Vienlaikus ir iekļauta norma zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumam, kas ir līdzvērtīga šobrīd spēkā esošajā Elektronisko sakaru likumā noteiktajam, nosakot gadījumus, kad nav jamaksā atlīdzība par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai vai izbūvei.Būtisks solis elektronisko sakaru tīklu izvēršanas veicināšanai ir Ministru kabineta 2021.gada 28.februāra sēdē pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumos Nr.500 \"Vispārīgie būvnoteikumi\", kas paredz I inženierbūvju grupā iekļaut elektronisko sakaru ārējos inženiertīklus, kā arī stabus, torņus un mastus līdz 10 m augstumam, tādējādi paredzot atvieglotu elektronisko sakaru tīklu būvniecības procesu.Šobrīd Ekonomikas ministrija virza apstiprināšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumos Nr.501 \"Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtība\" ar mērķi turpināt vienkāršot būvniecības procesu.
\nJāatzīmē, ka minētajiem noteikumiem jau 2019.gada 11.novembrī tika pieņemti grozījumi, kuros ir precizēti gadījumi, kad nav nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācija un ka nepieciešamās atļaujas attiecīgo būvdarbu veikšanai var saņemt elektroniski.Vienlaikus izmaksu samazināšanai jānotiek, vērtējot iespējamos riskus un apdraudējumus, tai skaitā nacionālās drošības riskus, ko varētu radīt uz izmaksu samazināšanu vērstas izmaiņas normatīvajos aktos.Pasākumi un to darbības rezultāti:1. Satiksmes ministrijai iesniegt Ekonomikas ministrijā priekšlikumus grozījumiem Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumos Nr.501 \"Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtība\", iekļaujot tajos atviegloto regulējumu elektronisko sakaru inženiertīklu būvniecībai un ierīkošanai, ievērojot Vispārīgajos būvnoteikumos noteikto elektronisko sakaru inženierbūvju iedalījumu grupās.2.
\nPēc ES Platjoslas izmaksu direktīvas grozījumu stāšanās spēkā Satiksmes ministrijai nodrošināt tajā noteikto pasākumu ieviešanu Latvijā, veicot atbilstošus grozījumus nacionālajā regulējumā, tostarp Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likumā.3. Satiksmes ministrijai izveidot darba grupu, iekļaujot iesaistītās puses, tostarp sakaru nozares asociāciju, Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un Konkurences padomes pārstāvjus, un tās ietvaros līdz 2022.gada 31.decembrim izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos administratīvā sloga samazināšanai elektronisko sakaru tīkla attīstībai, lai nodrošinātu:3.1. līdzvērtīgus citiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem (ūdensapgāde, siltumapgāde, elektroapgāde) publiskā un privātā nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojuma par labu elektronisko sakaru komersantam nodibināšanas nosacījumus;3.2. būvniecības jomā elektronisko sakaru tīklu attīstībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei, tostarp jaunbūvējamās vai rekonstruējamās 3.grupas ēkās un 5G tīkla izvēršanai, kā arī vienlīdzīgai visu elektronisko sakaru komersantu piekļuvei publiskajam un privātajam nekustamajam īpašumam elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai.Darba grupas ietvaros paredzēts izvērtēt nepieciešamos grozījumus Elektronisko sakaru likumā un citos normatīvajos aktos, lai atvieglotu platjoslas elektronisko sakaru tīklu izbūvi, kā arī nodrošināt normatīvo aktu projektu izstrādi un virzību apstiprināšanai Ministru kabinetā attiecībā uz šādiem risinājumiem:- izbūvējot vai attīstot platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūru, elektronisko sakaru komersantam ir tiesības saskaņošanas procedūru aizstāt ar īpašnieka informēšanu, izmaksājot vienreizēju samaksu īpašniekam Ministru kabineta noteiktajā apmērā.
\nStrīdus, kas šajā sakarā rastos staro sakaru komersantiem un īpašniekiem, risinātu tiesa Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā nekavējot tīklu attīstību – minēto darbu laikā vai pēc darbiem.- īpašuma kopīpašuma gadījumā, jaunu elektronisko sakaru tīklu ierīkošanai vai izbūvei nepieciešams saņemt vismaz 51 % kopīpašnieku piekrišanu.- attiecībā uz platjoslas mobilo sakaru bāzes stacijas (raidošo iekārtu un saistītās infrastruktūras) izbūvēm, Ministru kabinets noteiks samērīgu un sakaru komersantu un īpašnieku interesēm līdzsvarotu atlīdzību par elektronisko sakaru tīkla būvniecībai nepieciešamā nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu neatkarīgi no īpašuma piederības formas (publiskais vai privātais īpašums).
\nTiek izbeigta līdzšinējā sadrumstalotā kārtību, kad katrs īpašnieks par mobilo sakaru bāzes stacijas (raidošo iekārtu un saistītās infrastruktūras) izbūvi cenšas vienoties par sadarbības nosacījumiem (tajā skaitā ar nomas tiesību izsolēm), kas gan kavē līguma nosacījumus, gan atsevišķos gadījumos liedz nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus.- jaunbūvējamām vai rekonstruējamām 3.grupas ēkām būvniecības ierosināšanas stadijā plāno elektronisko sakaru infrastruktūras izbūvi, lai nodrošinātu fiksētās un mobilās platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību un pārklājumu ēkas iekštelpās.- sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, SPRK, Konkurences padomi un VARAM nodrošināt vienveidīgas un koordinētas politikas realizēšanu valsts un pašvaldību līmenī attiecībā uz platjoslas interneta un 5G tīkla izvēršanu, lai praksē tiktu efektīvi iedzīvinātas Elektronisko sakaru likuma 16.panta sestajā daļā ietvertās prasības par nediskriminējošas attieksmes nodrošināšanu attiecībā pret visiem elektronisko skaru komersantiem attiecībā uz publiskā elektronisko sakaru tīkla ierīkošanu un izbūvi: \"Dzīvojamo māju un nedzīvojamo ēku kabeļu ievads, stāvvadi, horizontālie kabeļu kanāli, kabeļu sadales un elektronisko sakaru tīklu iekārtu uzstādīšanas vietas koplietošanas telpās, ievērojot īpašumtiesības reglamentējošus normatīvos aktus, ir pieejamas bez diskriminācijas un uz vienlīdzīgu principu pamata elektronisko sakaru komersantiem publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai.\"- sadarbībā ar Ekonomikas ministriju nodrošināt publiskā elektronisko sakaru tīkla īpašniekiem vienlīdzīgas tiesības ar citiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem to tiesību realizēšanā, kas izriet no elektronisko sakaru tīkla kā publiski tiesiska nekustamā īpašuma apgrūtinājuma objekta statusa.
\nProti, veicināt atbildības piemērošanas efektivitāti saistībā ar patreiz ESL 16.panta piektajā daļā un 18.panta pirmajā un trešajā daļā nostiprināto tiesību realizēšanu un nepiciešamības gadījumā veikt nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos.Papildus nepieciešams uzturēt dialogu ar valstiskajiem un nevalstiskajiem partneriem, lai rastu un virzītu citus risinājumus platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstīšanai.2.2. pasākums - sadarbības veicināšana elektronisko sakaru tīklu būvniecībā, piekļuvē, koplietošanā un citos jautājumosEsošās situācijas raksturojumsJauno ēku būvniecības gadījumos ir paredzēts nodrošināt elektronisko sakaru infrastruktūras esamību, bet jauno ēku attīstītāji deleģē šos darbus konkrētam elektronisko sakaru komersantam, kas ierīko attiecīgo infrastruktūru. Šādos gadījumos citiem elektronisko sakaru komersantiem ir apgrūtināta vai pat neiespējama savu pakalpojumu sniegšana, izmantojot attiecīgo infrastruktūru , kas var attiecīgi ietekmēt konkurenci un patērētāju tiesības pakalpojuma sniedzēja izvēlē, īpaši ilgtermiņā.Vienlaicīgi Elektronisko sakaru likuma 16.panta sestajā daļa paredz prasības par nediskriminējošas attieksmes nodrošināšanu attiecībā pret visiem elektronisko skaru komersantiem attiecībā uz publiskā elektronisko sakaru tīkla ierīkošanu un izbūvi, proti, \"Dzīvojamo māju un nedzīvojamo ēku kabeļu ievads, stāvvadi, horizontālie kabeļu kanāli, kabeļu sadales un elektronisko sakaru tīklu iekārtu uzstādīšanas vietas koplietošanas telpās, ievērojot īpašumtiesības reglamentējošus normatīvos aktus, ir pieejamas bez diskriminācijas un uz vienlīdzīgu principu pamata elektronisko sakaru komersantiem publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai.\" Līdz ar to jāsecina, ka normatīvie akti jau paredz nediskrimninējoša principa esamību, bet, lai preventīvi novērstu iespējamo gadījumu izskatīšanu tiesībsargājošās institūcijās, sākotnēji ir jāinformē jauno ēku projektu attīstītāji (īpašnieki) par šīs normas būtību, vērtējot, kā praksē šī norma tiek ievērota, un piemērotos līdzekļus tās risināšanai.Lai operatīvi risinātu jautājumus saistībā ar administratīvā sloga mazināšanu gan elektronisko sakaru tīklu būvniecības procesā, gan saistībā ar elektronisko sakaru tīklu koplietošanu, būtiski ir nodrošināt viedokļu apmaiņu, rodot visām pusēm pieņemamus risinājumus un vienojoties par tālāko rīcību.
\nLīdz ar to Satiksmes ministrija plāno sasaukt sakaru nozares ekspertu darba grupu vismaz reizi ceturksnī, par darba kārtību vienojoties ar deleģētajām personām pirms sanāksmes, ar mērķi uzlabot informācijas apmaiņu un nozarei aktuālu problēmu risināšanu. Ekspertu darba grupai var tikt pieaicināti pārstāvji atkarībā no darba kārtības jautājumiem, piemēram, ja darba kārtībā ir iekļauti jautājumi par elektronisko sakaru tīklu būvniecību, Satiksmes ministrija var pieaicināt Ekonomikas ministrijas pārstāvjus utt.Ņemot vērā, ka elektronisko sakaru tīklu izvēršanā elektronisko sakaru komersantiem nākas sastapties ar iepriekš minētajiem šķēršļiem, bet ne tikai, kas veido administratīvo un finansiālo slogu, svarīga ir to mazināšana iespējami lielākā apjomā.
\nIr būtiski panākt, ka pašvaldības un to nevalstiskās organizācijas īsteno savstarpēju dialogu ar elektronisko sakaru komersantiem un to nevalstiskajām organizācijām, kā arī ar pašvaldības teritorijā strādājošiem uzņēmumiem, kas būtu potenciālie ļoti augsta veiktspējas, tostarp 5G, tīklā nodrošināto pakalpojumu lietotāji, lai detalizētākā līmenī apzinātu VHC tīkla nepieciešamību pašvaldību teritorijā un racionāli plānotu elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras izvēršanu. Minēto varētu veikt, piemēram, izstrādājot pašvaldību teritorijas attīstības plānojumus, pašvaldības ceļu, ielu, zaļo zonu un iekšējo komunikāciju (siltumtrase, lietus un pilsētas kanalizācijas u.c.) remontu vai būvniecības laikā veikt inženiertehnisko (komunikācijas) tīklu pārbaudi un paredzēt sakaru infrastruktūras izbūvi, sadarbojoties ar komersantiem, kas varētu samazināt platjoslas tīklu izbūves izmaksas.
\nBalstoties gan uz OECD politikas ieteikumiem, gan sarunām ar elektronisko sakaru nozares asociācijām jāsecina, ka būtiski visām iesaistītajām pusēm gan valsts, gan pašvaldību līmenī atbalstīt \"roc vienreiz\" principu. Tas īstenojams, pieņemot lēmumus par pašvaldību teritoriālo plānojumu, piešķirot atļaujas jauniem mobilo sakaru torņiem, plānojot jaunas optisko šķiedru kabeļu trases, kā arī plānojot dažādus investīciju projektus, piemēram, koordinējot ceļu un elektronisko sakaru infrastruktūras projektu darbības utt. Ņemot vērā, ka rakšanas darbu izmaksas ir finasiāli ietilpīgākās un veido lielu daļu no elektronisko sakaru infrastruktūras attīstības izmaksām, tādējādi būtu iespējams nodrošināt pārklājumu lielākā teritorijā. Ņemot vērā iepriekšminēto, viens no pasākumiem būtu sadarbībā ar elektronisko sakaru nozares asociācijām un pašvaldībām izstrādāt vadlīnijas pašvaldībām par jautājumiem, kas aktuāli un uzlabojami elektronisko sakaru tīklu būvniecībā un ierīkošanā un kuras tiktu publicētas Būvniecības informācijas sistēmā BIS.Pašvaldībām būtu nepieciešams arī aktīvi iesaistīties EK organizētajās platjoslas attīstības programmās, lai, izmantojot EK piešķirtos līdzekļus, veicinātu ES stratēģiskajiem mērķiem atbilstošu platjoslas piekļuves pakalpojumu pieejamību savā teritorijā.Pasākumi un to darbības rezultāti:1.
\nSatiksmes ministrijai organizēt seminārus un sagatavot ieteikuma materiālus:a. Jauno un renovējamo ēku projektu attīstītājiem, lai veicinātu nediskriminējošu pieeju attiecībā uz elektronisko sakaru tīklu būvniecību un ierīkošanu.b. pašvaldībām un elektronisko sakaru tīklu projektētājiem (būvniekiem) ar mērķi atvieglot elektronisko sakaru tīklu būvniecību un ierīkošanu.2. Satiksmes ministrijai sadarbībā ar sakaru nozares asociācijām un pašvaldībām izveidot darba grupu un izstrādāt vadlīnijas pašvaldībām par jautājumiem, kas aktuāli un uzlabojami elektronisko sakaru tīklu būvniecībā un ierīkošanā.3. Satiksmes ministrijai aktualizēt jautājumu par likumprojekta \"Grozījumi Dzīvokļu īpašuma likumā\" tālāko virzību Saeimā, kas paredz, ka elektronisko sakaru komersanti aptaujas veidā noskaidro dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par elektronisko sakaru tīklu būvniecību vai ierīkošanu ar mērķi veicināt elektronisko sakaru pakalpojumu konkurenci, tādējādi uzlabojot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas iedzīvotājiem pakalpojuma sniedzēja izvēli.4.
\nAr mērķi uzlabot informācijas apmaiņu un nozarei aktuālu problēmu risināšanu, Satiksmes ministrija Latvijas Platjoslas kompetences centra ietvaros veido nozares ekspertu darba grupu, lai risinātu nozarei aktuālo problemātiku, t.sk. jautājumus saistībā ar:a. valsts atbalsta programmas nosacījumu izstrādi, īstenošanu un uzraudzību \"pēdējās jūdzes\" infrastruktūras projektu attīstībai,b. nozares sadarbības modeli;c. radio un TV apraidi,d. izglītības un izpētes un attīstības aspektiem,e. 5G attīstības ceļa karti;f. regulējuma izstrādi par interneta adrešu bloķēšanu, kā arī citiem normatīvos aktos paredzētajiem pieprasījumiem elektronisko sakaru komersantiem paredzēt vienotu formu un kārtību;g. citiem aktuāliem nozares jautājumiem.Satiksmes ministrijai organizējot LPKC ekspertu darba grupu, par darba kārtību vienojoties ar deleģētajām personām pirms sanāksmes, sasaukt darba grupu vismaz reizi ceturksnī, bet vajadzības gadījumā citos termiņos, par kuriem panākta vienošanās darba grupā.
\nBalstoties uz darba grupas rezultātiem un risināmo jautājumu būtību, Satiksmes ministrija līdz 2023.gada 1.jūlijam iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus grozījumiem Elektronisko sakaru nozares attīstības plānā 2021.–2027.gadam. Par katra jautājuma izpildes termiņu darba grupa vienojas atsevišķi, izpildē ievērojot risināmā jautājuma steidzamību, tos attiecīgi prioritizējot.4. Teritoriālā perspektīvaElektronisko sakaru nozares attīstība ir īpaši nozīmīga reģionālajai attīstībai. Visi šajā plānā iekļautie pasākumi tieši veicinās reģionālās attīstības stratēģijās minēto attiecībā uz platjoslas attīstību, īpaši pasākumi, kas iekļauti 1.rīcības virzienā, proti, pasākumi attiecībā uz platjoslas infrastruktūras izvēršanu. 2.rīcības virziena pasākumi vērsti uz elektronisko sakaru tīklu izvēršanas atvieglošanu un izmaksu samazināšanu..
\nPasākums attiecībā uz Latvijas Platjoslas kompetences centra funkciju un kapacitātes paplašināšanu nodrošinās sinerģiju starp visiem plānotajiem pasākumiem un veicinās to attīstību augstākā līmenī, kā arī finansējuma piesaisti no citiem avotiem, t.sk. EK tieši administrētajiem fondiem, piemēram, CEF, un privāto finansējumu. Vienlaicīgi šis pasākums atbalstīs pašvaldību kapacitāti, lai veiksmīgāk varētu konkurēt ar citiem dalībvalstu projektiem, kā arī attīstītu inovatīvus risinājumus piemērotus tieši vietējām vajadzībām u. tml.Tāpat būtiski, ka arī plānošanas reģionu un pašvaldību stratēģiskajos plānošanas dokumentos platjoslas izvēršanas veicināšana ir noteikta par prioritāti un savstarpēji papildina šajā plānā ietvertos pasākumus.1.3.pasākuma \"\"vidējās jūdzes\" un \"pēdējās jūdzes\" elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras attīstīšana\" īstenošanā tiks ievērots teritoriālās līdzsvarotības princips un detalizēti projektu īstenošanas nosacījumi attiecīgi tiks saskaņoti un apstiprināti MK.5.
\nIetekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetuKopsavilkums par plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu ietverts plāna 3.pielikumā.6. Saistītie politikas plānošanas dokumenti (ES, Latvijas esošie, topošie) un normatīvie tiesību akti6.1. Saistītie politikas plānošanas un citi dokumenti6.1.1. Eiropas Komisijas 2016.gada 14.septembra paziņojums COM(2016) 587 Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo Lietu Komitejai un Reģionu Komitejai \"Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību\"65.6.1.2. Eiropas Komisijas 2021.gada 9.marta paziņojums COM(2021) 118 Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo Lietu Komitejai un Reģionu Komitejai \"Digitālais komposs 2030.gadam: Eiropas ceļš uz digitālo desmitgadi\"66.6.1.3.Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam67.6.1.4.
\nEiropas Komisijas 2015.gada 6.maija paziņojums COM(2015) 550 Eiropas Parlamentam, Eiropas Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un reģionu komitejai \"Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai\".686.1.5. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027.gadam69.6.1.6. Latvijas kiberdrošības stratēģija 2019.–2022.gadam.6.1.7. Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027.gadam70.6.1.8. Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.–2027.gadam projekts71.6.1.9. Informatīvais ziņojums \"Latvijas kiberdrošības stratēģija 2019.–2022.gadam\"72.6.1.10. Elektronisko sakaru nozares politikas plāns 2018.–2020.gadam73.6.1.11. Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcijas 2013.–2020.gadam74.6.1.12.
\nInformatīvais ziņojums \"Ceļvedis piektās paaudzes (5G) publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu ieviešanai Latvijā\"75.6.2. Elektronisko sakaru nozares attīstības normatīvo tiesību aktu apkopojumsZemāk uzskaitīti normatīvo tiesību akti (regulas76, direktīvas77, lēmumi78 u.c.) – gan Eiropas Savienības līmeņa, gan nacionāla līmeņa – kas regulē platjoslas nozari un publiskā finansējuma piešķiršanas nosacījumus platjoslas attīstībai.Eiropas Savienības līmeņa tiesību akti1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra direktīva (ES) 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi79;2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 15.maija direktīva (ES) 2014/61/ES par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai.Eiropas Savienības līmeņa dokumenti ar ieteikuma rakstura1.
\nEiropas Komisijas 2007.gada 17.decembra Ieteikums2007/879/EK par attiecīgajiem produktu un pakalpojumu tirgiem elektronisko sakaru nozarē, kuros var būt nepieciešams ex ante regulējums saskaņā ar Direktīvu 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem80;2. Komisijas 2013.gada 11.septembra Ieteikums (ES) ) 2013/466/ES par saskanīgiem nediskriminēšanas pienākumiem un izmaksu aprēķināšanas metodēm, lai veicinātu konkurenci un uzlabotu ieguldījumu vidi platjoslas pakalpojumu jomā81;3. Eiropas Komisijas 2013.gada 11.septembra Ieteikums C(2013)5761 par saskanīgiem nediskriminēšanas pienākumiem un izmaksu aprēķināšanas metodēm, lai veicinātu konkurenci un uzlabotu ieguldījumu vidi platjoslas pakalpojumu jomā82.Nacionāla līmeņa tiesību akti, kuros pārņemtas augstāk minēto direktīvu prasības:1.
\nElektronisko sakaru likums;2. Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likums;3. Ministru kabineta noteikumi, kas izriet no augstāk minētajiem likumiem, kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izdotiem ārējiem normatīviem aktiem – noteikumiem.Attīstot platjoslas projektus un izmantojot publisko finansējumu, svarīgi ņemt vērā valsts atbalsta jautājumus un saistošo normatīvo regulējumu, tai skaitā:1. Eiropas Komisijas 2013.gada 18.decembra Regula (ES) 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam83;2. Eiropas Komisijas 2020.gada 2.jūlija Regula (ES) 2020/972 , ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1407/2013 attiecībā uz tās pagarināšanu un groza Regulu (ES) Nr. 651/2014 attiecībā uz tās pagarināšanu un attiecīgiem pielāgojumiem84;3.
\nEiropas Komisijas 2012.gada 35.aprīļa Regula (ES) 360/2012 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi85;4. Eiropas Komisijas 2018.gada 7.decembra Regula (ES) 2018/1923, ar ko Regulu (ES) Nr. 360/2012 groza attiecībā uz piemērošanas periodu;5. Eiropas Komisijas 2020.gada 13.oktobra Regula (ES) 2020/1474, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 360/2012 attiecībā uz tās piemērošanas perioda pagarināšanu un laika ziņā ierobežotu atkāpi grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, lai ņemtu vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi;6. Eiropas Komisijas 2014.gada 17.jūnija Regula (ES) 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu piemērojot Līguma 107. un 108.pantu86;7.
\nEiropas Komisijas lēmumi attiecībā uz valsts atbalsta jautājumiem87.Dokumenti, kas detalizē un paskaidro augstāk minētajās regulās noteikto:1. Eiropas Komisijas 2013.gada 26.janvāra paziņojums 2013/C 25/01 ES pamatnostādnes valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu,88;2. Eiropas Komisijas 2016.gada 19.jūlija paziņojums 2016/C 262/01 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu89;3. Valsts atbalsts un ES fondi90, DG BUG pētījums, 2018.gada aprīlis, nosakot, ka ES tieši administrētais finansējums neveido valsts atbalstu;4. Valsts atbalsta pieteikuma formas91.1 Vairāk informācijas šeit: https://www.esfondi.lv/atveselosanas-un-noturibas-mehanisms2 Vairāk informācijas šeit: https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/connecting-europe-facility-cef2-digital3 Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32018L19724 Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/en/TXT/?uri=CELEX%3A52021DC0118.5 Pieejams šeit: https://www.pkc.gov.lv/lv/nap20276 Pieejams šeit: https://www.sam.gov.lv/lv/petijumi.7 Pieejams šeit: https://www.sam.gov.lv/lv/petijumi.8 Vairāk informācijas: https://www.railbaltica.org/lv/9 Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52016DC058710 Izskatīts Ministru kabinetā 18.02.2020. (prot. Nr.7 33§.); pieejams šeit: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=4047125011 Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija regula (ES) Nr. 2021/1060 ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu priekšlikums.12 Pētījums \"Analītiskais materiāls elektronisko sakaru nozares attīstības plāna 2021.-2027. gadam izstrādei\" un \"Pētījums Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda ieguldījumu priekšnosacījumu izpildei\" ir pieejami šeit: https://www.sam.gov.lv/lv/petijumi.13 Vairāk informācijas pieejam šeit: https://www.sam.gov.lv/lv/elektronisko-sakaru-nozares-attistibas-plans-2021-2027gadam.14 http://polsis.mk.gov.lv/documents/416415 Vairāk informācijas šeit: https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/digital-economy-and-society-index-desi16 SPRK dati17 Lai uzlabotu indeksa noteikšanas metodiku un ņemtu vērā tehnoloģiju attīstības jaunākās tendences, DESI 2020.gada versijā tika veiktas vairākas izmaiņas, un tagad tas ietver arī ļoti augstas veiktspējas fiksēto tīklu pārklājumu.
\nLai atspoguļotu minētās izmaiņas rādītāju izvēlē un rādītāju pamatā esošo datu labojumus, visām valstīm DESI par iepriekšējiem gadiem tika pārrēķināts. Tādējādi salīdzinājumā ar iepriekšējām publikācijām valstu vietu vērtējumi ir mainījušies.18 pārrēķinātā vērtība, Elektronisko sakaru nozares politikas plānā 2018.–2020.gadam noteiktā vērtība 0,67.19 pārrēķinātā vērtība, Elektronisko sakaru nozares politikas plānā 2018.–2020.gadam attēlotā vērtība 0,64, balstoties uz Eiropas Digitālā progresa ziņojumu (EDPZ) 2017.gadā.20 Izskatīts Ministru kabinetā 18.02.2020. (prot. Nr.7 33§.); pieejams šeit: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=4047125021 Datu avots: Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) 2020. gadā: Latvija; pieejams šeit: https://ec.europa.eu/newsroom/dae/document.cfm?doc_id=6694722 interneta protokola versija 623 Akamai dati 2020.gada septembrī24 Akamai dati 2017.gada jūnijā25 CSP dati26 attiecībā uz migrāciju (esošo un plānoto) un iedzīvotāju novecošanos27 Detālāk šeit: https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-raditaji/meklet-tema/2873-samazinoties-aizbrauceju-skaitam-bernu28 https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/galvenie-raditaji/iedzivotaju-skaits-republikas-pilsetas29 Samazinājums 2017.g. saistīts ar metodoloģiskām izmaiņām aprēķinā jo, no pastāvīgo iedzīvotāju skaita tika izslēgtas personas, kuras savu dzīvesvietu deklarējušas darbavietā (Latvijā reģistrētā uzņēmumā), bet faktiski Latvijā nedzīvo.30 OECD, Broadband Portal, www.oecd.org/sti/broadband/oecdbroadbandportal.htm.31 OECD, Broadband Portal, http://www.oecd.org/internet/broadband/broadband-statistics-update.htm32 Dati uz 2021.gada martu;
\nSpeedtest Global Index (Ookla): https://www.speedtest.net/global-index33 Vairāk informācijas šeit: https://op.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/a9d278f6-4637-11ea-b81b-01aa75ed71a1/language-lv/format-PDF34 Starptautiskās telekomunikāciju savienības 2020.gada novembra pētījums \"How broadband, digitization and ICT regulation impact the global economy\", pieejams šeit: https://www.itu.int/dms_pub/itu-d/opb/pref/D-PREF-EF.BDR-2020-PDF-E.pdf35 Eiropas Komisijas 2016.gada 14.septembra paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo Lietu Komitejai un Reģionu Komitejai \"Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu Savienojamību\"; https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52016DC058736 Eiropas Komisijas 2021.gada 9.marta paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo Lietu Komitejai un Reģionu Komitejai \"Digitālais komposs 2030. gadam: Eiropas ceļš uz digitālo desmitgadi\"(pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/en/TXT/?uri=CELEX%3A52021DC0118).37 \"visām ES mājsaimniecībām gan laukos, gan pilsētās ir pieejams interneta pieslēgums ar vismaz 100 Mbit/s lejuplīnijas ātrumu, ko var uzlabot līdz gigabitu ātrumam\" un \"gigabitu savienojamību visiem galvenajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem\".38 Publiski pieejams no 2021. gada 28. janvāra.39 https://berec.europa.eu/eng/document_register/subject_matter/berec/download/0/9027-berec-guidelines-to-assist-nras-on-the-c_0.pdf40 Lai nodrošinātu sasaisti ar jau regulas priekšlikumā par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu definētajiem rādītājiem, tiek pieņemts, ka viens sociālekonomiskais virzītājspēks ir viens uzņēmums.41 Lai nodrošinātu sasaisti ar jau regulas priekšlikumā par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu definētajiem rādītājiem, tiek pieņemts, ka viens sociālekonomiskais virzītājspēks ir viens uzņēmums.42 Plānota šāda skala:=> Lielāks vai vienāds ar 1 Gbit/s;=> 300 Mbit/s < 1 Gbit/s;=> 100 Mbit/s < 300 Mbit/s;=> 30 Mbit/s < 100 Mbit/s;=> 10 Mbit/s < 30 Mbit/s;=> 2 Mbit/s < 10 Mbit/s;=> Nav datu43 Skat. 42. atsauci.44 Skat. 42. atsauci.45 Skat. 42. atsauci.46 DSL uz vara līnijas;
\nVDSL uz vara līnijas; VDSL – vektorizēšana uz vara līnijas; DOCSIS 1.0 vai 2.0 DOCSIS 3.0 vai 3.1; optiskais pieslēgums FTTH; optiskais pieslēgums FTTB; fiksēts bezvadu tīkls licencētā frekvenču spektrā; fiksēts bezvadu tīkls nelicencētā frekvenču spektrā; cits.47 Skat. 42. atsauci par plānoto skalu.48 Skat. 42. atsauci par plānoto skalu.49 5G ir nākamās paaudzes tīklu tehnoloģijas, kas paver iespējas jauniem digitālās ekonomikas un uzņēmējdarbības modeļiem.50 Vairāk informācijas šeit: https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/library/cybersecurity-5g-networks-eu-toolbox-risk-mitigating-measures; https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/library/eu-toolbox-5g-security51 Vairāk informācijas šeit: https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/policies/cybersecurity-strategy52 Pieejama šeit: https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/kiberstrategija.pdf53 Izskatīts Ministru kabinetā 18.02.2020. (prot. Nr.7 33§.); pieejams šeit: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=4047125054 The Connecting Europe Facility (CEF), vairāk informācijas šeit: https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/connecting-europe-facility-cef2-digital55 Mobilo sakaru mezgla punkts vai mezgla punkts - tornis, masts vai cita būve, kurā tiek izvietotas mobilo sakaru bāzes stacijas.56 Elektroapgādes tīklu izbūve tiek paredzēta no jauna izbūvējamiem mobilo sakaru mezgliem.57 Kopējais optisko kabeļu trases garums gar Via Baltica ir 229,4 km, 5G atbalstošā infrastruktūra sobrīd ir pieejama 14,4 km (6,27% no kopējās plānotās trases) posmā - precīzs infrastruktūras tehniskais risinājums un izbūvējamais apjoms (torņi, optikas km) tiks noteikts pēc kopplānošanas ar elektronisko sakaru komersantiem ievērojot pieejamo finansējumu.58 Pasākums nr. 541 \"Digitalizācija.
\nRail Baltica (RB) elektronisko sakaru infrastruktūras izveide\", uzdevums: \"Eiropas Savienības savienojamības mērķiem atbilstoša platjoslas elektronisko sakaru tīkla izveidošana, attīstot \"vidējās jūdzes\" un \"pēdējās jūdzes\" elektronisko sakaru tīklu infrastruktūru, un izveidojot platjoslas kartēšanu\".59 Mobilo sakaru mezgla punkts vai mezgla punkts- tornis, masts vai cita būve, kurā tiek izvietotas mobilo sakaru bāzes stacijas60 Zemāk minēto secinājumu aprēķinu metodoloģija, pieņēmumi un ierobežojumi pieejami pētījumā Nr.2, pieejams šeit: https://www.sam.gov.lv/lv/petijumi61 Vairāk informācijas šeit: https://www.sprk.gov.lv/sites/default/files/editor/ESPD/Faili/Parskati/KVALITATESPARSKATS2019.pdf62 Izmaksas uz vienu esošo lietotāju un nākotnē prognozētiem lietotājiem63 Rādītājs (1) atkarīgs no izvēlētā scenārija.
\nNr. 11 34. §); pieejams šeit: https://likumi.lv/ta/id/297668-par-elektronisko-sakaru-nozares-politikas-planu-20182020-gadam74 Apstiprināts ar Ministru kabineta 07.12.2012. rīkojumu Nr.589 (prot. Nr.65 28.§); pieejams šeit: https://likumi.lv/ta/id/253311-par-nakamas-paaudzes-platjoslas-elektronisko-sakaru-tiklu-attistibas-koncepciju-2013-2020-gadam75 Izskatīts Ministru kabinetā 18.02.2020. (prot. Nr.7 33§.); pieejams šeit: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=4047125076 Regulas ir saistošas visiem tiesību subjektiem un ir tieši piemērojamas. Informācijas avots un papildu informācija šeit: https://www.estiesibas.lv/article.aspx?list=Publications&id=3.77 Direktīvas atšķirībā no regulām nav tieši piemērojami tiesību instrumenti.
\nES institūcijas, pieņemot direktīvu, nosaka sasniedzamo mērķi, savukārt dalībvalstu uzdevums ir savlaicīgi iestrādāt direktīvas nosacījumus nacionālajos normatīvajos aktos attiecīgā direktīvas mērķa sasniegšanai. Tātad direktīvas ir dalībvalstīm saistošas. Savukārt attiecībā uz dalībvalstu fiziskajām un juridiskajām personām direktīvās iekļautie nosacījumi kļūst saistoši brīdī, kad šie nosacījumi ir iekļauti jeb pārņemti nacionālajos normatīvajos aktos. Informācijas avots un papildu informācija šeit: https://www.estiesibas.lv/article.aspx?list=Publications&id=3.78 Lēmumi ir individuāli tiesību akti, kas rada tiesības un uzliek pienākumus tikai to adresātam. Lēmumi ir tieši piemērojami tiesību akti, tomēr ne vienmēr lēmumi attiecas tikai uz privātpersonām. Ļoti bieži lēmuma adresāts ir dalībvalsts kopumā.
\nTādā gadījumā dalībvalstīm ir jāvērtē, vai lēmums satur tādas normas, kas attiecas arī uz privātpersonām. Ja lēmums šādas normas satur, tad dalībvalstīm, līdzīgi kā saistībā ar direktīvu pārņemšanu, ir savlaicīgi jāsasniedz lēmumā noteiktais mērķis, lēmumā iekļautos nosacījumus iestrādājot nacionālajos tiesību aktos. Informācijas avots un papildu informācija šeit: https://www.estiesibas.lv/article.aspx?list=Publications&id=3.79 Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32018L197280 Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv:OJ.L_.2007.344.01.0065.01.LAV&toc=OJ:L:2007:344:TOC81 Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32013H046682 Pieejams šeit: https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/commission-recommendation-consistent-non-discrimination-obligations-and-costing-methodologies83 Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32013R140784 Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?qid=1602704100093&uri=CELEX:32020R097285 Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32012R0360&qid=160270411319886 Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32014R0651&qid=160270413914387 Pieejams šeit: https://ec.europa.eu/competition-policy/sectors/electronic-communications/cases-judgments_en88 Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/GA/TXT/?uri=CELEX:52013XC0126(01)89 Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52016XC0719%2805%2990 Pieejams šeit: https://www.europarl.europa.eu/cmsdata/142819/Briefing_State%20Aid%20and%20EU%20funding_Final.pdf91 Pieejams šeit: https://ec.europa.eu/competition/state_aid/legislation/forms.htm 1. pielikums Informācija par Elektronisko sakaru nozares politikas plānā 2018.–2020. gadam iekļauto pasākumu izpildi 1. Rīcības virziena \"radīt nosacījumus inovatīvu tehnoloģiju izmantošanai\" uzdevumi.1.1.uzdevums: Izstrādāt 700 MHz joslas pārplānošanas pasākumu plānu un grafiku, kā arī modeli ciparu televīzijas zemes apraides nodrošināšanai pēc 2021.gada.Uzdevums ir izpildīts. Satiksmes ministrija ir izstrādājusi „Informatīvo ziņojumu \"Par Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 17.maija lēmuma (ES) 2017/899 par 470–790 MHz radiofrekvenču joslas izmantošanu Savienībā ieviešanu\", (pieņemts Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta sēdē (prot. Nr.40 29.§)), kurā ir iekļauts 700 MHz radiofrekvenču joslas pārplānošanas pasākumu plāns un grafiks, kā arī modelis ciparu televīzijas zemes apraides nodrošināšanai pēc 2021.gada.1.2.uzdevums: Izstrādāt grozījumus Nacionālajā radiofrekvenču plānā un Ministru kabineta 2010.gada 16.februāra noteikumos Nr.143 \"Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslām, kuru efektīvas izmantošanas labad ir nepieciešams ierobežot radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanu komercdarbībai elektronisko sakaru nozarē.Uzdevums ir izpildīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izstrādājusi grozījumus Nacionālajā radiofrekvenču plānā un Ministru kabineta 2010.gada 16.februāra noteikumos Nr.143 \"Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslām, kuru efektīvas izmantošanas labad ir nepieciešams ierobežot radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanu komercdarbībai elektronisko sakaru nozarē\".1.3.uzdevums: Sadarbībā ar nozari un potenciālajiem 870-876 MHz un 915-921 MHz radiofrekvenču spektra joslu lietotājiem, izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, paredzot ierobežot 870-876 MHz un 915-921 MHz radiofrekvenču spektra joslu piešķiršanu līdz to lietojuma pārplānošanai.Uzdevums ir izpildīts.
\nSadarbībā ar elektronisko sakaru nozari un potenciālajiem 870–876 MHz un 915–921 MHz radiofrekvenču spektra joslu lietotājiem, ir izstrādāti grozījumi normatīvajos aktos, paredzot ierobežot 870–876 MHz un 915–921 MHz radiofrekvenču spektra joslu piešķiršanu līdz to lietojuma pārplānošanai. Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 6. oktobra noteikumos Nr. 1151 \"Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslu sadalījumu radiosakaru veidiem un iedalījumu radiosakaru sistēmām, kā arī par radiofrekvenču spektra joslu izmantošanas vispārīgajiem nosacījumiem (Nacionālais radiofrekvenču plāns)\" ir apstiprināti ar 2018. gada 12. jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 329 (prot. Nr. 28 14. §), 2018.gada 18.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 817 (prot.
\nNr. 60 46. §) un Ministru kabineta 2019. gada 11. jūnija noteikumiem Nr. 249 (prot. Nr. 28 21. §). Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 16. februāra noteikumos Nr. 143 \"Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslām, kuru efektīvas izmantošanas labad ir nepieciešams ierobežot radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanu komercdarbībai elektronisko sakaru nozarē\"\" apstiprināti ar Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumiem Nr. 816 \"Ministru kabinetā (prot. Nr. 60 45.§) un Ministru kabineta 2019. gada 11. jūnija noteikumiem Nr. 248 (prot. Nr. 28. 20. §).1.4.uzdevums: Izveidot darba grupu un izstrādāt nacionālo 5G ieviešanas ceļvedi\".Uzdevums ir izpildīts. Ar Satiksmes ministrijas 2017. gada 16. novembra rīkojumu Nr.01-03/179 tika izveidota darba grupa par piektās paaudzes (5G) mobilo tīkla ieviešanu un, pamatojoties uz darba grupas priekšlikumiem, Satiksmes ministrija izstrādāja informatīvo ziņojumu \"Ceļvedis piektās paaudzes (5G) publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu ieviešanai Latvijā\", kas ir pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra sēdē (prot.
\nNr.7, 33.§).1.5.uzdevums: Izstrādāt Nacionālā radiofrekvenču plāna grozījumus 26 GHz joslas iedalīšanai mobilo sakaru sistēmā\".Uzdevums ir izpildīts. Ņemot vērā Satiksmes ministrijas Informatīvo ziņojumu \"Ceļvedis piektās paaudzes (5G) publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu ieviešanai Latvijā\", VARAM ir sagatavojis un Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija sēdē (prot. Nr. 44 23. §) ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 447 \"Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 6. oktobra noteikumos Nr. 1151 \"Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslu sadalījumu radiosakaru veidiem un iedalījumu radiosakaru sistēmām, kā arī par radiofrekvenču spektra joslu izmantošanas vispārīgajiem nosacījumiem (Nacionālais radiofrekvenču plāns)\", kurā iekļauts 5G tehnoloģiju attīstībai nepieciešamais frekvenču joslu regulējums, paredzot izmantot 26 GHz radiofrekvenču joslu, kā arī šobrīd IMT identificētās radiofrekvenču joslas (3,5 GHz, 700 MHz u.c.).1.6.uzdevums: Nacionālajā radiofrekvenču plānā, izvērtēt nepieciešamību iedalīt jaunas radiofrekvenču spektra joslas ciparu radiorelejlīnijām, paplašinot esošo ciparu radiorelejlīniju radiofrekvenču spektra diapazonu.Uzdevums ir izpildīts.
\nIr veikts radiofrekvenču spektra joslu pieejamības nākamās paaudzes pakalpojumu attīstībai izvērtējums.1.7.uzdevums. Diskusija ar elektronisko sakaru nozari un tiesībsargājošajām iestādēm par pāreju no IPv4 uz IPv6, nepieciešamības gadījumā lemjot arī par iespējamām izmaiņām normatīvajos aktos.Uzdevums ir izpildīts. Satiksmes ministrija ir izstrādājusi Informatīvo ziņojumu \"Par Interneta protokola ceturtās un sestās versijas lietošanu valsts pārvaldē\" (Ierobežota pieejamība) un virza tā apstiprināšanu Ministru kabinetā. Informatīvajā ziņojumā atspoguļota situācija par interneta protokola (turpmāk – IP) ceturtās versijas (turpmāk – IPv4) un interneta protokola sestās versijas (turpmāk - IPv6) lietojamību, nosakot iespējamos soļus, lai sakārtotu IPv4 izmantošanu un veicinātu IPv6 lietošanu valsts pārvaldē un pašvaldību institūcijās.2.
\nRīcības virziens \"sekmēt kvalitatīvu un uz galalietotāju vajadzībām orientētu pakalpojumu sniegšanu un nodrošināt stabilu investīciju vidi\".2.1.uzdevums: Diskusija ar elektronisko sakaru nozari un iesaistītajām institūcijām par lietošanas tiesību aprobežojuma regulējuma piemērošanas prakses izvērtējumu, nepieciešamības gadījumā izstrādājot priekšlikumus prakses pilnveidei vai lemjot arī par iespējamām izmaiņām normatīvajos aktos.Uzdevums ir izpildīts. Transponējot Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra direktīvu Nr.2018/1972/ES par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi, izstrādāts jauns likumprojekts \"Elektronisko sakaru likums\" (izsludināts Valsts sekretāru 2020.gada 10.septembra sanāksmē, VSS- 765), kas tika apspriests elektronisko sakaru nozares ekspertu darba grupā.
\nRezultātā likumprojektā iekļauta norma atlīdzībai par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu līdzīgi kā šobrīd spēkā esošajai Elektronisko sakaru likuma 18.1 pantā iekļautajai normai par atlīdzību par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu.2.2.uzdevums: Ievērojot Ministru kabineta 2017.gada 16.maija sēdes protokollēmuma (prot.Nr.25, 16.§) 2.punktā doto uzdevumu, Satiksmes ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un pašvaldību būvvaldēm izstrādāt grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, lai samazinātu administratīvo slogu, vienkāršojot dzīvokļu īpašnieku lēmuma pieņemšanas procedūru, paredzot, ka elektronisko sakaru komersanti aptaujas veidā noskaidro dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par elektronisko sakaru tīklu būvniecību vai ierīkošanu.Uzdevums ir izpildīts.
\nSatiksmes ministrija ir izstrādājusi un iesniegusi Ministru kabinetā likumprojektu \"Grozījumi Dzīvokļu īpašuma likumā\" (TA-2538), kas ir atbalstīts Ministru kabineta 2018.gada 18.decembra sēdē (Prot. Nr. 60 32.§) un 2019.gada 29.janvārī nodots izskatīšanai Saeimā 1.lasījumā (Nr: 190/Lp13).2.3.uzdevums: Sagatavot un iesniegt Ekonomikas ministrijā priekšlikumus grozījumiem Vispārīgajos būvnoteikumos, nosakot ka elektronisko sakaru \"I grupas būves\" ir:1) inženiertīklu pievads; 2) ārējais elektronisko sakaru kabeļu sadales un iekārtu skapis un konteiners; 3) ārējās elektronisko sakaru tīkla stacionārās radioiekārtas un antenas; 4) elektronisko sakaru stabs, tornis vai masts līdz 10 m; 5) ārējais elektronisko sakaru tīkls vai kabeļu kanalizācija līdz 1000 m.Uzdevums ir izpildīts.Uzdevuma izpildei Satiksmes ministrija sagatavoja un ar 2017.gada 16.marta vēstuli Nr.10-01/889 iesniedza Ekonomikas ministrijā priekšlikumus grozījumiem Vispārīgajos būvnoteikumos, nosakot ka elektronisko sakaru \"I grupas būves\" ir:1) inženiertīklu pievads; 2) ārējais elektronisko sakaru kabeļu sadales un iekārtu skapis un konteiners; 3) ārējās elektronisko sakaru tīkla stacionārās radioiekārtas un antenas; 4) elektronisko sakaru stabs, tornis vai masts līdz 10 m; 5) ārējais elektronisko sakaru tīkls vai kabeļu kanalizācija līdz 1000 m.Ministru kabineta 2021.gada 28.februara sēdē ir pieņemts noteikumu projekts \"Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumos Nr.500 \"Vispārīgie būvnoteikumi\", kurā par I grupas inženierbūvēm ir noteikts elektronisko sakaru ārējais inženiertīkls, tostarp inženiertīklu pievads, ka arī stabi, torņi un masti līdz 10 m augstumam.2.4.uzdevums: Izstrādāt elektronisko sakaru tīklu būvnoteikumus atbilstoši būvniecības regulējumam, iekļaujot tajos atviegloto regulējumu elektronisko sakaru tīklu būvniecībai un ierīkošanai, ievērojot Vispārīgajos būvnoteikumos noteikto būvju iedalījumu grupās.Uzdevuma izpilde tiek veikta atbilstoši pieņemtajiem grozījumiem Vispārīgajos būvnoteikumos (skat. iepriekšējo punktu).2.5. uzdevums: Izveidot ieinteresēto pušu darba grupu, kas detalizēti izvērtēs spēkā esošā regulējuma par numerācijas valsts nodevu pārskatīšanas pamatojumu un lietderību, tā ietekmi uz elektronisko sakaru komersantu administratīvo un finanšu slogu un elektronisko sakaru tirgus attīstību, kā arī ieguvumiem galalietotājiem, un sagatavos viedokli par nepieciešamību veikt grozījumus spēkā esošajā regulējumā par numerācijas valsts nodevu.Uzdevums izpildīts.
\nSatiksmes ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu \"Par numerācijas resursu maksājumu un nepieciešamību iedalīt numerācijas resursus lietu internetam un mašīnas–mašīnas sakaru pakalpojumiem\", kas ir pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2020.gada 26.maija sēdē (protokols Nr. 36 25.§), vienlaikus uzdodot Satiksmes ministrijai Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa ieviešanas ietvaros sagatavot un līdz 2020.gada 21.decembrim noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu, kas paredz noteikt ikgadējās valsts nodevas par numerācijas lietošanas tiesībām – no 2021.gada 1.janvāra pakalpojuma numuriem un mašīna – mašīna sakaru (M2M, jeb Machine to Machine communications, ar ko šeit saprot arī lietu interneta IoT, jeb Internet of Things, turpmāk abi kopā - IoT/M2M) numuriem un no 2022.gada 1.janvāra nacionālajiem numuriem (publiskā fiksētā telefonu tīkla numuriem un publiskā mobilā telefonu tīkla numuriem).Izpildot minētā protokollēmuma uzdevumu, Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra sēdē (prot.
\nNr. 84 95. §) ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi \"Noteikumi par numerācijas lietošanas tiesību ikgadējo valsts nodevu\".2.6.uzdevums: Veikt izvērtējumu par iespējamiem normatīvo aktu grozījumiem un tehniskajiem ieviešanas risinājumiem numura saglabāšanas pakalpojuma no publiskā fiksētā telefonu tīkla uz publiskā mobilā telefona tīkla numuriem un otrādi nodrošināšanai.Uzdevums izpildīts. Satiksmes ministrija apzināja elektronisko sakaru nozares viedokli par iespējamiem normatīvo aktu grozījumiem un tehniskajiem ieviešanas risinājumiem numura saglabāšanas pakalpojuma no publiskā fiksētā telefonu tīkla uz publiskā mobilā telefona tīkla numuriem un otrādi nodrošināšanai. Izvērtējot nozares sniegto informāciju, secināts, ka nozare neatbalsta izmaiņu nepieciešamību numura saglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanā, kas tika atbalstīts arī Satiksmes ministrijas izveidotās nozares padomes ekspertu darba grupas 2018.gada 5.oktobra sēdē.2.7. uzdevums Izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumos Nr.45 \"Numerācijas pārvaldīšanas kārtība, izveidojot un uzturot numerācijas datubāzi\", lai nodrošinātu elektronisko sakaru nozares sekmīgai attīstībai nepieciešamo Valsts informācijas sistēmas \"Numerācijas datubāze\" funkcionalitāti un administrēšanu.
\nNoteikt un veikt nepieciešamos pasākumus Valsts informācijas sistēmas \"Numerācijas datubāze\" drošības risku novēršanai un funkcionalitātes attīstībai.Uzdevums ir izpildīts. Lai noteiktu un veiktu nepieciešamos pasākumus Valsts informācijas sistēmas \"Numerācijas datubāze\" drošības risku novēršanai un funkcionalitātes attīstībai, Valsts akciju sabiedrība \"Elektroniskie sakari\", kas ir Valsts informācijas sistēmas \"Numerācijas datubāze\" (turpmāk – Sistēma) izveidotājs un uzturētājs, veicis numerācijas datubāzes drošības auditu. Informācijas sistēmas drošības audits veikts 2019.gada ceturtajā ceturksnī, pēc jaunās numerācijas datubāzes izveidošanas un tās darbības uzsākšanas.Drošības audita ietvaros tika veikta Informācijas sistēmas atbilstības novērtēšana šādu normatīvo aktu prasībām:1.
\nValsts informācijas sistēmu likums;2. Informācijas tehnoloģiju drošības likums;3. Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumi Nr.442 \"Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām\".Veicot Sistēmas drošības atbilstības novērtējumu minēto normatīvo aktu prasībām, tika secināts, ka Sistēma atbilst lielākajam vairumam noteiktajām prasībām, vienlaikus identificējot arī dažas neatbilstības, kas būtiski neietekmē informācijas drošību. Tomēr, izskatot to ietekmi, VASES izvērtēja riskus un veica risku analīzi, kā arī novērsa nepilnības un samazināja konstatētos riskus līdz minimumam, atbilstoši finansējumam un iekšējā IT drošības speciālista ieteikumiem.
\nSatiksmes ministrs T. Linkaits 2. pielikums Elektronisko sakaru nozares attīstības plānam 2021. - 2027. gadam Informācija par pasākumu rezultātiem Plāna mērķis - veicināt pāreju uz ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīkliem, kas spēj nodrošināt galalietotājiem interneta piekļuves pakalpojumus ar datu pārraides ātrumu vismaz 100 Mbit/s gan pilsētās, gan lauku teritorijās.Politikas rezultāts/-i un rezultatīvais rādītājs/-i: Saskaņā ar Digitālās transformācijas pamatnostādņu projektu 2021.-2027. gadam:1. Vismaz 100 Mb/s platjoslas tīklu izmantošana (75% no mājsaimniecībām);2. Gar VIA Baltica un Rail Baltica transporta koridoriem nodrošināts nepārtraukts 5G pārklājums (100% no VIA Baltica un Rail Baltica transporta koridora maģistrālēm), t.sk. šāds rādītājs iekļauts Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021. -2027. gadam;3. Nodrošināts 4G un 5G pārklājuma kartējums (100% no Latvijas teritorijas);4.
\nPilsētu skaits, kur nodrošināts nepārtrauks 5G pārklājums (4 pilsētas).Nr.p.k.PasākumsDarbības rezultātsRezulatīvā rādītāja nosaukumsRezultatīvo rādītāju vērtības 2021. gadā1Rezulatīvā rādītāja vērtība, mērvienība, 2025. gadam2Rezulatīvā rādītāja vērtība, mērvienība, 2027. gadam3Atbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš(ar precizitāti līdz pusgadam)31. Rīcības virziens: Savienojamības paziņojumam atbilstošas platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūras attīstīšana1.1. 5G atbalstošās infrastruktūras izbūve Via Baltica koridorāIzveidota un ekspluatācijā nodota elektronisko sakaru pasīvā infrastruktūra (optiskie kabeļu tīkli, mobilo sakaru mezglu punkti) un elektroapgādes tīkli, kas atbalstītu nepārtraukta 5G pārklājuma nodrošināšanu autoceļa Via Baltica koridorā Latvijas teritorijā.Optisko tīklu pieejamība Via Baltica trasē0%80%100%SMLVRTCANM projektam 31.06.2026/ ERAF projektam: 31.12.2027.1.2.5G atbalstošās infrastruktūras izbūve Rail Baltica koridorāIzveidota un ekspluatācijā nodota pasīvā elektronisko sakaru infrastruktūra (optiskie kabeļu tīkli, mobilo sakaru mezglu punkti) un elektroapgādes tīkli, kas atbalstītu nepārtraukta 5G pārklājuma nodrosināšanu dzelzceļa Rail Baltica koridorā Latvijas teritorijā.Optisko tīklu pieejamība Rail Baltica trasē0%30%100%SMLVRTC31.12.2027.1.3. “Vidējās jūdzes” un “pēdējās jūdzes” elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras attīstīšana, t.sk.Interneta piekļuves pakalpojumu ar datu pārraides ātrumu vismaz 100 Mbit/s attīstībaMājsaimniecību, uzņēmumu un sociāli ekonomisko virzītājspēku skaits, kuriem pieejami platjoslas pieslēgumi ļoti augstas veikstpējas tīklam 402,5506,000SMPlānošanas reģioni31.12.2027.Darbības programmas Latvijai 2021. – 2027. gadam 1.4.1. specifiskā atbalsta mērķis \"Uzlabot digitālo savienotību\" (1.4.1.3. pasākums \"Nākāmās paaudzes tīkla izveide lauku teritorijās (vidējā jūdze)\" ) (ERAF)04201,400SM-31.12.2027.Darbības programmas Latvijai 2021. – 2027. gadam 1.4.1. specifiskā atbalsta mērķis \"Uzlabot digitālo savienotību\" (1.4.1.1. pasākums \"Platjoslas infrastruktūras attīstība (pēdējā jūdze)\") (ERAF)09303,100SMPlānošanas reģioni31.12.2027.Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna investīcijas 2.4.1.2.i.
\nPlatjoslas jeb ļoti augstas veiktspējas tīklu “pēdējās jūdzes” infrastruktūras attīstībā (ANM)01,2001,500SMPlānošanas reģioni31.06.2026.1.4. Tehniskās palīdzības mehānismi, tostarp platjoslas kompetences centra darbības attīstība Latvijā, ar kuriem stiprina vietējo ieinteresēto personu spējas un konsultē projektu virzītājusLatvijas Platjoslas kompetences centra funkciju paplašināšana un uzlabošanaPašvaldību informētība un izpratnes līmeņa palielināšana par platjoslas attīstību010% gadā, salīdzinot ar sākotnēji veiktās aptaujas rezultātiem10% gadā, salīdzinot ar sākotnēji veiktās aptaujas rezultātiemSM-31.12.2027.1.5.Investīciju ieguldījumu progresa izvērtējums un risinājumi nepieciešamā finansējuma piesaistei platjoslas attīstībai1.
\nVeikta investīciju nepietiekamības izvērtējuma aktualizācija platjoslas attīstībai.Izvērtējums0100%100%SM-30.06.2024.2. Iesniegts Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par risinājumiem nepieciešamā iztrūkstošā finansējuma piesaistei platjoslas attīstībai.Informatīvais ziņojums0100%100%SM-31.12.2024.2. rīcības virziens – elektronisko sakaru tīklu izvēršanas atvieglošana un izmaksu samazināšana2.1.Elektronisko sakaru tīklu būvniecības procesa atvieglošana1. Iesniegti Ekonomikas ministrijā priekšlikumi grozījumiem Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr.501 “Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtība”, iekļaujot tajos atviegloto regulējumu elektronisko sakaru inženiertīklu būvniecībai un ierīkošanai, ievērojot Vispārīgajos būvnoteikumos noteikto elektronisko sakaru inženierbūvju iedalījumu grupās.Grozījumu projekts Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr.501 “Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtība”011SM-31.12.2027.2.
\nPēc ES Platjoslas izmaksu direktīvas grozījumu stāšanās spēkā nodrošināt tajā noteikto pasākumu ieviešanu Latvijā, veicot atbilstošus grozījumus nacionālajā regulējumā, tostarp Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likumā.Transponēti nacionālajā regulējumā ES Platjoslas izmaksu direktīvas grozījumi0100%100%SM-31.12.2027.3. Iesniegts Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos administratīvā sloga samazināšanai elektronisko sakaru tīkla attīstībai.Informatīvais ziņojums0100%100%SMSakaru nozares asociācijas, EM, VARAM, SPRK, KP31.12.2022.2.2.Sadarbības veicināšana elektronisko sakaru tīklu, būvniecībā, piekļuvē, koplietošanā un citos jautājumos1.
\nSatiksmes ministrijai organizēt seminārus un sagatavot materiālus:a. jauno ēku projektu attīstītājiem, lai veicinātu nediskriminējošu pieeju attiecībā uz elektronisko sakaru tīklu būvniecību.b. pašvaldībām un elektronisko sakaru būvniekiem ar mērķi atvieglot elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu.Organizēti semināri (pēc nepieciešamības) un sagatavoti materiāli0100%100%SM-31.12.2027.2. Satiksmes ministrijai sadarbībā ar sakaru nozares asociācijām un pašvaldībām izveidot darba grupu un izstrādāt vadlīnijas pašvaldībām par elektronisko sakaru tīklu būvniecību un ierīkošanu.Izstrādātas un publicētas vadlīijas011SM-31.12.2027.3. Turpināt virzīt pieņemšanai Saeimā likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļu īpašuma likumā”, kas paredz, ka elektronisko sakaru komersanti aptaujas veidā noskaidro dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par elektronisko sakaru tīklu būvniecību vai ierīkošanu.Virzīts likumprojekts “Grozījumi Dzīvokļu īpašuma likumā”011SM-31.12.2027.4.1.
\nAr mērķi uzlabot informācijas apmaiņu un nozarei aktuālu problēmu risināšanu, Satiksmes ministrija Latvijas Platjoslas kompetences centra (LPKC) ietvaros veido nozares ekspertu darba grupu, lai risinātu nozarei aktuālo problemātiku, t.sk. jautājumus saistībā ar:a. valsts atbalsta programmas nosacījumu izstrādi, īstenošanu un uzraudzību “pēdējās jūdzes” infrastruktūras projektu attīstībai,b. nozares sadarbības modeli;c. radio un TV apraidi,d. izglītības un izpētes un attīstības aspektiem,e. 5G attīstības ceļa karti;f. regulējuma izstrādi par interneta adrešu bloķēšanu, kā arī citiem normatīvos aktos paredzētajiem pieprasījumiem elektronisko sakaru komersantiem paredzēt vienotu formu un kārtību;g. citiem aktuāliem nozares jautājumiem.Satiksmes ministrijai organizējot LPKC ekspertu darba grupu, par darba kārtību vienojoties ar deleģētajām personām pirms sanāksmes, sasaukt darba grupu vismaz reizi ceturksnī, bet vajadzības gadījumā citos termiņos, par kuriem panākta vienošanās darba grupā.Vismaz 4 sanāksmes gadā044SM-31.12.2027.4.2.
\nBalstoties uz 4.1. punktā minētās darba grupas rezultātiem un risināmo jautājumu būtību, Satiksmes ministrija līdz 2023. gada 1. jūlijam iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus grozījumiem Elektronisko sakaru nozares attīstības plānā 2021.-2027. gadam.Iesniegti Ministru kabinetā priekšlikumi grozījumiem Elektronisko sakaru nozares attīstības plānā 2021.-2027. gadam.011SM-01.07.2023.1 Rādītāji noteikti ar 0 vērtību, jo tieši attiecināmi uz konkrēto investīciju rezultātu.2 Rādītāji noteikti ar mērķi veikt starpposma izvērtējumu saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr.737 \"Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi\" 39. punktu.3Indikatīvi, ar ERAF atbalstu īstenotos projektus iespējams īstenot līdz 2029. gadam.4 Rādītājs atkarīgs no izvēlētā scenārija.
\nBalstoties uz Eiropas Komisijas darba dokumentā SWD(2020) 111 final “Digital Economy and Society Index (DESI) 2020” (https://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/10102/2020/EN/SWD-2020-111-F1-EN-MAIN-PART-5.PDF) norādītiem datiem, ka:1) fiksētai platjoslai kopējais izmantošanas līmenis (take-up) Latvijā ir 64% un2) platjoslai līdz 100Mbps izmantošanas līmenis ir tikai 38% (nenodalot fiksēto piekļuvi no mobilās), tiek pieņemts, ka piekļuvi ļoti lielas veiktspējas platjoslas pakalpojumiem 2027.gadā izmantos 50% no mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kam šādi pakalpojumi būs pieejami.
\nUzdevumsPasākumsBudžeta programmas (apakš-programmas)kods un nosaukumsPlānotais finansējumsNepieciešamais papildu finansējumsPasākuma īstenošanas gads (ja pasākuma īstenošana ir terminēta)2202120222023Kopā202120222023turpmākajā laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai(ja pasākuma īstenošana ir terminēta)turpmāk ik gadu(ja pasākuma izpilde nav terminēta)Finansējums plāna realizācijai kopā, tajā skaitā:00050,965,00005,086,5005,186,50040,692,000100,000-17. Satiksmes ministrijas budžeta resors00050,965,00005,086,5005,186,50040,692,000100,000-Pašvaldību budžets000000000-1. uzdevums/ rīcības virziens: Savienojamības paziņojumam atbilstošas platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūras attīstīšana 1.1. pasākums \"5G atbalstošās infrastruktūras izbūve Via Baltica koridorā\" 17 Satiksmes ministrijas budžeta resors 00016,850,00001,685,0001,685,00013,480,0000ANM projektam 2026/ ERAF projektam: 2027 62.00.00.
\nEiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu un pasākumu īstenošana/ 80.00.00 \"Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai\", t.sk.00016,850,00001,685,0001,685,00013,480,0000 Darbības programmas Latvijai 2021. – 2027. gadam 1.4.1. specifiskā atbalsta mērķis \"Uzlabot digitālo savienotību\" (1.4.1.2. pasākums \"5G infrastruktūras izbūve, VIA Baltica un Rail Baltica\") (ERAF)30004,350,0000435,000435,0003,480,00002027 Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna investīcijas 2.4.1.1.i. Pasīvās infrastruktūras izbūve Via Baltica koridorā 5G pārklājuma nodrošināšanai (ANM)00012,500,00001,250,0001,250,00010,000,00002026 1.2. pasākums \"5G atbalstošās infrastruktūras izbūve Rail Baltica koridorā\" 17 Satiksmes ministrijas budžeta resors 0008,265,0000826,500826,5006,612,00002027 62.00.00.
\nEiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu un pasākumu īstenošana/ 80.00.00 \"Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai\"30008,265,0000826,500826,5006,612,0000 1.3. pasākums “Vidējās jūdzes” un “pēdējās jūdzes” elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras attīstīšana 17 Satiksmes ministrijas budžeta resors 00025,750,00002,575,0002,575,00020,600,00002027 62.00.00. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu un pasākumu īstenošana/ 80.00.00 \"Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai\", t.sk.00025,750,00002,575,0002,575,00020,600,0000 Darbības programmas Latvijai 2021. – 2027. gadam 1.4.1. specifiskā atbalsta mērķis \"Uzlabot digitālo savienotību\" (1.4.1.3. pasākums \"Nākāmās paaudzes tīkla izveide lauku teritorijās (vidējā jūdze)\") (ERAF)00013,050,00001,305,0001,305,00010,440,00002027 Darbības programmas Latvijai 2021. – 2027. gadam 1.4.1. specifiskā atbalsta mērķis \"Uzlabot digitālo savienotību\" (1.4.1.1. pasākums \"Platjoslas infrastruktūras attīstība (pēdējā jūdze)\") (ERAF)0008,700,0000870,000870,0006,960,00002027 Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna investīcijas 2.4.1.2.i.
\nPlatjoslas jeb ļoti augstas veiktspējas tīklu “pēdējās jūdzes” infrastruktūras attīstībā (ANM)0004,000,0000400,000400,0003,200,00002026 1.4. pasākums -Tehniskās palīdzības mehānismi, tostarp platjoslas kompetences centra darbības attīstība Latvijā, ar kuriem stiprina vietējo ieinteresēto personu spējas un konsultē projektu virzītājus 17 Satiksmes ministrijas budžeta resors 000100,00000100,0000100,000- 97.00.00. Nozaru vadība un politikas plānošana4000100,00000100,0000100,0001 1. Eiropas Savienības fondu finansējuma apjoms plānā iezīmēto pasākumu īstenošanai ir indikatīvs, var tikt piesaistīti papildu līdzekļi vai veiktas pārdales atbilstoši Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentos un vidēja termiņa budžeta ietvara likumā noteiktajiem finansējumu apmēriem.2.
\nVidēja termiņa budžeta ietvara likumā šobrīd nevienam no pasākumiem nav plānots finansējums.3. ERAF - Eiropas Reģionālais attīstības fonds; ANM - Atveseļošanās un noturības mehānisms.4. ERAF projektu finansējums norādīts atbilstoši Darbības programmas Latvijai 2021. – 2027. gadam projektam, iekļaujot līdzfinansējumu un elastības finansējumu. Atbilstoši Kopējo noteikumu regulas nosacījumiem (14.pants) elastības finansējuma izlietojumu var plānot tikai pēc Eiropas Komisijas vidusposma ziņojuma 31.03.2026. 2Indikatīvi, ar ERAF atbalstu īstenotos projektus iespējams īstenot līdz 2029. gadam.3 Finansējums indikatīvi plānots Darbības programmas Latvijai 2021. – 2027. gadam 1.4.1. specifiskā atbalsta mērķī \"Uzlabot digitālo savienotību\", kopā Via Baltica un Rail Baltica projektiem 1.4.1.2. pasākumā \"5G infrastruktūras izbūve, VIA Baltica un Rail Baltica\".4 Finansējums ailē \"Kopā\" norādīts kā kopsumma 2021.-2023.gadam, vienlaikus pasākums ir neterminēts, attiecīgi tam nepieciešams finansējums 100 000 euro apmērā ik gadu.