Par Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam

Ministru kabineta rīkojums Nr. 380 Rīgā 2019. gada 17. jūlijā (prot. Nr. 33 74. §) Par Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam 1. Apstiprināt Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam (turpmāk - plāns). 2. Noteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par atbildīgo institūciju plāna ieviešanas koordinēšanā. 3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un plāna ieviešanā iesaistītajām institūcijām plānā noteikto pasākumu īstenošanu nodrošināt no tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. 4. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu (ja tādi būs nepieciešami) plāna ieviešanā iesaistītajām atbildīgajām institūcijām plānā iekļauto pasākumu īstenošanai vērtēt plāna īstenošanas gaitā un izskatīt Ministru kabinetā gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 5. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar nozaru ministrijām sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā: 5.1. līdz 2026. gada 31. decembrim - informatīvo ziņojumu par plāna ieviešanu 2020.-2025. gadā; 5.2. līdz 2031. gada 31. decembrim - informatīvo ziņojumu par plāna ieviešanu 2026.-2030. gadā. Ministru prezidents A. K. Kariņš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce (Ministru kabineta 2019. gada 17. jūlijā rīkojums Nr. 380) LATVIJAS PIELĀGOŠANĀS KLIMATA PĀRMAIŅĀM PLĀNS laika posmam līdz 2030. gadam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 2019 SATURS IEVADS lietotie termini, jēdzieni, saīsinājumi un abreviatūras I. Plāna kopsavilkums II. esošās situācijas raksturojums 2.1. Klimata pārmaiņu Latvijā raksturojums 2.1.1. Gaisa temperatūra 2.1.2. Atmosfēras nokrišņi 2.1.3. Vēja ātrums 2.1.4. Jūras un upju ūdens līmenis 2.1.5. Ekstremāli laikapstākļi 2.2. Klimata pārmaiņu riski un iespējamie ieguvumi 2.2.1. Būvniecība un infrastruktūras plānošana 2.2.2. Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plānošana 2.2.3. Veselība un labklājība 2.2.4. Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi 2.2.6. Tūrisms un ainavu plānošana 2.2.7. Iespējamie ieguvumi no klimata pārmaiņām 2.3. Plāna sasaiste ar esošajiem starptautiskajiem, Eiropas Savienības un Latvijas politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem 2.3.1. Sasaiste ar esošajiem starptautiskiem ES politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem 2.3.2. Sasaiste ar Latvijas Republikas attīstības plānošanas dokumentiem 3. Pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķi un rīcības virzieni 3.1. Plāna virsmērķis 3.2. Plāna apakšmērķi un rīcības virzieni 3.3. Plāna ieviešana un uzraudzība III. IETEKMES novērtējums UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETU IV. SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA PIELIKUMI: 1. pielikums "Pasākumi plānā identificēto rīcības virzienu īstenošanai"; 2. pielikums "Klimata pārmaiņu un pielāgošanās klimata pārmaiņām monitoringa sistēma". IEVADS Pēdējās desmitgadēs ir konstatētas visstraujākās klimatisko parametru izmaiņas instrumentālo meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Tiek prognozēts, ka temperatūra 21. gadsimtā straujāk kā iepriekš palielināsies visu izvērtēto siltumnīcefekta gāzu (turpmāk - SEG) emisiju scenāriju gadījumā1. Tas ietekmēs gan sabiedrību kopumā, gan arī dažādas nozares un tautsaimniecības sektorus. Klimata pārmaiņas, ko šobrīd raksturo vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, ekstremāli augstas un zemas gaisa temperatūras, jūras ūdens līmeņa paaugstināšanās, spēcīgu lietavu gadījumu skaita palielināšanās u.c. visos pasaules reģionos, ir tieši saistītas ar cilvēka radīto ietekmi. Tagadējās klimata pārmaiņas ir izraisījusi SEG emisiju koncentrācijas palielināšanās atmosfērā. Turklāt, ja SEG emisiju koncentrācija atmosfērā turpinās palielināties, tas izraisīs vēl tālāku globālās gaisa temperatūras paaugstināšanos un klimata pārmaiņas. Tas, savukārt, radīs ilgstošas pārmaiņas visās klimata sistēmas sastāvdaļās un palielinās iestāšanās varbūtību dažādām smagām un neatgriezeniskām ietekmēm uz cilvēkiem un ekosistēmām. Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk - ANO) Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (turpmāk - Konvencija) dalībvalstis, tai skaitā Latvija, Konvencijas Parīzes nolīguma ietvaros ir vienojušās ierobežot globālo vidējās temperatūras paaugstināšanos 2oC robežās, salīdzinot ar pirmsindustriālo laikmetu un censties ierobežot temperatūras pieaugumu 1.5°C robežās, jo tas būtiski samazinās klimata pārmaiņu izraisītos riskus un ietekmes. Pašreizējās rīcības, lai samazinātu SEG koncentrāciju atmosfērā un ierobežotu pasaules vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanos, nav pietiekoši efektīvas, un tāpēc pasaules vidējā temperatūra turpina paaugstināties. Līdz ar to valstīm ir jāievieš pasākumi, lai uzlabotu savas spējas pielāgoties un sekmētu noturīgumu pret klimata pārmaiņām un to radītajām sekām, kā arī izmantotu to radītās iespējas. Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam (turpmāk - Plāns) ir veidots kā nacionāla līmeņa ilgtermiņa (līdz 2030. gadam) attīstības plānošanas dokuments. Plāns ir izstrādāts ņemot vērā Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojumu Nr. 210 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai"2, kā arī, lai īstenotu Vides politikas pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam3, Eiropas Savienības (turpmāk - ES) likumdošanā4 un Parīzes nolīgumā5 noteikto. Parīzes nolīgums paredz, ka visām tā Pusēm ir jāiesaistās pielāgošanās klimata pārmaiņām plānošanā un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumu īstenošanā. Plāna izstrādi nosaka arī ES pielāgošanas klimata pārmaiņām stratēģija6. Plāna mērķis un uzdevumi cieši saistīti ar ANO Ilgtspējīgas attīstības 17 mērķiem līdz 2030. gadam, kā arī ANO Sendai Ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai 2015.-2030. gadam. Tā kā Plāna izstrādi starptautiski nosaka Parīzes nolīgums un Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 525/2013, tad šis attīstības plānošanas dokuments ir sagatavots, ievērojot Ministru kabineta noteikumu Nr 737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 6. punktu, pēc iespējas Plānu izstrādājot atbilstoši šajos Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem nosacījumiem politikas plānošanas dokumenta veidam - plāns, vienlaikus veidojot to kā ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentu (līdz 2030. gadam). Plānā ir apskatītas līdz šim Latvijā novērotās klimata pārmaiņas un noteikti pielāgošanās risinājumi dažādiem ar tām saistītiem riskiem un iespējām. Pasākumi ir balstīti uz pētījumiem par risku un ievainojamības novērtēšanu un pielāgošanās pasākumu identificēšanu sešās jomās: ainavu plānošana un tūrisms, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, civilā aizsardzība un katastrofas pārvaldīšana, būvniecība un infrastruktūras plānošana, veselība un labklājība, lauksaimniecība un mežsaimniecība, kas tika izstrādāti Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk - EEZ) finanšu instrumenta 2009.-2014. gada programmas "Nacionālā klimata politika" iepriekš noteiktā projekta "Priekšlikuma izstrāde Nacionālajai klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai, identificējot zinātniskos datus un pasākumus pielāgošanās klimata pārmaiņu nodrošināšanai, kā arī veicot ietekmju un izmaksu novērtējumu" ietvaros. Izvēlētās nozares aptver visus klimata pārmaiņām visvairāk pakļautos, visjūtīgākos sektorus. lietotie termini, jēdzieni, saīsinājumi un abreviatūras TERMINI UN JĒDZIENI Eitrofikācija (Eutrophication) Pārmērīga ūdens bagātināšanās ar barības vielām, piemēram, slāpekli un fosforu. Eitrofikācija ir viens no galvenajiem ūdens kvalitātes pasliktināšanās iemesliem. Eitrofikācijas nozīmīgākās negatīvās izpausmes ir aļģu ziedēšana un skābekļa daudzuma samazināšanās ūdenī. Ekosistēmu pakalpojumi (Ecosystem services) Ekosistēmu nodrošinātie materiālie un nemateriālie labumi, kas palīdz nodrošināt cilvēkiem piemērotus dzīves apstākļus. Piemēram, ekosistēmu pakalpojumi ietver pārtikas produktu, ūdens nodrošināšanu, plūdu regulēšanas funkciju, augsnes erozijas un slimību uzliesmojumu mazināšanas funkciju, kā arī nemateriālās vērtības. Ekstremāli laika apstākļi (Extreme weather) Dabas parādība, kas ir reti sastopama gan attiecīgajā vietā, gan laikā. Vārda "rets" definīcijas ir dažādas, bet laika apstākļu ekstrēms parasti ir tikpat rets vai pat retāks par 10. vai 90. procentili no novērojumu vērtību sadalījuma. Pēc definīcijas ekstremālu laika apstākļu raksturlielumi dažādās vietās var būt atšķirīgi. Fenoloģija (Phenology) Bioloģijas apakšnozare, kas pēta tās periodiskās parādības dzīvajā dabā, kuru cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi. Hidrogrāfs (Hydrograph) Ūdensteces caurplūdumu hronoloģisks grafisks attēlojums. Ierasti hidrogrāfs tiek gatavots kalendārajam gadam. Īpašām vajadzībām hidrogrāfus gatavo dienai vai dažām dienām, ja mērķis ir analizēt caurplūdumus svārstības diennakts laikā. Tāpat iespējama hidrogrāfa attēlošana vairākiem viens otram sekojošiem gadiem, lai analizētu caurplūdumu ilggadīgās maiņas. Attēlojumā izmantotā mērvienība: kubikmetri sekundē vai litri sekundē. Ieguvumu un zaudējumu analīze (Cost-benefit analysis) Sistemātiska ekonomiskās analīzes pieeja, novērtējot dažādu pasākumu un to alternatīvu stiprās un vājās puses, lai ar mazākiem līdzekļiem (ieguldījumiem) sasniegtu būtiskus ieguvumus. Izmaksas un arī ieguvumi tiek monetarizēti. Ievainojamība (Vulnerability) Tieksme būt nelabvēlīgi ietekmētam/-ai. Ievainojamība aptver vairākus konceptus un elementus, to skaitā jutīgumu vai uzņēmību pret kaitējumu un nespēju tikt galā un pielāgoties. Ievainojamība (↑) = F [ (iedarbība)(↑); (jutība)(↑); (pielāgošanās spēja)(↓) ] Ievainojamības novērtējums (Vulnerability assessment) Process, kas atbilstoši prioritātei kārto klimata pārmaiņu riskus, fokusējoties uz to noteikto kaitējuma lielumu. Ievainojamības novērtējums ir būtisks nelabvēlīgo ietekmju un postījumu ietekmes salīdzināšanas parametrs. Piemēram, stipra karstuma periodi vairāk ietekmē noteiktas iedzīvotāju grupas, un šo ietekmes lielumu raksturo ievainojamība. Izmaksu efektivitāte (Cost-effectiveness) Rādītājs ekonomikas analīzē, kas parāda attiecības starp relatīvajām izmaksām un ieguvumiem (rīcībām). Izturētspēja (Resilience) Sistēmas un tās elementu spēja laicīgi un efektīvā veidā paredzēt, uztvert, piemēroties vai atgūties no postošu notikumu sekām, ietverot saglabāšanos, atjaunošanos vai pat situācijas uzlabošanu pamata struktūrām un funkciju nodrošināšanai. Jutība (Sensitivity) Raksturlielums, ko izmanto, lai raksturotu globālās klimata sistēmas reakciju kairinājumu. Karstuma viļņi (Heat waves) Dienu skaits gadā, kad vismaz sešas dienas pēc kārtas diennakts maksimālā gaisa temperatūra pārsniedz references perioda diennakts maksimālo temperatūru 90. procentīles vērtības. Katastrofa (Disaster) Notikums, kas izraisījis cilvēku upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus. Katastrofas pārvaldīšana (Disaster management) Tādu vadītu un koordinētu preventīvo, gatavības, reaģēšanas, seku likvidēšanas pasākumu, kā arī atjaunošanas pasākumu kopums, kuri tiek veikti, lai nodrošinātu civilās aizsardzības uzdevumu izpildi. Klimata ekstrēmi/ekstremālas klimata parādības (Climate extreme/ Extreme climate events) Ekstremāli laika apstākļi, kas ilgst ilgāku laika periodu, piemēram, sezonu, it īpaši, ja tās laikā, piemēram, izkrīt nokrišņu daudzums, kas pats par sevi ir uzskatāms par ekstrēmu. Ekstremāli laika apstākļi ir dabas parādība, kas ir reti sastopama gan attiecīgajā vietā, gan laikā. Klimata pārmaiņas (Climate change) Izmaiņas klimata stāvoklī, ko identificē (piemēram, ar statistiskiem testiem) ar izmaiņām vidējās vērtībās un/vai to īpašību mainīgumu, kas turpinās ilgākā laika periodā, parasti dekādi vai ilgāk. Klimata pārmaiņas var notikt dažādu dabisku iekšējo procesu rezultātā vai arī ārējo spēku ietekmē, piemēram, Saules aktivitātes ciklu, vulkāna izvirdumu un ilgstošu antropogēnu pārmaiņu atmosfēras sastāvā un zemes lietojumā ietekmē. Klimata pārmaiņu izpausmes (Effects of climate change) Klimata pārmaiņu pazīmes, kā piemēram, nokrišņu daudzuma izmaiņas, gaisa temperatūras izmaiņas, ekstremālu laikapstākļu tendenču izmaiņas utml. Klimata pārmaiņu risks (Climate change risk) Klimata pārmaiņu radīto seku risks. Klimata pārmaiņu risks raksturo apdraudējuma (piemēram, plūdu vai sausuma) varbūtību un to radīto potenciālo seku smagumu (ievainojumi, postījumi, dzīvotņu bojāeja u.c.). Klimata pārmaiņu scenāriji (Climate change scenarios) Ar klimata pārmaiņu scenārijiem Plānā tiek saprastas LVĢMC ziņojumā "Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai" aprakstītās klimatisko parametru vērtību projekcijas nākotnes periodam līdz 2100. gadam Latvijas teritorijā, balstoties uz IPCC 5. novērtējuma ziņojuma Reprezentatīvās koncentrācijas aplēšu scenārijos (RCP 4,5 un RCP 8,5) prognozētajiem apstākļiem Klimatiskais parametrs (Climate indice) Jebkura atmosfēras īpašība vai parādība, kas kopā definē kādas vietas klimatu (temperatūra, mitrums, nokrišņi u.c.). Klimata sistēma (Climate system) Sistēma, kurā galvenais to veidojošais faktors ir enerģijas plūsmas, ko Zeme saņem no Saules. Klimats veidojas Saules enerģijai izkliedējoties atmosfēras zemākajos slāņos un absorbējoties uz Zemes, līdz ar to klimata sistēmas veidošanā nozīmīga ir mijiedarbība un noritošie procesi starp atmosfēru, hidrosfēru, kriosfēru, litosfēru un biosfēru. Klimatiskās references periods (Climate reference period) Laika periods, ko izmanto, lai novērtētu klimata pārmaiņu apmēru, raksturotu klimata mainību, kā arī salīdzinātu novērotās izmaiņas starp dažādām pasaules valstīm attiecībā pret definētajiem standarta jeb references klimatiskajiem apstākļiem. Lai novērtētu ilgtermiņa klimata pārmaiņu apmēru, saskaņā ar Pasaules meteoroloģijas organizācijas standartu izmanto 30 gadus ilgu laika periodu (no 1961. gada 1. janvāra līdz 1990. gada 31. decembrim). Klimats (Climate) Laika apstākļu sintēze kādā noteiktā teritorijā, ko raksturo attiecīgās teritorijas meteoroloģisko elementu ilgtermiņa statistika (vidējās vērtības, dispersija, ekstremālo vērtību varbūtības u.c.). Laikapstākļi (Weather) Atmosfēras stāvoklis noteiktā laika brīdī, ko raksturo dažādi meteoroloģiskie parametri. Nokrišņi (Precipitation) Jebkāda veida ūdens (šķidrā vai cietā stāvoklī), kas krīt no gaisa. Nokrišņi ietver lietu, slapju sniegu, sniegu, krusu, smidzināšanu, kā arī retāk novērojamus nokrišņu veidus, piemēram, sniega un ledus graudus, ledus adatas un sasalstošu lietu. Pakļaušana klimata pārmaiņu iedarbībai (Exposure) Klimata pārmaiņu ietekme uz sabiedrības grupām, infrastruktūru, dabas sistēmām un ekosistēmu pakalpojumiem, kultūras objektiem noteiktā laika posmā un vietā. Pazemes ūdeņi (Groundwater) Visi ūdeņi, kas atrodas zem zemes virsmas ar ūdeni piesātinātajā zonā un ir tiešā saskarē ar augsni vai nogulumiežiem. Pielāgošanās klimata pārmaiņām (Adaptation to climate change) Piemērošanās faktiskajam vai gaidāmajam klimatam un tā ietekmei. Antropogēnās sistēmās pielāgošanās mērķis ir mazināt vai novērst kaitējumu vai arī izmantot labvēlīgās iespējas. Pielāgošanās spēja (Adaptive capacity) Sistēmai, institūcijai, cilvēkam vai jebkuram organismam piemītoša spēja piemēroties iespējamiem kaitējumiem, izmantot iespējas vai reaģēt uz sekām. ppm (parts-per-million) Gāzu koncentrācijas mērvienība, vienas gāzes tilpuma attiecība pret citām gāzēm. 1 ppm = 0,0001% konkrētās gāzes molekulu gaisā. RCP (Representative Concentration Pathways) scenāriji jeb Reprezentatīvās koncentrācijas aplēšu scenāriji Reprezentatīvās koncentrācijas aplēšu scenāriji raksturo dažādus SEG emisiju un koncentrāciju scenārijus 21. gadsimtam, kas sevī ietver arī aerosolu un atmosfēras piesārņotāju emisijas, kā arī zemes segumu un zemes izmantošanas veidus. Pamatā izšķir 4 pamata scenārijus (baseline scenarios) - RCP2,6; RCP4,5; RCP6,0 un RCP8,5. Reprezentatīvās koncentrācijas aplēšu scenārijus izmanto, lai modelētu klimata projekcijas (climate projections). Apvienojot klimata projekcijas ar papildu informāciju, piemēram, līdzšinējo klimatu, tiek radīti klimata scenāriji (climate scenarios). Savukārt atšķirības starp līdzšinējo klimatu un klimata scenārijiem ir atbilstošie klimatu pārmaiņu scenāriji (climate change scenarios). RCP2,6; RCP4,5; RCP6,0 un RCP8,5 apraksta dažādus radiācijas bilances palielinājumu variantus no 1750. līdz 2100. gadam un antropogēno ietekmi uz attiecīgo summārās radiācijas palielinājuma variantu. Starp šiem četriem scenārijiem ir viens emisiju samazināšanai atbilstošs scenārijs - RCP2,6, divi stabilizācijas scenāriji - RCP4,5 un RCP6,0, kā arī viens augstu emisiju scenārijs - RCP8,5. Scenārijā RCP2,6 tiek prognozēts radiācijas bilances palielinājums aptuveni līdz 2050. gadam (3,0W/m2), kam sekos tās samazinājums līdz 2,6W/m2 2100. gadā, bet 2300. gadā pie šāda scenārija radiācijas bilance atbilstu mūsdienām. RCP4,5 un RCP6,0 scenārijos tiek prognozēts, ka radiācijas bilance palielināsies līdz katra scenārija prognozētajam līmenim (4,5W/m2 RCP4,5 scenārijam ap 2100. gadu un 6,0W/m2 RCP6,0 scenārijam ap 2150. gadu) un tad paliks nemainīgs. Bet RCP8,5 scenārijā radiācijas bilance pieaug līdz 2200. gadam, kad tas stabilizējas pie 12,0W/m2. Riska identificēšana (Risk identification) Riska atklāšanas, pazīšanas un aprakstīšanas process; ir skrīninga pasākums un uzskatāms par sagatavošanas posmu turpmākajam riska analīzes posmam. Riska novērtēšana (Risk Assessment) Daudzpakāpju process, kas ietver riska identificēšanu, riska analīzi un riska izvērtēšanu. Risks (Risk) Notikuma (apdraudējuma) seku un tā atgadīšanās iespējamības/varbūtības apvienojums. Siltumnīcefekta gāzes (SEG) (Greenhouse gases (GHG)) Siltumnīcefekta gāzes (SEG) ir dabiskas un antropogēnas izcelsmes atmosfēras gāzveida sastāvdaļas, kas absorbē un reemitē infrasarkano starojumu. Siltumnīcefekta gāzes ir oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4), slāpekļa oksīds (N2O), sēra heksafluorīds (SF6) slāpekļa trifluorīds (NF3) fluorogļūdeņraži (HFC) un perfluorogļūdeņraži (PFC). Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas (Greenhouse gas (GHG) emissions) Siltumnīcefekta gāzu (SEG) izplūšana atmosfērā dabisku vai antropogēnu procesu rezultātā. Stipru atmosfēras nokrišņu indekss (Heavy precipitation indice) Dienu skaits gadā, kad diennakts nokrišņu daudzums irvismaz 10 mm vai vairāk. Tropiskās naktis (Tropical nights) Naktis, kad minimālā gaisa temperatūra diennaktī nepazeminās zem +20°C. Ūdens krājums (Water stock) Ūdens bilances vienādojuma upju baseinam viens no mainīgajiem, kas raksturo to ūdens daudzumu, kas uzkrājas sateces baseina ietvaros, kad ūdens bilances aprēķinos no nokrišņiem tiek atņemta evapotranspirācija un notece. Mērvienība: milimetri. Veģetācijas periods (Vegetation periodi) Dienu skaits gadā starp periodiem, kad pirmo un pēdējo reizi gada laikā vismaz sešas dienas pēc kārtas diennakts vidējā gaisa temperatūra ir +5°C. Virszemes ūdeņi (Surface water) Visi iekšzemes ūdeņi un jūras piekrastes ūdeņi. Zaļā infrastruktūra (Green infrastructure) Stratēģiski plānots dabisku vai daļēji dabisku teritoriju tīkls, kas var sniegt daudzus un dažādus ekosistēmu pakalpojumus. Tā var ietvert arī zaļās zonas, zilās zonas (ja attiecas uz ūdens ekosistēmām) un citus fiziskus sauszemes elementus (arī piekrastes) un elementus jūras teritorijās. "Zaļā infrastruktūra" ir saistāma kā ar lauku teritorijām, tā arī ar pilsētām. Izmantojot "zaļo infrastruktūru" klimata pārmaiņu mazināšanā, tiek izmantotas dabai raksturīgās pielāgošanās spējas. SAĪSINĀJUMIUN ABREVIATŪRAS ANO Apvienoto Nāciju organizācija (United Nations) AR5 Piektais globālā klimata novērtējuma ziņojums (AR5 - Fifth Assessment Report, 2014), kuru izstrādāja Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) AS Akciju sabiedrība Climate - ADAPT Eiropas pielāgošanās klimata pārmaiņām platforma, portāls DAP Dabas aizsardzības pārvalde EEZ NFI Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas finanšu instruments EK Eiropas Komisija (European Commission) ES Eiropas Savienība (European Union) HES Hidroelektrostacija ĪADT Īpaši aizsargājamās dabas teritorija IKP Iekšzemes kopprodukts (Gross Domestic Product, GDP) IPCC Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (Intergovernmental Panel on Climate Change) Konvencija ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām LAD Lauku atbalsta dienests LAP Lauku attīstības programma LIZ Lauksaimniecībā izmantojamā zeme LLKC Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs LU Latvijas Universitāte LVM Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" LVĢMC Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" MSNP Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.-2020. gadam NAP2020 Latvijas Nacionālās attīstības plāns 2014.-2020. gadam NMPD Neatliekamās medicīnas palīdzības dienests OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development) Parīzes nolīgums ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgums Plāns Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam RCP SEG koncentrāciju aplēšu scenāriji (Representative Concentration Pathways), sīkāk skaidrots sadaļā "Termini un jēdzieni". SAS Sirds un asinsvadu jeb asinsrites sistēmas slimības SEG Siltumnīcefekta gāze (Greenhouse gas) TEC Termoelektrocentrāle VAAD Valsts augu aizsardzības dienests VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VMD Valsts meža dienests VPP Valsts pētījumu programma VPP2020 Vides politikas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam VSIA Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību WG2 Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 2. darba grupa, kas izvērtē klimata pārmaiņu ietekmes, ievainojamību un pielāgošanos (IPCC Working group II) WMO Pasaules meteoroloģijas organizācija (World Meteorological Organization) I. Plāna kopsavilkums Klimatisko parametru novērojumi pasaulē par vairāk nekā 100 gadu periodu pierāda, ka klimats mainās. Tāpat kā pasaulē, arī Latvijā ilggadīgajā laika periodā ir konstatētas klimatisko apstākļu izmaiņas, kas izpaudušās gan kā meteoroloģisko parametru vidējo vērtību, gan arī to ekstremālo vērtību pārmaiņas. Latvijā pēdējo 50 gadu laikā (laika periodā no 1961. gada līdz 2010. gadam), līdzīgi kā citviet pasaulē, novērota vienmērīga gaisa temperatūras paaugstināšanās - gan gaisa temperatūras vidējās, gan arī maksimālajās un minimālajās vērtībās. Vidējās gaisa temperatūras vērtības ir paaugstinājušās par 0,7 °C (1981.-2010. g. attiecībā pret 1961.-1990. g), savukārt gada minimālā gaisa temperatūra pieaugusi par 1,9 °C, bet gada maksimālā gaisa temperatūra vidēji Latvijā paaugstinājusies par 0,7 °C. Analizējot izmaiņas gaisa temperatūras vērtībās nākotnē, redzams, ka Latvijā gada vidējā gaisa temperatūra turpinās paaugstināties. Latvijas teritorijā ir novērojama arī kopējās atmosfēras nokrišņu summas palielināšanās. Dienu skaits ar stipriem un ļoti stipriem nokrišņiem kopš 1961. gada ir pieaudzis par attiecīgi vidēji divām un vienu dienu. Tiek prognozēts, ka nokrišņu daudzums, kā arī dienu skaits ar stipriem un ļoti stipriem nokrišņiem pieaugs arī turpmāk. Līdz 21. gadsimta beigām tiek prognozēts gada kopējā nokrišņu daudzuma palielinājums par 10 līdz 21% (aptuveni 80-100 mm). Sezonālā griezumā vislielākais nokrišņu daudzuma palielinājums gaidāms ziemas un pavasara sezonās. Līdzšinējo klimatisko apstākļu, kā arī nākotnes klimata pārmaiņu scenāriju analīze uzskatāmi demonstrē, ka klimata pārmaiņu tendences turpināsies visa šī gadsimta laikā. Turklāt visbūtiskākās izmaiņas skars klimatisko parametru ekstremālās vērtības - nākotnē aizvien biežāk nāksies saskarties ar Latvijas teritorijai neraksturīgiem un ekstremāliem laikapstākļiem. Izmaiņas klimatiskajos parametros un indeksos laika gaitā ietekmē ne tikai dabas kapitālu (sugas, biotopus, ekosistēmas), bet arī iedzīvotāju veselību, labsajūtu, drošību un saimnieciskās aktivitātes. Latvijā identificētie nozīmīgākie riski ir sezonu, t.sk. veģetācijas perioda, izmaiņas; ugunsgrēki; kaitēkļu un patogēnu savairošanās, koku slimības, vietējo sugu izstumšana, jaunu sugu ienākšana; elpošanas sistēmu slimību izplatība; infekcijas slimības, karstuma dūrieni; nokrišņu izraisīti plūdi, vējuzplūdi; Elektropadeves traucējumi; noteces palielināšanās, hidroenerģijas svārstības; sasaluma mazināšanās, kailsals, izkalšana; eitrofikācija; infrastruktūru bojājumi, aprīkojuma pārkaršana; ūdens noteces samazināšanās vasaras sezonā. Lai ierobežotu klimata pārmaiņas, dažādās rīcībpolitikās gan starptautiskajā, gan Eiropas Savienības (ES), gan nacionālā līmenī ir iekļauti mērķi un pasākumi siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanai,. Ar SEG emisiju samazināšanu ir iespējams mazināt klimata pārmaiņas un to negatīvo ietekmi ilgtermiņā. Jo plašāk un savlaicīgāk valstis īsteno SEG emisiju samazināšanas pasākumus, jo mazākas ir klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes, kurām nepieciešams pielāgoties. Atsevišķi pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi, lai mazinātu klimata pārmaiņu riskus un izmantotu klimata pārmaiņu radītās iespējas, ir iekļauti esošajās rīcībpolitikās, tomēr ir nepieciešama visaptveroša, koordinēta politika un papildus pasākumu īstenošana, kas uzlabotu Latvijas klimatnoturīgumu, vienlaicīgi veicinot Latvijas attīstību un konkurētspēju. Plāns ir sagatavots, ņemot vērā dažādu Eiropas valstu pieredzi pielāgošanās klimata pārmaiņu risku pārvaldības jomā un pielāgošanās klimata pārmaiņām plānošanā. Plāns Latvijā attīsta pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanas ciklu (1. attēls), kas paredz klimata ietekmju, ievainojamības un risku izvērtējumu; pielāgošanās plānošanu; pielāgošanās pasākumu ieviešanu; monitoringu un izvērtēšanu. 1. attēls. Pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanas cikls Plāna izstrādes pamatā ir Latvijas līdzšinējo klimata pārmaiņu analīze un klimata pārmaiņu scenāriji periodam līdz 2100. gadam, kā arī Latvijā veiktie klimata pārmaiņu ietekmju un risku izvērtējumi tādās 6 (sešās) jomās kā būvniecībā un infrastruktūras plānošanā, civilajā aizsardzībā un katastrofas pārvaldīšanā, veselībā un labklājībā, bioloģiskajā daudzveidībā un ekosistēmu pakalpojumos, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, tūrismā un ainavu plānošanā. Plānā ir noteikts pielāgošanās klimata pārmaiņām virsmērķis un 6 (seši) stratēģiskie mērķi, 14 (četrpadsmit) rīcības virzieni un 89 (astoņdesmit deviņi) pasākumi. Plāna virsmērķis ir mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Plāna sasniegšanai ir izvirzīti pieci stratēģiskie mērķi: 1. Cilvēku dzīvība, veselība un labklājība, neatkarīgi no dzimuma, vecuma un sociālās piederības, ir pasargāta no klimata pārmaiņu nelabvēlīgas ietekmes; 2. Tautsaimniecība spēj pielāgoties klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm un izmantot klimata pārmaiņu sniegtās iespējas; 3. Infrastruktūra un apbūve ir klimatnoturīga un plānota atbilstoši iespējamiem klimata riskiem; 4. Latvijas daba un kultūrvēsturiskās vērtības ir saglabātas un klimata pārmaiņu negatīvā ietekme uz tām - mazināta; 5. Ir nodrošināta zinātniskajā argumentācijā balstīta informācija, tai skaitā monitorings un prognozes, kas veicina pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektu integrēšanu nozaru politiku un teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, kā arī sabiedrības informēšanu. Plāna ieviešanai nepieciešama institūciju plaša iesaiste, īstenojot pielāgošanās pasākumus, kas minēti Plāna 1. pielikumā. Taču vairums pielāgošanās pasākumu lielā mērā ir saistīti ar jau veicamajām aktivitātēm (piemēram, civilo aizsardzību, pretplūdu pasākumiem, būvklimatoloģijas u.c. būvnormatīvu ievērošanu u.tml.) un Plāns nodrošina nepieciešamo redzējumu par ierasto pasākumu pielāgošanu jaunajiem klimatiskajiem apstākļiem, kā arī nepieciešamajos gadījumos ievieš efektīvu plānošanu, koordināciju, monitoringu u.tml.. Plāna ieviešanas pasākumus un uzdevumus plānots īstenot izmantojot gan valsts un pašvaldību budžeta finansējumu, gan piesaistot ES un citu avotu finanšu līdzekļus, kā arī privāto kapitālu. II. esošās situācijas raksturojums 2.1. Klimata pārmaiņu Latvijā raksturojums Galvenie klimata pārmaiņas raksturojošie rādītāji ir gaisa temperatūra (un ar to saistītie rādītāji), atmosfēras nokrišņu daudzums, jūras līmenis, vēja ātrums, ekstremāli laikapstākļu un klimata notikumi (ekstrēmi). 2.1. nodaļā ir aprakstīti vēsturiskie novērojumi un nākotnes scenāriji attiecībā uz klimata pārmaiņas raksturojošajiem rādītājiem (klimatiskajiem parametriem). Vēsturiskie novērojumi par klimata pārmaiņu raksturojošo rādītāju izmaiņām tiek izmantoti gan pagātnes analīzei, gan arī klimata pārmaiņu prognozēšanai. Latvijā līdzšinējo klimata pārmaiņu analīze ir veikta, izmantojot visu Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) meteoroloģisko novērojumu staciju datus par periodu no 1961. gada līdz 2010. gadam. Savukārt nākotnes laika periodiem līdz 2100. gadam klimatisko parametru izmaiņas ir prognozētas, ņemot vērā vēsturiskos novērojumus un izmantojot 28 globālo skaitlisko klimata modeļu aprēķinus atbilstoši Klimata pārmaiņu starpvaldību ekspertu (IPCC) grupas 5. novērtējuma ziņojumā (AR5) pieņemtajiem SEG emisijas scenārijiem (RCP 4,5 un RCP 8,5). 7 RCP 4,5 scenārijs paredz SEG emisiju samazināšanu, sākot no šī gadsimta vidus, un šī scenārija apstākļos līdz 21. gadsimta beigām gaisa temperatūra Latvijā paaugstināsies par vairāk nekā 3°C virs 1971.-2000. gada vidējās vērtības. Saskaņā ar IPCC 5. novērtējuma ziņojumu RCP 4,5 scenārijs paredz, ka pasaules vidējā gaisa temperatūra līdz 21. gadsimta beigām pieaugs par 1,1°C līdz 2,6°C. Savukārt gadījumā, ja pasaules mērogā šī gadsimta laikā netiks īstenoti klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi, ko apraksta klimata pārmaiņu scenārijs RCP 8,5 - gaisa temperatūra Latvijā līdz gadsimta beigām paaugstināsies pat par 5°C, savukārt pasaulē par 2,6°C līdz 4,8°C. LVĢMC ir izveidojis klimata pārmaiņu rādītāju un pielāgošanās klimata pārmaiņām indikatoru monitoringa sistēmu, kuras ietvaros tiek nodrošināta iespēja Latvijā regulāri sekot līdzi klimata pārmaiņu norisēm. Sistēmas ietvaros tiek veikts regulārs klimata parametru un indeksu monitorings (ja nepieciešams, tiek izstrādāti jauni indikatori) un tiek nodrošināta klimata pārmaiņu scenāriju atjaunināšana pēc jaunākajiem IPCC zinātniskajiem modeļiem/scenārijiem. LVĢMC nodrošina atbalstu klimata pārmaiņu indikatoru monitoringa sistēmas uzturēšanai. Klimata pārmaiņu un pielāgošanās klimata pārmaiņām monitoringa sistēmas detalizēts raksturojums ir iekļauts Plāna 2. pielikumā. 1. tabulā iekļauts vispārīgs apkopojums par šīs nodaļas apakšnodaļās aprakstīto klimatisko parametru līdzšinējām vērtībām un šī brīža izmaiņām, kā arī paredzamajām izmaiņām nākotnē, ņemot vērā dažādus klimata pārmaiņu scenārijus8. 1. tabula Klimatisko parametru līdzšinējās un nākotnes izmaiņas attiecībā pret ilggadīgajām vidējām klimatisko parametru vērtībām pagātnē9 Klimatiskais parametrs Līdzšinējā klimatiskā vērtība (1961.-1990. g.) Līdzšinējās izmaiņas (1981.-2010. g. attiecībā pret 1961.-1990.

1. g)Izmaiņas nākotnē (2071.-2100.g. attiecībā pret 1961.- 1990.
2. g)RCP4,5 RCP8,5 Maksimālā gaisa temperatūra Gada maksimālā vērtība +29,3ºC ↑ +0,7 ºC ↑ +3,6ºC ↑ +5,7ºC Gada vidējā vērtība +9,5ºC ↑ +0,7 ºC ↑ +3,4ºC ↑ +5,4ºC Gada minimālā vērtība -14,4ºC ↑ +1,4 ºC ↑ +6,5ºC ↑ +9,5ºC Vidējā gaisa temperatūra Gada maksimālā vērtība +22,4ºC ↑ +0,7 ºC ↑ +3,2ºC ↑ +5,4ºC Gada vidējā vērtība +5,7ºC ↑ +0,7 ºC ↑ +3,5ºC ↑ +5,5ºC Gada minimālā vērtība -18,6ºC ↑ +1,7 ºC ↑ +7,5ºC ↑ +11ºC Minimālā gaisa temperatūra Gada maksimālā vērtība +17,6ºC ↑ +0,8 ºC ↑ +3,1ºC ↑ +5,6ºC Gada vidējā vērtība +2ºC ↑ +0,7 ºC ↑ +3,6ºC ↑ +5,6ºC Gada minimālā vērtība -24,1ºC ↑ +1,9 ºC ↑ +9,3ºC ↑ +13,5ºC Vasaras dienas 15 dienas ↑ +3 dienas ↑ +31 diena ↑ +53 dienas Tropiskās naktis 0 dienas ↕ 0 dienas ↑ +4 dienas ↑ +14 dienas Veģetācijas perioda ilgums 195 dienas ↑ +2 dienas ↑ +27 dienas ↑ +49 dienas Sala dienas 134 dienas ↓ -9 dienas ↓ -52 dienas ↓ -81 dienas Dienas bez atkušņa 62 dienas ↓ -9 dienas ↓ -32 dienas ↓ -46 dienas Nokrišņu summa 651 mm ↑ +6% ↑ +13% ↑ +16% Maksimālais diennakts nokrišņu daudzums 33 mm ↑ +1 mm ↑ +3 mm ↑ +6 mm Maksimālais piecu diennakšu nokrišņu daudzums 58 mm ↑ +2 mm ↑ +9 mm ↑ +12 mm Dienas ar stipriem nokrišņiem 15 dienas ↑ +2 dienas ↑ +3 dienas ↑ +5 dienas Dienas ar ļoti stipriem nokrišņiem 3 dienas ↑ +1 diena ↑ +1 diena ↑ +2 dienas Vienkāršots ikdienas nokrišņu intensitātes indekss 5,1 mm/dienā ↕ 0 mm/dienā ↕ 0 mm/dienā ↑ +1 mm/dienā Gada vidējais vēja ātrums 3,6 m/s ↓ -8% ↓ -7% ↓ -3% Vētrainas dienas 1 diena ↓ -1 diena ↕ 0 dienas ↕ 0 dienas Bezvēja dienas 75 dienas ↑ +13 dienas ↑ +24 dienas ↑ +2 dienas Līdzšinējās klimata pārmaiņas Latvijā iezīmējušas ievērojamas izmaiņas gaisa temperatūras vērtībās, un līdzīgi daudzviet pasaulē novērotajām tendencēm apstiprina izteiktu un stabilu pasiltināšanās tendenci. Analizējot turpmākas izmaiņas gaisa temperatūras vērtībās dažādu klimata pārmaiņu scenāriju kontekstā, jāsecina, ka Latvijā gada vidējā gaisa temperatūra turpinās paaugstināties. Ilggadīgo novērojumu datu rindu analīze liecina, ka maksimālais nepārtraukta sausuma periodu ilgums Latvijā sasniedz 21-25 dienas, atsevišķos gados dažviet valstī novēroti pat ļoti ilgstoši sausuma periodi. Prognozes liecina, ka sausuma un karstuma periodi nākotnē kļūs biežāki. Runājot par nokrišņu daudzumu un intensitāti, līdzšinējo klimata pārmaiņu izpausmes Latvijas teritorijā ir iezīmējušas kopējā atmosfēras nokrišņu daudzuma un intensitātes palielināšanos, kā arī pieaugošu stipru nokrišņu gadījumu skaitu un tiek prognozēts, ka šādas tendences Latvijā, turpināsies arī visa šī gadsimta laikā. Tātad ir secināms, ka nākotnē Latvijā kopumā: • Gaisa temperatūra (gan vidējā, gan minimālas un maksimālās temperatūras) būtiski paaugstināsies; • Būtiski palielināsies vasaras dienu skaits, kā arī gaidāms būtisks palielinājums tropisko nakšu skaitā; • Sala dienu skaits un dienu bez atkušņiem skaits samazināsies, ka samazināsies arī sniega apjoms un ledus veidošanās un noturība; • Būtiski palielināsies kopējais nokrišņu daudzums (lietus), kā arī palielināsies dienu ar stipriem un ļoti stipriem nokrišņiem skaits; • Nedaudz samazināsies vidējais vēja ātrums un palielināsies bezvēja dienu skaits, tomēr būtiskas vētraino dienu skaita izmaiņas netiek prognozētas, taču tiek prognozētas atšķirības starp reģioniem Latvijas iekšienē. • Palielināsies karstuma un sausuma periodi un to biežums, kuru laikā var pazemināties virszemes un pazemes ūdeņu līmeņi. 2.1.1. Gaisa temperatūra Gaisa temperatūra ir meteoroloģiskais parametrs, ko izmanto, lai raksturotu globālo klimata pārmaiņu procesus. 2.1.1. apakšnodaļā sīkāk apskatīti ar gaisa temperatūru saistītie novērojumi un prognozētās izmaiņas. 2. attēls. Gada vidējās gaisa temperatūras izmaiņas Latvijā laika periodā 1961.-2010. gads10 3. attēls. Prognozētās gada vidējās gaisa temperatūras izmaiņas RCP 8,5 klimata pārmaiņu scenārija apstākļos (izmaiņas 2071. g.-2100. g. pret 1961. g.-1990. g. vērtībām)11 Latvijā no 1960. gada līdz 2010. gadam vidējās gaisa temperatūras vērtības ir paaugstinājušās par 0,7°C, viskrasāk palielinoties vidējās gaisa temperatūras gada minimālajai vērtībai - par vidēji 1,7°C (2.attēls). Līdzšinējo klimata pārmaiņu ietekmē ir paaugstinājusies arī minimālā un maksimālā gaisa temperatūra. Pēdējo 50 gadu laikā vidēji Latvijā par 1,9°C, pieaugusi gada minimālā gaisa temperatūra, savukārt maksimālās gaisa temperatūras vērtības ir pieaugušas vidēji par 0,7°C. Saskaņā ar LVĢMC datiem 2018. gads (kopā ar 2000. un 2008. gadu) bija trešais siltākais gads novērojumu vēsturē un vidējā gaisa temperatūra tajā bija +7,6°C (1,9°C virs klimatiskās references perioda (1961.-1990. gada perioda) normas). Prognozēts, ka gada vidējā gaisa temperatūra līdz gadsimta beigām Latvijā palielināsies par vidēji 5,2°C - 5,5°C (3.attēls). Ilggadīgā vidējā gada maksimālā gaisa temperatūra gadsimta beigās Latvijā vidēji varētu sasniegt pat +35°C. Toties visbūtiskāk līdz 2100. gadam paaugstināsies minimālā gaisa temperatūra - par vidēji 9,3°C līdz 13,5°C. Viskrasāk gaisa temperatūras vērtības palielināsies ziemas un pavasara sezonās, vidējai gaisa temperatūrai ziemas sezonā esot par 4,4°C līdz 7,8°C augstākai nekā 1961.-1990. gadu periodā. Būtisks vidējās gaisa temperatūras pieaugums prognozēts arī vasaras sezonā (par 4,8°C līdz 5,1°C).[12] 4. attēls. Sala dienu skaits Latvijā laika periodā 1961.-2010. gads13 5. attēls. Sala dienu skaita izmaiņas RCP 8,5 (pa labi) klimata pārmaiņu scenārija apstākļos (izmaiņas 2071. g.-2100. g. pret 1961. g.-1990. g. vērtībām)14 Sala dienu skaits no 1960. gada līdz 2010. gadam bija 96- 55 dienas, un perioda laikā dienu skaits vidēji Latvijā samazinājās par 9 dienām gadā (4. attēls). Arī dienu bez atkušņa skaits vidēji Latvijā ir samazinājies par 9 dienām gadā, atsevišķās vietās - par vidēji 5-11 dienām gadā. Ņemot vērā to, ka viskrasāk gaisa temperatūra paaugstināsies ziemas sezonā, sagaidāms, ka līdz 2100 gadam sala dienu skaits samazināsies par vidēji 52 līdz 81 dienām gadā, savukārt dienu skaits bez atkušņa samazināsies par 32 līdz 46 dienām (5. attēls). 6. attēls. Vasaras dienu skaits Latvijā laika periodā 1961.-2010. gads 7. attēls. Vasaras dienu skaita izmaiņas RCP 8,5 klimata pārmaiņu scenārija apstākļos (izmaiņas 2071. g.-2100. g. pret 1961. g.-1990. g. vērtībām)15 Vasaras dienu skaits Latvijā ir vidēji 4 līdz 26 dienas gadā, un līdzšinējo klimata pārmaiņu ietekmē to skaits ir palielinājies par vidēji 1 - 5 dienām gadā (6. attēls). Vēsturiski Latvijā ir bijis neliels tropisko nakšu skaits - vidēji 0,1 līdz 0,7 naktis gadā, tādēļ arī nevar veikt viennozīmīgus secinājumus par šādu nakšu izmaiņu tendencēm, tomēr pēdējo pāris desmitgažu laikā ir novērojams šādu nakšu biežuma palielinājums. Vasaras dienu skaits nākotnē pieaugs par vidēji 31- 3 dienām gadā, un tropisko nakšu skaits, kas līdz šim bija ļoti neliels, palielināsies par 4 līdz 14 naktīm gadā (7. attēls). 8. attēls. Veģetācijas perioda ilguma izmaiņas Latvijā laika periodā no 1961. līdz 2010. gadam16 9. attēls. Veģetācijas perioda ilguma izmaiņas RCP 8,5 klimata pārmaiņu scenārija apstākļos (izmaiņas 2071. g.-2100. g. pret 1961. g.-1990. g. vērtībām)17 Vispārējas gaisa temperatūras paaugstināšanās ietekmē ir mainījies arī veģetācijas perioda ilgums - kopš 1961. gada par vidēji 2 dienām gadā, pārsvarā Latvijā bijušas 184 līdz 208 dienas gadā (8. attēls). Lai gan augšanas sezonas ilgums ir cieši saistīts ar gaisa temperatūras izmaiņām, līdzšinējā novērotā gaisa temperatūras paaugstināšanās Latvijā nav izraisījusi statistiski būtisku augšanas sezonas ilguma palielināšanos. Vienīgā meteoroloģisko novērojumu stacija, kurā novērota statistiski vērā ņemama augšanas sezonas ilguma palielināšanās, ir Ventspils, kur, salīdzinot ar klimatiskās references periodu, mūsdienās augšanas sezona ir par 10 dienām ilgāka. Sagaidāms, ka līdz 2100. gadam gaisa temperatūras paaugstināšanās ietekmē pieaugs veģetācijas perioda ilgums - par 27 līdz 49 dienām, jeb aptuveni 1 līdz 2 mēnešiem (9. attēls), tai skaitā tiek prognozētas atšķirības arī reģionālā griezumā, proti, būtiskāks veģetācijas perioda ilguma palielinājums sagaidāms tieši jūras piekrastē Kurzemē. 2.1.2. Atmosfēras nokrišņi Atmosfēras nokrišņi ir klimata mainības parametrs, kas tiek izmantots, lai raksturotu globālo klimata pārmaiņu procesus. 2.1.2. apakšnodaļā tiek sīkāk apskatīti ar atmosfēras nokrišņiem saistītie novērojumi un prognozētās izmaiņas. Latvijā gada kopējais nokrišņu daudzums laika periodā no 1961. līdz 2010. gadam bija vidēji 576 mm-757 mm. Līdzšinējo klimata pārmaiņu ietekmē vidēji Latvijā nokrišņu daudzums ir palielinājies par 6% jeb par aptuveni 39 mm (10. attēls). Nokrišņu daudzums līdz šim visvairāk ir pieaudzis ziemas sezonā, taču pieaugums ir novērojams arī pavasara un vasaras sezonās, savukārt rudens sezonā ir pat neliels nokrišņu daudzuma samazinājums. 10. attēls. Gada kopējā atmosfēras nokrišņu daudzuma izmaiņas Latvijā laika periodā 1961.-2010. gads 11. attēls. Gada kopējā atmosfēras nokrišņu daudzuma izmaiņas RCP 8,5 klimata pārmaiņu scenārija apstākļos (izmaiņas 2071. g.-2100. g. pret 1961. g.-1990. g. vērtībām)18 Ņemot vērā, ka kopš 1961. gada ir pieaugusi nokrišņu intensitāte, ir palielinājies arī dienu skaits ar stipriem un ļoti stipriem nokrišņiem, attiecīgi par divām un vienu dienu. Apskatītajā laika periodā (1961.-2010. gads) dienu skaits ar stipriem nokrišņiem ir vidēji 15 dienas gadā, kamēr ar ļoti stipriem nokrišņiem - 3 dienas. Analizējot ilggadīgo laika periodu (1961-2010. gads), redzams, ka vidēji ik gadu Latvijas teritorijā vienas diennakts maksimālais nokrišņu daudzums ir 31-8,5 mm, savukārt piecu diennakšu maksimālais nokrišņu daudzums - no 44 līdz 85 mm. Saskaņā ar prognozēm līdz 2100. gadam pieaugs nokrišņu intensitāte - par 0,1-1 mm/dienā vai 0,5-1,3 mm/dienā (attiecīgi RCP 4,5 un RCP 8,5 scenārijos). Dienu skaits ar stipriem nokrišņiem palielināsies par vidēji 3 līdz 5 dienām gadā, savukārt dienu skaits ar ļoti stipriem nokrišņiem mērenu klimata pārmaiņu scenārijā palielināsies par 0,1-2,3 dienām gadā, kamēr nozīmīgu klimata pārmaiņu scenārijā par 0,8-3,3 dienām gadā. Līdz 21. gadsimta beigām tiek prognozēts gada kopējā nokrišņu daudzuma palielinājums par 10 līdz 21% (aptuveni 80-100
3. mm)attiecīgi RCP 4,5 un RCP 8,5 scenāriju apstākļos (11. attēls). Sezonālā griezumā vislielākais nokrišņu daudzuma palielinājums gaidāms ziemas un pavasara sezonās. Mērenu klimata pārmaiņu scenārija apstākļos ziemas sezonā nokrišņu daudzums palielināsies par 24-37%, tikmēr nozīmīgu klimata pārmaiņu scenārijā gaidāms, ka nokrišņu daudzums palielināsies par 35-51%. Kopumā visos nākotnes laika periodos un sezonās tiek prognozēts nokrišņu daudzuma palielinājums, izņemot vasaras sezonu 2071.-2100. gadu periodā, kurā dažviet nokrišņu daudzums var arī samazināties. 2.1.3. Vēja ātrums Vēja ātrums ir viens no klimata mainības parametriem, tāpēc šajā apakšnodaļā sīkāk apskatīti ar vēja ātrumu saistītie novērojumi un prognozētās izmaiņas. Novērojumi liecina, ka ilggadīgajā laika periodā (1961.-2010. gads) Latvijā vidējā vēja ātruma līkne valstī ir lejupejoša, tomēr maksimālajās vidējā vēja ātruma vērtībās vērojami atsevišķi maksimumu periodi perioda sākumā un beigās, kas saistīti arī ar novēroto vētru biežumu un aktivitāti. Vēja ātruma samazināšanās tendencēm novērotas lielākajā Latvijas teritorijas daļā: tikai trijās (Ventspils, Kolka, Alūksne) no LVĢMC pētījumā iekļautajām 22 meteoroloģisko novērojumu stacijām nav konstatētas būtiskas vēja ātruma izmaiņas. 12. attēls. Vidējā vēja ātruma izmaiņas Latvijā laika periodā 1961.-2010. gads19 13. attēls. Vidējā vēja ātruma izmaiņas RCP 8,5 klimata pārmaiņu scenārija apstākļos (izmaiņas 2071. g.-2100. g. pret 1961. g.-1990. g. vērtībām)20 No 1966. gada līdz 2010. gadam vidējais vēja ātrums Latvijā bija 2,6 - 4,8 m/s. Vējam ir raksturīgs izteikts gradients jūras teritoriju - sauszemes virzienā, bet gada vidējā vēja ātruma vērtības ir cieši saistītas ar rudens un ziemas perioda vētru aktivitāti. Kopš 1966. gada vidējā vēja ātrums Latvijā ir samazinājies par 8% (12. attēls). Vidējā vēja ātruma samazināšanās ietekmē bezvēja dienu skaits ir palielinājies par vidēji 13 dienām. Bezvēja dienu skaits vidēji Latvijā gadu no gada svārstās 53-127 dienu robežās, un līdz šim visvairāk bezvēja dienu konstatēts 2010. gadā, savukārt vismazāk - 1977. gadā. Bezvēja dienu skaita ilggadīgo izmaiņu tendenču analīze norāda, ka ilggadīgajā laika periodā lielākajā valsts teritorijas daļā bezvēja dienu skaits ir statistiski vērā ņemami līdz būtiski palielinājies, bet tajā pašā laikā Kolkas un Dobeles meteoroloģisko novērojumu stacijās konstatētas vērā ņemamas bezvēja dienu skaita samazināšanās tendences. Savukārt vētrainas dienas Latvijā tiek novērotas samērā reti - no 0-1 dienai gadā lielākajā daļā teritorijas, un līdzšinējā laika periodā šādu dienu skaits vidēji Latvijā ir samazinājies par vienu dienu. Nākotnē, līdz gadsimta beigām atbilstoši RCP 4,5 klimata pārmaiņu scenārijam gada vidējais vēja ātrums Latvijā samazināsies par 5%, savukārt RCP 8,5 klimata pārmaiņu scenārijā vidējais vēja ātrums paliks nemainīgs. Teritoriāli RCP 4,5 klimata pārmaiņu scenārijā vidējais vēja ātrums samazināsies par 4-13%, savukārt RCP 8,5 scenārijs iezīmē mazākas vēja ātruma izmaiņas, kas nepārsniegs 0-6% (13. attēls). Šādas klimata pārmaiņu scenāriju aplēšu atšķirības ir saistāmas ar lielo nenoteiktību vēja ātruma parametru aprēķinā globālo klimata modeļu ansamblī iekļautajos klimata modeļos, kas arī gada griezumā uzrāda ievērojamas atšķirības atsevišķu modeļu ansambļa locekļu aprēķinu starpā. Svarīgs vēja ātruma parametrs ir vēja ātrums brāzmās, kas ir ievērojami lielāks nekā vidējais vēja ātrums. Vētru laikā tieši vēja brāzmas izraisa lielākos postījumus. Ņemot vērā, ka mūsdienās galvenais datu avots par vēja ātrumu un virzienu virs sauszemes ir anemometra mērījumi, pastāv augsta nenoteiktība tā ilggadīgo izmaiņu tendenču analīzēs. Novērojumi liecina, ka maksimālo vēja brāzmu stiprums mūsdienās, salīdzinot ar klimatiskās references periodam pietuvinātā perioda (1966.-1995. gads) vērtībām, pārsvarā ir nedaudz samazinājies, tomēr tikai Liepājas, Daugavpils, Bauskas un Alūksnes meteoroloģisko novērojumu stacijās šīs atšķirības pārsniedz 1 m/s robežas. Tajā pašā laikā Ainažu un Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijās maksimālās vēja brāzmas mūsdienās ir par 0,8-1,1 m/s stiprākas nekā references periodā. Ilggadīgo izmaiņu tendenču analīze noraida būtisku maksimālo vēja brāzmu stipruma izmaiņu klātbūtni valsts lielākajā daļā, tomēr apstiprina vērā ņemamu līdz ļoti būtisku maksimālo vēja brāzmu stipruma samazināšanos galējos valsts dienvidu rajonos - Liepājā, Bauskā un Daugavpilī. Savukārt Ainažu un Rīgas novērojumu stacijās novērota vērā ņemama vēja brāzmu stipruma palielināšanās, kas varētu būt saistīta ar vētru trajektoriju izmaiņām apskatītajā laika periodā. 2.1.4. Jūras un upju ūdens līmenis Laika periodā no 1901. līdz 2015. gadam jūras līmenis globāli ir paaugstinājies vidēji par 13 - 20 cm, t.i., vidēji 1,2 - 1,7 mm/gadā, variējot pa desmitgadēm. Globāli vidējais jūras līmenis visvairāk paaugstinājies 2016. gadā (3,4 mm/gadā)21. Nākotnes prognozes attiecībā uz jūras līmeņa izmaiņām ir ar samērā lielu nenoteiktību. Jūras līmenis turpina paaugstināties arī 2018. gadā, kad saskaņā ar PMO datiem pasaules vidējais jūras līmenis bija par 3,7 mm augstāks nekā 2017. gadā, kļūstot par augstāko novērojumu vēsturē. Nākotnes prognozes attiecībā uz jūras līmeņa izmaiņām ir ar samērā lielu nenoteiktību. Globālās klimata pārmaiņas vērojamas arī Baltijas jūrā. Temperatūras, vēju un nokrišņu režīma izmaiņas Baltijas jūras baseinā var radīt gan tiešus, gan kaskādes efektus. Piemēram, gaisa temperatūras pieauguma dēļ Baltijas jūrā ir samazinājies maksimālais ledus pārklājuma laukums un ledus sezonas ilgums, kas ietekmē visu to sugu izplatības areālu, kuru izdzīvošanai ir būtisks ledus. Turklāt, samazinoties ledus pārklājuma laukumam un ledus sezonas ilgumam, lielāki piekrastes rajoni tiek pakļauti krasta erozijai intensīvo vētru sezonas (rudens-ziema) laikā. To vēl pastiprina ūdens līmeņa celšanās, kas novērota klimata pārmaiņu ietekmē.22 Klimata pārmaiņas būtiski ietekmē gan virszemes, gan pazemes ūdeņu hidroloģisko režīmu. Upju caurplūdumi ziemā ir pieauguši ievērojami straujāk nekā vasarā, kad caurplūdumi novērojumu laikā nav mainījušies, izņemot mazajās upēs, kurās mākslīgu un dabisku šķēršļu rezultātā (mazo HES ūdenskrātuvju aizsprosti, dambji, mehāniska piesārņojuma aizdambējumi un bebru aizsprosti) ir notikusi upju fragmentācija. Ziemas caurplūdumi īpaši būtiski ir palielinājušies pēdējo gadu desmitu laikā. Globālās klimata pārmaiņas ir noteikušas arī ilgtermiņa un sezonālās izmaiņas Latvijas upju notecē, novērojot būtiskas izmaiņas upju hidrogrāfos tieši ziemas un pavasara sezonās. Gaisa temperatūras un atmosfēras nokrišņu sezonālās izmaiņas varētu ietekmēt arī hidroenergoresursu sezonālo sadalījumu. Vēsturiskajā laika periodā upēs no gada kopējās noteces lielākais apjoms veidojās pavasara sezonās ar lielāko caurplūdumu aprīlī, savukārt pēdējās desmitgades iezīmējās ar sezonālām izmaiņām upes kopējā notecē. Ir konstatēta izteikta tendence notecei palielināties janvārī, februārī un samazināties aprīlī, maijā. Ledstāves ilgums Latvijas lielākajās upēs ir samazinājies par 6-15 dienām23. Siltākas ziemas un mazāka sniega un ledus sega nākotnē ietekmēs pavasara plūdu riska samazināšanos. Sausuma, karstuma viļņu un tropisko nakšu ietekmē palielināsies gultņu atsegumi mazajās upēs, kurās ir notikusi upju fragmentācija, veicinot intensīvu ūdensaugu veģetāciju un biotopu samazināšanos vai bojāeju. Ceļoties ūdens līmenim, zemo piekrastes teritoriju applūšana un krasta nogāzes profila pielāgošanās jaunajiem apstākļiem izraisīs krasta līnijas atkāpšanos un jaunu krasta līniju veidošanos, sevišķi mazajās upēs ar atšķirīgiem pretējo krastu reljefa profiliem. Paralēli erozijas radītajām problēmām zemajās teritorijās ap piejūras baseina upēm pastāv applūšanas risks. Kopējās attīstības tendences pēdējo 20 gadu laikā norāda arī uz krasta procesu aktivizēšanos - notiek erozijai pakļauto krasta iecirkņu garuma palielināšanās un erozijas ātruma pieaugums. Krasta posmu kopējais garums, kur mūsdienās krasta līnija atkāpjas24: • 0,1-0,5 m/gadā ~ 120 km; • 0,6-1,5 m/gadā ~ 50 km; • 1,6-3,0 m/gadā ~10 km (Bernātu rags, Jūrkalne, Melnrags, Staldzene, Kolkas rags, Gaujas grīva). Nākotnē krasta erozijas izplatība galvenokārt sagaidāma vietās, kur tā novērota pēdējās desmitgades laikā, par 10-20% pieaugot erozijas apdraudēto krasta posmu kopgarumam. Sagaidāms, ka līdz 2060. gadam Latvijas teritorija krasta atkāpšanās dēļ samazināsies par aptuveni 10 km2 .25 Taču jāatzīmē, ka kopumā Latvijā trūkst aktualizētu datu par hidroloģiskā režīma izmaiņām un to prognozēm. 2.1.5. Ekstremāli laikapstākļi Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, pagājušā gadsimta otrajā pusē un šī gadsimta sākumā novērotas būtiskas ekstremālo klimatisko parādību izmaiņas - biežākas kļuvušas ekstremāli karstas dienas un naktis, kā arī dienas ar stipriem nokrišņiem, savukārt ekstremāli aukstas dienas tiek novērotas arvien retāk. Konstatēts arī karstuma viļņu (ilgstošs, nepārtraukts karstuma periods) atkārtošanās gadījumu skaita pieaugums, kas rada specifiskas problēmas īpaši pilsētu teritorijās. Saskaņā ar IPCC prognozēm nākotnē gaidāma ekstremālo laikapstākļu (tai skaitā nokrišņu un vēja ātruma) atkārtošanās biežuma un kontrastainības palielināšanās.26 Kontrastainību Latvijā ilustrē, piemēram, 2018. gads, kas bija sausākais gads novērojumu vēsturē. Kopējais gada nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 472,7 mm (32% zem gada normas - 692,3 mm), kas ir mazākais gada nokrišņu daudzums Latvijas novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Piecpadsmit novērojumu stacijās tika sasniegts jauns vasaras dienu (dienas ar maksimālo gaisa temperatūru >+25°C) skaita rekords, savukārt Ainažos, Jelgavā un Liepājā tika fiksēts jauns tropisko nakšu (dienas ar minimālo gaisa temperatūru >+20°C) skaita rekords. Toties februāra beigās un marta sākumā novērots aukstuma vilnis, kas ilga 13 dienas (no 21. februāra līdz 5. martam) un bija visstiprākais aukstuma vilnis pēdējos 5 gados. Maijā Latvijā iesākās ļoti stiprs sausums, kas ilga no 4. maija līdz 20. jūnijam. Jūlija otrajā pusē un augusta sākumā bija otrais karstuma vilnis, kura laikā tika pārspēti 60 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt arī Ainažu (+33,7°C) un Kolkas (+32,1°C) absolūtie maksimālās gaisa temperatūras rekordi un reģistrēti vairāki meža un purvu ugunsgrēki. Vasarīgais karstums turpinājās arī septembrī un pirmo reizi septembra otrajā pusē tika novēroti +30°C (21. septembrī Jelgavā). Savukārt mēneša beigās (25. septembrī) Ventspilī un Jelgavā tika novērots arī pirmais sniegs, kas ir šo novērojumu staciju agrākā sniega rekordi. Īpaši zīmīgi tas ir Jelgavas novērojumu stacijā, jo tajā vien 4 dienas iepriekš tika novēroti +30°C. Savukārt oktobrī kopumā tika pārspēti 97 maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kā arī tika atkārtots vēlāko +20°C rekords - 18. oktobris. Novembris kļuva par 4. sausāko novērojumu vēsturē. Decembris kļuva par vienīgo mēnesi 2018. gadā, kad netika pārspēts neviens gaisa temperatūras rekords. Mūsdienās Latvijā pārsvarā piecu diennakšu laikā izkrīt par 1-10 mm vairāk nokrišņu kā references periodā. Intensīvas lietusgāzes ik gadu Latvijā nodara lokālus postījumus, appludinot apdzīvotas vietas, izskalojot ceļus, kā arī nodarot postījumus infrastruktūrai. Piemēram, 2017. gada 24. augustā Rēzeknē nolija 123,1 mm, kas ir šīs novērojumu stacijas jauns vienas diennakts maksimālā nokrišņu daudzuma rekords. Savukārt kopējais nokrišņu daudzums 23.-24. augustā 2017. gadā Rēzeknes novērojumu stacijā atbilda ¼ daļai no visas gada normas (14. attēls). Tik intensīvas lietusgāzes šajā reģionā kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma nebija fiksētas. Lai gan kopumā Latvijā ir novērotas vēl intensīvākas lietusgāzes - 1973. gada 9. jūlijā Ventspilī diennakts laikā nolija pat 160 mm. 14. attēls. LVĢMC novērojumu stacijās fiksētā kopējā nokrišņu daudzuma 23.-24.08.2017. salīdzinājums ar augusta mēneša normu, procentos (%) Intensīvo lietavu rezultātā vispirms applūda zemākās vietas - lauki un pļavas, kā arī grāvji, tika izskaloti ceļi. Pakāpeniski ūdeņi satecēja arī uz upēm, izraisot būtisku ūdens līmeņa paaugstināšanos arī tajās. Aiviekstē, Pededzē un Rēzeknes upē tika appludinātas palienes. Atsevišķos upju posmos ūdens līmenis paaugstinājās vairāk nekā par diviem metriem. Lietavu un plūdu dēļ milzīgus zaudējumus cieta šī reģiona lauksaimnieki - tika bojāta raža un nebija iespējams veikt tās novākšanu. Šajā reģionā tika izsludināts atkārtas stāvoklis lauksaimniecībā. Ekstremālas parādības neatkārtojas katru gadu, dažkārt pat norisinās tikai reizi desmitgadē vai vēl retāk, un šis apstāklis pat pastiprina to bīstamību, jo dabas katastrofas var piemeklēt iedzīvotājus nesagatavotus. 2.2. Klimata pārmaiņu riski un iespējamie ieguvumi Šajā nodaļā ir iekļauts ievainojamības pret klimata pārmaiņām novērtējums un risku apskats tādās tautsaimniecības jomās kā ainavu plānošana un tūrisms, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, civilā aizsardzība un katastrofas pārvaldīšana, būvniecība un infrastruktūras plānošana, veselība un labklājība, lauksaimniecība un mežsaimniecība. Par pamatu ir izmantoti pētījumi, kas tika veikti Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta 2009.-2014. gada programmas "Nacionālā klimata politika" iepriekš noteiktā projekta "Priekšlikuma izstrāde Nacionālajai klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai, identificējot zinātniskos datus un pasākumus pielāgošanās klimata pārmaiņu nodrošināšanai, kā arī veicot ietekmju un izmaksu novērtējumu" ietvaros. Izvēlētās jomas aptver visus klimata pārmaiņām visvairāk pakļautos, nozīmīgākos un lielākos Latvijas tautsaimniecības sektorus, 15. attēlā atspoguļots klimata pārmaiņu risku Latvijā kopsavilkums. 15. attēls Klimata pārmaiņu riski Latvijā Latvijai būtiskākie klimata pārmaiņu izraisītie riski ar lielāko iestāšanās varbūtību ir šādi: • Sezonu, t.sk. veģetācijas perioda, izmaiņas; • Ugunsgrēki; • Kaitēkļu un patogēnu savairošanās, koku slimības, vietējo sugu izstumšana, jaunu sugu ienākšana; • Elpošanas sistēmu slimību izplatība; • Infekcijas slimības, karstuma dūrieni; • Nokrišņu izraisīti plūdi, vējuzplūdi; • Elektropadeves traucējumi; • Noteces palielināšanās, hidroenerģijas svārstības; • Sasaluma mazināšanās, kailsals, izkalšana; • Eitrofikācija; • Infrastruktūru bojājumi, aprīkojuma pārkaršana; • Ūdens noteces samazināšanās vasaras sezonā. 2.2.1-2.2.6. apakšnodaļā sīkāk apskatīti klimata pārmaiņu riski tādās sešās jomās kā būvniecība un infrastruktūras plānošana, civilā aizsardzība un katastrofas pārvaldīšana, veselība un labklājība, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, lauksaimniecība un mežsaimniecība, ainavu plānošana un tūrisms. 2.2.7. apakšnodaļā aprakstīti iespējamie ieguvumi no klimata pārmaiņām. 2.2.1. Būvniecība un infrastruktūras plānošana Latvijā būvniecībai un infrastruktūras (arī transporta infrastruktūrai) plānošanai ir būtiskas vairākas klimata pārmaiņu izpausmes (tai skaitā ekstrēmi): • gada vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, karstuma viļņu biežuma un ilguma pieaugums, meteoroloģiskās vasaras pagarināšanās, diennakts maksimālās temperatūras maksimālās vērtības paaugstināšanās; • sala dienu un dienu skaita bez atkušņa samazināšanās; • nokrišņu daudzuma palielināšanās un maksimālā vienas diennakts nokrišņu daudzuma palielināšanās, dienu skaita ar ļoti stipriem nokrišņiem palielināšanās, maksimālā piecu diennakšu nokrišņu daudzuma palielināšanās, virs normas strauju sniega nokrišņu palielināšanās; • vidējā jūras ūdens līmeņa celšanās ilgtermiņā un krasta erozija attīstība, kā arī gruntsūdeņa līmeņa svārstības, ko ietekmē nokrišņu un jūras ūdens līmeņa izmaiņas, un upju noteces režīma izmaiņas. Klimata pārmaiņas ietekmē visus būvniecības un infrastruktūras objektus - ēkas, ūdens apgādes un kanalizācijas infrastruktūru, meliorācijas, transporta, sakaru un enerģētikas tīklus un to funkcionēšanu, kur lielākā ietekme ir klimata pārmaiņu radītiem ekstrēmiem laika apstākļiem (vētras, plūdi, liela apjoma nokrišņi, karstuma viļņi). Būvniecībā un infrastruktūras plānošanā Latvijai ir identificēti 14 riski, kas saistīti ar klimata pārmaiņām (skat. 2. tabulā).27 2. tabula. Klimata pārmaiņu riski un iespējamās sekas būvniecībā un infrastruktūras plānošanā Risks Iespējamās sekas Uzplūdu radīto bojājumu pieaugums ēkām jūras piekrastē un upju grīvas pilsētās Bojājumi ēkām jūras piekrastē (krasta erozijas un applūšanas dēļ); bojājumi ēkām upju grīvās; ēku remonta nepieciešamība vai nelabojami bojājumi; ēkas norakstīšana; ēku vērtības krišanās un apdrošināšanas cenu pieaugums; drošības un komforta samazināšanās. Nokrišņu plūdu radīto bojājumu pieaugums ēkām Bojājumi ēkām pilsētās ar kanalizācijas kapacitātes nepietiekamību, bojājumi ēkām ūdensteču un ūdenstilpju plūdu teritorijās; ēku remonta nepieciešamība vai nelabojami bojājumi; ēkas norakstīšana; ēku vērtības krišanās un apdrošināšanas cenu pieaugums; drošības un komforta samazināšanās. Pārslodzes pieaugums uz ēku jumtiem no liela nokrišņu daudzuma sniega formā īslaicīgā periodā gadījumos Bojājumi ēku konstrukcijām (pastiprināta mikroplaisu veidošanās slodzes dēļ, mitruma bojājumi); jumtu sabrukšana; pelējuma palielināšanās; dzīvības un īpašuma apdraudējums. Ēku pamatu un grunts bojājumi gruntsūdeņu līmeņa svārstību dēļ Apdraudējums ēku un to pamatu konstrukciju noturībai un stabilitātei (vislielākais apdraudējums ir vecām ēkām, kuru pamatu noturībai un hidroizolācijai, ja tāda ir, ir ievērojams nolietojums), ilgtermiņā rada arī mikroplaisas un palielina mitruma iespiešanos ēkas konstrukcijās. Uzplūdu radīto bojājumu pieaugums ceļiem jūras piekrastē un upju grīvas pilsētās Bojājumi ceļiem jūras piekrastē (krasta erozija un applūšana), bojājumi ceļiem upju grīvās; ceļu atjaunošanas nepieciešamība, tīrīšana vai slēgšana. Lietusgāžu plūdu radīto bojājumu pieaugums ceļiem (kopā ar ceļu sasaluma perioda samazināšanos) Bojājumi ceļiem pilsētās ar kanalizācijas kapacitātes nepietiekamību, tuneļu applūšana; bojājumi ceļiem ārpus pilsētām (galvenokārt grants ceļu iegrimšana vai aizskalošana, uzbērumu nestabilitāte, nogruvumu veidošanās); ceļu atjaunošanas un tīrīšanas nepieciešamība; vides piesārņojums; drošības un komforta samazināšanās; ceļu slēgšana. Asfalta pastiprināta kušana un citi ceļu seguma bojājumi Bojājumi ceļiem; satiksmes drošības pasliktināšanās. Pastiprināta sliežu izliekšanās, materiālu nolietojums un uzbērumu nestabilitāte karstuma dēļ Bojājumi dzelzceļa infrastruktūrai; ekonomiskie zaudējumi ātruma ierobežojuma dēļ; dzinēju pārkaršana, kravu un pasažieru pārvadājumu ierobežojumi. Uzplūdu radīto bojājumu pieaugums ostām Bojājumi ostu infrastruktūrai; preču bojājumi; ekonomiskie zaudējumi. Iekštelpu pārkaršana un elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums vasarā Pieprasījuma palielināšanās pēc iekštelpu dzesēšanas; telpu dzesēšanas un ventilācijas investīciju instalēšanas; cilvēku labsajūtas un veselības pasliktināšanās; darba produktivitātes samazināšanās; ārkārtas gadījumu izmaksu paaugstināšanās; investīciju pieaugums sabiedrībai; elektroenerģijas patēriņa un izmaksu pieaugums vasarā. Elektropārvades un sadales tīklu bojājumu maksimālo vēja brāzmu pieauguma dēļ atsevišķos Latvijas reģionos Enerģijas tīklu bojājumi; energopiegādes traucējumi; labklājības un ekonomiskie zaudējumi. Elektropārvades un sadales tīklu bojājumi lietusgāžu un plūdu dēļ Enerģijas tīklu bojājumi; energopiegādes traucējumi; labklājības un ekonomiskie zaudējumi. Draudi krasta pārvadiem jūras līmeņa celšanās/augstu plūdmaiņu/vētru dēļ Bojājumi TEC; kravu un pasažieru pārvadājumu ostās efektivitātes samazināšanās; energoapgādes traucējumi. Būvniecības un infrastruktūras plānošanas jomā klimata pārmaiņu radītie riski, kam Latvijā ir salīdzinoši ļoti augsta vai augsta īstenošanās varbūtība un lielākās negatīvākās sekas, ir: • uzplūdu radīto bojājumu pieaugums ēkām jūras piekrastē un upju grīvas pilsētās; • elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums vasarā; • enerģijas pieprasījuma samazināšanās ziemā un iekštelpu pārkaršana vasarā; • sadales tīklu bojājumu vēja brāzmu pieauguma atsevišķos Latvijas reģionos dēļ; • lietusgāžu plūdu radīto bojājumu pieaugums ceļiem (kopā ar ceļu sasaluma perioda samazināšanos un nokrišņu pieaugumu šajā periodā). Pārējie riski izpaudīsies ar salīdzinoši zemākām sekām, bet tajā pašā laikā arī tiem ir iespējama ļoti augsta īstenošanās varbūtība. Ekonomisko aprēķinu rezultāti28 liecina, ka, piemēram, visās jūras piekrastes pilsētās Latvijā uzplūdu radīto bojājumu ēkām ikgadējais zaudējumu pieaugums laika periodā no 2040. līdz 2070. gadam varētu būt ap 1,5 milj. euro gadā, bet periodā 2070.-2100.gads varētu sasniegt 3 milj. euro gadā. Savukārt lietus un sniega kušanas radīto plūdu pieauguma sekas klimata pārmaiņu ietekmē Latvijā ēkām var radīt ikgadējos ekonomiskos zaudējumus 40-50 tūkst. euro (periodā 2020.-2040. gads) un ap 160-210 tūkst. euro gadā laika periodā 2070.-2100. gads. Sniega segas pārslodzes pieauguma dēļ uz jumtiem paredzētais ekonomiskais apdraudējums tuvākā nākotnē (līdz 2040. gadam) ir ap 90 tūkst. euro gadā, bet gadsimta beigās (periodā 2071.-2100.gads) tas būs ap 300-700 tūkst. euro gadā. Jārēķinās, ka bojājumi ēku konstrukcijām var veidoties arī intensīvu nokrišņu un strauju gaisa temperatūras svārstību rezultātā, piemēram, gadījumos, kad strauji izveidojas bieza sniega sega, kam seko temperatūras paaugstināšanās virs nulles, tādējādi palielinot sniega slodzes svaru vairākas reizes, radot pārslodzi jumta konstrukcijām. Palielināta mitruma dēļ iespējams pelējuma palielināšanās risks. Koka konstrukcijas ēkām jāņem vērā sagaidāmā kukaiņu t.sk., invazīvo svešzemju kukaiņu sugu izplatība. Sociāli ekonomiskā ietekmes aprēķini ir veikti dzelzceļa infrastruktūras apdraudējumam, kas saistīts ar sliežu ieliekšanos. Tā rezultātā nepieciešams samazināt atļauto vilcienu kustības ātrumu, kam summāri ir vērā ņemama ekonomiskā ietekme. Novērtējot kavējumu dienas, kas rodas sliežu ceļu degradācijas dēļ, ikgadējie kavējuma zaudējumi laika periodā no 2040.-2070. gadam ir ap 0,2 milj. euro ar pieaugumu 0,1 milj. euro, bet laika periodā no 2070.-2100. gadam attiecīgi ir 0,4 milj. euro un 0,3 milj. euro.29 2.2.2. Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plānošana Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas jomā aktuāli ir ekstrēmu laikapstākļu un klimata notikumi, kuriem piemīt izteikta starpgadu un telpiskā mainība. Arī Latvijas klimata prognozes rāda, ka nākotnē aizvien biežāk nāksies saskarties ar Latvijas teritorijai neraksturīgiem un ekstremāliem laikapstākļiem. Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas jomā klimata pārmaiņu radītie ekstrēmie notikumi ietekmē: • cilvēku veselību, drošību un dzīvību - klimata pārmaiņu radīto ekstrēmo notikumu rezultātā var būt cietušie un bojāgājušie, cilvēki var tikt pārvietoti uz drošākām, risku neskartām teritorijām, var rasties šķēršļi palīdzības sniegšanai cietušajiem (riski, kas rada smagas vai katastrofālas sekas); • būtiskus transporta negadījumus, infrastruktūras bojājumus, rūpnieciskās avārijas u.c. Latvijā civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plānošanai būtiskākās ir šādas klimata pārmaiņu izpausmes un ekstrēmi: • vasaras dienu skaita, tropisko nakšu skaita, karstuma viļņu ilguma un biežuma pieaugums, nepārtraukta sausuma periodu biežuma un ilguma palielināšanās; • maksimālo vēja brāzmu pieaugums; • dienu skaita ar ļoti stipriem nokrišņiem palielināšanās, maksimālā vienas diennakts nokrišņu daudzuma palielināšanās un gada nokrišņu daudzuma summas sniega formā samazināšanās; • jūras ūdens līmeņa izmaiņas (paaugstināšanās) un nokrišņu daudzuma izmaiņas, to veicināta upju noteces režīma maiņa no pašreizējā izteiktā maksimuma pavasarī uz lielu noteci rudenī un sausumu vasarā bez izteikta pavasara palu maksimuma. Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plānošanā ir identificēti četri riski, kuri varētu rasties klimata pārmaiņu rezultātā (skat. 3. tabulā). 3. tabula. Klimata pārmaiņu riski un iespējamās sekas civilajā aizsardzībā un katastrofas pārvaldīšanas plānošanā Risks Iespējamās sekas Pavasara pali un ledus sastrēgumu izraisīti plūdi Cietušie, bojāgājušie vai cilvēku pārvietošana uz drošām teritorijām kā tiešo, tā arī pakārtoto risku (industriāli negadījumi un infrastruktūras bojājumi) īstenošanās rezultātā. Materiālo zaudējumu rašanās; ierobežojumu veidošanās palīdzības sniegšanā (liels cietušo skaits, bojāta infrastruktūra, ierobežota pieeja slimnīcām). Pavasara palu riskam samazināsies gan iestāšanās varbūtība, gan sekas, līdz ar to var samazināties arī iespējamie zaudējumi. Sekas lielā mērā atkarīgas no tā, vai tiek appludinātas apdzīvotās zonas. Vētras un jūras vējuzplūdi Cietušie, bojāgājušie vai cilvēku pārvietošana uz drošām teritorijām kā tiešo, tā arī pakārtoto risku (būtiski transporta negadījumi, industriāli negadījumi un infrastruktūras bojājumi) īstenošanās rezultātā. Materiālo zaudējumu rašanās; ierobežojumu veidošanās palīdzības sniegšanā (liels cietušo skaits, bojāta infrastruktūra, ierobežota pieeja slimnīcām). Risks ir īpaši aktuāls piekrastes zonā un upju grīvās. Ļoti spēcīgu vētru gadījumā radītais apdraudējums ir aktuāls visā Latvijā. Spēcīgas lietusgāzes un to izraisītie plūdi Cietušie, bojāgājušie vai cilvēku pārvietošana uz drošām teritorijām kā tiešo, tā arī pakārtoto risku (būtiski transporta negadījumi, industriāli negadījumi un infrastruktūras bojājumi) īstenošanās rezultātā. Materiālo zaudējumu rašanās (t.sk. satiksmes dalībnieku patērētā laika izmaksas, seku likvidācijas izmaksas, apdrošinātāju izmaksas); ierobežojumu veidošanās palīdzības sniegšanā (liels cietušo skaits, bojāta infrastruktūra, ierobežota pieeja slimnīcām). Plūdu sekas ir atkarīgas no applūstošo teritoriju izvietojuma apdzīvotajās zonās. Mežu un kūdras purvu ugunsgrēki Cietušie, bojāgājušie vai cilvēku pārvietošana uz drošām teritorijām kā tiešo, tā arī pakārtoto risku (būtiski transporta negadījumi, industriāli negadījumi un infrastruktūras bojājumi) īstenošanās rezultātā. Materiālo zaudējumu rašanās (t.sk. zaudējumi no mežu izdegšanas, ugunsgrēku dzēšanas un mežu atjaunošanas izmaksas); ierobežojumu veidošanās palīdzības sniegšanā (liels cietušo skaits, bojāta infrastruktūra, ierobežota pieeja slimnīcām). Risks ir atkarīgs gan no laikapstākļiem, gan arī no zemes lietojuma veida - primāri, mežu blīvuma. Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plānošanā klimata pārmaiņu radītie riski, kam Latvijā ir salīdzinoši ļoti augsta vai augsta īstenošanās varbūtība un lielākās negatīvākās sekas, ir: • mežu un kūdras ugunsgrēki - risks ar vidējām sekām, kas nākotnē palielināsies, un ar ļoti augstu varbūtību; • vētras un jūras vējuzplūdi - risks ar smagām sekām, kas nākotnē var palielināties, un vidēju varbūtību. Ilggadīgo izmaiņu tendenču analīze norāda uz vērā ņemamām līdz ļoti būtiskām vētrainu dienu skaita samazināšanās tendencēm lielākajā valsts daļā, kas īpaši izteiktas bijušas, taču jāņem vērā prognozēto ekstremālo parādību atkārtošanās biežuma palielināšanos dažādos laika periodos (IPCC, 2014); • spēcīgas lietusgāzes un to izraisītie plūdi - risks ar salīdzinoši zemākām sekām, kas nākotnē palielināsies, un ar augstu iestāšanās varbūtību; • pavasara pali un ledus sastrēgumu izraisīti plūdi - risks ar salīdzinoši zemākām sekām, un ar vidēju iestāšanās varbūtību, tomēr tiek prognozēts, ka nākotnē šim riskam samazināsies gan iestāšanās varbūtība, gan sekas. Tiek prognozēts, ka, piemēram, pavasara palu un ledus sastrēgumu izraisīto plūdu riska radītie zaudējumi klimata pārmaiņu kontekstā samazināsies kopumā par aptuveni 50% no 6,49 milj. euro pašreizējā situācijā līdz 3,10 milj. euro 2100. gadā. Meža un kūdras purvu ugunsgrēku riska zaudējumi nākotnē, salīdzinot ar pašreizējo situāciju, nedaudz palielināsies no 1,22 milj. euro līdz 1,39 milj. euro 2100. gadā. Spēcīgas lietusgāzes un to izraisīto plūdu risks satiksmes dalībniekiem dēļ zaudētā produktīvā laika Latvijā kopumā rada 31,571 tūkst. euro zaudējumus, seku likvidācijas zaudējumi ir 8,85 tūkst. euro, savukārt apdrošinātāju izmaksātā atlīdzība ir 39,420 tūkst. euro, bet kopējo riska zaudējumu summu veido 79,84 tūkst euro. Aprēķini liecina, ka 2100. gadā riska zaudējumu apjoms pieaugs, un 2100. gadā spēcīgas lietusgāzes un to izraisīto plūdu risks radīs 121,56 tūkst. euro zaudējumus satiksmes dalībnieku zaudētā produktīvā laika dēļ, seku likvidācija radīs 12,75 tūkst euro zaudējumus, bet apdrošinātāju izmaksātā atlīdzība būs 56,78 tūkst. euro, tādējādi riska radītie kopējie zaudējumi ir lēšami 191,10 tūkst. euro apmērā. Vētru un jūras vējuzplūdu risks nākotnē radīs salīdzinoši vislielākos zaudējumus. Aprēķini parāda, ka risks pašreizējā situācijā kopumā var radīt 3,15 milj. euro zaudējumu (2,2 milj. euro ir vētru radīti zaudējumi, 944,67 tūkst. euro - vējuzplūdu radīti zaudējumi). Laika posmā līdz 2100. gadam kopējie riska zaudējumi var būt 15,59 milj. euro, t.sk. ievērojami palielinoties vējuzplūdu radītiem zaudējumiem - līdz 6,86 milj. euro, un vētru radītajiem zaudējumiem palielinoties līdz 8,73 milj. euro.30 2.2.3. Veselība un labklājība Latvijā klimata pārmaiņas potenciāli visvairāk izjutīs sociāli mazāk aizsargātās sabiedrības grupas (ģimenes ar maziem bērniem, vecāka gadagājuma cilvēki, cilvēki ar hroniskām slimībām (t.sk. fiziskiem un garīgiem veselības traucējumiem), cilvēki ar invaliditāti, trūcīgi un maznodrošināti iedzīvotāji, personas, kuru dzīvesvieta ir attālināta no ekonomiski aktīvajiem reģionu centriem u.c.). Nesaņemot nepieciešamo atbalstu un palīdzību (medicīniskās palīdzības un citu palīdzības dienestu pieejamība), ko ietekmē trūcīgie materiālie apstākļi, neatbilstoša vai nepieejama infrastruktūra un informācija, šo iedzīvotāju grupu sociālekonomiskais stāvoklis var būtiski pasliktināties, kas kopumā vēl vairāk var palielināt sociālo nevienlīdzību valstī. Ekstremālu laikapstākļu gadījumā būtiski zaudējumi veselībai (smaga saslimšana vai nāves gadījums) var ietekmēt arī to mājsaimniecību sociālekonomisko stabilitāti, kas nav nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajā grupā. Ekonomiski aktīvo mājsaimniecības locekļu darba produktivitāti, iespējas iesaistīties darba tirgū un līdz ar to gūt ienākumus mājsaimniecības vajadzību nodrošināšanai var ietekmēt gan pašu strādājošo mājsaimniecības locekļu būtiskās veselības problēmas, gan nepieciešamība aprūpēt nestrādājošos ģimenes locekļus (bērnus, vecākā gada gājuma cilvēkus) ar būtiskām veselības problēmām, kas radušās klimata pārmaiņu izpausmju negatīvo efektu dēļ31. Klimata pārmaiņu izpausmes (tai skaitā ekstrēmi), kas Latvijā ir būtiskas veselības un labklājības jomai, ir šādas: • vidējās temperatūras paaugstināšanās, kā rezultātā pavasara/vasaras/rudens sezonas varētu pagarināties, savukārt ziemas32 ilgums samazināsies; • gada kopējā nokrišņu daudzuma palielināšanās, spēcīgu lietavu biežuma palielināšanās, upju, ezeru un citu ūdenstilpņu ūdens temperatūras paaugstināšanās; • karstuma viļņu biežuma un ilguma pieaugums. Veselības un labklājības jomā ir identificēti vairāki riski, bet zemāk uzskaitīti tie, kas tikuši padziļināti analizēti un uzskatāmi par Latvijai nozīmīgiem (skat. 4. tabulā). 4. tabula. Klimata pārmaiņu riski un iespējamās sekas veselības un labklājības jomā Risks Iespējamās sekas Paaugstinās saslimšana ar akūtām zarnu infekcijas slimībām, šo slimību uzliesmojumi Palielinās ietekmēto cilvēku skaits; pieaug ambulatoro un hospitalizēto pacientu skaits. Palielinās veselības aprūpes izmaksas un produktivitātes zaudējumu izmaksas; palielinās sociālās jomas izdevumi. Hronisko slimību (sirds un asinsvadu slimības (turpmāk - SAS), diabēts u.c.) saasinājumu un nāves gadījumu pieaugums Palielinās ietekmēto cilvēku skaits, kā arī pieaug nāves gadījumu skaits no SAS (kā akūts notikums, bieži vien nepietiek laika nogādāt slimnīcā), īpaši vecumā pēc 60 gadiem; pieaug ambulatoro un hospitalizēto pacientu skaits ar citām hroniskām saslimšanām; palielinās pāragri zaudēti dzīves gadi un palielinās zaudējumi darbnespējas dēļ invaliditātes iestāšanās gadījumā īpaši SAS gadījumā ievērojami pieaugs produktivitātes zudums slimības laikā un papildu stacionāra izmaksas; palielinās sociālās jomas izdevumi. Paaugstinās saslimšanas un/vai endēmiskas kļūst infekcijas slimības, ko izplata pārnēsātāji Palielinās ietekmēto cilvēku skaits; pieaug ambulatoro un hospitalizēto pacientu skaits; palielinās veselības aprūpes izmaksas; palielinās sociālās jomas izdevumi. Paaugstinās saslimstība un mirstība no elpošanas sistēmas slimībām īpaši dažādām riska grupām (darbinieki, kuru darbs saistīts ar ilgstošu uzturēšanos ārā, gados veci cilvēki, cilvēki, kas slimo ar hroniskām slimībām) Palielinās ietekmēto cilvēku skaits; pieaug ambulatoro un hospitalizēto pacientu skaits. Sagaidāmas augstākas veselības aprūpes izmaksas un produktivitātes zaudējumu izmaksas; palielinās sociālās jomas izdevumi. Karstuma dūrienu biežuma pieaugums Palielinās ietekmēto cilvēku skaits; pieaug ambulatoro un hospitalizēto pacientu skaits; nedaudz palielināsies zaudēto dzīves gadu skaits, palielinās veselības aprūpes zaudējumu un produktivitātes zaudējumu izmaksas; palielinās sociālās jomas izdevumi Iedzīvotāju iekšējā migrācija klimata pārmaiņu izpausmju dēļ Pieaugoša urbanizācija, kas rada lielu slodzi uz videi, infrastruktūru, veselības un sociālo aprūpi, turklāt liela cilvēku koncentrācija noteiktās vietās rada potenciāli lielākus zaudējumus. Ārvalstu iedzīvotāju migrācija uz Latviju klimata pārmaiņu izpausmju dēļ ārvalstīs Iedzīvotāju migrācija klimatisko un vides faktoru ietekmē; psihoemocionālā spriedze; augsne konfliktiem un sociāliem saspīlējumiem; palielināsies sociālās jomas izdevumi. Mājokļa pieejamība un nodrošinājums, zaudējumi mājoklim Palielinās ekstremālu laikapstākļu dēļ radītie bojājumi mājoklim, ietekmējot mājsaimniecību sociālekonomisko stabilitāti, ekonomiski aktīvo mājsaimniecības locekļu darba produktivitāti; Iedzīvotāju grupām, kas ir pakļautas nabadzības un sociālās atstumtības riskam, grūtības nodrošināt sava mājokļa (mājas/dzīvokļa) pielāgošanu klimata pārmaiņu ietekmēm. Kā nozīmīgākie riski ar salīdzinoši visaugstāko riska līmeni un visaugstāko iestāšanās iespējamību atzīmējami "karstuma dūrienu biežuma pieauguma risks" un "hronisko slimību (SAS, diabēts u.c.) saasinājumu un nāves gadījumu pieauguma risks". Attiecībā uz zaudējumiem cilvēka veselībai, vislielākā negatīvā ietekme klimata pārmaiņu kontekstā sagaidāma no SAS. Ekonomiskie zaudējumi 2016.-2100. gada periodā, piemēram, no SAS lēšami vidēji 21,6 milj. euro gadā un zaudējumi darbnespējas dēļ, invaliditātes iestāšanās gadījumā - vidēji 4,3 milj. euro gadā. SAS minētajā laika periodā klimata pārmaiņu kontekstā radīs arī vislielākās izmaksas valstij. Izmaksas veidos produktivitātes zaudējumi slimības laikā (103 tūkst. euro gadā) un veselības aprūpes stacionāru izmaksu pieaugums (346 tūkst. euro gadā). Pārējie veselības riski radīs būtiski mazāk draudus personu veselībai. Ir paredzams, ka karstuma dūriena gadījumā ir sagaidāma neliela ietekme uz zaudētajiem dzīves gadiem - 26 tūkst. euro apmērā (diskontēts) vidēji gadā. No pārējiem riskiem augstākās sagaidāmās izmaksas tiek prognozētas elpošanas slimībām, kur produktivitātes zaudējumi tiek prognozēti vidēji 24 tūkst. euro gadā un veselības aprūpes papildus zaudējumi vidēji 62 tūkst. euro gadā.33 2.2.4. Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi Klimata pārmaiņu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību Latvijā šobrīd ir sarežģīti izvērtēt datu nepietiekamības dēļ. Nepieciešams pastiprināti pētīt jaunu sugu ienākšanu Latvijā, monitorēt ekspansīvās un agresīvās svešzemju sugas, kā arī tās sugas, kuras Latvijā atrodas uz izplatības areāla robežas. Jo, piemēram, boreālās sugas jūtas sliktāk un varētu atkāpties, savukārt nemorālas sugas jūtas labāk un to atradņu skaits palielinās. Tāpat svarīgi pastiprināti veikt augiem kaitīgo (karantīnas) organismu, kas raksturīgi siltāka klimata reģionos, monitoringu, jo tie tieši var ietekmēt bioloģisko daudzveidību. Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu samazināšanās klimata pārmaiņu un antropogēnās mijiedarbes rezultātā rada draudus Latvijas dabas kapitāla saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai. Lai iegūtu detalizētu un zinātniski pamatotu informāciju par Latvijas dabas vērtībām, to daudzumu, veidiem, izplatību un kvalitāti, projekta "Dabas skaitīšana"34 ietvaros tiek veikta ES nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšana, iegūtās pamatinformācijas analīze un priekšnoteikumu sagatavošana bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai. Klimata pārmaiņu izpausmes, kas Latvijā var ietekmēt bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus, ir šādas: • gaisa temperatūras paaugstināšanās, ziemas minimālās gaisa temperatūras paaugstināšanās, • pavasara augšanas fāzes agrāka iestāšanās, vasaras sezonas pagarināšanās; • ūdens temperatūras un līmeņa paaugstināšanās un virszemes ūdeņu līmeņu svārstību biežuma palielināšanās; • nokrišņu daudzuma izmaiņas (palielināšanās noteiktās sezonās un samazināšanās vasaras periodā), lielāka iespēja iestāties biežākiem un ilgākiem sausuma periodiem, sniega segas samazināšanās; • ekstremālu laikapstākļu biežuma un kontrastainības palielināšanās. Pētījumā "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā", Latvijas ekosistēmu pakalpojumi klasificēti sekojoši: nodrošinošie (piemēram, ūdens, materiāli (piemēram, nekultivēti savvaļas augi, sēnes, to lietošana), enerģija (malka, biodīzelis utml.), regulējošie (piemēram, bioloģiskā attīrīšanās, trokšņa regulēšana, patogēnu kontrole utml.) un nemateriālie (estētiskie un kultūras) ekosistēmu pakalpojumi (piemēram, rekreācija, ainavas kā kultūrvēsturiska vērtība, informatīvā vērtība u.tml.). Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā Latvijā ir identificēti vairāki riski, bet zemāk uzskaitīti seši riski35, kas tikuši padziļināti analizēti un uzskatāmi par Latvijai nozīmīgiem (skat. 5. tabulā). 5. tabula. Klimata pārmaiņu riski un iespējamās sekas bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā Risks Iespējamās sekas Ūdensteču, ūdenstilpju eitrofikācija Ekoloģiski jutīgu un prioritāri aizsargājamu sugu (kuru izplatība vai kvalitāte strauji samazinās) izzušana; Latvijai tipisko biotopu kopējo platību samazināšanās; bioloģiskās daudzveidības samazināšanās. Ūdens temperatūras paaugstināšanās un ilgāks stratifikācijas periods, izšķīdušā skābekļa daudzuma samazināšanās pie grunts slāņa Ekoloģiski jutīgu un prioritāri aizsargājamu sugu (kuru izplatība vai kvalitāte strauji samazinās) izzušana; Latvijai tipisko biotopu kopējo platību samazināšanās; bioloģiskās daudzveidības samazināšanās. Latvijai neraksturīgu ekspansīvu un agresīvu svešzemju sugu, infekcijas slimību, augu kaitīgo organismu izplatīšanās Jaunu patogēnu un ekoloģiski plastisko sugu veidošanās, ekoloģiski jutīgo sugu izspiešana. Tiek ietekmēti regulējošie ekosistēmu pakalpojumi, nemateriālie ekosistēmu pakalpojumi un nodrošinošie ekosistēmu pakalpojumi, no kā ir atkarīga arī lauksaimniecība un mežsaimniecība. Tiek ietekmēta sabiedrības veselība. Rodas iespējas jaunu sugu ienākšanai Pieaug invazīvo sugu īpatsvars, un samazinās bioloģiskā daudzveidība. Tiek ietekmēti regulējošie ekosistēmu pakalpojumi, nemateriālie ekosistēmu pakalpojumi un nodrošinošie ekosistēmu pakalpojumi. Ekoloģiski plastiskās sugas izspiež ekoloģiski jutīgās sugas Mainās sugas un biotopi, t.sk. atsevišķu sugu izzušana un populāciju sarukšana Latvijas teritorijā (ekoloģiski plastiskās sugas izspiež ekoloģiski jutīgās); Latvijai tipisko biotopu un sugu kopējās platības samazināšanās; jaunu biotopu veidošanās izzūdošo biotopu vietā; bioloģiskās daudzveidības samazināšanās. Plūdi - vētras uzplūdi jūras piekrastē, ūdens līmeņa celšanās upēs un ezeros Daļa biotopu tiek noskalota un iznīcināta neatgriezeniski, mazinot bioloģisko daudzveidību. Klimata pārmaiņu kontekstā ir prognozēts, ka ar visaugstāko iestāšanās iespējamību un visizteiktākajām sekām ir saistāmi riski "ūdensteču, ūdenstilpju piesārņojuma un eitrofikācijas risks" un "ūdens temperatūras paaugstināšanās un ilgāka stratifikācijas perioda, kā arī izšķīdušā skābekļa daudzuma samazināšanās piegrunts slānim risks". Kopumā klimata pārmaiņas nākotnē visvairāk ietekmēs tieši nodrošinošos ekosistēmu pakalpojumus (piemēram, nekultivētu saldūdens/jūras augu un dzīvnieku lietošanu pārtikā) un regulējošos ekosistēmu pakalpojumus (piemēram, dzīves cikla uzturēšanu, dzīvotņu un genofonda aizsardzību). Klimata pārmaiņu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem var raksturot, piemēram, ar atsevišķu bioloģiskās daudzveidības elementu, tādu kā stirnu populācijas, kāpu biotopu, reņģu populāciju un putnu sugu vērtību izmaiņām nākotnē36. Vairāku iemeslu dēļ labs klimata pārmaiņu indikators ir stirnu populācijas lieluma svārstības37. Tiek prognozēts, ka kopumā līdz 2100. gadam38 stirnu populācijas ekonomiskā vērtība palielināsies sniedzot 158,85 milj. euro ieguvumu (attiecībā pret stirnu populācijas ekonomisko vērtību 2014.gadā), Rīgas līča reņģu populācijas39 kopējā vērtība palielināsies sniedzot 413,48 milj. euro ieguvumu (attiecībā pret reņģu populācijas ekonomisko vērtību 2016.gadā), bet piekrastes kāpu biotopu vērtība un putnu sugu kopējā vērtība samazināsies, attiecīgi radot 231,69 milj. un 45,21 milj. euro zaudējumu.40 Bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus ietekmē arī ainavas vienkāršošanās (monokultūras - vienlaidus meža stādījumi ar viena veida sugu, lauksaimniecības zemes ar lielām vienlaidus kultūraugu platībām). Ekosistēmas kļūst mazāk stabilas, tas veicina invazīvo vai svešzemju sugu un kaitēkļu izplatīšanos. Jo daudzveidīgāka ekosistēma, jo tā ir stabilāka un spējīgāka ātrāk pielāgoties klimata izmaiņām, un sniedz plašāku ekosistēmu pakalpojumu klāstu. 2.2.5. Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Tā kā lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība ir tieši pakļautas laikapstākļu ietekmei, ir nozīmīgi noteikt nepieciešamos pielāgošanās pasākumus un veidot ieteikumus konkurētspējīgas nozares tālākai attīstībai, minimizējot klimata pārmaiņu ietekmē radušos riskus un realizējot klimata pārmaiņu potenciālos ieguvumus. Klimata pārmaiņu izpausmes, kas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs var radīt riskus, ir šādas41: • ziemas vidējās temperatūras paaugstināšanās un meteoroloģiskās ziemas ilguma samazināšanās, vasaras vidējās temperatūras paaugstināšanās un meteoroloģiskās vasaras ilguma palielināšanās, biežāku un ilgāku sausuma periodu iespējamības palielināšanās vasarās; dienu skaita ar ļoti augstu temperatūru paaugstināšanās vasarās; • gada kopējā nokrišņu daudzuma pieaugums, nokrišņu daudzuma izmaiņas vasaras mēnešos, pēkšņu un spēcīgu pērkona negaisu iespējamības palielināšanās vasarās; • lielāka sniega segas biezuma nenoteiktība, dienu ar sasalušu augsni skaita samazināšanās, gaisa masu saskares joslu veidošanās, radot piemērotus apstākļus sasalstošam lietum; vēja ātruma brāzmās palielināšanās atsevišķās Latvijas teritorijās. Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības jomā ir identificēti vairāki riski, bet zemāk uzskaitīti tie, kas tikuši padziļināti analizēti un uzskatāmi par Latvijai nozīmīgiem (skat. 6. tabulā). Vienlaikus jāņem vērā, ka atšķirībā no daudzām citām nozarēm klimata pārmaiņām uz lauksaimniecību un mežsaimniecību var būt arī pozitīva ietekme, kā, piemēram, ilgāks veģetācijas periods, lielākas ražas u.c. Potenciālie ieguvumi iezīmēti 2.2.7. apakšnodaļā. 6. tabula. Klimata pārmaiņu riski un iespējamās negatīvās sekas lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā Risks Iespējamās negatīvās sekas Sējumu/stādījumu izsalšana kailsalā Ražas apjoma vai ražas kvalitātes samazināšanās. Skartās kultūras: ziemāju labības (t.sk. kvieši, mieži, rudzi, tritikāle, spelta), ziemas rapsis, sētie zālāji, augļkoki un ogulāji, dekoratīvie koki un krūmi. Kultūraugu un kokaugu kaitīgo organismu (slimības, kaitēkļi), parazītaugu izplatība (arī jaunu sugu) Ražas apjoma vai ražas kvalitātes samazināšanās; bojātas koksnes apjoma pieaugums. Skartās kultūras: laukaugi, t.sk. labības, pākšaugi, tehniskās kultūras, energoaugi, lopbarības augi, augļu koki un ogulāji, dekoratīvie koki un krūmi, koki mežaudzēs. Latvijā esošo dzīvnieku slimību ierosinātāju un pārnēsātāju izplatība un iepriekš Latvijas ģeogrāfiskajiem apstākļiem neraksturīgu dzīvnieku slimību ierosinātāju un pārnēsātāju izplatība, t.sk. invazīvo svešzemju kukaiņu sugu izplatība Paaugstinās dzīvnieku saslimšanas un/vai endēmiskas kļūst dzīvnieku infekcijas slimības, kā arī paplašinās no jauna radušās dzīvnieku slimības; pieaug lauksaimnieciskās ražošanas izmaksas, pieaug antimikrobiālās rezistences un rezistences pret pretparazītu līdzekļiem attīstības riski, paildzinās dzīvnieku ārstēšanas laiks un pieaug zaudējumi neiegūtās produkcijas un dzīvnieku nāves dēļ. Lauksaimniecības zemju applūšana intensīvu nokrišņu apstākļos Ražas apjoma vai ražas kvalitātes samazināšanās, kā arī zema augsnes nestspēja42 ražas novākšanas laikā; kultūraugu izslīkšana, apgrūtināta ražas novākšana un augsnes apstrāde pārmērīgā mitruma dēļ. Skartās kultūras: laukaugi, t.sk. labības, pākšaugi, tehniskās kultūras, energoaugi, lopbarības augi, augļu koki un ogulāji, dekoratīvie koki un krūmi. Izkalšana un straujāka augsnes/augu izžūšana Ražas apjoma vai ražas kvalitātes samazināšanas. Skartās kultūras: laukaugi, t.sk. labības, pākšaugi, tehniskās kultūras, energoaugi, lopbarības augi, augļu koki un ogulāji, dekoratīvie koki un krūmi, koku stādījumi jaunaudzēs. Ilgstošu karstuma viļņu risks Ražas apjoma vai ražas kvalitātes samazināšanas; lauksaimniecības dzīvnieku produktivitātes un imunitātes samazināšanās, ugunsgrēku risks (īpaši mežos). Skartās kultūras: laukaugi, t.sk. labības, pākšaugi, tehniskās kultūras, energoaugi, lopbarības augi, augļu koki un ogulāji, dekoratīvie koki un krūmi. Ziemas sasaluma trūkums Apgrūtināta mežizstrāde. Sasalstošs lietus, vējgāzes un snieglauzes Koksnes bojājumi un apgrūtināta mežizstrāde. Ūdens temperatūras paaugstināšanās ūdenstilpēs, eitrofikācija Zivju slāpšana (skābekļa līmeņa samazināšanās dēļ), akvakultūras zivju produkcijas zaudējumi; atsevišķu zivju sugu populāciju samazināšanās konkrētos ūdeņos vai valsts reģionos; atsevišķu zivju sugu dabisko atražošanas spēju pasliktināšanās. Nokrišņu daudzuma straujas izmaiņas Plūdi atklāta veida dīķsaimniecībās, kas var novest pie akvakultūras zivju izbēgšanas, produkcijas zaudēšanas un zivju nokļūšanas dabā, dabisko ekosistēmu līdzsvara pasliktināšanās. Lauksaimniecībā būtiskākie konstatētie riski ir sējumu un stādījumu izsalšanas kailsalā risks, kultūraugu un dzīvnieku slimību un kaitēkļu izplatības risks, ražas un ražas kvalitātes zuduma nokrišņu dēļ ražas novākšanas laikā risks, izkalšanas risks, straujākas augsnes izžūšanas risks un ilgstošu karstuma viļņu ietekmes risks. Savukārt mežsaimniecībā būtiskākie ir koku slimību un kaitēkļu izplatības risks, vētras risks un ziemas sasaluma trūkums, kas apgrūtina mežizstrādi. Riskiem ir novērojama galvenokārt ekonomiskā ietekme. Sociālā ietekme veidojas pastarpināti no ekonomiskās: samazinoties konkrētu kultūraugu ražībai, samazinās saimniecības īpašnieku labklājība, kā arī saimniecības iespējas nodarbināt darbiniekus, tādējādi atstājot sociāli ekonomisku ietekmi uz reģionu, kurā saimniecība atrodas. Īpaši jūtama šo risku ietekme ir gadījumos, ja tiek skartas vairākas saimniecības vienā reģionā (piemēram, jāizkauj dzīvnieku slimības skarti ganāmpulki vai sasalstoša lietus bojājumi). Finansiālā ietekme mežsaimniecībā novērtējama tikai aptuveni, ņemot vērā VMD datus par sanitārajām kailcirtēm pēdējos 10 gados, mežaudžu sadalījumu pa koku sugām un vecumstruktūru saskaņā ar Meža statistiskās inventarizācijas datiem un pieņēmumus par bojātās koksnes apjomu vai pieauguma samazinājumu. Veicot šādus aprēķinus konstatēts, ka, piemēram, vētru radītie tiešie zaudējumi meža īpašniekiem pēdējā desmitgadē bijuši ap 164 milj. euro, savukārt dendrofāgo kukaiņu radītie - ap 36 miljoniem euro.43 2.2.6. Tūrisms un ainavu plānošana Klimata pārmaiņas tūrisma attīstību Latvijā var ietekmēt gan kā bremzējošs, gan arī kā attīstošs faktors. Klimata pārmaiņas var izmainīt ainavu vizuālo kvalitāti, estētisko, ekoloģisko, ekonomisko, zinātnisko, vēsturisko un rekreatīvo vērtību, kas savukārt var mainīt tūristu uzvedību un paradumus, un ietekmēt konkrētās vietas, reģiona vai valsts ekonomiku. Klimata pārmaiņu izpausmes, kas Latvijā nozīmīgi var ietekmēt tūrisma nozari un ainavu plānošanu, ir šādas: • gada vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, gaisa vidējās temperatūras ziemas sezonā paaugstināšanās, diennakts maksimālās temperatūras minimālās vērtības paaugstināšanās, vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās vasaras mēnešos; • sala dienu skaita samazināšanās, dienu skaita bez atkušņiem palielināšanās, vidējā dienu skaita ar sniegu segu samazināšanās, vidējā sniega segas biezuma ziemas mēnešos samazināšanās, ledstāves perioda saīsināšanās, vasaras dienu skaita palielināšanās, tropisko nakšu skaita pieaugums; • veģetācijas perioda dienu skaita palielināšanās; • gada nokrišņu daudzuma pieaugums, nepārtraukta nokrišņu perioda ilguma palielināšanās, dienu skaita ar stipriem un ļoti stipriem nokrišņiem palielināšanās, maksimālā vienas diennakts nokrišņu daudzuma palielināšanās; • maksimālo vēja brāzmu pieaugums jūras piekrastē, dienu skaita ar maksimālo vēja ātrumu pie rietumu vēja virzieniem palielināšanā jūras piekrastē. Tūrisma nozarē un ainavu plānošanas jomā Latvijā ir identificēti vairāki riski44, bet zemāk uzskaitīti tie riski, kas tikuši padziļināti analizēti un uzskatāmi par Latvijai nozīmīgiem (skat. 7. tabulā). 7. tabula. Klimata pārmaiņu riski un iespējamās sekas tūrisma un ainavu plānošanas jomā Risks Iespējamās negatīvās sekas Ziemas tūrisma sezonas garuma un pazīmju maiņas risks Ziemas skatu ainavu redzamības perioda saīsināšanās; ziemas tūrisma piedāvājuma (aktivitāšu, pasākumu) samazināšanās; mākslīgā sniega nodrošināšanas izmaksu pieaugums; ziemas tūristu skaita samazināšanās; Izejošā tūrisma pieaugums uz ziemas aktivitāšu piedāvājumu reģioniem ārpus Latvijas; zaudējumi Latvijas tūrisma uzņēmējiem. Plūdu risks (ūdens līmeņa celšanās upēs un ezeros) Mežsaimniecības, lauksaimniecības, dabas objektu un urbāno ainavu elementu degradācija vai iznīcināšana; dabas un kultūrvēsturisko vērtību degradācija vai iznīcināšana; ainavas vizuālās kvalitātes un vērtības izmaiņas; tūrisma infrastruktūras degradācija vai iznīcināšana; tūristu plūsmas samazināšanās vai arī palielināšanās skartajās teritorijās. Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes applūšanas un erozijas risks Jūras krastu raksturojošu ainavu elementu (tai skaitā augstvērtīgu pludmaļu) degradācija vai iznīcināšana; mežsaimniecības, lauksaimniecības, dabas objektu un urbāno ainavu elementu degradācija vai iznīcināšana; dabas un kultūrvēsturisko vērtību degradācija vai iznīcināšana piekrastē; krasta un piekrastes ainavas vizuālās kvalitātes un vērtības izmaiņas; tūrisma infrastruktūras degradācija vai iznīcināšana jūras krastā vai piekrastē; krasta un piekrastes ainavas vizuālās kvalitātes un vērtības izmaiņas; tūristu vēlmju samazināšanās apmeklēt riska teritorijas; tūristu plūsmas samazināšanās vai arī palielināšanās skartajās teritorijās. Vasaras tūrisma sezonas garuma maiņas risks Apkures - kondicionēšanas posma izmaiņas tūristu naktsmītnēs. Tūrisma nozares un ainavu plānošanas jomas risku iespējamo seku novērtējums ekonomisko zaudējumu izteiksmē parāda, ka visaugstākais riska līmenis ir ziemas tūrisma sezonas garuma un pazīmju maiņas riskam (3,4 milj. euro zaudējumi) un plūdu riskam (29-52 milj. euro zaudējumi) - ūdens līmeņa celšanās upēs un ezeros. Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes applūšanas un erozijas risks varētu radīt 15-20 milj. euro zaudējumus. Nacionālā līmenī telpiski ir izdalāmi vairāki ar ziemas tūrisma sezonas garuma un pazīmju maiņas risku, plūdu risku (ūdens līmeņa celšanās upēs un ezeros) un Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes applūšanas un erozijas risku saistīti indikatīvi ievainojamības areāli. Latvijas tūrisma nozarei jāņem vērā arī peldūdens kvalitātes pazemināšanās un upju noteces mainības riski. 2.2.7. Iespējamie ieguvumi no klimata pārmaiņām Plāna izstrādē izmantotajos risku pētījumos45 tika identificēti vairāki iespējamie ieguvumi un iespējas no klimata pārmaiņām Latvijā. 8. tabula. Klimata pārmaiņu iespējamie ieguvumi Joma Iespējamie ieguvumi Būvniecība un infrastruktūras plānošana Gada vidējās temperatūras paaugstināšanās varētu samazināt apkures izmaksas sabiedrībai. Veģetācijas perioda ilguma izmaiņas varētu uzlabot bioenergoresursu pieejamību. Siltāka gaisa temperatūra ziemā varētu samazināt ceļu apledojumu un sniega daudzumu, līdz ar to samazinot ceļu tīrīšanas un remonta izmaksas. Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Lauksaimniecības un mežsaimniecības produktivitātes pieaugums ilgāku augšanas sezonu un bezsala periodu dēļ. Gada vidējās temperatūras paaugstināšanās un garāka veģetācijas sezona varētu arī dot iespēju kultivēt jaunas kultūras. Iespējama agrāka ražas novākšanas darbu uzsākšana atsevišķām kultūrām. Garāks veģetācijas periods dotu iespēju audzēt vēlīnākas kultūraugu šķirnes. Ilgāks svaigās lopbarības pieejamības periods potenciāli samazinātu piena un citu lopkopības produktu pašizmaksu un daudzviet arī uzlabotu to kvalitāti. Tūrisms un ainavu plānošana Garāka vasaras sezona varētu vasarās piesaistīt lielāku tūristu skaitu. Ekonomiskā izteiksmē ieguvuma prognoze parāda, ka vasaras tūrisma sezonas garuma maiņas var sniegt būtiskus ieguvumus. Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi Ieguvums būtu iespējamais stāvokļa uzlabojums sugām un biotopiem, kuri atrodas uz izplatības areāla robežas un apstākļu uzlabošanās jaunu, Latvijai neraksturīgu ES nozīmes aizsargājamu sugu ienākšanai. Lielu plūdu gadījumā regulētās upes var atiet vecajās gultnēs, kas ainavu padarītu kvalitatīvāku, un palielinās bioloģisko daudzveidību, papildus pārplūduši klajumi ir nepieciešami migrējošiem putniem. Veselība un labklājība Ziemas ilguma samazināšanās varētu samazināt gripas epidēmiju intensitāti, saslimšanas ar bronhītiem un pneimonijām u.tml. Civilā aizsardzība un katastrofas pārvaldīšanas plānošana Palu un ledus sanesumu (sastrēgumu) izraisīto plūdu apjoma un iestāšanās biežuma samazināšanās. Pētījumos konstatēti vairāki iespējamie klimata pārmaiņu radīti ieguvumi Latvijai visās plānā aplūkotajās jomās. Vienlaikus visi ieguvumi jāskata kontekstā ar potenciālajiem zaudējumiem no klimata pārmaiņām. Piemēram, lai gan ieguvums iedzīvotājiem varētu būt apkures izmaksu samazināšanās, papildus izdevumi būs nepieciešami gaisa kondicionēšanai. Analoģiski arī, piemēram, tūrisma nozarē - ieguvumi būs vērojami no garākas vasaras sezonas, taču zaudējumus radīs siltāka gaisa temperatūra ziemās, kā rezultātā samazināsies ziemas tūristu skaits. 2.3. Plāna sasaiste ar esošajiem starptautiskajiem, Eiropas Savienības un Latvijas politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem 2.3.1. Sasaiste ar esošajiem starptautiskiem ES politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām46 (turpmāk - Konvencija) mērķis ir globāli stabilizēt SEG koncentrācijas tādā līmenī, lai novērstu bīstamu antropogēnu iejaukšanos klimata sistēmā. Turklāt tas jāsasniedz laikā, kas ir pietiekams, lai ļautu ekosistēmām dabiski pielāgoties klimata pārmaiņām, lai cilvēce nodrošinātu ekoloģiski tīras pārtikas ražošanu, tajā pat laikā netraucētu ilgtspējīgai saimnieciskajai attīstībai. Konvencijas I pielikumā minētajām valstīm, kuru sastāvā ietilpst arī Latvija, ir stingras prasības saistību izpildē - tām jāiesniedz nacionālie ziņojumi reizi četros gados, kuros jāziņo par klimata pārmaiņu ietekmēm, ievainojamību, pielāgošanās pasākumiem. Konvencijā norādīts, ka dalībvalstīm jāveic aizsardzības pasākumi, lai paredzētu un novērstu vai neitralizētu klimata pārmaiņu cēloņus un mazinātu to kaitīgo ietekmi. Konvencija nosaka ziņošanas par pielāgošanos klimata pārmaiņām pienākumu, nosakot, ka Konvencijas līgumslēdzējpusēm (konvencijas I pielikums) ir jāiesniedz nacionālie ziņojumi reizi četros gados, kuros ziņo par klimata pārmaiņu ietekmēm, ievainojamību, pielāgošanās pasākumiem. Konvencijas Parīzes nolīguma47 mērķis ir: - ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, tiecoties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni; - vairot spējas pielāgoties klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei un veicināt klimatnoturību; - veicināt tādu attīstību, kam raksturīgas zemas SEG emisijas, turklāt tā, lai neapdraudētu pārtikas ražošanu; -pieskaņot finanšu plūsmas izvirzītajam kursam uz mazākām SEG emisijām un klimatnoturīgu attīstību. Parīzes nolīguma 7. pants nosaka globālo mērķi un uzdevumus pielāgošanās jomā un to, ka Parīzes nolīguma Pusēm, t.sk. Latvijai, jāveic klimata pārmaiņu pielāgošanās procesa nacionālo plānošanu, jāsagatavo rīcībpolitika un jāinformē Konvencijas sekretariāts. Parīzes nolīgums noteic, ka, sākot ar 2021. gadu, ziņošana par pielāgošanos klimata pārmaiņām jāveic reizi divos gados, tomēr konkrētas ziņošanas prasības vēl nav zināmas. Saskaņā ar Konvencijas Pušu sanāksmē Katovicē, Polijā, kas norisinājās 2018. gada decembrī, pieņemtajiem lēmumiem, darbs pie kopīgu ziņošanas formātu izstrādes turpināsies 2019. gadā. ANO Ģenerālā asambleja 2015. gadā pieņēma rezolūciju Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam, kas nosaka 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķus un 169 apakšmērķus48, kas sasniedzami, lai pasaulē mazinātos nabadzība un pasaules attīstība būtu ilgtspējīga. 13.mērķis ir "veikt steidzamus pasākumus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un to ietekmi", t.sk. veiktu pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumus. 13.mērķa 1.apakšpunktā noteikts uzdevums "visās valstīs stiprināt noturību pret apdraudējumiem, kas saistīti ar klimatu, un dabas katastrofām un spēju pielāgoties tām". Papildus, ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saistīti uzdevumi ietilpst gandrīz visos pārējos gtspējīgas attīstības mērķos mērķos, piemēram, visur izskaust nabadzību visās tās izpausmēs (1. mērķis), izskaust badu, panākt pārtikas nodrošinājumu un uzlabot uzturu, veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecību (2. mērķis); nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību visu grupu jebkura vecuma cilvēkiem (3. mērķis); nodrošināt tīru ūdeni un sanitārijas pieejamību visiem un ilgtspējīgu pārvaldību (6. mērķis); veicināt noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, pilnīgu un produktīvu nodarbinātību, kā arī cilvēka cienīgu darbu visiem (8. mērķis), veidot noturīgu infrastruktūru, veicināt iekļaujošu un ilgtspējīgu industrializāciju un sekmēt inovācijas (9. mērķis), veidot pilsētas un kopienas ilgtspējīgas, drošas un izturētspējīgas (11. mērķis), aizsargāt ekosistēmas un apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumu un zemes degradāciju, ilgtspējīgi pārvaldīt mežus (15. mērķis). ANO Sendai ietvarprogramma 2015-2030 par katastrofu risku mazināšanu49 tika pieņemta 2015. gada 18. martā. Ietvarprogrammā ir izvirzīti mērķi, kas jāsasniedz 15 gadu laikā, piemēram, globālās katastrofās bojāgājušo skaita samazināšana vai kritiskajai infrastruktūrai radītā kaitējuma un ekonomisko zaudējumu samazināšana (rēķinot uz IKP vienību), agrīnās brīdināšanas sistēmu pieejamības uzlabošana. Sendai ietvarprogramma rekomendē ietvert klimata pārmaiņu aspektu katastrofu risku pārvaldības politikā, plānos, rīcībās un mehānismos. Tā ieteic izmantot nākotnes klimata scenārijus katastrofu riska pētījumos un reģionālo karšu sagatavošanā, brīvi dalīties ar esošo situāciju, attālinātiem novērojumiem un nākotnes prognozēm, un sadarboties klimata mainības pētījumos. Lai paaugstinātu sagatavotību efektīvai atbildes reakcijai, periodiski jāpārskata katastrofu pārvaldības politiku, plāni un programmas, iekļaujot tajos jaunākos zinātniskos atzinumus. Lai atbalstītu Sendai ietvarprogrammas centienus un noteiktās prioritātes, EK pieņēma starptautiskās Sendai ietvarprogrammas īstenošanas rīcības plānu50, kurā kopā ar ES dalībvalstīm ir apņēmusies īstenot efektīvu politiku katastrofu novēršanai un sagatavotībai tām. Piemēram, EK ir izveidojusi Katastrofu riska pārvaldības zināšanu centru51, kas ļauj stiprināt saikni starp zinātnes sasniegumiem, veiktiem pētījumiem (bīstamības modelēšana, prognozēšana, agrīnās brīdināšanas sistēmas, riska novērtēšanas metodikas, katastrofu zaudējumu un bojājumu datu uzkrāšana u.c.) un tehnoloģijām un to pārnesi uz katastrofu pārvaldīšanas politiku. EK komunikācija "ES pielāgošanās klimata pārmaiņām"52 ir galvenais dokuments, kas nosaka klimata pārmaiņu politiku ES mērogā, kuras viens no mērķiem ir aicināt visas ES dalībvalstis pieņemt visaptverošas pielāgošanās stratēģijas un nodrošināt finansējumu pielāgošanās spēju kāpināšanai un aktīvai rīcībai, t.sk. atbalstīt pielāgošanos klimata pārmaiņām pilsētās. EK komunikācijas mērķis ir sekmēt pielāgošanos galvenajās klimata pārmaiņu ietekmei pakļautajās jomās, piemēram, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un kohēzijas politikā, nodrošinot, ka infrastruktūra kļūst noturīgāka pret klimata pārmaiņu ietekmi, un panāktu lielāku izturīgumu pret dabas izraisītām katastrofām. EK komunikācijā ir uzsvērts, ka pielāgošanās pasākumi ir jāīsteno visos līmeņos - pašvaldības, reģionālā un valsts līmenī. 2018. gadā tika publicēta EK komunikācijas izvērtējuma pakotne, kurā analizēts, kā tiek īstenota ES pielāgošanās stratēģija, vienlaikus sniedzot arī zaudējumu prognozes ES un rekomendācijas uzlabojumiem pielāgošanās kontekstā dažādās jomās nākotnē.53 Izvērtējuma pakotnes pavadošajā dokumentā ietverta informācija par ES dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, progresu pielāgošanās jomā.54 Šajā posmā EK uzskata, ka esošā stratēģija atbilst tās mērķim, vienlaikus atzīstot, ka kopš 2013. gada pielāgošanās vajadzības ir pastiprinājušās un kļuvušas daudzveidīgākas. EK uzskata, ka pirms pieņemt lēmumu par stratēģijas iespējamu pārskatīšanu, būs jāņem vērā virkne pasākumu un to rezultāti līdz 2020. gadam. Baltijas jūras reģiona pielāgošanās stratēģija un rīcības plāns55 ir rekomendējoša rakstura dokuments pielāgošanās klimata pārmaiņām rīcību veicināšanai Baltijas jūras reģiona valstīm. Stratēģija un rīcības plāns aptver pilsētvidei svarīgo arvien spēcīgāko lietusgāžu jautājumu un pilsētplānošanu, kā arī praktiskos risinājumus. Īpaši akcentēta mūsdienīgu vizuālo materiālu izmantošana, kas zināšanas par nākotnes klimatu padara saprotamākas. Eiropas ainavu konvencijas56 mērķis ir veicināt ainavu aizsardzību, pārvaldību un plānošanu, kā arī organizēt sadarbību par ainavu jautājumiem Eiropā. ES līmenī ziņošanu par pielāgošanos klimata pārmaiņām šobrīd nosaka 2018. gada 11. decembrī pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību, kas aizstāj Regulā 525/2013 noteiktos ziņošanas nosacījumus par pielāgošanos klimata pārmaiņām. Saskaņā ar Regulas Nr. 2018/1999 19.pantu līdz 2021. gada 15. martam un pēc tam ik pēc diviem gadiem dalībvalstis EK ziņo informāciju par saviem nacionālajiem plāniem un stratēģijām attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, norādot, kādi pasākumi īstenoti un plānoti, lai atvieglotu pielāgošanos klimata pārmaiņām. Dalība WMO nosaka ziņošanu par klimata parametru novērojumiem pēc organizācijas pieprasījuma, iekļaujot informāciju par novērojumiem dažādos periodos un griezumos, un informāciju par novērojumu metadatiem. Jāsniedz ikgadējie nacionālie ziņojumi par nokrišņu daudzuma un gaisa temperatūras novērojumiem un to anomālijām, salīdzinot ar klimatiskās references perioda vērtībām, kā arī informāciju par ekstremālu laikapstākļu gadījumiem. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co-operation and Development) jeb OECD rekomendācijas ietver arī pielāgošanos un tās iekļaušanu rīcībpolitikas attīstībā57, tostarp skatot privātā sektora lomu, ekonomiskās analīzes izmantošanu, nacionālo pielāgošanās pieeju salīdzināšanu un iekļaušanu sektoriālajās aktivitātēs. OECD palīdz dalībvalstīm dalīties ar pielāgošanās pieredzi, identificēt barjeras un informēt par rīcībpolitikas risinājumu attīstību. Pēdējos gados uzmanība ir pievērsta ekonomiskiem apsvērumiem, tanī skaitā pielāgošanās ieguvumiem un izmaksām, kā veiksmīgāk pielāgoties pilsētām, lauksaimniecībai un ūdenssaimniecībai. OECD rekomendācijā par klimatnoturīgu infrastruktūru rekomendēts projektēt, būvēt un ekspluatēt infrastruktūru tā, lai tā būtu klimatnoturīga. OECD uzsver publiskās partnerības pieejas un zaļās infrastruktūras risinājumu, kas papildina "pelēko" infrastruktūru, nozīmi.58 Savukārt ziņojumā par pielāgošanos klimata pārmaiņām OECD vērš uzmanību uz nepieciešamību veikt kvalitatīvu klimata pārmaiņu monitoringu un novērtējumu, kā arī aicina pielāgošanās plānošanas aspektus integrēt politikās.59 2.3.2. Sasaiste ar Latvijas Republikas attīstības plānošanas dokumentiem Latvijā ir attīstības plānošanas dokumenti, kas tiešā veidā skar pielāgošanos klimata pārmaiņām (piemēram, Vides politikas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam), bet ir citi dokumenti, kas ir saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām, taču tajos nav atsevišķi mērķi vai pasākumi, kas veicinātu pielāgošanās klimata pārmaiņām (piemēram, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam) vai vispār netiek atsevišķi izdalīti klimata pārmaiņu aspekti (Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014. - 2020. gadam). Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam60 (turpmāk - LIAS2030) klimata pārmaiņas atzīmē starp būtiskākajiem ar globālajiem procesiem saistītajiem izaicinājumiem, kas ietekmē tautsaimniecību un ekosistēmas, ekosistēmu pakalpojumus, dabas un cilvēkkapitālu. LIAS2030 īpaši attiecībā uz klimata pārmaiņu riskiem akcentēti Baltijas jūras piekrastē notiekošie krasta erozijas un smilšu akumulācijas procesi. Norādīts, ka ilgtspējīga dzīvesveida, patēriņa un ražošanas modeļu veicināšana klimata pārmaiņu kontekstā ļaus novērst ne tikai tiešos sociāli ekonomiskos zaudējumus (piemēram, mazināt mirušo cilvēku skaitu klimatisko ekstrēmu rezultātā, zaudētās ražas lauksaimniecībā vai izstrādāto koksni mežsaimniecībā), bet celt globālo konkurētspēju, darba ražīgumu, veicināt energoneatkarību u.c. (LIAS2030 stratēģiskie indikatori). Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam61 visi trīs prioritārie virzieni (tautas saimniecības izaugsme, cilvēka drošumspēja un izaugsmi atbalstošas teritorijas) ir saistīti ar Plānā aprakstītajām jomām. Risku un ievainojamības mazināšana tādās jomās kā civilā aizsardzība, veselība ir saistītas ar cilvēka drošumspēju. Risku un ievainojamības mazināšana būvniecībā, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā ir tieši saistīta ar ekonomisko izaugsmi. Plānā noteikto pasākumu īstenošana sekmēs risku un ievainojamības mazināšanu reģionos, kas ir saistīts ar trešo prioritāti "izaugsmi atbalstošas teritorijas". Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam šobrīd tiek izstrādāts. 2019. gada 31. janvārī noslēdzās Pārresoru koordinācijas centra organizētā sabiedriskā apspriešana par Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam ietveramajām prioritātēm, mērķiem un investīciju virzieniem. Plānots, ka 2019. gada jūnijā Latvijas Nacionālās attīstības plāns 2021.-2027.gadam tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā. Sagaidāms, ka Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam tiks ietvertas prioritātes, kam būs ietekme uz pielāgošanās klimata pārmaiņām veicināšanu. Vides politikas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam62 (turpmāk - VPP2020), izvirza pasākumus, lai sasniegtu virsmērķi - nodrošināt iedzīvotājiem iespēju dzīvot tīrā un sakārtotā vidē, īstenojot uz ilgtspējīgu attīstību veiktas darbības, saglabājot vides kvalitāti un bioloģisko daudzveidību, nodrošinot dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un informētību par vides stāvokli. VPP2020 ir šobrīd galvenais pielāgošanās klimata pārmaiņām politiku noteicošais dokuments Latvijā. VPP2020 saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām ir definēts mērķis: "Veicināt Latvijas gatavību pielāgoties klimata pārmaiņām un to izraisītajai ietekmei". VPP2020 uzskaitīti 10 rīcības virzieni, lai sasniegtu definēto pielāgošanās klimata pārmaiņām veicināšanas mērķi. Starp rīcības virzieniem ir tādi kā klimata scenāriju modelēšana un integrētas datu sistēmas izveide, risku un jutīguma analīze un pasākumu identificēšana prioritārajos sektoros, pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumu integrēšana sabiedrības veselības politikā u.c. Gandrīz visi no 10 VPP2020 rīcības virzieniem saistībā ar pielāgošanās klimata pārmaiņām veicināšanu šobrīd jau ir īstenoti. Vides monitoringa programma 2015.-2020. gadam63 ietver piecas daļas: