatnostādņu mērķis bija veidot tiesisku, efektīvu un kvalitatīvu valsts pārvaldi, kas nodrošina valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus atbilstoši sabiedrības vajadzībām. Pamatnostādņu īstenošanu ievērojami ietekmēja plānošanas periodā piedzīvotā ekonomiskā krīze, kas daudzus pamatnostādņu uzdevumus un to īstenošanu aizkavēja, kā rezultātā pamatnostādņu novērtējumā tika secināts, ka tas ir vairāk kā vidusposma (midterm) novērtējums, ne gala (ex-post) novērtējums. Tai pašā laikā, sākoties valsts ekonomiskajai krīzei, vienlaikus tika pavērts ceļš arī strukturālajām reformām valsts pārvaldē. Ar Ministru kabineta 2009.gada 22.jūlija rīkojumu Nr.483 tika apstiprināts plāns "Pasākumu plāns valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai". Līdz ar to valsts pārvalde kopš 2001.gada piedzīvojusi reformu - attīstības - strukturālo reformu ceļu. Ievērojot minēto, šajā plānošanas periodā saglabāta virkne iepriekšējā plānošanas perioda pamatelementi un rīcības virzieni valsts pārvaldes attīstības politikai, vienlaikus fokusējoties uz galvenajiem principiem valsts pārvaldes attīstībā - efektivitāte, tiesiskums, samērojamība, pieejamība, elastība un sadarbība. Tāpat nākamā plānošanas perioda viena no būtiskākajām prioritātēm valsts pārvaldei ir Latvijas pievienošanās OECD1, kas veicinās valsts pārvaldes kvalitātes attīstību un labāku publisko pakalpojumu sniegšanu mūsu valsts iedzīvotājiem, šajā procesā izmantojot citu ekonomiski attīstītāko valstu pieredzi. Lai izvērtētu Latvijā paveikto valsts pārvaldē pēdējos septiņos gados un ekonomiskās krīzes ietekmi uz valsts pārvaldes attīstību, Valsts kanceleja 2012.gadā pasūtīja un 2013.gadā tika turpināts pētījums "Valsts pārvaldes novērtējums"2, kas ietvēra pamatnostādņu "Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2008 - 2013.gadam. PĀRVALDES KVALITĀTE UN EFEKTIVITĀTE" un plāna "Pasākumu plāns valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai" gala novērtējumu (ex-post). Ar detalizētiem pētījuma rezultātiem var iepazīties Valsts kancelejas mājas lapā, vietnē http://www.mk.gov.lv/lv/esstrukturfondi/vk-realizetie-projekti/strukturaloreformuistenosana/reformu-novertejumi-un-petijumi/. Līdz ar to, lai gan plānošanas perioda laikā ieviesta virkne jaunu iniciatīvu, veiktas reformas valsts pārvaldes institucionālajā kārtībā, kā arī cilvēkresursu politikā, 2014.-2020.gada plānošanas perioda pamatnostādnēs ir ietverts ievērojams skaits ar valsts pārvaldi un tās darbības efektivitāti saistītu jautājumu - attīstības plānošana un finanšu vadība, institucionālie jautājumi, pakalpojumu kvalitāte un pieejamība, valdības centra stiprināšana, valsts pārvaldes funkciju decentralizēšana, kvalitātes vadība, administratīvā sloga samazināšana, valsts un privātā partnerība, cilvēkresursu attīstība, pilsoniskās sabiedrības stiprināšana un citi aktuāli jautājumi. Tādējādi pamatnostādnes izstrādātas, balstoties uz ieviesto reformu izvērtējumu un pastāvošo problēmu analīzi. Plānošanas perioda ietvaros ir mainījušās par valsts pārvaldes politiku atbildīgās institūcijas. 2009.gadā ekonomiskās krīzes ietekmē tika veiktas reformas centrālajā valsts pārvaldē, likvidējot Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju. Rezultātā funkcijas, kas saistītas ar valsts pārvaldes politiku (e-pārvalde, publisko pakalpojumu attīstība, pilsoniskās sabiedrības attīstība u.c.), tika nodotas jaunizveidotajai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Kultūras ministrijai u.c. Tāpat, nodalot attīstības plānošanas funkcijas, 2011.gada 1.decembrī tika izveidota Ministru prezidenta tiešā pakļautībā esoša valsts attīstības plānošanas un koordinācijas vadošā (augstākā) tiešās pārvaldes iestāde - Pārresoru koordinācijas centrs (turpmāk - PKC). PKC veic nozaru politiku pārresorisko uzraudzību, izstrādā vidēja termiņa un ilgtermiņa plānošanas dokumentus un uzrauga to īstenošanu, kā arī koordinē deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību un Valdības rīcības plāna izpildi. Par pamatnostādņu īstenošanu ir atbildīgas gan augstākās tiešās valsts pārvaldes iestādes, gan to padotības iestādes un pašvaldības. Vispārējo pamatnostādņu uzraudzību veic Valsts kanceleja, un Valsts kanceleja ir kopumā atbildīga par pamatnostādņu īstenošanu. Pie atsevišķām sadaļām, ja tajās iekļaujamā informācija, situācijas raksturojums vai problēmu analīze minēti saistītajā plānošanas dokumentā, minētas norādes uz tiem, novēršot informācijas dublēšanos. Tāpat būtiski, ka pamatnostādnēs ietverti uzdevumi, kas iekļauti attīstības plānošanas dokumentos, to projektos, vienlaikus norādot uz konkrēto pasākumu īstenošanas nozīmību, jo valsts pārvaldes politika ir izteikti horizontāla un aptver dažādu nozaru darbību. Atsevišķi jāmin, ka pamatnostādnes nepārklājas, bet ir cieši saistītas ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam (VSS-314) projektu, īpaši, kas attiecas uz jautājumiem, kas skar cilvēkresursu politikas attīstību un valsts pārvaldes politiku kopumā. Pamatnostādņu izstrāde apspriesta darba grupā "Valsts pārvaldes politikas attīstības darba grupa" (izveidota ar Valsts kancelejas direktores 2013.gada 14.oktobra rīkojumu Nr.54), kurā līdzdarbojās visu ministriju, PKC un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvji. Pamatnostādņu izstrādē ievēroti Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumos Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" noteiktā kārtība sabiedrības iesaistei, publicējot pamatnostādņu projektu Valsts kancelejas mājas lapā 20013.gada 16.decembrī un 2014.gada 9.jūlijā, neviens priekšlikums pamatnostādņu pilnveidei netika saņemts. Esošās problēmas: 1. Trūkst vienota un efektīva risinājuma un instrumentu, kā veiksmīgi īstenot valsts pārvaldes reformas, kā arī nepieciešams turpināt darbu pie valsts pārvaldes institucionālās sistēmas un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas. Turpināms darbs pie administratīvā sloga samazināšanas iedzīvotājiem un komersantiem, valsts pārvaldes institūciju darba organizācijas pilnveidošanas. 2. Samazinoties iedzīvotāju skaitam, turpināmas iniciatīvas profesionālas valsts pārvaldes attīstībā, vienlaikus nodrošinot efektīvus risinājumus valsts pārvaldē nodarbināto kompetences un kapacitātes paaugstināšanā, kā arī atalgojuma sistēmas pilnveidošanā. 3. Galvenās problēmas attīstības plānošanas sistēmā saistītas ar plānošanas sistēmas īstenošanu praksē, veicot politikas plānošanas dokumentu izstrādi, īstenošanu un novērtēšanu, kā arī veicot starpnozaru politikas plānošanu. Tāpat turpināms darbs pie finanšu vadības un stratēģiskās plānošanas sasaistes uzlabošanas, politikas plānošanas un likumdošanas procesu sasaistes. 4. Aktuāls jautājums par inovāciju radīšanu un izmantošanu valsts pārvaldē, kā arī sabiedrības tiesiskās apziņas stiprināšanu un iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesos, nodrošinot mūsdienīgu abpusēju komunikāciju. Atsevišķi risināmi jautājumi par valsts un privātā sektora sadarbības uzlabošanu un valsts pārvaldes pieredzes apmaiņas nodrošināšanu. 5. Administratīvi teritoriālās reformas procesā neatrisinātās problēmas būtiski kavē pašvaldību administratīvās kapacitātes nostiprināšanu un attīstību, tādējādi nepieciešams izstrādāt ilgtermiņa pašvaldību sistēmas attīstības politiku. SASAISTE AR CITIEM PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM Pamatnostādnes ietver jau ceturto plānošanas ciklu valsts pārvaldes politikas attīstībā, orientējoties uz jau izveidotās sistēmas pilnveidošanu. Pamatnostādnes aptver pēc iespējas visus valsts pārvaldes attīstībai būtiskos elementus - valsts pārvaldes procesus, institūcijas un cilvēkresursus, tādējādi īstenojot kompleksu pieeju nākamajā plānošanas perioda rīcības virzienu noteikšanā un uzdevumu definēšanā. Pamatnostādnes attiecas uz valsts pārvaldi kopumā, tas ir, gan uz tiešās pārvaldes iestādēm, gan atvasinātām publiskām personām (plānošanas reģioniem un pašvaldībām) saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto, gan atsevišķos aspektos - uz valsts pārvaldes iestādēm, kas nav padotas Ministru kabinetam un valsts kapitālsabiedrībām, kā arī privātpersonām, kam deleģēti konkrēti valsts pārvaldes uzdevumi. Izstrādājot pamatnostādnes, ir ņemti vērā Nacionālā attīstības plānā 2014.-2020.gadam (apstiprināts ar 2012.gada 20.decembra Saeimas lēmumu) (turpmāk - NAP2020) noteiktās prioritātes un to rīcības virzienus, kas ietver arī valsts pārvaldes darbības spējas stiprināšanu. NAP2020 ir cieši saistīts ar "Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam" (Latvija2030) un "Nacionālo reformu programmu stratēģijas "ES2020" īstenošanai". Tāpat ievēroti Valsts stratēģiskā ietvardokumenta 2007.-2013.gadam (Latvija un Eiropas Komisija, parakstīts 2007.gada 25.septembrī), Partnerības līgumā Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam un darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" projektā3 paredzētie pasākumi. Rīcības virzienu, uzdevumu un sasniedzamo rezultātu noteikšanai ir izmantoti saistīto jomu politikas plānošanas dokumenti: √ Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam (apstiprināts ar Saeimas 2012.gada 20.decembra lēmumu) √ Attīstības plānošanas sistēmas uzlabošanas pasākumu plāns 2014.-2016.gadam (MK 25.02.2014. rīkojums Nr. 84) √ Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepcija (MK 06.02.2013.rīkojums Nr.48) √ Koncepcija par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi (MK 19.02.2013.rīkojums Nr.58) √ Latvijas Konverģences programma 2013.-2016.gadam (MK 29.04.2013.) √ Vienotas valsts iestāžu finanšu un vadības grāmatvedības sistēmas un finanšu analīzes rīka izveide, nodrošinot finanšu un cilvēkresursu vadību koncepcija (04.07.2012. MK rīkojums Nr. 311) √ Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (Ministru kabineta 2013.gada 14.oktobra rīkojums Nr. 486) √ Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.-2019.gadam (Ministru kabineta 2013.gada 29.oktobra rīkojums Nr. 496) √ Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam (Ministru kabineta2009.gada 7.oktobra rīkojums Nr.685) √ Koncepcija "Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizatoriskais modelis" (Ministru kabineta 2013.gada 19.februāra rīkojums Nr. 57) √ Pamatnostādņu projekts "Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam" (VSS-314) Atsevišķi jāmin, ka NAP2020 redzējumā par Latviju 2020.gadā "Ekonomikas izrāviens - katra Latvijas iedzīvotāja un valsts labklājības pieaugumam!" noteikts, ka sasniedzamie rādītāji Latvijai 2020.gadā atspoguļo to, ka "valsts pārvalde ir mazinājusi administratīvo slogu un pārskatījusi funkcijas, lai nodrošinātu vienkāršu, pārskatāmu un ērtu minimāli nepieciešamo procedūru kopumu, kas uzņēmējdarbības aktivitāti atbalsta, nevis bremzē. Tiesiskuma un efektīvas likumu piemērošanas nodrošināšana ikvienā darbības jomā ir svarīgākais princips". Tāpat noteikts, ka "valsts pamatuzdevums ir atbildēt par iedzīvotāju fizisko drošību un tiesisko aizsardzību, ievērojot principu" viens likums, viena taisnība visiem". Par drošības un tiesību aizsardzības iestāžu uzturēšanu un profesionalitāti rūpējas valsts, nodrošinot izglītību un mūsdienīgas karjeras iespējas darbiniekiem. Tām ir plašs sabiedrības atbalsts, jo to pienākumi tiek pildīti, nodrošinot iedzīvotāju izpratni un līdzdalību." Kā viens no nozīmīgākajiem uzdevumiem valsts pārvaldei ir nodrošināt pakalpojumu pieejamību - "iedzīvotājiem jebkurā Latvijas vietā ir pieejami valsts un pašvaldību pakalpojumi elektroniskā veidā, kā arī vienotajos klientu apkalpošanas centros. Iedzīvotāji par šīm iespējām ir labi informēti." Ievērojot minēto, NAP2020 ir cieša saikne ar valsts pārvaldes politikas attīstību nāktajam plānošanas periodam, kas spilgti iezīmē rīcības virzienus, kuros jāstrādā arī turpmāk. Kopumā vērtējot NAP2020 un valsts pārvaldes attīstības mērķu sasaisti, iezīmējas vairāki kopējie darbības virzieni nākotnes valsts pārvaldes attīstības politikas plānošanā. Pirmkārt, administratīvā sloga mazināšana uzņēmējiem lielā mērā ietekmēs tautsaimniecības virzību ekonomiskās attīstības virzienā. Otrkārt, publisko pakalpojumu pieejamības nodrošināšana padarīs pievilcīgāku uzņēmējdarbības vidi, kā arī nodrošinās ērtu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, un, treškārt, pilsoniskās līdzdalības stiprināšana netieši ietekmēs arī politikas plānošanas kvalitāti un budžeta līdzekļu lietderīgāku izmantošanu.4 PAMATPRINCIPI Balstoties uz iepriekšējā plānošanas periodā veikto pasākumu izvērtējumu, kā arī būtiskākajām tendencēm, kas izriet no ārvalstu prakses analīzes, var identificēt sešus pamatprincipus, kuru piemērošana valsts pārvaldē ir svarīga, lai nodrošinātu turpmāk izvirzīto mērķu sasniegšanu un rīcības virzienu īstenošanu5: √ Elastība; √ Sadarbība; √ Efektivitāte; √ Tiesiskums; √ Samērojamība; √ Pieejamība; √ Subsidiaritāte. Jāņem vērā, ka Teritorijas attīstības plānošanas principus nosaka Teritorijas attīstības plānošanas likums. Elastības princips - Elastība ir radošuma aspekts, tā ir spēja vajadzības gadījumā mainīt pieeju problēmas risināšanai. Ja tiek konstatēts, ka izvēlētais problēmas risināšanas ceļš nedod vēlamo efektu, ir jāmaina pieeja tās risināšanai un jāatrod citas pieejas. Tāpat normatīvajā regulējumā noteiktā rīcības brīvība ir jāizmanto radoši sabiedrības interesēs, kas var attiekties uz inovācijām valsts sniegto pakalpojumu organizēšanā vai valsts pārvaldes cilvēkresursu vadībā. Sadarbības princips - Politikas veidošanā būtiska loma ir valsts pārvaldei, kas pārvaldības procesos iesaista nevalstisko un privāto sektoru. Jāņem vērā, ka būtiskākie mūsdienu sabiedrības izaicinājumi - konkurētspēja, vides ilgtspēja, informācijas sabiedrība, starptautisko krīžu vadība u.c. - ir starpnozaru jautājumi un neatbilst valsts pārvaldes organizāciju funkciju dalījumam. Līdz ar to koordinācija ārpus organizāciju robežām ir kļuvusi par nozīmīgu aspektu arī valsts pārvaldes darbā, tādējādi aktualizējot nepieciešamību koordinēt gan politikas saturu, gan tās īstenošanas mehānismus. Tāpat nozīmīga ir reģionālās politikas un nozaru politiku koordinēšana visos pārvaldes līmeņos, ņemot vērā, ka nozaru politikas arī lielā mērā ietekmē teritoriju attīstību savās kompetences jomās, ietverot nacionālā līmeņa aktivitātes, kas vienlaikus ir saistītas ar reģionālās politikas īstenošanu, attiecīgi katras nozaru politikas īstenošanas rezultāti neizbēgami "nogulsnējas" kādā teritorijā. Efektivitātes princips - Efektīva valsts pārvalde principa šaurākajā izpratnē ir pakalpojumu vienības sniegšana par iespējami zemākām izmaksām, maksimāli taupīgi izmantojot finanšu līdzekļus. Efektīva valsts pārvalde principa plašākajā nozīmē ir elastīga un laikā atsaucas uz politisko pieprasījumu, nodrošinot caurskatāmus pakalpojumus ar zemām administratīvajām izmaksām, apzinoties mērķa grupas vajadzības un nodrošinot maksimāli iespējamo taisnīguma principu. Tādējādi efektivitāte ir pakāpe, kādā sistēma (valsts pārvalde) vai tās sastāvdaļas sasniedz vēlamo rezultātu (izpilda savas funkcijas) salīdzinājumā ar resursu patēriņu. Tiesiskuma princips - Valsts pārvaldei savā darbībā ir jāievēro likums un tiesības, tostarp tiesību princips. Tas nozīmē, ka valsts pārvaldei ir jānodrošina privātpersonu (sabiedrības kopumā) tiesību un brīvību ievērošana. Tiesiskuma princips primāri izriet no Latvijas Republikas Satversmes 1.panta, ka Latvija ir demokrātiska republika. Tuvāk tiesiskuma princips ir paskaidrots Administratīvā procesa likuma 7.pantā (iestādes un tiesas rīcībai jāatbilst tiesību normām. Iestāde un tiesa darbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim). Samērojamības princips - Lai gan efektivitātes princips lielā mērā ir vērsts uz izmaksu samazināšanu, tomēr valsts pārvaldes politikas kontekstā tas nevar tikt skatīts atrauti no samērojamības principa, kas nozīmē, ka rezultāti ir samērojami ar izmaksām. Sabiedrības, sadarbības partneru un klientu vajadzības nevar tikt pretnostatītas efektivitātei. Samērojamības princips nozīmē, ka valsts pārvalde un tās sniegtie pakalpojumi ir samērojami ar klientu vajadzībām. Pieejamības princips - Pieejamības princips valsts pārvaldē galvenokārt izpaužas attiecībā uz pakalpojumu un informācijas pieejamību. Nodrošinot pakalpojumu pieejamību un vienlaikus ieviešot valsts pārvaldes sniegto pakalpojumu efektivitātes principu, jāapskata visas pakalpojumu saņēmēju grupas. Tāpat valsts pārvaldes politikas līmenī iespēju robežās nepieciešams attīstīt pakalpojumu pieejamību visām mērķa grupām, nodrošinot gan neklātienes pakalpojumu saņemšanas iespējas, attīstot elektronisko pakalpojumu pieejamību, gan arī neaizmirst par to iedzīvotāju daļu, kuriem nepieciešami klātienes pakalpojumi un, tādējādi nodrošinot pakalpojumu pieejamību no ģeogrāfiskā viedokļa. Šajā gadījumā reģionālo iestāžu optimizācija un vienas pieturas aģentūras principa ieviešana pakalpojumu saņemšanā var maksimāli satuvināt efektivitātes un pieejamības principu izmantošanu valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanā. Subsidiaritātes princips - Princips, kura mērķis ir nodrošināt lēmumu pieņemšanas procesa saikni ar sabiedrību, regulāri pārbaudot, vai veiktās darbības ir attaisnojamas, ņemot vērā valsts un vietējā līmeņa iespējas. Saskaņā ar šo principu tiek veiktas tikai tās darbības, kuru veikšanai lielāka efektivitāte ir attiecīgajā valsts pārvaldes līmenī. Subsidiaritāte ir cieši saistīta ar samērojamības (proporcionalitātes) un nepieciešamības principiem. Šis princips tādējādi nosaka to, ka publiskās varas pienākumus pēc iespējas realizē tā vara, kas atrodas vistuvāk personai un spēj nodrošināt pienākumu efektīvu īstenošanu zemākā pārvaldes līmenī. MĒRĶIS, APAKŠMĒRĶI, POLITIKAS UN DARBĪBAS REZULTĀTI UN TO RĀDĪTĀJI Kā rāda attīstīto Rietumu valstu piemēri, labklājības valsti var veidot, ne tikai ceļot valsts ekonomiku, orientējoties uz sociāldemokrātisku un plašu labklājības politiku, bet daudz vairāk to ietekmē pozitīvas valsts iedzīvotāju kultūras normas, tostarp stingra darba ētika, augsts uzticības līmenis valstij, augsta iedzīvotāju līdzdalība sabiedriskajos procesos, ģimenes vērtības un individuālā atbildība. Tie ir politikas rezultāti, kas spilgti atspoguļo arī uzticību valsts pārvaldei un kopējo valsts pārvaldes attīstību. Latvijā pēdējo gadu laikā tieši valsts pārvaldes politika ir bijusi politikas joma, kas pakļauta reformām gan ekonomiskās krīzes ietekmē, gan atbildot uz sabiedrības spiedienu par valsts pārvaldes neefektivitāti. Arī daudzu citu valstu pārvaldes piedzīvo strukturālo reformu ceļu, tādējādi kopējās reformas iedalot 4 veidos: • Pārdomāšana (rethinking) - jaunas, vispusīgas sistēmas pieeja valsts pārvaldei; • Reformēšana (reforming) - jauni veidi kā funkcionēt valsts pārvaldei; • Restrukturēšana (restucturing) - jauni veidi kā organizēt valsts pārvaldi; • Samazināšana (retrenching) - valsts pārvaldes samazināšana vai noteiktu elementu likvidēšana.6 Katra valsts savu strukturālo reformu ceļā (ne vienmēr tās tā saucot) izvēlējusies vairākus veidus kā reformēt valsts pārvaldi ar mērķi to samazināt, samazināt tās izmaksas, veicināt efektivitāti un kvalitāti, vienlaikus nodrošinot sabiedrībai visus valsts pārvaldes pakalpojumus. Tāpat liela nozīme mūsdienās valsts pārvaldē ir informācijas tehnoloģijām, kas veicina to, lai valsts pārvalde būtu mazāka (pēc iespējas mazāks cilvēku skaits nodarbināts pie noteikta jautājuma), labāka (darbs paveikts augstākā kvalitātē), ātrāka (ātrāk apstrādāti dati līdz lēmuma pieņemšanai) un stiprāka7 (atvērta valsts pārvalde veido lielāku atbalstu sabiedrībā). Tāpat politikas analītiķi uzsver, ka valsts pārvaldei ir jākļūst ne tikai ātrākai un gudrākai, bet arī personīgākai - darbība vērsta uz katra indivīda jautājumu risināšanu individuālā līmenī.8 Ievērojot iepriekš minēto un balstoties uz ieviesto reformu izvērtējumu un problēmu analīzi, noteikts valsts pārvaldes politikas attīstības mērķis un tam atbilstošie rīcības virzieni. Mērķis: Efektīva, pieejama, inovatīva, profesionāla un uz rezultātu vērsta valsts pārvalde. Apakšmērķi: 1. Nodrošināta pilnvērtīga klātienes un neklātienes pakalpojumu pieejamība, vienlaikus ieviešot racionālu un pareizu9 valsts pārvaldes administratīvo un institucionālo struktūru. 2. Profesionāli, motivēti un godīgi valsts pārvaldē nodarbinātie10. 3. Efektīvi funkcionējoša attīstības plānošanas sistēma, kas īstenota, orientējoties uz rezultātiem un pamatojoties uz kvalitatīvu ietekmes novērtējumu. 4. Valsts pārvalde un sabiedrība sadarbojas, kā arī nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu un viedokļu saskaņošanu, inovāciju ieviešanu valsts pārvaldes darbā. 5. Efektīva un sabiedrības vajadzībām atbilstoša pašvaldību attīstība. Politikas un darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji Politikas mērķis Efektīva, pieejama, inovatīva, profesionāla un uz rezultātu vērsta valsts pārvalde. Politikas rezultāts Rezultatīvais rādītājs (Latvijas novērtējums atsevišķos WGI11 parametros) 2013.gads 2017.gads 2020.gads Valsts pārvalde Latvijā ir pieejama, inovatīva, profesionāla un uz rezultātu vērsta Publiskās pārvaldes efektivitāte 0,83 (2012) 0.90 1.00 Likumdošanas kvalitāte 1,00 (2012) 1.15 1.30 Valsts pārvaldē nodarbināto skaits ir atbilstošs vajadzībām un ar tendenci nepalielināties Vispārējās valdības sektorā nodarbināto īpatsvars no kopējā iedzīvotāju skaita 9.1% 8.6% 8%12 Darbības rezultāti Rezultatīvais rādītājs 2013.gads 2017.gads 2020.gads Nodrošināta pilnvērtīga klātienes un neklātienes pakalpojumu pieejamība Latvijas vērtējums e-pārvaldes indeksā (vieta)13 31 (2014) 28 23 Valsts pārvaldē strādā profesionāli, motivēti un godīgi nodarbinātie Atlīdzības (valsts un pašvaldības) īpatsvars IKP14 7.5% 7.1% 6.8% Darbinieku, kuri jūtas motivēti strādājot valsts pārvaldē, īpatsvars no visiem pārvaldes darbiniekiem (izlases aptauja) X15 X X Profesionālo kompetenci paaugstinājušo personu skaits labāka regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās 0 4000 17 598 Attīstības plānošanas sistēma ir efektīva, īstenota, orientējoties uz rezultātiem un pamatojoties uz kvalitatīvu ietekmes novērtējumu Nacionālā attīstības plāna (NAP) īstenošanai piešķirtā finansējuma īpatsvars no NAP plānotā nepieciešamā finansējuma 0% 40% 100% Pamatnostādņu, kurām ir veikts ārējs ietekmes novērtējums, īpatsvars no visām pamatnostādnēm X16 100% 100% Valsts pārvalde un sabiedrība sadarbojas, ievieš inovācijas valsts pārvaldē, kā arī nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu Izstrādāts un ieviests vienotais tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāls - X - Latvijas vērtējums e-līdzdalības indeksā (vieta)17 24 (2014) 20 16  Nodrošināta efektīva pašvaldību attīstība, kas līdzsvarota ar pieejamajiem resursiem un samērojama ar iedzīvotāju vajadzībām Pašvaldību finansiālās kapacitātes novērtējums autonomo funkciju veikšanai (%) 34 (2011) 37 39 RĪCĪBAS VIRZIENI Rīcības virzieni pamatnostādņu īstenošanai izstrādāti, balstoties uz iepriekšējā plānošanas perioda modeli, kas iezīmēja galvenos attīstības elementus un kurā minēto uzdevumu īstenošana saglabājusi savu aktualitāti arī šajā plānošanas periodā. Tāpat, protams, ir attīstījušies arī citi rīcības virzieni valsts pārvaldes attīstībā, ņemot vērā ekonomiskās krīzes ietekmi un nepieciešamību pēc efektivitātes un kvalitātes valsts pārvaldē. Izstrādātie rīcības virzieni un tajos veicamie uzdevumi saskaņoti ar NAP 2020 noteikto, kā arī ar būtisku uzdevumu Latvijai šajā plānošanas periodā - pievienošanos OECD. Pasākumi, kas paredz jebkura veida elektronizāciju un digitalizāciju, veicami, ievērojot personas datu aizsardzības prasības. 1. Pārvaldes kvalitāte: pakalpojumi un institucionālā sistēma 1.1. Valdības centra stiprināšana Ekonomiskā krīze ir pierādījusi to, ka jāspēj rast visefektīvākais risinājums attiecībā uz valsts spēju reaģēt uz mainīgiem apstākļiem, tādējādi kā viens no lielākiem izaicinājumiem ir nodrošināt efektīvu politikas veidošanas un lēmumu pieņemšanas procesu, kas balstīts uz kvalitatīvu situācijas sākotnējo novērtējumu. Minēto jautājumu risināšanā būtisku lomu spēlē gan valsts institucionālā uzbūve, gan valsts institūciju kapacitāte būtiskāko pamatfunkciju īstenošanā attiecībā uz saskaņotu rīcību problēmas definēšanā un reformu ieviešanas koordinācijā, stratēģiskajā plānošanā, pārmaiņu vadībā, komunikācijā par valdības rīcības iemesliem un sasniedzamajiem rezultātiem. Tas ir attiecināms uz institūciju savstarpējo sadarbību horizontālā līmenī izpildvaras ietvaros it īpaši situācijās, kad izpildvaras politisko kodolu veido dažādi politisko partiju pārstāvji. Tieši valdības centrs visās valstīs ir galvenais valsts izpildvaras atbalsts, tas tiek veidots un stiprināts, lai nodrošinātu atbalstu un koordināciju valdības rīcībai un uzsāktajām aktivitātēm18, tādējādi stipri valdības centri ir kā instruments rezultātu sasniegšanai.19 Latvijā, lai sekmīgi īstenotu valdības noteiktās reformas, nereti tiek norādīts, ka nepieciešams stiprināt valdības centru, tā tiesības un pienākumus, jo nepieciešama virsvadība gan reformu un procesu plānošanā, gan ieviešanā un uzraudzībā. Īpaši svarīgi tas ir tāpēc, ka nepieciešams samazināt administratīvo slogu (jeb administratīvos šķēršļus) gan uzņēmējiem, gan nevalstiskajām organizācijām, gan iedzīvotājiem kopumā, tādējādi uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un paaugstinot publiskās pārvaldes sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā arī veicinot to pieejamību. Tajā pašā laikā šobrīd nevienā nacionālas nozīmes plānošanas dokumentā, nav definēts valdības centrs valsts pārvaldes attīstības jautājumos Latvijā, kādi ir tā darbības instrumenti koordinētai reformu plānošanai un īstenošanai, un to rezultātu novērtēšanai. Teorētiskajā literatūrā valdības centrs ir galvenais valsts izpildvaras atbalsts, tādējādi valdības centri tiek veidoti, lai nodrošinātu atbalstu un koordināciju valdības rīcībai un uzsāktajām aktivitātēm, un stipri valdības centri ir kā efektīvs instruments rezultātu sasniegšanai. Tāpat jāuzsver, ka pastāvot arvien lielākai funkciju decentralizācijai, uz ko virzās Latvija, pastāv prasības pēc augstākas centralizācijas lēmumu pieņemšanā un procesu koordinēšanā valdības centrā. Saskaņā ar definīciju, valdības centrs ir kā institūcija vai institūciju grupa, kas nodrošina tiešu atbalstu valsts izpildvaras funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildē. Pretēji tiešās pārvaldes institūcijām, valdības centru institūcijas nav tieši iesaistītas pakalpojumu nodrošināšanā, kā arī šie centri vairāk nodrošina koordinēšanas un monitoringa funkcijas visai valdībai.20 Parlamentārās valstīs, kāda ir arī Latvija, valdības centrs nodrošina gan politisko funkciju (padomi), gan tehnisko un administratīvo funkciju, tādējādi tās var būt dažādas vienības - politiskie ieceltas amatpersonas un ierēdņi. Jāuzsver, ka valdības centrs nav jauna institūcija, tas ir jau esošu institūciju kopums (piemēram, kā "kontrolējošās iestādes", "sertifikācijas institūcijas"), kurām jau šobrīd ir noteiktas funkcijas, taču, lai iezīmētu to nozīmīgumu, tās tiek definētas kā "valdības centrs". Valdības centriem teorētiskajā literatūrā pastāv "šaurākais definējums" un "plašākais definējums". "Šaurākais definējums" paredz, ka valdības centrs aptver institūcijas un vienības, kas ir tieši pakļautas izpildvaras augstākajai lēmējinstitūcijai. "Plašākais definējums" ietver arī citas institūcijas un vienības (piemēram, finanšu departamenti, plānošanas ministrijas), kas nodrošina galvenās horizontālās, pārresoru funkcijas, pat ja tās strukturāli neatrodas tieši pie izpildvaras un neapkalpo tikai to.21 Tādējādi tiek norādīts, ka ir jāfokusējas uz funkcijām, nevis uz strukturālo atrašanās vietu. 22 Savukārt galvenās valdības centra funkcijas ir saistītas ar koordināciju - politiskā koordinācija, stratēģiskā plānošana, politikas koordinācija (gan izstrāde, gan ieviešana), "sasniegumu" monitorings, kā arī rīcības un "sasniegumu" komunikācija.23 Līdz ar to, svarīgi ir instrumenti, kurus valdības centrs izmanto, lai nodrošinātu savas funkcijas. Vienlaikus literatūrā tiek aktualizēts jautājums par to, ka institūcijai tieši pie izpildvaras, ir jānodrošina un jāveido analītiskā komanda24, kas veic visu procesu monitoringu un nodrošina, ka valsts pārvalde kļūst ātrāka, gudrāka un personīgāka. Ievērojot minēto, lai nodrošinātu procesu efektīvāku norisi, kā arī orientētos uz sasniedzamajiem rezultātiem, Latvijā nepieciešams stiprināt valdības centru un tā autoritāti. Lai veicinātu labāku pārvaldību, iedzīvotājiem atvērtu un caurspīdīgu valsts pārvaldi, nepieciešams mazināt atšķirību starp uzstādītajiem mērķiem un sasniegtajiem rezultātiem, nepieciešams pilnveidot institucionālo un starpministriju koordināciju, vienlaikus sekmējot inovācijas valsts pārvaldē, kā arī palielinot informācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanā. Uzdevumi 1.1.1. Veikt novērtējumu Valdības centra stiprināšanas valsts pārvaldes uzdevumu izstrādei un īstenošanai, kā arī izstrādāt priekšlikumus valdības centra stiprināšanai, tādējādi nodrošinot sadarbību instrumentu attīstību starp Valdības centra funkcijās iesaistītajām institūcijām, kā arī efektīvu procesu vadību un monitoringu. 1.1.2. Nodrošināt Valdības centrā iesaistīto institūciju nodarbināto analītiskās kapacitātes celšanu starptautiski atzītās apmācībās par stratēģisko vadību, attīstības plānošanu un novērtēšanu, kā arī veicināt kopējo Valdības centrā iesaistīto institūciju administratīvās kapacitātes celšanu. 1.1.3. Izstrādāt un ieviest vienoto tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālu. 1.1.4. Izvērtēt iespēju ieviest risku analīzi atbilstoši starptautiski atzītām risku analīzes veikšanas metodēm pirms nozīmīgu tiesību aktu25 pieņemšanas Ministru kabinetā26. 1.1.5. Nodrošināt, ka valdības centrā sadarbībā ar citām iesaistītajām institūcijām tiek uzkrāti un analizēti valsts pārvaldes politikas attīstībai nozīmīgi dati. 1.2. Valsts pārvaldes institūciju darbības un pakalpojumu kvalitātes uzlabošana Iepriekšējā plānošanas periodā tika īstenoti gan funkciju auditi, gan dažādi lietišķie pētījumi un veikti novērtējumi, kuru mērķis bija novērtēt esošo situāciju un piedāvāt risinājumus valsts pārvaldes institucionālās sistēmas uzlabošanai. Funkciju auditi ļoti intensīvi tika veikti 2009. un 2010.gadā un to galvenokārt noteica nepieciešamība veikt valsts budžeta izdevumu samazināšanu27. Tai pašā laikā pārskata periodā vismazāk uzmanība tika pievērsta valsts un pašvaldību funkciju izvērtēšanai un to savstarpējai atdalīšanai, funkciju decentralizācijai, šādu darbību īstenošana tika uzsākta tikai 2012.gadā. Vienlaikus veikta arī valsts kapitālsabiedrību statusa izvērtēšana, lai gan Ministru kabinetā akceptētajā informatīvajā ziņojumā28 iekļautajiem priekšlikumiem ir rekomendējošs raksturs. Rezultātā tiek ieteikts 16 valsts kapitālsabiedrības pārveidot par valsts aģentūrām/tiešās pārvaldes iestādēm/atvasinātām publisko tiesību juridiskajām personām/nodibinājumiem. Taču šīs izmaiņas varēs uzsākt īstenot tikai tad, kad Saeimā tiks pieņemti Ekonomikas ministrijas virzītie normatīvo aktu projekti, tai skaitā, likumprojekts "Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums" un likumprojekts "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā."29 Tāpat saiknē ar pamatnostādnēm, kas bija spēkā līdz 2013.gadam, aktualitāti saglabā uzdevums, kas skar vienotu, konceptuālu risinājumu definēšanu turpmākai atbalsta funkciju īstenošanai, veicinot atbalsta funkciju centralizāciju. Institūciju pakalpojumu kvalitātes uzlabošana ir cieši saistīta ar vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu pakalpojumu sniegšanas organizācijā, kas ļauj ietaupīt laika un finanšu resursus, samazinot administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, vienlaikus ceļot valsts pārvaldes efektivitāti. Tomēr pārskata periodā procesa attīstību ietekmēja nozaru resoriskā pieeja pakalpojumu sniegšanas organizēšanā atsevišķos resoros, uzsākot principa ieviešanu praksē, kas tikai daļēji atbilst principa garam, jo iedzīvotājiem un uzņēmējiem tiek sniegti tikai vienas nozares pakalpojumi, attiecīgi nesasniedzot mērķi īstenot principu valsts līmenī un nepanākot mēroga efektu, gan administratīvā sloga mazināšanas, gan valsts pārvaldes efektivitātes celšanas, t.sk. veikto investīciju, kontekstā. Līdz ar to publisko pakalpojumu sniegšanā pastāv zināma procesu neefektivitāte. Pakalpojumu nodrošināšanā valsts pārvaldē ir arīdzan nepietiekama IKT potenciāla izmantošana, jo pakalpojumu elektronizācijā līdz šim ir dominējusi pieeja, ka elektronizēti tiek procesi/pakalpojumi vienas iestādes ietvaros, tikai atsevišķos gadījumos nodrošinot pilna pakalpojuma sniegšanas procesa pārskatīšanu no iedzīvotāju un uzņēmēju skatupunkta. Līdz ar to pastāv vienotas pieejas trūkums institūciju procesu integrēšanā, pakalpojumu elektronizācijā un elektroniskā klientu apkalpošanā, kā arī atsevišķos gadījumos - dublējoši tehniskie risinājumi. Ir uzsāktas iniciatīvas par vienoti koordinēta pārvaldības procesa ieviešanu, kā arī koplietojamu ePārvaldes risinājumu izveidi un ieviešanu, tomēr valsts līmenī iztrūkst deleģējums koordinēt procesu pilnveidi pāri atsevišķu resoru robežām un arī pakalpojumu sniegšanu elektroniskā formā organizēt pēc vienas pieturas aģentūras - vienotā kontaktpunkta - principa, kas paredz pakalpojumu sniegšanu organizēt, balstoties nevis uz resoru kompetencēm, bet uz iedzīvotāju un uzņēmēju dzīves situācijām, organizējot to sniegšanu iespējami proaktīvi no valsts pārvaldes puses. Pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem ir būtisks aspekts, jo tieši ietekmē dzīves kvalitāti teritorijās. Vienlaikus, samazinoties daudzu teritoriju iedzīvotāju un līdz ar to pakalpojumu lietotāju skaitam, nepieciešams definēt skaidrus principus, kāda pakalpojumu pieejamība (un līdz ar to infrastruktūra) nodrošināma katrā teritorijā, ņemot vērā, ka valsts nevar atļauties visās apdzīvotajās vietās nodrošināt vienādu pakalpojumu pieejamību. Ievērojot iepriekšminētos apsvērumus, pakalpojumu pieejamības un sasniedzamības uzlabošanai reģionos būtiski ieviest Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam definēto publisko individuālo pakalpojumu klāstu ("grozu") pa apdzīvoto vietu grupām. Uzdevumi Uzdevumi 2014.-2020.gadam definēti pamatnostādnēs "Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam" un koncepcijā "Koncepcija par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi" 1.2.1. Nodrošināt valsts pārvaldes iestāžu pakalpojumu sniegšanas orientēšanos uz klientu individuālo vajadzību apzināšanu, ievērojot vienas pieturas aģentūras un klientu apkalpošanas rokasgrāmatā iekļautos principus, vienlaikus nodrošinot, ka informācijas sistēmas un elektroniskās apkalpošanas risinājumi pakalpojumu sniegšanā tiek veidoti uz IKT risinājumu koplietošanas, un standartizācijas un atvērtu saskarņu pamata. 1.2.2. Veikt izvērtējumu un noteikt procedūras, kas garantētu, ka valsts pārvaldes institucionālā sistēma regulāri tiek pārbaudīta, analizēta tās lietderība, nodrošinot šo procesu sasaisti ar stratēģiskās plānošanas un citiem vadības procesiem. 1.2.3. Izstrādāt un ieviest visaptverošu Valsts pārvaldes IKT arhitektūras bāzes modeli, kas kalpos par pamatu koordinētu un sadarbspējīgu centrālo un nozaru IKT risinājumu ieviešanai un ilgtspējīgai attīstībai. 1.2.4. Veicināt iestāžu atbalsta funkciju sistematizēšanu, pēc iespējas risinot jautājumu par atbalsta funkciju centralizāciju (piemēram, personāla vadība, grāmatvedība, transporta pakalpojumi). 1.2.5. Izstrādāt vienotu normatīvo un metodisko ietvaru publisko pakalpojumu sniegšanā30, kā arī veikt pakalpojumu procesu pārskatīšanu, integrāciju un saistīto pakalpojumu procesu elektronizāciju:31 1.2.5.1. Neklātienes apkalpošanas iespēju un kanālu prioritizēšana un aktīva virzīšana, īpaši, kas skar pakalpojumus komersantiem un amatpersonām; 1.2.5.2. Noteikt minimālās prasības e-pakalpojumu izveides kvalitātei; 1.2.5.3. Konsultatīva un praktiska atbalsta nodrošināšana elektronisko saziņas kanālu izmantošanā personām, kurām tas nepieciešams. 1.3. Kvalitātes vadības sistēmas attīstība Pārskata periodā kvalitātes vadības principu un sistēmu ieviešana pārsvarā notikusi tikai tajās valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs, kurām bija pieejams ESF finansējums (Darbības programma "Cilvēkresursi un nodarbinātība" 1.5.1.3.1.apakšaktivitāte "Kvalitātes vadības sistēmas izveide un ieviešana"). Turpretī iestādēs, kurām šāds atbalsta mehānisms nebija pieejams, notika stratēģiskās plānošanas un kvalitātes vadības principu un ieviešanas struktūru vājināšana, ko noteica šādu atbalsta struktūrvienību un personāla samazināšana konsolidācijas rezultātā ekonomiskās krīzes iespaidā. 1.tabula Kvalitātes vadība valsts pārvaldē, Valsts kancelejas apkopotā informācija par 2014.gadu Pārskata periodā Valsts kanceleja sadarbībā ar Latvijas kvalitātes biedrību ir izveidojusi domubiedru grupu "Kvalitātes vadība valsts pārvaldē", kas savu darbību ir uzsākusi 2013.gada 6.decembrī. Grupa tiekas vidēji 1x ceturksnī ar mērķi popularizēt kvalitātes vadības sistēmas ieviešanu valsts pārvaldē un veikt labās prakses pieredzes apmaiņu. Ikdienā notiek viedokļu apmaiņa arī speciāli izveidotā interneta vietnē. Papildus tam Valsts kanceleja kā kvalitātes vadības sistēmas procesa koordinators valstī apkopo un ievieto MK mājas lapā informāciju par kvalitātes vadības sistēmu, tās aktualitātēm, labās prakses piemēriem, kā arī publicē atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem. Tāpat Valsts administrācijas skola regulāri piedāvā un organizē mācību kursus, kuros ir iespējams iepazīties ar kvalitātes vadības sistēmas pamatprincipiem (piemēram, "Kvalitātes vadība teorijā un praksē. Kvalitātes vadības sistēma", "Kvalitātes un risku vadības mijiedarbība" u.c..). Latvijas Darba devēju konfederācija, VK un VARAM regulāri organizējusi ikgadēju pasākumu "Efektīvas pārvaldības gada balva", kura ietvaros tika pasniegtas gada balvas valsts, pašvaldību un privātā sektora izcilākajiem pārvaldības piemēriem, tādējādi demonstrējot veiksmes piemēru popularizēšanu. Vienlaikus ir veikta normatīvā regulējuma sakārtošana attiecībā uz kvalitātes vadības kā instrumenta izmantošanu iestāžu iekšējās kontroles sistēmas vadībai un uzraudzībai. Saskaņā ar Valsts kancelejas apkopoto informāciju (1.tabula), savu aktualitāti saglabā nepieciešamība turpināt kvalitātes vadības principu ieviešanu un popularizēšanu, lai veicinātu labas pārvaldības praksi valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī sekmētu iestāžu vadības procesu sakārtošanu un pārskatīšanu ar mērķi uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti un darba snieguma vadību32. Uzdevumi 1.3.1. Veicināt kvalitātes vadības sistēmu ieviešanu valsts, plānošanas reģionu un pašvaldību iestādēs, ļaujot tām izvēlēties savai specifikai atbilstošāko pieeju, izvairoties no uzspiesta regulējuma. 1.3.2. Sekmēt labās prakses pieredzes apmaiņu, apkopojot un izplatot informāciju par dažādiem kvalitātes vadības modeļiem un organizējot apmācības kvalitātes vadītājiem. 1.4. Administratīvā sloga samazināšana Labāks regulējums (Better Regulation) ir Eiropas Savienības (turpmāk - ES) attīstīta iniciatīva nolūkā sekmēt ES politiku izstrādi un attīstīšanu atbilstoši labas pārvaldības principiem. Deklarējot, ka Eiropa tās iedzīvotājiem, dalībvalstu un Kopienas institūcijām ir jāpārvalda labāk un kopā (We need to govern ourselves better, together ), Labāka regulējuma politika (turpmāk - LRP) balstās uz šādu principu īstenošanu pārvaldē: nepieciešamība, efektivitāte, proporcionalitāte, subsidiaritāte, savstarpēja saskaņotība, caurspīdīgums, atbildība, pieejamība un vienkāršība. Par galvenajiem LRP instrumentiem pašlaik tiek uzskatīti: 1) regulējuma ietekmes novērtējums; 2) regulējuma vienkāršošana; 3) regulējuma radītā administratīvā sloga samazināšana; 4) konsultāciju procesa uzlabošana; 5) regulējuma piemērošana; 6) regulējuma pieejamība. Jānorāda, ka gandrīz visiem galvenajiem LRP instrumentu īstenošanā ir iespējams nošķirt divas fāzes: 1) ex-ante (pirmsnovērtējuma) fāze, kas attiecināma uz LRP instrumentu pielietošanu, izstrādājot jaunu regulējumu; 2) ex-post (pēcnovērtējuma) fāze, kas attiecināma uz LRP pielietošanu, analizējot jau spēkā esošu regulējumu. 2008.gadā ES dalībvalstis noslēdza politisku apņemšanos tuvāko 5 gadu laikā samazināt administratīvo slogu kopumā par 25%. Dalībvalstis 2007.-2008.gadā veica pilotprojektus dažādās jomās, lai noteiktu savus nacionālos mērķus. Latvija apņēmās līdz 2013.gadam nodrošināt administratīvā sloga samazinājumu vidēji par 25% no identificētā administratīvā sloga šādās jomās: licenču un atļauju saņemšana, PVN, akcīzes nodokļa administrēšana, nekustamā īpašuma reģistrācija, darbaspēka nodarbināšana, tiešo un platību maksājumu saņemšana lauksaimniecībā.33 2007.gadā tika uzsākts īstenot pirmos pilotprojektus administratīvo izmaksu un administratīvā sloga definēšanai. Šo pētījumu ietvaros tika veikta spēkā esošā regulējuma analīze (ex-post analīze) nolūkā identificēt no regulējuma izrietošos informācijas sniegšanas pienākumus. Administratīvā sloga aprēķins (arī monetārā izteiksmē) veikts arī projekta "Administratīvā sloga samazināšana uzņēmējiem Latvijas - Lietuvas pierobežas reģionā" (REDBURDEN) ietvaros (mērķis - samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem Latvijas-Lietuvas pierobežu teritorijas pašvaldībās tādās jomās kā publiskie iepirkumi, pieaugušo neformālā izglītība, taksometru pakalpojumi, u.c.34). Tādējādi šie projekti pēc būtības ir vienīgie Latvijā veiktie pētījumi, kuru ietvaros administratīvais slogs identificēts monetārā izteiksmē. Papildus jānorāda, ka īstenotie projekti veikti dažādu institūciju ietvaros un ka neeksistēja viena šāda veida projektus koordinējoša institūcija. Proti, pašlaik nav vienkopus apkopotas informācijas par reālajām rīcībām (grozījumiem normatīvajos aktos), kas veiktas šo pētījumu ietvaros un kuru sniegtais ieguldījums administratīvā sloga samazināšanā būtu novērtēts procentuāli. Līdz ar to nav informācijas, cik lielā mērā Latvija ir nodrošinājusi Eiropadomes apstiprinātā mērķa sasniegšanu - administratīvā sloga samazinājumu par 25%. Tāpat administratīvā sloga mērījumi būtu jākoncentrē uz tām jomām, kurās Latvijai ir zemi reitingu rādītāji (piemēram, "Doing business"). Vēsturiski ir izveidojies, ka par labāka regulējuma politiku Latvijā ir atbildīgas trīs institūcijas: VK - par sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanas procesā un politikas ietekmes novērtēšanas kvalitātes uzlabošanu, EM - par administratīvā sloga samazināšanu uzņēmējdarbībai un TM - par tiesību aktu vienkāršošanas procesu.35 Tāpat EM jau kopš 1999.gada izstrādā ikgadējo Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu, kurš ir paredzēts administratīvo šķēršļu novēršanai. Kaut arī sadarbība notiek horizontālā līmenī starp ministrijām, ir notikušas diskusijas starp EM un VARAM, ka administratīvā sloga izvērtēšana būtu jāpārnes arī uz pašvaldībām, izskatot to saistošos noteikumus.36 VARAM jau ir veikusi administratīvā sloga izvērtēšanu attiecībā uz atsevišķiem pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem. Sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām VARAM ir izstrādājusi normatīvos aktus vai to grozījumus pašvaldību sniegto pakalpojumu administratīvā sloga samazināšanai šādās jomās: • neformālās interešu izglītības īstenošanas saskaņošana; • vieglo taksometru pārvadājumi; • publisku pasākumu saskaņošana; • reklāmas materiālu, izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošana publiskās vietās. Tāpat vēl risināms jautājums par normatīvo aktu skaita samazināšanu, kura risinājumus šobrīd ir izstrādājusi Tieslietu ministrija, sadarbojoties ar Valsts prezidenta kanceleju, citām iesaistītajām institūcijām un organizācijām, - Ministru kabinetā ir apstiprināts informatīvais ziņojums "Priekšlikumi ārējo normatīvo aktu grozījumu skaita un apjoma samazināšanai" (Ministru kabineta 2014.gada 26.augusta sēdes 45§), tādējādi izstrādājot priekšlikumi tiesiskā regulējuma pārmērīgas jaunrades mazināšanai skaitā un apjomā, kā arī radot priekšnoteikumus pārāk detalizēta un sīkumaina tiesiskā regulējuma novēršanai. Papildus jāmin arī tas, ka, lai mazinātu administratīvā sloga iestrādi normatīvajos aktos ES fondu vadībā 2014. - 2020.gada plānošanas periodā, 2013.gada aprīlī tika izveidota Valsts kancelejas darba grupa, kurā piedalījās pārstāvji gan no ES fondu administrēšanā iesaistīto ministriju puses, gan arī projektu īstenotāju pārstāvji no Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības. Darba grupa sagatavoja un iesniedza Finanšu ministrijā priekšlikumus procesu vienkāršošanai un uzlabošanai. Priekšlikumi tika izstrādāti par projektu atlases kārtības uzlabošanu, projektu pieteikumu vienkāršošanu un projektu ideju atlases procedūras ieviešanu, par juridiskām niansēm līgumu slēgšanā un iepirkumu procedūru veikšanā, par projekta izmaksu pamatojošās dokumentācijas samazināšanu, kā arī par ES logo un vizuālo identitāšu prasību samazināšanu. Tāpat ir attīstījusies iniciatīva "smart regulation", kas nosaka, ka jebkuram regulējumam ir jābūt skaidram mērķim un ietvaram, kā regulējums tiks ieviests, tādējādi regulējuma izmaksas un ieviešana tiek līdzsvarota ar to labumu, ko regulējums sniedz sociālajā, ekonomiskajā un vides politikas jomā.37 Ievērojot minēto, likumdošana kā politikas instruments tiek lietots tikai tad, kad tas ir nepieciešams, ņemot vērā ex-ante un ex-post novērtējumus. Vienlaikus nepieciešams uzsvērt, ka Valsts kancelejai un visām atbildīgajām ministrijām nepieciešams nodrošināt tiesību aktu sākotnējo ietekmes novērtējumu kvalitātes kontroli atbilstoši Valsts sekretāru sanāksmē (2014.gada 11.septembris, Nr.35 23.§) nolemtajam. Uzdevumi 1.4.1. Aktualizēt valsts pārvaldē strādājošo zināšanas par jaunākajām tendencēm ES un Latvijā par administratīvā sloga mērīšanas metodēm, pievēršot uzmanību mērījumu kvalitatīvajam aspektam. 1.4.2. Izstrādāt kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes ievāc un uztur datus par administratīvā sloga monetārajiem novērtējumiem un to izmaiņām laika gaitā. 1.4.3. Turpināt veikt administratīvā sloga izvērtēšanu pašvaldību sniegtajos pakalpojumos, izvērtējot to saistošos noteikumus. 1.4.4. Izstrādāt ikgadējo Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu, paredzot administratīvo procedūru vienkāršošanu, administratīvo izmaksu un sloga samazinājumu saimnieciskās darbības veicējiem. 1.4.5. Pārizdodot vai grozot tiesību aktus, nodrošināt, ka tiek vienlaikus izvērtēta iespēja mazināt administratīvo slogu iedzīvotājiem un komersantiem.38 1.4.6. Īstenot informatīvā ziņojumā "Priekšlikumi ārējo normatīvo aktu grozījumu skaita un apjoma samazināšanai" paredzētos pasākumus (apstiprināts Ministru kabinetā 2014.gada 26.augustā, Nr.45.45§). 1.5. Valsts pārvaldes institūciju darba organizācijas un sadarbības pilnveidošana reģionos Kopš neatkarības atjaunošanas aktuāls ir jautājums par unificētu valsts reģionālā teritoriālā iedalījuma noteikšanu valsts pārvaldes darba organizācijas vajadzībām. Esošā situācija parāda, ka valstī ir vairāk nekā trīsdesmit dažādi valsts institūciju reģionālie teritoriālie strukturējumi. Apriņķu (reģionālo) pašvaldību izveide valstī nav notikusi, un jautājums par apriņķu pašvaldību izveidošanu netika iekļauts arī NAP2020. Reģionālās attīstības likums nosaka, ka tiešās pārvaldes iestādes savas teritoriālās struktūras organizē atbilstoši plānošanas reģionu teritorijām, tomēr pēdējo gadu laikā valsts tiešās pārvaldes iestāžu teritoriālo struktūru pielāgošana plānošanas reģionu teritorijām nav notikusi. Iedalījums reģionos Institūciju nosaukumi Teritoriālais dalījums - 3 un 4 1. Dabas aizsardzības pārvalde; 2. Etnogrāfiski apgabali (bez noteiktām robežām); 3. Zemessardze 3 novados (sīkāk dalās 18 bataljonos noteiktās teritorijās). Teritoriālais dalījums 5 (pamatā atšķirīgās robežās) 1. Slimību profilakses un kontroles centrs; 2. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra; 3. Valsts augu aizsardzības dienests; 4. Valsts darba inspekcija; 5. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests; 6. Neatliekamās medicīnas palīdzības dienests; 7. Nacionālais veselības dienests; 8. Valsts policija (sīkāk dalās 46 iecirkņos); 9. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija; 10. Valsts robežsardzes pārvalde; 11. Valsts zemes dienests; 12. Apgabaltiesas; 13. Administratīvās rajonu tiesas; 14. Plānošanas reģionu teritorijas; 15. Saeimas vēlēšanu apgabali. Teritoriālais dalījums - 6 1. LR Prokuratūra - Tiesu apgabalu prokuratūras (sīkāk dalās 33 prokuratūrās); 2. Valsts statistikas reģions Eurostat. Teritoriālais dalījums - 8 1. Valsts vides dienests. Teritoriālais dalījums - 9 un 9+1 1. Lauku atbalsta dienests; 2. LR Uzņēmumu reģistrs; Teritoriālais dalījums - 10 un 10+1 1. Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs; 2. Atkritumu apsaimniekošanas reģions; 3. Valsts meža dienests - virsmežniecība; 4. Pārtikas un veterinārais dienests. Teritoriālais dalījums - 12 1. Latvijas nacionālais arhīvs. Teritoriālais dalījums - 14 1. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (sīkās iedalās 41 klientu apkalpošanas vietā). Teritoriālais dalījums - 26 1. Valsts probācijas dienests; 2. Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra. Teritoriālais dalījums - 28 un 28+1 1. Nodarbinātības valsts aģentūra; 2. Rajonu tiesas. 2.tabula. Valsts pārvaldes institūcijas un to dalījums teritoriālajās vienībās. VARAM apkopotā informācija Pilnveidots valsts teritoriālais dalījums reģionos un reģionālo administratīvo centru noteikšana būtu priekšnosacījums tālākai valsts pārvaldes sistēmas attīstībai kopumā. Institūciju darbība vienotos sektoros (teritorijās) ļautu veidot efektīvāku: 1) dekoncentrētu valsts pārvaldes iestāžu darbības un sadarbības sistēmu, kā arī to sadarbību ar pašvaldībām reģionā vai administratīvo teritoriju grupu ietvarā; 2) valsts un pašvaldību darbības attīstības plānošanu, skatot to arī no vienota teritoriālā ietvara aspektiem; 3) ietekmi arī uz valsts nacionālo drošību (civilās aizsardzības sistēmu), dodot iespēju institūcijām efektīvāk sadarboties un ātrāk reaģēt uz konkrētiem notikumiem reģionā. Uzdevumi: 1.5.1. Valsts institūciju savstarpējas sadarbības pilnveidošanai noteikt reģionālo valsts teritoriālo iedalījumu ar administratīvajiem centriem - lielākajām Latvijas pilsētām, vienlaikus, ņemot vērā pilsētu ģeogrāfisko izvietojumu un ceļu tīklu reģionā. 1.5.2. Valsts institūcijām izvērtēt iespējas turpmāk savas teritoriālās struktūras organizēt atbilstoši noteiktajam valsts reģionālajam iedalījumam, izņemot gadījumus, ja normatīvajos aktos par attiecīgās institūcijas reģionālo strukturējumu nebūs noteikts citādi. 2. Cilvēkresursu politikas attīstība39 2.1. Profesionālas valsts pārvaldes attīstība 2013.gadā Ministru kabinetā tika akceptēta koncepcija "Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepcija" (Ministru kabineta 2013.gada 6.februāra Rīkojums Nr. 48), kas paredz cilvēkresursu attīstības politikas vīziju: efektīva valsts pārvalde, kas darbojas kā vienots darba devējs un nodrošina uz rezultātu orientētu valsts pārvaldību ar mērķi - profesionāli, motivēti un godīgi valsts pārvaldē nodarbinātie. Minētā koncepcija paredz izveidot efektīvu cilvēkresursu pārvaldības sistēmu, kas balstās uz vienotiem personālvadības procesiem - ieviesta atlases, novērtēšanas, attīstības un darba samaksas sistēma, kas veicina visu valsts pārvaldē nodarbināto profesionalitāti neatkarīgi no amata statusa, kā arī izveidot efektīvu cilvēkresursu institucionālās vadības un koordinācijas sistēmu, kas veicina informācijas tehnoloģiju izmantošanu valsts pārvaldē. Ievērojot minēto, pamatnostādnēs netiek pārņemts koncepcijā noteiktais, bet papildināta jau izstrādātā un Ministru kabinetā apstiprināta cilvēkresursu attīstības politika, jo koncepcija ir vērsta arī uz risinājumiem tikai valsts pārvaldes iestādēs, ne pašvaldību budžeta iestādēs. Šobrīd var secināt, ka valsts pārvalde tuvojas krīzes laikā noteiktajam mērķim - maza, profesionāla, un uz iedzīvotājiem orientēta valsts pārvalde, kas strādā visas sabiedrības labā, jo saskaņā ar datiem nodarbināto skaits valsts pārvaldē arvien samazinās. Tai pašā laikā pašvaldību budžeta iestādēs vērojama pretēji procesi - vērojams skaita pieaugums - sk.3.tabulu. Tāpat jānorāda, ka, lai gan īstenoto reformu mērķis nebija procentuāla un mehāniska valsts pārvaldē nodarbināto skaita samazināšana, bet gan valstij piekrītošās funkcijas efektīvi veicošas valsts pārvaldes izveidošana, tomēr ekonomiskās krīzes rezultātā, pieņemtie konsolidācijas pasākumi, vairāk veicināja mehānisku valsts pārvaldē nodarbināto skaita samazināšanu, nevis efektīvi veicošas valsts pārvaldes izveidošanu.40 Tāpat jāņem vērā, ka iedzīvotāju skaits turpina samazināties, tāpēc valsts pārvaldē ir jāturpina īstenot pasākumus, kas vērsti uz valsts lielumam atbilstošas valsts pār …