kuri norādīti noteiktā avotu kategorijā D pielikumā, taču šiem kritērijiem jebkurā kategorijā jāietver vismaz 75 procenti no emisiju apjoma šajā kategorijā;
\n
c)\"jauns avots\" ir jebkurš atbilstošais avots, kurš atbilst kādai no D pielikumā minētajām kategorijām un kura būve vai būtiska pārveide ir sākta vismaz vienu gadu pēc datuma, kurā
\n
i)attiecībā uz konkrēto pusi stājusies spēkā šī konvencija vai
\n
ii)attiecībā uz konkrēto pusi stājušies spēkā D pielikuma grozījumi, saskaņā ar kuriem attiecīgajam avotam piemēro šīs konvencijas noteikumus, pamatojoties tikai uz šiem grozījumiem;
\n
d)\"būtiska pārveide\" ir atbilstošā avota pārveide, kuras rezultātā būtiski palielinās emisijas, izņemot jebkādas izmaiņas emisiju apjomā, kas rodas no blakusproduktu atjaunošanas. Puses ziņā ir nolemt, vai šī pārveide ir vai nav būtiska;
\n
e)\"esošs avots\" ir jebkurš atbilstošais avots, kas nav jauns avots;
\n
f)\"emisiju robežvērtība\" ir emisiju koncentrācijas, masas vai intensitātes ierobežojums attiecībā uz dzīvsudraba vai tādu dzīvsudraba savienojumu emisiju no stacionāra avota, ko bieži izsaka kā \"kopējo dzīvsudrabu\".
\n
3.Puse, kurai ir atbilstošie avoti, veic emisijas kontroles pasākumus un var sagatavot valsts plānu, kurā norāda veicamos emisijas kontroles pasākumus un tā paredzamos mērķus, uzdevumus un rezultātus. Ikviens plāns tiek iesniegts pušu konferencei četru gadu laikā pēc datuma, kurā konvencija stājās spēkā attiecībā uz konkrēto pusi. Ja puse izstrādā īstenošanas plānu saskaņā ar 20. pantu, tad attiecīgā puse var šajā plānā ietvert saskaņā ar šo punktu sagatavoto plānu.
\n
4.Attiecībā uz jaunajiem avotiem ikviena puse pieprasa, lai, cik vien drīz tas ir praktiski iespējams, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā attiecībā uz konkrēto pusi tiktu izmantoti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni un labākā vides prakse, lai kontrolētu un, ja iespējams, samazinātu emisijas. Puse var izmantot emisiju robežvērtības, kuras atbilst labāko pieejamo tehnisko paņēmienu piemērošanai.
\n
5.Attiecībā uz esošajiem avotiem ikviena puse savā valsts plānā iekļauj un īsteno vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem pasākumiem, ņemot vērā valsts apstākļus un attiecīgo pasākumu tehnisko pamatotību un finansiālo pieejamību, cik vien drīz tas ir praktiski iespējams, bet ne vēlāk kā desmit gadu laikā pēc datuma, kurā stājās spēkā šī konvencija attiecībā uz konkrēto pusi, proti,
\n
a)skaitļos izteikts mērķis attiecībā uz atbilstošo avotu emisiju kontroli un, ja iespējams, samazināšanu;
\n
b)emisiju robežvērtības attiecībā uz atbilstošo avotu emisiju kontroli un, ja iespējams, samazināšanu;
\n
c)labāko pieejamo tehnisko paņēmienu un labākās vides prakses izmantošana, lai kontrolētu emisijas no atbilstošiem avotiem;
\n
d)vairāku piesārņojošo vielu kontroles stratēģija, kas sniedz papildu ieguvumus attiecībā uz dzīvsudraba emisiju kontroli;
\n
e)alternatīvi pasākumi, lai samazinātu emisijas no atbilstošajiem avotiem.
\n
6.Puses var piemērot tos pašus pasākumus visiem attiecīgajiem esošajiem avotiem vai pieņemt citus pasākumus attiecībā uz atšķirīgām avotu kategorijām. Mērķis ir, lai ar puses piemērotajiem pasākumiem varētu panākt pieņemamu progresu attiecībā uz emisiju samazināšanu laika gaitā.
\n
7.Ikviena puse, cik vien drīz tas ir praktiski iespējams un ne vēlāk kā piecu gadu laikā, skaitot no datuma, kurā attiecībā uz konkrēto pusi stājās spēkā šī konvencija, uzsāk emisiju no atbilstošajiem avotiem uzskaiti un pēc tam šo uzskaiti turpina uzturēt.
\n
8.Pušu konference savā pirmajā sanāksmē pieņem norādījumus attiecībā uz
\n
a)labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem un labāko vides praksi, ņemot vērā visas atšķirības starp jauniem un esošiem avotiem un nepieciešamību līdz minimumam samazināt mijiedarbību ar vides faktoriem, un
\n
b)pusēm sniegto atbalstu 5. punktā minēto pasākumu īstenošanai, it īpaši attiecībā uz mērķu izvirzīšanu un emisiju robežvērtību noteikšanu.
\n
9.Pušu konference, cik vien drīz tas ir praktiski iespējams, pieņem norādījumus attiecībā uz
\n
a)kritērijiem, kurus puses izstrādā saskaņā ar 2. punkta
\n
b)apakšpunktu;
\n
b)emisiju uzskaites sagatavošanas metodēm.
\n
10.Pušu konference pārskata un, ja nepieciešams, koriģē norādījumus, kuri izstrādāti saskaņā ar 8. un 9. punktu.
\n
Īstenojot atbilstošos šā panta noteikumus, puses ņem vērā minētos norādījumus.
\n
11.Ikviena puse informāciju par šā panta īstenošanu iekļauj savos ziņojumos, ko tā iesniedz saskaņā ar 21. pantu, it īpaši informāciju saistībā ar pasākumiem, kurus tā ir veikusi saskaņā ar 4.-7. pantu, un šo pasākumu efektivitāti.
\n
9. pantsNoplūdes
\n
1.Šajā pantā runa ir par dzīvsudraba un tādu dzīvsudraba savienojumu noplūdes kontroli, kurus bieži izsaka kā \"kopējo dzīvsudrabu\", un, ja iespējams, šīs noplūdes samazināšanu uz zemes un ūdenī no attiecīgiem stacionārajiem avotiem, kuri nav minēti citos šīs konvencijas noteikumos.
\n
2.Šajā pantā attiecīgie termini lietoti turpmāk minētajā nozīmē:
\n
a)\"noplūdes\" ir dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu noplūdes uz zemes un ūdenī;
\n
b)\"atbilstošais avots\" ir jebkurš nozīmīgs antropogēnas noplūdes punktveida avots, kuru identificējusi puse un kurš nav minēts citos šīs konvencijas noteikumos;
\n
c)\"jauns avots\" ir jebkurš atbilstošais avots, kura būve vai pārveide ir veikta vismaz viena gada laikā, skaitot no datuma, kurā attiecībā uz konkrēto pusi stājās spēkā šī konvencija;
\n
d)\"būtiska pārveide\" ir atbilstošā avota pārveide, kuras rezultātā būtiski palielinās noplūdes, izņemot jebkādas izmaiņas noplūdes apjomā, kas rodas no blakusproduktu atjaunošanas. Puses ziņā ir nolemt, vai šī pārveide ir vai nav būtiska;
\n
e)\"esošs avots\" ir jebkurš atbilstošais avots, kas nav jauns avots;
\n
f)\"noplūdes robežvērtība\" ir noplūdes koncentrācijas vai masas ierobežojums attiecībā uz dzīvsudraba vai tādu dzīvsudraba savienojumu noplūdi no stacionāra avota, kurus bieži izsaka kā \"kopējo dzīvsudrabu\".
\n
3.Ikviena puse ne vēlāk kā trīs gadu laikā, skaitot no datuma, kurā šī konvencija stājās spēkā attiecībā uz konkrēto pusi, un pēc tam regulāri norāda atbilstošās stacionāro avotu kategorijas.
\n
4.Puse, kurai ir atbilstoši avoti, veic noplūdes kontroles pasākumus un var sagatavot valsts plānu, kurā norāda veicamos noplūdes kontroles pasākumus un tā paredzamos mērķus, uzdevumus un rezultātus. Ikviens plāns tiek iesniegts pušu konferencei četru gadu laikā, skaitot no datuma, kurā konvencija stājusies spēkā attiecībā uz konkrēto pusi. Ja puse izstrādā īstenošanas plānu saskaņā ar 20. pantu, tad attiecīgā puse šajā plānā var ietvert saskaņā ar šo punktu sagatavoto plānu.
\n
5.Pasākumi var ietvert vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem pasākumiem:
\n
a)noplūdes robežvērtības attiecībā uz atbilstošo avotu noplūdes kontroli un, ja iespējams, samazināšanu;
\n
b)labāko pieejamo tehnisko paņēmienu un labākās vides prakses izmantošana, lai kontrolētu noplūdes no atbilstošiem avotiem;
\n
c)vairāku piesārņojošo vielu kontroles stratēģija, kas sniedz papildu ieguvumus attiecībā uz dzīvsudraba noplūdes kontroli;
\n
d)alternatīvi pasākumi, lai samazinātu noplūdes no atbilstošajiem avotiem.
\n
6.Ikviena puse, cik vien drīz tas ir praktiski iespējams un ne vēlāk kā piecu gadu laikā, skaitot no datuma, kurā attiecībā uz konkrēto pusi stājās spēkā šī konvencija, uzsāk un pēc tam turpina noplūdes no atbilstošajiem avotiem uzskaiti.
\n
7.Pušu konference, cik vien drīz tas ir praktiski iespējams, pieņem norādījumus attiecībā uz
\n
a)labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem un labāko vides praksi, ņemot vērā jebkuras atšķirības starp jauniem un esošiem avotiem un nepieciešamību līdz minimumam samazināt mijiedarbību ar vides faktoriem,
\n
b)noplūdes uzskaites sagatavošanas metodēm.
\n
8.Ikviena puse informāciju par šā panta īstenošanu iekļauj savos ziņojumos, ko tā iesniedz saskaņā ar 21. pantu, it īpaši informāciju saistībā ar pasākumiem, kurus tā veikusi saskaņā ar 3.-6. pantu, un šo pasākumu efektivitāti.
\n
10. pants
\n
Videi nekaitīga pagaidu uzglabāšana attiecībā uz dzīvsudrabu, izņemot dzīvsudraba atkritumus 1. Šajā pantā runa ir par dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu pagaidu uzglabāšanu, kā noteikts 3. pantā, kas neattiecas uz dzīvsudraba atkritumiem tajā nozīmē, kas definēta 11. pantā.
\n
2.Ikviena puse veic pasākumus, lai attiecībā uz dzīvsudrabu un dzīvsudraba savienojumiem, kurus šai pusei atļauts attiecīgā veidā izmantot saskaņā ar šo konvenciju, nodrošinātu pagaidu uzglabāšanu videi nekaitīgā veidā, ņemot vērā visas vadlīnijas un saskaņā ar visām prasībām, kas pieņemtas atbilstoši 3. punktam.
\n
3.Pušu konference pieņem vadlīnijas attiecībā uz šādu dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu videi nekaitīgu pagaidu uzglabāšanu, ņemot vērā visas attiecīgās vadlīnijas, kas izstrādātas saskaņā ar Bāzeles konvenciju par bīstamo atkritumu pārrobežu transporta kontroli un to galējo apstrādi, un citus attiecīgos norādījumus. Pušu konference var pieņemt prasības attiecībā uz pagaidu uzglabāšanu, iekļaujot tās konvencijas papildu pielikumā saskaņā ar 27. pantu.
\n
4.Puses, ja nepieciešams, sadarbojas cita ar citu un ar attiecīgām starpvaldību organizācijām un citām struktūrvienībām, lai palielinātu rīcībspēju attiecībā uz dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu videi nekaitīgu pagaidu uzglabāšanu.
\n
11. pantsDzīvsudraba atkritumi
\n
1.Bāzeles konvencijas par bīstamo atkritumu pārrobežu transporta kontroli un to galējo apstrādi atbilstošās definīcijas attiecībā uz atkritumiem, uz kuriem attiecas šī konvencija, piemērojamas Bāzeles konvencijas pusēm. Šīs konvencijas puses, kas nav Bāzeles konvencijas puses, izmanto šīs definīcijas informatīvā nolūkā attiecībā uz atkritumiem, kuri aprakstīti šajā konvencijā.
\n
2.Šajā konvencijā dzīvsudraba atkritumi ir vielas vai priekšmeti, kuri
\n
a)sastāv no dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumiem,
\n
b)satur dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumus vai
\n
c)ir piesārņoti ar dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumiem un ir tādā daudzumā, kas pārsniedz atbilstošās sliekšņa vērtības, ko noteikusi pušu konference, un kuri, saskaņotā veidā sadarbojoties Bāzeles konvencijas atbilstošajām institūcijām, tiek iznīcināti vai kurus plānots iznīcināt, vai kurus ir nepieciešams iznīcināt saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai šo konvenciju. Šī definīcija neattiecas uz segiežiem, iežu pārpalikumiem un sārņiem, kas radušies ieguves procesā, izņemot primāro dzīvsudraba ieguvi, ja vien tie nesatur dzīvsudrabu un dzīvsudraba savienojumus, kuru daudzums pārsniedz pušu konferences noteiktās sliekšņa vērtības.
\n
3.Ikviena puse veic atbilstošus pasākumus, lai
\n
a)dzīvsudraba atkritumi tiktu apsaimniekoti videi nekaitīgā veidā, ņemot vērā vadlīnijas, kuras izstrādātas saskaņā ar Bāzeles konvenciju, un atbilstoši papildu pielikumā sagatavotajām prasībām, ko pieņem pušu konference saskaņā ar 27. pantu.
\n
Sagatavojot prasības, pušu konference ņem vērā pušu atkritumu apsaimniekošanas noteikumus un programmas;
\n
b)dzīvsudraba atkritumi tiktu izmantoti vienīgi reģenerācijai, pārstrādei, attīrīšanai, tiešai atkārtotai izmantošanai attiecīgai pusei atļautā veidā saskaņā ar konvenciju vai iznīcināšanai videi nekaitīgā veidā, ievērojot 3. punkta
\n
a)apakšpunktu;
\n
c)Bāzeles konvencijas puses netransportētu dzīvsudraba atkritumus pāri starptautiskajām robežām, izņemot gadījumus, kad tie tiek transportēti iznīcināšanai videi nekaitīgā veidā saskaņā ar šo pantu un minēto konvenciju. Apstākļos, uz kuriem Bāzeles konvencija neattiecas, puse atļauj šādu transportēšanu pāri starptautiskajām robežām tikai pēc tam, kad ir izvērtēti atbilstošie starptautiskie noteikumi, standarti un vadlīnijas.
\n
4.Pušu konference veic pasākumus, lai cieši sadarbotos ar atbilstošajām Bāzeles konvencijas struktūrām attiecībā uz 3. punkta a) apakšpunktā minēto vadlīniju pārskatīšanu un koriģēšanu, ja nepieciešams.
\n
5.Pusēm, ja nepieciešams, tiek ieteikts sadarboties citai ar citu un ar atbilstošām starpvaldību organizācijām un citām struktūrām, lai veidotu un uzturētu rīcībspēju pasaules, reģionālā un valsts mērogā attiecībā uz dzīvsudraba atkritumu apsaimniekošanu videi nekaitīgā veidā.
\n
12. pantsPiesārņotās vietas
\n
1.Ikviena puse izstrādā nepieciešamās stratēģijas, lai identificētu un novērtētu vietas, kuras ir piesārņotas ar dzīvsudrabu un dzīvsudraba savienojumiem.
\n
2.Visi pasākumi, kas tiek veikti, lai samazinātu ar šādām vietām saistītos riska faktorus, tiek veikti videi nekaitīgā veidā, pēc nepieciešamības ietverot ar cilvēku veselību un apkārtējo vidi saistīto riska faktoru novērtējumu attiecībā uz dzīvsudrabu un dzīvsudraba savienojumiem, kas atrodami šādās vietās.
\n
3.Pušu konference pieņem norādījumus attiecībā uz piesārņoto vietu apsaimniekošanu, kas var ietvert metodes un pieejas, kuras paredzētas
\n
a)vietu noteikšanai un raksturošanai;
\n
b)sabiedrības iesaistīšanai;
\n
c)riska faktoru novērtēšanai attiecībā uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi;
\n
d)rīcības iespēju noteikšanai, lai pārvaldītu ar piesārņotajām vietām saistītos riska faktorus;
\n
e)ieguvumu un izmaksu novērtēšanai un
\n
f)rezultātu apstiprināšanai.
\n
4.Puses tiek aicinātas sadarboties stratēģiju izstrādē un aktivitāšu īstenošanā attiecībā uz piesārņoto vietu noteikšanu, novērtēšanu, prioritizēšanu, pārvaldību un, ja nepieciešams, sanāciju.
\n
13. pantsFinanšu resursi un mehānismi
\n
1.Ikviena puse atbilstoši iespējām apņemas nodrošināt resursus tiem valsts pasākumiem, kurus ir paredzēts veikt saskaņā ar šo konvenciju, ņemot vērā attiecīgās valsts politiku, prioritātes, plānus un programmas. Šādi resursi var ietvert valsts līmeņa finansējumu, ņemot vērā atbilstošo politiku, attīstības stratēģijas un valsts budžetu, un divpusēju un daudzpusēju finansējumu, kā arī privātā sektora iesaistīšanos.
\n
2.Konvencijas īstenošanas vispārējā efektivitāte attiecībā uz jaunattīstības valstu pusēm tiks vērtēta pēc šā panta īstenošanas efektivitātes.
\n
3.Tiek ieteikts neatliekamā kārtā izmantot daudzpusējus, reģionālos un divpusējos finansiālās un tehniskās palīdzības, kā arī rīcībspējas palielināšanas un tehnoloģiju pārņemšanas avotus, lai uzlabotu un pastiprinātu pasākumus saistībā ar dzīvsudrabu, palīdzot jaunattīstības valstu pusēm īstenot šo konvenciju finanšu resursu, tehniskā palīdzības un tehnoloģiju pārņemšanas jomā.
\n
4.Puses, veicot pasākumus saistībā ar finansējumu, pilnībā izvērtē individuālās vajadzības un īpašos apstākļus attiecībā uz tām pusēm, kas ir mazo salu jaunattīstības valstis vai vismazāk attīstītās valstis.
\n
5.Šajā punktā ir definēts atbilstošu, prognozējamu un laikus sniegtu finanšu resursu nodrošināšanas mehānisms. Šis mehānisms paredzēts tam, lai palīdzētu pusēm, kuras ir jaunattīstības valstis un pārejas perioda valstis, īstenot savas konvencijā noteiktās saistības.
\n
6.Šajā mehānismā ietilpst
\n
a)Pasaules Vides fonda Ieguldījumu fonds un
\n
b)īpaša starptautiska programma rīcībspējas palielināšanas un tehniskās palīdzības atbalstam.
\n
7.Pasaules Vides fonda Ieguldījumu fonds nodrošina ar jauniem, prognozējamiem, atbilstošiem un laikus sniegtiem finanšu resursiem, lai palīdzētu segt konvencijas īstenošanas izmaksas, kā par to vienojusies pušu konference. Saistībā ar šo konvenciju Pasaules Vides fonda Ieguldījumu fonds darbojas pušu konferences vadībā un tai atskaitās. Pušu konference sniedz norādījumus attiecībā uz vispārējām stratēģijām, politiku, programmu prioritātēm un atbilstības kritērijiem finanšu resursu pieejamības un izmantošanas jomā. Turklāt pušu konference sniedz norādījumus, izstrādājot paredzamo pasākumu kategoriju sarakstu, kurus Pasaules Vides fonda Ieguldījumu fonds varētu atbalstīt.
\n
Pasaules Vides fonda Ieguldījumu fonds nodrošina ar resursiem, lai segtu savstarpēji apstiprinātos izdevumus, kas saistīti ar starptautiskiem ieguvumiem vides aizsardzības jomā, un lai pilnībā segtu izmaksas saistībā ar atsevišķiem savstarpēji apstiprinātiem rīcības nodrošināšanas pasākumiem.
\n
8.Nodrošinot ar rīcībai nepieciešamajiem resursiem, Pasaules Vides fonda Ieguldījumu fonds jāņem vērā saistībā ar ieteikto rīcību panāktais potenciālais dzīvsudraba samazinājums, salīdzinot ar tā izmaksām.
\n
9.Saistībā ar šo konvenciju 6. punkta
\n
b)apakšpunktā minētā programma tiek īstenota pušu konferences vadībā, kurai šīs programmas īstenotāji atskaitās.
\n
Savā pirmajā sanāksmē pušu konference lemj par institūciju, kura vadīs šo programmu un kurai jābūt jau esošai struktūrvienībai, un sniedz tai norādījumus, tostarp par programmas ilgumu. Visas puses un citas atbilstošās ieinteresētās personas tiek aicinātas brīvprātīgi nodrošināt ar programmai nepieciešamajiem finanšu resursiem.
\n
10.Pušu konference un mehānismā ietilpstošās struktūrvienības pirmajā pušu konferences sanāksmē vienojas par pasākumiem, kas nepieciešami, lai īstenotu iepriekšminētajos punktos noteikto.
\n
11.Pušu konference ne vēlāk kā savā trešajā sanāksmē un pēc tam regulāri izskata finansējuma līmeni un pušu konferences sniegtos norādījumus tām struktūrvienībām, kurām tika uzticēts vadīt saskaņā ar šo pantu izveidoto mehānismu, un to darbības efektivitāti, un to spēju nodrošināt to pušu vajadzības, kas ir jaunattīstības valstis vai pārejas perioda valstis. Pamatojoties uz šo izskatīšanu, pušu konference atbilstoši rīkojas, lai uzlabotu mehānisma efektivitāti.
\n
12.Visas puses tiek aicinātas atbilstoši iespējām sekmēt mehānisma darbību. Mehānismam ir jāveicina resursu nodrošināšana no citiem avotiem, tostarp no privātā sektora, un ir jācenšas līdzsvarot šos resursus starp dažādiem atbalstītajiem pasākumiem.
\n
14. pantsRīcībspējas palielināšana, tehniskā palīdzība un tehnoloģiju
\n
pārņemšana 1. Puses sadarbojas, lai atbilstoši iespējām nodrošinātu laicīgu un atbilstošu rīcībspējas palielināšanu un tehnisko palīdzību jaunatīstības valstu pusēm, īpaši tām pusēm, kas ir vismazāk attīstītās valstis vai mazo salu jaunattīstības valstis, un pārejas perioda valstu pusēm, lai palīdzētu šīm pusēm īstenot to pienākumus saskaņā ar šo konvenciju.
\n
2.Rīcībspējas palielināšanu un tehnisko palīdzību, kas minēta 1. punktā un 13. pantā, var nodrošināt, veicot pasākumus reģionālā, apakšreģionālā un valsts līmenī, ietverot arī esošos reģionālos un apakšreģionālos centrus, izmantojot citas daudzpusējas un divpusējas metodes un izmantojot partnerību, tostarp privātā sektora partnerību. Lai uzlabotu tehniskās palīdzības un tās sniegšanas efektivitāti, ir jācenšas veidot sadarbību un koordināciju saistībā ar daudzpusējiem vides aizsardzības nolīgumiem par ķīmiskām vielām un atkritumiem.
\n
3.Attīstīto valstu puses un citas puses atbilstoši iespējām, saņemot atbalstu, ja nepieciešams, no privātā sektora un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, sekmē un veicina modernu, videi nekaitīgu tehnoloģiju izstrādi, pārņemšanu un izplatīšanu, un pieejamību jaunattīstības valstu pusēm, it īpaši vismazāk attīstītām valstīm un mazo salu jaunattīstības valstīm, un pusēm, kas ir pārejas perioda valstis, lai stiprinātu to rīcībspēju sekmīgi īstenot šo konvenciju.
\n
4.Pušu konference līdz savai otrajai sanāksmei un pēc tam regulāri, ņemot vērā pušu iesniegumus un ziņojumus, tostarp tos, kas iesniegti saskaņā ar 21. pantu, un citu ieinteresēto personu iesniegto informāciju,
\n
a)izskata informāciju par esošajām iniciatīvām un panākto progresu saistībā ar alternatīvajām tehnoloģijām;
\n
b)apsver pušu vajadzības, it īpaši jaunattīstības valstu pušu vajadzības, attiecībā uz alternatīvajām tehnoloģijām un
\n
c)identificē problēmas, ar kurām saskaras puses, it īpaši jaunattīstības valstu puses, tehnoloģiju pārņemšanas jomā.
\n
5.Pušu konference sniedz ieteikumus attiecībā uz to, kā turpmāk iespējams veicināt rīcībspējas palielināšanu, tehnisko palīdzību un tehnoloģiju pārņemšanu saskaņā ar šo pantu.
\n
15. pantsKomiteja īstenošanas un atbilstības jautājumos
\n
1.Ar šo konvenciju tiek izveidots mehānisms, tostarp komiteja kā pušu konferences palīgstruktūra, lai veicinātu šīs konvencijas noteikumu īstenošanu un pārskatītu atbilstību tiem. Mehānismam, tostarp komitejai, ir sekmējoša funkcija, un tajā īpaša uzmanība tiek pievērsta attiecīgo valstu iespējām un pušu apstākļiem.
\n
2.Komiteja sekmē visu konvencijas noteikumu īstenošanu un to izpildes novērtēšanu. Komiteja izskata gan individuālus, gan sistēmiskus īstenošanas un atbilstības jautājumus un pēc nepieciešamības sniedz ieteikumus pušu konferencei.
\n
3.Komiteju veido 15 locekļi, kurus izvirza puses un ievēl pušu konference, pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgu ģeogrāfisko pārstāvniecību, kuras pamatā ir pieci Apvienoto Nāciju Organizācijas reģioni; pirmie locekļi tiek ievēlēti pušu konferences pirmajā sanāksmē un pēc tam saskaņā ar reglamentu, kuru apstiprinājusi pušu konference saskaņā ar 5. punktu; komitejas locekļiem nepieciešama kompetence kādā ar šo konvenciju saistītā jomā, un šo jomu sadalījumam jābūt līdzsvarotam.
\n
4.Komiteja izskata jautājumus, pamatojoties uz
\n
a)rakstiskiem jebkuras puses iesniegumiem attiecībā uz konkrētās puses atbilstību,
\n
b)valstu ziņojumiem saskaņā ar 21. pantu un
\n
c)pušu konferences pieprasījumiem.
\n
5.Komiteja izstrādā savu reglamentu, kuru apstiprina pušu konference savā otrajā sanāksmē; pušu konference var pieņemt komitejas papildu darba pienākumus.
\n
6.Komiteja pēc iespējas cenšas pieņemt ieteikumus vienprātīgi. Ja visas iespējas ir izsmeltas, bet vienprātība nav panākta, šos ieteikumus galējas vajadzības gadījumā pieņem ar trīs ceturtdaļu klātesošo un balsojošo locekļu balsu vairākumu, pamatojoties uz divu trešdaļu locekļu kvorumu.
\n
16. pantsVeselības aspekti
\n
1.Puses tiek aicinātas:
\n
a)sekmēt tādu stratēģiju un programmu izstrādi un īstenošanu, kas paredzētas apdraudēto iedzīvotāju, jo īpaši neaizsargāto iedzīvotāju, identificēšanai un aizsardzībai un kas var ietvert zinātniski pamatotu vadlīniju pieņemšanu veselības jomā attiecībā uz dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu iedarbību, attiecīgā gadījumā izvirzot mērķus dzīvsudraba iedarbības samazināšanai un, ja nepieciešams, sabiedrības izglītošanai, un to veikt ar sabiedrības veselības un citu iesaistīto nozaru līdzdalību;
\n
b)veicināt zinātniski pamatotu izglītojošo un preventīvo programmu izstrādi un īstenošanu par dzīvsudrabu un dzīvsudraba savienojumiem darbvidē;
\n
c)veicināt atbilstošu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, lai nodrošinātu profilaksi, ārstēšanu un aprūpi iedzīvotājiem, kurus ietekmējusi dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu iedarbība, un
\n
d)veidot un pēc iespējas stiprināt iestāžu un veselības aprūpes speciālistu rīcībspēju ar dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu iedarbību saistītā veselības apdraudējuma profilakses, diagnosticēšanas, ārstēšanas un monitoringa jomā.
\n
2.Pušu konference, apsverot ar veselību saistītus jautājumus vai pasākumus,
\n
a)attiecīgā gadījumā konsultējas un sadarbojas ar Pasaules Veselības organizāciju, Starptautisko Darba organizāciju un citām atbilstošām starpvaldību organizācijām un
\n
a)attiecīgā gadījumā veicina sadarbību un informācijas apmaiņu ar Pasaules Veselības organizāciju, Starptautisko Darba organizāciju un citām atbilstošām starpvaldību organizācijām.
\n
17. pantsInformācijas apmaiņa
\n
1.Ikviena puse sekmē apmaiņu ar šādu informāciju:
\n
a)ar zinātnisku, tehnisku, ekonomisku un juridisku informāciju par dzīvsudrabu un dzīvsudraba savienojumiem, tostarp toksikoloģisko, ekotoksikoloģisko un drošības informāciju;
\n
b)ar informāciju par dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu ražošanas, izmantošanas, tirdzniecības, emisiju un noplūdes samazināšanu vai novēršanu;
\n
c)ar informāciju par tehniski un ekonomiski dzīvotspējīgām alternatīvām attiecībā uz
\n
i)dzīvsudrabu saturošiem izstrādājumiem;
\n
ii)ražošanas procesiem, kuros izmanto dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumus, un iii) pasākumiem un procesiem, kas rada dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu emisijas vai noplūdes, tostarp ar informāciju par veselības un apkārtējās vides apdraudējumu un šādu alternatīvu ekonomiskajām un sociālajām izmaksām un ieguvumiem, un
\n
d)epidemioloģisko informāciju par ietekmi uz veselību, kas saistīta ar dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu iedarbību, ciešā sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju un citām atbilstošām organizācijām, ja nepieciešams.
\n
2.Puses apmainās ar 1. punktā minēto informāciju tiešā veidā, ar sekretariāta starpniecību vai sadarbībā ar citām atbilstošajām organizācijām, tostarp ķīmisko vielu un atkritumu konvenciju sekretariātiem, atkarībā no nepieciešamības.
\n
3.Sekretariāts sekmē sadarbību šajā pantā minētās informācijas apmaiņas jomā, kā arī sadarbību ar attiecīgajām organizācijām, tostarp ar daudzpusējo vides aizsardzības nolīgumu sekretariātiem un citām starptautiskām iniciatīvām. Papildus no pusēm saņemtajai informācijai šī informācija ietver arī informāciju no starpvaldību un nevalstiskajām organizācijām, kam ir pieredze dzīvsudraba jomā, un no valsts un starptautiskajām iestādēm, kam ir šāda pieredze.
\n
4.Ikviena puse izraugās valsts kontaktpunktu informācijas apmaiņai saskaņā ar šo konvenciju, tostarp attiecībā uz pušu importētāju piekrišanu saskaņā ar 3. pantu.
\n
5.Šajā konvencijā informācija par cilvēku veselību un apkārtējās vides drošību netiek uzskatīta par konfidenciālu.
\n
Puses, kas apmainās ar citu informāciju saskaņā ar šo konvenciju, aizsargā jebkādu konfidenciālu informāciju, kā nosaka abpusēja vienošanās.
\n
18. pantsSabiedrības informēšana, informētība un izglītošana
\n
1.Ikviena puse atbilstoši iespējām sekmē un veicina
\n
a)pieejamās informācijas sniegšanu sabiedrībai par
\n
i)dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu iedarbību uz veselību un apkārtējo vidi;
\n
ii)dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu alternatīvām; iii) jautājumiem, kas norādīti 17. panta 1. punktā;
\n
iv)savu pētniecības, izstrādes un monitoringa pasākumu rezultātiem saskaņā ar 19. pantu un
\n
v)pasākumiem, kas tiek veikti, lai izpildītu konvencijā noteiktos pienākumus;
\n
b)izglītošanu, apmācību un sabiedrības informētību saistībā ar dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu iedarbības ietekmi uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi, sadarbojoties ar atbilstošām starpvaldību un nevalstiskām organizācijām un neaizsargātām iedzīvotāju grupām pēc nepieciešamības.
\n
2.Ikviena puse izmanto esošos mehānismus vai apsver citu mehānismu izstrādi, piemēram, izstrādā piesārņojošo vielu noplūdes un pārneses reģistrus, ja nepieciešams, lai varētu savākt un izplatīt informāciju par ikgadējo aprēķināto dzīvsudraba un dzīvsudraba sastāvdaļu daudzumu, kuru emisija, noplūde vai iznīcināšana notiek cilvēku rīcības rezultātā.
\n
19. pantsPētniecība, attīstība un monitorings
\n
1.Puses, ņemot vērā attiecīgos apstākļus un iespējas, cenšas sadarboties, lai izstrādātu un uzlabotu
\n
a)uzskaites attiecībā uz dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu izmantošanu, patēriņu un antropogēnām emisijām gaisā, noplūdēm ūdenī un uz zemes;
\n
b)dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu līmeņa modelēšanu un ģeogrāfiski reprezentatīvu monitoringu attiecībā uz neaizsargātām iedzīvotāju grupām un vides elementiem, tostarp biotiskām vidēm, piemēram, zivīm, jūras zīdītājiem, jūras bruņurupučiem un putniem, kā arī sadarbību atbilstošu un piemērotu paraugu vākšanā un apmaiņā;
\n
c)dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu ietekmes novērtējumu attiecībā uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi papildus ietekmes novērtēšanai sociālajā, ekonomiskajā un kultūras jomā, it īpaši attiecībā uz neaizsargātām iedzīvotāju grupām;
\n
d)saskaņotas metodes, lai veiktu pasākumus, kas minēti a), b) un c) apakšpunktā;
\n
e)informāciju par dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu ekoloģisko ciklu, pārvadāšanu (tostarp pārnesi lielos attālumos un nosēdumiem), pārstrādi un turpmāko likteni dažādās ekosistēmās, pienācīgi ņemot vērā atšķirību starp antropogēnām un dabiskām dzīvsudraba emisijām un noplūdēm un dzīvsudraba pārvietošanu no vēsturiskās atrašanās vietas;
\n
f)informāciju par dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu un dzīvsudrabu saturošu izstrādājumu uzņēmējdarbību un tirdzniecību un
\n
g)informāciju un izpēti par tādu izstrādājumu un procesu tehnisko un ekonomisko pieejamību, kuri nesatur dzīvsudrabu, par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem un labāko vides praksi, lai samazinātu un uzraudzītu dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu emisijas un noplūdi.
\n
2.Puses, ja nepieciešams, paplašina monitoringa tīklus un pētniecības programmas, veicot pasākumus, kas minēti 1. punktā.
\n
20. pantsĪstenošanas plāni
\n
1.Ikviena puse pēc sākotnējā novērtējuma var izstrādāt un izpildīt īstenošanas plānu, ņemot vērā attiecīgās valsts apstākļus, lai izpildītu šajā konvencijā noteiktās saistības.
\n
Ikvienu šādu plānu nosūta sekretariātam, tiklīdz tas ir izstrādāts.
\n
2.Ikviena puse var pārskatīt un koriģēt savu īstenošanas plānu, ņemot vērā apstākļus valstī un atsaucoties uz pušu konferences norādījumiem un citiem atbilstošiem norādījumiem.
\n
3.Puses, veicot 1. un 2. punktā noteikto darbu, konsultējas ar attiecīgās valsts ieinteresētājām personām, lai sekmētu savu īstenošanas plānu izstrādi, īstenošanu, pārskatīšanu un koriģēšanu.
\n
4.Puses var saskaņot arī reģionālos plānus, lai sekmētu konvencijas īstenošanu.
\n
21. pantsZiņošana
\n
1.Ikviena puse ar sekretariāta starpniecību ziņo pušu konferencei par pasākumiem, kurus tā ir veikusi, lai īstenotu šīs konvencijas noteikumus, un par minēto pasākumu efektivitāti un iespējamām grūtībām šīs konvencijas mērķu sasniegšanā.
\n
2.Savos ziņojumos ikviena puse ietver informāciju, kas pieprasīta konvencijas 3., 5., 7., 8. un 9. pantā.
\n
3.Pušu konference savā pirmajā sanāksmē lemj par ziņošanas laiku un formātu, kas jāievēro pusēm, ņemot vērā vēlamību saskaņot ziņojumu iesniegšanu arī attiecībā uz citām ķīmisko vielu un atkritumu konvencijām.
\n
22. pantsEfektivitātes novērtēšana
\n
1.Pušu konference novērtē šīs konvencijas efektivitāti, sākot to darīt ne vēlāk kā sešus gadus pēc konvencijas spēkā stāšanās datuma, un pēc tam regulāri intervālos, par kuriem lemj pušu konference.
\n
2.Lai veicinātu novērtēšanu, pušu konference savā pirmajā sanāksmē rosina veikt pasākumus, lai tā iegūtu salīdzināmus monitoringa datus par dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu esamību un kustību apkārtējā vidē, kā arī par dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu līmeņa tendencēm, kas novērotas biotiskās vidēs un attiecībā uz neaizsargātiem iedzīvotājiem.
\n
3.Novērtēšanu veic, pamatojoties uz pieejamo zinātnisko, vides, tehnisko, finanšu un ekonomisko informāciju, kas ietver
\n
a)ziņojumus un citu monitoringa informāciju, kura iesniegta pušu konferencei saskaņā ar 2. punktu;
\n
b)ziņojumus, kurus iesniedz saskaņā ar 21. pantu;
\n
c)informāciju un ieteikumus, kurus iesniedz saskaņā ar 15. pantu, un
\n
d)ziņojumus un citu atbilstošu informāciju par finansiālas palīdzības sniegšanas gaitu, tehnoloģiju pārņemšanas un rīcībspējas palielināšanas pasākumiem, kas tiek veikti saskaņā ar šo konvenciju.
\n
23. pantsPušu konference
\n
1.Ar šo pantu tiek nodibināta pušu konference.
\n
2.Pirmo pušu konferences sanāksmi sasauc Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas izpilddirektors ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs konvencijas spēkā stāšanās datuma. Pēc tam notiek regulāras pušu konference sanāksmes intervālos, par kuriem lemj pušu konference.
\n
3.Pušu konferences ārkārtas sanāksmes citos laikos notiek tad, kad pušu konference to uzskata par nepieciešamu, vai pēc jebkuras puses rakstveida pieprasījuma, ja sešu mēnešu laikā pēc tam, kad sekretariāts pusēm paziņo par šo pieprasījumu, vismaz viena trešdaļa pušu to atbalsta.
\n
4.Pušu konference savā pirmajā sanāksmē pēc vienprātības principa vienojas un pieņem savu un savu palīgstruktūru reglamentu un finanšu noteikumus, kā arī sekretariāta darbības finanšu noteikumus.
\n
5.Pušu konference pastāvīgi izskata un novērtē šīs konvencijas īstenošanu. Tā veic savas šajā konvencijā noteiktās funkcijas un saistībā ar to
\n
a)izveido tādas palīgstruktūras, kādas uzskata par vajadzīgu šīs konvencijas īstenošanai;
\n
b)attiecīgā gadījumā sadarbojas ar kompetentām starptautiskām organizācijām un starpvaldību un nevalstiskajām institūcijām;
\n
c)regulāri izskata visu informāciju, kura ir iesniegta tai un sekretariātam saskaņā ar 21. pantu;
\n
d)izskata jebkādus ieteikumus, kurus tai iesniedz Komiteja īstenošanas un atbilstības jautājumos;
\n
e)izskata un pieņem jebkuru papildu lēmumu, kas var būt vajadzīgs, lai īstenotu šīs konvencijas mērķus, un
\n
f)izskata A un B pielikumu saskaņā ar 4. un 5. pantu.
\n
6.Pušu konferences sanāksmēs novērotāja statusā var būt pārstāvēta Apvienoto Nāciju Organizācija, tās specializētās iestādes un Starptautiskā atomenerģijas aģentūra, kā arī jebkura valsts, kas nav šīs konvencijas puse. Novērotāja statusā var būt jebkura valsts vai starptautiska, valstiska vai nevalstiska struktūra vai iestāde, kas ir kvalificēta jomās, kuras saistītas ar šo konvenciju, un kas ir informējusi sekretariātu par savu vēlmi būt klāt pušu konferences sanāksmē novērotāja statusā, ja pret to neiebilst vismaz viena trešdaļa klātesošo pušu.
\n
Novērotāju ielaišanu un piedalīšanos regulē ar reglamentu, ko pieņem pušu konference.
\n
24. pantsSekretariāts
\n
1.Ar šo pantu tiek nodibināts sekretariāts.
\n
2.Sekretariāta funkcijas ir šādas:
\n
a)organizēt pušu konferences un tās palīgstruktūru sanāksmes un nodrošināt šīm sanāksmēm nepieciešamos pakalpojumus;
\n
b)sekmēt palīdzības sniegšanu pusēm, īpaši tām pusēm, kuras ir jaunattīstības valstis un pārejas perioda valstis, šīs konvencijas īstenošanā atbilstoši nepieciešamībai;
\n
c)attiecīgā gadījumā koordinēt pasākumus ar attiecīgo starptautisko institūciju sekretariātiem, īpaši ar citu ķīmisko vielu un atkritumu konvenciju sekretariātiem;
\n
d)palīdzēt pusēm informācijas apmaiņā saistībā ar šīs konvencijas īstenošanu;
\n
e)sagatavot un nodot pusēm regulārus ziņojumus, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta saskaņā ar 15. un 21. pantu, un uz citu pieejamo informāciju;
\n
f)vispārējas pušu konferences vadībā pieņemt tādus administratīvus un līgumiskus lēmumus, kas ir nepieciešami, lai tā sekmīgi varētu veikt savas funkcijas, un
\n
g)veikt citas sekretariāta funkcijas, kas norādītas konvencijā, un šīs citas funkcijas var norādīt pušu konference.
\n
3.Šīs konvencijas sekretariāta funkcijas veic Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas izpilddirektors, ja vien pušu konference ar trīs ceturtdaļu klātesošo un balsojušo pušu balsu vairākumu nenolemj uzticēt sekretariāta funkcijas vienai vai vairākām citām starptautiskajām organizācijām.
\n
4.Pušu konference, apspriežoties ar atbilstošām starptautiskajām institūcijām, var uzlabot sadarbību un koordināciju starp šīs konvencijas sekretariātu un citu ķīmisko vielu un atkritumu konvenciju sekretariātiem. Pušu konference, apspriežoties ar attiecīgām starptautiskajām institūcijām, var sniegt turpmākos norādījumus šajā jomā.
\n
25. pantsStrīdu izšķiršana
\n
1.Puses cenšas jebkuru strīdu, kas radies starp tām attiecībā uz šīs konvencijas interpretāciju vai piemērošanu, risināt pārrunu ceļā vai citā mierīgā veidā pēc savas izvēles.
\n
2.Puse, kas nav reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija, šo konvenciju ratificējot, pieņemot, apstiprinot vai tai pievienojoties, vai arī jebkurā laikā pēc tam var rakstiskā dokumentā, kas iesniegts depozitāram, deklarēt, ka jebkura tāda strīda izšķiršanā, kas attiecas uz šīs konvencijas interpretāciju vai piemērošanu, tā atzīst vienu vai abus minētos strīda izšķiršanas līdzekļus par obligātiem attiecībā uz jebkuru pusi, kura uzņemas tādu pašu pienākumu, -
\n
a)izskatīšanu šķīrējtiesā saskaņā ar procedūru, kas noteikta E pielikuma I daļā;
\n
b)strīda izšķiršanu Starptautiskajā tiesā.
\n
3.Puse, kas ir reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija, var iesniegt deklarāciju ar līdzīgu nozīmi attiecībā uz izskatīšanu šķīrējtiesā saskaņā ar 2. punktu.
\n
4.Deklarācija, kas iesniegta atbilstoši 2. vai 3. punktam, paliek spēkā, līdz saskaņā ar nosacījumiem beidzas tās termiņš vai trīs mēnešus pēc tam, kad depozitāram ir iesniegts rakstisks paziņojums par tās atsaukšanu.
\n
5.Deklarācijas termiņa beigas, paziņojums par atsaukšanu vai jauna deklarācija nekādā veidā neietekmē notiekošo tiesvedību šķīrējtiesā vai Starptautiskajā tiesā, ja vien strīdā iesaistītās puses nevienojas citādi.
\n
6.Ja strīdā iesaistītās puses nav apstiprinājušas vienotu strīda izšķiršanas veidu saskaņā ar 2. vai 3. punktu un ja tās nav spējušās izšķirt strīdu 1. punktā minētajā veidā divpadsmit mēnešu laikā pēc vienas puses paziņojuma otrai pusei par to, ka starp tām pastāv strīds, tad šo jautājumu pēc jebkuras puses pieprasījuma iesniedz izlīgšanas komisijai. Šajā pantā minētajai izlīgšanai piemēro E pielikuma II daļā izklāstīto procedūru.
\n
26. pantsKonvencijas grozījumi
\n
1.Šīs konvencijas grozījumus var ierosināt jebkura puse.
\n
2.Šīs konvencijas grozījumus var pieņemt pušu konferences sanāksmē. Jebkuru ierosināto grozījumu tekstu sekretariāts nosūta pusēm vismaz sešus mēnešus pirms sanāksmes, kurā ir paredzēta šo grozījumu pieņemšana. Sekretariāts turklāt nosūta ieteiktos grozījumus šīs konvencijas parakstītājiem un informatīvā nolūkā arī depozitāram.
\n
3.Puses veltī visas pūles tam, lai panāktu vienprātīgu vienošanos par jebkuriem ierosinātajiem šīs konvencijas grozījumiem. Ja visas iespējas ir izsmeltas, bet vienošanās nav panākta, tad pēdējā iespēja ir pieņemt grozījumus ar vismaz triju ceturtdaļu sanāksmē klātesošo un balsojošo pušu balsu vairākumu.
\n
4.Depozitārs nosūta pieņemtos grozījumus visām pusēm ratifikācijai, pieņemšanai vai apstiprināšanai.
\n
5.Par grozījumu ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu depozitāram paziņo rakstiski. Grozījumi, kas pieņemti saskaņā ar 3. punktu, stājas spēkā attiecībā uz tām pusēm, kuras ir piekritušas tam, lai šie grozījumi būtu tām saistoši, deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad savus ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus deponējušas vismaz trīs ceturtdaļas pušu, kuras bijušas puses laikā, kad attiecīgie grozījumi tika pieņemti. Tādējādi grozījumi stājas spēkā attiecībā uz jebkuru citu pusi deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad attiecīgā puse deponējusi savu šo grozījumu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu.
\n
27. pantsPielikumu pieņemšana un grozīšana
\n
1.Konvencijas pielikumi ir tās būtiska sastāvdaļa, un, ja nav skaidri noteikts citādi, atsauce uz šo konvenciju vienlaikus ir atsauce arī uz tās pielikumiem.
\n
2.Visi citi pielikumi, kas tiek pieņemti pēc šīs konvencijas spēkā stāšanās datuma, ir saistīti vienīgi ar procedūras, zinātniskajiem, tehniskajiem vai administratīvajiem jautājumiem.
\n
3.Attiecībā uz šīs konvencijas papildpielikumu ieteikšanu, pieņemšanu un stāšanos spēkā tiek ievērota šāda procedūra:
\n
a)papildpielikumus iesaka un pieņem saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 26. panta 1.-3. punktā;
\n
b)ikviena puse, kas nevar pieņemt papildpielikumu, par to rakstiski paziņo depozitāram viena gada laikā pēc tam, kad depozitārs paziņojis par šāda pielikuma pieņemšanu. Depozitārs nekavējoties paziņo visām pusēm par katru saņemto paziņojumu.
\n
Puse jebkurā laikā var rakstiski paziņot depozitāram, ka tā atsauc savu iepriekšējo paziņojumu attiecībā uz papildpielikuma nepieņemšanu, un ar to šis pielikums stājas spēkā attiecībā uz konkrēto pusi atbilstoši c) apakšpunktam, un
\n
c)pēc tam, kad ir pagājis viens gads pēc tam, kad depozitārs paziņojis par papildpielikuma pieņemšanu, šis pielikums stājas spēkā attiecībā uz visām pusēm, kuras nav iesniegušas paziņojumu par nepieņemšanu saskaņā ar b) apakšpunkta noteikumiem.
\n
4.Attiecībā uz šīs konvencijas pielikumu grozījumu ieteikšanu, pieņemšanu un stāšanos spēkā piemēro tās pašas procedūras, kuras piemēro attiecībā uz konvencijas papildpielikumu ieteikšanu, pieņemšanu un stāšanos spēkā, izņemot gadījumu, kad pielikuma grozījumi nestājas spēkā attiecībā uz pusi, kas ir iesniegusi paziņojumu attiecībā uz pielikumu grozījumiem atbilstoši 30. panta 5. punktam, un šādā gadījumā minētie grozījumi stājas spēkā attiecībā uz konkrēto pusi deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad tā ir deponējusi savu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu attiecībā uz konkrētajiem grozījumiem.
\n
5.Ja papildpielikums vai pielikuma grozījumi ir saistīti ar šīs konvencijas grozījumiem, tad attiecīgais papildpielikums vai grozījumi nestājas spēkā līdz laikam, kad stājas spēkā šīs konvencijas grozījumi.
\n
28. pantsBalsstiesības
\n
1.Katrai konvencijas pusei ir viena balss, izņemot gadījumu, kas paredzēts šā panta 2. punktā.
\n
2.Reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija atbilstoši savai kompetencei izmanto tiesības balsot ar balsu skaitu, kas ir vienāds ar to tās dalībvalstu skaitu, kuras ir konvencijas puses.
\n
Šāda organizācija neizmanto savas balsstiesības tad, ja kāda tās dalībvalsts pati izmanto savas balsstiesības, un otrādi.
\n
29. pantsParakstīšana
\n
Šī konvencija ir atvērta parakstīšanai Kunamoto, Japānā, 2013. gada 10. un 11. oktobrī un pēc tam Apvienoto Nāciju Organizācijas mītnē Ņujorkā līdz 2014. gada 9. oktobrim visām valstīm un reģionālajām ekonomiskās integrācijas organizācijām.
\n
30. pantsRatifikācija, pieņemšana, apstiprināšana vai pievienošanās
\n
1.Konvenciju ratificē, pieņem vai apstiprina valstis un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas. Konvencijai var pievienoties valstis vai reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas, sākot no nākamās dienas pēc tā datuma, kad tiek slēgta konvencijas parakstīšana. Ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenti jāiesniedz depozitāram.
\n
2.Ja par konvencijas pusi kļūst kāda reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija, bet neviena minētās organizācijas dalībvalsts nav konvencijas puse, tad attiecīgajai organizācijai ir saistoši visi pienākumi, ko uzliek šī konvencija. Ja viena vai vairākas šādas organizācijas dalībvalstis ir šīs konvencijas puses, tad šī organizācija un tās dalībvalstis attiecīgi lemj par savu atbildību to pienākumu izpildē, ko uzliek šī konvencija.
\n
Šādos gadījumos organizācija un dalībvalstis nevar vienlaikus izmantot šajā konvencijā paredzētās tiesības.
\n
3.Savos ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentos reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācija deklarē savas kompetences pakāpi attiecībā uz jautājumiem, kurus reglamentē konvencija. Minētā organizācija informē arī depozitāru, kas savukārt informē puses, par būtiskām izmaiņām tās kompetences pakāpē.
\n
4.Ikviena valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija tiek aicināta laikā, kad tā šo konvenciju ratificē, pieņem, apstiprina vai tai pievienojas, nosūtīt sekretariātam informāciju par saviem konvencijas īstenošanas pasākumiem.
\n
5.Savā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentā ikviena puse var deklarēt, ka attiecībā uz to jebkuri pielikuma grozījumi stājas spēkā tikai pēc ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta deponēšanas attiecībā uz minētajiem grozījumiem.
\n
31. pantsStāšanās spēkā
\n
1.Šī konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc datuma, kad ir deponēts piecdesmitais ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments.
\n
2.Attiecībā uz katru valsti vai reģionālo ekonomiskās integrācijas organizāciju, kas ratificē, pieņem vai apstiprina šo konvenciju vai tai pievienojas pēc tam, kad ir deponēts piecdesmitais ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments, šī konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad šāda valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija ir deponējusi savu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu.
\n
3.Saistībā ar šā panta 1. un 2. punktu instrumenti, kurus deponē kāda reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija, nav uzskatāmi par tādiem, kas papildina šīs organizācijas dalībvalstu deponētos instrumentus.
\n
32. pantsAtrunas
\n
Attiecībā uz šo konvenciju nedrīkst pieņemt nekādas atrunas.
\n
33. pantsIzstāšanās
\n
1.Jebkurā laikā pēc tam, kad apritējuši trīs gadi kopš šī konvencija stājusies spēkā attiecībā uz konkrēto pusi, šī puse var izstāties no konvencijas, paziņojot par to rakstiski depozitāram.
\n
2.Jebkura šāda izstāšanās stājas spēkā, kad apritējis gads kopš dienas, kad depozitārs ir saņēmis paziņojumu par izstāšanos, vai vēlāk, ja paziņojumā par izstāšanos ir norādīts attiecīgais datums.
\n
34. pantsDepozitārs
\n
Konvencijas depozitārs ir Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs.
\n
35. pantsAutentiskie teksti
\n
Šīs konvencijas oriģinālu, kura teksts angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodā ir vienlīdz autentisks, deponē depozitāram.
\n
TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotas personas parakstījušas šo konvenciju.
\n
Konvencija parakstīta Kumamoto, Japānā, divi tūkstoši trīspadsmitā gada desmitajā oktobrī.
\n
A pielikums Dzīvsudrabu saturoši izstrādājumi Šajā pielikumā nav ietverti šādi izstrādājumi:
\n
a)izstrādājumi, kas ir būtiski civilajai aizsardzībai un militārām vajadzībām;
\n
b)izstrādājumi, kas paredzēti pētniecībai, instrumentu kalibrēšanai un izmantošanai atsauces standarta veidā;
\n
c)ja nav pieejamas pamatotas nomaiņas alternatīvas pret izstrādājumiem, kas nesatur dzīvsudrabu, - slēdži un releji, auksto katodu luminiscences spuldzes un ārējo elektrodu luminiscences spuldzes (CCFL un EEFL) elektroniskajiem displejiem un mērierīcēm;
\n
d)izstrādājumi, kurus izmanto tradicionālās vai reliģiskās paražās, un
\n
e)vakcīnas, kas satur konservantu tiomersālu.
\n
I daļa. Izstrādājumi, kuriem piemēro 4. panta 1. punktu Dzīvsudrabu saturoši izstrādājumi Datums, pēc kura attiecīgā izstrādājuma ražošana, importēšana vai eksportēšana nav atļauta (izmantošanas pārtraukšanas datums) Baterijas, izņemot cinka-sudraba oksīda elektrodu baterijas, kuru dzīvsudraba saturs < 2 %, un cinka-gaisa elektrodu baterijas, kuru dzīvsudraba saturs < 2 % 2020 Slēdži un releji, izņemot uzraudzības un kontroles ierīču mērtiltus ar augstas precizitātes kapacitatīvo pretestību un zuduma koeficientu un augstfrekvences radiofrekvences slēdžus un relejus, kuriem maksimālais dzīvsudraba saturs ir 20 mg vienam mērtiltam, slēdzim vai relejam 2020 Kompaktās luminiscences spuldzes (CFL) vispārējam apgaismojumam, kuru jauda ir ≤ 30 W un dzīvsudraba saturs pārsniedz 5 mg uz vienu spuldzes gaismas izstarotāju 2020 Lineārās luminiscences spuldzes (LFL) vispārējam apgaismojumam:
\n
a)trīsjoslu luminofora: < 60 W, kurām dzīvsudraba saturs pārsniedz 5 mg uz vienu spuldzi;
\n
b)halofosfāta luminofora: ≤ 40 W, kurām dzīvsudraba saturs pārsniedz 10 mg uz vienu spuldzi 2020 Augstspiediena dzīvsudraba tvaiku spuldzes (HPMV) vispārējam apgaismojumam 2020 Dzīvsudrabs auksto katodu luminiscences spuldzēs un ārējo elektrodu luminiscences spuldzēs (CCFL un EEFL) elektroniskajiem displejiem:
\n
a)neliels garums (≤ 500 mm), dzīvsudraba saturs pārsniedz 3,5 mg uz vienu spuldzi;
\n
b)vidējs garums (> 500 mm un ≤ 1500 mm), dzīvsudraba saturs pārsniedz 5 mg uz vienu spuldzi;
\n
c)liels garums (> 1500 mm), dzīvsudraba saturs pārsniedz 13 mg uz vienu spuldzi 2020 Kosmētika (ar dzīvsudraba saturu virs 1 ppm), ietverot ādas balināšanas ziepes un krēmus un neietverot acu zonas kosmētiku, kurā dzīvsudrabu izmanto kā konservantu, un ja nav pieejami efektīvi un droši konservanti, ar ko tos aizstāt1 2020 Pesticīdi, biocīdi un antiseptiski līdzekļi ārīgai lietošanai 2020 Šādas neelektroniskas mērierīces, izņemot neelektroniskas mērierīces, kas ir uzstādītas lielās iekārtās vai tādās iekārtās, kuras izmanto augstas precizitātes mērījumiem, ja nav pieejamas derīgas alternatīvas, kas nesatur dzīvsudrabu:
\n
a)barometri;
\n
b)higrometri;
\n
c)manometri;
\n
d)termometri;
\n
e)sfigmomanometri 2020 ______________________________________________ 1 Nolūks ir neietvert kosmētiku, ziepes vai krēmus, kuros ir dzīvsudraba mikropiesārņojums.
\n
II daļa. Izstrādājumi, kuriem piemēro 4. panta 3. punktu Dzīvsudrabu saturoši izstrādājumi Noteikumi Zobārstniecības amalgama Izvēloties pasākumus, ko puse veic, lai pārtrauktu izmantot zobārstniecības amalgamu, tiek ņemti vērā attiecīgās puses valsts līmeņa apstākļi un atbilstošie starptautiskie norādījumi, un tie ietver divus vai vairāk no turpmāk minētajiem pasākumiem:
\n
i)valsts mērķu izvirzīšana, kas paredz kariesa novēršanu un veselības veicināšanu, tādējādi pēc iespējas samazinot zobu restaurācijas nepieciešamību;
\n
ii)valsts mērķu izvirzīšana, kas paredz pēc iespējas samazināt tās lietošanu; iii) tādu rentablu un klīniski efektīvu zobu restaurācijai paredzētu alternatīvu izmantošanas veicināšana, kas nesatur dzīvsudrabu;
\n
iv)tādu kvalitatīvu zobu restaurācijas materiālu pētniecības un izstrādes veicināšana, kuri nesatur dzīvsudrabu;
\n
v)reprezentatīvu profesionālo organizāciju un zobārstniecības skolu mudināšana izglītot un apmācīt zobārstniecības speciālistus un studentus izmantot alternatīvus zobu restaurācijas materiālus, kuri nesatur dzīvsudrabu, un sekmēt labāko pārvaldības praksi;
\n
vi)tādu apdrošināšanas polišu un programmu neieteikšana, kurās dota priekšroka zobārstniecības amalgamai, nevis zobu restaurācijas materiāliem, kas nesatur dzīvsudrabu; vii) atbalsts tādām apdrošināšanas polisēm un programmām, kurās dota priekšroka kvalitatīvām zobu restaurācijas alternatīvām, nevis zobārstniecības amalgamai; viii) atļaut izmantot zobārstniecības amalgamu tikai kapsulās;
\n
ix)labākās vides prakses veicināšana zobārstniecības iestādēs, lai samazinātu dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu noplūdi ūdenī un uz zemes B pielikums Ražošanas procesi, kuros izmanto dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumus I daļa. Procesi, kuriem piemēro 5. panta 2. punktu Ražošanas procesi, kuros izmanto dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumus Pārtraukšanas datums Hlora-sārmu ražošanas process 2025.
\n
Acetaldehīda ražošana, kurā par katalizatoru izmanto dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumus 2018.
\n
II daļa. Procesi, kuriem piemēro 5. panta 3. punktu Process, kurā izmanto dzīvsudrabu Noteikumi Vinilhlorīda monomēra ražošana Pusēm veicamo pasākumu vidū var iekļaut šādus pasākumus, bet neaprobežojoties tikai ar tiem:
\n
i)samazināt dzīvsudraba izmantošanu ražošanas uz vienu vienību izteiksmē par 50 procentiem līdz 2020. gadam, salīdzinot ar 2010. gadu;
\n
ii)veicināt pasākumus, lai samazinātu primārās ieguves dzīvsudraba dominējošu izmantošanu; iii) veikt pasākumus, lai samazinātu dzīvsudraba emisijas un noplūdes apkārtējā vidē;
\n
iv)atbalstīt pētniecību un izstrādi attiecībā uz katalizatoriem un procesiem, kam nav nepieciešams dzīvsudrabs;
\n
v)neatļaut dzīvsudraba izmantošanu piecus gadus pēc tam, kad pušu konference ir norādījusi, ka tie katalizatori, kuri nesatur dzīvsudrabu un kurus izmanto esošajos procesos, ir tehniski un ekonomiski pamatoti;
\n
vi)ziņot pušu konferencei par saviem centieniem izstrādāt un/vai identificēt alternatīvas un pārtraukt dzīvsudraba izmantošanu saskaņā ar 21. pantu.
\n
Nātrija vai kālija metilāts vai etilāts Pusēm veicamo pasākumu vidū var iekļaut šādus pasākumus, bet neaprobežojoties tikai ar tiem:
\n
i)pasākumi, lai samazinātu dzīvsudraba lietošanu, ar mērķi pēc iespējas drīzāk un 10 gadu laikā pēc konvencijas stāšanās spēkā pārtraukt dzīvsudraba izmantošanu;
\n
ii)samazināt emisijas un noplūdes ražošanas uz vienu vienību izteiksmē par 50 procentiem līdz 2020. gadam, salīdzinot ar 2010. gadu; iii) aizliegt izmantot tikko iegūtu primārās ieguves dzīvsudrabu;
\n
iv)atbalstīt pētniecību un izstrādi attiecībā uz procesiem, kam nav nepieciešams dzīvsudrabs;
\n
v)neatļaut dzīvsudraba izmantošanu piecus gadus pēc tam, kad pušu konference ir norādījusi, ka procesi, kuros nav nepieciešams dzīvsudrabs, ir tehniski un ekonomiski pamatoti;
\n
vi)ziņot pušu konferencei par saviem centieniem izstrādāt un/vai identificēt alternatīvas un pārtraukt dzīvsudraba izmantošanu saskaņā ar 21. pantu.
\n
Poliuretāna ražošana, izmantojot katalizatorus, kas satur dzīvsudrabu Pusēm veicamo pasākumu vidū var iekļaut šādus pasākumus, bet neaprobežojoties tikai ar tiem:
\n
i)veikt pasākumus, lai samazinātu dzīvsudraba lietošanu, ar mērķi pēc iespējas drīzāk un 10 gadu laikā pēc konvencijas stāšanās spēkā pārtraukt dzīvsudraba izmantošanu;
\n
ii)veikt pasākumus, lai samazinātu primārās ieguves dzīvsudraba dominējošu izmantošanu; iii) veikt pasākumus, lai samazinātu dzīvsudraba emisijas un noplūdes apkārtējā vidē;
\n
iv)veicināt pētniecību un izstrādi attiecībā uz katalizatoriem un procesiem, kam nav nepieciešams dzīvsudrabs;
\n
v)ziņot pušu konferencei par saviem centieniem izstrādāt un/vai identificēt alternatīvas un pārtraukt dzīvsudraba izmantošanu saskaņā ar 21. pantu.
\n
Konvencijas 5. panta 6. punktu nepiemēro šim ražošanas procesam.
\n
C pielikums Nerūpnieciska un neliela apjoma zelta ieguve Valsts rīcības plāni 1. Ikviena puse, kurai piemēro 7. panta 3. punktu, savā valsts rīcības plānā ietver:
\n
a)valsts mērķus un uzdevumus samazināšanas jomā;
\n
b)pasākumus ar mērķi pārtraukt
\n
i)nesasmalcinātas rūdas amalgamāciju,
\n
ii)amalgamas vai apstrādātas amalgamas atklātu dedzināšanu, iii) amalgamas dedzināšanu apdzīvotās vietās un
\n
iv)cianīda izskalošanu nogulsnēs, rūdā vai sārņos, kam pievienots dzīvsudrabs, bez pirms tam veiktas dzīvsudraba atdalīšanas;
\n
c)pasākumus, lai sekmētu formalizēšanu jeb reglamentāciju nerūpnieciska un neliela apjoma zelta ieguves jomā;
\n
d)izejošos aprēķinus par izmantotā dzīvsudraba daudzumu un izmantotajiem praktiskajiem risinājumiem nerūpnieciskas un neliela apjoma zelta ieguves un apstrādes jomā tās teritorijā;
\n
e)dzīvsudraba emisiju un noplūdes, un iedarbības samazināšanas veicināšanas stratēģijas nerūpnieciskas un neliela apjoma zelta ieguves un apstrādes jomā, tostarp metodes, kurās netiek izmantots dzīvsudrabs;
\n
f)stratēģijas, kas paredzētas tirdzniecības pārvaldībai un lai novērstu to, ka dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumi tiek saņemti no ārzemju un iekšzemes avotiem izmantošanai nerūpnieciskā un neliela apjoma zelta ieguvē un apstrādē;
\n
g)stratēģijas, kas paredzētas, lai iesaistītu ieinteresētās personas valsts rīcības plāna īstenošanā un nepārtrauktā attīstībā;
\n
h)sabiedrības veselības stratēģiju attiecībā uz dzīvsudraba iedarbību uz nerūpnieciskas un neliela apjoma zelta ieguves raktuvju strādniekiem un viņu kopienām. Šāda stratēģija cita starpā ietver veselības datu savākšanu, veselības aprūpes speciālistu apmācību un informētības uzlabošanu veselības aprūpes iestādēs;
\n
i)stratēģijas, lai novērstu nerūpnieciskā un neliela apjoma zelta ieguvē izmantota dzīvsudraba iedarbību uz neaizsargātām iedzīvotāju grupām, sevišķi bērniem un sievietēm reproduktīvā vecumā, jo īpaši grūtniecēm;
\n
j)stratēģijas, lai sniegtu informāciju nerūpnieciskas un neliela apjoma zelta ieguves raktuvju strādniekiem un iesaistītajām kopienām un
\n
k)valsts rīcības plāna īstenošanas grafiku.
\n
2.Ikviena puse savā valsts rīcības plānā var ietvert papildstratēģijas, lai sasniegtu savus mērķus, tostarp lai ieviestu vai izmantotu standartus nerūpnieciskas un neliela apjoma zelta ieguves jomā, kur netiek izmantots dzīvsudrabs, un attiecībā uz tirgus mehānismiem vai mārketinga rīkiem.
\n
D pielikums Stacionāro avotu saraksts attiecībā uz dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu emisiju atmosfērā Stacionāro avotu kategorija: akmeņogļu spēkstacijas; ar akmeņoglēm darbināmas rūpnieciskas sadedzināšanas iekārtas; kausēšanas un apdedzināšanas procesi, kurus izmanto krāsaino metālu ražošanā;1 atkritumu sadedzināšanas iekārtas; iekārtas cementa klinkera ražošanai. ___________________________________________________________________ 1 Šajā pielikumā ar terminu \"krāsainie metāli\" apzīmē svinu, cinku, varu un rūpniecisko zeltu.
\n
E pielikums Šķīrējtiesas un izlīgšanas procedūras I daļa.
\n
Šķīrējtiesas procedūra Konvencijas 25. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktā šķīrējtiesas procedūra notiek tā, kā aprakstīts turpmāk.
\n
1. pants1. Puse var ierosināt vēršanos šķīrējtiesā saskaņā ar šīs
\n
konvencijas 25. pantu, nosūtot rakstisku paziņojumu, kas adresēts otrajai strīdā iesaistītajai pusei vai pusēm.
\n
Paziņojumam pievieno pretenziju, kā arī visus papilddokumentus.
\n
Šajā paziņojumā tiek minēts šķīrējtiesā izskatāmā strīda priekšmets un īpaši norādīti tie šīs konvencijas panti, par kuru interpretāciju vai piemērošanu izcēlies strīds.
\n
2.Puse prasītāja paziņo sekretariātam, ka tā nodod strīdu izskatīšanai šķīrējtiesā saskaņā ar šīs konvencijas 25. pantu. Paziņojumam pievieno puses prasītājas rakstisku paziņojumu, pretenziju un 1. punktā minētos papilddokumentus. Šādā veidā saņemto informāciju sekretariāts nosūta visām pusēm.
\n
2. pants1. Ja strīdu saskaņā ar 1. pantu nodod izskatīšanai
\n
šķīrējtiesā, tad izveido šķīrējtiesu. Tās sastāvā ir trīs locekļi.
\n
2.Katra no strīda pusēm ieceļ savu šķīrējtiesnesi, un abi šādi ieceltie šķīrējtiesneši, abpusēji vienojoties, apstiprina trešo šķīrējtiesnesi, kas ir šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Ja strīds ir starp vairākām pusēm, puses ar vienādām interesēm kopīgi ieceļ vienu šķīrējtiesnesi, savstarpēji vienojoties.
\n
Šķīrējtiesas priekšsēdētājs nav kādas strīdā iesaistītās puses pilsonis, un viņa parastā dzīves vieta nav kādā no šo pušu teritorijām, kā arī viņš nav nodarbināts nevienā no tām un nekādā citādā statusā nav nodarbojies ar šo lietu.
\n
3.Jebkura vakance aizpildāma tā, kā tas noteikts attiecībā uz sākotnējo iecelšanu.
\n
3. pants1. Ja viena no strīdā iesaistītajām pusēm divu mēnešu laikā
\n
pēc datuma, kad puse atbildētāja saņēmusi paziņojumu par strīda izskatīšanu šķīrējtiesā, neapstiprina šķīrējtiesnesi, otra puse var informēt Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru, kas var iecelt šķīrējtiesnesi nākamo divu mēnešu laikā.
\n
2.Ja šķīrējtiesas priekšsēdētājs netiek iecelts divu mēnešu laikā pēc otrā šķīrējtiesneša iecelšanas, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs atbilstoši puses lūgumam ieceļ priekšsēdētāju nākamo divu mēnešu laikā.
\n
4. pantsŠķīrējtiesa pieņem savus lēmumus saskaņā ar šīs konvencijas un
\n
starptautisko tiesību aktu noteikumiem.
\n
5. pantsJa vien strīdā iesaistītās puses nepieņem citu lēmumu, tad
\n
šķīrējtiesa pati nosaka savu reglamentu.
\n
6. pantsŠķīrējtiesa var atbilstoši strīdā iesaistīto pušu lūgumam
\n
ieteikt būtiskus pagaidu aizsardzības pasākumus.
\n
7. pants
\n
Strīdā iesaistās puses veicina šķīrējtiesas darbu, jo īpaši, izmantojot visus to rīcībā esošus līdzekļus:
\n
a)nodrošina to ar visiem attiecīgajiem dokumentiem, informāciju un materiāli tehnisko bāzi un
\n
b)nodrošina iespēju, ja nepieciešams, izsaukt lieciniekus vai ekspertus un saņemt viņu liecību.
\n
8. pantsStrīdā iesaistītajām pusēm un šķīrējtiesnešiem tiek uzlikts
\n
par pienākumu aizsargāt šķīrējtiesas tiesvedības laikā jebkuras tādas informācijas vai dokumentu konfidencialitāti, ko tās saņem kā konfidenciālu informāciju vai dokumentus.
\n
9. pantsJa vien šķīrējtiesa nenosaka citādi attiecīgās lietas īpašo
\n
apstākļu dēļ, šķīrējtiesas izmaksas sedz strīdā iesaistītās puses vienlīdzīgās daļās. Šķīrējtiesa reģistrē visas savas izmaksas un sniedz par tām galīgo paziņojumu strīdā iesaistītajām pusēm.
\n
10. pantsPuse, kura ir juridiski ieinteresēta strīda priekšmetā, ko
\n
varētu ietekmēt pieņemtais lēmums, ar šķīrējtiesas piekrišanu var iestāties lietā.
\n
11. pantsŠķīrējtiesa var izskatīt lietu un noteikt pretprasības, kas
\n
tieši izriet no strīda priekšmeta.
\n
12. pantsLēmumus gan par šķīrējtiesas procedūru, gan būtību pieņem ar
\n
tās locekļu balsu vairākumu.
\n
13. pants1. Ja viena no strīdā iesaistītajām pusēm neierodas
\n
šķīrējtiesā vai nespēj aizstāvēt savu lietu, otrā puse var lūgt šķīrējtiesu turpināt lietas izskatīšanu un pieņemt lēmumu. Kādas puses neierašanās tiesā vai nespēja aizstāvēt savu lietu nevar apturēt tiesvedību.
\n
2.Pirms galīgā lēmuma pieņemšanas šķīrējtiesai ir jāpārliecinās par to, vai prasība ir pamatota gan ar faktiem, gan ar likumu.
\n
14. pants
\n
Šķīrējtiesa pieņem savu galīgo lēmumu piecu mēnešu laikā, sākot ar tās sastāva pilnīgas nokomplektēšanas datumu, ja vien tā neuzskata par nepieciešamu pagarināt termiņu uz laiku, kam nevajadzētu pārsniegt nākamo piecu mēnešu periodu.
\n
15. pantsŠķīrējtiesas galīgais lēmums ietver tikai strīda priekšmetu un
\n
nosaka iemeslus, kas ir tā pamatā. Tajā tiek norādīti to šķīrējtiesas locekļu vārdi, kuri ir piedalījušies galīgā lēmuma pieņemšanā, un šī lēmuma pieņemšanas datums. Jebkurš šķīrējtiesas loceklis var galīgajam lēmumam pievienot atsevišķu vai atšķirīgu viedokli.
\n
16. pantsGalīgais lēmums ir saistošs strīdā iesaistītajām pusēm. Šīs
\n
konvencijas interpretācija, kas sniegta galīgajā lēmumā, ir saistoša arī pusei, kura iestājusies lietā saskaņā ar 10. pantu, ciktāl tas attiecas uz jautājumiem, saistībā ar kuriem attiecīgā puse ir iestājusies lietā. Galīgo lēmumu nevar pārsūdzēt, izņemot tad, ja strīdā iesaistītās puses jau iepriekš ir vienojušās par apelācijas kārtību.
\n
17. pantsJebkuras nesaskaņas par galīgā lēmuma interpretāciju vai
\n
īstenošanas veidu, kas var rasties starp pusēm, kurām ir saistošs galīgais lēmums saskaņā ar 16. pantu, ikviena no šīm pusēm var lūgt izskatīt šķīrējtiesai, kura pieņēmusi galīgo lēmumu.
\n
II daļa.
\n
Izlīgšanas procedūra Šīs konvencijas 25. panta 6. punktā aprakstītā izlīgšanas procedūra ir šāda.
\n
1. pantsPuses lūgums izveidot izlīgšanas komisiju saskaņā ar šīs
\n
konvencijas 25. panta 6. punktu tiek noformēts rakstiski un adresēts sekretariātam, kopiju iesniedzot strīda otrai pusei vai pusēm. Sekretariāts nekavējoties par to informē visas konvencijas puses.
\n
2. pants1. Izlīgšanas komisija, ja vien strīdā iesaistītās puses
\n
nevienojas citādi, tiek veidota no trīs locekļiem, katra attiecīgā puse ieceļ vienu no tiem, bet priekšsēdētāju kopīgi izraugās divi ieceltie komisijas locekļi.
\n
2.Strīdos, kuros iesaistītas vairāk nekā divas puses, tās puses, kam ir vienādas intereses, kopīgi ieceļ savu komisijas locekli, savstarpēji vienojoties.
\n
3. pantsJa neviena no strīdā iesaistītajām pusēm divu mēnešu laikā pēc
\n
tam, kad sekretariāts ir saņēmis 1. punktā minēto rakstisko lūgumu, nav iecēlušas komisijas locekļus, tad Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs pēc jebkuras puses lūguma nākamo divu mēnešu laikā veic šādu iecelšanu.
\n
4. pantsJa divu mēnešu laikā pēc otrā komisijas locekļa iecelšanas nav
\n
iecelts izlīgšanas komisijas priekšsēdētājs, tad Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs pēc jebkuras strīdā iesaistītās puses lūguma ieceļ priekšsēdētāju nākamo divu mēnešu laikā.
\n
5. pantsIzlīgšanas komisija neatkarīgā un objektīvā veidā palīdz
\n
strīdā iesaistītajām pusēm centienos panākt izlīgumu.
\n
6. pants1. Izlīgšanas komisija var vadīt izlīgšanas tiesvedību tādā
\n
veidā, kādu tā uzskata par pareizu, pilnībā ņemot vērā lietas apstākļus un viedokļus, kurus var paust strīdā iesaistītās puses, tostarp lūgumu rast ātru risinājumu. Tā pēc nepieciešamības var pieņemt savu reglamentu, ja vien puses nav vienojušās citādi.
\n
2.Izlīgšanas komisija jebkurā laikā, kamēr norit tiesvedība, var izteikt priekšlikumus vai ieteikumus attiecībā uz strīda atrisinājumu.
\n
7. pants
\n
Strīdā iesaistītās puses sadarbojas ar izlīgšanas komisiju.
\n
Puses it īpaši cenšas ievērot komisijas lūgumu iesniegt rakstiskus materiālus, nodrošināt ar pierādījumiem un apmeklēt sanāksmes. Pusēm un izlīgšanas komisijas locekļiem komisijas veiktās izskatīšanas laikā ir pienākums aizsargāt jebkuras tādas saņemtās informācijas vai dokumentu konfidencialitāti, ko tās saņem kā konfidenciālu informāciju vai dokumentus.
\n
8. pantsIzlīgšanas komisija pieņem savus lēmumus ar tās locekļu balsu
\n
vairākumu.
\n
9. pantsJa vien strīds nav ticis atrisināts, izlīgšanas komisija
\n
sagatavo ziņojumu ar ieteikumiem attiecībā uz strīda atrisināšanu ne vēlāk kā divpadsmit mēnešu laikā pēc tā pilnīgas noformulēšanas, un šo ziņojumu puses godprātīgi izskata.
\n
10. pantsPar jebkurām nesaskaņām attiecībā uz to, vai izlīguma
\n
komisijai ir kompetence izskatīt tai iesniegto jautājumu, lemj komisija.
\n
11. pantsIzlīgšanas komisijas darba izmaksas vienādās daļās sedz strīdā
\n
iesaistītās puses, ja vien nepastāv cita vienošanās. Komisija reģistrē visas savas izmaksas un sniedz par tām galīgo paziņojumu strīdā iesaistītajām pusēm.