Par Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses

Par Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Par Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses 1. pants. 2018. gada 19. oktobrī Briselē parakstītais Ieguldījumu aizsardzības nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses (turpmāk - Nolīgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts. 2. pants. Nolīgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Ārlietu ministrija. 3. pants. Nolīgums stājas spēkā tā 4.15. pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Līdz ar likumu izsludināms Nolīgums latviešu valodā. Likums Saeimā pieņemts 2019. gada 5. septembrī. Valsts prezidents E. Levits Rīgā 2019. gada 19. septembrī IEGULDĪJUMU AIZSARDZĪBAS NOLĪGUMS STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN SINGAPŪRAS REPUBLIKU, NO OTRAS PUSES EIROPAS SAVIENĪBA (turpmāk - "Savienība"), BEĻĢIJAS KARALISTE, BULGĀRIJAS REPUBLIKA, ČEHIJAS REPUBLIKA, DĀNIJAS KARALISTE, VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA, IGAUNIJAS REPUBLIKA, ĪRIJA, HORVĀTIJAS REPUBLIKA, GRIEĶIJAS REPUBLIKA, SPĀNIJAS KARALISTE, FRANCIJAS REPUBLIKA, ITĀLIJAS REPUBLIKA, KIPRAS REPUBLIKA, LATVIJAS REPUBLIKA, LIETUVAS REPUBLIKA, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE, UNGĀRIJA, MALTAS REPUBLIKA, NĪDERLANDES KARALISTE, AUSTRIJAS REPUBLIKA, POLIJAS REPUBLIKA, PORTUGĀLES REPUBLIKA, RUMĀNIJA, SLOVĒNIJAS REPUBLIKA, SLOVĀKIJAS REPUBLIKA, SOMIJAS REPUBLIKA, ZVIEDRIJAS KARALISTE un LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE, no vienas puses, un SINGAPŪRAS REPUBLIKA, (turpmāk - "Singapūra"), no otras puses, turpmāk kopā - "Puses" vai katra atsevišķi "Puse", ATZĪDAMAS savstarpējo ilgstošo un ciešo partnerību, kuras pamatā ir kopīgi principi un vērtības, kas atspoguļotas Partnerības un sadarbības nolīgumā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses (turpmāk - "ESSPSN"), un savstarpējās svarīgās ekonomiskās, tirdzniecības un ieguldījumu attiecības, kā noteikts arī Brīvās tirdzniecības nolīgumā starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku (turpmāk - "ESSBTN"); VĒLĒDAMĀS vēl vairāk stiprināt attiecības kā daļu no to vispārējām attiecībām un atbilstīgi tām un būdamas pārliecinātas par to, ka šis nolīgums radīs jaunus apstākļus turpmākai ieguldījumu attīstībai starp Pusēm; ATZĪDAMAS, ka šis nolīgums papildinās un veicinās reģiona ekonomiskās integrācijas centienus; APŅĒMUŠĀS stiprināt ciešās savstarpējās ekonomiskās, tirdzniecības un ieguldījumu attiecības atbilstīgi ilgtspējīgas attīstības mērķim tā ekonomikas, sociālajā un vides dimensijā, kā arī iespējami augstā vides aizsardzības un darba aizsardzības līmenī veicināt ieguldījumus, ievērojot attiecīgos starptautiski atzītos standartus un nolīgumus, kuru Puses tās ir; ATKĀRTOTI APSTIPRINĀDAMAS savu apņemšanos ievērot ilgtspējīgas attīstības un pārredzamības principus, kā atspoguļots ESSBTN; ATKĀRTOTI APSTIPRINĀDAMAS katras Puses tiesības pieņemt un izpildīt pasākumus, kas nepieciešami leģitīmu politikas mērķu - sociālu, ekoloģisku, drošības, sabiedrības veselības un drošības - sasniegšanai un kultūras daudzveidības veicināšanai un aizsardzībai; ATKĀRTOTI APSTIPRINĀDAMAS apņemšanos ievērot 1945. gada 26. jūnijā Sanfrancisko parakstītos Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus un Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 1948. gada 10. decembrī pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju; ATZĪDAMAS, ka pārredzamība starptautiskās tirdzniecības un ieguldījumu jomā ir nozīmīga un ka no tās iegūst visas ieinteresētās personas; PAMATODAMĀS uz savām attiecīgajām tiesībām un pienākumiem, kas izriet no PTO līguma un citiem daudzpusējiem, reģionāliem un divpusējiem nolīgumiem un režīmiem, kuru Puses tās ir, jo īpaši ESSBTN, IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO. PIRMĀ NODAĻA MĒRĶI UN VISPĀRĪGAS DEFINĪCIJAS 1.1. PANTS Mērķis Šā nolīguma mērķis ir saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem sekmēt ieguldījumu klimatu Pušu starpā. 1.2. PANTS Definīcijas Šajā nolīgumā: 1. "aptvertie ieguldījumi" ir tādi ieguldījumi otras Puses teritorijā, kuri tieši vai netieši pieder kādas Puses aptvertam ieguldītājam vai kurus tas tieši vai netieši kontrolē1; 2. "ieguldījumi" ir visu veidu aktīvi, kuriem piemīt ieguldījumu īpašības, ieskaitot tādas īpašības kā kapitāla vai citu resursu saistības, ieguvumu vai peļņas gaidas, riska uzņemšanās vai konkrēts ilgums. Ieguldījumiem var būt šādi veidi: a) materiāls vai nemateriāls, kustams vai nekustams īpašums, kā arī jebkuras citas īpašuma tiesības, piemēram, noma, hipotēkas, ķīlas un galvojumi, b) uzņēmums, ieskaitot filiāles, daļas, akcijas un cita veida līdzdalību uzņēmuma kapitālā, ieskaitot attiecīgas atvasinātās tiesības; c) obligācijas, parādzīmes, aizdevumi un citi parāda instrumenti, ieskaitot attiecīgas atvasinātās tiesības; d) citi finanšu aktīvi, ieskaitot atvasinātos instrumentus, regulētā tirgū tirgotus nākotnes līgumus un iespējas līgumus; e) darbuzņēmuma, būvniecības, vadības, ražošanas, koncesijas, ieņēmumu sadales un citi tamlīdzīgi līgumi; f) prasījumi skaidrā naudā, citos aktīvos vai saistībā ar tādu līgumsaistību izpildi, kurām ir ekonomiska vērtība; g) intelektuālā īpašuma tiesības2 un nemateriālās vērtības un h) licences, atļaujas un tamlīdzīgas tiesības, ko piešķir, ievērojot iekšējos tiesību aktus, ieskaitot koncesijas par dabas resursu izpēti, kultivēšanu, ieguvi un izmantošanu3. Ienākumus, kas tiek ieguldīti, uzskata par ieguldījumiem, un, ja tiek mainīts veids, kādā aktīvi tiek ieguldīti vai atkārtoti ieguldīti, tas neietekmē to, ka tos kvalificē par ieguldījumiem; 3. "aptvertais ieguldītājs" nozīmē vienas Puses fizisku4 vai juridisku personu, kas veikusi ieguldījumus otras Puses teritorijā; 4. "Puses fiziska persona" ir Singapūras vai kādas Savienības dalībvalsts valstspiederīgais saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem; 5. "juridiska persona" ir jebkurš tiesību subjekts, kas noteiktā kārtībā izveidots vai citādi organizēts saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem peļņas gūšanai vai citā nolūkā un kas pieder privātai personai vai valstij, tostarp jebkura korporācija, fonds, pilnsabiedrība, kopuzņēmums, viena dalībnieka sabiedrība vai asociācija; 6. "Savienības juridiska persona" vai "Singapūras juridiska persona" ir juridiska persona, kura izveidota saskaņā ar attiecīgi Savienības vai kādas Savienības dalībvalsts tiesību aktiem, vai Singapūras tiesību aktiem un kuras juridiskā adrese, centrālā administrācija5 vai galvenā darījumdarbības vieta ir attiecīgi Savienības vai Singapūras teritorijā. Ja juridiskajai personai attiecīgi Savienības vai Singapūras teritorijā ir tikai juridiskā adrese vai centrālā administrācija, tad tā netiek uzskatīta attiecīgi par Savienības juridisku personu vai Singapūras juridisku personu, ja vien tā neiesaistās nozīmīgos darījumos6 attiecīgi Savienības teritorijā vai Singapūras teritorijā; 7. "pasākums" ir tiesību akts, noteikums, procedūra, prasība vai prakse; 8. Puses pieņemts vai uzturēts "režīms" vai "pasākums"7 ietver režīmu vai pasākumus, ko realizē: a) centrālā, reģionālā vai vietējā valdība un iestādes un b) nevalstiskas organizācijas, kas īsteno centrālās, reģionālās vai vietējās valdības vai iestāžu deleģētās pilnvaras; 9. "ienākumi" ir visas summas, kas iegūtas vai atvasinātas no ieguldījumiem vai atkārtotiem ieguldījumiem, ieskaitot peļņu, dividendes, kapitāla pieaugumu, autoratlīdzību, procentus, ar intelektuālā īpašuma tiesībām saistītus maksājumus, maksājumus natūrā un visus citus likumīgos ienākumus; 10. "brīvi konvertējama valūta" ir valūta, ar ko notiek plaša mēroga tirdzniecība starptautiskos ārvalstu valūtas tirgos un kas tiek plaši lietota starptautiskos darījumos; 11. "uzņēmējdarbība" ir: a) juridiskas personas izveide, iegāde vai saglabāšana vai b) filiāles vai pārstāvniecības izveide vai saglabāšana ar nolūku nodibināt vai uzturēt ilgstošu ekonomisku saikni kādas Puses teritorijā, lai veiktu saimniecisko darbību; 12. "saimnieciskā darbība" ietver visas saimnieciska rakstura darbības, izņemot darbības, ko veic, īstenojot valsts varu, proti, darbības, ko neveic uz komerciāla pamata vai konkurējot ar vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem; 13. "ES Puse" ir Savienība vai tās dalībvalstis, vai Eiropas Savienība un tās dalībvalstis savās attiecīgajās kompetences jomās, kā izriet no Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību. OTRĀ NODAĻA IEGULDĪJUMU AIZSARDZĪBA 2.1. PANTS Darbības joma 1. Šī nodaļa attiecas uz aptvertiem ieguldītājiem un aptvertiem ieguldījumiem, kurus veic saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, neatkarīgi no tā, vai šādi ieguldījumi veikti pirms vai pēc šā nolīguma stāšanās spēkā8. 2. Neatkarīgi no citiem šā nolīguma noteikumiem 2.3. pants (Valsts režīms) neattiecas uz Puses sniegtām subsīdijām vai dotācijām, ieskaitot valsts atbalstītus aizdevumus, garantijas un apdrošināšanu. 3. Šā nolīguma 2.3. pants (Valsts režīms) neattiecas uz: a) valsts aģentūru veiktu preču un pakalpojumu iepirkumu valstiskām vajadzībām nevis komerciālai tālākpārdošanai vai izmantošanai tādu preču piegādē vai pakalpojumu sniegšanā, kas paredzēti komerciālai pārdošanai, vai b) audiovizuālajiem pakalpojumiem; c) darbībām, ko veic, īstenojot valsts varu Pušu attiecīgajās teritorijās; šajā nolīgumā darbība, ko veic, īstenojot valsts varu, ir jebkura darbība, izņemot tās, ko veic uz komerciāla pamata vai konkurējot ar vienu vai vairākiem piegādātājiem. 2.2. PANTS Ieguldījumi un reglamentējoši pasākumi 1. Puses atkārtoti apstiprina savas tiesības reglamentēt savā teritorijā, lai sasniegtu tādus leģitīmus politikas mērķus kā sabiedrības veselības aizsardzība, sociālie pakalpojumi, valsts izglītība, drošība, vide vai sabiedrības morāle, sociālā vai patērētāju aizsardzība, privātums un datu aizsardzība, kā arī kultūras daudzveidības veicināšana un aizsardzība. 2. Lielākai noteiktībai - tikai tas, ka kāda Puse reglamentē, arī grozot tās tiesību aktus, tādā veidā, kas negatīvi ietekmē kādu ieguldījumu vai skar ieguldītāja gaidas, tostarp ietekmē peļņas prognozes, nenozīmē pienākumu neizpildi saskaņā ar šo nodaļu. 3. Lielākai noteiktībai - kādas Puses lēmums nesniegt, nepagarināt vai nesaglabāt subsīdiju vai dotāciju: a) gadījumos, kad nav nekādu konkrētu saistību atbilstīgi iekšējiem tiesību aktiem vai līgumam attiecībā uz konkrētās subsīdijas vai dotācijas piešķiršanu, pagarināšanu vai saglabāšanu, vai b) gadījumos, kad šis lēmums tiek pieņemts saskaņā noteikumiem, kas attiecas uz konkrētās subsīdijas vai dotācijas piešķiršanu, pagarināšanu vai saglabāšanu, ja tādi ir, nenozīmē šīs nodaļas noteikumu pārkāpumu. 4. Lielākai noteiktībai - neko šajā nodaļā neinterpretē tā, lai liegtu kādai Pusei izbeigt subsīdijas piešķiršanu9 vai pieprasīt tās atmaksāšanu, ja šādu rīcību ir norīkojusi kompetenta tiesa, administratīva tiesa vai cita kompetenta iestāde10, vai lai pieprasītu šai Pusei kompensēt to ieguldītājam. 2.3. PANTS Valsts režīms 1. Katra Puse piekrīt savā teritorijā attiecināt uz otras Puses aptvertiem ieguldītājiem un to aptvertiem ieguldījumiem tādu režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs par režīmu, kuru tā līdzīgās situācijās piemēro saviem ieguldītājiem un to ieguldījumiem attiecībā uz viņu ieguldījumu darbību, pārvaldību, vadību, uzturēšanu, izmantošanu un pārdošanu vai citādu lietošanu. 2. Neatkarīgi no 1. punkta katra Puse var pieņemt vai saglabāt jebkādus pasākumus attiecībā uz uzņēmuma darbību, pārvaldību, vadību, uzturēšanu, izmantošanu un pārdošanu vai citādu izmantošanu, kuri nav nesaderīgi ar saistībām, kas ierakstītas attiecīgi ESSBTN 8. nodaļas (Pakalpojumi, uzņēmējdarbība un elektroniskā komercija) 8.-A vai 8.-B pielikuma īpašo saistību sarakstā11, ja šāds pasākums ir: a) pasākums, kas pieņemts, stājoties spēkā šim nolīgumam vai pirms tam; b) pasākums, kas minēts a) apakšpunktā un tiek turpināts, aizstāts vai grozīts pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, ja pasākums pēc turpināšanas, aizstāšanas vai grozīšanas nav mazāk saderīgs ar 1. punktu kā pasākums, kurš piemērots pirms tā turpināšanas, aizstāšanas vai grozīšanas, vai c) pasākums, kas neietilpst a) vai b) apakšpunkta darbības jomā, ja tas netiek piemērots attiecībā uz aptvertiem ieguldījumiem, kuri veikti Puses teritorijā pirms šā pasākuma stāšanās spēkā, vai tādā veidā, ka tas izraisa zaudējumus vai kaitējumu12 šādiem ieguldījumiem. 3. Neatkarīgi no 1. un 2. punkta Puse var pieņemt vai izpildīt pasākumus, kas aptvertiem ieguldītājiem un otras Puses ieguldījumiem piešķir mazāk labvēlīgu režīmu par režīmu, kuru tā piemēro pašas ieguldītājiem un to ieguldījumiem līdzīgās situācijās, ievērojot prasību, ka šādus pasākumus nepiemēro tādā veidā, kas nozīmētu patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju pret otras Puses aptvertajiem ieguldītājiem vai tās ieguldījumiem pirmās minētās Puses teritorijā vai kas būtu slēpts pret aptvertiem ieguldījumiem vērsts ierobežojums, ja šie pasākumi ir: a) nepieciešami sabiedriskās drošības vai sabiedrības morāles aizsardzībai vai sabiedriskās kārtības uzturēšanai13; b) nepieciešami cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvības vai veselības aizsardzībai; c) attiecas uz izsmeļamu dabas resursu saglabāšanu, ja šādus pasākumus piemēro saistībā ar ierobežojumiem, kas attiecas uz iekšzemes ieguldītājiem vai ieguldījumiem; d) nepieciešami tādu nacionālo bagātību aizsardzībai, kam ir mākslinieciska, vēsturiska vai arheoloģiska vērtība; e) nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību normatīvajiem aktiem, kas nav nesaderīgi ar šīs nodaļas noteikumiem, ieskaitot tos, kuri attiecas uz: i) krāpnieciskas vai maldinošas prakses novēršanu vai līgumsaistību neizpildes sekām, ii) personu privātuma aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi un izplatīšanu un individuālu dokumentu un kontu konfidencialitātes aizsardzību; iii) drošību; f) ar mērķi nodrošināt efektīvu vai taisnīgu14 tiešo nodokļu uzlikšanu vai iekasēšanu attiecībā uz otras Puses ieguldītājiem vai ieguldījumiem. 2.4. PANTS Standarta režīms 1. Katra Puse savā teritorijā otras Puses aptvertiem ieguldījumiem piemēro taisnīgas un vienlīdzīgas attieksmes režīmu15, pilnīgu aizsardzību un drošību saskaņā ar 2.-6. punktu. 2. Puse pārkāpj taisnīgas un vienlīdzīgas attieksmes pienākumu, kas norādīts 1. punktā, ja tās pasākums vai pasākumu virkne nozīmē: a) tiesiskuma liegumu16 kriminālprocesā, civilprocesā un administratīvajā procesā; b) tiesību aktos paredzētās kārtības būtisku pārkāpumu; c) acīmredzama patvaļīgu rīcību; d) aizskaršanu, spaidus, ļaunprātīgu varas izmantošana vai tamlīdzīgu negodprātīgu rīcību. 3. Lai noteiktu, vai ir pārkāpts taisnīgas un vienlīdzīgas attieksmes pienākums, kas noteikts 2. punktā, tiesa attiecīgā gadījumā var ņemt vērā, vai Puse ir sniegusi īpašus vai nepārprotamus paziņojumus17 ieguldītājam, lai stimulētu ieguldījumus, kuri aptvertam ieguldītājam ir radījuši tiesisko paļāvību un uz kuriem tas ir pamatoti paļāvies, taču Puse pēc tam šo tiesisko paļāvību sagrauj18. 4. Pēc kādas Puses pieprasījuma vai komitejas ieteikuma Puses saskaņā ar grozījumu procedūru, kas izklāstīta 4.3. pantā (Grozījumi), pārskata pienākuma nodrošināt taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi saturu - jo īpaši attiecībā uz to, vai ar attieksmi, kas nav minēta 2. punktā, arī var pārkāpt taisnīgas un vienlīdzīgas attieksmes principu. 5. Lielākai noteiktībai - "pilnīga aizsardzība un drošība" attiecas tikai uz Puses pienākumiem, kas saistīti ar aptverto ieguldītāju un aptverto ieguldījumu fizisko drošību. 6. Ja Puse pati vai ar kāda 1.2. panta (Definīcijas) 8. punktā minēta subjekta starpniecību ir uzņēmusies konkrētas un skaidri formulētas saistības līgumā rakstiski fiksētu saistību veidā19 pret otras Puses aptvertu ieguldītāju attiecībā uz otras Puses aptvertā ieguldītāja ieguldījumiem vai pret šādiem aptvertiem ieguldījumiem, tad šī Puse, īstenojot valsts varu, nevar nepildīt šādas saistības vai atteikties no tām20: a) ar iepriekšēju nodomu vai b) tā, ka tiek būtiski mainīts tiesību un pienākumu līdzsvars līgumā rakstiski fiksētajās saistībās, ja vien Puse nenodrošina samērīgu kompensāciju, ar ko atjaunot aptvertā ieguldītāja vai aptverto ieguldījumu stāvokli, kādā tas būtu bijis, ja saistību nepildīšanas vai atteikšanās no tām nebūtu notikusi. 7. Netiek uzskatīts, ka kāda cita šā nolīguma noteikuma pārkāpums vai atsevišķa starptautiska nolīguma pārkāpums, rada šā panta pārkāpumu. 2.5. PANTS Zaudējumu kompensācija 1. Vienas Puses aptvertiem ieguldītājiem, kuru aptvertie ieguldījumi cieš zaudējumus kara vai cita bruņota konflikta, revolūcijas, ārkārtas situācijas valstī, sacelšanās, nemieru vai protestu dēļ otras Puses teritorijā, minētā Puse, ciktāl tas attiecas uz restitūciju, atlīdzinājumu, kompensāciju vai citādu noregulējumu, piešķir režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs par režīmu, kuru Puse piešķir saviem ieguldītājiem vai kādas trešās valsts ieguldītājiem, atkarībā no tā, kurš ir labvēlīgāks pret attiecīgo aptverto ieguldītāju. 2. Neskarot 1. punktu, Puses aptvertiem ieguldītājiem, kas kādā no 1. punktā minētajām situācijām otras Puses teritorijā cieš zaudējumus, tāpēc ka: a) tās aptvertos ieguldījumus vai to daļu ir rekvizējuši otras Puses bruņotie spēki vai iestādes vai b) tās aptvertos ieguldījumus vai to daļu ir iznīcinājuši otras Puses bruņotie spēki vai iestādes, bet attiecīgajā situācijā tas nav bijis nepieciešams, otra Puse piešķir restitūciju vai kompensāciju. 2.6. PANTS Ekspropriācija21 1. Neviena Puse tieši vai netieši nenacionalizē un neekspropriē otras Puses aptverto ieguldītāju aptvertos ieguldījumus, kā arī attiecībā uz tiem nenosaka pasākumus, kuru ietekme ir līdzvērtīga nacionalizācijai vai ekspropriācijai (turpmāk - "ekspropriācija"), izņemot gadījumus, kad tas: a) vajadzīgs sabiedriskam mērķim; b) notiek tiesību aktos paredzētajā kārtībā; c) notiek nediskriminējoši un d) saskaņā ar 2. punktu tiek ātri izmaksāta pienācīga un reāla kompensācija. 2. Kompensācijas apjoms atbilst taisnīgai aptverto ieguldījumu tirgus vērtībai tieši pirms tam, kad ekspropriācija vai tūlītēja ekspropriācija kļuvusi zināma atklātībā, ar pieskaitītiem procentiem pēc komerciāli samērīgas likmes un pēc tirgus principiem un ņemot vērā laiku, kas paiet no ekspropriācijas līdz maksājuma veikšanai. Šāda kompensācija ir reāli izmaksājama, brīvi pārvedama saskaņā ar 2.7. pantu (Pārvedumi) un tiek izmaksāta bez kavēšanās. Vērtēšanas kritēriji, kurus izmanto, lai noteiktu taisnīgu tirgus vērtību, var ietvert uzņēmuma uzskaites vērtību, aktīvu vērtību, tostarp materiālā īpašuma deklarēto ar nodokli apliekamo vērtību, un attiecīgus citus kritērijus. 3. Šis pants neattiecas uz obligāto licenču izdošanu, kuras piešķir saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesībām, ciktāl šāda izdošana ir saderīga ar TRIPS līgumu. 4. Ikvienu ekspropriācijas vai novērtēšanas pasākumu pēc to aptverto ieguldītāju lūguma, kurus pasākums skar, izskata pasākuma veicējas Puses tiesu vai cita neatkarīga iestāde. 2.7. PANTS Pārvedumi 1. Puse visus ar aptvertiem ieguldījumiem saistītos pārvedumus atļauj veikt brīvi konvertējamā valūtā bez ierobežojumiem vai aizkavēšanas. Šādi pārvedumi ietver: a) kapitāla iemaksas, piemēram, galvenos līdzekļus un papildu līdzekļus aptverto ieguldījumu saglabāšanai, attīstīšanai vai palielināšanai; b) peļņu, dividendes, kapitāla pieaugumu un citus ienākumus, un ienākumus no visu aptverto ieguldījumu vai to daļas pārdošanas vai no daļējas vai pilnīgas aptverto ieguldījumu likvidācijas; c) procentus, autoratlīdzību, pārvaldības maksu, tehnisko palīdzību un citas maksas; d) maksājumus, kas veikti uz līguma pamata, kuru noslēdzis aptvertais ieguldītājs, vai tā aptvertus ieguldījumus, kas veikti saskaņā ar aizdevuma līgumu; e) ienākumus vai citādu atlīdzību darbiniekiem ārzemēs, kuri strādā saistībā ar aptvertiem ieguldījumiem; f) maksājumus, kas veikti, ievērojot 2.6. pantu (Ekspropriācija) un 2.5. pantu (Zaudējumu kompensācija); un g) maksājumus, kas izriet no 3.18. panta (Nolēmums). 2. Neviens šā panta noteikums nav interpretējams tā, ka tas Pusei liegtu vienlīdzīgi un nediskriminējoši piemērot tās tiesību aktus, kas attiecas uz: a) bankrotu, maksātnespēju vai citu kreditora tiesību aizsardzību; b) vērtspapīru, nākotnes līgumu, iespējas līgumu vai atvasināto instrumentu izdošanu, tirdzniecību vai darījumus ar tiem; c) finanšu pārskatu vai uzskaites veidošanu attiecībā uz pārvedumiem, ja tas nepieciešams, lai palīdzētu tiesībaizsardzības un finanšu regulējuma iestādēm; d) noziedzīgiem vai sodāmiem nodarījumiem; e) atbilstības nodrošināšanu rīkojumiem vai spriedumiem, kas pieņemti tiesas vai administratīvos procesos; f) sociālo drošību, valsts pensiju vai obligāto ietaupījumu shēmām vai vai g) nodokļu uzlikšanu. 3. Izņēmuma gadījumos, kad pastāv būtiski sarežģījumi vai to draudi ekonomikas un monetārās politikas vai valūtas kursa politikas darbībai kādā Pusē, attiecīgā Puse var uz laiku veikt aizsardzības pasākumus attiecībā uz pārvedumiem. Šādi pasākumi ir pilnīgi nepieciešami, to ilgums nekādā gadījumā nepārsniedz sešus mēnešus22 un tie nav uzskatāmi par patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju starp kādu Pusi un personu, kas nav Puse, līdzīgās situācijās. Puse, kas pieņem aizsardzības pasākumus, nekavējoties informē otru Pusi un iespējami drīz iesniedz to atcelšanas grafiku. 4. Ja Pusei ir vai var rasties nopietnas maksājumu bilances un ārējas finansiālās grūtības, tā var pieņemt vai saglabāt ierobežojošus pasākumus attiecībā uz pārvedumiem, kas saistīti ar ieguldījumiem. 5. Puses cenšas izvairīties no 4. punktā minēto ierobežojošo pasākumu piemērošanas. Saskaņā ar 4. punktu pieņemtie vai saglabātie ierobežojošie pasākumi ir nediskriminējoši, ir spēkā ierobežotu laiku un paredz vienīgi to, kas nepieciešams maksājumu bilances un ārējā finansiālā stāvokļa koriģēšanai. Attiecīgi tie ir saskaņā ar Marrākešā 1994. gada 15. aprīlī noslēgtā Marrākešas līguma par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu (turpmāk - "PTO līgums") nosacījumiem un ir saderīgi ar Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līgumu. 6. Puse, kas saglabā vai ir pieņēmusi ierobežojošus pasākumus atbilstīgi 4. punktam vai veic jebkādas izmaiņas šādos pasākumos, par to nekavējoties informē otru Pusi. 7. Ja pieņem vai saglabā ierobežojumus atbilstīgi 4. punktam, komitejā nekavējoties tiek rīkota apspriešanās. Tajā novērtē attiecīgās Puses maksājumu bilances stāvokli un ierobežojumus, kas pieņemti vai saglabāti atbilstīgi 4. punktam, inter alia ņemot vērā tādus faktorus kā: a) maksājumu bilances un ārējo finansiālo grūtību raksturs un apjoms; b) ārējā ekonomikas un tirdzniecības vide vai c) pieejamie alternatīvie korektīvie pasākumi. Tiek apspriesta ierobežojošo pasākumu atbilstība 4. un 5. punktam. Tiek akceptēti visi Starptautiskā Valūtas fonda (turpmāk - "SVF") iesniegtie statistikas un citādi fakti, kas attiecas uz ārvalstu valūtām, monetāro rezervi un maksājumu bilanci, un secinājumu pamatā ir SVF veiktais novērtējums attiecībā uz attiecīgās Puses maksājumu bilanci un ārējo finansiālo stāvokli Mediācijas izmantošanu var reglamentēt. 2.8. PANTS Subrogācija Ja kāda Puse vai kāda aģentūra, kas darbojas Puses vārdā, veic maksājumu kādam no saviem ieguldītājiem saskaņā ar garantiju, apdrošināšanas līgumu vai citāda veida nodrošinājumu, par kuru tā ir uzņēmusies saistības vai kuru tā piešķīrusi attiecībā uz ieguldījumiem, tad otra Puse atzīst ikvienu tiesību vai īpašumtiesību subrogāciju vai nodošanu vai cesiju attiecībā uz šādiem ieguldījumiem. Pusei vai aģentūrai ir tiesības izmantot subrogācijas vai cesijas ceļā pārņemtās tiesības vai prasījumus tādā pašā apmērā kā ieguldītāja sākotnējās tiesības vai prasījumus. Šādas subrogācijas ceļā pārņemtās tiesības var izmantot Puse vai aģentūra vai arī ieguldītājs, ja Puse vai aģentūra to atļauj. TREŠĀ NODAĻA STRĪDU IZŠĶIRŠANA A SADAĻA STRĪDU IZŠĶIRŠANA STARP IEGULDĪTĀJIEM UN PUSĒM 3.1. PANTS Darbības joma un definīcijas 1. Šī sadaļa attiecas uz strīdiem starp kādas Puses prasītāju un otru Pusi par režīmu23, par kuru tiek apgalvots, ka ar to tiek pārkāpti otrās nodaļas (Ieguldījumu aizsardzība) noteikumi, ja šāds pārkāpums, kā tiek apgalvots, rada zaudējumus vai kaitējumu prasītājam vai tā uzņēmumam, kas veic uzņēmējdarbību uz vietas. 2. Ja nav norādīts citādi, šajā sadaļā: a) "strīda puses" ir prasītājs un atbildētājs; b) "prasītājs" ir kādas Puses ieguldītājs, kurš vēlas iesniegt prasību, ievērojot šo sadaļu, vai ir iesniedzis šādu prasību, vai nu: i) savā vārdā, vai ii) tāda c) apakšpunktā definēta uzņēmuma vārdā, kurš veic uzņēmējdarbību uz vietas un kurš tam pieder vai kuru tas kontrolē24; c) "uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību uz vietas" ir juridiska persona, kas pieder vienas Puses ieguldītājam vai ir tā kontrolē25 un veic uzņēmējdarbību otras Puses teritorijā; d) "strīdā neiesaistītā nolīguma Puse" ir vai nu Singapūra, ja atbildētājs ir Savienība vai Savienības dalībvalsts, vai Savienība, ja atbildētājs ir Singapūra; e) "atbildētājs" ir vai nu Singapūra, vai, attiecībā uz ES Pusi, Savienība vai Savienības dalībvalsts, kas paziņota saskaņā ar 3.5. pantu ("Paziņojums par nodomu"), un f) "trešās personas finansējums" ir finansējums, ko sniedz fiziska vai juridiska persona, kas nav strīdā iesaistītā Puse, ja šāda persona noslēdz vienošanos ar kādu strīda pusi, lai finansētu daļu vai visas procesa izmaksas apmaiņā pret daļu no ieguvumiem vai potenciālajiem ieguvumiem no procedūras, kurus strīda puse varētu saņemt, vai citām interesēm saistībā ar to, vai, ja šāda persona šādu finansējumu sniedz ziedojuma vai dotācijas veidā. 3.2. PANTS Mierizlīgums Ikvienu strīdu, ja vien iespējams, izšķir sarunu ceļā, panākot mierizlīgumu, un, ja iespējams, pirms saskaņā ar 3.3. pantu (Apspriešanās) tiek iesniegts lūgums apspriesties. Par mierizlīgumu var vienoties jebkurā laikā - arī pēc strīdu izšķiršanas procesa sākšanas atbilstīgi šai sadaļai. 3.3. PANTS Apspriešanās 1. Ja strīdu nevar izšķirt, kā paredzēts 3.2. pantā (Mierizlīgums), tad Puses prasītājs, kurš apgalvo, ka pārkāpti otrās nodaļas (Ieguldījumu aizsardzība) noteikumi, var iesniegt otrai Pusei lūgumu apspriesties. 2. Lūgumā apspriesties iekļauj šādu informāciju: a) prasītāja vārds, uzvārds / nosaukums un adrese, bet, ja šāds lūgums tiek iesniegts tāda uzņēmuma vārdā, kas veic uzņēmējdarbību uz vietas, tad uzņēmuma, kurš veic uzņēmējdarbību uz vietas, nosaukums, adrese un reģistrācijas vieta; b) otrās nodaļas (Ieguldījumu aizsardzība) noteikumi, kas saskaņā ar apgalvojumu ir pārkāpti; c) strīda juridiskais un faktu pamats, ieskaitot režīmu, ar ko saskaņā ar apgalvojumu tiek pārkāpti otrās nodaļas (Ieguldījumu aizsardzība) noteikumi, un d) prasītās palīdzības apmērs un aplēstie zaudējumi vai kaitējums, kuri saskaņā ar apgalvojumu šā pārkāpuma dēļ radīti prasītājam vai tā uzņēmumam, kurš veic uzņēmējdarbību uz vietas. 3. Lūgumu apspriesties iesniedz: a) 30 mēnešu laikā no dienas, kad prasītājs vai attiecīgā gadījumā uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību uz vietas, pirmo reizi uzzinājis vai kad tam būtu bijis jāuzzina par režīmu, ar kuru, iespējams, tiek pārkāpti otrās nodaļas (Ieguldījumu aizsardzība) noteikumi, vai b) gadījumā, ja tiek īstenoti vietējie tiesiskās aizsardzības instrumenti, kad beidzas a) apakšpunktā norādītais laikposms - viena gada laikā no dienas, kad prasītājs vai attiecīgā gadījumā uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību uz vietas, pārstāj izmantot šos vietējos tiesiskās aizsardzības instrumentus un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 10 gadus pēc dienas, kad prasītājs vai attiecīgā gadījumā tā uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību uz vietas, pirmo reizi uzzinājis vai kad tam būtu bijis jāuzzina par režīmu, ar kuru, iespējams, tiek pārkāpti otrās nodaļas (Ieguldījumu aizsardzība) noteikumi. 4. Ja 18 mēnešu laikā no lūguma apspriesties iesniegšanas prasītājs nav iesniedzis prasību saskaņā ar 3.6. pantu (Prasības iesniegšana tiesai), tad tiek uzskatīts, ka prasītājs ir atsaucis lūgumu apspriesties un paziņojumu par nodomu un ka prasītājs ir atteicies no tiesībām iesniegt šādu prasību. Vienojoties pusēm, kas apspriežas, minēto termiņu var pagarināt. 5. Prasība nekļūst nepieņemama 3. un 4. punktā minēto termiņu dēļ, ja prasītājs var pierādīt, ka cēlonis attiecīgi apspriešanās nepieprasīšanai vai prasības neiesniegšanai ir prasītāja nespēja rīkoties, ko izraisījušas darbības, kuras apzināti veikusi otra Puse, ja prasītājs rīkojas, tiklīdz tas spēj rīkoties. 6. Ja lūgums apspriesties ir saistīts ar to, ka saskaņā ar apgalvoto šo nolīgumu ir pārkāpusi Savienība vai kāda Savienības dalībvalsts, tad to nosūta Savienībai. 7. Strīda puses var apspriesties, izmantojot videokonferenci vai citus atbilstošus līdzekļus, piemēram, tad, ja prasītājs ir mazais vai vidējais uzņēmums. 3.4. PANTS Mediācija un strīdu alternatīva izšķiršana 1. Strīda puses jebkurā laikā, arī pirms sniegts paziņojums par nodomu, var vienoties izmantot mediāciju. 2. Mediācijas izmantošana ir brīvprātīga un neskar nevienas strīda puses juridisko nostāju. 3. Mediācijas izmantošanu var reglamentēt 6. pielikumā (Mediācijas mehānisms strīdos starp ieguldītājiem un Pusēm) izklāstītie noteikumi vai citi noteikumi, par kuriem var vienoties strīda puses. Ikvienu 6. pielikumā (Mediācijas mehānisms strīdos starp ieguldītājiem un Pusēm) minēto termiņu var grozīt, strīda pusēm savstarpēji vienojoties. 4. Mediatoru ieceļ, vienojoties strīda pusēm vai saskaņā ar 6. pielikuma (Mediācijas mehānisms strīdos starp ieguldītājiem un Pusēm) 3. pantu (Mediatora atlase). Mediatori atbilst 7. pielikumam (Rīcības kodekss tiesas un apelācijas tiesas locekļiem un mediatoriem). 5. Strīda puses cenšas panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu 60 dienu laikā no mediatora iecelšanas. 6. Ja strīda puses ir vienojušās izmantot mediāciju, tad no dienas, kad tās šādu vienošanos panākušas, un 30 dienas no jebkuras strīda puses lēmuma izbeigt mediāciju, par ko nosūtīta vēstule mediatoram un otrai strīda pusei, nepiemēro 3.3. panta (Apspriešanās) 3. un 4.punktu. 7. Neviens šā panta noteikums neliedz strīda pusēm izmantot citas alternatīvas strīdu izšķiršanas formas. 3.5. PANTS Paziņojums par nodomu 1. Ja strīdu nevar izšķirt triju mēnešu laikā no lūguma apspriesties iesniegšanas, tad prasītājs var iesniegt paziņojumu par nodomu, kurā rakstveidā izklāsta prasītāja nodomu iesniegt prasību strīda izšķiršanai un kurā ir šāda informācija: a) prasītāja vārds, uzvārds / nosaukums un adrese, bet, ja šāds lūgums tiek iesniegts tāda uzņēmuma vārdā, kas veic uzņēmējdarbību uz vietas, tad uzņēmuma, kurš veic uzņēmējdarbību uz vietas, nosaukums, adrese un reģistrācijas vieta; b) otrās nodaļas (Ieguldījumu aizsardzība) noteikumi, kas saskaņā ar apgalvojumu ir pārkāpti; c) strīda juridiskais un faktu pamats, ieskaitot režīmu, ar ko saskaņā ar apgalvojumu tiek pārkāpti otrās nodaļas (Ieguldījumu aizsardzība) noteikumi, un d) prasītās palīdzības apmērs un aplēstie zaudējumi vai kaitējums, kuri saskaņā ar apgalvojumu šā pārkāpuma dēļ radīti prasītājam vai tā uzņēmumam, kurš veic uzņēmējdarbību uz vietas. Paziņojumu par nodomu attiecīgā gadījumā nosūta Savienībai vai Singapūrai. 2. Ja paziņojums par nodomu nosūtīts Savienībai, tad Savienība divu mēnešu laikā no paziņojuma saņemšanas nosaka atbildētāju. Savienība nekavējoties informē prasītāju par noteikto atbildētāju, un uz šā pamata prasītājs var iesniegt prasību saskaņā ar 3.6. pantu (Prasības iesniegšana tiesai). 3. Ja nav noteikts atbildētājs saskaņā ar 2. punktu, tad piemēro šādus noteikumus: a) ja paziņojumā par nodomu norādīts vienīgi kādas Savienības dalībvalsts režīms, tad atbildētājs ir šī dalībvalsts; b) ja paziņojumā par nodomu norādīts kādas Savienības iestādes, subjekta vai aģentūras režīms, tad atbildētājs ir Savienība. 4. Ja atbildētājs ir Savienība vai kāda dalībvalsts, tad ne Savienība, ne attiecīgā dalībvalsts neiestājas par to, ka prasība ir nepieņemama, kā arī neiestājas par to, ka prasība vai nolēmums ir nepamatots vai nederīgs, balstoties uz to, ka atbildētājam īstenībā vajadzētu būt vai vajadzētu būt bijušam Savienībai, nevis dalībvalstij, vai otrādi. 5. Lielākai noteiktībai - ne šā nolīguma noteikumi, ne piemērojamie strīdu izšķiršanas noteikumi neliedz Savienībai un attiecīgajai dalībvalstij apmainīties ar jebkādu informāciju, kas attiecas uz strīdu. 3.6. PANTS Prasības iesniegšana tiesai 1. Ne agrāk kā tad, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kad saskaņā ar 3.5. pantu (Paziņojums par nodomu) iesniegts paziņojums par nodomu, prasītājs var iesniegt prasību tiesai atbilstīgi vienam no šādiem strīdu izšķiršanas noteikumiem26: a) 1965. gada 18. marta Konvencija par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem (turpmāk - "ICSID konvencija"), ja gan atbildētājs, gan prasītāja valsts ir ICSID konvencijas dalībnieks; b) ICSID konvencija, saskaņā ar Starptautiskā ieguldījumu strīdu izšķiršanas centra sekretariāta izstrādātajiem noteikumiem par papildu mehānismu procesu administrācijai (turpmāk - "ICSID papildu mehānisma noteikumi") ar noteikumu, ka vai nu atbildētājs, vai prasītāja valsts ir ICSID konvencijas dalībnieks27; c) Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) šķīrējtiesas noteikumi vai d) citi noteikumi, ja strīda puses par to vienojas. 2. Šā panta 1. punkts ir uzskatāms par atbildētāja piekrišanu tam, ka saskaņā ar šo sadaļu tiek iesniegta prasība. Tiek uzskatīts, ka piekrišana, uz kuru attiecas 1. punkts, un prasības iesniegšana saskaņā ar šo sadaļu atbilst nosacījumiem, kuri izstrādāti: a) ICSID konvencijas II nodaļā un ICSID noteikumos par papildu mehānismu saistībā ar strīda pušu rakstveida piekrišanu un b) Ņujorkā 1958. gada 10. jūnijā noslēgtās ANO Konvencijas par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu (turpmāk - "Ņujorkas konvencija") II pantā saistībā ar "rakstveida nolīgumu". 3.7. PANTS Nosacījumi prasības iesniegšanai 1. Saskaņā ar šo sadaļu prasību var iesniegt tikai tad, ja: a) iesniegtajai prasībai pievieno prasītāja rakstisku piekrišanu tam, ka strīdu izšķiršana notiek saskaņā ar šajā sadaļā izklāstītajām procedūrām, un prasītājs strīda izšķiršanai izvēlas viena 3.6. panta (Prasības iesniegšana tiesai) 1. punktā minētā foruma noteikumus; b) no 3.3. pantā (Apspriešanās) minētā lūguma apspriesties iesniegšanas pagājuši vismaz seši mēneši un no 3.5. pantā (Paziņojums par nodomu) minētā paziņojuma par nodomu iesniegšanas pagājuši vismaz trīs mēneši; c) prasītāja iesniegtais lūgums apspriesties un paziņojums par nodomu atbilst attiecīgi 3.3. panta (Apspriešanās) 2. punkta un 3.5. panta (Paziņojums par nodomu) 1. punkta prasībām; d) par strīda juridisko un faktu pamatu iepriekš ir notikusi apspriešanās saskaņā ar 3.3. pantu (Apspriešanās); e) visas prasības, kas tiek norādītas, iesniedzot prasību saskaņā ar 3.6. pantu (Prasības iesniegšana tiesai), tiek balstītas uz režīmu, kas norādīts paziņojumā par nodomu saskaņā ar 3.5. pantu (Paziņojums par nodomu); un f) prasītājs: i) atsauc visas vēl neizskatītās prasības, ko tas iesniedzis tiesai vai kādai citai valsts vai starptautiskai tiesai vai šķīrējtiesai atbilstīgi valsts vai starptautiskiem tiesību aktiem, attiecībā uz to pašu režīmu, ar kuru, iespējams, tiek pārkāpti otrās nodaļas (Ieguldījumu aizsardzība) noteikumi; ii) paziņo, ka nākotnē neiesniegs šādas prasības, un iii) paziņo, ka neizpildīs nevienu nolēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šo sadaļu, pirms šāds nolēmums nav kļuvis galīgs, un neiesniegs apelāciju vai prasību pēc pārskatīšanas, atlikšanas, anulēšanas vai pārstrādāšanas, kā arī neierosinās citu līdzīgu procedūru starptautiskā vai vietējā tiesā vai šķīrējtiesā saistībā ar nolēmumu atbilstīgi šai sadaļai. 2. Šā panta 1. punkta f) apakšpunktā termins "prasītājs" attiecas uz ieguldītāju un, attiecīgā gadījumā, uz uzņēmumu, kas veic uzņēmējdarbību uz vietas. Turklāt 1. punkta f) apakšpunkta i) punktā termins "prasītājs" ietver visas personas, kam tieši vai netieši daļēji pieder ieguldītājs / uzņēmums, kurš veic uzņēmējdarbību uz vietas, vai ko kontrolē ieguldītājs / uzņēmums, kurš veic uzņēmējdarbību uz vietas. 3. Pēc atbildētāja lūguma tiesa atsakās no jurisdikcijas, ja prasītājs nav ievērojis kādu no 1. un 2. punktā minētajām prasībām vai paziņojumiem. 4. Šā panta 1. punkta f) apakšpunkts neliedz prasītājam vērsties pēc pagaidu aizsardzības pasākumiem atbildētāja tiesās vai administratīvajās tiesās, pirms tiek sākts process vai kamēr norisinās process kādā no 3.6. pantā (Prasības iesniegšana tiesai) minētajiem strīdu izšķiršanas forumiem. Šajā pantā vienīgais pagaidu aizsardzības pasākumu mērķis ir aizsargāt prasītāja tiesības un intereses, un tie nav saistīti ar zaudējumu atlīdzību vai strīda izskatīšanu pēc būtības. 5. Lielākai noteiktībai - tiesa atsakās no jurisdikcijas, ja strīds radies vai varētu rasties laikā, kad prasītājs ieguvis īpašumtiesības vai kontroli pār ieguldījumiem, uz kuriem attiecas strīds, un tiesa, pamatojoties uz faktiem, nosaka, ka prasītājs ir ieguvis īpašumtiesības vai kontroli pār ieguldījumiem galvenokārt tādēļ, lai iesniegtu prasību saskaņā ar šo sadaļu. Šis punkts neskar citus ar jurisdikciju saistītus iebildumus, ko tiesa varētu izskatīt. 3.8. PANTS Trešās personas finansējums 1. Jebkura strīda puse, kas gūst labumu no trešās personas sniegta finansējuma, paziņo otrai strīda pusei un tiesai šā finansētāja vārdu, uzvārdu / nosaukumu un adresi. 2. Šādu paziņojumu sniedz, iesniedzot prasību, vai attiecīgā gadījumā tiklīdz trešās personas finansējums ir nolemts, ziedots vai piešķirts. 3.9. PANTS Pirmās instances tiesa 1. Ar šo tiek izveidota pirmās instances tiesa ("tiesa"), lai izskatītu prasības, kas iesniegtas atbilstoši 3.6. pantam (Prasības iesniegšana tiesā). 2. Komiteja ar šā nolīguma stāšanos spēkā ieceļ sešus tiesas locekļus. Attiecībā uz minēto iecelšanu: a) ES Puse izvirza divus locekļus; b) Singapūra izvirza divus locekļus un c) ES un Singapūra kopīgi izvirza divus locekļus, kuri nav kādas Savienības dalībvalsts vai Singapūras valstspiederīgie. 3. Komiteja var lemt palielināt vai samazināt locekļu skaitu uzreiz pa trim. Papildu locekļus ieceļ tāpat, kā paredzēts 2. punktā. 4. Locekļiem ir to attiecīgajās valstīs nepieciešamā kvalifikācija iecelšanai tiesneša amatā vai arī viņi ir juristi ar atzītu kompetenci. Viņiem ir specializētas zināšanas vai pieredze starptautiskajās publiskajās tiesībās. Vēlams, lai viņiem būtu speciālās zināšanas jo īpaši starptautiskajās ieguldījumu tiesībās, starptautiskajās tirdzniecības tiesībās vai tādu strīdu izšķiršanā, kas izriet no starptautiskiem ieguldījumiem vai starptautiskiem tirdzniecības nolīgumiem. 5. Locekļus ieceļ uz astoņiem gadiem. Tomēr trim no sešām personām, kuras tiek ieceltas uzreiz pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, pilnvaru termiņu pagarina līdz divpadsmit gadiem - šīs personas nosaka ar izlozes palīdzību. Locekļa pilnvaru termiņu pēc attiecīgā locekļa pilnvaru termiņa beigām var pagarināt ar komitejas lēmumu. Vakanču rašanās gadījumā tās tiek aizpildītas. Persona, kas iecelta, lai aizstātu personu, kuras pienākumu pildīšanas termiņš nav beidzies, pilda šos pienākumus līdz priekšteča pilnvaru termiņa beigām. Persona, kas strādā kādā tiesas palātā, kad beidzas šīs personas pilnvaru termiņš, var ar tiesas priekšsēdētāja atļauju turpināt darboties šajā palātā līdz procesa beigšanai, un to vienīgi šajā nolūkā turpina uzskatīt par tiesas locekli. 6. Tiesai ir priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks, kuri atbild par organizatoriskiem jautājumiem. Viņus ieceļ amatā uz četru gadu termiņu un izlozē no locekļiem, kuri ir iecelti saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktu. Viņi pilda amata pienākumus rotācijas kārtībā, ko izlozē komitejas priekšsēdētājs. Priekšsēdētāja vietnieks aizstāj priekšsēdētāju laikā, kad viņš nav pieejams. 7. Tiesa iztiesā lietas palātās trīs locekļu sastāvā, no tiem katrā palātā viens loceklis ir iecelts saskaņā ar attiecīgi 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu. Palātu vada loceklis, kas ir iecelts saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktu. 8. Pēc prasības iesniegšanas atbilstoši 3.6. pantam (Prasības iesniegšana tiesā) 90 dienu laikā tiesas priekšsēdētājs rotācijas kārtībā ieceļ locekļus, kas veido tiesas palātu konkrētās lietas izskatīšanai, nodrošinot, ka katras palātas sastāvs ir nejaušs un neparedzams, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgas iespējas strādāt visiem locekļiem. 9. Neatkarīgi no 7. punkta noteikumiem strīda puses var vienoties, ka lietu iztiesā viens loceklis. Šo locekli izraugās tiesas priekšsēdētājs no tiem locekļiem, kuri ir iecelti saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktu. Atbildētājs šādu prasītāja lūgumu izskata ar atsaucību, jo īpaši, ja prasītājs ir mazais vai vidējais uzņēmums vai ja prasītā kompensācija vai nodarīto zaudējumu atlīdzība ir salīdzinoši maza. Šāds lūgums būtu jāiesniedz vienlaikus ar prasības iesniegšanu saskaņā ar 3.6. pantu (Prasības iesniegšana tiesā). 10. Tiesa izstrādā savas darba procedūras. 11. Tiesas locekļi nodrošina, ka viņi ir pieejami un spējīgi pildīt šajā sadaļā norādītos pienākumus. 12. Lai nodrošinātu locekļu pieejamību, viņiem tiek maksāts ikmēneša honorārs, ko nosaka ar komitejas lēmumu. Tiesas priekšsēdētājs un attiecīgā gadījumā priekšsēdētāja vietnieks, kad viņi pilda tiesas priekšsēdētāja funkcijas saskaņā ar šo sadaļu, saņem maksu, kas ir līdzvērtīga atbilstīgi 3.10. panta (Apelācijas tiesa) 11. punktā noteiktajai maksai. 13. Honorāru un dienas maksu tiesas priekšsēdētājam vai priekšsēdētāja vietniekam, kuri pilda tiesas priekšsēdētāja funkcijas saskaņā ar šo sadaļu, abas Puses vienādā apmērā ieskaita kontā, ko pārvalda ICSID sekretariāts. Ja viena Puse nesamaksā honorāru vai dienas maksu, otra Puse var lemt to maksāt. Jebkuri šādi kavētie maksājumi ir nomaksājami, pieskaitot atbilstošos procentus. 14. Ja vien komiteja nepieņem lēmumu saskaņā ar 15. punktu, tiesas palātas locekļu citas izmaksas un izdevumi atbilst maksām un izdevumiem, kas ir spēkā spēkā prasības iesniegšanas dienā un ir noteikti, ievērojot ICSID konvencijas Administratīvo un finanšu noteikumu 14. noteikuma 1. punktu, un ko tiesa sadala starp strīda pusēm saskaņā ar 3.21. pantu (Izmaksas). 15. Pēc komitejas lēmuma honorāru un citas izmaksas un izdevumus var neatgriezeniski pārveidot par regulāru atalgojumu. Tādā gadījumā locekļi strādā pilnas slodzes darba laiku un komiteja nosaka viņu atalgojumu un attiecīgos organizatoriskos jautājumus. Šādā gadījumā locekļi nedrīkst veikt nekādu citu algotu vai nealgotu darbu, ja vien tiesas priekšsēdētājs to izņēmuma kārtā neatļauj. 16. ICSID sekretariāts ir tiesas sekretariāts un nodrošina tai pienācīgu atbalstu. Izdevumus par šo atbalstu tiesa sadala starp strīda pusēm saskaņā ar 3. 21. pantu (Izmaksas). 3.10. PANTS Apelācijas tiesa 1. Ar šo tiek izveidota pastāvīga apelācijas tiesa apelāciju izskatīšanai par tiesas pieņemtajiem pagaidu nolēmumiem. 2. Komiteja ar šā nolīguma stāšanos spēkā ieceļ sešus apelācijas tiesas locekļus. Attiecībā uz minēto iecelšanu: a) ES Puse izvirza divus locekļus; b) Singapūra izvirza divus locekļus un c) ES un Singapūra kopīgi izvirza divus locekļus, kuri nav kādas Savienības dalībvalsts vai Singapūras valstspiederīgie. 3. Komiteja var lemt palielināt vai samazināt apelācijas tiesas locekļu skaitu uzreiz pa trim. Papildu locekļus ieceļ tāpat, kā paredzēts 2. punktā. 4. Apelācijas tiesas locekļiem ir to attiecīgajās valstīs nepieciešamā kvalifikācija iecelšanai augstākajos tiesnešu amatos vai arī viņi ir juristi ar atzītu kompetenci. Viņiem ir specializētas zināšanas vai pieredze starptautiskajās publiskajās tiesībās. Vēlams, lai viņiem būtu speciālās zināšanas jo īpaši starptautiskajās ieguldījumu tiesībās, starptautiskajās tirdzniecības tiesībās vai tādu strīdu izšķiršanā, kas izriet no starptautiskiem ieguldījumiem vai starptautiskiem tirdzniecības nolīgumiem. 5. Apelācijas tiesas locekļus ieceļ uz astoņiem gadiem. Tomēr trim no sešām personām, kuras tiek ieceltas uzreiz pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, pilnvaru termiņu pagarina līdz divpadsmit gadiem - šīs personas nosaka ar izlozes palīdzību. Locekļa pilnvaru termiņu pēc tā beigām var pagarināt ar komitejas lēmumu. Vakanču rašanās gadījumā tās tiek aizpildītas. Persona, kas iecelta, lai aizstātu personu, kuras pienākumu pildīšanas termiņš nav beidzies, pilda šos pienākumus līdz priekšteča pilnvaru termiņa beigām. Persona, kas strādā kādā apelācijas tiesas palātā, kad beidzas šīs personas pilnvaru termiņš, var ar apelācijas tiesas priekšsēdētāja atļauju turpināt darboties šajā palātā līdz procesa beigšanai, un to vienīgi šajā nolūkā turpina uzskatīt par apelācijas tiesas locekli. 6. Apelācijas tiesai ir priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks, kuri atbild par organizatoriskiem jautājumiem. Viņus ieceļ amatā uz četru gadu termiņu un izlozē no apelācijas tiesas locekļiem, kuri ir iecelti saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktu. Viņi pilda amata pienākumus rotācijas kārtībā, ko izlozē komitejas priekšsēdētājs. Priekšsēdētāja vietnieks aizstāj priekšsēdētāju laikā, kad viņš nav pieejams. 7. Apelācijas tiesa iztiesā lietas palātās trīs locekļu sastāvā, no tiem katrā palātā viens loceklis ir iecelts saskaņā ar attiecīgi 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu. Palātu vada loceklis, kas ir iecelts saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktu. 8. Apelācijas tiesas priekšsēdētājs rotācijas kārtībā ieceļ locekļus, kas veido apelācijas tiesas palātu konkrētās apelācijas izskatīšanai, nodrošinot, ka katras palātas sastāvs ir nejaušs un neparedzams, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgas iespējas strādāt visiem locekļiem. 9. Apelācijas tiesa izstrādā savas darba procedūras. 10. Apelācijas tiesas locekļi nodrošina, ka viņi ir pieejami un spējīgi pildīt šajā sadaļā norādītos pienākumus. 11. Lai nodrošinātu locekļu pieejamību, viņiem tiek maksāts ikmēneša honorārs un maksa par katru dienu, kad viņi pilda locekļa funkcijas; minētās summas nosaka ar komitejas lēmumu. Apelācijas tiesas priekšsēdētājs un attiecīgā gadījumā priekšsēdētāja vietnieks saņem maksu par katru dienu, kad viņi pilda apelācijas tiesas priekšsēdētāja funkcijas saskaņā ar šo sadaļu. 12. Honorāru un dienas maksu apelācijas tiesas priekšsēdētājam vai priekšsēdētāja vietniekam, kuri pilda apelācijas tiesas priekšsēdētāja funkcijas saskaņā ar šo sadaļu, abas Puses vienādā apmērā ieskaita kontā, ko pārvalda ICSID sekretariāts. Ja viena Puse nesamaksā honorāru vai dienas maksu, otra Puse var lemt to maksāt. Jebkuri šādi kavētie maksājumi ir nomaksājami, pieskaitot atbilstošos procentus. 13. Pēc komitejas lēmuma honorāru un dienas maksas var neatgriezeniski pārveidot par regulāru atalgojumu. Tādā gadījumā apelācijas tiesas locekļi strādā pilnas slodzes darba laiku un komiteja nosaka viņu atalgojumu un attiecīgos organizatoriskos jautājumus. Šādā gadījumā apelācijas tiesas locekļi nedrīkst veikt nekādu citu algotu vai nealgotu darbu, ja vien apelācijas tiesas priekšsēdētājs to izņēmuma kārtā neatļauj. 14. ICSID sekretariāts ir apelācijas tiesas sekretariāts un nodrošina tai pienācīgu atbalstu. Izdevumus par šo atbalstu tiesa sadala starp strīda pusēm saskaņā ar 3. 21. pantu (Izmaksas). 3.11. PANTS Ētika 1. Tiesas un apelācijas tiesas locekļus izraugās starp tādām personām, kuru neatkarība nav apšaubāma. Šīs personas nav saistītas ar kādu valdību28 un jo īpaši nepieņem norādījumus no nevienas valdības vai organizācijas jautājumos, kas saistīti ar strīdu. Tās nedrīkst piedalīties nekādu strīdu izskatīšanā, kur tām varētu rasties tiešs vai netiešs interešu konflikts. Tādējādi tās atbilst 7. pielikumam (Rīcības kodekss tiesas un apelācijas tiesas locekļiem un mediatoriem). Turklāt pēc iecelšanas tās nestrādā par advokātiem, puses ieceltiem ekspertiem, kā arī nav puses noteikti liecinieki jebkādā esošā vai jaunā ieguldījumu strīdā saskaņā ar šo vai kādu citu nolīgumu vai iekšējiem tiesību aktiem. 2. Ja kāda strīda puse uzskata, ka loceklim ir interešu konflikts, tā tiesas priekšsēdētājam vai, attiecīgi, apelācijas tiesas priekšsēdētājam nosūta paziņojumu par iebildumu pret šā locekļa iecelšanu. Paziņojumu par iebildumu nosūta 15 dienu laikā no dienas, kad tiesas vai apelācijas tiesas palātas sastāvs ir paziņots strīda pusei, vai 15 dienu laikā no dienas, kurā tai kļuvuši zināmi attiecīgie fakti, ja tie pamatoti nevarēja būt zināmi palātas sastāva izveides laikā. 3. Ja 15 dienu laikā no dienas, kad iesniegts paziņojums par iebildumiem, loceklis, pret kuru celti iebildumi, ir nolēmis neatkāpties no darba šajā palātā, tad attiecīgi tiesas priekšsēdētājs vai apelācijas tiesas priekšsēdētājs, uzklausījis strīda puses un devis loceklim iespēju iesniegt apsvērumus, 45 dienu laikā no paziņojuma par iebildumiem saņemšanas pieņem lēmumu un nekavējoties informē par to strīda puses un attiecīgā gadījumā citus palātas locekļus. 4. Par paziņojumu par iebildumiem pret tiesas priekšsēdētāja iecelšanu lemj apelācijas tiesas priekšsēdētājs, un otrādi. 5. Pēc apelācijas tiesas priekšsēdētāja argumentēta ieteikuma Puses ar komitejas lēmumu var nolemt izslēgt no tiesas vai apelācijas tiesas sastāva kādu locekli, ja šīs personas uzvedība ir pretrunā ar 1. punktā noteiktajiem pienākumiem un nav savienojama ar darba turpināšanu tiesā vai apelācijas tiesā. Ja apšaubāmā rīcība tiek piedēvēta apelācijas tiesas priekšsēdētājam, tad argumentēto ieteikumu iesniedz pirmās instances tiesas priekšsēdētājs. Lai aizpildītu vakances, kas var rasties saskaņā ar šo punktu, mutatis mutandis piemēro 3.9. panta (Pirmās instances tiesa) 5. punktu un 3.10. panta (Apelācijas tiesa) 5. punktu. 3.12. PANTS Daudzpusējs strīdu izšķiršanas mehānisms Puses savstarpēji un ar citiem ieinteresētiem tirdzniecības partneriem cenšas izveidot daudzpusēju ieguldījumu tiesu un pārsūdzēšanas mehānismu starptautisku ieguldījumu strīdu izšķiršanai. Pēc šāda daudzpusēja mehānisma izveides komiteja izskata iespēju pieņemt lēmumu, kas paredz, ka ieguldījumu strīdus atbilstoši šai sadaļai var risināt saskaņā ar šo daudzpusējo mehānismu, un ka jāveic attiecīgi pārejas pasākumi. 3.13. PANTS Piemērojamie tiesību akti un interpretācijas noteikumi 1. Tiesa izlemj, vai režīms, par kuru iesniegta prasība, ir tāda pienākuma neizpilde, uz kuru attiecas otrā nodaļa (Ieguldījumu aizsardzība). 2. Ievērojot 3. punktu, tiesa piemēro šo nolīgumu, kuru interpretē saskaņā ar Vīnes Konvenciju par starptautisko līgumu tiesībām un ar citiem Pušu starpā piemērojamu starptautisko tiesību noteikumiem un principiem29. 3. Ja rodas nopietnas bažas par interpretācijas jautājumiem, kas var ietekmēt ar šo nolīgumu saistītus jautājumus, komiteja, ievērojot 4.1. panta (Komiteja) 4. punkta f) apakšpunktu, var pieņemt šā nolīguma noteikumu interpretācijas. Komitejas pieņemta interpretācija ir saistoša tiesai un apelācijas tiesai, un to nolēmumi ir saskaņā ar minēto lēmumu. Komiteja var nolemt, ka interpretācija ir saistoša no konkrētas dienas. 3.14. PANTS Prasības, kam acīmredzami nav juridiska pamata 1. Atbildētājs var ne vēlāk kā 30 dienas pēc tam, kad saskaņā ar 3.9. pantu (Pirmās instances tiesa) izveidota tiesas palāta, bet katrā ziņā ne vēlāk kā pirms tiesas palātas pirmās sēdes, iesniegt iebildumu, ka prasībai acīmredzami nav juridiska pamata. 2. Atbildētājs iespējami precīzi norāda iebilduma pamatu. 3. Pēc tam, kad tiesa ir devusi strīda pusēm iespēju iesniegt apsvērumus par šo iebildumu, tā tiesas palātas pirmajā sēdē vai tūlīt pēc tās izdod lēmumu vai pagaidu nolēmumu par iebildumu. 4. Šī procedūra un tiesas lēmumi neskar atbildētāja tiesības saskaņā ar 3.15. pantu (No likuma viedokļa nepamatotas prasības) vai procesa gaitā iebilst pret prasības juridisko pamatu, neskarot tiesas pilnvaras vispirms izskatīt citus iebildumus. 3.15. PANTS No likuma viedokļa nepamatotas prasības 1. Neskarot tiesas pilnvaras vispirms izskatīt citus iebildumus vai atbildētāja tiesības celt jebkādus šādus iebildumus jebkurā piemērotā laikā, tiesa vispirms izskata un lemj par visiem tiem iebildumiem, ko cēlis atbildētājs, kurš uzskata, ka saskaņā ar 3.6. pantu (Prasības iesniegšana tiesai)iesniegtā prasība vai kāda tās daļa no likuma viedokļa nav prasība, par ko varētu pieņemt prasītājam labvēlīgu nolēmumu saskaņā aršo sadaļu, pat pieņemot, ka fakti, uz kuriem atsaucas, ir patiesi. Tiesa var arī izvērtēt visus citus attiecīgos faktus, kuri netiek apstrīdēti. 2. Iebildumu atbilstīgi 1. punktam tiesai iesniedz iespējami drīz pēc tiesas palātas izveides un katrā ziņā ne vēlāk kā dienā, ko tiesa atbildētājam nosaka pretprasības vai aizstāvības argumentu izklāsta iesniegšanai vai, ja prasībā izdarīti grozījumi, dienā, kuru tiesa atbildētājam nosaka apsvērumu iesniegšanai par grozījumiem. Iebildumu atbilstīgi 1. punktam nevar iesniegt, kamēr nav pabeigts process, uz kuru attiecas 3.14. pants (Prasības, kam acīmredzami nav juridiska pamata), ja vien tiesa, pienācīgi ņemot vērā lietas apstākļus, nepiešķir atļauju iesniegt iebildumu saskaņā ar šo pantu. 3. Saņēmusi 1. punktā minēto iebildumu, tiesa, ja vien tā neuzskata, ka iebildums ir acīmredzami nepamatots, aptur procesu par faktuālo pamatu, iebilduma izskatīšanai sastāda grafiku, kas ir saderīgs ar grafiku, kuru tā sastādījusi visu citu sākotnējo jautājumu izskatīšanai, un izdod lēmumu vai pagaidu nolēmumu par iebildumu, sniedzot lēmuma vai pagaidu nolēmuma pamatojumu. 3.16. PANTS Procesa pārskatāmība Strīdiem saskaņā ar šo sadaļu piemēro 8. pielikumu (Noteikumi par publisku piekļuvi dokumentiem, tiesas sēdēm un iespēju trešām personām sniegt izklāstus). 3.17. PANTS Strīdā neiesaistītā nolīguma Puse 1. Tiesa no strīdā neiesaistītās Puses pieņem vai pēc apspriešanās ar strīda pusēm var aicināt to sniegt izklāstus mutvārdos vai rakstveidā par jautājumiem, kas saistīti ar nolīguma interpretāciju. 2. Tiesa neizdara secinājumus no tā, ka nav saņemts izklāsts vai atbilde uz aicinājumu atbilstīgi 1. punktam. 3. Tiesa nodrošina, lai neviens sniegtais izklāsts netraucētu vai nevajadzīgi neapgrūtinātu tiesas procesu un nepamatoti nekaitētu nevienai strīda pusei. 4. Tiesa arī nodrošina, lai strīda pusēm tiktu dota samērīga iespēja sniegt apsvērumus par ikvienu strīdā neiesaistītās Puses izklāstu. 3.18. PANTS Nolēmums 1. Ja tiesa nolemj, ka apstrīdētais režīms pārkāpj kādu otrajā nodaļā (Ieguldījumu aizsardzība) noteikto pienākumu, tiesa var pieņemt nolēmumu tikai par šādiem jautājumiem (atsevišķi vai kopā)30: a) kompensācija par finansiāliem zaudējumiem un piemērojamajiem procentiem un b) īpašuma restitūcija, ja restitūcijas vietā atbildētājs var samaksāt kompensāciju par finansiāliem zaudējumiem un piemērojamos procentus, ko tiesa nosaka saskaņā ar otro nodaļu (Ieguldījumu aizsardzība). 2. Kompensācija par finansiāliem zaudējumiem nepārsniedz zaudējumus, ko attiecīgo otrās nodaļas (Ieguldījumu aizsardzība) noteikumu pārkāpuma dēļ cietis attiecīgi prasītājs vai tā uzņēmums, kurš veic uzņēmējdarbību uz vietas, un to samazina par summu, kas atbilst visām attiecīgās Puses jau iepriekš izmaksātajām kompensācijām. Tiesa nepieņem nolēmumu par kompensācijām kā sodu. 3. Ja prasība tiek iesniegta tāda uzņēmuma vārdā, kas veic uzņēmējdarbību uz vietas, tad nolēmums tiek adresēts šim uzņēmumam. 4. Parasti tiesa pieņem pagaidu nolēmumu 18 mēnešu laikā pēc prasības iesniegšanas. Ja tiesa uzskata, ka tā nevar pieņemt pagaidu nolēmumu 18 mēnešu laikā, tā rakstiski informē strīda puses par aizkavēšanās iemesliem un norāda plānoto termiņu, kurā tā pieņems pagaidu nolēmumu. Pagaidu nolēmums kļūst galīgs, kad ir pagājušas 90 dienas pēc tā pieņemšanas, kurās neviena strīda puse nav to pārsūdzējusi apelācijas tiesā. 3.19. PANTS Apelācijas procedūra 1. Jebkura strīda puse pagaidu nolēmumu 90 dienu laikā pēc tā pieņemšanas var pārsūdzēt apelācijas tiesā. Apelācijas iemesli ir šādi: a) tiesa ir pieļāvusi kļūdu, interpretējot vai piemērojot piemērojamos tiesību aktus; b) tiesa ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu faktu novērtēšanā, tostarp attiecīgo iekšējo tiesību aktu novērtēšanā, vai c) ICSID konvencijas 52. pantā paredzētie iemesli, ciktāl tos neaptver a) un b) apakšpunkts. 2. Ja apelācijas tiesa apelāciju noraida, pagaidu nolēmums kļūst galīgs. Apelācijas tiesa var arī noraidīt apelāciju paātrinātā kārtībā, ja ir skaidrs, ka apelācija ir acīmredzami nepamatota, un tādā gadījumā pagaidu nolēmums kļūst galīgs. 3. Ja apelācijas tiesa apmierina apelāciju, tā pilnībā vai daļēji groza vai atceļ juridiskos konstatējumus un secinājumus pagaidu nolēmumā. Apelācijas tiesa nodod lietu atpakaļ tiesai, precīzi norādot, kā tā ir grozījusi vai atcēlusi attiecīgos tiesas konstatējumus un secinājumus. Tiesai ir saistoši apelācijas tiesas konstatējumi un secinājumi, un tā attiecīgā gadījumā pēc strīda pušu uzklausīšanas attiecīgi pārskata savu pagaidu nolēmumu. Tiesa cenšas pieņemt savu pārskatīto nolēmumu 90 dienu laikā no dienas, kad lieta tai tikusi nodota atpakaļ. 4. Parasti apelācijas izskatīšanas laiks nepārsniedz 180 dienas no brīža, kad kāda strīda puse ir oficiāli paziņojusi par savu lēmumu iesniegt apelāciju, līdz brīdim, kad apelācijas tiesa pieņem savu lēmumu. Ja apelācijas tiesa uzskata, ka tā nevar pieņemt lēmumu 180 dienu laikā, tā rakstiski informē strīda puses par aizkavēšanās iemesliem un norāda plānoto termiņu, kurā tā pieņems lēmumu. Nekādā gadījumā process nepārsniedz 270 dienas. 5. Strīda puse, kas iesniedz apelāciju, sniedz nodrošinājumu apelācijas izmaksu segšanai. Strīda puse sniedz arī citus nodrošinājumus, ko apelācijas tiesa var pieprasīt. 6. Apelācijas procedūrai mutatis mutandis piemēro 3.8. pantu (Trešās personas finansējums), 8. pielikumu (Noteikumi par publisku piekļuvi dokumentiem, tiesas sēdēm un iespēju trešām personām sniegt izklāstus), 3.17. pantu (Strīdā neiesaistītā nolīguma Puse) un 3.21. pantu (Izmaksas). 3.20. PANTS Atlīdzinājums vai cita kompensācija Atbildētājs nevar uzturēt kā aizstāvības argumentu, pretprasību, tiesības uz kompensāciju vai jebkāda cita iemesla dēļ apgalvojumu, ka par visu kaitējumu vai tā daļu, par kura atlīdzināšanu ir sākts strīds saskaņā ar šo sadaļu, prasītājs ir saņēmis vai saņems atlīdzību vai citu kompensāciju atbilstoši apdrošināšanas vai garantiju līgumam, un tiesa šādu apgalvo …