Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Ministru kabineta noteikumi Nr. 775 Rīgā 2015. gada 22. decembrī (prot. Nr. 68 36. §) Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi Izdoti saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 15. panta pirmo un otro daļu 1. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka: 1.1. kārtību, kādā novērtē un finanšu pārskatā norāda saņemto valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālo atbalstu (finanšu palīdzību), ziedojumus un dāvinājumus naudā vai natūrā; 1.2. kārtību, kādā finanšu pārskatā norāda notikumus pēc bilances datuma, grāmatvedības politikas maiņu, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdu labojumus; 1.3. kārtību, kādā uzskaita un novērtē ieņēmumus no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, kā arī sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentu, autoratlīdzību un dividenžu ieņēmumus; 1.4. pamatlīdzekļu grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas metodes un kārtību, kādā finanšu pārskatā norāda ar tiem saistītās izmaksas un vērtības izmaiņas; 1.5. darba vai produktīvo dzīvnieku vai augu grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas metodes un kārtību, kādā finanšu pārskatā norāda ar tiem saistītās izmaksas un vērtības izmaiņas; 1.6. uzkrājumu, debitoru parādu, uzkrāto ieņēmumu, uzkrāto saistību, iespējamo saistību un iespējamo aktīvu novērtēšanas nosacījumus un metodes; 1.7. kārtību, kādā sabiedrība, kura ir būvdarbu veicējs vai citu ilgtermiņa līgumdarbu izpildītājs, uzskaita un novērtē ar būvdarbu līgumu vai citu ilgtermiņa līgumu saistītos ieņēmumus un izdevumus; 1.8. pētniecības un attīstības pasākumu un sabiedrībā radītu nemateriālo ieguldījumu klasifikācijas nosacījumiem neatbilstošu bezķermenisku lietu norādīšanu finanšu pārskatā, minot konkrētus piemērus; 1.9. krājumu grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas metodes un kārtību, kādā finanšu pārskatā norāda ar tiem saistītās izmaksas un vērtības izmaiņas; 1.10. kārtību, kādā novērtē un finanšu pārskatā norāda finanšu nomas un operatīvās nomas darījumus; 1.11. kārtību, kādā pašu kapitāla posteņus norāda finanšu pārskatā individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības; 1.12. kārtību, kādā finanšu pārskatu sagatavo sabiedrība, kura neatbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (turpmāk – likums) 14. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam darbības turpināšanas principam; 1.13. kārtību, kādā sagatavo finanšu pārskatu par periodu, kas īsāks par pārskata gadu (starpperiodu pārskats); 1.14. noteikumus par ieguldījuma īpašumu, bioloģisko aktīvu vai pārdošanai turētu ilgtermiņa ieguldījumu pārklasificēšanu un turpmāku norādīšanu bilancē, ja sabiedrība pārtrauc attiecīgo īpašuma objektu novērtēšanu, pamatojoties uz to patieso vērtību. 2 2. Noteikumi neattiecas uz likuma 3. panta piektajā daļā minētajiem likuma subjektiem, kuri, atkāpjoties no likumā noteiktajiem gada pārskata un finanšu pārskata posteņu novērtēšanas principiem un noteikumiem, gada pārskata posteņus novērtē saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (turpmāk – starptautiskie grāmatvedības standarti). 3 2. Kārtība, kādā novērtē un finanšu pārskatā norāda saņemto valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālo atbalstu (finanšu palīdzību), ziedojumus un dāvinājumus naudā vai natūrā 2.1. Finanšu pārskatā norādāmais saņemtais valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālais atbalsts (finanšu palīdzība), ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā(Apakšnodaļas nosaukums MK 01.04.2025. noteikumu Nr. 202 redakcijā) 3. Sabiedrība finanšu pārskatā atspoguļo jebkuru no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas līdzekļiem sabiedrībai sniegtu finansiālo atbalstu (turpmāk arī – finanšu palīdzība), kas izpaužas kā saimniecisko labumu sniegšana tieši šai konkrētajai sabiedrībai par to, ka tā pagātnē ievērojusi vai nākotnē ievēros noteiktus nosacījumus, kas attiecas uz tās saimniecisko darbību, vai tādēļ, ka šī sabiedrība atbilst noteiktiem kritērijiem. 4 4. Šās nodaļas noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad: 4.1. valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas sniegtie saimnieciskie labumi (turpmāk – saimnieciskie labumi) attiecas uz infrastruktūras nodrošināšanu, objekts ir publiskajā lietošanā un uz konkrēto sabiedrību neattiecas (piemēram, valsts vai pašvaldības līdzekļu ieguldījums ūdensvada, transporta vai sakaru tīklā); 4.2. saimnieciskie labumi saņemti saistībā ar konkrētās sabiedrības saimnieciskajiem darījumiem un gūti, ievērojot komerciālos principus (piemēram, preču pārdošana, pakalpojumu sniegšana vai būvdarbu veikšana valsts vai pašvaldības vajadzībām, ievērojot Publisko iepirkumu likuma prasības, nav uzskatāma par finansiālā atbalsta sniegšanu sabiedrībai); 4.3. saņemtos saimnieciskos labumus sabiedrības grāmatvedībā nav iespējams ticami novērtēt (piemēram, bez atlīdzības saņemtās valsts vai pašvaldības iestādes konsultācijas saistībā ar sabiedrības saimniecisko darbību). 5 2.1.1 Saņemtā valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskās organizācijas vai institūcijas finansiālā atbalsta (finanšu palīdzības) novērtēšana un norādīšana finanšu pārskatā(Apakšnodaļas nosaukums MK 01.04.2025. noteikumu Nr. 202 redakcijā) 5. No valsts vai pašvaldības budžeta tiešā naudas maksājuma veidā saņemto finanšu palīdzību – subsīdiju izdevumu (zaudējumu) segšanai vai dotāciju noteiktu valsts vai pašvaldības funkciju izpildes nodrošināšanai – un finansiālo atbalstu, kas izpaužas kā nodokļu (arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu) parādu vai citu sabiedrības parādu valsts vai pašvaldības budžetam daļēja vai pilnīga norakstīšana, iekļauj ieņēmumos tajā pārskata gadā, kurā saņemta finanšu palīdzība vai finansiālais atbalsts. 6 6. No valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas saņemtu finanšu palīdzību, kas izpaužas kā tiešais naudas maksājums, norāda bilances postenī "Nākamo periodu ieņēmumi" attiecīgi ilgtermiņa vai īstermiņa kreditoru sastāvā, ja saskaņā ar vismaz vienu no šīs finanšu palīdzības devēja noteiktajiem nosacījumiem: 6.1. nauda paredzēta ilgtermiņa ieguldījumu objekta iegādei, izveidošanai vai būvniecībai; 6.2. nauda tiks izlietota tikai nākamajā pārskata gadā (tā paredzēta noteiktu nākamā pārskata gada kārtējo izdevumu segšanai vai funkciju izpildes nodrošināšanai); 6.3. ja nosacījums netiks izpildīts, nauda nākamajos gados būs jāatmaksā. 7 7. Bilances postenī "Nākamo periodu ieņēmumi" norāda arī: 7.1. finansiālo atbalstu, kas izpaužas kā par valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas finanšu palīdzības līdzekļiem izveidota ilgtermiņa ieguldījumu objekta ar ierobežotu lietošanas laiku nodošana sabiedrības īpašumā bez atlīdzības vai tā pārdošana sabiedrībai par cenu, kas ir zemāka par šā objekta patieso vērtību, – atbilstoši vērtībai, kas norādīta dokumentos par finansiālā atbalsta piešķiršanu vai īpašuma tiesību nodošanu, vai, ja sabiedrība izvēlējusies finansiālā atbalsta veidā saņemto pamatlīdzekļu objektu vai ilgtermiņa finanšu ieguldījumu objektu novērtēt patiesajā vērtībā, – atbilstoši finansiālā atbalsta patiesajai vērtībai; 7.2. saskaņā ar apstiprināto finansēšanas kārtību – Eiropas Savienības finansējumu, kas izpaužas kā izdevumu atmaksa pēc ilgtermiņa ieguldījumu objekta iegādes, izveidošanas vai būvniecības projekta pabeigšanas vai pakāpeniski ilgtermiņa projekta īstenošanas gaitā, – pamatojoties uz iesniegtajiem finansējuma atmaksas pieprasījumiem atbilstoši saņemtajām summām, izņemot šo noteikumu 11. punktā minētos gadījumus. 8 8. Sabiedrība var izvēlēties novērtēt finansiālā atbalsta veidā saņemtu pamatlīdzekļu objektu vai ilgtermiņa finanšu ieguldījumu objektu atbilstoši patiesajai vērtībai, ja: 8.1. minētā objekta vērtība, kas norādīta dokumentos par finansiālā atbalsta piešķiršanu vai īpašuma tiesību nodošanu, ir zemāka par tā patieso vērtību; 8.2. šā objekta vērtība minētajos dokumentos nav norādīta, bet patiesā vērtība ir zināma (to ir iespējams ticami noteikt). 9 9. Bilances postenī "Nākamo periodu ieņēmumi" norādīto saņemtās finanšu palīdzības vai citā veidā saņemtā finansiālā atbalsta summu iekļauj attiecīgo pārskata gadu ieņēmumos: 9.1. ja par finanšu palīdzības veidā saņemto naudu iegādātā, izveidotā vai uzbūvētā ilgtermiņa ieguldījumu objekta vai finansiālā atbalsta veidā saņemtā ilgtermiņa ieguldījumu objekta lietošanas laiks ir ierobežots un: 9.1.1. ja saņemtā finanšu palīdzība vai citā veidā saņemtais finansiālais atbalsts pilnībā sedz minētā objekta vērtību, – atbilstoši to kārtējā gada nolietojuma un vērtības norakstījumu summām; 9.1.2. ja saņemtā finanšu palīdzība vai citā veidā saņemtais finansiālais atbalsts sedz tikai daļu no minētā objekta vērtības, – atbilstoši tām šā objekta kārtējā gada nolietojuma un vērtības norakstījumu summu daļām, kuras attiecas uz saņemto finanšu palīdzību vai finansiālo atbalstu; 9.2. saskaņā ar šīs summas izlietojumu kārtējā gada izdevumu segšanai vai funkciju izpildes nodrošināšanai, ja nauda šiem mērķiem tika saņemta iepriekšējā pārskata gadā; 9.3. kad izpildīti visi nosacījumi, kuru neizpildot nauda jāatmaksā, vai pakāpeniski minēto nosacījumu izpildes laikā, par to norādot sabiedrības grāmatvedības politikā. 10 10. Ja no finanšu palīdzības veidā saņemtās naudas iegādāts vai citādi finansiālā atbalsta veidā iegūts zemesgabals vai cits ilgtermiņa ieguldījumu objekts ar neierobežotu lietošanas laiku, šādu finansiālo atbalstu iekļauj tā pārskata gada ieņēmumos, kad attiecīgais ilgtermiņa ieguldījumu objekts atsavināts, izņemot gadījumu, ja minēto ilgtermiņa ieguldījumu objektu iespējams tieši saistīt ar kādu citu ilgtermiņa ieguldījumu objektu, kura lietošanas laiks ir ierobežots. Šādā gadījumā finansiālo atbalstu var iekļaut ieņēmumos pakāpeniski šā cita objekta paredzētajā lietošanas laikā (piemēram, ja finanšu palīdzība ir saņemta attiecībā uz zemi ar nosacījumu, ka uz šīs zemes ir jāuzceļ ēka vai būve, tad šādu finanšu palīdzību ir pamatoti atzīt peļņas vai zaudējumu aprēķinā ēkas vai būves derīgās izmantošanas laikā). 11 11. Ja šo noteikumu 7.2. apakšpunktā minēto izdevumu atmaksu sabiedrība saņem: 11.1. nākamajā pārskata gadā pēc attiecīgā ilgtermiņa ieguldījumu objekta (pamatlīdzekļa) nolietojuma aprēķināšanas uzsākšanas vai vēlāk, saņemto summu sākotnēji norāda bilances postenī "Nākamo periodu ieņēmumi" un pēc tam sistemātiski iekļauj ieņēmumos šā objekta atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā; 11.2. kad attiecīgā ilgtermiņa ieguldījumu objekta (pamatlīdzekļa) nolietojuma aprēķināšana jau ir pabeigta, saņemto summu iekļauj tā pārskata gada ieņēmumos, kad izdevumu atmaksa saņemta. 12 12. Pārskata gada ieņēmumos iekļautās summas norāda peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi" vai citā ieņēmumu postenī, ja tas precīzāk atbilst saņemtā finansiālā atbalsta būtībai. 13 13. Eiropas Savienības piešķirto finansējumu, kas izpaužas kā tādu atbalstāmo izdevumu atmaksa pēc projekta īstenošanas, kuri nav saistīti ar ilgtermiņa ieguldījumu objektu iegādi, izveidošanu vai būvniecību, bet attiecas uz kārtējiem izdevumiem (piemēram, izdevumi saistībā ar konsultācijām un dalību izstādēs un misijās vai nodarbināto kvalifikāciju un izglītību), sabiedrība iekļauj ieņēmumos tajā pārskata gadā, kad minēto atbalstāmo kārtējo izdevumu atmaksa ir saņemta. 14 14. Sabiedrība savā grāmatvedības politikā var paredzēt saņemtā finansiālā atbalsta iekļaušanu ieņēmumos pirms visu šo noteikumu 9.3. apakšpunktā minēto ar atbalstu saistīto nosacījumu izpildīšanas vai pirms atbalstāmo izdevumu atmaksas saņemšanas tikai tad, ja sabiedrībai ir pamatota pārliecība par to, ka tiks izpildīti abi šie nosacījumi: 14.1. visi ar finanšu palīdzības saņemšanu saistītie nosacījumi tiks izpildīti; 14.2. atbalstāmo izdevumu atmaksa tiks saņemta. 15 15. Ja nākamajos gados pēc saņemtā finansiālā atbalsta iekļaušanas bilancē vai peļņas vai zaudējumu aprēķinā atklājies, ka nav izpildīts kāds no finansiālā atbalsta devēja nosacījumiem un saņemtais finansiālais atbalsts pilnībā vai daļēji jāatmaksā, tad: 15.1. ja saņemtā finansiālā atbalsta summa pilnībā iekļauta attiecīgo pārskata gadu ieņēmumos, atmaksājamo finansiālā atbalsta summu noraksta tā pārskata gada izmaksās, kad kļuvis droši zināms, ka šī summa būs jāatmaksā; 15.2. ja saņemtā finansiālā atbalsta summa ietverta bilances postenī "Nākamo periodu ieņēmumi" un vēl nav pilnībā iekļauta attiecīgo pārskata gadu ieņēmumos, atmaksājamās finansiālā atbalsta summas norakstīšanai vispirms izlieto bilances posteņa "Nākamo periodu ieņēmumi" atlikumu, pārskata gada izmaksās iekļaujot tikai no šā posteņa atlikuma nesegto atmaksātās finansiālā atbalsta summas pārpalikumu; 15.3. veic attiecīgās grāmatvedības aplēses maiņu, attiecīgi piemērojot šo noteikumu 3.3. apakšnodaļā noteikto kārtību. 16 2.2. No fiziskajām un juridiskajām personām saņemto ziedojumu vai dāvinājumu naudā vai natūrā novērtēšana un norādīšana finanšu pārskatā 16. Par dāvinājumu vai ziedojumu šo noteikumu izpratnē ir uzskatāma fiziskas, juridiskas vai citas personas naudas, mantas vai pakalpojuma nodošana bez atlīdzības sabiedrības īpašumā, nosakot vai nenosakot tā izlietošanas mērķi. 17 17. Sabiedrība tiešā naudas maksājuma veidā saņemto ziedojumu vai dāvinājumu iekļauj ieņēmumos tajā pārskata gadā, kurā saņemts attiecīgais naudas maksājums, izņemot šo noteikumu 18. punktā minētos gadījumus. 18 18. Tiešā naudas maksājuma veidā saņemto ziedojumu vai dāvinājumu norāda bilances postenī "Nākamo periodu ieņēmumi" attiecīgi ilgtermiņa vai īstermiņa kreditoru sastāvā, ja saskaņā ar vismaz vienu no naudas devēja noteiktajiem nosacījumiem: 18.1. nauda paredzēta ilgtermiņa ieguldījumu objekta iegādei, izveidošanai vai būvniecībai; 18.2. nauda tiks izlietota tikai nākamajā pārskata gadā (tā paredzēta noteiktu nākamā pārskata gada kārtējo izdevumu segšanai vai funkciju izpildes nodrošināšanai); 18.3. ja nosacījums netiks izpildīts, nauda nākamajos gados būs jāatmaksā. 19 19. Bilances postenī "Nākamo periodu ieņēmumi" norādīto saņemto ziedojuma vai dāvinājuma summu iekļauj attiecīgo pārskata gadu ieņēmumos, ja par ziedojuma vai dāvinājuma veidā saņemto naudu iegādātā, izveidotā vai uzbūvētā ilgtermiņa ieguldījumu objekta vai ziedojuma vai dāvinājuma veidā saņemtā ilgtermiņa ieguldījumu objekta lietošanas laiks ir ierobežots un: 19.1. saņemtā ziedojuma vai dāvinājuma summa sedz minētā objekta vērtību, – atbilstoši to kārtējā gada nolietojuma un vērtības norakstījumu summām; 19.2. saņemtā ziedojuma vai dāvinājuma summa sedz tikai daļu no minētā objekta vērtības, – atbilstoši tām šā objekta kārtējā gada nolietojuma un vērtības norakstījumu summu daļām, kuras attiecas uz saņemto ziedojuma vai dāvinājuma summu. 20 20. Ja no ziedojuma vai dāvinājuma veidā saņemtās naudas iegādāts vai citādi ziedojuma vai dāvinājuma veidā iegūts zemesgabals vai cits ilgtermiņa ieguldījumu objekts ar neierobežotu lietošanas laiku, šādu ziedojumu vai dāvinājumu iekļauj tā pārskata gada ieņēmumos, kad attiecīgais ilgtermiņa ieguldījumu objekts atsavināts, izņemot gadījumu, ja minēto ilgtermiņa ieguldījumu objektu iespējams tieši saistīt ar kādu citu ilgtermiņa ieguldījumu objektu, kura lietošanas laiks ir ierobežots. Šādā gadījumā ziedojuma vai dāvinājuma summu var iekļaut ieņēmumos pakāpeniski šā cita objekta paredzētajā lietošanas laikā (piemēram, ja ziedojums vai dāvinājums ir saņemts attiecībā uz zemi ar nosacījumu, ka uz šīs zemes ir jāuzceļ ēka vai būve, tad šādu ziedojumu vai dāvinājumu ir pamatoti atzīt peļņas vai zaudējumu aprēķinā ēkas vai būves derīgās izmantošanas laikā). 21 21. Ja ziedojumā vai dāvinājumā saņemtas lietas, kuru vērtība nav norādīta ziedojuma vai dāvinājuma līgumā vai citā dokumentā, kas apliecina šo lietu ziedojumu vai dāvinājumu, un patiesā vērtība nav zināma (to nav iespējams ticami noteikt), attiecīgās lietas var uzskaitīt natūrā (bez novērtējuma naudas izteiksmē), ja ziedojuma vai dāvinājuma priekšmets ir: 21.1. lieta, kuras nozīme ir simboliska vai vērtība neliela un kura saņemta nekomerciālā nolūkā; 21.2. lietota kustamā manta, ja tās novērtēšanas izmaksas ir lielas salīdzinājumā ar šīs mantas varbūtējo patieso vērtību; 21.3. objekts, kuram likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" izpratnē varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūrvēsturiska vērtība; 21.4. savvaļas dzīvnieks Dzīvnieku aizsardzības likuma izpratnē, kas saņemts savvaļas dzīvnieku kolekcijas papildināšanai. 22 22. Ja kreditors pilnībā atsakās no sava prasījuma vai atsakās no sava prasījuma noteiktas daļas (turpmāk – kreditora parāda samazināšana) un kreditora parāda samazinājuma summa nav saistīta ar kreditora mērķi šo summu ieguldīt sabiedrības pamatkapitālā, pretī saņemot attiecīgu jaunu daļu skaitu, tad kreditora parāda samazinājums uzskatāms kā dāvinājums un tas jāatzīst kā ieņēmumi peļņas vai zaudējumu aprēķinā attiecīgajā pārskata gadā. 23 23. Ja kreditora parāda samazināšana ir saistīta ar ieguldījumu sabiedrības pamatkapitālā, pretī saņemot attiecīgu jaunu akciju vai daļu skaitu (turpmāk – kreditora parāda kapitalizēšana), tad summa, kādā notiek kreditora parāda kapitalizēšana, iekļaujama bilances postenī "Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls)". 24 24. Ja dāvinājuma priekšmets ir apgrūtināts ar parādiem (piemēram, ja dāvinājuma priekšmets ir visa dāvinātāja manta un dāvinātājs nav samaksājis parādus, kuri viņam bijuši dāvināšanas laikā), tad tajā pārskata periodā, kad kļuvis zināms par šādu apgrūtinājumu, bilancē parādu summas apmērā iekļauj attiecīgu uzkrājumu vai kreditoru parādu posteni, bet peļņas vai zaudējumu aprēķinā norāda attiecīgas izmaksas. 25 25. Piemērojot likuma 52. panta pirmās daļas 4. un 5. punktā noteikto, sabiedrība finanšu pārskata pielikumā sniedz informāciju par: 25.1. pārskata gadā vai iepriekšējos gados saņemto finanšu palīdzību, kuras summa ir būtiska sabiedrības aktīvu, saistību, finansiālā stāvokļa un peļņas vai zaudējumu novērtēšanai un kura netiek saņemta bieži vai periodiski (norāda finanšu palīdzības saņemšanas gadu, summu un, ja vēl nav izpildīti visi šīs finanšu palīdzības devēja noteiktie nosacījumi, kad tie tiks pilnībā izpildīti); 25.2. atmaksājamo saņemtās finanšu palīdzības summu, ja pārskata gadā atklājies, ka nav izpildīts kāds no finanšu palīdzības devēja noteiktajiem nosacījumiem; 25.3. pārskata gadā vai iepriekšējos gados saņemtajiem ziedojumiem un dāvinājumiem, ja tas ir būtiski sabiedrības aktīvu, saistību, finansiālā stāvokļa un peļņas vai zaudējumu novērtēšanai. 26 3. Kārtība, kādā finanšu pārskatā norāda notikumus pēc bilances datuma, grāmatvedības politikas maiņu, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdu labojumus 3.1. Notikumi pēc bilances datuma 26. Labvēlīgu vai nelabvēlīgu notikumu pēc bilances datuma, kas attiecas uz pārskata gadu (turpmāk arī – koriģējošs notikums), finanšu pārskatā atspoguļo, koriģējot posteņos iekļautās summas vai iekļaujot jaunus posteņus. Piemēram, uz pārskata gadu attiecas laikposmā starp bilances datumu un gada pārskata parakstīšanas dienu (turpmāk – gada pārskata sagatavošanas laikā) notikuši šādi koriģējoši notikumi: 26.1. pasludināts tiesas nolēmums par sabiedrības darbību pārskata gadā vai iepriekšējos pārskata gados. Šādā gadījumā veic paredzamo saistību (ja tādas ir) summas korekciju un iegrāmato kreditoru parāda vai, ja precīza saistību summa nav zināma, iegrāmato (vai koriģē) attiecīgo uzkrājumu summu; 26.2. iegūta informācija par pircēja vai pasūtītāja finansiālās situācijas pasliktināšanos un nespēju atmaksāt parādus atbilstoši nosacījumiem, kas pastāvēja uz pārskata gada beigām. Šajā gadījumā izveido vai precizē izveidoto uzkrājumu šaubīgiem pircēju un pasūtītāju parādiem; 26.3. iegūta informācija par aktīva vērtības samazinājumu bilances datumā. Ja samazinājusies ilgtermiņa ieguldījumu objekta vērtība (piemēram, bankrota procedūras rezultātā izbeigta meitas sabiedrības darbība, neparedzētu apstākļu dēļ gājis bojā pamatlīdzekļu objekts), iegrāmato attiecīgā ilgtermiņa ieguldījumu objekta vērtības samazinājuma summu, bet, ja šajā laikā pārdoti krājumi par cenu, kas ir zemāka par attiecīgo krājumu pašizmaksu, šo informāciju ņem vērā, nosakot krājumu neto pārdošanas vērtību pārskata gada beigās; 26.4. iegūta precīza informācija par aktīva vērtību, kurš tika iegādāts pirms bilances datuma. Šajā gadījumā precizē attiecīgā aktīva sākotnējo vērtību; 26.5. atklāts krāpšanas gadījums vai kļūda. Šādā gadījumā koriģē krāpšanas gadījuma vai kļūdas ietekmēto finanšu pārskata posteņu atlikumus. 27 27. Ja gada pārskata sagatavošanas laikā ir noticis labvēlīgs vai nelabvēlīgs notikums, kas neattiecas uz pārskata gadu (turpmāk arī – nekoriģējošs notikums), bet var būtiski ietekmēt gada pārskata lietotāju novērtējumu attiecībā uz sabiedrības līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu vai lēmumu pieņemšanu nākotnē, tad par šādu notikumu sniedz informāciju finanšu pārskata pielikumā vai vadības ziņojumā, norādot šā notikuma paredzamās finansiālās sekas vai informējot, ka tās aplēst nav iespējams. Piemēram, finanšu pārskata pielikumā vai vadības ziņojumā sniedzamā informācija, ja gada pārskata sagatavošanas laikā ir notikuši šādi nekoriģējoši notikumi: 27.1. samazinājusies meitas sabiedrības akciju tirgus vērtība; 27.2. pieņemts lēmums par nozīmīgu galvojuma vai garantiju saistību uzņemšanos. 28 28. Ja gada pārskata sagatavošanas laikā pieņemts lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu, sabiedrība finanšu pārskatu sagatavo šo noteikumu 13. nodaļā noteiktajā kārtībā. 29 3.2. Grāmatvedības politika un tās maiņa 29. Sabiedrība dokumentē un grāmatvedībā konsekventi ievēro grāmatvedības politiku. Grāmatvedības politiku izvēlas un par tās ievērošanu atbild sabiedrības vadība. 30 30. Izvēloties grāmatvedības politiku, ievēro šādus nosacījumus: 30.1. grāmatvedības politika atbilst likumā noteiktajai prasībai, ka finanšu pārskatam jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības līdzekļiem (aktīviem), saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem, bet vidējas sabiedrības un lielas sabiedrības gada pārskatam – arī par naudas plūsmu (turpmāk – atbilstība likuma prasībai par patiesu un skaidru priekšstatu); 30.2. grāmatvedības politika nav pretrunā ar grāmatvedību un gada pārskatus reglamentējošajiem, kā arī citiem normatīvajiem aktiem par attiecīgo saimniecisko darījumu, faktu, notikumu vai finanšu pārskata posteņu atspoguļošanu, uzskaiti un novērtēšanu (turpmāk šajā nodaļā – normatīvais regulējums). 31 31. Sabiedrība maina grāmatvedības politiku tikai tad, ja: 31.1. ir mainījies normatīvais regulējums; 31.2. saistībā ar apstākļu maiņu līdzšinējās grāmatvedības politikas piemērošana vairs neatbilst likuma prasībai par patiesu un skaidru priekšstatu; 31.3. grāmatvedības politikas maiņa nodrošina ticamu un atbilstošāku informāciju par attiecīgo saimniecisko darījumu, faktu un notikumu vai apstākļu ietekmi uz sabiedrības finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu. 32 32. Šīs nodaļas nosacījumi par grāmatvedības politikas maiņu neattiecas uz gadījumiem, kad sabiedrība pieņem jaunu grāmatvedības politiku saistībā ar: 32.1. saimnieciskajiem darījumiem, faktiem un notikumiem vai apstākļiem, kas pēc būtības atšķiras no sabiedrības iepriekšējiem saimnieciskajiem darījumiem, faktiem un notikumiem vai līdzšinējiem apstākļiem, vai sabiedrībai līdz šim tādi nebija radušies, vai arī tie bijuši nebūtiski; 32.2. vadības lēmumu pamatlīdzekļus vai kādu to daļu turpmāk novērtēt, izmantojot pārvērtēšanas metodi. 33 33. Ja grāmatvedības politikas maiņas pamatojums ir izmaiņas normatīvajā regulējumā, tās ietekmi finanšu pārskatā atspoguļo atbilstoši noteiktajai pārejas kārtībai no pastāvošā normatīvā regulējuma uz jauno regulējumu (turpmāk – pārejas kārtība). 34 34. Ja pārejas kārtība nav noteikta, kā arī ja grāmatvedības politikas maiņas pamatojums ir līdzšinējās grāmatvedības politikas neatbilstība likuma prasībai par patiesu un skaidru priekšstatu, tās ietekmi finanšu pārskatā atspoguļo šādi: 34.1. ciktāl tas iespējams, novērtē grāmatvedības politikas maiņas ietekmi uz visu attiecīgo iepriekšējo gadu finanšu pārskatu posteņu rādītājiem, it kā jaunā grāmatvedības politika būtu piemērota vienmēr, un tās kopējo ietekmi; 34.2. koriģē grāmatvedības politikas maiņas ietekmētos pašu kapitāla posteņu atlikumus bilancē pārskata gada sākumā; 34.3. ciktāl tas iespējams, koriģē pārējos salīdzināmos rādītājus pārskata gada sākumā. 35 35. Ja nav iespējams novērtēt grāmatvedības politikas maiņas ietekmi uz visu attiecīgo iepriekšējo gadu finanšu pārskatu posteņu rādītājiem, sabiedrība drīkst koriģēt salīdzināmos rādītājus, sākot ar to datumu, kad šāda korekcija iespējama. 36 35.1 Šo noteikumu 33., 34. un 35. punktā minētie nosacījumi par grāmatvedības politikas maiņas ietekmes atspoguļošanu neattiecas uz gadījumu, kad saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējuma maiņu pilnībā ir mainījusies uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtība (turpmāk – uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma) un ir zudis atliktā nodokļa aktīvu vai atliktā nodokļa saistību aprēķināšanas pamats. Lai nodrošinātu atbilstību likuma prasībai par patiesu un skaidru priekšstatu, uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas ietekmi finanšu pārskatā var atspoguļot šādi: 35.1 1. sagatavojot gada pārskatu par to pārskata gadu, kurā kļuvis zināms, ka nākamajā pārskata gadā būs spēkā uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas rezultātā noteiktais jaunais uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējums, izslēdz no bilances atliktā nodokļa aktīvu vai atliktā nodokļa saistību atlikumus, kas attiecas uz atskaitāmajām pagaidu starpībām starp bilances aktīva vai pasīva posteņu vērtību finanšu pārskatā un to vērtību uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām, kāda tā bija aprēķināta saskaņā ar iepriekšējo uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējumu; 35.1 2. ciktāl tas nav pretrunā ar attiecīgās sabiedrības gada pārskata sagatavošanas noteikumiem un ņemot vērā jaunajā uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējumā paredzētos nosacījumus par nesegto iepriekšējo gadu zaudējumu segšanu, pakāpeniski noraksta no bilances atliktā nodokļa aktīvu atlikumu, kas bija aprēķināts, pamatojoties uz iepriekšējā uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējuma nosacījumiem par nodokļu zaudējumu segšanu; 35.1 3. saskaņā ar šo noteikumu 35.1 1. apakšpunktu no bilances izslēgtās vai saskaņā ar šo noteikumu 35.1 2. apakšpunktu no bilances norakstītās atliktā nodokļa aktīvu vai atliktā nodokļa saistību atlikumu summas norāda peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Ieņēmumi vai izmaksas no atliktā nodokļa aktīvu vai saistību atlikumu izmaiņām". 37 (MK 13.02.2018. noteikumu Nr. 84 redakcijā) 36. Piemērojot likuma 52. panta pirmās daļas 1. punkta prasības, sabiedrība finanšu pārskata pielikumā sniedz šādu detalizētu informāciju par grāmatvedības politikas maiņu: 36.1. ja grāmatvedības politikas maiņas pamatojums ir līdzšinējās grāmatvedības politikas neatbilstība likuma prasībai par patiesu un skaidru priekšstatu, sabiedrība finanšu pārskata pielikumā sniedz arī šādus skaidrojumus: 36.1.1. grāmatvedības politikas maiņas būtība; 36.1.2. jaunās grāmatvedības politikas atbilstības pamatojums likuma prasībai par patiesu un skaidru priekšstatu; 36.1.3. korekciju summas, kas attiecas uz pārskata gadu un iepriekšējiem pārskata gadiem, ciktāl tās iespējams noteikt, tai skaitā korekciju summas, kas attiecas uz peļņu pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa un uz uzņēmumu ienākuma nodokli; 36.1.4. korekciju ietekme uz peļņu; 36.2. ja grāmatvedības politikas maiņas ietekmes novērtēšana atbilstoši šo noteikumu 34.1. apakšpunktam uz kāda konkrēta iepriekšējā gada finanšu pārskata rādītājiem nav iespējama, – informācija par apstākļiem, kas izraisījuši šo situāciju, un datums, sākot ar kuru veikta grāmatvedības politikas maiņas kopējās ietekmes aprēķināšana; 36.3. ja grāmatvedības politikas maiņas pamatojums ir izmaiņas normatīvajā regulējumā, sabiedrība finanšu pārskata pielikumā sniedz šādus skaidrojumus: 36.3.1. tā ārējā normatīvā akta nosaukums un pieņemšanas datums, kurš radījis izmaiņas; 36.3.2. ja grāmatvedības politikas maiņa ir veikta saskaņā ar normatīvajā aktā noteikto pārejas kārtību, – paredzamā ietekme uz finanšu pārskatiem nākamajos pārskata gados; 36.3.3. grāmatvedības politikas maiņas būtība; 36.3.4. korekciju summas, kas attiecas uz pārskata gadu un iepriekšējiem pārskata gadiem, ciktāl tās iespējams noteikt, tai skaitā korekciju summas, kas attiecas uz peļņu pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa un uz uzņēmumu ienākuma nodokli; 36.3.5. ja grāmatvedības politikas maiņas ietekmes novērtēšana atbilstoši šo noteikumu 34.1. apakšpunktam uz kāda konkrēta iepriekšējā gada finanšu pārskata rādītājiem nav iespējama, – informācija par apstākļiem, kas izraisījuši šo situāciju, un datums, sākot ar kuru veikta grāmatvedības politikas maiņas kopējās ietekmes aprēķināšana. 38 37. Mikrosabiedrība, kura pārskata gadā ir mainījusi grāmatvedības politiku, bet nesagatavo finanšu pārskata pielikumu, šo noteikumu 36. punktā minēto detalizēto informāciju par grāmatvedības politikas maiņu sniedz bilances beigās piezīmju veidā. 39 3.3. Grāmatvedības aplēse un tās maiņa 38. Sabiedrība sagatavo grāmatvedības aplēsi pamatlīdzekļu nolietojuma summas un uzkrājumu summas novērtēšanai, citu šajos noteikumos minētu izdevumu vai ieņēmumu veidu summu novērtēšanai, kā arī citos gadījumos, kad šāda aplēse nepieciešama, lai novērtētu pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai bilancē iekļaujamas summas lielumu. 40 39. Grāmatvedības aplēsē iekļautajam novērtējumam jābūt ticamam. Novērtējums ir ticams, ja sabiedrība grāmatvedības aplēses sagatavošanā pamatojas uz pēdējo pieejamo informāciju un izmanto pierādījumus, grāmatvedību un gada pārskatu sagatavošanu reglamentējošajos, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktos novērtēšanas modeļus un metodes vai – normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos – neatkarīgu ekspertu vērtējumu. 41 40. Sabiedrība maina grāmatvedības aplēsi, ja turpmāku notikumu ietekmē mainās apstākļi, kas bija par pamatu līdzšinējai aplēsei, vai ir iegūta jauna informācija. 42 41. Ja aplēses izmaiņas ir saistītas ar iepriekš pieļautām būtiskām kļūdām (piemēram, aplēses noteikšanai netika ņemta vērā visa pieejamā informācija vai tika izmantotas neatbilstošas novērtēšanas metodes), tad piemēro šo noteikumu 47. punkta nosacījumus. 43 42. Jauno grāmatvedības aplēsi piemēro finanšu pārskata posteņu novērtēšanai tajā pārskata gadā, kurā notikušas grāmatvedības aplēses izmaiņas, un attiecīgos gadījumos (piemēram, ja grāmatvedības aplēse sagatavota saistībā ar pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laika vai nolietojuma aprēķināšanas metodes maiņu) – arī nākamajos pārskata gados. 44 43. Novērtēšanas principa maiņa ir grāmatvedības politikas maiņa, nevis grāmatvedības aplēses maiņa. Ja nav iespējams atšķirt grāmatvedības politikas maiņu no grāmatvedības aplēses izmaiņām, izmaiņas uzskata par grāmatvedības aplēses izmaiņām. 45 44. Grāmatvedības aplēses maiņas ietekmi finanšu pārskatā atspoguļo šādi: 44.1. ja jaunā aplēse attiecas tikai uz vienu pārskata gadu, tad tā gada finanšu pārskatā, kurā notikušas grāmatvedības aplēses izmaiņas, iekļauj attiecīgas finanšu pārskata posteņu vērtības korekcijas; 44.2. ja jaunā aplēse attiecas uz vairākiem pārskata gadiem, tad tā gada finanšu pārskatā, kurā notikušas grāmatvedības aplēses izmaiņas, iekļauj attiecīgas finanšu pārskata posteņu vērtības korekcijas, bet attiecīgos nākamajos pārskata gados jauno aplēsi ņem par pamatu finanšu pārskata posteņu vērtības noteikšanai. 46 45. Vidēja un liela sabiedrība finanšu pārskata pielikumā sniedz informāciju (aplēses veids, summa) par tām grāmatvedības aplēsēm, kuru maiņa radījusi būtisku ietekmi pārskata gadā vai no kurām ir sagaidāma būtiska ietekme nākamajos pārskata gados, ja to ir iespējams noteikt, vai skaidrojumu par iemesliem, kādēļ šo ietekmi nav iespējams noteikt. 47 3.4. Kļūdu labojumi 46. Būtisku kļūdu, kas radusies un atklāta pārskata gadā vai gada pārskata sagatavošanas laikā, labo līdz gada pārskata parakstīšanas dienai, koriģējot attiecīgos finanšu pārskata posteņus. 48 47. Ja pārskata gadā vai gada pārskata sagatavošanas laikā atklāta iepriekšējos pārskata gados radusies būtiska kļūda (turpmāk – iepriekšējo gadu kļūda), to labo šādi: 47.1. ciktāl tas iespējams, nosaka kļūdas ietekmi uz attiecīgo iepriekšējo gadu finanšu pārskatu posteņu rādītājiem un tās kopējo ietekmi; 47.2. koriģē kļūdas ietekmētos aktīva, pašu kapitāla, uzkrājumu vai kreditoru posteņu atlikumus bilancē pārskata gada sākumā; 47.3. ciktāl tas iespējams, koriģē pārējos salīdzināmos rādītājus pārskata gada sākumā. 49 48. Piemērojot likuma 12. panta otrās un trešās daļas prasības, sabiedrība finanšu pārskata pielikumā sniedz šādu informāciju par konstatētajām iepriekšējo gadu būtiskām kļūdām un to labojumiem: 48.1. kļūdas būtība (piemēram, matemātiska kļūda, grāmatvedības politikas kļūda, neuzmanības kļūda, kļūdaina faktu interpretācija, krāpšanas gadījums); 48.2. ar kļūdas labojumu saistīto korekciju summas, kas attiecas uz iepriekšējiem pārskata gadiem, ciktāl tās iespējams noteikt (tai skaitā kļūdas labojuma ietekme uz peļņu pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokli un peļņu); 48.3. ja kļūdas ietekmes noteikšana atbilstoši šo noteikumu 47.1. apakšpunktam uz kāda konkrēta iepriekšējā gada finanšu pārskata rādītājiem nav iespējama, – informācija par apstākļiem, kas izraisījuši šo situāciju, un datums, sākot ar kuru veikta kļūdas kopējās ietekmes aprēķināšana. 50 49. Mikrosabiedrība, kura pārskata gadā ir konstatējusi būtisku iepriekšējo pārskatu gadu kļūdu un attiecīgi koriģējusi iepriekšējo pārskata gadu datus, bet nesagatavo finanšu pārskata pielikumu, šo noteikumu 48. punktā minēto informāciju par konstatētajām iepriekšējo gadu būtiskām kļūdām un to labojumiem sniedz bilances beigās piezīmju veidā. 51 4. Kārtība, kādā uzskaita un novērtē ieņēmumus no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentu, autoratlīdzību un dividenžu ieņēmumus 4.1. Ieņēmumi no produkcijas vai preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas 50. Ar pārskata gadu saistītos ieņēmumus no produkcijas vai preču (turpmāk – preces) pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Neto apgrozījums" likuma 41. panta noteiktajā kārtībā. Ieņēmumus no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas neatkarīgi no maksājuma datuma un rēķina izrakstīšanas datuma uzskaita tad, kad ir izpildīti attiecīgie ieņēmumu uzskaites nosacījumi. 52 51. Ieņēmumos iekļauj sabiedrības parastajā darbībā (likuma 52. panta pirmās daļas 4. punkta izpratnē) gūtos saimnieciskos labumus, kurus tā pati saņēmusi vai saņems un kuru rezultātā palielinās vai palielināsies tās pašu kapitāls bilancē, izņemot gadījumus, kad pašu kapitāls palielinās par akcionāru vai dalībnieku veiktajām iemaksām pamatkapitālā. 53 52. Trešās personas vārdā iekasētās summas neiekļauj sabiedrības ieņēmumos. Ja sabiedrība darbojas kā komercaģents vai starpnieks, tās ieņēmumi ir tikai šīs trešās personas maksātā atlīdzība par sniegtajiem komercaģenta vai starpnieka pakalpojumiem. 54 53. Ieņēmumus no preču pārdošanas uzskaita tad, kad ir ievēroti visi šie nosacījumi: 53.1. preces (attiecīgos gadījumos – īpašumtiesības uz precēm), viss risks par to bojāšanos vai bojāeju (turpmāk – īpašuma tiesībām uz precēm raksturīgie riski) un visi varbūtējie ieguvumi no šīm precēm (piemēram, ienākumi un vērtības pieaugums) ir nodoti pircējam; 53.2. sabiedrība spēj ticami novērtēt ieņēmumus; 53.3. sagaidāms, ka sabiedrība saņems ar darījumu saistītos saimnieciskos labumus; 53.4. sabiedrība spēj ticami novērtēt izdevumus, kas radušies vai radīsies saistībā ar preču pārdošanas darījumiem. 55 54. Preču pārdošanu atzīst, ņemot vērā saimnieciskā darījuma saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu. Ja sabiedrība patur nozīmīgus īpašuma tiesībām uz precēm raksturīgos riskus, darījums nav pārdošana un ieņēmumus neatzīst. Sabiedrība var paturēt nozīmīgus īpašuma tiesībām uz precēm raksturīgos riskus un tiesības uz varbūtējiem ieguvumiem no šīm precēm, piemēram, gadījumos, ja: 54.1. sabiedrība papildus parastajām garantijām uzņemas pienākumus par neapmierinošiem preces (piemēram, tehnoloģiskās iekārtas) darbības rezultātiem; 54.2. saimniecisko labumu saņemšana no pircēja ir atkarīga no ienākumiem, ko šis pircējs gūs no šo preču tālākas pārdošanas; 54.3. sabiedrība nosūta vai transportē uzstādāmas preces un preču uzstādīšana ir nozīmīga līguma daļa, kuru sabiedrība vēl nav izpildījusi; 54.4. pircējam ir tiesības atteikties no pirkuma līgumā norādīta iemesla dēļ un nosūtīt preces atpakaļ arī tad, ja pastāv iespēja, ka pārdevējs nesaņems preces atpakaļ. 56 55. Ar konkrētu preču pārdošanas darījumu saistītās izmaksas (arī pārdoto preču iegādes vai ražošanas pašizmaksu vai citu bilances vērtību, kas noteikta, piemērojot likuma 24. un 25. pantu) iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā tajā pārskata gadā, kurā tiek iekļauti ieņēmumi no minētā pārdošanas darījuma. Ja nav iespējams ticami novērtēt izmaksas, kas radušās vai radīsies saistībā ar konkrētu preču pārdošanas darījumu, ieņēmumus no minētā saimnieciskā darījuma neuzskaita, bet jebkuru jau saņemto atlīdzību līdz brīdim, kad radušos izmaksu apmērs kļūst zināms, norāda bilancē kā saistības pret pircēju. 57 56. Ieņēmumus no pilnībā izpildītiem pakalpojumu sniegšanas līgumiem novērtē un uzskaita katram līgumam atsevišķi saskaņā ar līguma nosacījumu izpildi. 58 57. Ja bilances datumā pakalpojumu sniegšanas līgums nav pilnībā izpildīts (turpmāk – nepabeigts pakalpojumu sniegšanas līgums), bet ir iespējams ticami aplēst tā izpildes finansiālos rezultātus, ar šo līgumu saistītos ieņēmumus uzskaita, ņemot vērā minētā līguma izpildes pakāpi bilances datumā (turpmāk – darbu izpildes procenta metode). Nepabeigta pakalpojumu sniegšanas līguma izpildes finansiālie rezultāti ir ticami aplēsti, ja ir ievēroti visi šie nosacījumi: 57.1. ir ticami novērtēta šā līguma izpildes pakāpe bilances datumā, kā arī ar šo līgumu saistīto ieņēmumu summas; 57.2. sagaidāms, ka saimnieciskie labumi saistībā ar šo līgumu tiks saņemti; 57.3. var ticami novērtēt ar šo līgumu saistīto izmaksu summas – gan tās, kas jau radušās, gan tās, kas vēl radīsies laikposmā līdz šā līguma pilnīgai izpildei. 59 58. Ja nav iespējams ticami aplēst nepabeigta pakalpojumu sniegšanas līguma izpildes finansiālos rezultātus, ieņēmumu summu no minētā līguma uzskaita tikai tik lielā apmērā, kādā sagaidāms, ka pasūtītājs atlīdzinās izmaksas, kas radušās saistībā ar šo līgumu. Ja nav iespējams ticami aplēst nepabeigta pakalpojuma sniegšanas līguma izpildes finansiālos rezultātus un nav sagaidāms, ka radušās izmaksas tiks atlīdzinātas, ieņēmumi netiek atzīti un radušās izmaksas tiek iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā. 60 59. Dāvanu karšu pārdošana uzskatāma par avansa maksājuma saņemšanu par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu. Ieņēmumus atzīst brīdī, kad pircējam apmaiņā pret dāvanu karti ir izsniegtas preces vai sniegti pakalpojumi. 61 60. Ieņēmumus no būvdarbu līgumiem vai citiem ilgtermiņa līgumiem (tai skaitā pakalpojumu sniegšanas līgumiem) atzīst šo noteikumu 8. nodaļā noteiktajā kārtībā. 62 4.2. Ieņēmumi no sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentus, autoratlīdzību vai dividendes 61. Ieņēmumus no sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentus, autoratlīdzību vai dividendes, uzskaita, ja ir ievēroti abi šie nosacījumi: 61.1. sabiedrība spēj ticami novērtēt ieņēmumu summu; 61.2. ir ticams, ka sabiedrība saņems ar darījumu saistītos saimnieciskos labumus. 63 62. Ieņēmumus no procentiem, autoratlīdzības vai dividendēm uzskaita, piemērojot šādas metodes: 62.1. procentus uzskaita, pamatojoties uz proporcionālu laika sadalījumu, ņemot vērā aktīvu faktisko ienesīgumu; 62.2. autoratlīdzības uzskaita pēc uzkrāšanas principa saskaņā ar katra konkrētā līguma būtību; 62.3. ieņēmumus no dividendēm uzskaita, kad rodas dalībnieku vai akcionāru tiesības uz dividenžu saņemšanu, tas nozīmē, ka tikai tad, kad ir pieņemts dalībnieku sapulces lēmums par dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, kā arī noteikta un aprēķināta dividendes summa. 64 5. Pamatlīdzekļu grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas metodes un kārtība, kādā finanšu pārskatā norāda ar tiem saistītās izmaksas un vērtības izmaiņas 5.1. pamatlīdzekļu uzskaites vispārīgie jautājumi 63. Par pamatlīdzekļu objektu (turpmāk – pamatlīdzeklis) šajos noteikumos uzskata katru atsevišķu kustamu vai nekustamu ķermenisku lietu (turpmāk – lieta) Civillikuma izpratnē vai līdzīgu lietu kopumu, attiecībā uz kuru ir spēkā visi šie nosacījumi: 63.1. attiecīgā lieta vai lietu kopums atbilst likuma 1. panta pirmās daļas 17. punktā noteiktajiem pamatlīdzekļu klasifikācijas kritērijiem; 63.2. attiecīgā lieta vai lietu kopums atbilst šo noteikumu 64. punktā minētajiem pamatlīdzekļu atzīšanas nosacījumiem; 63.3. attiecīgās lietas vai lietu kopuma vērtība pārsniedz sabiedrības grāmatvedības politikā noteikto un šo noteikumu 65. punktā minēto pamatlīdzekļu vērtības kritēriju. 65 64. Pamatlīdzekļu atzīšanas nosacījumi ir šādi: 64.1. sabiedrība pamatlīdzekli atzīst tajā datumā, kurā tā ir pārņēmusi visus ar īpašuma tiesībām vai finanšu nomas līgumā paredzētajām tiesībām saistītos riskus un tiesības uz varbūtējiem ieguvumiem no attiecīgās lietas vai lietu kopuma, ja šajā datumā sabiedrībai ir iespējams noteikt pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību. Nekustamā īpašuma objektu var atzīt par pamatlīdzekli pirms tā ierakstīšanas zemesgrāmatā; 64.2. ja tajā datumā, kurā sabiedrība ir kļuvusi par attiecīgās lietas vai lietu kopuma īpašnieci vai nomnieci saskaņā ar finanšu nomu, tai nav iespējams noteikt pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību, sabiedrība pamatlīdzekli atzīst vēlāk – tajā datumā, kad tai ir iespējams noteikt pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību. 66 65. Sabiedrība izvēlas un grāmatvedības politikā nosaka pamatlīdzekļu vērtības kritēriju (euro), kuru pārsniedzot sabiedrība atzīst aktīvu par pamatlīdzekli. 67 66. Sabiedrība kā atsevišķu pamatlīdzekli grāmatvedībā var uzskaitīt: 66.1. katru atsevišķu lietu; 66.2. līdzīgu lietu kopumu (piemēram, ja katras atsevišķas lietas vērtība ir mazāka par noteikto pamatlīdzekļu vērtības kritēriju, bet šo lietu kopums tiek izmantots vairākos sabiedrības parastās darbības ciklos un to kopējā vērtība ir būtiska (piemēram, veidnes, darbarīki, paliktņi)); 66.3. konkrētas lietas daļu vai detaļu, kura nepieciešama šīs lietas darbības nodrošināšanai un tiek nomainīta tās darbības vai lietošanas laikā, ja šī daļa vai detaļa atbilst pamatlīdzekļu klasifikācijas un vērtības kritērijiem, pamatlīdzekļu atzīšanas nosacījumiem un tām ir atšķirīgs lietderīgās lietošanas laiks. 68 67. Pamatlīdzekli bilancē norāda neto vērtībā, kuru aprēķina, no pamatlīdzekļa sākotnējās vērtības vai citas uzskaites vērtības, ar kuru pēc sākotnējās vērtības noteikšanas aizstāj šo vērtību (turpmāk – pamatlīdzekļa uzskaites vērtība), atskaitot uzkrāto nolietojumu un visus veiktos vērtības norakstījumus (piemēram, zaudējumus no vērtības samazināšanās). Par uzkrāto nolietojumu uzskata nolietojumu, kas, ņemot vērā šo noteikumu 95. punktā minēto, pamatlīdzeklim aprēķināts no datuma, kad to iespējams izmantot paredzētajiem mērķiem (vai no nākamā mēneša pirmā datuma pēc tā mēneša, kad pamatlīdzekli iespējams izmantot paredzētajiem mērķiem), līdz bilances datumam, ieskaitot nolietojuma summas korekcijas (ja tādas ir bijušas). 69 (MK 24.01.2017. noteikumu Nr. 43 redakcijā) 68. Sabiedrības grāmatvedības reģistros par katru atsevišķu pamatlīdzekli norāda šādu informāciju: 68.1. sākotnējā vērtība un visas vērtības izmaiņas; 68.2. lietderīgās lietošanas laika ilgums un tā izmaiņas; 68.3. piemērotā nolietojuma aprēķināšanas metode (ja attiecīgā pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laiks ir ierobežots) un tās izmaiņas; 68.4. pārvietošanas vai izslēgšanas pamatojums; 68.5. cita informācija (piemēram, datums, ar kuru pamatlīdzekli sāk izmantot saimnieciskajā darbībā atbilstoši tam paredzētajam mērķim, attiecīgā dokumenta (piemēram, pieņemšanas un nodošanas akta, grāmatvedības izziņas) datums un numurs, datums, ar kuru tiek pārtraukta un atsākta pamatlīdzekļa izmantošana saimnieciskajā darbībā). 70 69. Grāmatvedības kontu plānā iekļauj atsevišķus kontus pamatlīdzekļu uzskaites vērtības un nolietojuma, kā arī vērtības norakstījumu (piemēram, zaudējumu no vērtības samazināšanās) uzskaitei. 71 (Grozīts ar MK 24.01.2017. noteikumiem Nr. 43) 70. Šajos noteikumos pamatlīdzekļiem noteiktā uzskaites kārtība neattiecas uz bilances posteni "Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem". Šajā postenī norāda attiecīgajām personām (piegādātājiem) par pamatlīdzekļu piegādi veikto avansa maksājumu summu. 72 71. Bilances posteni "Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas" novērtē, attiecīgi piemērojot šo noteikumu 5.2. apakšnodaļu. Ja šajā postenī iekļautā objekta vērtība ir samazinājusies un sagaidāms, ka vērtības samazinājums būs ilgstošs, vērtības samazinājumu noraksta, attiecīgi piemērojot šo noteikumu 85. punktu. Ja šajā postenī iekļauto objektu atsavina vai likvidē, to izslēdz no grāmatvedības uzskaites, attiecīgi piemērojot šo noteikumu 5.5. apakšnodaļu. 73 5.2. Pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības noteikšana 72. Pamatlīdzekli pieņem grāmatvedības uzskaitē atbilstoši tā sākotnējai vērtībai – iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksai, vai īpašos gadījumos (piemēram, ja pamatlīdzeklis iegūts apmaiņas darījumā vai kā finanšu palīdzība, ziedojums vai dāvinājums) citai vērtībai, ko var ticami noteikt. 74 73. Pamatlīdzekļa iegādes izmaksās iekļauj uz pamatlīdzekli tieši attiecināmās izmaksas: 73.1. pirkšanas cenu (atskaitot saņemtās atlaides), muitas nodokli un citus ar pirkumu saistītus neatskaitāmus nodokļus un nodevas; 73.2. izdevumus, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa piegādi līdz izmantošanas vietai un sagatavošanu paredzētajiem mērķiem (piemēram, vietas sagatavošanas izmaksas, uzstādīšanas un montēšanas izmaksas, atlīdzība speciālistiem par profesionālo pakalpojumu sniegšanu) un kas radušies līdz brīdim, kad pamatlīdzeklis ir sagatavots paredzētajam mērķim (piemēram, ēka vai cita inženierbūve ir nodota ekspluatācijā). 75 74. Pamatlīdzekļa ražošanas pašizmaksā iekļauj tā izgatavošanai izlietoto izejvielu un palīgmateriālu izmaksas, personāla izmaksas un citas uz pamatlīdzekli tieši attiecināmas izmaksas (piemēram, ekspluatācijas vietas sagatavošanas un aprīkošanas izmaksas (pamatu būve, nožogojumu ierīkošana), piegādes un pārvietošanas izmaksas, uzstādīšanas un montāžas izmaksas, pamatlīdzekļa darbības pārbaudes izmaksas (atskaitot ieņēmumus no šādas pārbaudes rezultātā saražoto preču pārdošanas), atlīdzība speciālistiem (piemēram, arhitektiem, inženieriem) par profesionālo pakalpojumu sniegšanu). 76 75. Ja sabiedrība veic darbības, kas nav tieši nepieciešamas pamatlīdzekļa izveidošanai, tad ar šīm darbībām saistītos ieņēmumus un izmaksas atzīst tā pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā šīs darbības veiktas (piemēram, sabiedrība var izmantot zemesgabalu, uz kura paredzēts būvēt jaunu ēku, autostāvvietām līdz brīdim, kad tiek uzsākta jaunās ēkas celtniecība). 77 76. Sabiedrība var pamatlīdzekļa ražošanas pašizmaksā iekļaut tā izveidošanai saņemto aizņēmumu procentus par laiku līdz šis pamatlīdzeklis ir sagatavots paredzētajiem mērķiem, kā arī tādu izmaksu daļas, kas tikai netieši saistītas ar pamatlīdzekli, ja tās radušās laikā, kad šis pamatlīdzeklis tika izgatavots (turpmāk – netiešās ražošanas izmaksas) (piemēram, ražošanas vadībā un apkalpošanā nodarbināto inženieru, tehniķu, remontstrādnieku un citu darbinieku darba algas un ar šīm algām saistītās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ražošanas ēku un iekārtu nolietojums un uzturēšanas (remonta un ekspluatācijas) izdevumi, ražošanas telpu apkures un apgaismošanas izdevumi, nomas maksa un apdrošināšanas maksājumi, kā arī vispārējas nozīmes palīgmateriāli). 78 77. Izmaksu iekļaušanu pamatlīdzekļa vērtībā pārtrauc ar brīdi, kad pamatlīdzeklis ir sagatavots paredzētajam mērķim. Turpmākās izmaksas, kas saistītas ar pamatlīdzekļa izmantošanu vai turpmāko pārvietošanu, neiekļauj pamatlīdzekļa vērtībā. Piemēram: 77.1. izmaksas, kuras bijušas nepieciešamas, lai pamatlīdzeklis sāktu darboties ar maksimāli paredzēto jaudu; 77.2. zaudējumi, kas radušies jaunā pamatlīdzekļa ražotās produkcijas attīstības un pieprasījuma veidošanas laikā; 77.3. izmaksas, kas saistītas ar atsevišķas sabiedrības struktūrvienības vai visas sabiedrības darbības pārstrukturēšanu. 79 78. Pamatlīdzekļa sākotnējā vērtībā nav atļauts iekļaut šādas izmaksas: 78.1. ar jaunas struktūrvienības izveidi saistītās plānošanas un pētniecības darbu izmaksas; 78.2. jauna produkcijas vai pakalpojuma veida ieviešanas (arī reklāmas) izmaksas; 78.3. izmaksas, kas saistītas ar jauna pamatdarbības veida vai ģeogrāfiskā tirgus apgūšanu (arī darbinieku apmācības izmaksas); 78.4. administrācijas izmaksas (izņemot atlīdzību speciālistiem par profesionālo pakalpojumu sniegšanu); 78.5. izmaksas, kuras radušās saistībā ar pamatlīdzekli līdz brīdim, kad pamatlīdzeklis ir sagatavots paredzētajam mērķim, bet nav tieši nepieciešamas vai pārsniedz līdzīga pamatlīdzekļa parastās izveidošanas izmaksas; 78.6. izmaksas, kas saistītas ar uzkrājuma veidošanu pamatlīdzekļa demontāžas un izvietošanas vietas atjaunošanas saistību segšanai. 80 79. Ja pamatlīdzekli iegūst apmaiņas darījumā un par šo objektu pilnībā vai daļēji atlīdzina ar citu aktīvu, kas nav nauda vai naudas ekvivalents, tad iegūtā pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību nosaka šādi: 79.1. pēc saņemtā pamatlīdzekļa patiesās vērtības, ja to var ticami noteikt; 79.2. ja saņemtā pamatlīdzekļa patieso vērtību nevar ticami noteikt, – pēc apmaiņā nodoto aktīvu patiesās vērtības; 79.3. ja nav iespējams ticami noteikt ne apmaiņas darījumā iegūtā pamatlīdzekļa patieso vērtību, ne apmaiņai nodoto aktīvu patieso vērtību, – pēc apmaiņā nodoto aktīvu bilances vērtības maiņas darījuma brīdī. 81 80. Ja pamatlīdzekļa iegādei saņemts valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskās organizācijas vai institūcijas finansējums vai ja pamatlīdzeklis saņemts kā dāvinājums vai iegādāts no ziedojumā vai dāvinājumā saņemtās naudas, tad iegūtā pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību nosaka, attiecīgi piemērojot šo noteikumu 2. nodaļu. 82 5.3. Pamatlīdzekļu uzskaite un novērtēšana pēc sākotnējās vērtības noteikšanas 81. Pēc sākotnējās vērtības noteikšanas pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību atļauts: 81.1. palielināt par tā uzlabošanas (atjaunošanas vai rekonstrukcijas) izmaksām, kuras radušās, pamatlīdzeklim pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas, un kuras būtiski palielina tā ražošanas potenciālu vai pagarina tā ekspluatācijas laiku; 81.2. samazināt par izslēgtās pamatlīdzekļa daļas vai detaļas bilances vērtību, ja ir tās aprēķināšanai nepieciešamie grāmatvedības uzskaites dati. Ja šādu datu nav, pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību atļauts samazināt par izslēgtās pamatlīdzekļa daļas vai detaļas amortizētās aizstāšanas izmaksām, ko aprēķina, atskaitot no jaunās daļas vai detaļas uzskaites vērtības aplēsto nolietojuma kopsummu par laikposmu, kurā tika izmantota izslēgtā daļa vai detaļa. 83 82. Pamatlīdzekļa uzturēšanai izlietotās rezerves daļas un palīgmateriālus noraksta izdevumos tajā pārskata gadā, kurā tie izlietoti. 84 83. Tāda pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību, kura lietderīgās lietošanas laiks ir ierobežots, pakāpeniski noraksta izdevumos. 85 84. Pamatlīdzekli novērtē atbilstoši zemākajai vērtībai, ja ir ievēroti abi šie nosacījumi: 84.1. pamatlīdzekļa vērtība bilances datumā ir zemāka par summu, kas aprēķināta, no tā sākotnējās vērtības atskaitot uzkrāto nolietojumu; 84.2. sagaidāms, ka vērtības samazinājums būs ilgstošs. 86 85. Pamatlīdzekļa vērtības samazinājumu noraksta izdevumos tajā pārskata gadā, kurā tas konstatēts. Ja pamatlīdzekļa vērtības samazināšanai vairs nav pamata, tā novērtēšanu atbilstoši zemākajai vērtībai var pārtraukt, iegrāmatojot ieņēmumos summu, kāda tika norakstīta izdevumos, kad vērtības samazinājums tika konstatēts. 87 86. Pamatlīdzekli, kura vērtība ir būtiski lielāka par tā sākotnējo vērtību vai novērtējumu iepriekšējā gada bilancē, var pārvērtēt atbilstoši augstākai vērtībai, ja var pieņemt, ka vērtības paaugstinājums būs ilgstošs (turpmāk – pārvērtēšanas metode). 88 87. Likuma 19. panta pirmajā daļā minēto nekustamā īpašuma objektu vērtību atbilstoši zemākai vai augstākai vērtībai var noteikt sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs. Ja nekustamā īpašuma objekti pārvērtēti atbilstoši augstākai vērtībai vai tiem veikta likuma 23. panta trešajā daļā minētā vērtības samazinājuma korekcija, finanšu pārskata pielikumā norāda, vai vērtības izmaiņu pamatā ir sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja sniegtais atzinums. 89 (MK 24.01.2017. noteikumu Nr. 43 redakcijā) 88. Ja sabiedrība izvēlas izmantot pārvērtēšanas metodi, tā: 88.1. lai izvairītos no pamatlīdzekļu objektu izlases veida pārvērtēšanas un tādu kopsummu norādīšanas finanšu pārskatā, kuras balstītas uz dažādām novērtēšanas metodēm vienas un tās pašas pamatlīdzekļu uzskaites grupas ietvaros, pārvērtē visu pamatlīdzekļu uzskaites grupu, pie kuras saskaņā ar sabiedrības noteikto grāmatvedības politiku pamatlīdzeklis pieder. Par pamatlīdzekļu uzskaites grupu uzskata līdzīga veida un sabiedrības darbībā līdzīgi lietotu pamatlīdzekļu kopumu (piemēram, zemesgabali, ēkas, inženierbūves, ilggadīgie stādījumi, dzelzceļa ritošais sastāvs, jūras un upju flotes transportlīdzekļi, gaisa kuģi, konkrētas tehnoloģiskās iekārtas, mēbeles); 88.2. pamatlīdzekļu pārvērtēšanu veic regulāri atkarībā no pārvērtējamo pamatlīdzekļu patiesās vērtības izmaiņām. Ja pārvērtētā pamatlīdzekļa patiesā vērtība būtiski atšķiras no tā bilances vērtības, ir nepieciešama turpmāka pārvērtēšana. Ja pamatlīdzekļa patiesā vērtība mainās nenozīmīgi, to var pārvērtēt reizi trijos vai piecos gados; 88.3. pamatlīdzekļa līdzšinējo uzskaites vērtību pēc pārvērtēšanas aizstāj ar pārvērtēšanā noteikto šā pamatlīdzekļa jauno uzskaites vērtību (turpmāk – pamatlīdzekļa jaunā uzskaites vērtība); 88.4. ja pārvērtētā pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laiks ir ierobežots, jauno uzskaites vērtību pakāpeniski noraksta, aprēķinot nolietojumu atbilstoši šo noteikumu 5.4. apakšnodaļā noteiktajam. 90 (Grozīts ar MK 24.01.2017. noteikumiem Nr. 43) 89. Pamatlīdzekļa jauno uzskaites vērtību grāmatvedībā aprēķina, izmantojot vienu no šādām metodēm: 89.1. atbilstoši palielina vai samazina līdz pārvērtēšanas datumam uzkrāto nolietojumu vai pamatlīdzekļa līdzšinējo uzskaites vērtību, lai iegūtu jaunu pamatlīdzekļa bilances vērtību, kas ir vienāda ar tā pārvērtēšanā noteikto patieso vērtību; 89.2. sākotnēji noraksta līdz pārvērtēšanas datumam uzkrāto nolietojumu no pamatlīdzekļa līdzšinējās uzskaites vērtības un pēc tam atlikušo summu attiecīgi palielina vai samazina atbilstoši pamatlīdzekļa pārvērtēšanā noteiktajai patiesajai vērtībai. 91 5.4. Pamatlīdzekļu nolietojums 90. Pamatlīdzekļa sākotnējo vai citu uzskaites vērtību pakāpeniski noraksta tā lietderīgās lietošanas laikā, izmantojot atbilstošu pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanas metodi. 92 91. Par pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laiku pieņem laikposmu (gados), kurā sabiedrība plāno izmantot šo pamatlīdzekli, ņemot vērā paredzēto lietošanas intensitāti, fizisko nolietošanos, tehnisko novecošanos un likumiskos (juridiskos) pamatlīdzekļa lietošanas ierobežojumus, vai kurā var sasniegt attiecīgo vienību (piemēram, izstrādājumu, darba stundu, nobraukumu kilometros) skaitu, kuru sabiedrība plāno iegūt no šā pamatlīdzekļa. 93 92. Pamatlīdzekļa nolietojamo vērtību nosaka, no iegādes vērtības atskaitot likvidācijas vērtību. Likvidācijas vērtība ir aplēstā vērtība, kuru sabiedrība varētu iegūt, pārdodot pamatlīdzekli tā lietderīgās lietošanas laika beigās, un no kuras atskaitītas gaidāmās atsavināšanas izmaksas. Ja pamatlīdzekļa likvidācijas vērtība ir nebūtiska, to neņem vērā nolietojamās vērtības aprēķināšanā. 94 93. Sabiedrība sagatavo pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laika un tā likvidācijas vērtības (ja tāda paredzama) grāmatvedības aplēses un izvēlas nolietojuma aprēķināšanas metodi. Minētās aplēses regulāri pārskata un, ja nepieciešams, maina. 95 94. Ja pamatlīdzekļa sastāvdaļām ir atšķirīgi lietderīgās lietošanas laiki, tad katrai pamatlīdzekļa sastāvdaļai nolietojumu aprēķina atsevišķi (piemēram, lidmašīnas korpusu un dzinējus nolieto pēc atšķirīgām nolietojuma likmēm). 96 95. Pamatlīdzekļa nolietojumu sāk aprēķināt tad, kad pamatlīdzekli iespējams izmantot paredzētajiem mērķiem. To aprēķina arī tad, ja pamatlīdzeklis netiek aktīvi izmantots (piemēram, tehniskas apkopes, remonta, rekonstrukcijas vai dīkstāves laikā), izņemot gadījumu, ja nolietojuma aprēķināšanai tiek izmantota no pamatlīdzekļa lietošanas intensitātes atkarīga metode. Šādā gadījumā pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķināšanu var pārtraukt tik ilgi, cik ilgi pamatlīdzeklis netiek aktīvi izmantots. 97 96. Pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķināšanu pārtrauc, ja: 96.1. pamatlīdzekļa sākotnējā vai cita uzskaites vērtība vai šīs vērtības un pamatlīdzekļa likvidācijas vērtības (ja tāda paredzama) starpība ir pilnībā norakstīta; 96.2. saskaņā ar jauno grāmatvedības aplēsi pamatlīdzekļa likvidācijas vērtība (ja tāda paredzama) ir vienāda ar tā bilances vērtību vai pārsniedz to; 96.3. pamatlīdzeklis tiek izslēgts. 98 97. Pamatlīdzeklim ar neierobežotu lietderīgās lietošanas laiku (piemēram, zemesgabalam) un pamatlīdzeklim, kuram nevar noteikt lietderīgās lietošanas laiku (piemēram, mākslas priekšmetam), ikgadējo nolietojumu neaprēķina. 99 98. Zemesgabalus, ēkas un inženierbūves grāmatvedībā uzskaita atsevišķi (arī tad, ja tie iegādāti kopā). Tā zemesgabala vērtības maiņa, uz kura atrodas ēka vai inženierbūve, neietekmē šīs ēkas vai inženierbūves lietderīgās lietošanas laiku. 100 99. Pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanai var izmantot šādas metodes: 99.1. lineāro metodi. Tās pamatā ir pieņēmums, ka pamatlīdzekļa lietderība samazinās vienmērīgi, tādēļ pamatlīdzekļa nolietojuma gada summa tā lietderīgās lietošanas laikā nemainās, ja nemainās pamatlīdzekļa likvidācijas vērtības (ja tāda ir paredzēta) grāmatvedības aplēses; 99.2. degresīvo (paātrinātās nolietojuma aprēķināšanas) metodi. Tās pamatā ir pieņēmums, ka lietošanas sākumposmā pamatlīdzeklim ir augstāks ražīgums un mazāk resursu tiek tērēts tā uzturēšanai darba stāvoklī (lietošanas pēdējos gados pamatlīdzekļa ražīgums samazinās un pieaug izdevumi tā remontam). Izmantojot šo metodi, pamatlīdzekļa nolietojuma vislielākā gada summa ir pirmajā ekspluatācijas gadā, bet vismazākā – pēdējā; 99 …