Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 29. janvāra noteikumos Nr. 49 "Noteikumi par kuģu drošību"

Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 29. janvāra noteikumos Nr. 49 "Noteikumi par kuģu drošību" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta noteikumi Nr. 28 Rīgā 2016. gada 12. janvārī (prot. Nr. 2 19. §) Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 29. janvāra noteikumos Nr. 49 "Noteikumi par kuģu drošību" Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 11. panta ceturto daļu 1. Izdarīt Ministru kabineta 2008. gada 29. janvāra noteikumos Nr. 49 "Noteikumi par kuģu drošību" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 33. nr.) šādus grozījumus: 1.1. izteikt 2.1. apakšpunktu šādā redakcijā: "2.1. zvejas kuģiem, izņemot šo noteikumu 12., 13., 14., 15. un 16. punktā minētās prasības;"; 1.2. izteikt 3.3. apakšpunktu šādā redakcijā: "3.3. B klases nodalījums - nodalījums, ko veido starpsienas un klāji, griesti vai apšuvums, kas atbilst šādām prasībām: 3.3.1. tie ir konstruēti tā, lai pirmās pusstundas standarta ugunsdrošības testa beigās nepieļautu liesmu izplatīšanos; 3.3.2. to izolācijas vērtība ir tāda, lai iedarbībai nepakļautās puses vidējā temperatūra nepaceltos augstāk par 140 °C virs sākotnējās temperatūras, kā arī lai temperatūra jebkurā punktā, ieskaitot jebkuru savienojuma punktu, nepaceltos augstāk par 225 °C virs sākotnējās temperatūras šādā laikposmā: 3.3.2.1.  B-15 klasei - 15 minūtēs; 3.3.2.2.  B-0 klasei - nulle minūtēs; 3.3.3. tie ir konstruēti no atzītiem un nedegošiem materiāliem. Visi materiāli, kas izmantoti B klases nodalījuma konstrukcijā un montāžā, ir nedegoši (izņemot apšuvumu vai apdari, ja tie atbilst šo noteikumu 9. nodaļā minētajām attiecīgajām prasībām); 3.3.4. ir veikts starpsienas vai klāja prototipa tests, lai pārliecinātos, ka tie atbilst šajā punktā minētajām prasībām attiecībā uz viengabalainību un temperatūras paaugstināšanos saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code);"; 1.3. papildināt noteikumus ar 3.33., 3.34. un 3.35. apakšpunktu šādā redakcijā: "3.33. A klases nodalījums - nodalījums, ko veido starpsienas un klāji, kas atbilst šādām prasībām: 3.33.1. tie ir konstruēti no tērauda vai cita ekvivalenta materiāla; 3.33.2. tie ir atbilstoši pastiprināti; 3.33.3. tie ir konstruēti tā, lai vienas stundas standarta ugunsdrošības testa beigās nepieļautu dūmu un liesmu izplatīšanos; 3.33.4. tie ir izolēti ar tādu atzītu nedegošu materiālu, lai iedarbībai nepakļautās puses vidējā temperatūra nepaceltos augstāk par 140 °C virs sākotnējās temperatūras, kā arī temperatūra jebkurā punktā, ieskaitot jebkuru savienojuma vietu, nepaceltos augstāk par 180 °C virs sākotnējās temperatūras šādā laikposmā: 3.33.4.1.  A-60 klasei - 60 minūtēs; 3.33.4.2.  A-30 klasei - 30 minūtēs; 3.33.4.3.  A-15 klasei - 15 minūtēs; 3.33.4.4.  A-0 klasei - nulle minūtēs; 3.33.5. ir veikts starpsienas vai klāja prototipa tests, lai pārliecinātos, ka tie atbilst šajā punktā minētajām prasībām attiecībā uz viengabalainību un temperatūras paaugstināšanos saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code); 3.34. C klases nodalījums - nodalījums, kas konstruēts no atzīta nedegoša materiāla. Tam neizvirza prasības attiecībā uz dūmu un liesmu izplatīšanos un temperatūras paaugstināšanos. Atļauts izmantot degošu apdari, ja tā atbilst šo noteikumu 9. nodaļā minētajām prasībām; 3.35. A kategorijas mašīntelpas - telpas (un šahtas uz šādām telpām), kurās ir šādas iekārtas: 3.35.1. galveno dzinēju iekšdedzes mehānismi; 3.35.2. iekšdedzes mehānismi, ko neizmanto galvenajiem dzinējiem, ja šādu mehānismu kopējā jauda nav mazāka par 375 kW; 3.35.3. jebkāds katls vai iekārta, ko darbina ar šķidro degvielu, vai jebkādas iekārtas, kas nav katli, bet ko darbina ar šķidro degvielu, piemēram, inertās gāzes ģeneratori, sadedzināšanas iekārtas un citas iekārtas."; 1.4. izteikt 14. punkta pirmo teikumu šādā redakcijā: "Pēc dokumentu izskatīšanas inspekcija inspicē uzņēmumu, lai pārliecinātos par tā spēju veikt kuģu būvi, projektēšanu, modernizāciju vai remontu atbilstoši šajos noteikumos un normatīvajos aktos par jūras zvejas kuģu drošību noteiktajām prasībām."; 1.5. papildināt 16. punktu aiz vārdiem "šo noteikumu prasībām" ar vārdiem "vai citu normatīvo aktu prasībām kuģošanas drošības un aizsardzības jomā"; 1.6. svītrot 17. punktu; 1.7. izteikt 24. punktu šādā redakcijā: "24. Kārtējās apskates laikā veic kuģa korpusa konstrukciju defektāciju, pieprasa korpusa ārējā apšuvuma, ūdensnecaurlaidīgo starpsienu, klāju un citu būtisku korpusa konstrukciju atlikušā biezuma mērījumus un, ja defektācijas vai mērījumu rezultāti ir neapmierinoši, pieprasa deformēto vai izrūsējušo konstrukciju remontu. Kārtējās apskates laikā pārliecinās, vai konstrukciju, iekārtu un aprīkojuma materiāls, kas paredzēts piesārņojuma novēršanai no kuģa (naftas, notekūdeņu, atkritumu, gaisa), atbilst šo noteikumu prasībām un attiecīgajām MARPOL prasībām. Kārtējā apskatē kuģa radioaprīkojumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu drošību pārbauda inspekcijas atzīts uzņēmums. Kuģa radioaprīkojuma pārbaudi var veikt laikposmā līdz sešiem mēnešiem pirms kārtējās apskates uzsākšanas datuma. Ja kuģa doka apskate ir veikta inspekcijas uzraudzībā kārtējās apskates apjomā dokā laikposmā līdz 12 mēnešiem no kārtējās apskates sākšanas datuma, kārtējo apskati var veikt bez kuģa uzrādīšanas dokā."; 1.8. izteikt 26. punktu šādā redakcijā: "26. Apliecību izsniedz uz termiņu, ne ilgāku par pieciem gadiem, skaitot no sākotnējās vai kārtējās apskates pabeigšanas datuma. Apliecība ir derīga, ja to katru gadu pēc apskates veikšanas apstiprina ar inspektora parakstu, ņemot vērā šādus nosacījumus: 26.1. ja kārtējā apskate pabeigta trīs mēnešus pirms esošās apliecības derīguma termiņa beigām, jaunā apliecība ir derīga: 26.1.1. no dienas, kad pabeidz atkārtoto apskati; 26.1.2. piecus gadus pēc esošās apliecības derīguma termiņa beigām; 26.2. ja kārtējā apskate pabeigta pēc esošās apliecības derīguma termiņa beigām, jaunā apliecība ir derīga: 26.2.1. no dienas, kad pabeidz atkārtoto apskati; 26.2.2. piecus gadus pēc esošās apliecības derīguma termiņa beigām."; 1.9. papildināt noteikumus ar 26.1 punktu šādā redakcijā: "26.1 Pasažieru kuģiem apliecību izsniedz uz termiņu, ne ilgāku par pieciem gadiem no sākotnējās vai kārtējās apskates pabeigšanas datuma, paredzot, ka apliecības derīguma termiņš beidzas pirms pasažieru pārvadāšanas sezonas sākšanās datuma vai līdz 15. maijam (atkarībā no tā, kurš datums iestājas agrāk), ņemot vērā šo noteikumu 26.1. un 26.2. apakšpunktā minētās prasības."; 1.10. papildināt noteikumus ar 28.1 punktu šādā redakcijā: "28.1 Pasažieru kuģiem ikgadējās apskates veic reizi gadā pirms pasažieru pārvadāšanas sezonas sākšanās datuma vai līdz 15. maijam (atkarībā no tā, kurš datums iestājas agrāk)."; 1.11. izteikt 34. punktu šādā redakcijā: "34. Kuģiem, kuri paredzēti kuģošanai tikai iekšējos ūdeņos, atkarībā no kuģa tehniskā stāvokļa starpapskati dokā var aizstāt ar kuģa zemūdens daļas apskati, ko veic ūdenslīdēji inspekcijas inspektora klātbūtnē. Kuģa zemūdens daļas apskati var veikt tikai ūdenslīdēji, kuri ir iekļauti personāla sarakstā, ko komersants, kurš saņēmis inspekcijas izsniegtu uzņēmuma atbilstības apliecību, ir iesniedzis inspekcijai. Ūdenslīdēji nodrošina zemūdens apskates filmēšanu un nofilmētā materiāla nodošanu inspekcijai. Zemūdens daļas apskati, ko veic ūdenslīdēji, var veikt tikai labas redzamības apstākļos."; 1.12. izteikt 158. punktu šādā redakcijā: "158. Kuģa kapteini apgādā ar derīgu noturības informāciju, kas dod iespēju viegli un ticami novērtēt kuģa noturību dažādos slogošanas variantos. Šādā informācijā iekļauj speciālas instrukcijas kapteinim, brīdinot par tādiem slogošanas variantiem, kas nelabvēlīgi ietekmē vai nu kuģa noturību, vai galsveri. Noturības informācija ir valsts valodā un kuģa darba valodā, ja tā nav valsts valoda. Starptautiskajā kuģošanā iesaistītiem kuģiem noturības informācija ir arī angļu valodā. Noturības informācija visās valodās ir apstiprināta inspekcijā vai administrācijas atzītajā organizācijā."; 1.13. papildināt noteikumus ar 241.1 punktu šādā redakcijā: "241.1 Degvielas pievada cauruļvados pirms iekšdedzes dzinējiem uzstāda vārstus tā, lai būtu iespējams ņemt degvielas paraugus. Vārstus novieto tā, lai nepieļautu degvielas nokļūšanu uz karstām virsmām. Zem šiem vārstiem uzstāda savācējvanniņas degvielas noplūžu savākšanai."; 1.14. izteikt 9. nodaļu šādā redakcijā: "9. Ugunsdrošība 9.1. Vispārīgās ugunsdrošības prasības 319.  Kuģa konstruktīvā ugunsdrošība, ugunsdzēsības aprīkojums un sistēmas atbilst šo noteikumu 7. pielikumā minētajām prasībām. Esoša kuģa konstruktīvā ugunsdrošība, ugunsdzēsības aprīkojums un sistēmas atbilst tām klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) prasībām, kuras bija spēkā kuģa būvniecības laikā un laikā, kad uz kuģa tika uzstādīts aprīkojums. 320. Uz kuģiem lieto tikai tādu ugunsdzēsības tehnisko aprīkojumu, ko atzinusi inspekcija vai sabiedrības, kas pilnvarotas atbilstoši normatīvajos aktos par klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtību noteiktajām prasībām. 321. Uzstādot jaunu ugunsdzēsības tehnisko aprīkojumu uz kuģa vai modernizējot uz kuģa esošo ugunsdzēsības tehnisko aprīkojumu, piemēro prasības, kas noteiktas Ugunsdrošības sistēmu kodeksā (FSS Code) ar grozījumiem, normatīvajos aktos par kuģu aprīkojumu, kā arī šajos noteikumos. 322. Kuģa ugunsdzēsības aprīkojumu un sistēmas uztur pastāvīgā darba kārtībā, lai ugunsgrēka gadījumā tās būtu iespējams nekavējoties izmantot. 323. Visas ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmas un ierīces regulāri testē un pārbauda saskaņā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) (turpmāk - organizācija) izstrādātajām pamatnostādnēm par ugunsdrošības sistēmu un ierīču apkopi un pārbaudēm (MSC.1/Circ.1432). Kuģiem, īsākiem par 24 metriem, ierakstus par veiktajām apkopēm un pārbaudēm veic kuģa žurnālā. Uz 24 m gariem un garākiem kuģiem atrodas apkopes plāns ar ierakstiem par veiktajām apkopēm un pārbaudēm, kas ietver vismaz šādu ugunsdrošības un ugunsdzēsības aprīkojumu un sistēmas, ja tās ir ierīkotas: 323.1. ugunsdzēsības maģistrāles, ugunsdzēsības sūkņi un hidranti, tostarp šļūtenes, stobri un starptautiskā parauga savienojumi ūdens saņemšanai no krasta; 323.2. stacionārās ugunsgrēka trauksmes un uguns atklāšanas sistēmas; 323.3. stacionārās ugunsdzēsības sistēmas un citas ugunsdzēsības ierīces. Stacionārām ogļskābās gāzes ugunsdzēsības sistēmām tehnisko apkopi un pārbaudes veic, balstoties uz organizācijas izstrādātajām vadlīnijām par stacionāro ogļskābās gāzes ugunsdzēsības sistēmu ierīču apkopi un pārbaudēm (MSC.1/Circ.1318), ar grozījumiem. Tehnisko apkopi veic administrācijas atzīts uzņēmums; 323.4. automātiskās sprinkleru, ugunsgrēka trauksmes un uguns atklāšanas sistēmas; 323.5. ventilācijas sistēmas, tostarp uguns un dūmu aizbīdņi, ventilatori un to vadības sistēmas; 323.6. degvielas padeves avārijas pārtraukšanas sistēma; 323.7. ugunsdrošās durvis, tostarp to vadības ierīces; 323.8. vispārējās avārijas trauksmes signalizācijas sistēmas; 323.9. avārijas glābšanas elpošanas aparāti; 323.10. pārvietojamie un pārnēsājamie ugunsdzēšamie aparāti, tostarp to rezerves lādiņi; 323.11. ugunsdzēsēju aprīkojums. 324. Kuģa īpašnieks nodrošina kuģa apkalpi ar informāciju par kuģa ugunsdzēšanas aprīkojumu un instrukcijām, kuras ir nepieciešamas drošai kuģa ekspluatācijai no ugunsdrošības viedokļa, valsts valodā un darba valodā, ja tā nav valsts valoda. Šī informācija un instrukcijas ir apkopotas ugunsdrošības bukletā, kurš novietots kuģa kopkajītē. 325. Izvietojot ugunsdzēsības inventāru un aprīkojumu uz kuģa, ievēro šādus noteikumus: 325.1. ugunsdzēsības inventāru nostiprina tā, lai, kuģim šūpojoties, tas nevarētu pārvietoties un, ja nepieciešams, būtu viegli noņemams; 325.2. ugunsdzēsības inventāru novieto tā, lai tam varētu brīvi piekļūt. 326. Ja normatīvie akti nosaka, ka uz kuģa ir jābūt ieviestam Starptautiskajam drošības vadības kodeksam (ISM Code), kuģis papildus šo noteikumu prasībām atbilst SOLAS konvencijas II-2. nodaļas 14., 15. un 16. noteikuma prasībām. 327. Ja uz kuģa ierīko helikopteru laukumu, tas atbilst SOLAS konvencijas II-2. nodaļas 18. noteikuma prasībām. 328. Ja kuģis ir paredzēts bīstamo kravu pārvadāšanai, tas atbilst SOLAS konvencijas II-2. nodaļas 19. noteikuma prasībām. 9.2. Ekspluatācijas prasības 329. Lai nodrošinātu ugunsdrošību uz kuģa, kuģa īpašnieks un apkalpe nodrošina šo noteikumu 322. punktā minēto prasību izpildi, kā arī ievēro šo noteikumu prasības. 330. Apkalpes locekļi ir apmācīti tā, ka viņi pārzina kuģa sistēmas un visu to ugunsdzēšanas sistēmu un ierīču atrašanās vietu un darbību, kuras varētu būt nepieciešams izmantot. 331. Apkalpes locekļu spēju un zināšanas veikt viņiem uzticētos ugunsdzēsības pienākumus periodiski novērtē mācībās un apmācībās uz kuģa, lai noteiktu jomas, kurās nepieciešams uzlabojums, uzturētu ugunsdzēsības prasmes un nodrošinātu ugunsdzēsības organizācijas operatīvo gatavību. 332. Apmācības uz kuģa, kurās apgūst kuģa ugunsdzēšanas sistēmu un ierīču izmantošanu, plāno un veic saskaņā ar šo noteikumu 593. punktu. Mācībās vai apmācībās lietotās iekārtas, kā arī izlietotos ugunsdzēsības līdzekļus atjauno tūlīt pēc to izmantošanas. Visas apmācībās atklātās kļūmes un defektus izlabo pēc iespējas ātrāk. 333. Katrās ugunsdzēsības apmācībās: 333.1. ziņo posteņiem un sagatavojas veikt pienākumus, kas izklāstīti šo noteikumu 588. punktā minētajā trauksmju sarakstā; 333.2. iedarbina ugunsdzēsības sūkni, izmantojot vismaz abas nepieciešamās ūdens strūklas, lai pārliecinātos, vai sistēma ir pienācīgā darba kārtībā; 333.3. pārbauda ugunsdzēsēju ekipējumu un citu individuālo glābšanas ekipējumu; 333.4. pārbauda attiecīgās sakaru iekārtas; 333.5. pārbauda ūdensnecaurlaidīgo durvju, ugunsdrošo durvju, ugunsdrošības aizbīdņu un ventilācijas sistēmu galveno ieplūdes un izplūdes atveru darbību apmācību zonā; 333.6. pārbauda ierīces, kas nepieciešamas, lai vēlāk pamestu kuģi. 334. Avārijas glābšanas elpošanas aparātu lietošanas apmācība ir uzskatāma par to apmācību sastāvdaļu, ko veic uz kuģa. Šim nolūkam uz kuģa atrodas mācību avārijas glābšanas elpošanas aparāti, kas identiski tiem, ar kuriem ir aprīkots kuģis. Šie mācību avārijas glābšanas elpošanas aparāti ir skaidri marķēti ar uzrakstu "mācību" un novietoti tā, lai avārijas gadījumā tie nevarētu tikt izmantoti. 335. Kuģa apkalpes vajadzībām gaiteņos, stūres mājā un, ja nepieciešams, centrālajā vadības pultī ir pastāvīgi izvietoti ugunsgrēka kontroles plāni, kuros ir skaidri norādīti katra klāja vadības posteņi, dažādās ugunsdrošības sekcijas, ko norobežo A klases pārsegumi, sekcijas, ko norobežo B klases pārsegumi, un informācija par uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmām, smidzināšanas iekārtu, ugunsdzēsības ierīcēm, līdzekļiem, kas izmantojami, lai piekļūtu dažādiem nodalījumiem, klājiem un citām telpām, un ventilācijas sistēmu, kā arī informācija par ventilatoru vadības posteņiem, aizbīdņu atrašanās vietu un katras sekcijas ventilatoru identifikācijas numuriem. Ugunsgrēka kontroles plāns ir izstrādāts valsts valodā un darba valodā, ja tā nav valsts valoda, izmantojot šo noteikumu 6. pielikumā vai organizācijas rezolūcijā A. 952(23) norādītos grafiskos simbolus ugunsgrēka kontroles plāniem. Atkāpes no šīs prasības var tikt pieļautas, ja kuģa garums ir mazāks par 24 metriem vai ja kuģis ir paredzēts kuģošanai tikai iekšējos ūdeņos un ir saņemts administrācijas saskaņojums. 336. Otru ugunsgrēka kontroles plānu komplektu pastāvīgi glabā skaidri marķētā, jūras apstākļos izturīgā konteinerā ārpus virsbūves tā ugunsdzēsības personāla lietošanai, kas ierodas no krasta. 9.3. Ugunsdrošības noteikumi 337. Kuģa īpašnieks ir atbildīgs par kuģa ugunsdrošības noteikumu izstrādi un regulāru apkalpes iepazīstināšanu ar tiem. 338. Kuģa apkalpei ir jāievēro kuģa īpašnieka noteiktie kuģa ugunsdrošības noteikumi, kā arī šo noteikumu prasības. 339. Kuģa kapteinis ir atbildīgs par kuģa īpašnieka noteikto kuģa ugunsdrošības noteikumu, kā arī šo noteikumu prasību ievērošanu. 340. Kuģa apkalpei ir jāievēro ostas un termināļu vietējie ugunsdrošības noteikumi."; 1.15. papildināt 544. punktu ar otro teikumu šādā redakcijā: "Esošais glābšanas aprīkojums atbilst tām klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) prasībām, kuras bija spēkā kuģa būvniecības laikā un laikā, kad uz kuģa tika uzstādīts aprīkojums."; 1.16. izteikt 549. punktu šādā redakcijā: "549. Katru kuģi aprīko ar kolektīvajiem un individuālajiem glābšanas līdzekļiem un signāllīdzekļiem atkarībā no noteiktā kuģošanas rajona saskaņā ar 8. pielikumā un šajos noteikumos paredzētajām prasībām."; 1.17. izteikt 555. punktu šādā redakcijā: "555. Ja kuģis kuģo tikai Baltijas jūras rajonā, glābšanas plostus ar inspekcijas atļauju var nodrošināt ar B PACK apgādi."; 1.18. izteikt 10.5. apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā: "10.5. Hidrotērpi un siltumu aizturošie līdzekļi"; 1.19. izteikt 574. punktu šādā redakcijā: "574. Briesmu signālus atjauno saskaņā ar izgatavotāja norādīto derīguma termiņu."; 1.20. svītrot 575. punktu; 1.21. izteikt 589. punktu šādā redakcijā: "589. Kuģiem, kuru garums ir mazāks par 15 metriem, trauksmju saraksts nav nepieciešams."; 1.22. aizstāt 729. punktā vārdus "atkritumu izmešanas nosacījumiem" ar vārdiem "nosacījumiem atkritumu novadīšanai jūrā"; 1.23. aizstāt 730. punktā vārdu "izmešana" ar vārdu "novadīšana"; 1.24. aizstāt 731. punktā vārdus un skaitli "vairāk nekā 15" ar skaitli un vārdiem "15 un vairāk"; 1.25. papildināt noteikumus ar 731.1 un 731.2 punktu šādā redakcijā: "731.1 Uz visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 100 un lielāka vai kuri ir sertificēti pārvadāt 15 un vairāk personu, ir atkritumu apsaimniekošanas plāns atbilstoši MARPOL konvencijas V pielikumam. 731.2 Uz visiem kuģiem, kuru garums ir 12 metru un lielāks, izvieto plakātus saskaņā ar MARPOL konvencijas V pielikumu. Plakātus izgatavo vismaz 12,5 cm x 20 cm izmērā no izturīga materiāla un izvieto labi pārredzamās vietās uz kuģa, galvenokārt darba un atpūtas vietās un atkritumu uzglabāšanas konteineru tuvumā, tostarp kambīzē, uz galvenā klāja, kopkajītēs, uz tiltiņa un citās atbilstošās vietās. Uz kuģiem, kas pārvadā pasažierus, plakātus izvieto arī vietās, kur uzturas un pulcējas pasažieri. Informāciju plakātos nodrošina latviešu valodā, bet, ja kuģis veic starptautiskus reisus, arī angļu valodā."; 1.26. aizstāt 732.3. apakšpunktā vārdus "drīkst izmest" ar vārdiem "atļauts novadīt"; 1.27. aizstāt 733. punktā vārdus "uzraksta rakstura" ar vārdu "marķējuma"; 1.28. izteikt 734. punktu šādā redakcijā: "734. Cepameļļas novadīšana jūrā ir aizliegta."; 1.29. svītrot 736. punkta otro teikumu; 1.30. aizstāt 739. punktā vārdus "teritoriālajos ūdeņos" ar vārdiem "jurisdikcijā esošajos ūdeņos"; 1.31. aizstāt 740. punktā vārdu "izmest" ar vārdu "novadīt"; 1.32. aizstāt 741. punktā vārdus un skaitli "mazāk par 15 personām" ar vārdiem un skaitli "līdz 15 personām (ieskaitot)"; 1.33. izteikt 743. punktu šādā redakcijā: "743. Visiem kuģiem, kuriem ir saistošas šīs apakšnodaļas prasības, piemēro arī MARPOL konvencijas IV pielikumā "Noteikumi piesārņojuma ar notekūdeņiem novēršanai no kuģiem" noteiktās prasības attiecībā uz izņēmumiem, notekūdeņu nopludināšanas nosacījumiem jūrā, kā arī nopludināšanai paredzēto cauruļvadu standartsavienojumu."; 1.34. izteikt 748. punkta ievaddaļu šādā redakcijā: "748. Kuģi, kuru bruto tilpība ir mazāka par 400 un kuri ir sertificēti pārvadāt līdz 15 personām (ieskaitot), ja to darbības zona ir Baltijas jūra, teritoriālie ūdeņi, osta vai iekšējie ūdeņi un tie aprīkoti ar stacionārām tualešu sistēmām vai pārvietojamām tualešu sistēmām, ir aprīkoti:"; 1.35. papildināt 748.1. apakšpunktu aiz vārda "iztukšot" ar vārdu "ostu"; 1.36. aizstāt 748.2. apakšpunktā vārdu "savienojumi" ar vārdiem "savienojums ar krastu"; 1.37. aizstāt 751. punktā vārdus "naftu saturošu maisījumu nopludināšanas nosacījumiem" ar vārdiem "nosacījumiem naftu saturošu maisījumu nopludināšanai jūrā"; 1.38. papildināt 755. punktu ar trešo teikumu šādā redakcijā: "Ja tehnisku un praktisku iemeslu dēļ nav iespējams uzstādīt 1 m3 lielu uzglabāšanas tilpni, pēc saskaņošanas ar inspekciju var uzstādīt tilpnes ar mazāku tilpumu."; 1.39. aizstāt 766. punktā vārdus un skaitli "kuri ir garāki par 24 metriem" ar vārdiem un skaitli "kuru korpusa garums ir 24 metri un vairāk"; 1.40. izteikt 7. pielikumu šādā redakcijā: "7. pielikums Ministru kabineta 2008. gada 29. janvāra noteikumiem Nr. 49 Kuģa konstruktīvā ugunsdrošība, ugunsdzēsības aprīkojums un sistēmas 1. Ugunsdrošības mērķi un funkcionālās prasības 1. Ugunsdrošības mērķi šo noteikumu kontekstā ir šādi: 1.1. novērst ugunsgrēka un sprādziena iespējamību; 1.2. mazināt uguns radīto dzīvības apdraudējumu; 1.3. mazināt tāda kaitējuma iespējamību, ko kuģim, tā kravai un videi var radīt ugunsgrēks; 1.4. izolēt, ierobežot un nodzēst ugunsgrēku un apslāpēt sprādzienu izcelsmes nodalījumā; 1.5. nodrošināt atbilstošus un viegli pieejamus pasažieru un apkalpes evakuācijas līdzekļus. 2. Lai sasniegtu šā pielikuma 1. punktā noteiktos ugunsdrošības mērķus, šīs nodaļas noteikumos ir paredzētas šādas attiecīgas funkcionālās prasības: 2.1. kuģis ir sadalīts galvenajos vertikālajos un horizontālajos sadalījumos ar termiskām un konstruktīvām robežām; 2.2. dzīvojamās telpas ir nošķirtas no pārējā kuģa ar termiskām un konstruktīvām robežām; 2.3. ir ierobežota degošu materiālu izmantošana; 2.4. iespējama jebkura ugunsgrēka konstatēšana izcelsmes zonā; 2.5. iespējama jebkura ugunsgrēka izolēšana un nodzēšana izcelsmes telpā; 2.6. ir nodrošināta evakuācijas un ugunsdzēsības piekļuves līdzekļu aizsardzība; 2.7. ugunsdzēsības ierīces ir viegli pieejamas; 2.8. ir samazināta uzliesmojošo kravas tvaiku aizdegšanās iespējamība. A daļa. Ugunsgrēka un sprādzienu novēršana 2. Aizdegšanās iespējamība 2.1. Šķidrās degvielas, eļļu un citu uzliesmojošu naftas produktu droša izmantošana 3. Degvielas, eļļu un citu uzliesmot spējīgu šķidrumu lietošana uz kuģiem tiek nodrošināta saskaņā ar šo noteikumu 7.7. nodaļu. 4. Ja tiek izmantota šķidrā degviela ar uzliesmošanas temperatūru, ne zemāku par 43 ° C, ievēro šādus noteikumus: 4.1. šķidrās degvielas tvertnes, izņemot tās, kas ierīkotas nodalījumos ar dubultdibenu, atrodas ārpus A kategorijas mašīntelpām; 4.2. šķidrās degvielas sūkņa iesūkšanas caurulē ir līdzekļi, ar kuriem mēra degvielas temperatūru; 4.3. šķidrās degvielas filtru ieplūdes pusē un izplūdes pusē ir noslēdzējvārsti un/vai noslēdzējkrāni; 4.4. ciktāl iespējams, izmanto cauruļu savienojumus, kuriem ir metināti vai koniski, sfēriski kompresijas savienojumi. 5. Gāzveida degvielas var izmantot tikai tad, ja šādai degvielai kuģis ir projektēts, būvēts un apkalpots atbilstoši SOLAS konvencijas II-1. nodaļas A-1. daļas 3-1. noteikumam. Kuģa apkalpe ir atbilstoši apmācīta drošai kuģa ekspluatācijai, izmantojot gāzveida degvielas. 6. Virsmas, kuru temperatūra ir augstāka par 220 ° C un kuras var apdraudēt degvielas sistēmas bojājums, pienācīgi izolē tā, lai virsmas temperatūra nepārsniegtu 60 ° C. 7. Tiek veikti pasākumi, lai novērstu degvielas, eļļu un citu uzliesmot spējīgu šķidrumu nokļūšanu uz karstām virsmām noplūžu gadījumos no cauruļvadu savienojumiem, vārstiem, sūkņiem, filtriem vai sildītājiem. 2.2. Šķidrās degvielas, eļļas sistēmas mašīntelpās, kas netiek periodiski uzraudzītas 8. Ja šķidrās degvielas ikdienas patēriņa tvertnes uzpilda automātiski vai ar tālvadību, nodrošina līdzekļus, ar ko novērš šo tvertņu pārpildes iespējamību. Citam aprīkojumam, ar ko automātiski apstrādā uzliesmojošus šķidrumus (piemēram, degvielas un eļļas separatoriem) un ko, ja tas iespējams, ierīko atsevišķā telpā, ir sistēmas, kas novērš degvielas vai eļļas noplūdes šā aprīkojuma bojājuma gadījumā. 9. Ja šķidrās degvielas ikdienas patēriņa tvertnes vai nostādināšanas tvertnes ir aprīkotas ar sildīšanas sistēmām un var tikt pārsniegta šķidrās degvielas uzliesmošanas temperatūra, ierīko augstas temperatūras trauksmes signalizāciju. 2.3. Sadzīvei paredzētas gāzveida degvielas sistēmas 10. Nav atļauts izmantot iekārtas ar atklātu gāzes liesmu, izņemot plītis (krāsnis) pārtikas gatavošanai un ūdens sildītājus. Telpas, kurās atrodas šādas plītis vai ūdens sildītāji, nodrošina ar atbilstošu ventilāciju degšanas gala produktu un iespējamās gāzes noplūdes novadīšanai uz drošu vietu. 11. Visas caurules gāzes nogādāšanai no konteinera (balona) līdz plītij vai ūdens sildītājam izgatavo no tērauda vai cita atzīta materiāla. Plītis vai ūdens sildītājus apgādā ar automātiskām gāzes padeves pārtraukšanas ierīcēm, kas iedarbojas, samazinoties gāzes spiedienam galvenajā gāzes vadā vai apdziestot liesmai jebkurā ierīcē. 12. Gāzes balonus glabā uz vaļējā klāja vai labi ventilētā telpā, kurai ir izeja tikai uz vaļējo klāju. 13. Ja tiek izmantots gāzveida kurināmais sadzīves vajadzībām, atbilstošais aprīkojums, sadales sistēma un gāzes uzglabāšana ir saskaņota ar administrāciju. 2.4. Dažādi aizdegšanās avotu elementi un aizdegšanās spēja 14. Ja izmanto elektriskos radiatorus, tos nostiprina attiecīgajā vietā un to konstrukcija ir tāda, kura, cik iespējams, samazina ugunsgrēka izcelšanās risku. Neviens šo radiatoru elements nav izvietots tā, ka no tā radītā karstuma var sākt gruzdēt vai aizdegties apģērbs, aizkari vai līdzīgi materiāli. 15. Atkritumu tvertnes izgatavo no nedegošiem materiāliem, bez atverēm sānos un apakšā. 16. Telpās, kurās iespējama naftas produktu iesūkšanās, izolācijas virsma ir naftas produktu vai to tvaiku necaurlaidīga. 17. Klāja virsējās kārtas segumi dzīvojamās telpās, dienesta telpās un vadības posteņos ir izgatavoti no apstiprināta materiāla, kas viegli neaizdegas, un šo raksturlielumu nosaka saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code). 18. Degvielas uzpilde kuģiem un tankkuģiem atbilst šādām prasībām: 18.1. degvielas uzpildes kuģiem un tankkuģiem ar garumu līdz 40 metriem, kuri pārvadā naftu saturošus produktus, kravas sūkņi un sistēmas ir izvietotas ar labu ventilāciju nodrošinātā speciālā telpā ārpus mašīntelpām. Kravas sistēmu cauruļvadi un vārsti nav izvietoti mašīntelpās. Sūkņu telpās elektroaprīkojums ir sprādziendrošā izpildījumā. Kravas sūkņu pievada elektrodzinēji neatrodas sūkņu telpā. Sūkņu vārpstu pievadu mezgli caur starpsienu nodrošina tās hermētiskumu un aprīkoti ar augstas temperatūras signalizāciju, ja pastāv draudi mezgla pārkaršanai. Sūkņu telpa ir aprīkota ar pietiekamu nosūces ventilāciju, kura ieslēdzas automātiski, atverot sūkņu telpas durvis; 18.2. tankkuģiem, kuru garums ir 40 metru un vairāk, kravas tilpnes, sūkņu telpas, kravas sistēmas, kravas tvertņu un sūkņu telpas ventilācijas sistēmas, inerto gāzu sistēmas, signalizācijas un aizsardzības sistēmas un pārnēsājamie gāzu analizatori, kā arī ekspluatācijas prasības atbilst SOLAS konvencijas II-2. nodaļas prasībām. 3. Uguns izplatīšanās iespēja 19. Galvenās visu ventilācijas sistēmu ieplūdes un izplūdes atveres ir aizveramas no ventilējamo telpu ārpuses. Aizvēršanas līdzekļi ir viegli pieejami, pamanāmi un marķēti. Ir norādes, vai aizvars ir atvērts vai aizvērts. 20. Dzīvojamo telpu, dienesta telpu, kravas telpu, vadības posteņu un mašīntelpu ventilācija ar mehānisko piedziņu ir izslēdzama no viegli pieejamas vietas ārpus šīm telpām tā, lai ugunsgrēks nevarētu tās viegli padarīt nepieejamas. 21. Uz pasažieru kuģiem, kas pārvadā vairāk nekā 36 pasažierus, ventilācijas sistēmu ar mehānisko piedziņu, izņemot mašīntelpu un kravas telpu ventilāciju, aprīko ar vadības ierīcēm, kas sagrupētas tā, ka visu ventilatoru darbību var apturēt no jebkuras no divām atsevišķām vietām, kas atrodas pēc iespējas tālāk viena no otras. To ventilatoru darbība, kas apkalpo kravas telpu ventilācijas sistēmas ar mehānisko piedziņu, ir apturama no drošas vietas ārpus šādām telpām. 22. Kuģi aprīko ar vadības līdzekļiem, ar ko atver un aizver mašīntelpu gaismas lūkas, aizver atveres dūmeņos, kuras normālos ekspluatācijas apstākļos ir arī ventilācijas izvadi, un aizver ventilatoru aizbīdņus. 23. Kuģi aprīko ar vadības līdzekļiem mašīntelpu ventilatoru darbības apturēšanai. Vadības ierīces, kas paredzētas mašīntelpu ventilācijai ar mehānisko piedziņu, sagrupē tā, lai tās varētu darbināt no divām vietām, no kurām viena ir ārpus šādām telpām. Līdzekļus, kas paredzēti, lai apturētu mašīntelpu ventilāciju, kurai ir mehāniskā piedziņa, izvieto pilnīgi atsevišķi no līdzekļiem, kas paredzēti citu telpu ventilācijas apturēšanai. Mašīntelpas ventilatoru apturēšana ir jānodrošina no vietas ārpus mašīntelpām. 24. Kuģi aprīko ar līdzekļiem šķidrās degvielas padeves sūkņu, šķidrās degvielas iekārtu sūkņu, eļļas padeves sūkņu, karstās degvielas cirkulācijas sūkņu un degvielas separatoru darbības apturēšanai. Šo mehānismu apturēšana ir jānodrošina no vietas ārpus mašīntelpām. 25. Attiecībā uz mašīntelpām, kas netiek periodiski uzraudzītas, saskaņojot ar administrāciju, nodrošina mašīntelpu ugunsdrošuma saglabāšanu, ugunsdzēšanas sistēmu vadības ierīču atrašanās vietu un centralizāciju, nepieciešamās izslēgšanas ierīces (piemēram, ventilācijai, degvielas sūkņiem un citiem mērķiem), kā arī nodrošina, iespējams, nepieciešamās papildu ugunsdzēsības ierīces un citu ugunsdzēsības aprīkojumu, kā arī elpošanas aparātus. 26. Uz kuģiem izmanto nedegošus izolācijas materiālus, izņemot materiālus kravas telpās un aukstumkamerās: 26.1. uz pasažieru kuģiem, izņemot kravas telpas un aukstumkameras, visi apšuvumi, klātnes, atdurlīstes un griesti ir izgatavoti no nedegoša materiāla. Arī daļējas starpsienas vai klāji, ar ko telpu sadala inženiertehnisku vai dekoratīvu apsvērumu dēļ, izgatavo no nedegošiem materiāliem; 26.2. uz kravas kuģiem visus apšuvumus, griestus, atdurlīstes un ar tiem saistītās klātnes izgatavo no nedegošiem materiāliem šādās telpās: 26.2.1. dzīvojamās telpās, dienesta telpās un vadības posteņos uz kuģiem, kur izmanto IC metodi, kura norādīta šā pielikuma 46.1. apakšpunktā; 26.2.2. gaiteņu un kāpņu telpu norobežojumos, kas apkalpo dzīvojamās telpas un dienesta telpas, un vadības posteņos uz kuģiem, kur izmanto IIC vai IIIC metodi, kura norādīta šā pielikuma 46.2. un 46.3. apakšpunktā. 27. Uz pasažieru kuģiem A, B un C klases pārsegumi pasažieru, dzīvojamās telpās un dienesta telpās, kas apdarināti ar degošiem materiāliem, apšuvumiem, ietvarlīstēm, rotājumiem un finieriem, atbilst šā pielikuma 29., 30. un 31. punktā un 4. nodaļā noteiktajām prasībām. Ir atļauts izmantot parastus koka solus un koka apšuvumus uz starpsienām un griestiem saunās, un uz šiem materiāliem nav jāattiecina šā pielikuma 29. un 30. punktā minētie aprēķini. 28. Uz kuģiem (izņemot pasažieru kuģus) nedegošas starpsienas, griestus un apšuvumus, kas ierīkoti dzīvojamās telpās un dienesta telpās, var apdarināt ar degošiem materiāliem, apšuvumiem, ietvarlīstēm, rotājumiem un finieriem, ja šādas telpas ir norobežotas ar nedegošām starpsienām, griestiem un apšuvumiem atbilstoši šā pielikuma 29., 30. un 31. punktā un 4. nodaļā noteiktajām prasībām. 29. Degošiem materiāliem, ar ko apdarina virsmas un apšuvumus un kas minēti šā pielikuma 27. un 28. punktā, ir siltumietilpība, kas nav lielāka par 45 MJ/m2 no laukuma atbilstoši izmantotajam biezumam. Šā punkta noteikumi nav piemērojami to mēbeļu virsmām, kas piestiprinātas apšuvumiem vai starpsienām. 30. Ja saskaņā ar šā pielikuma 27. un 28. punktu izmanto degošus materiālus, tie atbilst šādām prasībām: 30.1. degošu apšuvumu, ietvarlīstu, rotājumu un finieru kopējais tilpums dzīvojamās telpās un dienesta telpās nav lielāks par tilpumu, kas līdzvērtīgs 2,5 mm finiera uz sienu un griestu apšuvumu kopējo laukumu. Mēbeles, kas piestiprinātas apšuvumiem, starpsienām vai klājiem, nav jāietver degošo materiālu kopējā tilpuma aprēķinā; 30.2. kuģiem, kas aprīkoti ar automātisku ūdens smidzināšanas sistēmu, kura atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumiem, minētajā tilpumā var iekļaut degošu materiālu, ko izmanto C klases pārsegumu ierīkošanai. 31. Saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code) zemi liesmu izplatības raksturlielumi ir šādām virsmām: 31.1. uz pasažieru kuģiem atklātas virsmas gaiteņos un kāpņu telpu norobežojumos, starpsienu un griestu apšuvumos pasažieru, dzīvojamās telpās un dienesta telpās (izņemot saunas), vadības posteņos, kā arī virsmas un klātnes slēptās vai nepieejamās vietās pasažieru, dzīvojamās telpās un dienesta telpās, un vadības posteņos; 31.2. uz kuģiem, izņemot pasažieru kuģus, atklātas virsmas gaiteņos un kāpņu telpu norobežojumos un griestos dzīvojamās telpās un dienesta telpās (izņemot saunas), un vadības posteņos, kā arī virsmas un klātnes slēptās vai nepieejamās vietās dzīvojamās telpās un dienesta telpās, un vadības posteņos. 32. Vienīgās mēbeles pasažieru kuģu kāpņu telpu norobežojumos ir sēdekļi. Tiem jābūt piestiprinātiem, to nedrīkst būt vairāk par sešiem uz katra klāja katrā kāpņu telpas norobežojumā, tiem jābūt ar ierobežotu ugunsrisku saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code), un tie nedrīkst ierobežot pasažieru evakuācijas maršrutu. Ierīkot papildu sēdekli galvenajā uzņemšanas zonā kāpņu telpas norobežojumā ir atļauts, ja tas ir nostiprināts, nedegošs, neierobežo pasažieru evakuācijas maršrutu un ir saskaņots ar administrāciju. Mēbeles nav atļauts novietot pasažieru un apkalpes gaiteņos, kas atrodas evakuācijas maršrutos kajīšu zonās. Papildus minētajām mēbelēm var atļaut ierīkot nedegoša materiāla slēdzamus skapīšus, kuros glabā nekaitīgu drošības aprīkojumu, kas paredzēts šajos noteikumos. Dzeramā ūdens automātus un ledus gabaliņu automātus drīkst izvietot gaiteņos, ja tie ir nostiprināti un neierobežo eju platumu evakuācijas maršrutos. Tas attiecas arī uz dekoratīvo ziedu un augu izkārtojumiem, statujām vai citiem mākslas priekšmetiem (piemēram, gleznām un gobelēniem) gaiteņos un kāpņu telpās. 4. Dūmu rašanās iespējamība un toksiskums 33. Šīs nodaļas mērķis ir mazināt apdraudējumu dzīvībai, kuru rada dūmi un toksiskie produkti, kas rodas ugunsgrēkā telpās, kurās parasti strādā vai dzīvo personas. Tālab ierobežo to dūmu un toksisko produktu daudzumu, kas ugunsgrēkā izdalās no degošiem materiāliem, tostarp no virsmu apdares materiāliem. 34. Krāsas, lakas un citi apdares materiāli, ko izmanto uz atklātām iekšējām virsmām, nedrīkst radīt pārmērīgu dūmu un toksisku produktu daudzumu, un to nosaka saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code). 35. Pirmējos klāja segumus, ja tos izmanto dzīvojamās telpās un dienesta telpās, un vadības posteņos, izgatavo no apstiprināta materiāla, kas paaugstinātā temperatūrā nerada dūmu vai toksiskuma bīstamību vai sprādzienbīstamību, un to nosaka saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code). B daļa. Ugunsgrēka dzēšana 5. Ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācija 36. Šīs nodaļas mērķis ir nodrošināt to, ka tiek atklāts ugunsgrēks tā izcelsmes telpā un nekavējoties padots trauksmes signāls, lai varētu droši izkļūt no telpas un dzēst ugunsgrēku. Tādēļ ievēro šādas funkcionālās prasības: 36.1. ierīko stacionāras detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmas atbilstoši telpas veidam, uguns izplatīšanās iespējamībai un dūmu un gāzu rašanās iespējamībai; 36.2. ierīko efektīvus manuāli darbināmus izsaukuma punktus, lai nodrošinātu viegli pieejamus paziņošanas līdzekļus; 36.3. ugunsdrošības patruļas nodrošina efektīvus līdzekļus ugunsgrēku atklāšanai, to atrašanās vietas noteikšanai un trauksmes signāla pārraidīšanai uz komandtiltiņu un ugunsdzēsēju vienībām. 37. Uz kuģa ierīko stacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu saskaņā ar šīs nodaļas prasībām. 38. Stacionāra uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēma un paraugu ekstrakcijas dūmu detektoru sistēma, kas paredzēta šajos noteikumos, ir apstiprinātas sistēmas, kas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa prasībām. 39. Šīs nodaļas attiecīgajos noteikumos paredzētās stacionārās uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmas darbību pēc ierīkošanas testē dažādos ventilācijas apstākļos. 40. Stacionārās uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmas darbību periodiski testē, izmantojot aprīkojumu, kas attiecīgajā temperatūrā ražo karstu gaisu vai dūmus, vai aerosola daļiņas, kuru blīvums vai daļiņu izmērs atbilst attiecīgajam intervālam, vai izraisa citas parādības, kas saistītas ar ugunsgrēku sākumu, uz kuru detektoram jāreaģē. 41. Stacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu ierīko: 41.1. mašīntelpās, kas netiek periodiski uzraudzītas; 41.2. mašīntelpās, kurās ir ierīkotas automātiskas tālvadības sistēmas un iekārtas, kas apstiprinātas kā alternatīva apkalpes pastāvīgai klātbūtnei telpā; 41.3. mašīntelpās, kurās ir galvenie dzinēji un ar tiem saistītie mehānismi, tostarp galvenie elektroenerģijas avoti, kas aprīkoti ar dažādu pakāpju automātisko vadību vai tālvadību un tiek pastāvīgi uzraudzīti no vadības telpas. 42. Stacionāro uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu, kas paredzēta šā pielikuma 41. punktā, projektē un detektorus izvieto tā, lai ātri atklātu ugunsgrēka sākšanos jebkurā šo telpu daļā jebkuros normālos mehānismu ekspluatācijas un ventilācijas svārstību apstākļos atbilstoši iespējamam apkārtējās temperatūras intervālam. Aizliegts ierīkot detektoru sistēmas, kurās izmanto tikai siltuma detektorus, izņemot telpas, kuru augstums ir ierobežots un kurām to izmantošana ir īpaši piemērota. Lai trauksmes signāls būtu dzirdams un redzams uz komandtiltiņa un atbildīgajam mehāniķim, detektoru sistēma pietiekami daudzās vietās iedarbina skaņas un gaismas trauksmes signālus, kas abos aspektos atšķiras no trauksmes signāliem, kurus pārraida kāda cita sistēma, kas nav ugunsgrēka signalizācija. Ja komandtiltiņu neuzrauga apkalpe, trauksmes signāls skan vietā, kur dežurē atbildīgais apkalpes loceklis. 43. Dūmu detektorus ierīko visās kāpņu telpās, gaiteņos un evakuācijas maršrutos dzīvojamās telpās. Apsver īpašas nozīmes dūmu detektoru ierīkošanu ventilācijas vadu sistēmā. 44. Pasažieru kuģiem, kas pārvadā vairāk nekā 36 pasažierus, ierīko un izvieto stacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu, kas konstatē dūmus dienesta telpās, vadības posteņos, pasažieru un dzīvojamās telpās, tostarp gaiteņos, kāpņu telpās un evakuācijas maršrutos pasažieru un dzīvojamās telpās. Dūmu detektori nav jāierīko individuālajās vannasistabās un kambīzēs. Telpās, kurās nav ugunsriska vai kurās tas ir mazs, piemēram, brīvajās telpās, sabiedriskajās tualetēs, oglekļa dioksīda telpās un līdzīgās telpās, nav jāierīko stacionāra uguns detektoru un trauksmes signalizācijas sistēma. 45. Pasažieru kuģiem, kas nepārvadā vairāk par 36 pasažieriem, katrā atsevišķajā vertikālajā vai horizontālajā sadalījumā, visās pasažieru, dzīvojamās un dienesta telpās, un, ja ir saskaņots ar administrāciju, vadības posteņos (izņemot telpas, kurās nav būtiska ugunsriska, piemēram, brīvās telpas, sanitārās telpas) ierīko vienu no šādām sistēmām: 45.1. stacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu, ko uzstāda un izvieto tā, lai tā konstatētu ugunsgrēku šādās telpās un dūmus gaiteņos, kāpņu telpās un evakuācijas maršrutos izmitināšanas telpās; 45.2. apstiprināta tipa automātisku smidzināšanas, uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu, kas atbilst attiecīgajām Ugunsdrošības sistēmu kodeksa prasībām un ko uzstāda un izvieto tā, lai tā aizsargātu šādas telpas, un papildus - stacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu, ko uzstāda un izvieto tā, lai tā konstatētu dūmus gaiteņos, kāpņu telpās un evakuācijas maršrutos pasažieru un dzīvojamās telpās. 46. Kuģu (izņemot pasažieru kuģus) dzīvojamās telpas, dienesta telpas un vadības posteņus uz šiem kuģiem aizsargā ar stacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu, un/vai turpmāk minēto automātisko ūdens smidzināšanas, uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu atkarībā no aizsardzības metodes: 46.1. IC metode - stacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu uzstāda un izvieto tā, lai tā konstatētu dūmus visos gaiteņos, kāpņu telpās un evakuācijas maršrutos dzīvojamās telpās; 46.2. IIC metode - apstiprināta tipa automātisku smidzināšanas, uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu, kas atbilst attiecīgajām Ugunsdrošības sistēmu kodeksa prasībām, uzstāda un izvieto tā, lai tā aizsargātu dzīvojamās telpas, kambīzes un citas dienesta telpas (izņemot telpas, kurās nav būtiska ugunsriska, piemēram, brīvās telpas, sanitārās telpas). Turklāt stacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu uzstāda un izvieto tā, lai tā konstatētu dūmus visos gaiteņos, kāpņu telpās un evakuācijas maršrutos dzīvojamās telpās; 46.3. IIIC metode - stacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu uzstāda un izvieto tā, lai tā konstatētu ugunsgrēku jebkurā dzīvojamā telpā un dienesta telpā un dūmus gaiteņos, kāpņu telpās un evakuācijas maršrutos dzīvojamās telpās (izņemot telpas, kurās nav būtiska ugunsriska, piemēram, brīvajās telpās, sanitārajās telpās). Turklāt stacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu uzstāda un izvieto tā, lai tā konstatētu dūmus visos gaiteņos, kāpņu telpās un evakuācijas maršrutos dzīvojamās telpās. 47. Stacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu vai paraugu ekstrakcijas dūmu detektoru sistēmu ierīko jebkurā pasažieru kuģa kravas telpā, kas ir nepieejama, izņemot gadījumu, ja kuģis ir nodarbināts tik īslaicīgos reisos, ka nebūtu pamatoti piemērot šo prasību, un ir saņemts administrācijas saskaņojums. 48. Manuāli darbināmus izsaukuma punktus, kas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksam, ierīko visās pasažieru, dzīvojamās telpās, dienesta telpās un vadības posteņos. Vienu manuāli darbināmu izsaukuma punktu novieto pie katras izejas. Manuāli darbināmie izsaukuma punkti ir viegli pieejami gaiteņos uz katra klāja tā, ka neviena gaiteņa daļa neatrodas tālāk par 20 m no manuāli darbināmā izsaukuma punkta. 49. Uz kuģiem, kas pārvadā vairāk nekā 36 pasažierus (izņemot iekšējo ūdeņu pasažieru kuģus), nodrošina efektīvu ugunsdrošības patruļu sistēmu, kas ļauj ātri konstatēt ugunsgrēka sākšanos. Katrs ugunsdrošības patruļas loceklis ir apmācīts tā, ka viņš pārzina kuģa sistēmas un jebkura tāda aprīkojuma atrašanās vietu un ekspluatāciju, ko varētu būt nepieciešams izmantot. Griestu un starpsienu konstrukcija ir tāda, ka, nemazinot ugunsdrošības efektivitāti, ugunsdrošības patruļas var konstatēt jebkurus dūmus, kas rodas slēptās un nepieejamās vietās, izņemot gadījumu, ja šādās vietās nav ugunsriska un ir saņemts administrācijas saskaņojums. Katram ugunsdrošības patruļas loceklim ir pārnēsājams divvirzienu radiotelefona aparāts. 50. Kad pasažieru kuģi (izņemot neekspluatējamos kuģus) ir jūrā vai ostā, tos vienmēr nodrošina ar apkalpi vai aprīko tā, ka jebkuru sākotnējo ugunsgrēka trauksmes signālu nekavējoties saņem atbildīgais apkalpes loceklis. 51. Pasažieru kuģu stacionāro uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu vadības paneli projektē pēc bezatteices principa (piemēram, detektora elektriskās ķēdes pārtraukums izraisa trauksmes stāvokli). 52. Pasažieru kuģiem, kas pārvadā vairāk nekā 36 pasažierus, šā pielikuma 44. punktā paredzētās uguns detektoru trauksmes signalizācijas sistēmas ir centralizētas pastāvīgi apkalpojamā centrālajā vadības postenī. Turklāt tālvadības ierīces ugunsdrošo durvju aizvēršanai un ventilatoru izslēgšanai ir centralizētas tajā pašā vietā. Ventilatorus atkārtoti var ieslēgt apkalpe pastāvīgi apkalpojamā vadības postenī. Vadības paneļi centrālajā vadības postenī var norādīt, vai ugunsdrošās durvis ir atvērtas vai aizvērtas un vai detektori, trauksmes signalizācijas un ventilatori ir izslēgti vai aizvērti. Vadības panelim ir nepārtraukta energoapgāde, un tas automātiski pārslēdzas uz rezerves energoapgādes avotu, ja nedarbojas normālais energoapgādes avots. Vadības panelim enerģiju pievada no galvenā elektroenerģijas avota un avārijas elektroenerģijas avota. 53. Pasažieru kuģiem ierīko īpašu trauksmes signalizāciju apkalpes sasaukšanai, ko darbina no komandtiltiņa vai ugunsgrēka kontroles centra. Šī trauksmes signalizācija var būt kuģa vispārējās trauksmes signalizācijas daļa, un to var darbināt neatkarīgi no trauksmes signalizācijas pasažieru telpās. 6. Dūmu izplatības ierobežošana 54. Šīs nodaļas mērķis ir ierobežot dūmu izplatību, lai samazinātu bīstamību, ko rada dūmi. Tālab ierīko dūmu ierobežošanas līdzekļus vadības posteņos, mašīntelpās un slēptās vietās. 55. Vadības posteņu aizsardzībai ārpus mašīntelpām veic iespējamos pasākumus, lai vadības posteņos ārpus mašīntelpām uzturētu tādu ventilāciju, redzamību un dūmu neesību, ka ugunsgrēka gadījumā tajās izvietotos mehānismus un aprīkojumu var uzraudzīt un tie turpina efektīvi darboties. Ierīko alternatīvus un atsevišķus gaisa padeves līdzekļus un abu gaisa padeves avotu ieplūdes caurules izvieto tā, lai samazinātu iespēju, ka pa abām ieplūdes caurulēm vienlaikus varētu tikt iesūkti dūmi. Šādas prasības nav jāpiemēro vadības posteņiem, kas atrodas uz vaļējā klāja un kam ir atveres uz vaļējo klāju, vai tad, ja vietējās aizvēršanas ierīces būtu vienlīdz efektīvas un ir saņemts administrācijas saskaņojums. 56. Ierīko piemērotas sistēmas, kas ugunsgrēka gadījumā ļauj izlaist dūmus no A kategorijas mašīntelpām. Šajā saistībā var būt pieņemamas esošās ventilācijas sistēmas. Ierīko vadības ierīces dūmu izlaišanai, un šādas vadības ierīces izvieto ārpus attiecīgās telpas, lai ugunsgrēka gadījumā tās būtu pieejamas. Pasažieru kuģiem šādas vadības ierīces ierīko ar piekļuvi no vaļēja klāja. 57. Gaisa telpas, ko norobežo griesti, paneļi vai apšuvumi, sadala hermētiski gaisa plūsmas ierobežotāji, kuri neatrodas tālāk par 14 m cits no cita. Vertikālā virzienā šādas norobežotas gaisa telpas, tostarp tās, kas ir aiz kāpņu telpu, šahtu un līdzīgu telpu apšuvumiem, ir katrā klāja līmenī. 7. Ugunsgrēka ierobežošana 58. Šīs nodaļas mērķis ir ierobežot ugunsgrēku tā izcelsmes telpā. Tālab ievēro šādas funkcionālās prasības: 58.1. kuģi sadala nodalījumos ar siltumizturīgām un konstruktīvām robežām; 58.2. ierīkojot robežu siltumizolāciju, pienācīgi ņem vērā attiecīgās telpas un blakusesošo telpu ugunsrisku; 58.3. atveru un iespiedumu vietās saglabā nodalījumu ugunsdrošumu. 59. Visu veidu kuģus sadala telpās ar siltumizturīgiem un konstruktīviem pārsegumiem, ņemot vērā ugunsrisku telpā. 7.1. Pasažieru kuģu horizontālie un vertikālie nodalījumi 60. Pasažieru kuģiem, kas pārvadā vairāk nekā 36 pasažierus, korpusu, virsbūvi un klāja mājas sadala galvenajos vertikālajos nodalījumos ar A-60 klases pārsegumiem. Pakāpienu un nišu skaitu samazina, ciktāl tas iespējams, bet, ja tie ir nepieciešami, arī tie ir A-60 klases pārsegumi. Ja šā pielikuma 1. un 2. tabulā definētās kategorijas (5), (9) vai (10) telpa ir vienā pārseguma sānā vai ja abās pārseguma pusēs ir šķidrās degvielas tvertnes, minētā standarta vietā var piemērot A-0 standartu. 61. Kuģiem, kas nepārvadā vairāk par 36 pasažieriem, korpusu, virsbūvi un kabīnes vietās, kur ir dzīvojamās telpas un dienesta telpas, sadala galvenajos vertikālajos sadalījumos ar A klases pārsegumiem. Šo sadalījumu izolācijas vērtības atbilst tām, kas norādītas šā pielikuma 3. un 4. tabulā. 62. Pasažieru kuģiem, ciktāl iespējams, starpsienas, kas ir galveno vertikālo sadalījumu robežas virs starpsienu klāja, atbilst ūdensnecaurlaidīgajām sadalījumu starpsienām, kas atrodas tieši zem starpsienu klāja. Galveno vertikālo sadalījumu garums un platums var būt līdz 48 m, lai galveno vertikālo sadalījumu gali atrastos turpat, kur ir ūdensnecaurlaidīgās sadalījumu starpsienas, vai lai tajā ierīkotu lielu sabiedrisko telpu visā galvenā vertikālā sadalījuma garumā, ja galvenā vertikālā sadalījuma laukums ne uz viena klāja nav lielāks par 1600 m2. Galvenā vertikālā sadalījuma garums vai platums ir lielākais attālums starp to norobežojošo starpsienu vistālākajiem punktiem. Šādas starpsienas ierīko no klāja līdz klājam un līdz korpusam vai citām robežām. 63. Kuģiem, kas pārvadā vairāk nekā 36 pasažierus, starpsienas, kam nav jābūt A klases pārsegumiem, ir vismaz B klases vai C klases pārsegumi, kā tas norādīts šā pielikuma 1. un 2. tabulā. 64. Kuģiem, kas nepārvadā vairāk par 36 pasažieriem, dzīvojamo telpu un dienesta telpu starpsienas, kam nav jābūt A klases pārsegumiem, ir vismaz B klases vai C klases pārsegumi, kā tas norādīts šā pielikuma 3. un 4. tabulā. Gaiteņu starpsienas, kam nav jābūt A klases pārsegumiem, ir B klases pārsegumi, kas ierīkoti no klāja līdz klājam, izņemot šādus gadījumus: 64.1. ja nepārtrauktus B klases griestus vai apšuvumus ierīko abās starpsienas pusēs, starpsienas daļu, kas ir aiz nepārtrauktajiem griestiem vai apšuvuma, izgatavo no tāda materiāla, kura biezums un sastāvs ir pieņemams attiecībā uz B klases pārsegumiem, bet kuram jāatbilst B klases ugunsdrošuma standartiem tikai tiktāl, ciktāl administrācija to uzskata par pamatotu un iespējamu; 64.2. ja kuģi aizsargā ar automātiskām smidzināšanas sistēmām, kas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumiem, gaiteņu starpsienas var ierīkot tikai līdz griestiem gaitenī, ja šādas starpsienas un griesti atbilst B klases standartam saskaņā ar šā pielikuma 3. un 4. tabulu. Visas durvis un rāmji šādās starpsienās ir izgatavoti no nedegošiem materiāliem, un to ugunsdrošums ir tāds pats kā to starpsienu ugunsdrošums, kurās tie ierīkoti. 65. Starpsienas, kam jābūt B klases pārsegumiem, izņemot gaiteņu starpsienas, kas paredzētas šā pielikuma 64. punktā, ierīko no klāja līdz klājam un līdz korpusam vai citām robežām. Ja nepārtrauktus B klases griestus vai apšuvumu ierīko abās tādas starpsienas pusēs, kuras ugunsdrošums ir vismaz līdzvērtīgs blakusesošās starpsienas ugunsdrošumam, starpsienu var ierīkot līdz nepārtrauktajiem griestiem vai apšuvumam. 7.2. Starpsienu un klāju ugunsdrošums uz kuģiem, kas pārvadā vairāk nekā 36 pasažierus 66. Papildus atbilstībai īpašajiem noteikumiem par pasažieru kuģu starpsienu un klāju ugunsdrošumu visu starpsienu un klāju ugunsdrošums atbilst šā pielikuma 1. un 2. tabulā noteiktajam prasību minimumam. Ja uz kuģa esoša īpaša strukturālā aprīkojuma dēļ ir sarežģīti pēc tabulām noteikt ugunsdrošuma minimuma vērtību atsevišķiem pārsegumiem, šādas vērtības nosaka pēc administrācijas ieskatiem. 1. tabula. Kuģu, kas pārvadā vairāk nekā 36 pasažierus, starpsienas, kas nerobežojas ar galvenajiem vertikālajiem vai horizontālajiem sadalījumiem Telpas (1) (2) (3) (4) (5) (6) (7) (8) (9) (10) (11) (12) (13) (14) (1) Vadības posteņi B-0a A-0 A-0 A-0 A-0 A-60 A-60 A-60 A-0 A-0 A-60 A-60 A-60 A-60 (2) Kāpņu telpas A-0a A-0 A-0 A-0 A-0 A-15 A-15 A-0c A-0 A-15 A-30 A-15 A-30 (3) Gaiteņi B-15 A-60 A-0 B-15 B-15 B-15 B-15 A-0 A-15 A-30 A-0 A-30 (4) Evakuācijas vietas un ārējie evakuācijas maršruti A-0 A-60b,d A-60b,d A-60b,d A-0d A-0 A-60b A-60b A-60b A-60b (5) Vaļējais klājs A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 (6) Maza ugunsriska dzīvojamās telpas B-0 B-0 B-0 C A-0 A-0 A-30 A-0 A-30 (7) Vidēja ugunsriska dzīvojamās telpas B-0 B-0 C A-0 A-15 A-60 A-15 A-60 (8) Palielināta ugunsriska dzīvojamās telpas B-0 C A-0 A-30 A-60 A-15 A-60 (9) Sanitārās telpas un līdzīgas telpas C A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 (10) Maza ugunsriska tvertnes, brīvās telpas un palīgmehānismu telpas vai šādas telpas bez ugunsriska A-0a A-0 A-0 A-0 A-0 (11) Vidēja ugunsriska palīgmehānismu telpas, kravas telpas, kravas tvertnes un citas naftas tilpnes, un līdzīgas telpas A-0a A-0 A-0 A-15 (12) Mašīntelpas un galvenās kambīzes A-0a A-0 A-60 (13) Noliktavas, darbnīcas, pieliekamie un citas telpas A-0a A-0 (14) Citas telpas, kurās ir uzliesmojoši šķidrumi A-30 2. tabula. Kuģu, kas pārvadā vairāk nekā 36 pasažierus, klāji, kas nav izvietoti kā pakāpieni galvenajos vertikālajos sadalījumos un nerobežojas ar horizontālajiem sadalījumiem Telpas virs→ Telpas zem ↓ (1) (2) (3) (4) (5) (6) (7) (8) (9) (10) (11) (12) (13) (14) (1) Vadības posteņi A-30 A-30 A-15 A-0 A-0 A-0 A-15 A-30 A-0 A-0 A-0 A-60 A-0 A-60 (2) Kāpņu telpas A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-30 A-0 A-30 (3) Gaiteņi A-15 A-0 A-0a A-60 A-0 A-0 A-15 A-15 A-0 A-0 A-0 A-30 A-0 A-30 (4) Evakuācijas vietas un ārējie evakuācijas maršruti A-0 A-0 A-0 A-0 - A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 (5) Vaļējais klājs A-0 A-0 A-0 A-0 - A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 (6) Maza ugunsriska dzīvojamās telpas A-60 A-15 A-0 A-60 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 (7) Vidēja ugunsriska dzīvojamās telpas A-60 A-15 A-15 A-60 A-0 A-0 A-15 A-15 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 (8) Palielināta ugunsriska dzīvojamās telpas A-60 A-15 A-15 A-60 A-0 A-15 A-15 A-30 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 (9) Sanitārās telpas un līdzīgas telpas A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 (10) Maza ugunsriska tvertnes, brīvās telpas un palīgmehānismu telpas vai šādas telpas bez ugunsriska A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0a A-0 A-0 A-0 A-0 (11) Vidēja ugunsriska palīgmehānismu telpas, kravas telpas, kravas tvertnes un citas naftas tvertnes, un citas līdzīgas telpas A-60 A-60 A-60 A-60 A-0 A-0 A-15 A-30 A-0 A-0 A-0a A-0 A-0 A-30 (12) Mašīntelpas un galvenās kambīzes A-60 A-60 A-60 A-60 A-0 A-60 A-60 A-60 A-0 A-0 A-30 A-30a A-0 A-60 (13) Noliktavas, darbnīcas, pieliekamie un citas telpas A-60 A-30 A-15 A-60 A-0 A-15 A-30 A-30 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 (14) Citas telpas, kurās ir uzliesmojoši šķidrumi A-60 A-60 A-60 A-60 A-0 A-30 A-60 A-60 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 A-0 Piezīme. 1. un 2. tabulai attiecīgi piemērojami turpmāk izklāstītie noteikumi: a Ja blakusesošās telpas ir klasificētas vienā skaitliskajā kategorijā un augšrakstā norādīts "a", starpsiena vai klājs starp šādām telpām nav jāierīko, ja administrācija to neuzskata par nepieciešamu. Piemēram, attiecībā uz kategoriju (12) starpsiena nav jāierīko starp kambīzi un ar to savienotajiem pieliekamajiem, ja pieliekamā starpsiena un klāji uztur kambīžu robežu ugunsdrošumu. Tomēr starp kambīzi un mašīntelpu starpsienai jābūt pat tad, ja abas telpas pieder pie kategorijas (12). b Kuģa sāni līdz ūdenslīnijai, kas atbilst mazākajai jūras gaitas iegrimei, virsbūve un kabīņu sāni, kas ir zemāk un atrodas blakus glābšanas plostiem un evakuācijas iekāpšanas laukumiem ar slīpo plakni, var atbilst A-30 klasei. c Ja sabiedriskās tualetes ir ierīkotas pilnīgi kāpņu telpas norobežojumā, sabiedrisko tualešu starpsiena kāpņu telpas norobežojumā var atbilst B klases ugunsdrošumam. d Ja telpas, kas klasificētas kategorijā (6), (7), (8) un (9), pilnībā atrodas pulcēšanās vietas ārējā perimetra iekšpusē, šo telpu starpsienas var atbilst B-0 klases ugunsdrošumam. Audioiekārtu, videoiekārtu un apgaismojuma iekārtu vadības posteņus var uzskatīt par pulcēšanās vietas daļu. Paskaidrojumi 1. un 2. tabulai (1) Vadības posteņi Telpas, kurās ir avārijas enerģijas un apgaismojuma avoti. Stūresmāja un karšu māja. Telpas, kurās ir kuģa radioiekārtas. Ugunsgrēka kontroles centri. Dzinēju vadības telpa, ja tā ir ārpus galveno dzinēju telpas. Telpas, kurās ir centralizēta ugunsgrēka signalizācijas iekārta. Telpas, kurās ir centralizēti avārijas skaļruņu sakaru sistēmu posteņi un iekārtas. (2) Kāpņu telpas Iekšējās kāpņu telpas, lifti, pilnīgi norobežotas avārijas glābšanas šahtas un eskalatori (izņemot tos, kas atrodas tikai mašīntelpās) pasažieriem un apkalpei, kā arī to norobežojumi. Šajā ziņā kāpņu telpu, kas ir norobežota tikai vienā līmenī, uzskata par tās telpas daļu, no kuras kāpņu telpa nav nošķirta ar ugunsdrošām durvīm. (3) Gaiteņi Pasažieru un apkalpes gaiteņi un vestibili. (4) Evakuācijas vietas un ārējie evakuācijas maršruti Glābšanas laivu un plostu novietošanas laukums. Vaļējais klājs un norobežotas pastaigu vietas, kas ir arī vietas iekāpšanai glābšanas laivās un glābšanas plostos un to nolaišanas posteņi. Pulcēšanās vietas - iekšējās un ārējās. Ārējās kāpnes un vaļējie klāji, ko izmanto evakuācijas maršrutiem. Kuģa sāni līdz ūdenslīnijai, kas atbilst mazākai jūras iegrimei, virsbūve, klāja mājas sāni, kas atrodas zem un blakus glābšanas plostiem un iekāpšanas laukumiem evakuācijas tunelī. (5) Vaļējais klājs Vaļējais klājs un norobežotas pastaigu vietas, kurās nav vietu iekāpšanai glābšanas laivās un glābšanas plostos un to nolaišanas posteņu. Lai norobežotas pastaigu vietas varētu ietvert šajā kategorijā, tām nedrīkst būt nozīmīgs ugunsrisks, tas ir, vienīgais aprīkojums drīkst būt klāja mēbeles. Turklāt šādas telpas dabīgi ventilē pa pastāvīgām atverēm. Gaisa telpas (telpa ārpus virsbūvēm un kabīnēm). (6) Maza ugunsriska dzīvojamās telpas Kajītes, kurās ir ierobežota ugunsriska mēbeles un aprīkojums. Biroji un medpunkti, kuros ir ierobežota ugunsriska mēbeles un aprīkojums. Sabiedriskās telpas, kurās ir ierobežota ugunsriska mēbeles un aprīkojums un kuru klāja laukums ir mazāks par 50 m2. (7) Vidēja ugunsriska dzīvojamās telpas Telpas, kuras pieder pie iepriekš minētās kategorijas (6), bet kurās ir mēbeles un aprīkojums, kuru ugunsrisks nav ierobežots. Sabiedriskās telpas, kurās ir ierobežota ugunsriska mēbeles un aprīkojums un kuru klāja laukums ir 50 m2 vai vairāk. Izolēti slēdzami skapīši un nelielas noliktavas, kuras atrodas dzīvojamās telpās un kuru laukums ir mazāks par 4 m2 (tajās neglabā uzliesmojošus šķidrumus). Veikali. Kinozāles un filmotēkas. Diētas virtuves (kurās nav atklātas liesmas). Tīrīšanas ierīču kārbas (kurās neglabā uzliesmojošus šķidrumus). Laboratorijas (kurās neglabā uzliesmojošus šķidrumus). Aptiekas. Nelielas žāvētavas (kuru klāja laukums ir 4 m2 vai mazāks). Personisko mantu glabātavas. Operāciju zāles. (8) Palielināta ugunsriska dzīvojamās telpas Sabiedriskās telpas, kurās ir mēbeles un aprīkojums, kuru ugunsrisks nav ierobežots un kuru klāja laukums ir 50 m2 vai vairāk. Frizētavas un skaistumkopšanas saloni. Saunas. (9) Sanitārās telpas un līdzīgas telpas Komunālās sanitārās iekārtas, dušas, vannas, klozetpodi un citas iekārtas. Nelielas veļas ma …