Par Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam

Par Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 380 Rīgā 2019. gada 17. jūlijā (prot. Nr. 33 74. §) Par Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam 1. Apstiprināt Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam (turpmāk - plāns). 2. Noteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par atbildīgo institūciju plāna ieviešanas koordinēšanā. 3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un plāna ieviešanā iesaistītajām institūcijām plānā noteikto pasākumu īstenošanu nodrošināt no tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. 4. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu (ja tādi būs nepieciešami) plāna ieviešanā iesaistītajām atbildīgajām institūcijām plānā iekļauto pasākumu īstenošanai vērtēt plāna īstenošanas gaitā un izskatīt Ministru kabinetā gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 5. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar nozaru ministrijām sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā: 5.1. līdz 2026. gada 31. decembrim - informatīvo ziņojumu par plāna ieviešanu 2020.-2025. gadā; 5.2. līdz 2031. gada 31. decembrim - informatīvo ziņojumu par plāna ieviešanu 2026.-2030. gadā. Ministru prezidents A. K. Kariņš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce  (Ministru kabineta 2019. gada 17. jūlijā rīkojums Nr. 380) LATVIJAS PIELĀGOŠANĀS KLIMATA PĀRMAIŅĀM PLĀNS laika posmam līdz 2030. gadam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 2019 SATURS IEVADS lietotie termini, jēdzieni, saīsinājumi un abreviatūras I. Plāna kopsavilkums II. esošās situācijas raksturojums 2.1. Klimata pārmaiņu Latvijā raksturojums 2.1.1. Gaisa temperatūra 2.1.2. Atmosfēras nokrišņi 2.1.3. Vēja ātrums 2.1.4. Jūras un upju ūdens līmenis 2.1.5. Ekstremāli laikapstākļi 2.2. Klimata pārmaiņu riski un iespējamie ieguvumi 2.2.1. Būvniecība un infrastruktūras plānošana 2.2.2. Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plānošana 2.2.3. Veselība un labklājība 2.2.4. Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi 2.2.6. Tūrisms un ainavu plānošana 2.2.7. Iespējamie ieguvumi no klimata pārmaiņām 2.3. Plāna sasaiste ar esošajiem starptautiskajiem, Eiropas Savienības un Latvijas politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem 2.3.1. Sasaiste ar esošajiem starptautiskiem ES politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem 2.3.2. Sasaiste ar Latvijas Republikas attīstības plānošanas dokumentiem 3. Pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķi un rīcības virzieni 3.1. Plāna virsmērķis 3.2. Plāna apakšmērķi un rīcības virzieni 3.3. Plāna ieviešana un uzraudzība III. IETEKMES novērtējums UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETU IV. SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA PIELIKUMI: 1. pielikums "Pasākumi plānā identificēto rīcības virzienu īstenošanai"; 2. pielikums "Klimata pārmaiņu un pielāgošanās klimata pārmaiņām monitoringa sistēma". IEVADS Pēdējās desmitgadēs ir konstatētas visstraujākās klimatisko parametru izmaiņas instrumentālo meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Tiek prognozēts, ka temperatūra 21. gadsimtā straujāk kā iepriekš palielināsies visu izvērtēto siltumnīcefekta gāzu (turpmāk - SEG) emisiju scenāriju gadījumā1. Tas ietekmēs gan sabiedrību kopumā, gan arī dažādas nozares un tautsaimniecības sektorus. Klimata pārmaiņas, ko šobrīd raksturo vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, ekstremāli augstas un zemas gaisa temperatūras, jūras ūdens līmeņa paaugstināšanās, spēcīgu lietavu gadījumu skaita palielināšanās u.c. visos pasaules reģionos, ir tieši saistītas ar cilvēka radīto ietekmi. Tagadējās klimata pārmaiņas ir izraisījusi SEG emisiju koncentrācijas palielināšanās atmosfērā. Turklāt, ja SEG emisiju koncentrācija atmosfērā turpinās palielināties, tas izraisīs vēl tālāku globālās gaisa temperatūras paaugstināšanos un klimata pārmaiņas. Tas, savukārt, radīs ilgstošas pārmaiņas visās klimata sistēmas sastāvdaļās un palielinās iestāšanās varbūtību dažādām smagām un neatgriezeniskām ietekmēm uz cilvēkiem un ekosistēmām. Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk - ANO) Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (turpmāk - Konvencija) dalībvalstis, tai skaitā Latvija, Konvencijas Parīzes nolīguma ietvaros ir vienojušās ierobežot globālo vidējās temperatūras paaugstināšanos 2oC robežās, salīdzinot ar pirmsindustriālo laikmetu un censties ierobežot temperatūras pieaugumu 1.5°C robežās, jo tas būtiski samazinās klimata pārmaiņu izraisītos riskus un ietekmes. Pašreizējās rīcības, lai samazinātu SEG koncentrāciju atmosfērā un ierobežotu pasaules vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanos, nav pietiekoši efektīvas, un tāpēc pasaules vidējā temperatūra turpina paaugstināties. Līdz ar to valstīm ir jāievieš pasākumi, lai uzlabotu savas spējas pielāgoties un sekmētu noturīgumu pret klimata pārmaiņām un to radītajām sekām, kā arī izmantotu to radītās iespējas. Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam (turpmāk - Plāns) ir veidots kā nacionāla līmeņa ilgtermiņa (līdz 2030. gadam) attīstības plānošanas dokuments. Plāns ir izstrādāts ņemot vērā Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojumu Nr. 210 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai"2, kā arī, lai īstenotu Vides politikas pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam3, Eiropas Savienības (turpmāk - ES) likumdošanā4 un Parīzes nolīgumā5 noteikto. Parīzes nolīgums paredz, ka visām tā Pusēm ir jāiesaistās pielāgošanās klimata pārmaiņām plānošanā un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumu īstenošanā. Plāna izstrādi nosaka arī ES pielāgošanas klimata pārmaiņām stratēģija6. Plāna mērķis un uzdevumi cieši saistīti ar ANO Ilgtspējīgas attīstības 17 mērķiem līdz 2030. gadam, kā arī ANO Sendai Ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai 2015.-2030. gadam. Tā kā Plāna izstrādi starptautiski nosaka Parīzes nolīgums un Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 525/2013, tad šis attīstības plānošanas dokuments ir sagatavots, ievērojot Ministru kabineta noteikumu Nr 737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 6. punktu, pēc iespējas Plānu izstrādājot atbilstoši šajos Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem nosacījumiem politikas plānošanas dokumenta veidam - plāns, vienlaikus veidojot to kā ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentu (līdz 2030. gadam). Plānā ir apskatītas līdz šim Latvijā novērotās klimata pārmaiņas un noteikti pielāgošanās risinājumi dažādiem ar tām saistītiem riskiem un iespējām. Pasākumi ir balstīti uz pētījumiem par risku un ievainojamības novērtēšanu un pielāgošanās pasākumu identificēšanu sešās jomās: ainavu plānošana un tūrisms, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, civilā aizsardzība un katastrofas pārvaldīšana, būvniecība un infrastruktūras plānošana, veselība un labklājība, lauksaimniecība un mežsaimniecība, kas tika izstrādāti Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk - EEZ) finanšu instrumenta 2009.-2014. gada programmas "Nacionālā klimata politika" iepriekš noteiktā projekta "Priekšlikuma izstrāde Nacionālajai klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai, identificējot zinātniskos datus un pasākumus pielāgošanās klimata pārmaiņu nodrošināšanai, kā arī veicot ietekmju un izmaksu novērtējumu" ietvaros. Izvēlētās nozares aptver visus klimata pārmaiņām visvairāk pakļautos, visjūtīgākos sektorus. lietotie termini, jēdzieni, saīsinājumi un abreviatūras TERMINI UN JĒDZIENI Eitrofikācija (Eutrophication) Pārmērīga ūdens bagātināšanās ar barības vielām, piemēram, slāpekli un fosforu. Eitrofikācija ir viens no galvenajiem ūdens kvalitātes pasliktināšanās iemesliem. Eitrofikācijas nozīmīgākās negatīvās izpausmes ir aļģu ziedēšana un skābekļa daudzuma samazināšanās ūdenī. Ekosistēmu pakalpojumi (Ecosystem services) Ekosistēmu nodrošinātie materiālie un nemateriālie labumi, kas palīdz nodrošināt cilvēkiem piemērotus dzīves apstākļus. Piemēram, ekosistēmu pakalpojumi ietver pārtikas produktu, ūdens nodrošināšanu, plūdu regulēšanas funkciju, augsnes erozijas un slimību uzliesmojumu mazināšanas funkciju, kā arī nemateriālās vērtības. Ekstremāli laika apstākļi (Extreme weather) Dabas parādība, kas ir reti sastopama gan attiecīgajā vietā, gan laikā. Vārda "rets" definīcijas ir dažādas, bet laika apstākļu ekstrēms parasti ir tikpat rets vai pat retāks par 10. vai 90. procentili no novērojumu vērtību sadalījuma. Pēc definīcijas ekstremālu laika apstākļu raksturlielumi dažādās vietās var būt atšķirīgi. Fenoloģija (Phenology) Bioloģijas apakšnozare, kas pēta tās periodiskās parādības dzīvajā dabā, kuru cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi. Hidrogrāfs (Hydrograph) Ūdensteces caurplūdumu hronoloģisks grafisks attēlojums. Ierasti hidrogrāfs tiek gatavots kalendārajam gadam. Īpašām vajadzībām hidrogrāfus gatavo dienai vai dažām dienām, ja mērķis ir analizēt caurplūdumus svārstības diennakts laikā. Tāpat iespējama hidrogrāfa attēlošana vairākiem viens otram sekojošiem gadiem, lai analizētu caurplūdumu ilggadīgās maiņas. Attēlojumā izmantotā mērvienība: kubikmetri sekundē vai litri sekundē. Ieguvumu un zaudējumu analīze (Cost-benefit analysis) Sistemātiska ekonomiskās analīzes pieeja, novērtējot dažādu pasākumu un to alternatīvu stiprās un vājās puses, lai ar mazākiem līdzekļiem (ieguldījumiem) sasniegtu būtiskus ieguvumus. Izmaksas un arī ieguvumi tiek monetarizēti. Ievainojamība (Vulnerability) Tieksme būt nelabvēlīgi ietekmētam/-ai. Ievainojamība aptver vairākus konceptus un elementus, to skaitā jutīgumu vai uzņēmību pret kaitējumu un nespēju tikt galā un pielāgoties. Ievainojamība (↑) = F [ (iedarbība)(↑); (jutība)(↑); (pielāgošanās spēja)(↓) ] Ievainojamības novērtējums (Vulnerability assessment) Process, kas atbilstoši prioritātei kārto klimata pārmaiņu riskus, fokusējoties uz to noteikto kaitējuma lielumu. Ievainojamības novērtējums ir būtisks nelabvēlīgo ietekmju un postījumu ietekmes salīdzināšanas parametrs. Piemēram, stipra karstuma periodi vairāk ietekmē noteiktas iedzīvotāju grupas, un šo ietekmes lielumu raksturo ievainojamība. Izmaksu efektivitāte (Cost-effectiveness) Rādītājs ekonomikas analīzē, kas parāda attiecības starp relatīvajām izmaksām un ieguvumiem (rīcībām). Izturētspēja (Resilience) Sistēmas un tās elementu spēja laicīgi un efektīvā veidā paredzēt, uztvert, piemēroties vai atgūties no postošu notikumu sekām, ietverot saglabāšanos, atjaunošanos vai pat situācijas uzlabošanu pamata struktūrām un funkciju nodrošināšanai. Jutība (Sensitivity) Raksturlielums, ko izmanto, lai raksturotu globālās klimata sistēmas reakciju kairinājumu. Karstuma viļņi (Heat waves) Dienu skaits gadā, kad vismaz sešas dienas pēc kārtas diennakts maksimālā gaisa temperatūra pārsniedz references perioda diennakts maksimālo temperatūru 90. procentīles vērtības. Katastrofa (Disaster) Notikums, kas izraisījis cilvēku upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus. Katastrofas pārvaldīšana (Disaster management) Tādu vadītu un koordinētu preventīvo, gatavības, reaģēšanas, seku likvidēšanas pasākumu, kā arī atjaunošanas pasākumu kopums, kuri tiek veikti, lai nodrošinātu civilās aizsardzības uzdevumu izpildi. Klimata ekstrēmi/ekstremālas klimata parādības (Climate extreme/ Extreme climate events) Ekstremāli laika apstākļi, kas ilgst ilgāku laika periodu, piemēram, sezonu, it īpaši, ja tās laikā, piemēram, izkrīt nokrišņu daudzums, kas pats par sevi ir uzskatāms par ekstrēmu. Ekstremāli laika apstākļi ir dabas parādība, kas ir reti sastopama gan attiecīgajā vietā, gan laikā. Klimata pārmaiņas (Climate change) Izmaiņas klimata stāvoklī, ko identificē (piemēram, ar statistiskiem testiem) ar izmaiņām vidējās vērtībās un/vai to īpašību mainīgumu, kas turpinās ilgākā laika periodā, parasti dekādi vai ilgāk. Klimata pārmaiņas var notikt dažādu dabisku iekšējo procesu rezultātā vai arī ārējo spēku ietekmē, piemēram, Saules aktivitātes ciklu, vulkāna izvirdumu un ilgstošu antropogēnu pārmaiņu atmosfēras sastāvā un zemes lietojumā ietekmē. Klimata pārmaiņu izpausmes (Effects of climate change) Klimata pārmaiņu pazīmes, kā piemēram, nokrišņu daudzuma izmaiņas, gaisa temperatūras izmaiņas, ekstremālu laikapstākļu tendenču izmaiņas utml. Klimata pārmaiņu risks (Climate change risk) Klimata pārmaiņu radīto seku risks. Klimata pārmaiņu risks raksturo apdraudējuma (piemēram, plūdu vai sausuma) varbūtību un to radīto potenciālo seku smagumu (ievainojumi, postījumi, dzīvotņu bojāeja u.c.). Klimata pārmaiņu scenāriji (Climate change scenarios) Ar klimata pārmaiņu scenārijiem Plānā tiek saprastas LVĢMC ziņojumā "Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai" aprakstītās klimatisko parametru vērtību projekcijas nākotnes periodam līdz 2100. gadam Latvijas teritorijā, balstoties uz IPCC 5. novērtējuma ziņojuma Reprezentatīvās koncentrācijas aplēšu scenārijos (RCP 4,5 un RCP 8,5) prognozētajiem apstākļiem Klimatiskais parametrs (Climate indice) Jebkura atmosfēras īpašība vai parādība, kas kopā definē kādas vietas klimatu (temperatūra, mitrums, nokrišņi u.c.). Klimata sistēma (Climate system) Sistēma, kurā galvenais to veidojošais faktors ir enerģijas plūsmas, ko Zeme saņem no Saules. Klimats veidojas Saules enerģijai izkliedējoties atmosfēras zemākajos slāņos un absorbējoties uz Zemes, līdz ar to klimata sistēmas veidošanā nozīmīga ir mijiedarbība un noritošie procesi starp atmosfēru, hidrosfēru, kriosfēru, litosfēru un biosfēru. Klimatiskās references periods (Climate reference period) Laika periods, ko izmanto, lai novērtētu klimata pārmaiņu apmēru, raksturotu klimata mainību, kā arī salīdzinātu novērotās izmaiņas starp dažādām pasaules valstīm attiecībā pret definētajiem standarta jeb references klimatiskajiem apstākļiem. Lai novērtētu ilgtermiņa klimata pārmaiņu apmēru, saskaņā ar Pasaules meteoroloģijas organizācijas standartu izmanto 30 gadus ilgu laika periodu (no 1961. gada 1. janvāra līdz 1990. gada 31. decembrim). Klimats (Climate) Laika apstākļu sintēze kādā noteiktā teritorijā, ko raksturo attiecīgās teritorijas meteoroloģisko elementu ilgtermiņa statistika (vidējās vērtības, dispersija, ekstremālo vērtību varbūtības u.c.). Laikapstākļi (Weather) Atmosfēras stāvoklis noteiktā laika brīdī, ko raksturo dažādi meteoroloģiskie parametri. Nokrišņi (Precipitation) Jebkāda veida ūdens (šķidrā vai cietā stāvoklī), kas krīt no gaisa. Nokrišņi ietver lietu, slapju sniegu, sniegu, krusu, smidzināšanu, kā arī retāk novērojamus nokrišņu veidus, piemēram, sniega un ledus graudus, ledus adatas un sasalstošu lietu. Pakļaušana klimata pārmaiņu iedarbībai (Exposure) Klimata pārmaiņu ietekme uz sabiedrības grupām, infrastruktūru, dabas sistēmām un ekosistēmu pakalpojumiem, kultūras objektiem noteiktā laika posmā un vietā. Pazemes ūdeņi (Groundwater) Visi ūdeņi, kas atrodas zem zemes virsmas ar ūdeni piesātinātajā zonā un ir tiešā saskarē ar augsni vai nogulumiežiem. Pielāgošanās klimata pārmaiņām (Adaptation to climate change) Piemērošanās faktiskajam vai gaidāmajam klimatam un tā ietekmei. Antropogēnās sistēmās pielāgošanās mērķis ir mazināt vai novērst kaitējumu vai arī izmantot labvēlīgās iespējas. Pielāgošanās spēja (Adaptive capacity) Sistēmai, institūcijai, cilvēkam vai jebkuram organismam piemītoša spēja piemēroties iespējamiem kaitējumiem, izmantot iespējas vai reaģēt uz sekām. ppm (parts-per-million) Gāzu koncentrācijas mērvienība, vienas gāzes tilpuma attiecība pret citām gāzēm. 1 ppm = 0,0001% konkrētās gāzes molekulu gaisā. RCP (Representative Concentration Pathways) scenāriji jeb Reprezentatīvās koncentrācijas aplēšu scenāriji Reprezentatīvās koncentrācijas aplēšu scenāriji raksturo dažādus SEG emisiju un koncentrāciju scenārijus 21. gadsimtam, kas sevī ietver arī aerosolu un atmosfēras piesārņotāju emisijas, kā arī zemes segumu un zemes izmantošanas veidus. Pamatā izšķir 4 pamata scenārijus (baseline scenarios) - RCP2,6; RCP4,5; RCP6,0 un RCP8,5. Reprezentatīvās koncentrācijas aplēšu scenārijus izmanto, lai modelētu klimata projekcijas (climate projections). Apvienojot klimata projekcijas ar papildu informāciju, piemēram, līdzšinējo klimatu, tiek radīti klimata scenāriji (climate scenarios). Savukārt atšķirības starp līdzšinējo klimatu un klimata scenārijiem ir atbilstošie klimatu pārmaiņu scenāriji (climate change scenarios). RCP2,6; RCP4,5; RCP6,0 un RCP8,5 apraksta dažādus radiācijas bilances palielinājumu variantus no 1750. līdz 2100. gadam un antropogēno ietekmi uz attiecīgo summārās radiācijas palielinājuma variantu. Starp šiem četriem scenārijiem ir viens emisiju samazināšanai atbilstošs scenārijs - RCP2,6, divi stabilizācijas scenāriji - RCP4,5 un RCP6,0, kā arī viens augstu emisiju scenārijs - RCP8,5. Scenārijā RCP2,6 tiek prognozēts radiācijas bilances palielinājums aptuveni līdz 2050. gadam (3,0W/m2), kam sekos tās samazinājums līdz 2,6W/m2 2100. gadā, bet 2300. gadā pie šāda scenārija radiācijas bilance atbilstu mūsdienām. RCP4,5 un RCP6,0 scenārijos tiek prognozēts, ka radiācijas bilance palielināsies līdz katra scenārija prognozētajam līmenim (4,5W/m2 RCP4,5 scenārijam ap 2100. gadu un 6,0W/m2 RCP6,0 scenārijam ap 2150. gadu) un tad paliks nemainīgs. Bet RCP8,5 scenārijā radiācijas bilance pieaug līdz 2200. gadam, kad tas stabilizējas pie 12,0W/m2. Riska identificēšana (Risk identification) Riska atklāšanas, pazīšanas un aprakstīšanas process; ir skrīninga pasākums un uzskatāms par sagatavošanas posmu turpmākajam riska analīzes posmam. Riska novērtēšana (Risk Assessment) Daudzpakāpju process, kas ietver riska identificēšanu, riska analīzi un riska izvērtēšanu. Risks (Risk) Notikuma (apdraudējuma) seku un tā atgadīšanās iespējamības/varbūtības apvienojums. Siltumnīcefekta gāzes (SEG) (Greenhouse gases (GHG)) Siltumnīcefekta gāzes (SEG) ir dabiskas un antropogēnas izcelsmes atmosfēras gāzveida sastāvdaļas, kas absorbē un reemitē infrasarkano starojumu. Siltumnīcefekta gāzes ir oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4), slāpekļa oksīds (N2O), sēra heksafluorīds (SF6) slāpekļa trifluorīds (NF3) fluorogļūdeņraži (HFC) un perfluorogļūdeņraži (PFC). Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas (Greenhouse gas (GHG) emissions) Siltumnīcefekta gāzu (SEG) izplūšana atmosfērā dabisku vai antropogēnu procesu rezultātā. Stipru atmosfēras nokrišņu indekss (Heavy precipitation indice) Dienu skaits gadā, kad diennakts nokrišņu daudzums irvismaz 10 mm vai vairāk. Tropiskās naktis (Tropical nights) Naktis, kad minimālā gaisa temperatūra diennaktī nepazeminās zem +20°C. Ūdens krājums (Water stock) Ūdens bilances vienādojuma upju baseinam viens no mainīgajiem, kas raksturo to ūdens daudzumu, kas uzkrājas sateces baseina ietvaros, kad ūdens bilances aprēķinos no nokrišņiem tiek atņemta evapotranspirācija un notece. Mērvienība: milimetri. Veģetācijas periods (Vegetation periodi) Dienu skaits gadā starp periodiem, kad pirmo un pēdējo reizi gada laikā vismaz sešas dienas pēc kārtas diennakts vidējā gaisa temperatūra ir +5°C. Virszemes ūdeņi (Surface water) Visi iekšzemes ūdeņi un jūras piekrastes ūdeņi. Zaļā infrastruktūra (Green infrastructure) Stratēģiski plānots dabisku vai daļēji dabisku teritoriju tīkls, kas var sniegt daudzus un dažādus ekosistēmu pakalpojumus. Tā var ietvert arī zaļās zonas, zilās zonas (ja attiecas uz ūdens ekosistēmām) un citus fiziskus sauszemes elementus (arī piekrastes) un elementus jūras teritorijās. "Zaļā infrastruktūra" ir saistāma kā ar lauku teritorijām, tā arī ar pilsētām. Izmantojot "zaļo infrastruktūru" klimata pārmaiņu mazināšanā, tiek izmantotas dabai raksturīgās pielāgošanās spējas. SAĪSINĀJUMIUN ABREVIATŪRAS ANO Apvienoto Nāciju organizācija (United Nations) AR5 Piektais globālā klimata novērtējuma ziņojums (AR5 - Fifth Assessment Report, 2014), kuru izstrādāja Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) AS Akciju sabiedrība Climate - ADAPT Eiropas pielāgošanās klimata pārmaiņām platforma, portāls DAP Dabas aizsardzības pārvalde EEZ NFI Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas finanšu instruments EK Eiropas Komisija (European Commission) ES Eiropas Savienība (European Union) HES Hidroelektrostacija ĪADT Īpaši aizsargājamās dabas teritorija IKP Iekšzemes kopprodukts (Gross Domestic Product, GDP) IPCC Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (Intergovernmental Panel on Climate Change) Konvencija ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām LAD Lauku atbalsta dienests LAP Lauku attīstības programma LIZ Lauksaimniecībā izmantojamā zeme LLKC Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs LU Latvijas Universitāte LVM Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" LVĢMC Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" MSNP Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.-2020. gadam NAP2020 Latvijas Nacionālās attīstības plāns 2014.-2020. gadam NMPD Neatliekamās medicīnas palīdzības dienests OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development) Parīzes nolīgums ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgums Plāns Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam RCP SEG koncentrāciju aplēšu scenāriji (Representative Concentration Pathways), sīkāk skaidrots sadaļā "Termini un jēdzieni". SAS Sirds un asinsvadu jeb asinsrites sistēmas slimības SEG Siltumnīcefekta gāze (Greenhouse gas) TEC Termoelektrocentrāle VAAD Valsts augu aizsardzības dienests VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VMD Valsts meža dienests VPP Valsts pētījumu programma VPP2020 Vides politikas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam VSIA Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību WG2 Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 2. darba grupa, kas izvērtē klimata pārmaiņu ietekmes, ievainojamību un pielāgošanos (IPCC Working group II) WMO Pasaules meteoroloģijas organizācija (World Meteorological Organization) I. Plāna kopsavilkums Klimatisko parametru novērojumi pasaulē par vairāk nekā 100 gadu periodu pierāda, ka klimats mainās. Tāpat kā pasaulē, arī Latvijā ilggadīgajā laika periodā ir konstatētas klimatisko apstākļu izmaiņas, kas izpaudušās gan kā meteoroloģisko parametru vidējo vērtību, gan arī to ekstremālo vērtību pārmaiņas. Latvijā pēdējo 50 gadu laikā (laika periodā no 1961. gada līdz 2010. gadam), līdzīgi kā citviet pasaulē, novērota vienmērīga gaisa temperatūras paaugstināšanās - gan gaisa temperatūras vidējās, gan arī maksimālajās un minimālajās vērtībās. Vidējās gaisa temperatūras vērtības ir paaugstinājušās par 0,7 °C (1981.-2010. g. attiecībā pret 1961.-1990. g), savukārt gada minimālā gaisa temperatūra pieaugusi par 1,9 °C, bet gada maksimālā gaisa temperatūra vidēji Latvijā paaugstinājusies par 0,7 °C. Analizējot izmaiņas gaisa temperatūras vērtībās nākotnē, redzams, ka Latvijā gada vidējā gaisa temperatūra turpinās paaugstināties. Latvijas teritorijā ir novērojama arī kopējās atmosfēras nokrišņu summas palielināšanās. Dienu skaits ar stipriem un ļoti stipriem nokrišņiem kopš 1961. gada ir pieaudzis par attiecīgi vidēji divām un vienu dienu. Tiek prognozēts, ka nokrišņu daudzums, kā arī dienu skaits ar stipriem un ļoti stipriem nokrišņiem pieaugs arī turpmāk. Līdz 21. gadsimta beigām tiek prognozēts gada kopējā nokrišņu daudzuma palielinājums par 10 līdz 21% (aptuveni 80-100 mm). Sezonālā griezumā vislielākais nokrišņu daudzuma palielinājums gaidāms ziemas un pavasara sezonās. Līdzšinējo klimatisko apstākļu, kā arī nākotnes klimata pārmaiņu scenāriju analīze uzskatāmi demonstrē, ka klimata pārmaiņu tendences turpināsies visa šī gadsimta laikā. Turklāt visbūtiskākās izmaiņas skars klimatisko parametru ekstremālās vērtības - nākotnē aizvien biežāk nāksies saskarties ar Latvijas teritorijai neraksturīgiem un ekstremāliem laikapstākļiem. Izmaiņas klimatiskajos parametros un indeksos laika gaitā ietekmē ne tikai dabas kapitālu (sugas, biotopus, ekosistēmas), bet arī iedzīvotāju veselību, labsajūtu, drošību un saimnieciskās aktivitātes. Latvijā identificētie nozīmīgākie riski ir sezonu, t.sk. veģetācijas perioda, izmaiņas; ugunsgrēki; kaitēkļu un patogēnu savairošanās, koku slimības, vietējo sugu izstumšana, jaunu sugu ienākšana; elpošanas sistēmu slimību izplatība; infekcijas slimības, karstuma dūrieni; nokrišņu izraisīti plūdi, vējuzplūdi; Elektropadeves traucējumi; noteces palielināšanās, hidroenerģijas svārstības; sasaluma mazināšanās, kailsals, izkalšana; eitrofikācija; infrastruktūru bojājumi, aprīkojuma pārkaršana; ūdens noteces samazināšanās vasaras sezonā. Lai ierobežotu klimata pārmaiņas, dažādās rīcībpolitikās gan starptautiskajā, gan Eiropas Savienības (ES), gan nacionālā līmenī ir iekļauti mērķi un pasākumi siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanai,. Ar SEG emisiju samazināšanu ir iespējams mazināt klimata pārmaiņas un to negatīvo ietekmi ilgtermiņā. Jo plašāk un savlaicīgāk valstis īsteno SEG emisiju samazināšanas pasākumus, jo mazākas ir klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes, kurām nepieciešams pielāgoties. Atsevišķi pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi, lai mazinātu klimata pārmaiņu riskus un izmantotu klimata pārmaiņu radītās iespējas, ir iekļauti esošajās rīcībpolitikās, tomēr ir nepieciešama visaptveroša, koordinēta politika un papildus pasākumu īstenošana, kas uzlabotu Latvijas klimatnoturīgumu, vienlaicīgi veicinot Latvijas attīstību un konkurētspēju. Plāns ir sagatavots, ņemot vērā dažādu Eiropas valstu pieredzi pielāgošanās klimata pārmaiņu risku pārvaldības jomā un pielāgošanās klimata pārmaiņām plānošanā. Plāns Latvijā attīsta pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanas ciklu (1. attēls), kas paredz klimata ietekmju, ievainojamības un risku izvērtējumu; pielāgošanās plānošanu; pielāgošanās pasākumu ieviešanu; monitoringu un izvērtēšanu. 1. attēls. Pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanas cikls Plāna izstrādes pamatā ir Latvijas līdzšinējo klimata pārmaiņu analīze un klimata pārmaiņu scenāriji periodam līdz 2100. gadam, kā arī Latvijā veiktie klimata pārmaiņu ietekmju un risku izvērtējumi tādās 6 (sešās) jomās kā būvniecībā un infrastruktūras plānošanā, civilajā aizsardzībā un katastrofas pārvaldīšanā, veselībā un labklājībā, bioloģiskajā daudzveidībā un ekosistēmu pakalpojumos, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, tūrismā un ainavu plānošanā. Plānā ir noteikts pielāgošanās klimata pārmaiņām virsmērķis un 6 (seši) stratēģiskie mērķi, 14 (četrpadsmit) rīcības virzieni un 89 (astoņdesmit deviņi) pasākumi. Plāna virsmērķis ir mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Plāna sasniegšanai ir izvirzīti pieci stratēģiskie mērķi: 1. Cilvēku dzīvība, veselība un labklājība, neatkarīgi no dzimuma, vecuma un sociālās piederības, ir pasargāta no klimata pārmaiņu nelabvēlīgas ietekmes; 2. Tautsaimniecība spēj pielāgoties klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm un izmantot klimata pārmaiņu sniegtās iespējas; 3. Infrastruktūra un apbūve ir klimatnoturīga un plānota atbilstoši iespējamiem klimata riskiem; 4. Latvijas daba un kultūrvēsturiskās vērtības ir saglabātas un klimata pārmaiņu negatīvā ietekme uz tām - mazināta; 5. Ir nodrošināta zinātniskajā argumentācijā balstīta informācija, tai skaitā monitorings un prognozes, kas veicina pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektu integrēšanu nozaru politiku un teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, kā arī sabiedrības informēšanu. Plāna ieviešanai nepieciešama institūciju plaša iesaiste, īstenojot pielāgošanās pasākumus, kas minēti Plāna 1. pielikumā. Taču vairums pielāgošanās pasākumu lielā mērā ir saistīti ar jau veicamajām aktivitātēm (piemēram, civilo aizsardzību, pretplūdu pasākumiem, būvklimatoloģijas u.c. būvnormatīvu ievērošanu u.tml.) un Plāns nodrošina nepieciešamo redzējumu par ierasto pasākumu pielāgošanu jaunajiem klimatiskajiem apstākļiem, kā arī nepieciešamajos gadījumos ievieš efektīvu plānošanu, koordināciju, monitoringu u.tml.. Plāna ieviešanas pasākumus un uzdevumus plānots īstenot izmantojot gan valsts un pašvaldību budžeta finansējumu, gan piesaistot ES un citu avotu finanšu līdzekļus, kā arī privāto kapitālu. II. esošās situācijas raksturojums 2.1. Klimata pārmaiņu Latvijā raksturojums Galvenie klimata pārmaiņas raksturojošie rādītāji ir gaisa temperatūra (un ar to saistītie rādītāji), atmosfēras nokrišņu daudzums, jūras līmenis, vēja ātrums, ekstremāli laikapstākļu un klimata notikumi (ekstrēmi). 2.1. nodaļā ir aprakstīti vēsturiskie novērojumi un nākotnes scenāriji attiecībā uz klimata pārmaiņas raksturojošajiem rādītājiem (klimatiskajiem parametriem). Vēsturiskie novērojumi par klimata pārmaiņu raksturojošo rādītāju izmaiņām tiek izmantoti gan pagātnes analīzei, gan arī klimata pārmaiņu prognozēšanai. Latvijā līdzšinējo klimata pārmaiņu analīze ir veikta, izmantojot visu Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) meteoroloģisko novērojumu staciju datus par periodu no 1961. gada līdz 2010. gadam. Savukārt nākotnes laika periodiem līdz 2100. gadam klimatisko parametru izmaiņas ir prognozētas, ņemot vērā vēsturiskos novērojumus un izmantojot 28 globālo skaitlisko klimata modeļu aprēķinus atbilstoši Klimata pārmaiņu starpvaldību ekspertu (IPCC) grupas 5. novērtējuma ziņojumā (AR5) pieņemtajiem SEG emisijas scenārijiem (RCP 4,5 un RCP 8,5). 7 RCP 4,5 scenārijs paredz SEG emisiju samazināšanu, sākot no šī gadsimta vidus, un šī scenārija apstākļos līdz 21. gadsimta beigām gaisa temperatūra Latvijā paaugstināsies par vairāk nekā 3°C virs 1971.-2000. gada vidējās vērtības. Saskaņā ar IPCC 5. novērtējuma ziņojumu RCP 4,5 scenārijs paredz, ka pasaules vidējā gaisa temperatūra līdz 21. gadsimta beigām pieaugs par 1,1°C līdz 2,6°C. Savukārt gadījumā, ja pasaules mērogā šī gadsimta laikā netiks īstenoti klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi, ko apraksta klimata pārmaiņu scenārijs RCP 8,5 - gaisa temperatūra Latvijā līdz gadsimta beigām paaugstināsies pat par 5°C, savukārt pasaulē par 2,6°C līdz 4,8°C. LVĢMC ir izveidojis klimata pārmaiņu rādītāju un pielāgošanās klimata pārmaiņām indikatoru monitoringa sistēmu, kuras ietvaros tiek nodrošināta iespēja Latvijā regulāri sekot līdzi klimata pārmaiņu norisēm. Sistēmas ietvaros tiek veikts regulārs klimata parametru un indeksu monitorings (ja nepieciešams, tiek izstrādāti jauni indikatori) un tiek nodrošināta klimata pārmaiņu scenāriju atjaunināšana pēc jaunākajiem IPCC zinātniskajiem modeļiem/scenārijiem. LVĢMC nodrošina atbalstu klimata pārmaiņu indikatoru monitoringa sistēmas uzturēšanai. Klimata pārmaiņu un pielāgošanās klimata pārmaiņām monitoringa sistēmas detalizēts raksturojums ir iekļauts Plāna 2. pielikumā. 1. tabulā iekļauts vispārīgs apkopojums par šīs nodaļas apakšnodaļās aprakstīto klimatisko parametru līdzšinējām vērtībām un šī brīža izmaiņām, kā arī paredzamajām izmaiņām nākotnē, ņemot vērā dažādus klimata pārmaiņu scenārijus8. 1. tabula Klimatisko parametru līdzšinējās un nākotnes izmaiņas attiecībā pret ilggadīgajām vidējām klimatisko parametru vērtībām pagātnē9 Klimatiskais parametrs Līdzšinējā klimatiskā vērtība (1961.-1990. g.) Līdzšinējās izmaiņas (1981.-2010. g. attiecībā pret 1961.-1990. g) Izmaiņas nākotnē (2071.-2100.g. attiecībā pret 1961.- 1990. g) RCP4,5 RCP8,5 Maksimālā gaisa temperatūra Gada maksimālā vērtība +29,3ºC ↑ +0,7 ºC ↑ +3,6ºC ↑ +5,7ºC Gada vidējā vērtība +9,5ºC ↑ +0,7 ºC ↑ +3,4ºC ↑ +5,4ºC Gada minimālā vērtība -14,4ºC ↑ +1,4 ºC ↑ +6,5ºC ↑ +9,5ºC Vidējā gaisa temperatūra Gada maksimālā vērtība +22,4ºC ↑ +0,7 ºC ↑ +3,2ºC ↑ +5,4ºC Gada vidējā vērtība +5,7ºC ↑ +0,7 ºC ↑ +3,5ºC ↑ +5,5ºC Gada minimālā vērtība -18,6ºC ↑ +1,7 ºC ↑ +7,5ºC ↑ +11ºC Minimālā gaisa temperatūra Gada maksimālā vērtība +17,6ºC ↑ +0,8 ºC ↑ +3,1ºC ↑ +5,6ºC Gada vidējā vērtība +2ºC ↑ +0,7 ºC ↑ +3,6ºC ↑ +5,6ºC Gada minimālā vērtība -24,1ºC ↑ +1,9 ºC ↑ +9,3ºC ↑ +13,5ºC Vasaras dienas 15 dienas ↑ +3 dienas ↑ +31 diena ↑ +53 dienas Tropiskās naktis 0 dienas ↕ 0 dienas ↑ +4 dienas ↑ +14 dienas Veģetācijas perioda ilgums 195 dienas ↑ +2 dienas ↑ +27 dienas ↑ +49 dienas Sala dienas 134 dienas ↓ -9 dienas ↓ -52 dienas ↓ -81 dienas Dienas bez atkušņa 62 dienas ↓ -9 dienas ↓ -32 dienas ↓ -46 dienas Nokrišņu summa 651 mm ↑ +6% ↑ +13% ↑ +16% Maksimālais diennakts nokrišņu daudzums 33 mm ↑ +1 mm ↑ +3 mm ↑ +6 mm Maksimālais piecu diennakšu nokrišņu daudzums 58 mm ↑ +2 mm ↑ +9 mm ↑ +12 mm Dienas ar stipriem nokrišņiem 15 dienas ↑ +2 dienas ↑ +3 dienas ↑ +5 dienas Dienas ar ļoti stipriem nokrišņiem 3 dienas ↑ +1 diena ↑ +1 diena ↑ +2 dienas Vienkāršots ikdienas nokrišņu intensitātes indekss 5,1 mm/dienā ↕ 0 mm/dienā ↕ 0 mm/dienā ↑ +1 mm/dienā Gada vidējais vēja ātrums 3,6 m/s ↓ -8% ↓ -7% ↓ -3% Vētrainas dienas 1 diena ↓ -1 diena ↕ 0 dienas ↕ 0 dienas Bezvēja dienas 75 dienas ↑ +13 dienas ↑ +24 dienas ↑ +2 dienas Līdzšinējās klimata pārmaiņas Latvijā iezīmējušas ievērojamas izmaiņas gaisa temperatūras vērtībās, un līdzīgi daudzviet pasaulē novērotajām tendencēm apstiprina izteiktu un stabilu pasiltināšanās tendenci. Analizējot turpmākas izmaiņas gaisa temperatūras vērtībās dažādu klimata pārmaiņu scenāriju kontekstā, jāsecina, ka Latvijā gada vidējā gaisa temperatūra turpinās paaugstināties. Ilggadīgo novērojumu datu rindu analīze liecina, ka maksimālais nepārtraukta sausuma periodu ilgums Latvijā sasniedz 21-25 dienas, atsevišķos gados dažviet valstī novēroti pat ļoti ilgstoši sausuma periodi. Prognozes liecina, ka sausuma un karstuma periodi nākotnē kļūs biežāki. Runājot par nokrišņu daudzumu un intensitāti, līdzšinējo klimata pārmaiņu izpausmes Latvijas teritorijā ir iezīmējušas kopējā atmosfēras nokrišņu daudzuma un intensitātes palielināšanos, kā arī pieaugošu stipru nokrišņu gadījumu skaitu un tiek prognozēts, ka šādas tendences Latvijā, turpināsies arī visa šī gadsimta laikā. Tātad ir secināms, ka nākotnē Latvijā kopumā: • Gaisa temperatūra (gan vidējā, gan minimālas un maksimālās temperatūras) būtiski paaugstināsies; • Būtiski palielināsies vasaras dienu skaits, kā arī gaidāms būtisks palielinājums tropisko nakšu skaitā; • Sala dienu skaits un dienu bez atkušņiem skaits samazināsies, ka samazināsies arī sniega apjoms un ledus veidošanās un noturība; • Būtiski palielināsies kopējais nokrišņu daudzums (lietus), kā arī palielināsies dienu ar stipriem un ļoti stipriem nokrišņiem skaits; • Nedaudz samazināsies vidējais vēja ātrums un palielināsies bezvēja dienu skaits, tomēr būtiskas vētraino dienu skaita izmaiņas netiek prognozētas, taču tiek prognozētas atšķirības starp reģioniem Latvijas iekšienē. • Palielināsies karstuma un sausuma periodi un to biežums, kuru laikā var pazemināties virszemes un pazemes ūdeņu līmeņi. 2.1.1. Gaisa temperatūra Gaisa temperatūra ir meteoroloģiskais parametrs, ko izmanto, lai raksturotu globālo klimata pārmaiņu procesus. 2.1.1. apakšnodaļā sīkāk apskatīti ar gaisa temperatūru saistītie novērojumi un prognozētās izmaiņas. 2. attēls. Gada vidējās gaisa temperatūras izmaiņas Latvijā laika periodā 1961.-2010. gads10 3. attēls. Prognozētās gada vidējās gaisa temperatūras izmaiņas RCP 8,5 klimata pārmaiņu scenārija apstākļos (izmaiņas 2071. g.-2100. g. pret 1961. g.-1990. g. vērtībām)11 Latvijā no 1960. gada līdz 2010. gadam vidējās gaisa temperatūras vērtības ir paaugstinājušās par 0,7°C, viskrasāk palielinoties vidējās gaisa temperatūras gada minimālajai vērtībai - par vidēji 1,7°C (2.attēls). Līdzšinējo klimata pārmaiņu ietekmē ir paaugstinājusies arī minimālā un maksimālā gaisa temperatūra. Pēdējo 50 gadu laikā vidēji Latvijā par 1,9°C, pieaugusi gada minimālā gaisa temperatūra, savukārt maksimālās gaisa temperatūras vērtības ir pieaugušas vidēji par 0,7°C. Saskaņā ar LVĢMC datiem 2018. gads (kopā ar 2000. un 2008. gadu) bija trešais siltākais gads novērojumu vēsturē un vidējā gaisa temperatūra tajā bija +7,6°C (1,9°C virs klimatiskās references perioda (1961.-1990. gada perioda) normas). Prognozēts, ka gada vidējā gaisa temperatūra līdz gadsimta beigām Latvijā palielināsies par vidēji 5,2°C - 5,5°C (3.attēls). Ilggadīgā vidējā gada maksimālā gaisa temperatūra gadsimta beigās Latvijā vidēji varētu sasniegt pat +35°C. Toties visbūtiskāk līdz 2100. gadam paaugstināsies minimālā gaisa temperatūra - par vidēji 9,3°C līdz 13,5°C. Viskrasāk gaisa temperatūras vērtības palielināsies ziemas un pavasara sezonās, vidējai gaisa temperatūrai ziemas sezonā esot par 4,4°C līdz 7,8°C augstākai nekā 1961.-1990. gadu periodā. Būtisks vidējās gaisa temperatūras pieaugums prognozēts arī vasaras sezonā (par 4,8°C līdz 5,1°C).[12] 4. attēls. Sala dienu skaits Latvijā laika periodā 1961.-2010. gads13 5. attēls. Sala dienu skaita izmaiņas RCP 8,5 (pa labi) klimata pārmaiņu scenārija apstākļos (izmaiņas 2071. g.-2100. g. pret 1961. g.-1990. g. vērtībām)14 Sala dienu skaits no 1960. gada līdz 2010. gadam bija 96- 55 dienas, un perioda laikā dienu skaits vidēji Latvijā samazinājās par 9 dienām gadā (4. attēls). Arī dienu bez atkušņa skaits vidēji Latvijā ir samazinājies par 9 dienām gadā, atsevišķās vietās - par vidēji 5-11 dienām gadā. Ņemot vērā to, ka viskrasāk gaisa temperatūra paaugstināsies ziemas sezonā, sagaidāms, ka līdz 2100 gadam sala dienu skaits samazināsies par vidēji 52 līdz 81 dienām gadā, savukārt dienu skaits bez atkušņa samazināsies par 32 līdz 46 dienām (5. attēls). 6. attēls. Vasaras dienu skaits Latvijā laika periodā 1961.-2010. gads 7. attēls. Vasaras dienu skaita izmaiņas RCP 8,5 klimata pārmaiņu scenārija apstākļos (izmaiņas 2071. g.-2100. g. pret 1961. g.-1990. g. vērtībām)15 Vasaras dienu skaits Latvijā ir vidēji 4 līdz 26 dienas gadā, un līdzšinējo klimata pārmaiņu ietekmē to skaits ir palielinājies par vidēji 1 - 5 dienām gadā (6. attēls). Vēsturiski Latvijā ir bijis neliels tropisko nakšu skaits - vidēji 0,1 līdz 0,7 naktis gadā, tādēļ arī nevar veikt viennozīmīgus secinājumus par šādu nakšu izmaiņu tendencēm, tomēr pēdējo pāris desmitgažu laikā ir novērojams šādu nakšu biežuma palielinājums. Vasaras dienu skaits nākotnē pieaugs par vidēji 31- 3 dienām gadā, un tropisko nakšu skaits, kas līdz šim bija ļoti neliels, palielināsies par 4 līdz 14 naktīm gadā (7. attēls). 8. attēls. Veģetācijas perioda ilguma izmaiņas Latvijā laika periodā no 1961. līdz 2010. gadam16 9. attēls. Veģetācijas perioda ilguma izmaiņas RCP 8,5 klimata pārmaiņu scenārija apstākļos (izmaiņas 2071. g.-2100. g. pret 1961. g.-1990. g. vērtībām)17 Vispārējas gaisa temperatūras paaugstināšanās ietekmē ir mainījies arī veģetācijas perioda ilgums - kopš 1961. gada par vidēji 2 dienām gadā, pārsvarā Latvijā bijušas 184 līdz 208 dienas gadā (8. attēls). Lai gan augšanas sezonas ilgums ir cieši saistīts ar gaisa temperatūras izmaiņām, līdzšinējā novērotā gaisa temperatūras paaugstināšanās Latvijā nav izraisījusi statistiski būtisku augšanas sezonas ilguma palielināšanos. Vienīgā meteoroloģisko novērojumu stacija, kurā novērota statistiski vērā ņemama augšanas sezonas ilguma palielināšanās, ir Ventspils, kur, salīdzinot ar klimatiskās references periodu, mūsdienās augšanas sezona ir par 10 dienām ilgāka. Sagaidāms, ka līdz 2100. gadam gaisa temperatūras paaugstināšanās ietekmē pieaugs veģetācijas perioda ilgums - par 27 līdz 49 dienām, jeb aptuveni 1 līdz 2 mēnešiem (9. attēls), tai skaitā tiek prognozētas atšķirības arī reģionālā griezumā, proti, būtiskāks veģetācijas perioda ilguma palielinājums sagaidāms tieši jūras piekrastē Kurzemē. 2.1.2. Atmosfēras nokrišņi Atmosfēras nokrišņi ir klimata mainības parametrs, kas tiek izmantots, lai raksturotu globālo klimata pārmaiņu procesus. 2.1.2. apakšnodaļā tiek sīkāk apskatīti ar atmosfēras nokrišņiem saistītie novērojumi un prognozētās izmaiņas. Latvijā gada kopējais nokrišņu daudzums laika periodā no 1961. līdz 2010. gadam bija vidēji 576 mm-757 mm. Līdzšinējo klimata pārmaiņu ietekmē vidēji Latvijā nokrišņu daudzums ir palielinājies par 6% jeb par aptuveni 39 mm (10. attēls). Nokrišņu daudzums līdz šim visvairāk ir pieaudzis ziemas sezonā, taču pieaugums ir novērojams arī pavasara un vasaras sezonās, savukārt rudens sezonā ir pat neliels nokrišņu daudzuma samazinājums. 10. attēls. Gada kopējā atmosfēras nokrišņu daudzuma izmaiņas Latvijā laika periodā 1961.-2010. gads 11. attēls. Gada kopējā atmosfēras nokrišņu daudzuma izmaiņas RCP 8,5 klimata pārmaiņu scenārija apstākļos (izmaiņas 2071. g.-2100. g. pret 1961. g.-1990. g. vērtībām)18 Ņemot vērā, ka kopš 1961. gada ir pieaugusi nokrišņu intensitāte, ir palielinājies arī dienu skaits ar stipriem un ļoti stipriem nokrišņiem, attiecīgi par divām un vienu dienu. Apskatītajā laika periodā (1961.-2010. gads) dienu skaits ar stipriem nokrišņiem ir vidēji 15 dienas gadā, kamēr ar ļoti stipriem nokrišņiem - 3 dienas. Analizējot ilggadīgo laika periodu (1961-2010. gads), redzams, ka vidēji ik gadu Latvijas teritorijā vienas diennakts maksimālais nokrišņu daudzums ir 31-8,5 mm, savukārt piecu diennakšu maksimālais nokrišņu daudzums - no 44 līdz 85 mm. Saskaņā ar prognozēm līdz 2100. gadam pieaugs nokrišņu intensitāte - par 0,1-1 mm/dienā vai 0,5-1,3 mm/dienā (attiecīgi RCP 4,5 un RCP 8,5 scenārijos). Dienu skaits ar stipriem nokrišņiem palielināsies par vidēji 3 līdz 5 dienām gadā, savukārt dienu skaits ar ļoti stipriem nokrišņiem mērenu klimata pārmaiņu scenārijā palielināsies par 0,1-2,3 dienām gadā, kamēr nozīmīgu klimata pārmaiņu scenārijā par 0,8-3,3 dienām gadā. Līdz 21. gadsimta beigām tiek prognozēts gada kopējā nokrišņu daudzuma palielinājums par 10 līdz 21% (aptuveni 80-100 mm) attiecīgi RCP 4,5 un RCP 8,5 scenāriju apstākļos (11. attēls). Sezonālā griezumā vislielākais nokrišņu daudzuma palielinājums gaidāms ziemas un pavasara sezonās. Mērenu klimata pārmaiņu scenārija apstākļos ziemas sezonā nokrišņu daudzums palielināsies par 24-37%, tikmēr nozīmīgu klimata pārmaiņu scenārijā gaidāms, ka nokrišņu daudzums palielināsies par 35-51%. Kopumā visos nākotnes laika periodos un sezonās tiek prognozēts nokrišņu daudzuma palielinājums, izņemot vasaras sezonu 2071.-2100. gadu periodā, kurā dažviet nokrišņu daudzums var arī samazināties. 2.1.3. Vēja ātrums Vēja ātrums ir viens no klimata mainības parametriem, tāpēc šajā apakšnodaļā sīkāk apskatīti ar vēja ātrumu saistītie novērojumi un prognozētās izmaiņas. Novērojumi liecina, ka ilggadīgajā laika periodā (1961.-2010. gads) Latvijā vidējā vēja ātruma līkne valstī ir lejupejoša, tomēr maksimālajās vidējā vēja ātruma vērtībās vērojami atsevišķi maksimumu periodi perioda sākumā un beigās, kas saistīti arī ar novēroto vētru biežumu un aktivitāti. Vēja ātruma samazināšanās tendencēm novērotas lielākajā Latvijas teritorijas daļā: tikai trijās (Ventspils, Kolka, Alūksne) no LVĢMC pētījumā iekļautajām 22 meteoroloģisko novērojumu stacijām nav konstatētas būtiskas vēja ātruma izmaiņas. 12. attēls. Vidējā vēja ātruma izmaiņas Latvijā laika periodā 1961.-2010. gads19 13. attēls. Vidējā vēja ātruma izmaiņas RCP 8,5 klimata pārmaiņu scenārija apstākļos (izmaiņas 2071. g.-2100. g. pret 1961. g.-1990. g. vērtībām)20 No 1966. gada līdz 2010. gadam vidējais vēja ātrums Latvijā bija 2,6 - 4,8 m/s. Vējam ir raksturīgs izteikts gradients jūras teritoriju - sauszemes virzienā, bet gada vidējā vēja ātruma vērtības ir cieši saistītas ar rudens un ziemas perioda vētru aktivitāti. Kopš 1966. gada vidējā vēja ātrums Latvijā ir samazinājies par 8% (12. attēls). Vidējā vēja ātruma samazināšanās ietekmē bezvēja dienu skaits ir palielinājies par vidēji 13 dienām. Bezvēja dienu skaits vidēji Latvijā gadu no gada svārstās 53-127 dienu robežās, un līdz šim visvairāk bezvēja dienu konstatēts 2010. gadā, savukārt vismazāk - 1977. gadā. Bezvēja dienu skaita ilggadīgo izmaiņu tendenču analīze norāda, ka ilggadīgajā laika periodā lielākajā valsts teritorijas daļā bezvēja dienu skaits ir statistiski vērā ņemami līdz būtiski palielinājies, bet tajā pašā laikā Kolkas un Dobeles meteoroloģisko novērojumu stacijās konstatētas vērā ņemamas bezvēja dienu skaita samazināšanās tendences. Savukārt vētrainas dienas Latvijā tiek novērotas samērā reti - no 0-1 dienai gadā lielākajā daļā teritorijas, un līdzšinējā laika periodā šādu dienu skaits vidēji Latvijā ir samazinājies par vienu dienu. Nākotnē, līdz gadsimta beigām atbilstoši RCP 4,5 klimata pārmaiņu scenārijam gada vidējais vēja ātrums Latvijā samazināsies par 5%, savukārt RCP 8,5 klimata pārmaiņu scenārijā vidējais vēja ātrums paliks nemainīgs. Teritoriāli RCP 4,5 klimata pārmaiņu scenārijā vidējais vēja ātrums samazināsies par 4-13%, savukārt RCP 8,5 scenārijs iezīmē mazākas vēja ātruma izmaiņas, kas nepārsniegs 0-6% (13. attēls). Šādas klimata pārmaiņu scenāriju aplēšu atšķirības ir saistāmas ar lielo nenoteiktību vēja ātruma parametru aprēķinā globālo klimata modeļu ansamblī iekļautajos klimata modeļos, kas arī gada griezumā uzrāda ievērojamas atšķirības atsevišķu modeļu ansambļa locekļu aprēķinu starpā. Svarīgs vēja ātruma parametrs ir vēja ātrums brāzmās, kas ir ievērojami lielāks nekā vidējais vēja ātrums. Vētru laikā tieši vēja brāzmas izraisa lielākos postījumus. Ņemot vērā, ka mūsdienās galvenais datu avots par vēja ātrumu un virzienu virs sauszemes ir anemometra mērījumi, pastāv augsta nenoteiktība tā ilggadīgo izmaiņu tendenču analīzēs. Novērojumi liecina, ka maksimālo vēja brāzmu stiprums mūsdienās, salīdzinot ar klimatiskās references periodam pietuvinātā perioda (1966.-1995. gads) vērtībām, pārsvarā ir nedaudz samazinājies, tomēr tikai Liepājas, Daugavpils, Bauskas un Alūksnes meteoroloģisko novērojumu stacijās šīs atšķirības pārsniedz 1 m/s robežas. Tajā pašā laikā Ainažu un Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijās maksimālās vēja brāzmas mūsdienās ir par 0,8-1,1 m/s stiprākas nekā references periodā. Ilggadīgo izmaiņu tendenču analīze noraida būtisku maksimālo vēja brāzmu stipruma izmaiņu klātbūtni valsts lielākajā daļā, tomēr apstiprina vērā ņemamu līdz ļoti būtisku maksimālo vēja brāzmu stipruma samazināšanos galējos valsts dienvidu rajonos - Liepājā, Bauskā un Daugavpilī. Savukārt Ainažu un Rīgas novērojumu stacijās novērota vērā ņemama vēja brāzmu stipruma palielināšanās, kas varētu būt saistīta ar vētru trajektoriju izmaiņām apskatītajā laika periodā. 2.1.4. Jūras un upju ūdens līmenis Laika periodā no 1901. līdz 2015. gadam jūras līmenis globāli ir paaugstinājies vidēji par 13 - 20 cm, t.i., vidēji 1,2 - 1,7 mm/gadā, variējot pa desmitgadēm. Globāli vidējais jūras līmenis visvairāk paaugstinājies 2016. gadā (3,4 mm/gadā)21. Nākotnes prognozes attiecībā uz jūras līmeņa izmaiņām ir ar samērā lielu nenoteiktību. Jūras līmenis turpina paaugstināties arī 2018. gadā, kad saskaņā ar PMO datiem pasaules vidējais jūras līmenis bija par 3,7 mm augstāks nekā 2017. gadā, kļūstot par augstāko novērojumu vēsturē. Nākotnes prognozes attiecībā uz jūras līmeņa izmaiņām ir ar samērā lielu nenoteiktību. Globālās klimata pārmaiņas vērojamas arī Baltijas jūrā. Temperatūras, vēju un nokrišņu režīma izmaiņas Baltijas jūras baseinā var radīt gan tiešus, gan kaskādes efektus. Piemēram, gaisa temperatūras pieauguma dēļ Baltijas jūrā ir samazinājies maksimālais ledus pārklājuma laukums un ledus sezonas ilgums, kas ietekmē visu to sugu izplatības areālu, kuru izdzīvošanai ir būtisks ledus. Turklāt, samazinoties ledus pārklājuma laukumam un ledus sezonas ilgumam, lielāki piekrastes rajoni tiek pakļauti krasta erozijai intensīvo vētru sezonas (rudens-ziema) laikā. To vēl pastiprina ūdens līmeņa celšanās, kas novērota klimata pārmaiņu ietekmē.22 Klimata pārmaiņas būtiski ietekmē gan virszemes, gan pazemes ūdeņu hidroloģisko režīmu. Upju caurplūdumi ziemā ir pieauguši ievērojami straujāk nekā vasarā, kad caurplūdumi novērojumu laikā nav mainījušies, izņemot mazajās upēs, kurās mākslīgu un dabisku šķēršļu rezultātā (mazo HES ūdenskrātuvju aizsprosti, dambji, mehāniska piesārņojuma aizdambējumi un bebru aizsprosti) ir notikusi upju fragmentācija. Ziemas caurplūdumi īpaši būtiski ir palielinājušies pēdējo gadu desmitu laikā. Globālās klimata pārmaiņas ir noteikušas arī ilgtermiņa un sezonālās izmaiņas Latvijas upju notecē, novērojot būtiskas izmaiņas upju hidrogrāfos tieši ziemas un pavasara sezonās. Gaisa temperatūras un atmosfēras nokrišņu sezonālās izmaiņas varētu ietekmēt arī hidroenergoresursu sezonālo sadalījumu. Vēsturiskajā laika periodā upēs no gada kopējās noteces lielākais apjoms veidojās pavasara sezonās ar lielāko caurplūdumu aprīlī, savukārt pēdējās desmitgades iezīmējās ar sezonālām izmaiņām upes kopējā notecē. Ir konstatēta izteikta tendence notecei palielināties janvārī, februārī un samazināties aprīlī, maijā. Ledstāves ilgums Latvijas lielākajās upēs ir samazinājies par 6-15 dienām23. Siltākas ziemas un mazāka sniega un ledus sega nākotnē ietekmēs pavasara plūdu riska samazināšanos. Sausuma, karstuma viļņu un tropisko nakšu ietekmē palielināsies gultņu atsegumi mazajās upēs, kurās ir notikusi upju fragmentācija, veicinot intensīvu ūdensaugu veģetāciju un biotopu samazināšanos vai bojāeju. Ceļoties ūdens līmenim, zemo piekrastes teritoriju applūšana un krasta nogāzes profila pielāgošanās jaunajiem apstākļiem izraisīs krasta līnijas atkāpšanos un jaunu krasta līniju veidošanos, sevišķi mazajās upēs ar atšķirīgiem pretējo krastu reljefa profiliem. Paralēli erozijas radītajām problēmām zemajās teritorijās ap piejūras baseina upēm pastāv applūšanas risks. Kopējās attīstības tendences pēdējo 20 gadu laikā norāda arī uz krasta procesu aktivizēšanos - notiek erozijai pakļauto krasta iecirkņu garuma palielināšanās un erozijas ātruma pieaugums. Krasta posmu kopējais garums, kur mūsdienās krasta līnija atkāpjas24: • 0,1-0,5 m/gadā ~ 120 km; • 0,6-1,5 m/gadā ~ 50 km; • 1,6-3,0 m/gadā ~10 km (Bernātu rags, Jūrkalne, Melnrags, Staldzene, Kolkas rags, Gaujas grīva). Nākotnē krasta erozijas izplatība galvenokārt sagaidāma vietās, kur tā novērota pēdējās desmitgades laikā, par 10-20% pieaugot erozijas apdraudēto krasta posmu kopgarumam. Sagaidāms, ka līdz 2060. gadam Latvijas teritorija krasta atkāpšanās dēļ samazināsies par aptuveni 10 km2 .25 Taču jāatzīmē, ka kopumā Latvijā trūkst aktualizētu datu par hidroloģiskā režīma izmaiņām un to prognozēm. 2.1.5. Ekstremāli laikapstākļi Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, pagājušā gadsimta otrajā pusē un šī gadsimta sākumā novērotas būtiskas ekstremālo klimatisko parādību izmaiņas - biežākas kļuvušas ekstremāli karstas dienas un naktis, kā arī dienas ar stipriem nokrišņiem, savukārt ekstremāli aukstas dienas tiek novērotas arvien retāk. Konstatēts arī karstuma viļņu (ilgstošs, nepārtraukts karstuma periods) atkārtošanās gadījumu skaita pieaugums, kas rada specifiskas problēmas īpaši pilsētu teritorijās. Saskaņā ar IPCC prognozēm nākotnē gaidāma ekstremālo laikapstākļu (tai skaitā nokrišņu un vēja ātruma) atkārtošanās biežuma un kontrastainības palielināšanās.26 Kontrastainību Latvijā ilustrē, piemēram, 2018. gads, kas bija sausākais gads novērojumu vēsturē. Kopējais gada nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 472,7 mm (32% zem gada normas - 692,3 mm), kas ir mazākais gada nokrišņu daudzums Latvijas novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Piecpadsmit novērojumu stacijās tika sasniegts jauns vasaras dienu (dienas ar maksimālo gaisa temperatūru >+25°C) skaita rekords, savukārt Ainažos, Jelgavā un Liepājā tika fiksēts jauns tropisko nakšu (dienas ar minimālo gaisa temperatūru >+20°C) skaita rekords. Toties februāra beigās un marta sākumā novērots aukstuma vilnis, kas ilga 13 dienas (no 21. februāra līdz 5. martam) un bija visstiprākais aukstuma vilnis pēdējos 5 gados. Maijā Latvijā iesākās ļoti stiprs sausums, kas ilga no 4. maija līdz 20. jūnijam. Jūlija otrajā pusē un augusta sākumā bija otrais karstuma vilnis, kura laikā tika pārspēti 60 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt arī Ainažu (+33,7°C) un Kolkas (+32,1°C) absolūtie maksimālās gaisa temperatūras rekordi un reģistrēti vairāki meža un purvu ugunsgrēki. Vasarīgais karstums turpinājās arī septembrī un pirmo reizi septembra otrajā pusē tika novēroti +30°C (21. septembrī Jelgavā). Savukārt mēneša beigās (25. septembrī) Ventspilī un Jelgavā tika novērots arī pirmais sniegs, kas ir šo novērojumu staciju agrākā sniega rekordi. Īpaši zīmīgi tas ir Jelgavas novērojumu stacijā, jo tajā vien 4 dienas iepriekš tika novēroti +30°C. Savukārt oktobrī kopumā tika pārspēti 97 maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kā arī tika atkārtots vēlāko +20°C rekords - 18. oktobris. Novembris kļuva par 4. sausāko novērojumu vēsturē. Decembris kļuva par vienīgo mēnesi 2018. gadā, kad netika pārspēts neviens gaisa temperatūras rekords. Mūsdienās Latvijā pārsvarā piecu diennakšu laikā izkrīt par 1-10 mm vairāk nokrišņu kā references periodā. Intensīvas lietusgāzes ik gadu Latvijā nodara lokālus postījumus, appludinot apdzīvotas vietas, izskalojot ceļus, kā arī nodarot postījumus infrastruktūrai. Piemēram, 2017. gada 24. augustā Rēzeknē nolija 123,1 mm, kas ir šīs novērojumu stacijas jauns vienas diennakts maksimālā nokrišņu daudzuma rekords. Savukārt kopējais nokrišņu daudzums 23.-24. augustā 2017. gadā Rēzeknes novērojumu stacijā atbilda ¼ daļai no visas gada normas (14. attēls). Tik intensīvas lietusgāzes šajā reģionā kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma nebija fiksētas. Lai gan kopumā Latvijā ir novērotas vēl intensīvākas lietusgāzes - 1973. gada 9. jūlijā Ventspilī diennakts laikā nolija pat 160 mm. 14. attēls. LVĢMC novērojumu stacijās fiksētā kopējā nokrišņu daudzuma 23.-24.08.2017. salīdzinājums ar augusta mēneša normu, procentos (%) Intensīvo lietavu rezultātā vispirms applūda zemākās vietas - lauki un pļavas, kā arī grāvji, tika izskaloti ceļi. Pakāpeniski ūdeņi satecēja arī uz upēm, izraisot būtisku ūdens līmeņa paaugstināšanos arī tajās. Aiviekstē, Pededzē un Rēzeknes upē tika appludinātas palienes. Atsevišķos upju posmos ūdens līmenis paaugstinājās vairāk nekā par diviem metriem. Lietavu un plūdu dēļ milzīgus zaudējumus cieta šī reģiona lauksaimnieki - tika bojāta raža un nebija iespējams veikt tās novākšanu. Šajā reģionā tika izsludināts atkārtas stāvoklis lauksaimniecībā. Ekstremālas parādības neatkārtojas katru gadu, dažkārt pat norisinās tikai reizi desmitgadē vai vēl retāk, un šis apstāklis pat pastiprina to bīstamību, jo dabas katastrofas var piemeklēt iedzīvotājus nesagatavotus. 2.2. Klimata pārmaiņu riski un iespējamie ieguvumi Šajā nodaļā ir iekļauts ievainojamības pret klimata pārmaiņām novērtējums un risku apskats tādās tautsaimniecības jomās kā ainavu plānošana un tūrisms, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, civilā aizsardzība un katastrofas pārvaldīšana, būvniecība un infrastruktūras plānošana, veselība un labklājība, lauksaimniecība un mežsaimniecība. Par pamatu ir izmantoti pētījumi, kas tika veikti Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta 2009.-2014. gada programmas "Nacionālā klimata politika" iepriekš noteiktā projekta "Priekšlikuma izstrāde Nacionālajai klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai, identificējot zinātniskos datus un pasākumus pielāgošanās klimata pārmaiņu nodrošināšanai, kā arī veicot ietekmju un izmaksu novērtējumu" ietvaros. Izvēlētās jomas aptver visus klimata pārmaiņām visvairāk pakļautos, nozīmīgākos un lielākos Latvijas tautsaimniecības sektorus, 15. attēlā atspoguļots klimata pārmaiņu risku Latvijā kopsavilkums. 15. attēls Klimata pārmaiņu riski Latvijā Latvijai būtiskākie klimata pārmaiņu izraisītie riski ar lielāko iestāšanās varbūtību ir šādi: • Sezonu, t.sk. veģetācijas perioda, izmaiņas; • Ugunsgrēki; • Kaitēkļu un patogēnu savairošanās, koku slimības, vietējo sugu izstumšana, jaunu sugu ienākšana; • Elpošanas sistēmu slimību izplatība; • Infekcijas slimības, karstuma dūrieni; • Nokrišņu izraisīti plūdi, vējuzplūdi; • Elektropadeves traucējumi; • Noteces palielināšanās, hidroenerģijas svārstības; • Sasaluma mazināšanās, kailsals, izkalšana; • Eitrofikācija; • Infrastruktūru bojājumi, aprīkojuma pārkaršana; • Ūdens noteces samazināšanās vasaras sezonā. 2.2.1-2.2.6. apakšnodaļā sīkāk apskatīti klimata pārmaiņu riski tādās sešās jomās kā būvniecība un infrastruktūras plānošana, civilā aizsardzība un katastrofas pārvaldīšana, veselība un labklājība, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, lauksaimniecība un mežsaimniecība, ainavu plānošana un tūrisms. 2.2.7. apakšnodaļā aprakstīti iespējamie ieguvumi no klimata pārmaiņām. 2.2.1. Būvniecība un infrastruktūras plānošana Latvijā būvniecībai un infrastruktūras (arī transporta infrastruktūrai) plānošanai ir būtiskas vairākas klimata pārmaiņu izpausmes (tai skaitā ekstrēmi): • gada vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, karstuma viļņu biežuma un ilguma pieaugums, meteoroloģiskās vasaras pagarināšanās, diennakts maksimālās temperatūras maksimālās vērtības paaugstināšanās; • sala dienu un dienu skaita bez atkušņa samazināšanās; • nokrišņu daudzuma palielināšanās un maksimālā vienas diennakts nokrišņu daudzuma palielināšanās, dienu skaita ar ļoti stipriem nokrišņiem palielināšanās, maksimālā piecu diennakšu nokrišņu daudzuma palielināšanās, virs normas strauju sniega nokrišņu palielināšanās; • vidējā jūras ūdens līmeņa celšanās ilgtermiņā un krasta erozija attīstība, kā arī gruntsūdeņa līmeņa svārstības, ko ietekmē nokrišņu un jūras ūdens līmeņa izmaiņas, un upju noteces režīma izmaiņas. Klimata pārmaiņas ietekmē visus būvniecības un infrastruktūras objektus - ēkas, ūdens apgādes un kanalizācijas infrastruktūru, meliorācijas, transporta, sakaru un enerģētikas tīklus un to funkcionēšanu, kur lielākā ietekme ir klimata pārmaiņu radītiem ekstrēmiem laika apstākļiem (vētras, plūdi, liela apjoma nokrišņi, karstuma viļņi). Būvniecībā un infrastruktūras plānošanā La …