{"html": "<div class=\"lf-doc\"><p class=\"lf-p\">Korespondents 264204 152 46 505,00 137 066,00 86 Redaktors 264205 445 130 992,00 398 791,00 318 Galvenais redaktors 264206 176 62 649,00 195 306,00 125 Reportieris 264207 24 5 885,00 17 320,00 19 Televīzijas/radio raidījuma vadītājs 264209 5 1 654,00 4 852,00 2 Videooperators 352126 17 4 915,00 14 418,00 8 No 1.tabulas secināms, ka videooperatoru, kuriem par pērnā gada decembri aprēķinātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, skaitu varētu uzskatīt par reālajai audiovizuālo mediju darbinieku struktūrai neatbilstošu, ņemot vērā, ka Latvijā darbojas gan vairākas nacionālās, gan virkne reģionālo televīziju. Uzmanību saista arī fakts, ka redaktoru un galveno redaktoru (kopā 621) ir vairāk nekā žurnālistu, korespondentu un reportieru (kopā 501).</p>\n<p class=\"lf-p\">Žurnālistu sociālās maznodrošinātības tēma jau ilgstoši ik pa laikam tiek aktualizēta publiskajā telpā, tomēr risinājumu tai vēl nav izdevies rast. Arī pašu mediju darbinieku un žurnālistu profesionālo organizāciju pārstāvju viedokļi par problēmas nozīmību un piedāvāto risinājumu efektivitāti dalās.112 Taču pašreizējā situācija attiecas ne tikai uz mediju darbinieku iespējām saņemt, piemēram, slimības vai bezdarbnieka pabalstu, bet to var uzskatīt arī par risku ēnu ekonomikas veicināšanai.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3.</span>PROBLĒMAS, KURU RISINĀŠANAI NEPIECIEŠAMS ĪSTENOT NOTEIKTU POLITIKU Problēmas, kas nosaka nepieciešamību realizēt 1.rīcības virzienu - atbalstīt mediju vides daudzveidību:</div>\n<p class=\"lf-p\">1.1. Latvijas informatīvo telpu apdraud ārvalstu agresīva informatīvā politika. Spēcīgu informatīvo telpu var nodrošināt tikai daudzveidīga un vitāla mediju vide, kura demokrātiskai pilsoniskai sabiedrībai sniedz iespēju efektīvi reaģēt uz nedrošības/nestabilitātes faktoriem informatīvajā telpā, un veidoties kopīgai sabiedriskajai domai.</p>\n<p class=\"lf-p\">1.2. Latvijas mediju tirgus ierobežotais apmērs un resursi nedod iespēju medijiem pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas demokrātiskas valsts iekārtas, sociālā dialoga, sabiedriskās domas veidošanās un kultūrtelpas uzturēšanas u.c. jomās.</p>\n<p class=\"lf-p\">1.3. Ir apdraudēta Latvijas drukāto mediju ilgtspēja un tādējādi mediju vides daudzveidība.</p>\n<p class=\"lf-p\">1.4. Pašvaldību un citu publisko personu finansētie mediji un komunikācijas kanāli darbojas komerciālās reklāmas tirgū, radot nevienlīdzīgu konkurenci privātajiem medijiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">1.5. Sarūkot Latvijas reģionu iedzīvotāju skaitam un pieaugot digitālā mediju satura patēriņam, kā rezultātā samazinās reģionālo mediju tirāža, pastāv drauds tiem izzust, lai gan tieši reģionālajiem medijiem (īpaši - Latvijas pierobežā) ir nozīmīga loma vietējās kopienas informēšanā un saliedēšanā.</p>\n<p class=\"lf-p\">1.6. Likums \"Par pašvaldībām\" nosaka pašvaldībām sniegt sabiedrībai informāciju par pašvaldības kompetencē esošajiem jautājumiem. Taču, pastāvot tik vispārīgam nosacījumam, tas tiek dažādi interpretēts, tostarp, izmantots kā arguments pašvaldību un citu publisku personu finansēto mediju un komunikācijas kanālu - sabiedrisko attiecību instrumentu - darbībai, konkurējot ar privātajiem reģionālajiem medijiem (sk. arī punktu 1.4.).</p>\n<p class=\"lf-p\">1.7. Sabiedriskie mediji piedalās komerciālās reklāmas tirgū, tādējādi konkurējot ar privātajiem medijiem par ieņēmumiem no reklāmas pārdošanas, kas vājina privātos medijus un tādējādi var apdraudēt viedokļu daudzveidību mediju telpā.</p>\n<p class=\"lf-p\">1.8. Nav precīzi nodalīti sabiedrisko un privāto mediju finansējuma avoti - pašreizējā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma redakcija nosaka, ka daļu sabiedriskā pasūtījuma NEPLP var nodot realizēšanai privātajām raidorganizācijām. Tas sapludina šo abu mediju veidu funkciju un lomu izpratni sabiedrībā.</p>\n<p class=\"lf-p\">1.9. Ārpus valsts atbalsta kultūras reprezentācijas projektiem privātajos medijos nepastāv atbalsts citas sabiedriski nozīmīgas tematikas satura veidošanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">1.10. Mediju vides ierobežotais finansējums neveido pietiekamu materiālu bāzi kvalitatīvai pētnieciskajai un analītiskajai žurnālistikai, kas ir būtisks demokrātijas funkcionēšanas elements, viens mediju \"sargsuņu\" lomas realizēšanas veidiem, analītiskas informācijas nodrošinātāja sabiedrībai vispārējā mediju piedāvātas infoklaides (infotainment) laikmetā.</p>\n<p class=\"lf-p\">1.11. Lai gan komunikatīvās saiknes uzturēšana ar ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas piederīgajiem tiek uzskatīta par vienu no priekšnosacījumiem viņu nacionālās identitātes un kultūrpiederības saglabāšanai, nepastāv vienota atbalsta sniegšanas sistēma tāda sabiedriski nozīmīga satura veidošanai, kas adresēts diasporas auditorijai. Tālab nepieciešams attīstīt ne tikai diasporas mediju saturu, bet arī nodrošināt diasporas pārstāvjiem saistoša sabiedriski nozīmīga satura veidošanu privātajos medijos Latvijā, lai saglabātu ieradumu patērēt informāciju ne tikai mītnes zemes, bet arī no Latvijas mediju vidē.</p>\n<p class=\"lf-p\">Problēmas, kas nosaka nepieciešamību realizēt 2.rīcības virzienu - paaugstināt mediju vides kvalitāti un atbildīgumu:</p>\n<p class=\"lf-p\">2.1. Pastāvot salīdzinoši zemiem rādītājiem par sabiedrības uzticēšanos medijiem, tie nespēj piepildīt sabiedrības gaidas par medijiem kā ceturto varu.113 2.2. Mediju pašorganizēšanās kvalitātes un atbildīguma izvērtēšanai ir pasīva/vāja.</p>\n<p class=\"lf-p\">2.3. Medijiem pastāv atsevišķi ētikas kodeksi, tādi ir arī žurnālistu profesionālajām organizācijām, taču nozare nav vienojusies par kopīgām ētikas kodeksa normām, kas tiktu ievērotas neatkarīgi no tā, kādā un kam piederošā medijā žurnālists strādā.</p>\n<p class=\"lf-p\">2.4. Nepastāv sistēma, kā mediju lietotāji var ziņot par tādu mediju saturu, kas neatbilst profesionālajiem un žurnālistikas ētikas standartiem, tādējādi līdzdarbojoties kvalitatīvas un atbildīgas mediju vides veidošanā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Problēmas, kas nosaka nepieciešamību realizēt 3.rīcības virzienu - pilnveidot mediju nozares profesionāļu izglītību:</p>\n<p class=\"lf-p\">3.1. Vāja saikne starp augstākās izglītības programmu veidotājiem un mediju darbinieku profesionālajām organizācijām.</p>\n<p class=\"lf-p\">3.2. Mediju darbinieku mūžizglītība un tālākizglītība tiek nodrošināta tikai daļā mediju organizāciju, trūkst vienotas mediju profesionāļu mūžizglītības koordinēšanas.</p>\n<p class=\"lf-p\">3.3. Medijiem pietrūkst resursu, lai darbiniekiem nodrošinātu mūžizglītības iespējas un veicinātu viņu izaugsmi, kā arī pilnvērtīgi veiktu profesionāli izglītojošo darbu topošo mediju profesionāļu (piemēram, praktikantu) apmācībā.</p>\n<p class=\"lf-p\">3.4. Daļa mediju un žurnālistikas bakalaura un maģistra līmeņa studiju programmas dublējas, augstskolām nepietiek resursu specifisku (nelielai studentu grupai interesējošu), bet nozīmīgu mediju nozares sektoru attīstības tendences reflektējošu studiju kursu organizēšanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Problēmas, kas nosaka nepieciešamību realizēt 4.rīcības virzienu - sekmēt mediju pratības attīstību:</p>\n<p class=\"lf-p\">4.1. Latvijā līdz šim ļoti nedaudzie mediju pratības pētījumi ir bijuši orientēti uz bērnu un jauniešu auditorijas izpēti, taču nav visaptveroša pētījuma, kas ļautu pamatoti secināt par mediju satura kritisku/nekritisku izvērtēšanas līmeni Latvijas sabiedrībā un dažādās tās grupās. Taču ir svarīgi iegūt šādus rādītājus, lai mediju politikā plānotās aktivitātes būtu mērķtiecīgi vērstas uz mediju pratības vājāko indikatoru uzlabošanu. Īpaši būtiski tos ir apzināt laikā, kad mediju vidē ieplūst saturs ar propagandas un cita veida manipulatīvas informācijas elementiem ģeopolitiskās situācijas dēļ.</p>\n<p class=\"lf-p\">4.2. Latvijā netiek piedāvāta sistemātiska mediju pratības izglītība. Tas neveicina kritisku attieksmi pret mediju saturu, kā arī rada šķēršļus jauno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju radošai izmantošanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">4.3. Lai varētu integrēt mediju pratības jautājumus mācību saturā, nepieciešams sagatavot šajā tēmā zinošus pedagogus, taču esošās apmācības, ko līdz šim galvenokārt ir piedāvājusi Latvijas Nacionālā bibliotēka vai ar elektroniku un interneta pakalpojumiem saistīti uzņēmumi mārketinga nolūkā (digitālās pratības apgūšana), aptver tikai nelielu pedagogu loku, ir fragmentāra, nevis plānota un koordinēta darbība, un lielākoties fokusējas uz digitālās vai informācijpratības, nevis mediju pratības veicināšanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Problēmas, kas nosaka nepieciešamību realizēt 5.rīcības virzienu - stiprināt mediju vides drošumspēju:</p>\n<p class=\"lf-p\">5.1. Nav nošķirtas elektronisko plašsaziņas līdzekļu tirgus regulētāja un sabiedrisko mediju īpašnieka funkcijas, kas apgrūtina efektīvu sabiedrisko raidorganizāciju kvalitātes kontroli un komercmediju attīstības veicināšanu.114 5.2. Mediju vides tiesiskais regulējums neatbilst faktiskajai situācijai un mediju attīstībai, jo īpaši globalizācijas tendencēm, mediju konverģencei un ārvalstu informācijas plūsmas intensitātes pieaugumam.</p>\n<p class=\"lf-p\">5.3. Sabiedrībai nav publiski pieejama informācija par mediju īpašniekiem un īpašumtiesību struktūru, kas dod iespēju instrumentalizēt medijus pretēji valsts demokrātiskās iekārtas fundamentāliem principiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">5.4. Lai gan 2014.gada precedenti115 norāda uz reāliem elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārkāpumiem un pamato NEPLP Monitoringa centra darbības būtību, tā kapacitāte ir nepietiekama.116 Tas varētu mainīties 2016.gadā - likumā \"Par valsts budžetu 2016.gadam\" un likumā \"Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam\" ir plānots papildu finansējums NEPLP 25 000 euro apmērā uzraudzības tehniskajam risinājumam uz mākoņtehnoloģiju bāzes un 106 718 euro apmērā 2016.gadā un turpmākajos gados Monitoringa centra kapacitātes celšanai, lai nodrošinātu administratīvo procesu elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības uzraudzībā, pārkāpumu apkarošanu un novēršanu.117 5.5. Nelegālie pakalpojumi elektronisko mediju satura izplatīšanā pierobežas reģionos un Latvijā kopumā sastāda aptuveni 15-20% no visa šī tirgus apjoma.118 Elektronisko mediju saturs nelegāli tiek izplatīts gan izmantojot internetu, gan satelītplatformās.</p>\n<p class=\"lf-p\">5.6. Liela daļa žurnālistu un citu mediju darbinieku ir sociāli mazaizsargāti, kas apdraud viņu redakcionālo brīvību un neatkarību.</p>\n<p class=\"lf-p\">5.7. Attīstoties digitālajai komunikācijai, samazinās žurnālistu avotu drošība, tālab būtu jāņem vērā starptautiskā pieredze saistībā ar žurnālistu avotu aizsardzības problēmām.</p>\n<p class=\"lf-p\">5.8. Trūkst visaptveroša un skaidri piemērojama regulējuma žurnālistu tiesiskajai aizsardzībai.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4.</span>PIEDĀVĀTĀ RISINĀJUMA SĀKOTNĒJĀS IETEKMES NOVĒRTĒJUMS Veicot plānotās mediju politikas sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējumu, tika apzinātas sekas un ietekme, ko radīs politikas plānošanas dokumenti - pamatnostādnes un to īstenošanas plāns. Novērtējuma ietvaros prognozēti mediju politikas rezultāti, to rezultatīvie rādītāji (un noteiktas to vērtības), paredzot to iespējamās izmaiņas pa gadiem (2016, 2018, 2020) (sk. pamatnostādņu 4.nodaļu).</div>\n<p class=\"lf-p\">Politikas plānošanas dokumenta izvērtēšanas sākumposmā konstatēts, ka plānotā politika:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Nerada ietekmi uz administratīvo slogu un ar to saistīto izmaksu apjomu (pamatnostādņu detalizācijas līmenī nav iespējams veikt ietekmes izvērtējumu uz administratīvo slogu. Tas tiks izvērtēts plānā paredzēto politikas plānošanas dokumentu (informatīvo un konceptuālo ziņojumu) izstrādes gaitā).</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Rada ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi: ○ plānoto Mediju atbalsta programmu finansējumu projektiem saņems arī privātie mediji, tostarp, paredzēta atbalsta sadaļa medijiem Latvijas reģionos. Tas veicinās privāto mediju ilgtspēju; ○ panākot, ka pašvaldību un citu publisko personu finansēti vai pilnīgā vai daļējā kontrolē esoši informatīvie izdevumi un citi komunikācijas kanāli neveic komercdarbību reklāmas tirgū, tiek prognozēta reklāmas ieņēmumu palielināšanās privātajiem reģionālajiem medijiem; ○ ja tiks atbalstīta sabiedrisko mediju iziešana no komerciālās reklāmas tirgus, tā labvēlīgi ietekmētu komerciālo mediju reklāmas apjomu un ieņēmumus; ○ veicot kvalitatīvu mediju un žurnālistikas studentu sagatavošanu darbam, kā arī sekmējot mediju profesionāļu mūžizglītību, mediju uzņēmumi iegūs darba tirgum labāk sagatavotus darbiniekus; ○ tiks izstrādāts valsts dotāciju programmas drukāto mediju atbalstam konceptuālais ziņojums ar nolūku saglabāt mediju daudzveidību; ○ veicinot mediju profesionālo organizāciju un augstākās izglītības studiju programmu mediju studijās un žurnālistikā veidotāju komunikāciju un sadarbību, tiks veicināta atgriezeniskā saite - no vienas puses, iegūstot informāciju par mediju nozarē nepieciešamo profesionāļu prasmēm un, no otras, saņemot akadēmiskās vides redzējumu par norisēm mediju nozarē. Tādējādi tiks sekmēta mediju uzņēmēju un akadēmiskās vides pārstāvju sadarbība.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Rada sociālo ietekmi: ○ atbalstot sabiedriski nozīmīga satura veidošanu diasporas medijos latviešu valodā, tiks saglabāta diasporas saikne ar Latviju un tās kultūru, saglabāts diasporas pārstāvju ieradums patērēt medijus latviešu valodā; ○ atbalstot sabiedriski nozīmīga satura veidošanu diasporas auditorijai medijos Latvijā, tiks saglabāta diasporas saikne ar Latviju, tās mediju vidi un kultūru; ○ panākot Latvijas mediju pašorganizēšanos Mediju ombuda izveidei, kā arī piedāvājot priekšlikumus Latvijas mediju nozarei kopīga ētikas kodeksa izstrādei, tiks paaugstināta mediju kvalitāte un atbildīgums, kā rezultātā savukārt pieaugs Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās medijiem;119 ○ atbalstot mediju profesionāļu mūžizglītību, tiks nodrošināta darba tirgum nepieciešamo prasmju un kompetenču apgūšana, tādējādi saglabājot un attīstot konkurētspēju nozares darba tirgū; ○ veicinot mediju pratības apguvi vairākās sabiedrības grupās, tiks attīstīta Latvijas iedzīvotāju kritiska mediju satura izvērtēšanas prakse, tādējādi mazinot iespēju potenciālai medijos publiskotai manipulatīvai informācijai viņus ietekmēt; ○ atbalstot pētnieciskās un analītiskās žurnālistikas projektus, sabiedrībai tiks nodrošināta analītiska, norises un problēmas sabiedrībā kritiski izvērtējoša informācija, kas ir viens no demokrātijas un no tās izrietošās viedokļu daudzveidības pastāvēšanas nepieciešamiem elementiem; ○ stiprinot sabiedriskos medijus, tiks paaugstināta arī sabiedriskā pasūtījuma realizēšanas kvalitāte, pilnvērtīgāk nodrošināta vārda brīvība un dažādu sabiedrības grupu viedokļu un problēmu iztirzājuma pārstāvniecība mediju saturā; ○ palielinot NEPLP uzraudzības funkciju īstenošanas spēju, tiks monitorēta lielāka procentuālā elektronisko mediju satura daļa, tādējādi arī tiks stiprināts uzraudzības mehānisms atklāt un novērst potenciālos draudus Latvijas mediju telpā; ○ reformējot Masu informācijas līdzekļu reģistru un paredzot, ka aktuālā informācija paplašinātā apjomā no tā ir pieejama bez maksas Uzņēmumu reģistra tīmekļa vietnē vai publiskās pārvaldes atvērto datu portālā, sabiedrībai tiks atklāta un viegli pieejama aktuālā informācija (paplašinātā apjomā) par masu informācijas līdzekļiem. ○ pilnveidojot nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas regulējumu, tiks veicināta mediju profesionāļu sociālā nodrošinātība, kas savukārt var samazināt nozares pārstāvju aizplūšanu uz citām jomām, kurās līdz šim nodrošinātas lielākas sociālās garantijas.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Rada ietekmi uz teritoriju attīstību (sk. pamatnostādņu 3.nodaļu).</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Rada ietekmi uz tiesību normu sistēmu un uz Latvijas starptautiskajām saistībām: ○ tiks izstrādāti jauni likumi - Mediju likums, Elektronisko mediju likums, Sabiedrisko mediju likums (aizstājot likumu \"Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem\" un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu), kas nodrošinās normatīvo aktu atbilstību sabiedrības un mediju vajadzībām; ○ atsevišķu uzdevumu izpildei tiks veikti grozījumi normatīvajos aktos, konkrētie normatīvie akti un tajos veicamie grozījumi tiks precizēti turpmākos politikas plānošanas dokumentos;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Rada ietekmi uz cilvēktiesībām: ○ radīs pozitīvu ietekmi uz vārda brīvības nodrošināšanu, veicinot mediju daudzveidību un pieejamību, nodrošinot aizsardzību žurnālistiem. Vienlaikus jāuzsver, ka vārda brīvības nodrošināšana ir jāsamēro arī ar citām konstitucionālajām vērtībām un citu personu pamattiesībām, kā, piemēram, tiesībām uz privātās dzīves aizsardzību. Plānotā aktivitāte - mediju ombuda izveide - ir vērsta uz to, lai nodrošinātu efektīvu mehānismu, lai risinātu vārda brīvības un cita veida tiesību un brīvību kolīzijas. Arī plānotais pasākums - izstrādāt priekšlikumus mediju nozares kopīgam ētikas kodeksam - paredzēs nepieciešamību ievērot citu personu pamattiesības un vērtēt iespējamo tiesību aizskārumu.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Rada ietekmi uz pārvaldes iestāžu funkcijām un cilvēkresursiem: ○ plānotā mediju politika paredz divu jaunu organizāciju - Mediju atbalsta fonda un Mediju ombuda - izveidi; ○ nepieciešami papildu cilvēkresursi NEPLP Monitoringa centra kapacitātes paaugstināšanai un Valsts policijai mediju satura nelegālās izplatīšanas novēršanai; ○ paredzēts deleģēt dažus plānotos uzdevumus un iepirkt atsevišķus pakalpojumus no privātpersonām; ○ pārējās plānā paredzētās aktivitātes veicamas Kultūras ministrijas un citu atbildīgo un līdzatbildīgo institūciju esošās personāla slodzes ietvaros.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Rada ietekmi uz valsts budžetu (sk. pamatnostādņu 6.nodaļu).</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Nerada ietekmi uz vidi.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">5.</span>TABULAS 2.tabula Žurnālu abonēšanas rezultāti 2015.gada maijā120 Nosaukums Maijs 2015 Izmaiņas salīdzinot ar 04.2015 Izmaiņas salīdzinot ar 05.2014 Ieva 22850 35 412 Ievas Stāsti 19929 35 871 Sestdiena 18233 -187 -1470 Ievas Veselība 13340 8 -1828 Ievas Dārzs 12932 70 102 Ievas Māja 10144 5 -818 Ievas Virtuve 9406 7 -1520 Praktiskais Latvietis 8910 -91 -635 Mājas Viesis 8696 -197 -1189 Privātā Dzīve 8609 1 -146 IR 8264 234 597 Ilustrētā Junioriem 7776 24 -380 Dārza Pasaule 7502 63 77 Māja 7114 -86 -790 Patiesā Dzīve 6859 38 -1480 Rīgas Viļņi 6369 47 -91 Ilustrētā Pasaules Vēsture 6201 36 -527 100 Labi Padomi 5504 86 1258 Klubs 5014 30 283 Ilustrētā Zinātne 4774 12 -1471 Santa 4677 3 -535 Kapitāls 4402 27 -73 Mans Mazais 4215 37 -272 Kas Jauns?</div>\n<p class=\"lf-p\">4115 -19 -380 Copes Lietas 4095 6 -276 Citādā Pasaule 4009 -11 -19 Ko Ārsti Tev Nestāsta 3975 24 -1654 Leģendas 3836 -5 -495 Dari Pats 3706 33 -212 LILIT 3656 -2 -269 Annas Psiholoģija 3591 2 -580 Lilit (kr.val.) 3459 36 -366 Medības 3323 21 295 ASTES 3282 3 -138 Mezgls 2963 3 -75 Otkritij Gorod (kr.val.) 2717 0 96 Auto Bild Latvija 2504 13 -2035 Veselība 2377 -27 -383 Una 2267 -48 -26 Deko 1989 7 -100 Pūcīte 1938 11 537 GEO 1824 52 -213 Patron (kr.val.) 1744 -6 -114 36,6'C Veselīgāk, Saskanīgāk, Gudrāk 1703 13 -543 Sīrups 1703 -18 -544 Sporta Avīze 1644 0 -195 SHAPE 1541 20 -68 OK!</p>\n<p class=\"lf-p\">1433 9 -58 Cosmopolitan 1399 301 -237 Agrotops 1366 -3 -18 Praktiskā Astroloģija 1352 2 -71 Zviedru Mezgls 1242 6 -102 Jurista Vārds 1197 9 -134 Planētas Noslēpumi 1085 -62 -312 Praktiskie Rokdarbi 1043 -5 -255 Žurnāls Vakara Ziņas 994 -1 -72 Ievas Mezgls 921 10 -99 Pastaiga 769 16 -59 Latvijas Architektūra 684 -14 24 Lata Romāns 655 6 -51 Sīrups Girl 637 -37 -1531 Supermezgls 625 6 625 Otkrito (kr.val.) 529 -3 -16 FHM 433 -286 -379 Latvijas Būvniecība 406 -2 -8 Mīklas 404 0 404 Mezgla Zelta Mīklas 370 -2 370 Sīrups Mīklas 369 -35 -1797 Pastaiga.ru 205 -2 5 3.tabula Žurnālu abonēšanas rezultāti 2015.gada decembrī121 Nosaukums Decembris 2015 Izmaiņas salīdzinot ar 11.2015 Izmaiņas salīdzinot ar 12.2014 Ieva 22366 12 385 Ievas Stāsti 19536 21 665 Sestdiena 17914 0 -3 802 Ievas Dārzs 12925 -19 92 Ievas Veselība 12893 3 -2 013 Ievas Māja 9854 -16 -1 115 Ievas Virtuve 9538 4 -1 486 Privātā Dzīve 8489 15 -115 Praktiskais Latvietis 8419 0 -664 IR 8312 -9 532 Mājas Viesis 8164 8 -988 Ilustrētā Junioriem 7580 -3 70 Dārza Pasaule 7350 -37 252 Māja 6819 17 -856 Patiesā Dzīve 6561 -19 -1 375 Rīgas Viļņi 6366 36 -49 Ilustrētā Pasaules Vēsture 5967 2 -321 100 Labi Padomi 5445 -9 1 431 Klubs 4955 -5 229 Santa 4717 1 -592 Ilustrētā Zinātne 4645 14 -1 087 Kapitāls 4498 22 29 Mans Mazais 4447 -7 -379 Citādā Pasaule 3919 -54 182 Copes lietas 3888 38 -322 Kas Jauns?</p>\n<p class=\"lf-p\">3885 -8 -238 Dari Pats 3750 140 73 Leģendas 3750 -2 -274 Annas Psiholoģija 3612 -16 -600 Ko Ārsti Tev Nestāsta 3549 -27 -1 150 ASTES 3288 -6 -140 Lilit (krievu valodā) 3260 -43 -426 Medības 3197 -8 401 LILIT 3135 83 -457 Mezgls 2812 -8 -162 Otkritij Gorod (krievu valodā) 2702 1 31 Auto Bild Latvija 2477 -39 -2 062 Veselība 2340 8 -188 Una 2305 8 143 Pūcīte 2056 7 586 Deko 2007 -3 -118 36,6'C Veselīgāk, Saskanīgāk, Gudrāk 1682 -4 -347 GEO 1621 28 -261 Patron (krievu valodā) 1612 -38 -148 Sīrups 1574 -10 -466 SHAPE 1538 -8 -75 Žurnāls Vakara Ziņas 1523 3 447 Sporta Avīze 1522 0 -184 Cosmopolitan 1375 166 241 Praktiskā Astroloģija 1335 -7 -113 Agrotops 1299 1 -20 OK!</p>\n<p class=\"lf-p\">1280 -12 -256 Jurista Vārds 1254 23 -116 Zviedru Mezgls 1245 1 -87 Planētas Noslēpumi 1036 -60 -208 Praktiskie Rokdarbi 1009 1 -185 Ievas Mezgls 903 -3 -93 Likums un Taisnība 860 4 860 Pastaiga 755 -4 -73 Latvijas Architektūra 688 10 -4 Lata Romāns 629 2 -53 Supermezgls 629 1 629 Sīrups Girl 626 -2 -1 010 Otkrito (krievu valodā) 527 2 -11 Mīklas 419 2 419 Latvijas Būvniecība 403 5 -10 Mezgla Zelta Mīklas 377 2 377 FHM 362 -1 -331 Sīrups Mīklas 362 -3 -1 219 Pastaiga.ru 205 1 3 Nezināmā Vēsture 188 11 188 1 Pamatnostādnēs lietotie jēdzienu skaidrojumi ir uzskatāmi par orientieriem, kas labāk ļauj saprast pamatnostādņu tekstu un pausto nostāju. Šie skaidrojumi nav absolūti, un attiecas tikai uz šīm pamatnostādnēm.</p>\n<p class=\"lf-p\">2 Wilson, C. [etc.]. (2011). Media and information literacy: Curriculum for teachers. Paris:</p>\n<p class=\"lf-p\">United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization. http://unesdoc.unesco.org/images/0019/001929/192971e.pdf P.183.</p>\n<p class=\"lf-p\">3 Turpat. 186.lpp.</p>\n<p class=\"lf-p\">4 Par šo aspektu vairāk sk.: Ministru komiteja. (2011). Ministru komitejas ieteikums dalībvalstīm CM/Rec(2011)7 par jaunu izpratni saistībā ar plašsaziņas līdzekļiem. Sk.:</p>\n<p class=\"lf-p\">18.09.2015. http://www.vvc.gov.lv/export/sites/default/docs/STA/Tulkojumi_no_anglju_val/Ieteikumi/Recommendation_CM_Recx2011x7.doc 5 Eiropas Komisija. (2013). Zaļā grāmata:</p>\n<p class=\"lf-p\">Gatavojoties pilnīgi konverģētai audiovizuālajai pasaulei.</p>\n<p class=\"lf-p\">Izaugsme, radīšana un vērtības. 3.lpp. Sk.: 09.06.2015. http://register.consilium.europa.eu/doc/srv?l=LV&amp;f=ST%208934%202013%20INIT;</p>\n<p class=\"lf-p\">Eiropas Parlaments. (2014. gada 28. janv.). Ziņojums par gatavošanos pilnīgi konverģētai audiovizuālajai pasaulei (2013/2180 (INI)) Sk.: 09.06.2015. http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+REPORT+A7-2014-0057+0+DOC+XML+V0//LV 6 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010.gada 10.marts). Sk.: 10.06.2015. http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32010L0013&amp;from=LV 7 Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10.pants.</p>\n<p class=\"lf-p\">8 Vairāk informācijas par kopienas mediju lomu un nozīmi sk.: Council of Europe. (2009). Declaration of the Committee of Ministers on the role of community media in promoting social cohesion and intercultural dialogue. Sk.:</p>\n<p class=\"lf-p\">29.10.2015. https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?id=1409919 9 Latvijas Reklāmas asociācija. [B. g.]. Latvijas mediju reklāmas tirgus dati. Latvijas Reklāmas asociācija. Sk: 27.05.2015. http://www.lra.lv/lv/statistika/ 10 Sk.: TNS Latvia. (2015). Mediju reklāmas tirgus 2014.gadā ir audzis par 3% un sasniedzis 75,63 miljonus eiro. TNS Latvia. Sk.: 27.05.2015. http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=4774;</p>\n<p class=\"lf-p\">Latvijas Reklāmas asociācija. (2014). Latvijas mediju reklāmas tirgus apjoms 2013.gadā vērojams pieaugums. Latvijas Reklāmas asociācija. Sk. 27.05.2015. http://www.lra.lv/webroot/file/uploads/files/LMRT_2013F.pdf;</p>\n<p class=\"lf-p\">Latvijas Reklāmas asociācija. (2008). Latvijas mediju reklāmas tirgus 2007.gadā audzis par 24% un sasniedzis 93,94 miljonu latu. Latvijas Reklāmas asociācija. Sk.: 27.05.2015. http://www.lra.lv/webroot/file/uploads/files/LMTD_2007.pdf 11 TNS Latvia. (2015). Mediju reklāmas tirgus 2014.gadā ir audzis par 3% un sasniedzis 75,63 miljonus eiro.</p>\n<p class=\"lf-p\">TNS Latvia. Sk.: 27.05.2015. http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=4774;</p>\n<p class=\"lf-p\">Reklāmas asociācija. (2008). Latvijas mediju reklāmas tirgus 2007.gadā audzis par 24% un sasniedzis 93.94 miljonu latu. Sk.:</p>\n<p class=\"lf-p\">27.05.2015. http://www.lra.lv/webroot/file/uploads/files/LMTD_2007.pdf 12 Arī reģionālajiem laikrakstiem ir abonentu un tirāžas kritums, taču to patēriņa rādītāji ir nedaudz stabilāki kā dienas avīzēm, kas piedzīvo straujākas patēriņa izmaiņas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Taču jāņem vērā, ka reģionālajiem laikrakstiem abonentu skaits objektīvu iemeslu - teritoriālā ierobežojuma - dēļ ir mazāks nekā nacionālajiem dienas laikrakstiem. To nosaka pati nacionālā laikraksta būtība - vērstība uz visas Latvijas auditoriju, turklāt reģionālajiem preses izdevumiem ir arī ierobežotākas reklāmdevēju piesaistes iespējas tieši reģionālā teritoriālā aptvēruma un tādējādi - auditorijas lieluma - dēļ.</p>\n<p class=\"lf-p\">13 Vendele, L. (2015). Nacionālā preses auditorijas pētījuma rezultāti 2015.gada pavasarī. TNS Latvia. Sk.: 23.05.2015. http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=4791 14 Klāsons, G. (atb.). (2014). Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņš un līdzdalība kultūras aktivitātēs 2007-2014: pētījumu dati un statistika. Rīga:</p>\n<p class=\"lf-p\">Culturelab. https://culturelablv.files.wordpress.com/2014/12/kulturas-paterins-web-versija-3-decembris.pdf 10., 17.lpp.</p>\n<p class=\"lf-p\">15 Latvijas izdevējdarbības statistiku par laikrakstu un žurnālu periodiskumu, dalījumu pēc valodas un izdošanas vietas plašāk sk.: Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts. (2015). Latvijas izdevējdarbības statistika 2014: Statistisko materiālu krājums. Rīga. http://dom.lndb.lv/data/obj/file/267047.pdf 103.-111.lpp.</p>\n<p class=\"lf-p\">16 Juzefovičs, J. (2012). Ziņas sabiedriskajā televīzijā: Paaudžu un etnisko (lingvistisko) grupu ziņu mediju izvēles Latvijā. Valmiera: Vidzemes Augstskola. 11.lpp.;</p>\n<p class=\"lf-p\">SKDS. (2014). Attieksme pret televīziju. Latvijas iedzīvotāju aptauja. SKDS. 2014.gada novembris.</p>\n<p class=\"lf-p\">30.lpp.</p>\n<p class=\"lf-p\">17 Skudra, O., Šulmane, I., Dreijere, V. (2014).</p>\n<p class=\"lf-p\">Plašsaziņas līdzekļi demokrātiskā sabiedrībā. Grām.:</p>\n<p class=\"lf-p\">Rozenvalds, J. (zin. red.) Cik demokrātiska ir Latvija?</p>\n<p class=\"lf-p\">Demokrātijas audits, 2005-2014. Rīga: LU Sociālo un politisko pētījumu institūts. 198.lpp.</p>\n<p class=\"lf-p\">18 Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde. [B.g.]. Datoru un interneta lietošana mājsaimniecībās 2014.gadā. Sk.: 01.10.2015. http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/Respondentiem/dilm_2014.pdf 19 Saeima. (04.06.2009.). Pasta likums.</p>\n<p class=\"lf-p\">Likumi.lv. Sk.: 21.05.2015. http://likumi.lv/doc.php?id=193574; Ministru kabinets. (03.12.2013.). Noteikumi par universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu kompensēšanu. Likumi.lv.</p>\n<p class=\"lf-p\">Sk.: 21.05.2015. http://likumi.lv/doc.php?id=262998; Ministru kabineta 2013.gada 28.maija noteikumi Nr.292 \"Noteikumi par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu cenām\";</p>\n<p class=\"lf-p\">Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. [B.g.]. Tarifi.</p>\n<p class=\"lf-p\">Sk.: 28.01.2016. http://www.sprk.gov.lv/lapas/Tarifi16 20 Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42.panta septītā daļa paredz, ka \"nodokļa samazināto likmi piemēro tādu iespieddarba vai elektroniska izdevuma formā izdotu avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu piegādei (izņemot minēto periodisko izdevumu piegādi tiešsaistes režīmā vai tos lejupielādējot), kuri iznāk ne retāk kā reizi trijos mēnešos un kuru vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplāru, kā arī to abonentmaksai\". Sk.: Saeima. (29.11.2012.). Pievienotās vērtības nodokļa likums. Likumi.lv. Sk.: 21.05.2015. http://likumi.lv/doc.php?id=253451.</p>\n<p class=\"lf-p\">21 European Commision. (2015). VAT Rates Applied in the Member States of the European Union. http://ec.europa.eu/taxation_customs/resources/documents/taxation/vat/how_vat_works/rates/vat_rates_en.pdf P. 4.</p>\n<p class=\"lf-p\">22 Piemēram, laiks, kas veltīts televīzijas skatīšanai, radio klausīšanās ilgums u.tml.</p>\n<p class=\"lf-p\">23 Salīdzinājumam sk.: Eurobarometer. (2006).</p>\n<p class=\"lf-p\">Eirobarometrs 66: Sabiedriskā doma Eiropas Savienībā: Rudens 2006: Ziņojums par valsti Latvija. Sk.: 21.05.2015. http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb/eb66/eb66_lv_nat.pdf;</p>\n<p class=\"lf-p\">Eurobarometer. (2011). Eurobarometer 74: Sabiedriskā doma Eiropas Savienībā: 2010. gada rudens: Nacionālais ziņojums:</p>\n<p class=\"lf-p\">Latvija. Sk.: 21.05.2015. ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb/eb74/eb74_lv_lv_nat.pdf;</p>\n<p class=\"lf-p\">Eurobarometer. (2013). Standarta Eirobarometrs 80:</p>\n<p class=\"lf-p\">Sabiedriskā doma Eiropas Savienībā: 2013. gada rudens:</p>\n<p class=\"lf-p\">Nacionālais ziņojums: Latvija. Sk.: 21.05.2015. ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb/eb80/eb80_lv_lv_nat.pdf 24 Šeit un iepriekš dati no Rīgas Stradiņa Universitātes veiktā pētījuma \"Krīzes pārvarēšana Latvijā: ekonomiskie, sociālie un komunikācijas aspekti\" (2013.-2015). Vairāk informācijas par pētījumu: http://www.rsu.lv/dazadi/zinas-un-notikumi/aktualitates/8516-tiesraide-konference-par-krizes-ietekmi-uz-latvijas-iedzivotajiem 25 Eiropas Parlaments un Padome. (2007).</p>\n<p class=\"lf-p\">Direktīva 2007/65/EK par datu audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanas noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (spēkā no 03.10.1989.), kas groza Padomes Direktīvu 89/552/EEK;</p>\n<p class=\"lf-p\">European Commission. (2001). Communication on the Application of State Aid Rules to Public Service Broadcasting (Text with EEA Relevance). Available at: http://ec.europa.eu/competition/state_aid/legislation/broadcasting_communication_en.pdf;</p>\n<p class=\"lf-p\">European Commission. History of the Audiovisual Regulatory Framework. http://ec.europa.eu/avpolicy/reg/history/index_en.htm; European Parliament. (2013). European Parliament Resolution on Completing the Digital Single Market (2013/2655(RSP)).</p>\n<p class=\"lf-p\">Available at: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+TA+P7-TA-2013-0327+0+DOC+XML+V0//EN 26 European Endowment for Democracy. (2015).</p>\n<p class=\"lf-p\">Bringing Plurality and Balance to the Russian Language Media Space: Feasibility Study on Russian Language Media Initiatives (RLMIs) in the Eastern Partnership and Beyond by the European Endowment for Democracy (EED): Summary and Recommendations.</p>\n<p class=\"lf-p\">Sk. 04.01.2016. https://www.democracyendowment.eu/news/bringing-plurality-1/ P.1.</p>\n<p class=\"lf-p\">27 Muižnieks, N. (ed.). (2008). Manufacturing enemy image? Russian media portrayals of Latvia.</p>\n<p class=\"lf-p\">Riga: Academic Press of the University of Latvia.; Pelnēns, G. (ed.). (2010). The \"humanitarian dimension\" of Russian foreign policy towards Georgia, Moldova, Ukraine, and the Baltic States. Riga: Center for East European Policy Studies.; Kudors, A. (2015). Reinventing views to the Russian media and compatriot policy in the Baltic States. In: Pabriks, A., Kudors, A. (eds.) The War in Ukraine: Lessons for Europe. Rīga: The Center for East European Policy Studies.;</p>\n<p class=\"lf-p\">University of Latvia. P. 157-174; Kudors, A., Pelnens, G. (2015). Diverging Faces of 'Soft Power' in Latvia between the EU and Russia. In: Rostoks, T., Spruds, T. (eds.). The different faces of \"soft power\": the Baltic states and Eastern neighborhood between Russia and the EU. Riga:</p>\n<p class=\"lf-p\">Latvian Institute of International Affairs. P. 220-242.</p>\n<p class=\"lf-p\">28 Sk. Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes (2012- 2018). http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3782 29 Drošības policija. (2014). Drošības policija: 2013. gada publiskais pārskats. Sk.: 25.05.2015. http://www.iem.gov.lv/files/text/DPpaarskats.pdf 15.lpp.</p>\n<p class=\"lf-p\">30 Drošības policija. (2015). Drošības policija: 2014.gada publiskais pārskats. Sk.: 05.01.2016. http://www.dp.gov.lv/lv/?rt=documents&amp;ac=download&amp;id=4 20.lpp.</p>\n<p class=\"lf-p\">31 Sk., piemēram, Kudors, A.., Kaprāns, M., Cepurītis, M. (2014). Pētījums Krievijas informācijas kampaņa pret Ukrainu - no \"Viļņas samita\" līdz \"Krimas referendumam\". Vēstījumu analīze. Rīga:</p>\n<p class=\"lf-p\">Austrumeiropas politikas pētījumu centrs. Sk.: 27. 05. 2015. http://appc.lv/wp-content/uploads/2014/06/Krievijas_Info_Kamp.compressed.pdf 40.-41.lpp.</p>\n<p class=\"lf-p\">32 SKDS. (2014). Attieksme pret televīziju. Latvijas iedzīvotāju aptauja. SKDS.</p>\n<p class=\"lf-p\">2014. gada novembris. 12.-35.lpp.</p>\n<p class=\"lf-p\">33 Vendele, L. (2015).TV kanālu auditorijas 2015. gada aprīlī. TNS Latvia. Sk.: 21.05.2015. http://tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=4790 34 Rožukalne, A. (2013). Kam pieder Latvijas mediji? Rīga: Zinātne. 220.-222. lpp.; Spakovska, R. et al. (2014). Vai ir dzīve pēc krīzes? Baltijas mediju finanšu un auditorijas analīze (2008-2014). Rīga: The Centre for Media Studies at SSE Riga, The Baltic Center for Investigative Journalism Re:Baltica.</p>\n<p class=\"lf-p\">35 Muižnieks, N. (ed.) (2008). Manufacturing enemy image? Russian media portrayals of Latvia.</p>\n<p class=\"lf-p\">Riga: Academic Press of the University of Latvia.; Kaprāns, M. (2014). Vecs vīns vecā ādas maisā: Latvijas ierāmēšana Krievijas medijos. Grām.: Kudors, A. (red.) Krievijas publiskā diplomātija Latvijā: Mediji un nevalstiskais sektors. Rīga: Austrumeiropas politikas pētījumu centrs, LU Akadēmiskais apgāds. 57.-75. lpp.; Kudors, A., Kaprāns, M., Cepurītis, M. (2014). Krievijas informācijas kampaņa pret Ukrainu - no \"Viļņas samita\" līdz \"Krimas referendumam\": Vēstījumu analīze. Rīga: NATO StratCom Centre; CEEPS.</p>\n<p class=\"lf-p\">36 Sk., piemēram, Satversmes aizsardzības biroja ziņojumus: https://www.tm.gov.lv/files/archieve/lv_ministrija_imateriali_2011_SAB_parskats.doc; http://www.sab.gov.lv/downloads/2014_parskats.pdf 37 Satversmes aizsardzības birojs. (2014). SAB 2014. gada darbības pārskats. Sk.: http://www.sab.gov.lv/downloads/2014_parskats.pdf 38 SKDS. (2014). Attieksme pret televīziju. Latvijas iedzīvotāju aptauja. 12.-35.lpp.</p>\n<p class=\"lf-p\">39 2014.gadā NEPLP spēja izvērtēt 4691 stundas no audiovizuālā materiāla jeb tikai 0,5% no Latvijā veidotā un izplatītā audiovizuālā satura. Avots: Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes ziņojums. Prezentēts Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē 2015.gada 4.martā.</p>\n<p class=\"lf-p\">40 Ministru kabinets. (03.11.2015.). Ministru kabineta sēdes protokols Nr. 57. 71.§ Par Ministru kabineta 2015.gada 27.augusta sēdes protokollēmuma Nr.42 2.§ izpildes gaitu un priekšlikumiem Nacionālās elektronisko līdzekļu padomes raidorganizāciju uzraudzības spēju uzlabošanai. Sk.: http://likumi.lv/doc.php?id=277659 41 Zvirbulis, Ģ. (02.02.2016.). NEPLP radiostaciju savstarpējo rēķinu kārtošanas virpulī. Latvijas Avīze. Sk.: 03.02.2016. http://www.la.lv/rokas-parak-isas-un-vajas/ 42 Zvirbulis, Ģ. (02.02.2016.). NEPLP radiostaciju savstarpējo rēķinu kārtošanas virpulī. Latvijas Avīze. Sk.: 03.02.2016. http://www.la.lv/rokas-parak-isas-un-vajas/ 43 Eiropas Parlaments un Padome. (2010).</p>\n<p class=\"lf-p\">Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2010/13/ES \"Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva\". http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32010L0013&amp;from=LV 44 Novy, L. (2013). Changing societies, changing journalism. In: Möller, C., Stone, M. (eds.). 2013 Social Media Guidebook. Vienna: OSCE Representative on Freedom of the Media. P. 129-130.; Mijatović, D. (2013). Foreword. In:</p>\n<p class=\"lf-p\">Möller, C., Stone, M. (eds.). 2013 Social Media Guidebook. Vienna: OSCE Representative on Freedom of the Media. P. 5-6.; Möller, C. (2013). Social media and social networks as tools for journalists. In: Möller, C., Stone, M. (eds.). 2013 Social Media Guidebook. Vienna: OSCE Representative on Freedom of the Media. P. 89.</p>\n<p class=\"lf-p\">45 Sk. Manilas principus: https://www.manilaprinciples.org/ 46 Saeima. (12.07.2010.). Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums. 70.pants. Likumi.lv. Sk.:</p>\n<p class=\"lf-p\">18.05.2015. http://likumi.lv/doc.php?id=214039 47Saeima. (12.07.2010.). Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums. 70.pants. Likumi.lv. Sk.: 18.05.2015. http://likumi.lv/doc.php?id=214039; Saeima. (24.08.1995.).</p>\n<p class=\"lf-p\">Radio un televīzijas likums. 5.pants. Likumi.lv. Sk.:</p>\n<p class=\"lf-p\">11.02.2016.). http://likumi.lv/ta/id/36673-radio-un-televizijas-likums 48 Sk., piemēram, šo publikāciju: http://www.lsm.lv/lv/raksts/zinju-analiize/zinas/mediju-uzrauga-atlaisana--politiku-centieni-ietekmet-sabiedriskos-medijus.a135861/ 49 Konstitucionālo tiesību komisija. (2010).</p>\n<p class=\"lf-p\">Konstitucionālo tiesību komisijas Viedoklis par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesisko regulējumu demokrātiskas valsts iekārtā. www.president.lv. Sk.</p>\n<p class=\"lf-p\">11.02.2016.: http://www.president.lv/images/modules/items/Viedoklis_KTK_sab_mediji_240510(1).pdf 29.lpp.</p>\n<p class=\"lf-p\">50 EBU. (2014). Funding of public service media. EBU Media Intelligence Service. P. 17.</p>\n<p class=\"lf-p\">51 Bierman, R. etc. (Without year). Connecting to a networked society: Continuous improvement of trust and return-on-society: Full report. https://www3.ebu.ch/files/live/sites/ebu/files/Publications/EBU-Vision2020-Full_report_EN.pdf P. 7-72.</p>\n<p class=\"lf-p\">52 Aalberg, T., Aelst, P., Curran, J. (2010).</p>\n<p class=\"lf-p\">Media Systems and the Political Information Environment: A Cross- National Comparison. International Journal of Press/Politics. 15(3): 255-271.</p>\n<p class=\"lf-p\">53 Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007.-2013.gada plānošanas perioda darbības programmas \"Infrastruktūra un pakalpojumi\"</p>\n<p class=\"lf-p\">3.2.2.1.1.apakšaktivitātes \"Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība\" ietvaros īstenoti vairāki projekti, kuru ietvaros veikta materiālu digitalizācija (piemēram, \"Digitālās bibliotēkas izveide - 2.kārta\", \"Digitālās bibliotēkas pakalpojumu attīstība\", \"Kultūras un atmiņas institūciju vienotās informācijas pārvaldības sistēma\"). Sk. arī, piemēram, rakstu: Kincis, J. (2013, 22.maijs). LTV un LR arhīvu digitalizācija: desmitā daļa divu gadu laikā ar pieeju vien bibliotēkās. Delfi.</p>\n<p class=\"lf-p\">Sk.: 08.02.2016. http://www.delfi.lv/news/national/politics/ltv-un-lr-arhivu-digitalizacija-desmita-dala-divu-gadu-laika-ar-pieeju-vien-bibliotekas.d?id=43338293&amp;page=1;</p>\n<p class=\"lf-p\">54 Pilnais nosaukums: Eiropas Savienības struktūrfonda un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas \"Izaugsme un nodarbinātība\" 2.2.1.specifiskā atbalsta mērķa \"Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību\" 2.2.1.2.pasākums \"Kultūras mantojuma digitalizācija\". 2.2.1.2.pasākums nav projekts, bet gan pasākums, kura ietvaros tiks īstenoti kultūras mantojuma digitalizācijas projekti.</p>\n<p class=\"lf-p\">55 Directive 2002/21/EC of the European Parliament and of the Council of March 2002 on a common regulatory framework for electronic communications networks and services (Framework Directive). Sk. 10.06.2015.: http://ec.europa.eu/digital-agenda/sites/digital-agenda/files/140framework_5.pdf 56 Konstitucionālo tiesību komisija. (2010).</p>\n<p class=\"lf-p\">Konstitucionālo tiesību komisijas Viedoklis par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesisko regulējumu demokrātiskas valsts iekārtā. www.president.lv. Sk.</p>\n<p class=\"lf-p\">11.02.2016.: http://www.president.lv/images/modules/items/Viedoklis_KTK_sab_mediji_240510(1).pdf 29.lpp.</p>\n<p class=\"lf-p\">57 NEPLP. (2012). Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajā stratēģijā 2012.-2017.gadam. neplpadome.lv. Sk.: 10.02.2016.</p>\n<p class=\"lf-p\">Neplpadome.lv/lv/assets/.../Stratēģija%20uz%2013_01_2016.doc 58 Turpat.</p>\n<p class=\"lf-p\">59 Iešmantaitė, J. (2015). Lithuania Bans Advertising in LRT Programmes. IRIS Legal Observations of the European Audiovisual Observatory. http://merlin.obs.coe.int/iris/2015/1/article26.en.html;</p>\n<p class=\"lf-p\">Riigikogu. (2007). Estonian Public Broadcasting Act. Riigi Teataja. https://www.riigiteataja.ee/en/eli/ee/525032014003/consolide/current 60 Saeima. (2002). Valsts pārvaldes iekārtas likums. Likumi.lv. Sk. 14.07.2016.: http://likumi.lv/doc.php?id=63545 61 Par pašvaldību informatīvo izdevumu lomu un saturu publiskajā telpā pretrunīgus viedokļus ir pauduši arī paši mediju eksperti un žurnālisti. Piemēram, sk.: Rožukalne, A. (2014, 25.nov.). Anda Rožukalne: Pašvaldību preses pozitīvo mērķu \"asimetrija\". Lsm.lv. Sk.: 10.02.2016. http://www.lsm.lv/lv/raksts/arpus-etera/anda-rozhukalne-pashvaldiibu-preses-pozitiivo-merkju-asimetrija.a107579/;</p>\n<p class=\"lf-p\">Studente, L. (18.03.2015). Pašvaldību avīzes - reklāma medija formātā. Latvijas Vēstneša portāls. Sk.: 10.02.2016. http://m.lvportals.lv/visi/likumi-prakse/269703-pasvaldibu-avizes-reklama-medija-formata/ 62 Valsts kontrole, veicot revīziju par Latvijas Republikas 2013. gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem, atklāja, ka izlases veidā pārbaudītajās budžeta iestādēs slēgti līgumi par mediju un komunikāciju pakalpojumiem Ls 826 253 (1 175 652,102 EUR) apmērā. Sk.: LR Valsts kontrole. (2014). Revīzijas ziņojums Par Latvijas Republikas 2013.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem. Sk.: 11.06.2015. www.lrvk.gov.lv/uploads/reviziju-zinojumi/2013/5.1-2-32_2013/sgp-zinojums-publiskosanai-02-10-2014.pdf; revīzijas izlasē tika iekļautas 29 pašvaldības.</p>\n<p class=\"lf-p\">63 Turpat. 102.lpp.</p>\n<p class=\"lf-p\">64 Latvijas lielo pilsētu asociācijas 2016.gada 20.jūlija priekšlikums Mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam projektam.</p>\n<p class=\"lf-p\">65 Eiropas vietējo pašvaldību harta. (1985).</p>\n<p class=\"lf-p\">3(I).pants. Likumi.lv. http://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1173 66 Sk. (2015). Priekšlikumi Latvijas publiskās varas pilnveidošanai// Ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei materiāli. Latvijas Vēstnesis, 9.-27.lpp.</p>\n<p class=\"lf-p\">67 Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pēc Latvijas Pašvaldību savienības pasūtījuma 2016.gada aprīlī veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja \"Pašvaldību informatīvie izdevumi: iedzīvotāju informētība un apmierinātība\".</p>\n<p class=\"lf-p\">68 Latvijas Pašvaldību savienības sniegtā informācija.</p>\n<p class=\"lf-p\">69 Latvijas Pašvaldību savienības sniegtā informācija.</p>\n<p class=\"lf-p\">70 Jemberga, S. (2015.gada 19.novembris). Kā iztērēt jūsu pusmiljonu sevis slavināšanai. www.la.lv Sk.: http://www.la.lv/ka-izteret-jusu-pusmiljonu-sevis-slavinasanai/ 71 Latvijas Žurnālistu asociācijas 2015.gada 28.jūlija priekšlikums Mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam projektam.</p>\n<p class=\"lf-p\">72 Turpat.</p>\n<p class=\"lf-p\">73 Latvijas Preses izdevēju 2015.gada 10.augusta priekšlikums Mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam projektam.</p>\n<p class=\"lf-p\">74 Laikraksta \"Ezerzeme\" izdevēja Jāņa Kriviņa 2015.gada 13.augusta priekšlikums Mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam projektam.</p>\n<p class=\"lf-p\">75 Latvijas Žurnālistu asociācijas prezentācija KM darba grupas 01.03.2016. sanāksmē.</p>\n<p class=\"lf-p\">76 Konkurences padome. (2015). Konkurences novērtēšanas vadlīnijas valsts un pašvaldību lēmumu pieņēmējiem. Sk. 10.02.2016. http://www.kp.gov.lv/documents/9e408cd15d441efb1a399b698164ad4baedf6177 25.lpp.</p>\n<p class=\"lf-p\">77 Turpat.</p>\n<p class=\"lf-p\">78 Tāda veida uzņēmējdarbība, kuras nolūks ir panākt pozitīvu sociālu ietekmi - īstenot sociālus, sabiedrībai nozīmīgus mērķus. Piemēram, uzņēmumi un darba devēji, kuri piedāvā darbu vai kvalifikācijas celšanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, cita veida mazaizsargātām vai nodarbinātības politikas mērķa grupām.</p>\n<p class=\"lf-p\">79 Darba grupas gala ziņojums pieejams šeit:</p>\n<p class=\"lf-p\">Vizule, D. (22.06.2016.). KM darba grupa izstrādājusi ieteikumus pašvaldību informatīvo izdevumu veidošanai. Sk.: http://www.km.gov.lv/lv/jaunumi/?news_id=7978 80 Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs. [B. g.]. Masu informācijas līdzekļi. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs. Sk.: 11.06.2015. http://www.ur.gov.lv/?a=1100 81 Uz šādā tiesiskā regulējuma problemātiku ir norādījis AT Senāta Civillietu departamenta 2012.gada 17.oktobra spriedumu Lietā Nr. SKC-637/2012.</p>\n<p class=\"lf-p\">82 Kopš 2004.gada \"Freedom House\" veidotais Preses brīvības indeksa rezultāts Latvijai palielinājies par 10 punktiem (no 17 uz 27), kas liecina par preses brīvības samazināšanos. Sk.: Freedom House. (2014).</p>\n<p class=\"lf-p\">Latvia. Freedom House. Sk.: 18.05.2015. https://freedomhouse.org/report/freedom-press/2014/latvia#.VV78GeFoCFs.</p>\n<p class=\"lf-p\">Arī organizācijas \"Reportieri bez robežām\" veidotais Pasaules preses brīvības indekss norāda uz preses brīvības samazināšanos Latvijā - desmit gadu laikā no 2004.gada Latvija preses brīvības indeksā no 10.vietas ir atkāpusies uz 37.vietu 2014.gadā. Savukārt 2015.gadā Latvija ierindota 28.pozīcijā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Sk.: Reporters without borders. (2015). Details about Latvia.</p>\n<p class=\"lf-p\">Reporters without borders. Sk.: 18.05.2015. http://index.rsf.org/#!/index-details/LVA 83 Juzefovičs, J. (2015). Mediju un žurnālistikas izglītība Latvijā. Ziņojums. Pasūtītājs:</p>\n<p class=\"lf-p\">Kultūras ministrija.</p>\n<p class=\"lf-p\">84 Profesijas standarts. Sk.: http://visc.gov.lv/profizglitiba/dokumenti/standarti/ps0377.pdf 85 Šulmane, I. (2011). Neatrastās identitātes?</p>\n<p class=\"lf-p\">Latvijas dienas laikrakstu žurnālistu profesionālās identitātes žurnālistikas un politikas lauku ietekmē. Rīga: LU SPPI.</p>\n<p class=\"lf-p\">86 Juzefovičs, J. (2015). Mediju un žurnālistikas izglītība Latvijā. Ziņojums.</p>\n<p class=\"lf-p\">87 Baltijas Mediju izcilības centrs. Sk.</p>\n<p class=\"lf-p\">11.02.2016.: http://company.lursoft.lv/baltijas-mediju-izcilibas-centrs/40008244518 88 Commission Recommendations of 20 August 2009 on media literacy in the digital environment for a more competitive audiovisual and content industry and an inclusive knowledge society (2009/625/EC). http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/ALL/?uri=CELEX:32009H0625;</p>\n<p class=\"lf-p\">Creative Europe .http://ec.europa.eu/programmes/creative-europe/opportunities/index_en.htm 89 IZM. [B.g.]. IZM uzsāk digitālo prasmju pilnveides pilotprojektu. Sk.: 30.09.2015. http://www.izm.gov.lv/lv/aktualitates/154-izm-uzsak-digitalo-prasmju-pilnveides-pilotprojektu 90 Par to mediju lietotprasmes darba grupas sanāksmē NEPLP 2015.gada 11.maijā informēja IZM Izglītības departamentadirektores vietniece vispārējās izglītības jomā Ineta Īvāne.</p>\n<p class=\"lf-p\">Prezentāciju sk.: http://www.izm.gov.lv/images/sabiedriska_lidzdaliba/aktualitates/NEPLP_110515_ppt.pdf 91 Vairāk sk.: http://www.samsung.com/lv/skolanakotnei/skolotajiem-new/ 92 Informācijas tehnoloģijas. Galvenie rādītāji. http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/informacijas-tehnologijas-galvenie-raditaji-30332.html;</p>\n<p class=\"lf-p\">Interneta pateriņa paradumu pētījums TNS Latvia Digital, http://www.tns.lv/wwwtnslv_resources/images/Mediju_petijumu_gadagramata/2013-2014/08_Internets.pdf 93 Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4518 94 UNESCO Latvijas Nacionālā komisija. [B.g.].</p>\n<p class=\"lf-p\">Mediju pratība. UNESCO Latvijas Nacionālā komisija. Sk.:</p>\n<p class=\"lf-p\">15.02.2016. http://www.unesco.lv/lv/zinasanu-sabiedriba/mediju-pratiba/mediju-pratiba-1/ 95 Par UNESCO katedru programmu vairāk sk.:</p>\n<p class=\"lf-p\">UNITWIN / UNESCO Chairs Programme. UNESCO. http://en.unesco.org/unitwin-unesco-chairs-programme 96 Hazans, M. (2011). Latvijas emigrācijas mainīgā seja: 2000-2010. Grām.: Zepa, B., Kļave, E. (galv. red.) Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2010/2011.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nacionālā identitāte, mobilitāte un rīcībspēja. Rīga: LU SPPI.</p>\n<p class=\"lf-p\">97 Ārzemēs dzīvojošo valstspiederīgo aptauja. 2014. LU Filozofijas un socioloģijas institūts.</p>\n<p class=\"lf-p\">98 Kaprāns, M. (2015). Latviešu emigrant Lielbritānijā: Transnacionālā identitāte un attālinātā nacionālisma konteksti. Grām.: Mieriņa, I. (zin.red.).</p>\n<p class=\"lf-p\">Latvijas emigrantu kopienas: Cerību diaspora. Rīga:</p>\n<p class=\"lf-p\">Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts.</p>\n<p class=\"lf-p\">126.-127.lpp.</p>\n<p class=\"lf-p\">99 Diasporas mediju un komunikācijas platformu sarakstu sk.: Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. (2014).</p>\n<p class=\"lf-p\">Diasporas mediji un interneta vietnes saziņai. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Sk.: 08.06.2015 http://www.mfa.gov.lv/tautiesiem-arzemes/latvijas-diaspora-pasaule/diasporas-mediji-un-interneta-vietnes-sazinai 100 Rīcības plāns \"Par sadarbību ar Latvijas diasporu 2015.-2017.gadam\". Sk.:01.06.2015. http://www.mfa.gov.lv/data/file/AMPlans_150714_Diaspora.662.pdf 40.-41.lpp.</p>\n<p class=\"lf-p\">101 Council of Europe. (2013). Recommendation CM/Rec(2013)1 of the Committee of Ministers to member States on gender equality and media. Look: https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?id=2087343# 102 Turpat.</p>\n<p class=\"lf-p\">103 Šulmane, I., Kruks, S. [B.g.].</p>\n<p class=\"lf-p\">Neiecietības izpausmes un iecietības veicināšana Latvijā. 8., 11.lpp. Sk.: 18.01.2016.: http://cilvektiesibas.org.lv/site/record/docs/2012/07/13/neiec_laikr_txt.pdf;</p>\n<p class=\"lf-p\">Council of Europe. (2013). Recommendation CM/Rec(2013)1 of the Committee of Ministers to member States on gender equality and media. Look: https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?id=2087343# 104 Nodarbinātības tendences Eiropā rāda, ka mediju nozarē nodarbināto sieviešu skaits pieaug. Sk.: Uzule, L. (2009). Sievietes Latvijas žurnālistikā: Profesionālie portreti: Maģistra darbs. Rīga: Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļa.;</p>\n<p class=\"lf-p\">European Institute for Gender Equality. (2013). Review of the implementation in the EU of area J of the Beijing Platform for Action: Women and the Media. Gender equality in decision-making. Look: 02.01.2016. http://www.lm.gov.lv/upload/dzimumu_lidztiesiba/situacija_latvija/report_women_and_the.pdf P.10.</p>\n<p class=\"lf-p\">105 Informācija apkopota 2016.gada sākumā par 1) Latvijas Universitātes studiju programmu \"Komunikācijas zinātne\" , 2) Rīgas Stradiņa Universitātes studiju programmām \"Žurnālistika\", \"Multimediju komunikācija\", \"Komunikācija un Mediju studijas\", 3) Biznesa augstskolas \"Turība\" studiju programmu \"Mediji un žurnālistika\", 4) Vidzemes Augstskolas studiju programmām \"Komunikācija un sabiedriskās attiecības\", \"Mediju studijas un žurnālistika\", \"Pārvaldība un žurnālistika\".</p>\n<p class=\"lf-p\">Apkopojot pasniedzēju skaitu, ir ņemti vērā gan vēlētie docētāji, gan viesdocētāji 2015./2016.studiju gadā. Jānorāda, ka precīzākam žurnālistikas un citu komunikācijas specialitāšu studentu nošķīrumam būtu nepieciešams detalizētāks pētījums.</p>\n<p class=\"lf-p\">Sabiedrisko attiecību studiju programmas šajā aprēķinā nav iekļautas (izņemot gadījumus, kad programmas nosaukumā ir arī citi ar komunikācijas zinātni saistīti vārdi), un ir studiju programmas, kurās vēlākos studiju gados studenti var specializēties kādā no moduļiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">106 Council of Europe. (2013). Recommendation CM/Rec(2013)1 of the Committee of Ministers to member States on gender equality and media. Look: https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?id=2087343# Labklājības ministrijas vienkopus apkopoti vairāki pētījumi, ziņojumu un informatīvie materiāli par dzimumu līdztiesību, stereotipiem un citiem jautājumiem ir pieejami šajā saitē: http://www.lm.gov.lv/text/297 107 Saeima. (1997). Par valsts sociālo apdrošināšanu. Likumi.lv. Sk.: 08.02.2016. http://likumi.lv/doc.php?id=45466 108 Valsts ieņēmumu dienests. (2013).</p>\n<p class=\"lf-p\">Informatīvais materiāls: Pazīmes, kas liecina par darba tiesiskajām attiecībām, autoratlīdzības līguma gadījumā. Sk.08.02.2016. http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/e199b30a482af32ac2257cc300485b0e/$FILE/ATTNR8SH.PDF/VID_informativais_materials_15.04.2014.PDF 109 Valsts ieņēmumu dienests paskaidro, ja persona norādītajā periodā ir strādājusi pie dažādiem darba devējiem, tā kā darba ņēmējs var būt uzskaitīta vairākas reizes, piemēram, pie dažādiem profesiju nosaukumiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Vienlaikus VID informē, ka informācija var mainīties atkarībā no nodokļu maksātāju iesniegtajām deklarācijām un pārskatiem uz informācijas apkopošanas brīdi.</p>\n<p class=\"lf-p\">110 Informācijas avots: darba dēvēju par 2015.gada decembri iesniegtie ziņojumi \"Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī\".</p>\n<p class=\"lf-p\">111 Informācijas avots: nodokļu maksātāju par 2015.gadu iesniegtie paziņojumi \"Paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām\".</p>\n<p class=\"lf-p\">112 Sk., piemēram, Rozenberga, M. (20.08.2013.).</p>\n<p class=\"lf-p\">Atsākas diskusijas par žurnālistu sociālo aizsardzību.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lsm.lv. Sk. 08.02.2016.: http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/atsakas-diskusijas-par-zhurnalistu-socialo-aizsardziibu.a63536/;</p>\n<p class=\"lf-p\">Paiders, J. (20.08.2013). Autoratlīdzība nav alga.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nra.lv.. Sk. 08.02.2016.: http://nra.lv/viedokli/juris-paiders-3/100719-autoratlidziba-nav-alga.htm;</p>\n<p class=\"lf-p\">Dārziņa, L. (05.05.2014.). Par autoratlīdzību un darba tiesiskajām attiecībām. Latvijas Vēstneša portāls. Sk.:</p>\n<p class=\"lf-p\">08.02.2016. http://www.lvportals.lv/print.php?id=262636 113 2015.gada sākumā SKDS pētījumā tika konstatēts sabiedrības uzticības kritums mediju veidiem - televīzijai, radio un ziņu portāliem. 2013. gadā televīzijai neuzticējās 27% aptaujāto iedzīvotāju, 2014. Gadā šis skaits palielinājies līdz 32%. Radio kā medijam neuzticējās attiecīgi 21% un 26%, bet interneta portāliem - 26% un 32%. Sabiedrības uzticēšanās presei bija samērā stabila - 2014.gadā tai neuzticējās 34%, bet 33% - 2013.gadā. Sk.: Veģe, I. (2015, 12.janv.). Pētījums: Uzticēšanās politikai aug, tiesām - mazinās. www.nra.lv. Sk.: 05.12.2015. http://nra.lv/latvija/132308-petijums-uzticesanas-politikai-aug-tiesam-mazinas.htm 114 Directive 2002/21/EC of the European Parliament and of the Council of March 2002 on a common regulatory framework for electronic communications networks and services (Framework Directive). Sk. 10.06.2015.: http://ec.europa.eu/digital-agenda/sites/digital-agenda/files/140framework_5.pdf 115 NEPLP pieņēma lēmumu par Zviedrijas jurisdikcijā esošās programmas \"Rossija RTR \" retranslācijas aizliegumu uz trīs mēnešiem, jo, analizējot \"Latvijā retranslētos \"Rossija RTR \" ziņu sižetus gan plašākā kontekstā, gan arī individuālus izteikumus, konstatēja nepārprotamus aicinājumus uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu, kā arī naida kurināšanu etniskās un valstspiederības dēļ.\" Tika secināts, ka programmas \"Rossija RTR \" ziņu u.c. raidījumos atspoguļotā informācija pārkāpj Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta 3. un 4.punktu. Tāpat par līdzīgiem pārkāpumiem NEPLP sodīja Latvijas jurisdikcijā esošo programmu \"Pirmais Baltijas kanāls\". Sk.: NEPL Padome. [B. g.]. NEPLP darbības pārskats 2014. Rīga: Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. 9.lpp. http://www.neplpadome.lv/lv/assets/documents/Darbibas%20parskati/NEPLP_2014.pdf 116 2014.gadā NEPLP Monitorings centrs analizēja 4691 raidījumu stundu (radio un TV kopskaitā), 2013.gadā tās bija 4713 raidījumu stundas. NEPLP ir norādījusi uz kapacitātes nepietiekamību, lai veiktu Latvijas jurisdikcijā esošu komersantu, kuri veic retranslāciju, bet nav saņēmuši retranslācijas atļaujas vai veic retranslāciju neatbilstoši retranslējamo programmu sarakstam, kontroli. NEPLP rīcībā nav darbinieku, kas strādātu ar šādiem jautājumiem. Sk.: Satiksmes ministrija. (2015). Informatīvā ziņojuma \"Par priekšlikumiem televīzijas pakalpojumu internetā sniedzēju uzraudzības uzlabošanai\" projekts. 10.lpp. http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40365055; NEPL Padome. [B. g.]. NEPLP darbības pārskats 2014. Rīga: Nacionālā elektronisko</p>\n<p class=\"lf-p\">plašsaziņas līdzekļu padome. 2., 5.lpp. http://www.neplpadome.lv/lv/assets/documents/Darbibas%20parskati/NEPLP_2014.pdf;</p>\n<p class=\"lf-p\">NEPL Padome. [B. g.]. NEPLP darbības pārskats 2013. Rīga:</p>\n<p class=\"lf-p\">Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. 5.lpp. http://www.neplpadome.lv/lv/assets/documents/Darbibas%20parskati/NEPLP_Parskats.pdf 117 Ministru kabinets. (03.11.2015.). Ministru kabineta sēdes protokols Nr. 57. 71.§ Par Ministru kabineta 2015.gada 27.augusta sēdes protokollēmuma Nr.42 2.§ izpildes gaitu un priekšlikumiem Nacionālās elektronisko līdzekļu padomes raidorganizāciju uzraudzības spēju uzlabošanai. Sk.: http://likumi.lv/doc.php?id=277659 118 Satiksmes ministrija. (2015). Informatīvā ziņojuma \"Par priekšlikumiem televīzijas pakalpojumu internetā sniedzēju uzraudzības uzlabošanai\" projekts.</p>\n<p class=\"lf-p\">15.lpp. http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40365055 119 Ciešā saiknē ar sabiedrības uzticēšanos medijiem ir arī rīcības virziena \"Mediju nozares profesionāļu izglītība\" ietvaros īstenotās aktivitātes.</p>\n<p class=\"lf-p\">Veicinot nozarē strādājošo tālākizglītību, kā arī uzlabojot mediju un žurnālistikas studiju kvalitāti, sagaidāms, ka žurnālistu veidotais mediju saturs kļūs kvalitatīvāks un uzticamāks.</p>\n<p class=\"lf-p\">120 Pamatnostādņu 5.nodaļā \"Tabulas\" iekļautās tabulas ar žurnālu abonēšanas rezultātiem ir Latvijas Preses izdevēju asociācijas apkopoti dati, kurus ir publicējusi ziņu aģentūra \"Leta\". Latvijas Preses izdevēju asociācijā laikrakstu abonēšanas rezultāti netiek apkopoti, un \"Latvijas Pasts\" šādu informāciju nepublisko.</p>\n<p class=\"lf-p\">Konkrēto tabulu ar žurnālu abonēšanas rezultātiem 2015.gada maijā sk.: Kļaviņš, A. (13.05.2015.). Žurnālu abonēšanas rezultāti 2015.gada maijā - tabula. LETA.</p>\n<p class=\"lf-p\">121 Kļaviņš, A. (16.12.2015.). Žurnālu abonēšanas rezultāti 2015.gada decembrī - tabula. LETA.</p>\n<p class=\"lf-p\">Kultūras ministre Dace Melbārde</p></div>", "next": 0}