{"html": "

pakalpojumus.

\n
6.Dienesta teritoriālajām nodaļām piešķiramos naudas līdzekļus, kas paredzēti ģimenes ārstu praksēs veikto ārstniecisko manipulāciju samaksai (LM), dienests aprēķina katrai manipulācijai atsevišķi, reizinot teritoriālās nodaļas ģimenes ārstu praksēs iepriekšējā gadā veikto manipulāciju skaitu (S) ar tās prognozēto tarifu (TC) un summējot:
\n

LM(1…5) = S1(1…5) x TC1 + S2(1...5) x TC2 + Sn(1...5) x TCn 7. Ja manipulāciju saraksts tiek paplašināts, šai summai pieskaita prognozējamo apjoma pieaugumu, kuru aprēķina, katras jaunās manipulācijas prognozējamo skaitu reizinot ar tās prognozējamo tarifu un summējot.

\n
8.Ikmēneša fiksētais maksājums ģimenes ārsta praksei, tai skaitā riska maksājums, ir 1 000,00 euro mēnesī. Minēto maksājumu saņem visas ģimenes ārstu prakses, kas atbilstoši līgumam ar dienestu saņem kapitācijas naudu.
\n
9.Ikmēneša fiksētais maksājums par ģimenes ārsta prakses otro un katru nākamo pieņemšanas vietu ir 400,00 euro, ievērojot šādus nosacījumus:
\n

9.1. ģimenes ārsta prakses pieņemšanas vieta atbilst normatīvajiem aktiem par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām;

\n

9.2. prakses papildu pieņemšanas vietas adrese ir:

\n

9.2.1. citā teritoriālajā vienībā (novads, pagasts vai pilsēta);

\n

9.2.2. tajā pašā teritoriālajā vienībā, ja tās nepieciešamību pēc saskaņošanas ar pašvaldību (prakse ir akceptēta ar pašvaldību saskaņotā primārās veselības aprūpes plānā) ir noteicis dienests un tā atbilst šā pielikuma 9.3., 9.4. un 9.5. apakšpunktā noteiktajām prasībām;

\n

9.3. teritoriālā vienība, kurā atrodas prakses papildu pieņemšanas vieta, ir deklarētā dzīvesvieta vismaz 400 iedzīvotājiem vai iedzīvotāju blīvums attiecīgajā teritorijā ir mazāks par 500 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru;

\n

9.4. prakses papildu pieņemšanas vieta ir reģistrēta ārstniecības iestāžu reģistrā;

\n

9.5. ģimenes ārsts šajā papildu pieņemšanas vietā pieņem pacientus vismaz vienu dienu nedēļā;

\n

9.6. ģimenes ārsta papildu pieņemšanas vieta atrodas ģimenes ārsta pamatteritorijā.

\n
10.Maksājums par primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu, tai skaitā riska maksājums, šo noteikumu 19. punktā minētajā gadījumā ir 400,00 euro mēnesī.
\n
11.Ģimenes ārsta praksei maksā ikmēneša fiksēto piemaksu par prakses un personāla darbības nodrošināšanu lauku teritorijā atkarībā no pamatteritorijas iedzīvotāju blīvuma un reģistrēto pacientu skaita:
\n

11.1. teritorija ar blīvumu virs 500 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru - piemaksas nav;

\n

11.2. teritorija ar blīvumu no 100 līdz 499 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru - 182,00 euro mēnesī, ja praksē reģistrēti līdz 1800 pieaugušo pacientu vai 800 bērnu, par katru nākamo reģistrēto pacientu piemaksa tiek palielināta par 0,07 euro mēnesī;

\n

11.3. teritorija ar blīvumu no 20 līdz 99 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru - 268 euro mēnesī, ja praksē reģistrēti līdz 1800 pieaugušo pacientu vai 800 bērnu, par katru nākamo reģistrēto pacientu piemaksa tiek palielināta par 0,10 euro mēnesī;

\n

11.4. teritorija ar blīvumu zem 20 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru - 361 euro mēnesī, ja praksē reģistrēti līdz 1800 pieaugušo pacientu vai 800 bērnu, par katru nākamo reģistrēto pacientu piemaksa tiek palielināta par 0,14 euro mēnesī;

\n

11.5. dienests par katru reģistrēto pacientu papildus aprēķina šā pielikuma 11.2., 11.3. un 11.4. apakšpunktā noteikto reģistrēto pacientu piemaksu, ja ģimenes ārsta prakse saņem māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājumu divkāršā apmērā atbilstoši šā pielikuma 25. punktam.

\n
12.Ja ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā ir vairākas teritoriālās vienības (pilsētas, pagasti), nosaka šo teritoriālo vienību iedzīvotāju vidējo blīvumu uz kvadrātkilometru.
\n

Teritoriju, piemēram, pilsētu, kuras iedzīvotājus aprūpē vairāki ģimenes ārsti, uzskata par vienotu teritoriju ar vienu iedzīvotāju blīvumu.

\n
13.Dienests ģimenes ārsta prakses ikmēneša fiksēto piemaksu par prakses darbības nodrošināšanu lauku teritorijā atkarībā no pamatteritorijas iedzīvotāju blīvuma un reģistrēto pacientu skaita nosaka vienu reizi kalendāra gadā, aprēķinā izmantojot datus par reģistrēto pacientu skaitu uz iepriekšējā kalendāra gada 1. decembri, izņemot šādus gadījumus, kad aprēķinā tiek izmantots reģistrēto pacientu skaits uz iepriekšējā kalendāra mēneša divdesmito datumu:
\n

13.1. ja tiek slēgts jauns līgums;

\n

13.2. ja tiek mainīta ģimenes ārsta prakses pamatteritorija;

\n

13.3. ja pie ģimenes ārsta prakses reģistrēto pacientu skaits pieaudzis vairāk nekā par 200 personām.

\n
14.Ģimenes ārsts saņem ikmēneša fiksēto piemaksu par reģistrēto pacientu vecuma struktūras atbilstību ģimenes ārsta prakses tipam - ja ģimenes ārsta praksē bērnu skaits ir līdz 70 % no kopējā pie ārsta reģistrēto pacientu skaita - 28,46 euro.
\n
15.Ģimenes ārsta praksei maksā ikmēneša fiksētās piemaksas par hronisko slimnieku aprūpi šādā apmērā:
\n

Nr. p. k.

\n

Piemaksa par katru pacientu, euro mēnesī Diagnožu kodi 15.1.

\n

0,06 C00, C17, C26, C43, C44, C63, C68, I09, I11, I50, K50 15.2.

\n

0,13 C04, C09, C15, C18, C53, C54, C76, E25, E27, I20, K74, M06, N18 15.3.

\n

0,24 C20, C22, C23, C32, C50, C67, C70, C90, C91, C92, E84, G10, I05, I10, I25, N04, Z95 15.4.

\n

0,43 C16, C25, C31, C48, C55, C56, C64, C74, C81, C88, E10, E22, E23, F20, G70, J45, K51 15.5.

\n

0,60 C12, C13, C34, C39, C61, C71, C72, C73, C82, E11, E83, G20, G40, M05, M34 15.6.

\n

0,75 C07, G35, M33, T66 15.7.

\n

0,97 C37, C51, C57, C96, M32 15.8.

\n

1,39 C45, C47, C66 16. Ģimenes ārsta prakse saņem šā pielikuma 15. punktā minētās piemaksas tikai par tiem pacientiem, kuri iepriekšējo sešu mēnešu laikā ir apmeklējuši savu ģimenes ārsta praksi trīs vai vairāk reizes.

\n
17.Ģimenes ārsts saņem maksājumu 250,00 euro apmērā par ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrētajai personai laikus atklātu vēzi 1. vai 2. stadijā, ja šāda vēža stadija ir diagnozes noteikšanas datumā. Minēto maksājumu ģimenes ārsta praksei dienests izmaksā reizi gadā līdz 1. septembrim, izvērtējot ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā iekļauto informāciju.
\n
18.Ja ģimenes ārsta praksē dzemdes kakla skrīninga mērķa grupā vai krūts vēža skrīninga mērķa grupā ir vismaz 20 sievietes, tā saņem maksājumu par:
\n

18.1. sasniegtajiem dzemdes kakla vēža skrīninga atsaucības rādītājiem:

\n

18.1.1. 10 euro apmērā par katru veikto skrīninga izmeklējumu, ja sasniegta vismaz 50 līdz 70 % atsaucība;

\n

18.1.2. 20 euro apmērā par katru veikto skrīninga izmeklējumu, ja sasniegta vismaz 71 % atsaucība;

\n

18.2. sasniegtajiem krūts vēža skrīninga atsaucības rādītājiem:

\n

18.2.1. 10 euro apmērā par katru veikto skrīninga izmeklējumu, ja sasniegta vismaz 60 līdz 70 % atsaucība;

\n

18.2.2. 20 euro apmērā par katru veikto skrīninga izmeklējumu, ja sasniegta vismaz 71 % atsaucība.

\n
19.Šā pielikuma 18. punktā noteiktos maksājumus ģimenes ārsta praksei dienests izmaksā divas reizes gadā par sasniegtajiem atsaucības rādītājiem iepriekšējos sešos mēnešos (līdz 31. augustam - par periodu no 1. janvāra līdz 30. jūnijam; līdz 31. martam - par periodu no 1. jūlija līdz 31. decembrim), paredzot, ka ne mazāk kā 30 % no maksājuma tiek novirzīti māsai vai ārsta palīgam (feldšerim).
\n
20.Ja ģimenes ārsta praksē zarnu vēža skrīninga mērķa grupā vai prostatas vēža skrīninga mērķa grupā ir vismaz 20 iedzīvotāji, tā saņem maksājumu par:
\n

20.1. sasniegtajiem zarnu vēža skrīninga atsaucības rādītājiem:

\n

20.1.1. 10 euro apmērā par katru veikto skrīninga izmeklējumu, ja sasniegta vismaz 20 līdz 40 % atsaucība;

\n

20.1.2. 20 euro apmērā par katru veikto skrīninga izmeklējumu, ja sasniegta vismaz 41 % atsaucība;

\n

20.2. sasniegtajiem prostatas vēža skrīninga atsaucības rādītājiem:

\n

20.2.1. 10 euro apmērā par katru veikto skrīninga izmeklējumu, ja sasniegta vismaz 60 līdz 70 % atsaucība;

\n

20.2.2. 20 euro apmērā par katru veikto skrīninga izmeklējumu, ja sasniegta vismaz 71 % atsaucība.

\n
21.Šā pielikuma 20. punktā noteiktos maksājumus ģimenes ārsta praksei dienests izmaksā reizi gadā līdz 30. septembrim, paredzot, ka ne mazāk kā 30 % no maksājuma tiek novirzīti māsai vai ārsta palīgam (feldšerim).
\n
22.Māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājumu ģimenes ārsta darba vietā un ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā strādājošai māsai vai ārsta palīgam (feldšerim) aprēķina atbilstoši noteiktajai vidējai darba samaksai mēnesī (šo noteikumu 153. punkts):
\n

22.1. par 1800 pieaugušo pacientu veselības aprūpi ārsta praksē un ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā;

\n

22.2. par 800 bērnu veselības aprūpi ārsta praksē un ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā;

\n

22.3. ja, aprēķinot māsas un ārsta palīga darbības nodrošināšanas maksājumu atbilstoši šā pielikuma 22.1. un 22.2. apakšpunktā noteiktajai kārtībai, tas ir mazāks par šajos noteikumos minēto darba samaksu, to palielina līdz šajos noteikumos minētajam apmēram.

\n
23.Ģimenes ārsta praksei paredzēto māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma apmēru (Am) nosaka šādi:
\n

23.1. ģimenes ārsta praksē reģistrēto pacientu skaitu (N) dala ar šā pielikuma 22.1. apakšpunktā noteikto pieaugušo pacientu skaitu un reizina ar šajos noteikumos noteikto ārstniecības un pacientu aprūpes personu un funkcionālo speciālistu asistentu vidējo darba samaksu (D), kas saskaitīta ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi (S). Iegūst māsas vai ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma daļu par pieaugušo pacientu aprūpi (Ap):

\n

Ap = N : 1800 x (D + S) 23.2. ģimenes ārsta praksē reģistrēto bērnu skaitu (Nb) dala ar šā pielikuma 22.2. apakšpunktā noteikto bērnu skaitu un reizina ar šajos noteikumos noteikto ārstniecības un pacientu aprūpes personu un funkcionālo speciālistu asistentu vidējo darba samaksu (D), kas saskaitīta ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi (S). Iegūst māsas vai ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma daļu par pacientu aprūpi (Ab) vecumā līdz 18 gadiem:

\n

Ab = Nb : 800 x (D + S) 23.3. saskaita aprēķinātās ģimenes ārsta māsas vai ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma daļas par pieaugušo (Ap) un bērnu (Ab) aprūpi un iegūst ģimenes ārsta praksei paredzēto māsas vai ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma kopējo apjomu (Am):

\n

Am = Ap + Ab 24. Ja ārsta palīgs (feldšeris) nodarbināts pašvaldībai piederošā feldšerpunktā, ar kuru dienests ir noslēdzis līgumu, viņš saņem šajos noteikumos noteikto vidējo ārstniecības un pacientu aprūpes personu un funkcionālo speciālistu asistentu darba samaksu, pieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi un ņemot vērā līgumā ar dienestu noteikto darba apjomu, ko nosaka atbilstoši šādiem nosacījumiem:

\n

24.1. feldšerpunkta apmeklējumu skaits dienesta vadības informācijas sistēmā par iepriekšējo līguma periodu;

\n

24.2. līdz šim līgumattiecībās ar dienestu nebijušo feldšerpunktu iesniegtie dati Slimību profilakses un kontroles centram par apmeklējumu skaitu feldšerpunktā iepriekšējā gadā;

\n

24.3. šajos noteikumos noteikto darba samaksu reizina ar apmeklējumu skaitam atbilstošo slodzes apjomu:

\n

24.3.1. ja feldšerpunkta apmeklējumu skaits vidēji mēnesī ir līdz 210, - 0,5 slodzes;

\n

24.3.2. ja feldšerpunkta apmeklējumu skaits vidēji mēnesī ir 211-325, - 0,75 slodzes;

\n

24.3.3. ja feldšerpunkta apmeklējumu skaits vidēji mēnesī ir 326-420, - 1 slodze;

\n

24.3.4. ja feldšerpunkta apmeklējumu skaits vidēji mēnesī ir 421-525, - 1,25 slodzes;

\n

24.3.5. ja feldšerpunkta apmeklējumu skaits vidēji mēnesī ir lielāks par 525, - 1,5 slodzes;

\n

24.4. jaunatvērtajiem feldšerpunktiem darba samaksas apjomu sešus mēnešus nosaka par 0,5 slodzēm, izņemot gadījumu, ja feldšerpunktu izveido teritorijā, kur ģimenes ārsts pārtraucis līgumattiecības ar dienestu un nav cita ģimenes ārsta, kurš pārņem šo teritoriju. Šādā gadījumā dienests darba samaksas apjomu nosaka par vienu slodzi. Pēc tam darba samaksu aprēķina atbilstoši feldšerpunkta apmeklējumu skaitam, pamatojoties uz dienesta vadības informācijas sistēmas datiem.

\n
25.Dienests palielina ģimenes ārsta praksei paredzēto māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma apmēru divas reizes, ja ģimenes ārsta prakse ir vērsusies dienestā ar iesniegumu par maksājuma palielināšanu un nodrošina šādu nosacījumu izpildi:
\n

25.1. ja ģimenes ārsta praksē iesnieguma iesniegšanas brīdī ir reģistrēti vismaz 1200 pacientu vai 600 pacientu vecumā līdz 18 gadiem;

\n

25.2. ja ģimenes ārsta praksē ir vismaz divas ārstniecības un pacientu aprūpes personas (māsa vai ārsta palīgs (feldšeris)) un katra ir nodrošināta ar iekārtotu darba vietu;

\n

25.3. ja māsas vai ārsta palīga (feldšera) pacientu patstāvīgais pieņemšanas laiks ir ne mazāks par 10 stundām nedēļā.

\n
26.Ārsta palīgs (feldšeris) un māsa par atsevišķi veiktu darbu aizpilda ambulatorā pacienta talonus.
\n
27.Ja ģimenes ārsta praksē strādā gan māsa, gan ārsta palīgs (feldšeris), vairākas māsas vai vairāki ārsta palīgi (feldšeri), ģimenes ārstam ir tiesības, rakstiski vienojoties ar šiem darbiniekiem, māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājumu samaksāt, nosakot atšķirīgu atalgojumu katram darbiniekam atbilstoši tā kvalifikācijai, stāžam un darba pienākumu apjomam.
\n
28.Māsas vai ārsta palīga (feldšera) darba laiks nedrīkst pilnīgi vai kādā daļā sakrist ar tās pašas māsas vai ārsta palīga (feldšera) darba laiku pie cita ģimenes ārsta. Ģimenes ārsta pienākums ir nodrošināt, lai māsai vai ārsta palīgam (feldšerim), par ko ģimenes ārsts saņem māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājumu, darba laiks būtu 40 stundas nedēļā.
\n
29.Dienests veic maksājumu par papildu darbinieka nodarbināšanu ģimenes ārsta praksē, kuru veido šo noteikumu 153.3. apakšpunktā minētā vidējā darba samaksa mēnesī un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ja ģimenes ārsta prakse ir vērsusies dienestā ar iesniegumu par maksājuma piešķiršanu un atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
\n

29.1. ģimenes ārsta praksē iesnieguma iesniegšanas brīdī ir reģistrēti vismaz 1800 pacientu;

\n

29.2. ģimenes ārsta prakse iesnieguma iesniegšanas brīdī saņem ikmēneša fiksēto piemaksu atbilstoši šī pielikuma 11.punktam un praksē ir reģistrēti vismaz 1500 pacientu;

\n

29.3. iesnieguma iesniegšanas brīdī ģimenes ārsta praksē reģistrēto pacientu skaits ir no 1500 līdz 1800 un praksē nodarbināta viena māsa vai ārsta palīgs (feldšeris).

\n
30.Ģimenes ārsta prakse nodrošina, ka šī pielikuma 29. punktā minētais papildu darbinieks ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no līguma ar dienestu noslēgšanas dienas ir reģistrēts ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā kā ārstniecības iestādes klientu un pacientu reģistrators. Šis nosacījums neattiecas uz gadījumiem, ja kā papildu darbinieks tiek nodarbināta ārstniecības persona.
\n
31.Ģimenes ārsta nāves gadījumā vai tad, ja spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums, kas ģimenes ārstam aizliedz sniegt primārās veselības aprūpes pakalpojumus, dienests apmaksā medicīniskās dokumentācijas kārtošanu un nodošanu pacientam vai ārstam atbilstoši kārtībai, kas noteikta līgumā starp dienestu un ārstniecības iestādi, šādā apmērā:
\n

31.1. šajā pielikumā noteiktajā kārtībā aprēķināto attiecīgās māsas vai ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājumu;

\n

31.2. maksājumu par ģimenes ārsta prakses telpu uzturēšanu atbilstoši šā pielikuma 8. punktam.

\n
32.Ja ģimenes ārsta prakse izbeidz līgumattiecības ar dienestu saistībā ar ģimenes ārsta aiziešanu pensijā, dienests šajos noteikumos noteiktajos gadījumos ģimenes ārsta praksei izmaksā kompensāciju šajā pielikumā noteiktajā kārtībā aprēķinātā māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma divkāršā apmērā, bet ja praksē nodarbināta vairāk nekā viena māsa vai ārsta palīgs (feldšeris), - četrkāršā darbības nodrošināšanas maksājuma apmērā.
\n
33.Ja ģimenes ārsta prakse izbeidz līgumattiecības ar vienīgo praksē nodarbināto ārsta palīgu vai māsu, ārsta palīga vai māsas funkciju nodrošināšanai dienests maksā kompensāciju 50 % apmērā no šajā pielikumā noteiktajā kārtībā aprēķinātā māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma līdz brīdim, kamēr prakse uzsāk nodarbināt jaunu ārsta palīgu vai māsu, bet ne ilgāk par trim mēnešiem kalendāra gadā.
\n
34.Kopējo finansējumu ārstniecības iestādei par zobārstniecības pakalpojumiem (Lizob) plāno šādi:
\n

34.1. finansējuma apmēru 12 mēnešiem ārstniecības iestādei zobārstniecības pakalpojumiem bērniem vecumā līdz 18 gadiem un iedzimtu sejas-žokļu šķeltņu gadījumos personām vecumā no 18 līdz 22 gadiem (Lib+š) aprēķina katrai manipulācijai atsevišķi, reizinot iepriekšējā periodā veikto zobārstniecības manipulāciju skaitu (S1, S2 utt.) ar tās plānoto tarifu (TC1, TC2 utt.) un reizinājumus summējot:

\n

Lib+š = S1 x TC1 + S2 x TC2 + … + Sn x TCn 34.2. finansējuma apmēru samaksai par zobārstniecības pakalpojumiem Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušajām personām (turpmāk - dalībnieki) (Lčzob) plāno šādi:

\n

34.2.1. aprēķina finansējuma apmēru samaksai par dalībniekiem sniegtajiem zobārstniecības pakalpojumiem, kas saistīti ar zobārstniecības palīdzību (Lčzzob), katrai manipulācijai atsevišķi, reizinot iepriekšējā periodā dalībniekiem veikto zobārstniecības manipulāciju skaitu (Sz1, Sz2 utt.) ar tās plānoto tarifu (TCz1, TCz2 utt.) un reizinājumus summējot.

\n

Aprēķina 50 % no iegūtā plānoto finanšu līdzekļu apjoma 12 mēnešiem:

\n

Lčzzob = (Sz1 x TCz1 + Sz2 x TCz2 + … + Szn x TCzn) x 50 % 34.2.2. aprēķina finansējuma apmēru samaksai par dalībniekiem sniegtajiem zobārstniecības pakalpojumiem, kas saistīti ar zobu protezēšanu ar izņemamām plastmasas protēzēm (Lčpzob), katrai manipulācijai atsevišķi, reizinot iepriekšējā periodā dalībniekiem veikto zobārstniecības manipulāciju skaitu (Sp1, Sp2 utt.) ar tās plānoto tarifu (TCp1, TCp2 utt.) un reizinājumus summējot.

\n

Iegūst plānoto finanšu līdzekļu apjomu 12 mēnešiem:

\n

Lčpzob = Sp1 x TCp1 + Sp2 x TCp2 + … + Spn x TCpn 34.2.3. kopējo finansējuma apmēru ārstniecības iestādei samaksai par zobārstniecības pakalpojumiem (Lizob) iegūst, summējot aprēķināto līdzekļu apmēru bērnu zobārstniecībai un zobārstniecības pakalpojumiem šķeltņu gadījumos (Lib+š) ar līdzekļu apmēru dalībnieku zobārstniecības pakalpojumiem (Lčzzob un Lčpzob):

\n

Lizob = Lib+š + Lčzzob + Lčpzob 35. Kopējo finansējuma apmēru zobārstniecības pakalpojumiem (Lkzob) iegūst šādi:

\n

35.1. saskaita kopējo finansējuma apmēru zobārstniecībai katrā teritoriālajā nodaļā (Ltzob), t. i., summē katrai šajā teritoriālajā nodaļā esošajai ārstniecības iestādei aprēķinātos naudas līdzekļus (Lizob1, Lizob2 utt.):

\n

Ltzob = Lizob1 + Lizob2 + … + Lizobn 35.2. summē visām teritoriālajām nodaļām aprēķināto naudas līdzekļu apmēru zobārstniecībai (Ltzob1 līdz Ltzob5):

\n

Lkzob = Ltzob1 + … + Ltzob5 36. Kopējo finansējuma apmēru samaksai par zobārstniecības pakalpojumiem var pārskatīt, ņemot vērā kārtējā gada valsts budžetā veselības aprūpes pakalpojumu samaksai pieejamos finanšu līdzekļus.

\n
37.Nepieciešamo finansējuma apmēru tiem pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem iepriekšējā periodā nebija noslēgts līgums par veselības aprūpes pakalpojumu samaksu, plāno, ņemot vērā pakalpojumu sniedzēja iesniegto informāciju un līguma apjomu līdzīga profila iestādēs.
\n
38.Dežūrārstu skaitu un tam nepieciešamo finansējumu plāno atbilstoši pilsētas iedzīvotāju skaitam, nodrošinot ne vairāk kā vienu dežūrārsta slodzi uz 40 000 iedzīvotājiem.
\n
39.Lai veselības aprūpei mājās nodrošinātu:
\n

39.1. mākslīgo plaušu ventilāciju un bērnu parenterālo barošanu, kā arī fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta mājas vizīšu apmaksu, dienests finanšu līdzekļus ārstniecības iestādēm plāno atbilstoši faktiski sniegtajam pakalpojumu apjomam iepriekšējā kalendāra gadā, izmantojot datus par pirmajiem deviņiem kārtējā gada mēnešiem;

\n

39.2. citus veselības aprūpes pakalpojumus, dienests finanšu līdzekļus ārstniecības iestādēm plāno atbilstoši iedzīvotāju skaitam attiecīgajā novadā, ievērojot šādus nosacījumus:

\n

39.2.1. medikamentu ievadīšanai, ādas bojājumu aprūpei, urīna ilgkatetra maiņai un aprūpei, mākslīgās atveres (stomas) aprūpei, tai skaitā tuvinieku izglītošanai un apmācībai, kā arī enterālai barošanai caur zondi finanšu līdzekļus plāno - 4,44 euro vienai personai;

\n

39.2.2. rehabilitācijas pakalpojumiem finanšu līdzekļus plāno

\n
-0,68 euro vienai personai;
\n

39.2.3. ja attiecīgajā teritorijā veselības aprūpi mājās nodrošina viena ārstniecības iestāde, līdzekļus piešķir konkrētajai ārstniecības iestādei pilnā apmērā;

\n

39.2.4. ja attiecīgajā teritorijā veselības aprūpi mājās nodrošina vairākas ārstniecības iestādes, līdzekļus proporcionāli sadala starp ārstniecības iestādēm atbilstoši sniegto veselības aprūpes pakalpojumu īpatsvaram attiecīgās teritorijas iedzīvotājiem, izmantojot datus par pirmajiem deviņiem kārtējā gada mēnešiem.

\n
40.Dienests līgumā ar ārstniecības iestādi, kas sniedz veselības aprūpi mājās, norāda šā pielikuma 39.2. apakšpunktā minētajā kārtībā aprēķināto ārstniecības iestādes plānoto finanšu līdzekļu apmēru attiecīgajā teritorijā un kopējo ārstniecības iestādei plānoto finanšu līdzekļu apmēru.
\n
41.Ja zobārstniecības un veselības aprūpes pakalpojumu mājās sniedzēji neizpilda līgumā noteikto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, dienests veic līguma finanšu apmēra pārplānošanu, ievērojot šādus nosacījumus:
\n

41.1. plānoto finanšu apmēru otrajam pusgadam nosaka atbilstoši finanšu apmēra faktiskajai izpildei pirmajā pusgadā, ja kārtējā gada pirmajā pusē līguma par ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem finanšu apmēra izpilde ir mazāka par 80 % no plānotā finanšu apmēra pirmajam pusgadam;

\n

41.2. kopējo līguma apjomu samazina atbilstoši deviņos mēnešos faktiski sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apjomam, ja kārtējā gada deviņos mēnešos līguma par ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem finanšu apmēra izpilde ir mazāka par 90 % no deviņu mēnešu plānotā finanšu apmēra.

\n
42.Finanšu līdzekļus, kas iegūti, šā pielikuma 41. punktā noteiktajā kārtībā pārskatot plānoto līgumu apjomu ārstniecības iestādēm, kuras sniedz veselības aprūpi mājās, prioritāri novirza tām ārstniecības iestādēm, kas veselības aprūpi mājās vismaz 75 % apmērā sniegušas personām, kuru dzīvesvieta ir deklarēta teritorijās, kas norādītas ārstniecības iestādes līgumā, izņemot gadījumus, ja attiecīgajā teritorijā iedzīvotāju skaits ir mazāks par 700. Ja attiecīgās administratīvās teritorijas ārstniecības iestādes veselības aprūpi mājās vismaz 75 % apmērā nenodrošina personām, kuru dzīvesvieta ir deklarēta konkrētajā administratīvajā teritorijā, tad dienests piesaista jaunu pakalpojumu sniedzēju no gaidīšanas saraksta, ja tam ir pieejami finanšu līdzekļi.\"
\n
8.pielikums Ministru kabineta 2024. gada 19. novembra noteikumiem Nr. 727 \"16. pielikums Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumiem Nr. 555 Ambulatoro laboratorisko pakalpojumu samaksas apmēra noteikšana 1. Ambulatoro laboratorisko pakalpojumu samaksai paredzēto līdzekļu apmēru dienests plāno:
\n

1.1. ambulatorajiem histoloģiskajiem izmeklējumiem;

\n

1.2. grūtnieces un nedēļnieces aprūpes ietvaros veiktajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem;

\n

1.3. valsts organizētā skrīninga ietvaros veiktajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem;

\n

1.4. ļaundabīgo audzēju primāras un sekundāras diagnostikas ietvaros veiktajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem;

\n

1.5. izmeklējumiem mutāciju noteikšanai audzēju šūnās;

\n

1.6. izmeklējumiem saistībā ar transplantācijas pakalpojumiem;

\n

1.7. reto slimību laboratoriskās diagnostikas izmeklējumiem;

\n

1.8. laboratoriskajiem izmeklējumiem pacientiem ar ļaundabīgo audzēju;

\n

1.9. laboratoriskajiem pakalpojumiem uzņemšanas nodaļā;

\n

1.10. pārējiem ambulatorajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem.

\n
2.Finanšu apmēru laboratorisko pakalpojumu sniedzējiem dienests nosaka proporcionāli deviņos mēnešos sniegtajam laboratorisko pakalpojumu apjoma īpatsvaram valstī, ņemot vērā kopējo laboratorisko līdzekļu apmēru. Ja laboratoriskie pakalpojumi sniegti apjomā, kuru izmaksas ir mazākas par 1200 euro gadā, dienests ar šo laboratorisko pakalpojumu sniedzēju līgumu neslēdz.
\n
3.Pārējo laboratorisko līdzekļu apmēra proporciju starp ģimenes ārstiem un sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistiem nosaka atbilstoši sniegtajam laboratorisko pakalpojumu apjoma īpatsvaram kārtējā gada deviņos mēnešos.
\n
4.No pārējo laboratorisko līdzekļu apmēra dienests veido finanšu līdzekļu rezervi 5 % apmērā, ko izmanto:
\n

4.1. ambulatorajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem atbilstoši faktiski veikto pakalpojumu apjomam, ja tie sniegti saskaņā ar:

\n

4.1.1. tāda ģimenes ārsta nosūtījumu, kurš saņem fiksēto maksājumu kā jaunatvērta ģimenes ārsta prakse;

\n

4.1.2. dežūrārsta nosūtījumu;

\n

4.1.3. ieslodzījuma vietā strādājoša ārsta, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā strādājoša ārsta, kā arī Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādē nodarbināta ārsta, patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā nodarbināta ārsta, kā arī aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā nodarbināta ārsta nosūtījumu;

\n

4.2. ambulatorajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem, ja dienests atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai ģimenes ārstam vai ārstniecības iestādei ir palielinājis ambulatoro laboratorisko pakalpojumu samaksai paredzēto līdzekļu apmēru;

\n

4.3. ambulatorajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem ar tāda sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālista un ģimenes ārsta nosūtījumu, kas līguma attiecības ar dienestu uzsāk pēc laboratorisko pakalpojumu samaksai paredzēto līdzekļu plānošanas procesa pabeigšanas;

\n

4.4. ambulatorajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem ar sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālista un ģimenes ārsta nosūtījumu, ja šā pielikuma 4.1., 4.2. un 4.3. apakšpunktā minētajam mērķim tā nav nepieciešama un ģimenes ārsts vai ārstniecības iestāde, kas sniedz sekundāros ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus, ir izlietojusi laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzētos līdzekļus.

\n
5.Plānojot ar ģimenes ārsta nosūtījumu sniegto laboratorisko pakalpojumu izmaksas, dienests ņem vērā, ka laboratorisko pakalpojumu izmaksas pacientam ar kādu no pamata diagnozēm C00-D48 vai E10-E14 (saskaņā ar SSK-10) un ģimenes ārsta nosūtījumu, salīdzinot ar pacientu, kuram nav šādas diagnozes, veido starpību 32,70 euro apmērā. Izmaksu starpības kopējo apmēru dienests nosaka, reizinot 32,70 euro ar pacientu skaitu, kas iegūts atbilstoši vadības informācijas sistēmā ievadītajiem datiem par laboratoriskajiem pakalpojumiem, kas pirmajā pusgadā sniegti pacientiem ar pamata diagnozēm C00-D48 vai E10-E14 (saskaņā ar SSK-10) un ģimenes ārsta nosūtījumu.
\n
6.Ar ģimenes ārsta nosūtījumu sniegto laboratorisko pakalpojumu izmaksas vienai personai nākamajam gadam nosaka šādi:
\n

6.1. vispirms aprēķina kopējās ar ģimenes ārsta nosūtījumu sniegto laboratorisko pakalpojumu izmaksas, t. i., no pārējo laboratorisko līdzekļu apmēra atņem ģimenes ārstu nosūtījumiem paredzēto laboratorijas līdzekļu rezervi 5 % apmērā un iepriekš aprēķināto izmaksu starpības kopējo apmēru;

\n

6.2. tad, dalot kopējās ar ģimenes ārsta nosūtījumu sniegto laboratorisko pakalpojumu izmaksas ar personu skaitu, kas reģistrētas pie ģimenes ārstiem kārtējā gada 30. septembrī (izņemot saskaņā ar šiem noteikumiem bloķētās personas), iegūst laboratorisko pakalpojumu izmaksas vienai personai.

\n
7.Katram ģimenes ārstam gada līdzekļu apmēru pacientu nosūtīšanai ambulatoro laboratorisko pakalpojumu saņemšanai aprēķina šādi:
\n

7.1. ar ģimenes ārsta nosūtījumu sniegto laboratorisko pakalpojumu izmaksas vienai personai reizina ar vecumam atbilstošu koeficientu un ar atbilstošajā vecuma grupā pie konkrētā ģimenes ārsta reģistrēto pacientu skaitu kārtējā gada 30. septembrī (izņemot saskaņā ar šiem noteikumiem bloķētās personas) vai, ja ģimenes ārsts līguma attiecības ar dienestu ir uzsācis kārtējā gada laikā, - ar reģistrēto pacientu skaitu atbilstošajā vecuma grupā kārtējā gada 1. decembrī:

\n

7.1.1. līdz 1 gada vecumam - 0,49;

\n

7.1.2. no 1 gada līdz 6 gadiem - 0,64;

\n

7.1.3. no 7 līdz 17 gadiem - 0,58;

\n

7.1.4. no 18 līdz 44 gadiem - 0,64;

\n

7.1.5. no 45 līdz 64 gadiem - 1,25;

\n

7.1.6. personām, kas vecākas par 65 gadiem, - 1,72;

\n

7.2. summē iegūtās pacientu grupu izmaksas un tām pieskaita iepriekš aprēķināto izmaksu starpības kopējo apmēru, tādējādi iegūstot konkrētā ģimenes ārsta kopējo ambulatoro laboratorisko pakalpojumu nosūtījumiem paredzēto līdzekļu apmēru gadam, ko norāda ar dienestu un ārstniecības iestādi noslēgtajā līgumā par primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu.

\n
8.Ieslodzījuma vietā strādājošam ārstam, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā strādājošam ārstam, kā arī Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādē nodarbinātam ārstam ambulatoro laboratorisko pakalpojumu nosūtījumiem paredzēto līdzekļu apmēru aprēķina, ņemot vērā to personu skaitu kārtējā gada 30. septembrī, kuras atbilstoši starpresoru vienošanās nosacījumiem ārsts ir tiesīgs nosūtīt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai.
\n
9.Ģimenes ārstam, kuram atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai ir noslēgts līgums par ilgstošā prombūtnē esoša ģimenes ārsta aizvietošanu, ambulatoro laboratorisko pakalpojumu nosūtījumiem paredzēto līdzekļu apmēru nosaka proporcionāli aizvietošanas periodam, attiecīgi samazinot ilgstošā prombūtnē esoša ģimenes ārsta ambulatoro laboratorisko pakalpojumu nosūtījumiem paredzēto līdzekļu apmēru.
\n
10.Vienas ambulatoro laboratorisko pakalpojumu epizodes izmaksas sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistiem iegūst šādi:
\n

10.1. nosaka ambulatoro laboratorisko pakalpojumu nosūtījumiem paredzēto līdzekļu apmēru nākamajam gadam pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina nieru aizstājterapiju dienas stacionārā, t. i., reizina pacientu skaitu, kas saņēmuši nieru aizstājterapiju dienas stacionārā kārtējā gada pirmajā pusgadā, ar laboratorisko izmeklējumu vidējām izmaksām, kas iegūtas par kārtējā gada pirmajā pusgadā šiem pacientiem veiktajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem, un iegūto skaitli reizina ar divi;

\n

10.2. no pārējo laboratorisko līdzekļu apmēra atņem sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistu nosūtījumiem paredzēto laboratorijas līdzekļu rezervi 5 % apmērā un aprēķinātās kopējās nieru aizstājterapijas pacientu laboratorisko pakalpojumu izmaksas, iegūto skaitli dala ar kopējo epizožu skaitu kārtējā gada pirmajā pusē un iegūto skaitli reizina ar divi.

\n
11.Aprēķinot līdzekļu apmēru, kas nepieciešams, lai speciālists sekundārās ambulatorās veselības aprūpes ietvaros pacientu nosūtītu ambulatoro laboratorisko pakalpojumu saņemšanai, piemēro šādus koeficientus:
\n

11.1. fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārstam, oftalmologam, psihiatram, bērnu psihiatram, bērnu neirologam - 0,03;

\n

11.2. bērnu ķirurgam, anesteziologam, reanimatologam - 0,10;

\n

11.3. otolaringologam, traumatologam, ortopēdam - 0,23;

\n

11.4. narkologam - 0,34;

\n

11.5. ķirurgam, neirologam - 0,60;

\n

11.6. kardiologam, urologam - 0,86;

\n

11.7. dermatologam, venerologam, pneimonologam, bērnu pneimonologam, ginekologam, dzemdību speciālistam, pediatram - 1,18;

\n

11.8. infektologam, onkologam ķīmijterapeitam, internistam - 2,90;

\n

11.9. endokrinologam, bērnu endokrinologam - 3,97;

\n

11.10. imunologam - 12,57;

\n

11.11. ģenētiķim - 42,10;

\n

11.12. pārējiem sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistiem, kas minēti šo noteikumu 4. pielikuma 5. punktā, - 1,89.

\n
12.Katram sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistam kopējo līdzekļu gada apmēru pacientu nosūtīšanai ambulatoro laboratorisko pakalpojumu saņemšanai aprēķina, reizinot vienas ambulatoro laboratorisko pakalpojumu epizodes izmaksas ar attiecīgā speciālista koeficientu un epizožu skaitu kārtējā gada pirmajā pusgadā, un iegūto skaitli reizina ar divi.
\n
13.Līdzekļu gada apmēru ārstniecības iestādei, kuras speciālists pacientu nosūta ambulatoro laboratorisko pakalpojumu saņemšanai, katram sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistam norāda ar dienestu un ārstniecības iestādi noslēgtajā līgumā par sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un samaksu, summējot visu attiecīgās ārstniecības iestādes sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistu ambulatoro laboratorisko pakalpojumu samaksai paredzētos līdzekļus, un pieskaita kopējās nieru aizstājterapijas pacientu laboratorisko pakalpojumu izmaksas, ja ārstniecības iestāde nodrošina nieru aizstājterapijas pakalpojumus.
\n
14.Reizi pusgadā - līdz 1. augustam (par laikposmu no 1. janvāra līdz 30. jūnijam) un līdz 1. februārim (par laikposmu no iepriekšējā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim) - dienests salīdzina aprēķināto un līgumā ar ārstniecības iestādi norādīto ambulatoro laboratorisko pakalpojumu nosūtījumiem paredzēto līdzekļu apmēru ar izlietoto ambulatoro laboratorisko pakalpojumu nosūtījumiem paredzēto līdzekļu apmēru.
\n
15.Ja ģimenes ārsts vai ārstniecības iestāde, kas sniedz ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus, nav izlietojusi vairāk kā 20 % no līgumā norādītā ambulatoro laboratorisko pakalpojumu nosūtījumiem paredzēto līdzekļu apmēra pirmajā pusgadā, šim ģimenes ārstam vai ārstniecības iestādei attiecīgā gada otrajam pusgadam aprēķināto ambulatoro laboratorisko pakalpojumu nosūtījumiem paredzēto līdzekļu apmēru samazina par 50 % no neizlietotā ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēra.
\n
16.Ja dienests, veicot izvērtējumu par iepriekšējo gadu, konstatē, ka ģimenes ārsts nav izlietojis līgumā norādītos ambulatoro laboratorisko pakalpojumu nosūtījumiem paredzētos līdzekļus pilnā apmērā, bet ir izlietojis vismaz 80 %, ģimenes ārstam, kuram laboratoriskajiem nosūtījumiem plānoto līdzekļu apjoms līgumā ar dienestu bija noteikts pilnam kalendāra gadam, līdz kārtējā gada 1. martam izmaksā 20 % no starpības starp līgumā norādīto summu un faktiski izlietoto līdzekļu apmēru.\"
", "next": 0}