214.4. netiešās ražošanas izmaksas iedala ražošanas pieskaitāmajās nemainīgajās izmaksās, kas saglabājas nosacīti nemainīgas neatkarīgi no ražošanas apjoma vai ražošanas procesa dīkstāves (piemēram, rūpnīcas ēku un iekārtu nolietojums un uzturēšana, ražošanas vadības izmaksas), un ražošanas pieskaitāmajās mainīgajās izmaksās, kuras mainās atkarībā no ražošanas apjoma izmaiņām (piemēram, netiešās materiālu izmaksas, netiešās personāla izmaksas);
\n214.5. netiešās ražošanas pieskaitāmās nemainīgās izmaksas attiecina uz atsevišķu produkcijas veidu ražošanas pašizmaksu, pamatojoties uz ražošanas iekārtu normālu jaudu, kas ir produkcijas ražošanas apjoms, kādu paredzēts sasniegt vidēji vairāku gadu vai sezonu laikā normālos apstākļos, ņemot vērā jaudas zudumu plānoto uzturēšanas pasākumu rezultātā. Var pamatoties uz faktisko produkcijas ražošanas apjomu, ja tas aptuveni atbilst normālai jaudai;
\n214.6. netiešo ražošanas pieskaitāmo nemainīgo izmaksu summa, ko attiecina uz katru saražotās produkcijas vienību, nepalielinās produkcijas ražošanas apjoma samazināšanās vai dīkstāves rezultātā. Neattiecinātās pieskaitāmās izmaksas atzīst par izdevumiem tajā pārskata gadā, kurā tās radušās. Pārskata gados, kad ražošanas apjoms ir neparasti liels, netiešo ražošanas pieskaitāmo nemainīgo izmaksu summu, ko attiecina uz katru saražotās produkcijas vienību, samazina;
\n214.7. netiešās ražošanas pieskaitāmās mainīgās izmaksas attiecina uz katru saražotās produkcijas vienību, pamatojoties uz ražošanas iekārtu faktisko izmantošanas intensitāti.
\n219 215. Ja ražošanas procesā vienlaikus saražo vairāk nekā vienu produktu (piemēram, pamatproduktu un blakusproduktu) un katra produkta ražošanas pašizmaksu nav iespējams atsevišķi uzskaitīt, šo produktu ražošanas pašizmaksu var aprēķināt, ražošanas izmaksu kopsummu racionāli un konsekventi sadalot starp šiem produktiem (piemēram, pamatojoties uz katra produkta nosacīto pārdošanas vērtību ražošanas procesa posmā, kad produkti kļūst atsevišķi identificējami, vai ražošanas beigu posmā). Ja blakusprodukts pēc sava rakstura ir nebūtisks, to var novērtēt neto pārdošanas vērtībā, bet pamatproduktu novērtēt kā starpību starp šo produktu ražošanas izmaksu kopsummu un blakusprodukta neto pārdošanas vērtību.
\n220 216. Ja sabiedrība, kura ir konkrētu pakalpojumu sniedzēja, aprēķina pašizmaksu atsevišķi katram sniegtajam pakalpojumam, piemēram, lai noteiktu pakalpojuma sniegšanas cenu, tad šī sabiedrība katru minēto pakalpojumu uzskaita kā atsevišķu krājumu vienību, tās pašizmaksas aprēķināšanā attiecīgi piemērojot šajā apakšnodaļā noteikto kārtību.
\n221 10.3. Krājumu turpmākā novērtēšana pēc sākotnējās vērtības noteikšanas 217. Krājumu izlietojuma un atlikumu iegādes izmaksu vai ražošanas pašizmaksas noteikšanai izmanto vidējo svērto cenu metodi vai metodi \"Pirmais iekšā – pirmais ārā\" (FIFO) (turpmāk – krājumu izlietojuma un atlikumu vērtības noteikšanas metodes). Metode \"Pirmais iekšā – pirmais ārā\" (FIFO) pamatojas uz pieņēmumu, ka krājumu vienības, kuras iegādātas vai saražotas pirmās, tiek pārdotas vai izlietotas pirmās. Tādēļ tās vienības, kuras paliek krājumu atlikumā pārskata perioda beigās, ir tās, kuras iegādātas vai saražotas visvēlāk. Vidējo svērto cenu metode ir krājumu izlietojuma un atlikumu vērtības noteikšanas metode, kuru, piemērojot katras krājumu vienības izmaksas, nosaka, pamatojoties uz līdzīgu krājumu vienību vidējām svērtajām izmaksām pārskata perioda sākumā un pārskata perioda laikā iegādāto vai saražoto līdzīgu krājumu vienību izmaksām. Sabiedrība lieto vienu un to pašu krājumu izlietojuma un atlikumu vērtības noteikšanas metodi visiem līdzīga veida un lietojuma krājumiem.
\n222 218. Krājumu atlikumu vērtību koriģē, lai tie bilances datumā būtu novērtēti atbilstoši iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksai, vai zemākajām tirgus cenām bilances datumā atkarībā no tā, kurš no šiem rādītājiem ir zemāks, vai īpašos gadījumos – citai zemākajai vērtībai. Piemēram, bojātas vai novecojušas krājumu vienības un krājumu vienības, kurām nozīmīgi palielinās ražošanas pabeigšanas vai pārdošanas izmaksas, novērtē atbilstoši neto pārdošanas vērtībai (aprēķina kā aplēstās pārdošanas cenas un aplēsto pabeigšanas un pārdošanas izmaksu starpību).
\n223 219. Ja konkrētas krājumu vienības nav iespējams novērtēt neto pārdošanas vērtībā atsevišķi no citām līdzīgām krājumu vienībām (piemēram, tās pieder pie viena un tā paša produkcijas veida, kuru ražo un tirgo vienā un tajā pašā ģeogrāfiskajā tirgū), tās drīkst novērtēt neto pārdošanas vērtībā, apvienojot pa līdzīgo krājumu vienību grupām.
\n224 10.4. Krājumu vērtības samazinājuma un izlietojuma norādīšana finanšu pārskatā 220. Krājumu, arī neto pārdošanas vērtībā novērtēto krājumu, vienību vērtību pārbauda katrā bilances datumā. Summu, par kādu veikta krājumu vienību vērtības norakstīšana līdz neto pārdošanas vērtībai, kā arī visas citas krājumu vērtības samazinājuma korekciju summas atzīst par izmaksām tajā pārskata gadā, kurā konstatēts attiecīgais krājumu vērtības samazinājums.
\n225 221. Ja vairs nepastāv apstākļi, kuru dēļ krājumu vērtība bija samazināta, vai ja salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu ir palielinājusies konkrēto krājumu vienību neto pārdošanas vērtība, atbilstošo krājumu vērtības samazinājuma korekcijas summu atceļ, iegrāmatojot attiecīgu krājumu izmaksu samazinājumu tajā pārskata gadā, kurā krājumu vērtības samazinājuma summa atcelta.
\n226 222. Pārdoto krājumu vienību uzskaites vērtību atzīst par izmaksām tajā pārskata gadā, kurā atzīti attiecīgo krājumu pārdošanas ieņēmumi.
\n227 223. Tādu krājumu uzskaites vērtību, kuri izlietoti sabiedrības pašas pamatlīdzekļu izveidošanai (piemēram, pamatlīdzekļu izveidošanai izlietoto izejvielu, pamatmateriālu un palīgmateriālu izmaksas), iekļauj attiecīgo pamatlīdzekļu objektu ražošanas pašizmaksā. Minēto krājumu vērtība tiek iekļauta peļņas vai zaudējumu aprēķina izdevumu posteņos attiecīgajam pamatlīdzekļu objektam paredzētajā lietderīgās lietošanas laikā, aprēķinot un peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļaujot pamatlīdzekļu ikgadējā nolietojuma summas.
\n228 10.5. Informācijas sniegšana par krājumiem finanšu pārskata pielikumā 224. Piemērojot likuma 52. panta pirmās daļas 1. punkta prasības, sabiedrība finanšu pārskata pielikumā sniedz informāciju par krājumu uzskaitei pieņemto grāmatvedības politiku, tai skaitā par katram krājumu veidam izmantoto krājumu izlietojuma un atlikumu vērtības noteikšanas metodi, kā arī jebkuras būtiskas izmaiņas (ja tādas ir bijušas) krājumu uzskaitei pieņemtajā grāmatvedības politikā un to ietekmi uz finanšu pārskatu.
\n229 225. Piemērojot likuma 28. panta prasības, ja sabiedrība krājumu ražošanai vai izveidošanai saņemtos aizņēmumu procentus ir iekļāvusi attiecīgo krājumu ražošanas pašizmaksā, tā finanšu pārskata pielikumā norāda ražošanas pašizmaksā iekļauto procentu apmēru.
\n230 10.1 Kriptoaktīvu uzrādīšana grāmatvedībā un finanšu pārskatā(Nodaļa MK 01.04.2025. noteikumu Nr. 202 redakcijā) 225.1 Šajos noteikumos lietotie termini \"kriptoaktīvs\", \"elektroniskās naudas žetons\" un \"aktīviem piesaistīts žetons\" atbilst terminiem, kas lietoti Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija Regulas (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937, 3. panta 1. punkta 5., 6. un 7. apakšpunktā.
\n231 (MK 01.04.2025. noteikumu Nr. 202 redakcijā) 225.2 Aktīviem piesaistītus žetonus un citus kriptoaktīvus, kas nav elektroniskās naudas žetoni, grāmatvedībā norāda atbilstoši to iegādes vai ražošanas izmaksām apgrozāmo līdzekļu sastāvā kā krājumus, izveidojot attiecīgu atsevišķu apakšposteni \"Aktīviem piesaistīti žetoni\" vai \"Kriptoaktīvi\". Gada beigās kriptoaktīvu atlikumu vērtību koriģē, lai tie bilances datumā būtu novērtēti atbilstoši to iegādes izmaksām vai zemākajām tirgus cenām bilances datumā atkarībā no tā, kurš no šiem rādītājiem ir zemāks.
\n232 (MK 01.04.2025. noteikumu Nr. 202 redakcijā) 225.3 Elektroniskās naudas žetonus grāmatvedībā uzrāda apgrozāmo līdzekļu sastāvā postenī \"Nauda\", izveidojot apakšposteni \"Elektroniskās naudas žetons\".
\n233 (MK 01.04.2025. noteikumu Nr. 202 redakcijā) 225.4 Sabiedrība finanšu pārskata pielikumā sniedz informāciju par kriptoaktīvu veidiem un to uzskaitei pieņemto grāmatvedības politiku, kā arī to ietekmi uz finanšu pārskatu.
\n234 (MK 01.04.2025. noteikumu Nr. 202 redakcijā) 11. Kārtība, kādā novērtē un finanšu pārskatā norāda finanšu nomas un operatīvās nomas darījumus 11.1. Finanšu nomas un operatīvās nomas uzskaites vispārīgie jautājumi 226. Šajā nodaļā finanšu nomai un operatīvajai nomai noteikto grāmatvedības uzskaites kārtību piemēro zemesgabaliem, ēkām un inženierbūvēm, tehnoloģiskajām iekārtām un ierīcēm, kā arī citiem pamatlīdzekļiem (turpmāk šajā nodaļā – aktīvs), uz kuriem atteicas konkrētais nomas darījums.
\n235 227. Šo noteikumu izpratnē:
\n227.1. noma ir līgums, saskaņā ar kuru iznomātājs par atlīdzību nomas maksas veidā piešķir nomniekam aktīva lietošanas tiesības uz līgumā noteikto laikposmu;
\n227.2. iznomātājs ir nomas darījuma dalībnieks, kuram pieder aktīvs un kurš piešķir nomniekam aktīva lietošanas tiesības;
\n227.3. nomnieks ir nomas darījuma dalībnieks, kurš iegūst aktīva lietošanas tiesības uz nomas līguma noteikumiem;
\n227.4. nomas darījuma uzsākšanas datums ir agrākais no diviem šādiem datumiem:
\n227.4.1. nomas līguma parakstīšanas datums;
\n227.4.2. datums, kurā nomas līgumslēdzējas puses vienojušās par galvenajiem nomas noteikumiem;
\n227.5. nomas termiņa sākums ir datums, ar kuru nomnieks ir tiesīgs lietot nomāto aktīvu. Tas ir nomas sākotnējās uzskaites datums nomnieka grāmatvedībā (nomāto aktīvu, saistību, kā arī nomas ieņēmumu vai izdevumu atzīšanas datums, piemēram, datums, kad ar attaisnojuma dokumentu saņemts nomātais aktīvs);
\n227.6. nomas termiņš ir laikposms, uz kuru nomnieks ir noslēdzis līgumu par aktīva nomu, kā arī visi turpmākie termiņi, kuros nomniekam ir iespēja turpināt aktīva nomu ar vai bez turpmākiem maksājumiem, ja nomas uzsākšanas datumā pastāv pamatota pārliecība, ka nomnieks šo iespēju izmantos;
\n227.7. minimālie nomas maksājumi ir nomnieka maksājumi nomas termiņa laikā, kurus viņam ir pienākums maksāt, izņemot papildu nomas maksājumus, kā arī pakalpojumu izmaksas un nodokļus, kurus maksāt ir iznomātāja pienākums un kurus nomnieks atlīdzina iznomātājam.
\n236 228. Ja nomas līgums vai cits savstarpējās vienošanās dokuments ietver nosacījumu par nomas maksājumu koriģēšanu, tad uzskata, ka šādas nomas maksājumu korekcijas ir notikušas nomas uzsākšanas datumā. Šādā gadījumā attiecīgi koriģē aktīva sākotnējo vērtību.
\n237 11.2. Nomas klasifikācija 229. Nomas klasifikācija pamatojas uz iznomātā aktīva īpašuma tiesībām raksturīgo risku un atlīdzības sadalījumu starp iznomātāju un nomnieku. Riski ietver aktīva iespējamās dīkstāves vai tehnoloģiskās novecošanās radītus zaudējumus un iespēju, ka mainīto saimniecisko apstākļu ietekmē samazināsies aktīva ražīgums vai lietošanas intensitāte.
\n238 230. Nomas darījumus uzskaita un norāda finanšu pārskatā atbilstoši nomas klasifikācijai.
\n239 231. Nomas klasifikāciju par operatīvo vai finanšu nomu nosaka nomas darījuma saturs un būtība, nevis tikai nomas līguma juridiskā forma.
\n240 232. Nomu klasificē par operatīvo nomu vai finanšu nomu tās uzsākšanas datumā. Ja nomu klasificē par finanšu nomu, tad nosaka nomas termiņa sākumā bilancē atzīstamās summas.
\n241 233. Nomu klasificē par finanšu nomu, ja tā pēc būtības nodod nomniekam visus īpašuma tiesībām raksturīgos riskus un atlīdzības un ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
\n233.1. nomātā aktīva īpašuma tiesības tiks nodotas nomniekam līdz nomas termiņa beigām;
\n233.2. nomas termiņš ietver būtiski lielāko daļu no aktīva lietderīgās lietošanas laika pat tad, ja īpašuma tiesības netiek nodotas;
\n233.3. iznomātie aktīvi ir tik specifiski, ka tos, būtiski nepārveidojot, ir tiesīgs lietot tikai nomnieks.
\n242 234. Par finanšu nomu ir uzskatāms arī aktīva īres līgums ar izpirkuma tiesībām, kurā iekļauts noteikums, kas īrētājam dod iespēju, izpildot noteiktus nosacījumus, iegūt aktīva īpašuma tiesības.
\n243 235. Nomu klasificē par operatīvo nomu, ja tā nenodod nomniekam visus īpašuma tiesībām raksturīgos riskus un atlīdzības.
\n244 236. Nomu klasificē par operatīvo nomu arī tādā gadījumā, ja noma atbilst šo noteikumu 233. punktā minētajiem nosacījumiem, bet ir pazīmes, kas liecina, ka, iznomājot aktīvu, tomēr netiek nodoti visi īpašuma tiesībām raksturīgie riski un atlīdzības.
\n245 237. Ja nomas termiņa laikā nomnieks un iznomātājs vienojas grozīt nomas noteikumus tādā veidā, ka nomu klasificētu citādi, ja grozītie noteikumi būtu bijuši spēkā nomas uzsākšanas datumā, tad pārskatītais līgums tiek uzskatīts par jaunu līgumu šā jaunā līguma termiņa laikā. Ja mainījušās aplēses (piemēram, lietderīgās lietošanas laika aplēse vai iznomātā aktīva atlikušās vērtības aplēse) vai apstākļi (piemēram, nomnieka saistību neizpilde), jaunu nomas klasifikāciju neveic. Piemēram, operatīvo nomu nepārklasificē par finanšu nomu, ja tiek samazināta nomātā aktīva lietderīgās lietošanas laika aplēse un tādēļ nomas termiņš ietver lielāko daļu no lietderīgā lietošanas laika.
\n246 238. Zemesgabalus, ēkas un inženierbūves aplūko kā atsevišķus nomātos aktīvus. Ja ir paredzēts, ka nomas termiņa beigās nomāto aktīvu īpašuma tiesības pāries nomniekam, tad nomu klasificē par finanšu nomu, izņemot gadījumu, ja no citiem nosacījumiem nav saprotams, ka noma būtībā nenodod nomāto aktīvu īpašuma tiesībām raksturīgos riskus un atlīdzības.
\n247 11.3. Finanšu noma nomnieka finanšu pārskatā 239. Ja noma ir klasificēta par finanšu nomu, tad nomnieks atzīst nomāto aktīvu ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā attiecīgajā bilances postenī un tādā pašā summā atzīst ilgtermiņa un īstermiņa kreditoru saistības.
\n248 240. Ja sākotnējās tiešās izmaksas, kas tieši attiecināmas uz nomnieka veiktajām darbībām saistībā ar finanšu nomu (piemēram, saistībā ar saskaņošanu un vienošanos par nomu), ir iekļautas nomātā aktīva sākotnējā vērtībā, ar finanšu nomu saistītie bilances aktīva un pasīva posteņi nebūs vienādās summās.
\n249 241. Papildus nomas maksājumus (piemēram, procentu maksājumus) iekļauj izmaksās tajā pārskata gadā, kad tie radušies.
\n250 242. Nomātajiem nolietojamiem aktīviem piemēro tādu pašu nolietojuma aprēķināšanas metodi, kāda ir noteikta nomnieka īpašumā esošiem pamatlīdzekļiem.
\n251 243. Ja nav pamatotas pārliecības, ka nomnieks iegūs īpašuma tiesības līdz nomas termiņa beigām, nomātā aktīva bilances vērtību pilnībā noraksta, aprēķinot nolietojumu nomas termiņā vai nomātā aktīva lietderīgās lietošanas laikā atkarībā no tā, kurš no tiem ir īsāks.
\n252 244. Nomāto aktīvu, kura vērtība bilances datumā ir samazinājusies, novērtē atbilstoši zemākajai vērtībai un vērtības samazinājuma korekcijas iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā tajā pārskata gadā, kad šāds samazinājums konstatēts.
\n253 245. Nomnieks finanšu pārskata pielikumā par finanšu nomu sniedz likuma 52. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto informāciju.
\n254 11.4. Operatīvā noma nomnieka finanšu pārskatā 246. Operatīvās nomas maksājumus, kā arī ar nomāto aktīvu saistītos apdrošināšanas maksājumus, nomātā aktīva uzturēšanas izdevumus un citus līdzīgus izdevumus nomas termiņa laikā atzīst par izmaksām tajā pārskata gadā, kad tās radušās.
\n255 247. Ja nomnieks nomātajā aktīvā ir veicis ieguldījumus (piemēram, rekonstrukciju, uzlabošanu vai atjaunošanu), tad šādas izmaksas atzīst bilances postenī \"Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos\" un aprēķina nolietojumu nomas termiņa laikā.
\n256 248. Nomnieks finanšu pārskata pielikumā par operatīvo nomu sniedz likuma 52. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto informāciju.
\n257 11.5. Finanšu noma iznomātāja finanšu pārskatā 249. Iznomātājs finanšu nomā iznomātos aktīvus nomas termiņa sākumā uzrāda bilancē attiecīgi kā debitoru parādus ilgtermiņa ieguldījumu vai apgrozāmo līdzekļu sastāvā, atsevišķi norādot summas, kas saņemamas gada laikā un kas saņemamas vēlāk nekā gada laikā pēc bilances datuma.
\n258 250. Iznomātājs par finanšu nomā saņemto minimālo nomas maksājumu summu samazina iepriekšējā punktā minētos debitoru parādu atlikumus. Papildus nomas maksājumus (piemēram, procentu maksājumus) iekļauj ieņēmumos tajā pārskata gadā, kad tie radušies.
\n259 251. Iznomātājs finanšu pārskata pielikumā par finanšu nomu sniedz likuma 52. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto informāciju.
\n260 11.6. Operatīvā noma iznomātāja finanšu pārskatā 252. Operatīvajā nomā iznomāto aktīvu iznomātājs norāda bilances aktīvā atbilstoši iznomātā aktīva veidam.
\n261 253. Iznomātājs operatīvās nomas ienākumus nomas termiņa laikā atzīst par ieņēmumiem peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
\n262 254. Nolietojamiem iznomātajiem aktīviem piemēro tādu pašu nolietojuma aprēķināšanas politiku, kāda ir noteikta citiem līdzīgiem pamatlīdzekļiem.
\n263 255. Ja iznomātā aktīva vērtība bilances datumā ir samazinājusies, to novērtē atbilstoši zemākajai vērtībai. Iznomātā aktīva vērtības samazinājumu iekļauj kā izdevumus peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
\n264 256. Iznomātājs finanšu pārskata pielikumā par operatīvo nomu sniedz likuma 52. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto informāciju.
\n265 11.7. Pārdošanas darījumi ar saņemšanu atpakaļ nomā 257. Pārdošanas darījums ar saņemšanu atpakaļ nomā (turpmāk – atgriezeniskās nomas darījums) ir saistīts ar aktīva pārdošanu un šā paša aktīva saņemšanu atpakaļ nomā. Grāmatvedības uzskaite atgriezeniskās nomas darījumam ir atkarīga no darījuma pamatā esošā nomas veida.
\n266 258. Ja atgriezeniskā nomas darījuma rezultātā veidojas finanšu noma, tad:
\n258.1. aktīva pārdevējs jebkuru šā aktīva pārdošanas ieņēmumu pārsniegumu pār šā aktīva uzskaites vērtību uzskata par nākamo periodu ieņēmumiem, kurus pakāpeniski nomas termiņa laikā iekļauj attiecīgo pārskata periodu ieņēmumos;
\n258.2. aktīvu novērtē atbilstoši zemākajai vērtībai, ja aktīva vērtība bilances datumā ir samazinājusies. Zemāk novērtētā aktīva vērtības samazinājumu iekļauj kā izdevumus peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
\n267 259. Ja atgriezeniskā nomas darījuma rezultātā veidojas operatīvā noma, tad aktīva pārdevējs jebkurus ar šā aktīva pārdošanu saistītos ieņēmumus vai zaudējumus iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā tajā pārskata gadā, kad tie radušies.
\n268 260. Šajā nodaļā noteiktās informācijas atklāšanas prasības attiecas arī uz atgriezeniskās nomas darījumu.
\n269 12. Kārtība, kādā pašu kapitāla posteņus norāda finanšu pārskatā individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības 261. Šajā nodaļā noteiktā kārtība attiecas uz tiem individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, uz kuriem attiecas likums vai kuri brīvprātīgi izvēlējušies sagatavot gada pārskatu, ievērojot likuma noteikumus (turpmāk – individuālais uzņēmums).
\n270 262. Individuālais uzņēmums kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā. Individuālā uzņēmuma īpašnieks uzskaita grāmatvedībā:
\n262.1. to sava īpašuma daļu (piemēram, naudu, citu kustamu vai nekustamu mantu), kuru izmanto saimnieciskās darbības veikšanai (turpmāk – saimnieciskajā darbībā izmantotie līdzekļi);
\n262.2. saimnieciskos darījumus;
\n262.3. ar saimniecisko darbību saistītās ieņēmumu, izdevumu, prasījumu un saistību summas.
\n271 263. Grāmatvedībā neuzskaita to individuālā uzņēmuma īpašnieka mantas daļu, kura netiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanai.
\n272 264. Individuālais uzņēmums bilances aktīvā norāda saimnieciskajā darbībā izmantoto līdzekļu (turpmāk arī – aktīvi) atlikumus bilances datumā. Bilances pasīvā norāda saimnieciskajā darbībā izmantoto līdzekļu avotu (turpmāk arī – pasīvi) atlikumus bilances datumā.
\n273 265. No saimnieciskajā darbībā izmantotajiem līdzekļiem iegādātus vai paša izveidotus aktīvus (piemēram, pamatlīdzekļus) šo noteikumu 261. punktā minētā individuālā uzņēmuma grāmatvedībā sākotnēji novērtē iegādes izmaksās vai ražošanas pašizmaksā (turpmāk – sākotnējā vērtība).
\n274 266. Ja individuālā uzņēmuma īpašnieks saimnieciskajā darbībā kā pamatlīdzekli iegulda (sāk izmantot) personisko mantu, kas pirkta vai izveidota pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas, pamatojot šīs mantas iegādes vai izveidošanas izdevumu summu ar tās iegādes vai izveidošanas laikā saņemtiem attaisnojuma dokumentiem, tad par šāda pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību uzskata minētās mantas atlikušo vērtību datumā, kad to iegulda (sāk izmantot) saimnieciskajā darbībā. Atlikušo vērtību aprēķina, atskaitot no minētās mantas iegādes vai izveidošanas izdevumu summu (kas pamatota ar šīs mantas iegādes vai izveidošanas laikā saņemtiem attaisnojuma dokumentiem), tās nolietojuma summu, kas aprēķināta par gadiem, pirms šo mantu kā pamatlīdzekli iegulda (sāk izmantot) saimnieciskajā darbībā.
\n275 267. Ja saimnieciskajā darbībā ieguldītam pamatlīdzeklim nav iegādes vai izveidošanas dokumentu vai ja šis aktīvs iegūts mantojumā vai atjaunojot īpašumtiesības, individuālā uzņēmuma īpašnieks var patstāvīgi izvēlēties šādu aktīvu uzskaitīt tikai natūrā (norādot grāmatvedības reģistros bez novērtējuma naudas izteiksmē) vai novērtēt naudas izteiksmē un norādīt bilancē. Novērtējot naudas izteiksmē, par šā aktīva sākotnējo vērtību nosaka:
\n267.1. vērtību, kas norādīta mantojuma saņemšanu apliecinošā dokumentā;
\n267.2. vērtību, kas līdz 2006. gada 31. decembrim noteikta īpašumtiesību atjaunošanā iegūtai ēkai vai inženierbūvei, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta noteikto inventarizācijas vērtību;
\n267.3. nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību;
\n267.4. attiecīgā aktīva tirgus vērtību tajā dienā, kad tas tiek novērtēts.
\n276 268. Ja individuālā uzņēmuma īpašnieks pēc saimnieciskās darbības uzsākšanas pamatlīdzekļa iegādei saņēmis valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskās organizācijas vai institūcijas finansējumu vai ja aktīvs saņemts kā dāvinājums vai iegādāts no ziedojumā vai dāvinājumā saņemtās naudas, tad tā sākotnējo vērtību nosaka, attiecīgi piemērojot šo noteikumu 2. nodaļu.
\n277 269. Uz individuālo uzņēmumu neattiecas šādi bilances posteņi:
\n269.1. \"Akciju (daļu) emisijas uzcenojums\". Individuālais uzņēmums šo posteni savā bilancē neiekļauj;
\n269.2. \"Rezerves\". Individuālais uzņēmums savā bilancē neiekļauj nevienu no šā posteņa apakšpunktos minētajām rezervēm.
\n278 270. Individuālais uzņēmums bilances posteņus \"Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve\" vai \"Finanšu instrumentu patiesās vērtības rezerve\" iekļauj savā bilancē tikai tad, ja, piemērojot likuma VI nodaļā paredzētās bilances posteņu novērtēšanas alternatīvās iespējas, ir pārvērtējis pamatlīdzekļus atbilstoši augstākai vērtībai vai novērtējis finanšu instrumentus patiesajā vērtībā.
\n279 271. Individuālais uzņēmums bilances postenī \"Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls)\" norāda grāmatvedības konta \"Saimnieciskās darbības kapitāls\" atlikumu.
\n280 272. Uzsākot saimniecisko darbību un sākotnēji atverot grāmatvedības kontu, kurā tiek uzskaitīts saimnieciskās darbības kapitāls, individuālais uzņēmums kā šā konta atlikumu norāda summu, kas atbilst mantas vērtībai, kura paredzēta vai kuru izmanto saimnieciskās darbības veikšanai un kura, uzsākot saimniecisko darbību, tika inventarizēta Grāmatvedības likumā noteiktajā kārtībā un iekļauta attiecīgā inventarizācijas sarakstā.
\n281 (Grozīts ar MK 22.02.2022. noteikumiem Nr. 131) 273. Individuālā uzņēmuma īpašnieks pārskata gadā var papildus ieguldīt līdzekļus (piemēram, naudu vai citu kustamu vai nekustamu mantu) saimnieciskajā darbībā (turpmāk – personiskie ieguldījumi) vai izņemt līdzekļus no saimnieciskās darbības, lai izmantotu personiskajām vajadzībām (turpmāk – personiskajām vajadzībām izņemtie līdzekļi). Personiskos ieguldījumus un personiskajām vajadzībām izņemtos līdzekļus pārskata gada laikā uzskaita grāmatvedības reģistros šim nolūkam atvērtā atsevišķā grāmatvedības kontā vai divos atsevišķos grāmatvedības kontos. Pārskata gada beigās minētos kontus slēdz, pārgrāmatojot tajos uzskaitītās summas uz šādiem kontiem:
\n273.1. personisko ieguldījumu summu pārgrāmato uz grāmatvedības kontu, kurā tiek uzskaitīts saimnieciskās darbības kapitāls;
\n273.2. personiskajām vajadzībām izņemto līdzekļu summu noraksta no tā konta atlikuma, kurā uzskaitīta iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas summa, bet, ja ar šo summu nepietiek, atlikumu noraksta no tā konta, kurā tiek uzskaitīts saimnieciskās darbības kapitāls;
\n273.3. ja personiskajām vajadzībām izņemts pamatlīdzeklis, kas iepriekš bija ieguldīts saimnieciskajā darbībā, pamatlīdzekļa atlikušo vērtību noraksta no tā konta, kurā uzskaitīts saimnieciskās darbības kapitāls.
\n282 274. Individuālais uzņēmums bilances postenī \"Pārskata gada peļņa vai zaudējumi\" norāda summu, kas vienāda ar peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī \"Pārskata gada peļņa vai zaudējumi\" norādīto summu. Ja šajā peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī ir negatīvs skaitlis, arī bilancē norāda negatīvu skaitli.
\n283 13. Kārtība, kādā finanšu pārskatu sagatavo sabiedrība, kura neatbilst darbības turpināšanas principam 13.1. Vispārīgie jautājumi 275. Sabiedrība neatbilst darbības turpināšanas principam, ja pārskata gadā vai finanšu pārskata sagatavošanas laikā:
\n275.1. pieņemts sabiedrības akcionāru, dalībnieku vai biedru (turpmāk – dalībnieki) sapulces, komercreģistra iestādes vai nodokļu administrācijas lēmums vai tiesas nolēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu;
\n275.2. izbeidzies statūtos noteiktais termiņš (ja sabiedrība bija dibināta uz noteiktu termiņu) vai ir sasniegti sabiedrības statūtos noteiktie mērķi (ja sabiedrība bija dibināta noteiktu mērķu sasniegšanai) un sabiedrības dalībnieki nav pieņēmuši lēmumu par sabiedrības darbības turpināšanu vai reorganizāciju;
\n275.3. saistībā ar sabiedrības darbības izbeigšanu uzsākta vai turpinās sabiedrības likvidācija.
\n284 276. Ja sabiedrības darbība tiek izbeigta un notiek tās likvidācija, sagatavo sabiedrības darbības slēguma finanšu pārskatu (turpmāk – slēguma finanšu pārskats). Ir šādi divi slēguma finanšu pārskata veidi:
\n276.1. likvidējamās sabiedrības finanšu pārskats, kuru sagatavo par to pārskata gadu, kurā likvidācija uzsākta, kā arī par katru nākamo pārskata gadu, kurā turpinās uzsāktā likvidācija;
\n276.2. likvidācijas slēguma finanšu pārskats, kuru sagatavo par pēdējo pārskata gadu.
\n285 (MK 22.02.2022. noteikumu Nr. 131 redakcijā) 277. Slēguma finanšu pārskats sastāv no bilances un peļņas un zaudējumu aprēķina. Uz slēguma finanšu pārskatu attiecas likumā un komercdarbību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktā parakstīšanas, pārbaudes un iesniegšanas kārtība.
\n286 (MK 22.02.2022. noteikumu Nr. 131 redakcijā) 277.1 Likvidācijas slēguma finanšu pārskatu paraksta, attiecīgi piemērojot likuma 95. panta pirmās un piektās daļas prasības.
\n287 (MK 22.02.2022. noteikumu Nr. 131 redakcijā) 13.2. Slēguma finanšu pārskata sagatavošanas kārtība(Apakšnodaļas nosaukums grozīts ar MK 22.02.2022. noteikumiem Nr. 131) 278. Slēguma finanšu pārskata bilances aktīva posteņos ietvertos pamatlīdzekļus, krājumus un citas sabiedrības īpašumā esošas ķermeniskas lietas, kā arī nemateriālos ieguldījumus un citas bezķermeniskas lietas (ja tādas ir), ilgtermiņa un īstermiņa finanšu ieguldījumus (turpmāk – īpašuma objekts) novērtē summās, kas atbilst šo īpašuma objektu paredzamajiem neto pārdošanas ieņēmumiem.
\n288 (Grozīts ar MK 22.02.2022. noteikumiem Nr. 131) 279. Paredzamos neto pārdošanas ieņēmumus aprēķina kā starpību starp īpašuma objekta aplēsto pārdošanas cenu un aplēstajām objekta tiešajām pārdošanas izmaksām (piemēram, objekta sagatavošana pārdošanai, brokeru un citu starpnieku komisijas maksa). Īpašuma objektiem, kurus iespējams pārdot tikai pēc attiecīgā ražošanas procesa pabeigšanas (piemēram, nepabeigtajiem ražojumiem), neto pārdošanas ieņēmumus aprēķina kā starpību starp aplēsto pārdošanas cenu un aplēstajām pabeigšanas un pārdošanas izmaksām.
\n289 280. Slēguma finanšu pārskata bilances aktīva posteņos ietvertos prasījumus, tai skaitā tos, kuri radušies saistībā ar būvdarbu līgumiem, arī nākamo periodu izmaksas un uzkrātos ieņēmumus (ja tādi ir) novērtē atbilstoši summām, kuru saņemšana netiek apšaubīta (kuras būs iespējams iekasēt).
\n290 (Grozīts ar MK 22.02.2022. noteikumiem Nr. 131) 281. Slēguma finanšu pārskata bilances pasīva posteņos ietvertās saistības, arī uzkrājumus, nākamo periodu ieņēmumus un uzkrātās saistības (ja tādas ir), kā arī saistības, kuras rodas sabiedrības likvidācijas dēļ (piemēram, pret darbiniekiem sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu, pret darījumu partneriem noslēgto līgumu laušanas dēļ), novērtē atbilstoši summām, kuru lielums ir saskaņots ar kreditoriem un kuras ir pienākums segt. Ja kreditora prasījums ir strīdīgs, summu, kas pienākas kreditoram, novērtē atbilstoši likvidējamās sabiedrības grāmatvedības datiem.
\n291 (Grozīts ar MK 22.02.2022. noteikumiem Nr. 131) 282. Šo noteikumu 278. punktu var nepiemērot, ja tiek izbeigta individuālā uzņēmuma, zemnieka un zvejnieka saimniecības darbība un nav paredzēta īpašuma objektu pārdošana, jo tas nav nepieciešams kreditoru prasījumu apmierināšanai, bet visu mantu (arī saistības) atbilstoši tiesību aktiem, kuri reglamentē attiecīgā uzņēmuma darbības izbeigšanu un likvidēšanu, pārņem likvidējamā uzņēmuma, zemnieka un zvejnieka saimniecības vienīgais īpašnieks vai cita persona. Šajā gadījumā slēguma finanšu pārskatā piemēro novērtēšanu bilances vērtībā saskaņā ar grāmatvedības datiem, ja šāda novērtēšanas kārtība atbilst lēmumam par uzņēmuma, zemnieka un zvejnieka saimniecības darbības izbeigšanu.
\n292 283. Slēguma finanšu pārskatā īpašuma objektu vērtības samazinājuma summas un neiekasējamās prasījumu summas iekļauj kā izmaksas peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Ja īpašuma objekts ir pārvērtēts augstākā vērtībā un tā vērtības izmaiņas joprojām ir ietvertas kādā no pārvērtēšanas rezervēm pašu kapitāla sastāvā, objekta vērtības samazinājuma summas norakstīšanai vispirms izlieto attiecīgo pārvērtēšanas rezervi, peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļaujot tikai no pārvērtēšanas rezerves nenorakstītās summas pārpalikumu. Ja pēc minēto darbību veikšanas vēl ir palikuši pārvērtēšanas rezervju atlikumi, tos pārklasificē kā ieņēmumus peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
\n293 (Grozīts ar MK 22.02.2022. noteikumiem Nr. 131) 284. Slēguma finanšu pārskata bilancē pašu kapitālu, izņemot pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķina rezultātu, apvieno vienā attiecīgi nosauktā postenī \"Likvidācijas kapitāls\". Pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķina rezultātu norāda postenī \"Pārskata gada peļņa vai zaudējumi\". Akciju sabiedrībām un sabiedrībām ar ierobežotu atbildību posteņa \"Likvidācijas kapitāls\" summu veido apmaksātā pamatkapitāla summa, kas samazināta par uzņēmuma īpašumā esošo pašu akciju vai daļu summu un attiecīgi palielināta vai samazināta par akciju (daļu) emisijas uzcenojuma vai nocenojuma summu, kā arī peļņas sadales rezultātā izveidoto rezervju un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas vai nesegto zaudējumu atlikumi.
\n294 (Grozīts ar MK 22.02.2022. noteikumiem Nr. 131) 285. Likvidācijas slēguma finanšu pārskata bilances aktīva attiecīgajos posteņos (piemēram, krājumi, nauda) norāda mantas atlikumu (ja tāds ir) pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas vai viņiem paredzētās naudas deponēšanas un likvidācijas izdevumu segšanas.
\n295 286. Likvidācijas slēguma finanšu pārskata bilances pasīva postenī \"Likvidācijas kapitāls\" norāda summu, kas atbilst minētajam mantas atlikumam un pienākas sabiedrības dalībniekiem un ko ņem par pamatu sabiedrības atlikušās mantas sadales plāna sagatavošanai un likvidācijas kvotas aprēķināšanai.
\n296 13.3. Papildu informācijas sniegšana finanšu pārskata pielikumā(Apakšnodaļa svītrota ar MK 22.02.2022. noteikumiem Nr. 131) 287. (Svītrots ar MK 22.02.2022. noteikumiem Nr. 131) 297 288. (Svītrots ar MK 22.02.2022. noteikumiem Nr. 131) 298 14. Kārtība, kādā sagatavo finanšu pārskatu par periodu, kas īsāks par pārskata gadu (starpperiodu pārskats) 289. Starpperiodu pārskatu šajā nodaļā noteiktajā kārtībā sagatavo tikai tāda sabiedrība, kura atbilst pieņēmumam, ka sabiedrība darbosies arī turpmāk.
\n299 290. Starpperiods šīs nodaļas izpratnē ir laikposms, kas īsāks par pārskata gadu Grāmatvedības likuma izpratnē.
\n300 (Grozīts ar MK 22.02.2022. noteikumiem Nr. 131) 291. Starpperiodu pārskats šīs nodaļas izpratnē ir:
\n291.1. Komerclikumā minētais saimnieciskās darbības pārskats, kuru sagatavo saistībā ar:
\n291.1.1. pamatkapitāla palielināšanu;
\n291.1.2. ārkārtas dividenžu noteikšanu;
\n291.1.3. reorganizāciju;
\n291.2. Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā minētais starpperiodu pārskats;
\n291.3. Finanšu instrumentu tirgus likumā minētais starpperiodu pārskats, kuru sagatavo tāda kapitālsabiedrība, kurai nav jāgatavo konsolidētais gada pārskats un kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū Latvijas Republikā, bet nav iekļauti oficiālajā sarakstā.
\n301 292. Šajā nodaļā noteikto par starpperiodu pārskatu sagatavošanu var izmantot arī citos šo noteikumu 291. punktā neminētos gadījumos, ciktāl tas nav pretrunā ar citos normatīvajos aktos vai pušu savstarpējās saistībās (piemēram, starp klientu un kredītiestādi) noteikto.
\n302 293. Sabiedrības starpperiodu pārskats sastāv no starpperiodu finanšu pārskata un starpperiodu vadības ziņojuma.
\n303 294. Mikrosabiedrībai, kura gada pārskata sagatavošanā izmanto likumā noteikto atbrīvojumu no vadības ziņojuma sagatavošanas, starpperiodu pārskats sastāv tikai no starpperiodu finanšu pārskata.
\n304 295. Papildus šo noteikumu 293. punktā minētajām sastāvdaļām starpperiodu pārskats var ietvert arī citas sastāvdaļas, ja to paredz speciālie likumi (piemēram, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā vai Finanšu instrumentu tirgus likumā minētais paziņojums par vadības atbildību) vai ja tas izriet no pušu savstarpējām saistībām.
\n305 296. Starpperiodu finanšu pārskats sastāv:
\n296.1. vidējai un lielai sabiedrībai, kā arī publiskas personas kapitālsabiedrībai un publiski privātajai kapitālsabiedrībai – no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, pašu kapitāla izmaiņu pārskata un finanšu pārskata pielikuma;
\n296.2. mazai sabiedrībai, kura nav publiskas personas kapitālsabiedrība vai publiski privātā kapitālsabiedrība, – vismaz no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina un finanšu pārskata pielikuma;
\n296.3. tādai mikrosabiedrībai, kura nav publiskas personas kapitālsabiedrība vai publiski privātā kapitālsabiedrība un kura izmanto likumā noteikto atbrīvojumu no finanšu pārskata pielikuma sagatavošanas, – vismaz no bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina.
\n306 297. Starpperiodu finanšu pārskatā:
\n297.1. sagatavojot bilanci, katram postenim norāda atlikuma summu starpperioda beigās un salīdzinājumam – iepriekšējā pārskata gada beigās;
\n297.2. sagatavojot peļņas vai zaudējumu aprēķinu, katram postenim norāda summu, kas atzīta laikposmā no kārtējā pārskata gada sākuma līdz starpperioda beigām, un salīdzinājumam – atbilstošajos posteņos norādīto ieņēmumu, izmaksu, peļņas vai zaudējumu summu iepriekšējā pārskata gada attiecīgajā periodā, par kuru sagatavota iesniedzamā informācija;
\n297.3. sagatavojot naudas plūsmas pārskatu, katram postenim norāda summu, kas atzīta laikposmā no kārtējā pārskata gada sākuma līdz starpperioda beigām, un salīdzinājumam – atbilstošajos posteņos norādīto naudas ieņēmumu, izdevumu vai atlikuma summu iepriekšējā pārskata gada attiecīgajā periodā, par kuru sagatavota iesniedzamā informācija;
\n297.4. sagatavojot pašu kapitāla izmaiņu pārskatu, katram postenim norāda izmaiņas, kas atzītas laikposmā no kārtējā pārskata gada sākuma līdz starpperioda beigām, un salīdzinājumam – atbilstošajos posteņos norādītās izmaiņas pašu kapitālā iepriekšējā pārskata gada attiecīgajā periodā, par kuru sagatavota iesniedzamā informācija;
\n297.5. sagatavojot sastāvdaļas, posteni, kurā nav skaitļa, norāda tikai tad, ja iepriekšējā pārskata gada beigās (bilancei) vai iepriekšējā pārskata gada attiecīgajā periodā (peļņas vai zaudējumu aprēķinam, naudas plūsmas pārskatam, pašu kapitāla izmaiņu pārskatam) ir bijis attiecīgs postenis ar skaitli.
\n307 298. Šo noteikumu 297. punktā minēto informāciju, kas nodrošina starpperiodu finanšu pārskata datu salīdzināmību ar datiem iepriekšējā pārskata gada beigās (bilancei) vai iepriekšējā pārskata gada attiecīgajā periodā (peļņas vai zaudējumu aprēķinam, naudas plūsmas pārskatam, pašu kapitāla izmaiņu pārskatam), var sniegt attiecīgajā starpperiodu finanšu pārskata sastāvdaļā un, ja nepieciešams, starpperiodu finanšu pārskata pielikumā.
\n308 299. Starpperiodu finanšu pārskata posteņu atzīšanas un novērtēšanas vispārīgie noteikumi ir šādi:
\n299.1. konkrētam saimniecisko darījumu veidam vienu un to pašu grāmatvedības politiku izmanto visu pārskata gadu. Lai šo nosacījumu ievērotu, starpperiodu finanšu pārskatā izmanto tās pašas grāmatvedības politikas, kādas lietotas iepriekšējā gada finanšu pārskatā. No minētā nosacījuma var atkāpties tikai tajā gadījumā, ja konkrētas grāmatvedības politikas maiņa veikta pēc iepriekšējā pārskata gada beigām un ne vēlāk kā kārtējā pārskata gada sākumā;
\n299.2. starpperiodu finanšu pārskata sagatavošanā ievēro tos pašus likumā noteiktos vispārīgos principus, kurus ievēro gada finanšu pārskata sagatavošanā;
\n299.3. ieņēmumus un izmaksas novērtē, pamatojoties uz starpperioda datiem un izmantojot informāciju, kas pieejama starpperiodu finanšu pārskata sagatavošanas laikā;
\n299.4. ieņēmumus, kurus pārskata gada laikā saņem nevis katru mēnesi vai ceturksni, bet sezonāli, cikliski vai neregulāri (piemēram, ieņēmumus no dividendēm, autoratlīdzībām, valsts atbalsta, sezonālu preču pārdošanas vai sezonālu pakalpojumu sniegšanas), starpperiodu finanšu pārskatā atzīst tad, kad tie rodas;
\n299.5. izmaksas, kas pārskata gada laikā rodas nevienmērīgi (piemēram, ilgtermiņa ieguldījumu objektu vērtības korekcijas, t. sk. pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu posteņu vērtības norakstīšana, uzkrājumu veidošana), iekļauj starpperiodu izmaksās, ja attiecīgās izmaksas ir iekļaujamas gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā un nav attiecināmas uz nākamajiem pārskata gadiem;
\n299.6. uz starpperiodu attiecināmo uzņēmumu ienākuma nodokļa summu aprēķina, pamatojoties uz starpperiodu peļņas vai zaudējumu aprēķina datiem un izmantojot informāciju, kas pieejama starpperiodu finanšu pārskata sagatavošanas laikā. Uz starpperiodu attiecināmās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas aprēķināšanai izmanto likumā \"Par uzņēmumu ienākuma nodokli\" noteikto uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi;
\n299.7. lai informācija būtu ticama, starpperiodu finanšu pārskata posteņu novērtēšanā izmanto tikai pamatotas grāmatvedības aplēses.
\n309 300. Starpperiodu pārskats ir paredzēts, lai papildinātu pēdējā gada pārskatā sniegto informāciju, tādēļ starpperiodu finanšu pārskata pielikumā iekļauj informāciju tikai par būtiskiem saimnieciskajiem darījumiem un notikumiem kopš pēdējā pārskata gada beigām, lai gūtu patiesu un skaidru priekšstatu par sabiedrības finansiālā stāvokļa un saimnieciskās darbības finansiālo rezultātu izmaiņām starpperiodā, piemēram, informāciju par:
\n300.1. bilancē neiekļauto finansiālo saistību, sniegto garantiju vai citu iespējamo saistību kopsummas izmaiņām, nomas līguma noslēgšanu, aktīvu ieķīlāšanu, galvojuma vai cita aizņēmuma atmaksāšanas nodrošinājuma sniegšanu;
\n300.2. avansa, aizdevuma vai galvojuma sniegšanu vadībai;
\n300.3. ārkārtas dividenžu aprēķināšanu un izmaksāšanu;
\n300.4. ieņēmumu vai izmaksu rašanos starpperiodā tādu notikumu vai darījumu rezultātā, kuri nepārprotami atšķiras no sabiedrības parastajām darbībām un kuru bieža vai periodiska atkārtošana nav gaidāma, tai skaitā:
\n300.4.1. krājumu vērtības norakstīšana līdz neto pārdošanas vērtībai vai iepriekš veikta krājumu vērtības norakstījuma atcelšana;
\n300.4.2. nemateriālo ieguldījumu, pamatlīdzekļu, ilgtermiņa finanšu ieguldījumu vai citu aktīvu vērtības samazināšanās dēļ radīto zaudējumu atzīšana;
\n300.4.3. uzkrājumu izveidošana pārstrukturēšanas izmaksām;
\n300.4.4. iepriekšējo pārskata gadu kļūdas labošana;
\n300.4.5. finanšu aktīvu klasifikācijas maiņa, ko izraisījusi šo aktīvu paredzētā vai faktiskā lietojuma maiņa;
\n300.5. vidējām un lielām sabiedrībām – starpperiodā slēgta vienošanās, kas nav iekļauta starpperiodu finanšu pārskata bilancē, norādot tās veidu, mērķi un finansiālo ietekmi, ja ar šo vienošanos saistītie riski vai ieguvumi ir būtiski un ja informācija par šiem riskiem un ieguvumiem ir nepieciešama, lai novērtētu sabiedrības finansiālo stāvokli starpperioda pēdējā dienā (piemēram, īpašiem nolūkiem dibinātas sabiedrības izveidošana vai izmantošana, ārzonu darbība, lai risinātu saimnieciskus, juridiskus, nodokļu vai grāmatvedības jautājumus, vienošanās par risku vai ieguvumu dalīšanu, kombinētie repo un pārdošanas darījumi, parāda faktūrkreditēšana, konsignācijas preču līgumi, līgumdarbu piesaistīšana, ārpakalpojumu izmantošana);
\n300.6. vidējām un lielām sabiedrībām – arī starpperiodā veiktie darījumi ar saistītajām pusēm, ja šie darījumi ir būtiski un neatbilst parastajiem tirgus nosacījumiem, norādot šo darījumu summas, saistīto pušu attiecību veidu un citu informāciju par šiem darījumiem, kura nepieciešama, lai izprastu sabiedrības finansiālo stāvokli.
\n310 301. Papildus informācijai par būtiskiem saimnieciskajiem darījumiem un notikumiem starpperiodu finanšu pārskata pielikumā iekļauj:
\n301.1. paziņojumu, ka starpperiodu finanšu pārskatā ievērotas tās pašas grāmatvedības politikas un tās pašas aplēšu sagatavošanas metodes, kādas lietotas pēdējā gada pārskatā;
\n301.2. ja grāmatvedības politika ir mainīta vai ja ir izmaiņas grāmatvedības aplēšu sagatavošanas metodēs, – skaidrojumu par šīm izmaiņām un to ietekmi.
\n311 302. Starpperiodu vadības ziņojumā:
\n302.1. sniedz informāciju par citiem būtiskiem notikumiem starpperiodā (ja tādi ir bijuši) un to ietekmi uz starpperiodu finanšu pārskatu, piemēram, par lēmuma pieņemšanu attiecībā uz būtisku ilgtermiņa ieguldījumu (nekustamo īpašumu vai citas kapitālsabiedrības akciju vai daļu) iegādi vai savu akciju vai daļu iegādi;
\n302.2. apraksta galvenos riskus un norāda tos neskaidros apstākļus, ar kuriem sabiedrība varētu saskarties nākamajos pārskata gada mēnešos un kuri varētu ietekmēt tās finansiālo stāvokli un darbības finansiālos rezultātus, piemēram, saistībā ar:
\n302.2.1. tiesas prāvas turpināšanos;
\n302.2.2. naudas aizņēmuma līguma noteikumu pārkāpumu, kas nav novērsts līdz starpperioda beigām;
\n302.2.3. saimnieciskās darbības vai saimniecisko apstākļu izmaiņām, kas ietekmējušas finanšu aktīvu un finanšu saistību patieso vērtību neatkarīgi no tā, vai šie aktīvi vai saistības novērtēti patiesajā vērtībā vai izmaksās.
\n312 302.1 Starpperiodu pārskatu paraksta, attiecīgi piemērojot likuma 95. panta pirmās daļas prasības.
\n313 (MK 24.01.2017. noteikumu Nr. 43 redakcijā) 15. Noteikumi par ieguldījuma īpašumu, bioloģisko aktīvu vai pārdošanai turētu ilgtermiņa ieguldījumu pārklasificēšanu un turpmāku norādīšanu bilancē, ja sabiedrība pārtrauc attiecīgo īpašuma objektu novērtēšanu, pamatojoties uz to patieso vērtību 303. Sabiedrība, kura, uzsākot likuma piemērošanu, pārtrauc bilancē norādīt:
\n303.1. ieguldījuma īpašumu sastāvā zemesgabalus, ēkas un inženierbūves vai to daļas, tās pārklasificē par pamatlīdzekļiem un norāda bilances posteņa \"Nekustamie īpašumi\" apakšpostenī \"Zemesgabali, ēkas un inženierbūves\" tajā pašā bilances vērtībā;
\n303.2. bioloģisko aktīvu sastāvā ilggadīgos stādījumus un darba, produktīvos vai citus dzīvniekus, kurus sabiedrība paredzējusi turpmāk klasificēt kā pamatlīdzekļus, tos pārklasificē par pamatlīdzekļiem un norāda bilances posteņa \"Dzīvnieki un augi\" apakšpostenī \"Darba vai produktīvie dzīvnieki un ilggadīgie stādījumi\" tajā pašā bilances vērtībā;
\n303.3. bioloģisko aktīvu sastāvā viengadīgos stādījumus un sējumus, kā arī dzīvniekus, kurus sabiedrība paredzējusi turpmāk klasificēt kā krājumus, tos pārklasificē par krājumiem un norāda bilances posteņa \"Dzīvnieki un augi\" apakšpostenī \"Dzīvnieki un viengadīgie stādījumi\" vai, ja nepieciešams, citā krājumu postenī (piemēram, \"Nepabeigtie ražojumi un pasūtījumi\", \"Gatavie ražojumi un preces pārdošanai\") tajā pašā bilances vērtībā;
\n303.4. krājumu sastāvā darba, produktīvos vai citus dzīvniekus, kurus sabiedrība paredzējusi turpmāk klasificēt kā pamatlīdzekļus, tos pārklasificē par pamatlīdzekļiem un norāda bilances posteņa \"Dzīvnieki un augi\" apakšpostenī \"Darba vai produktīvie dzīvnieki un ilggadīgie stādījumi\" tajā pašā bilances vērtībā;
\n303.5. pārdošanai turētu ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā ilgtermiņa ieguldījumu objektus, tos pārklasificē atpakaļ uz atbilstošajiem pamatlīdzekļu vai nemateriālo ieguldījumu posteņiem vai pārklasificē par krājumiem un norāda attiecīgajos bilances posteņos tajā pašā bilances vērtībā.
\n314 304. Sabiedrība, kura, uzsākot likuma piemērošanu, nepārtrauc norādīt bilancē ieguldījuma īpašumus, bioloģiskos aktīvus vai pārdošanai turētus ilgtermiņa ieguldījumus, bet paredz turpmāk tos atzīt, novērtēt, norādīt finanšu pārskatā un sniegt paskaidrojošu informāciju par tiem saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (turpmāk – starptautiskie grāmatvedības standarti), minētos aktīvus norāda šādos bilances posteņos:
\n304.1. ieguldījuma īpašumus – bilances posteņa \"Nekustamie īpašumi\" apakšpostenī \"Ieguldījuma īpašumi\";
\n304.2. bioloģiskos aktīvus – bilances posteņa \"Dzīvnieki un augi\" apakšpostenī \"Bioloģiskie aktīvi\";
\n304.3. pārdošanai turētus ilgtermiņa ieguldījumus – bilances postenī \"Pārdošanai turēti ilgtermiņa ieguldījumi\".
\n315 305. Ja šo noteikumu 304. punktā minētā sabiedrība pārtrauc atzīt, novērtēt un norādīt finanšu pārskatā ieguldījuma īpašumus, bioloģiskos aktīvus vai pārdošanai turētus ilgtermiņa ieguldījumus saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, tad šī sabiedrība minētos aktīvus pārklasificē un turpmāk norāda bilancē šo noteikumu 303. punktā minētajā kārtībā.
\n316 305.1 Sabiedrība, kura līdz likuma spēkā stāšanās dienai bija izveidojusi pārvērtēšanas rezervi ieguldījuma īpašumiem vai bioloģiskajiem aktīviem, uzsākot likuma piemērošanu, minēto pārvērtēšanas rezervi iekļauj ieņēmumos pārskata gada peļņas vai zaudējuma aprēķinā vai iepriekšējo gadu nesadalītajā peļņā, nelabojot iepriekšējā gada bilances atlikumus.
\n317 (MK 24.01.2017. noteikumu Nr. 43 redakcijā) 305.2 Ja sabiedrība, uzsākot likuma piemērošanu, pārtrauc bilancē norādīt citu aktīva vai pasīva posteni (piemēram, bilances pasīva posteni \"Atliktā nodokļa saistības\"), tā attiecīgo posteni pārklasificē pārskata gadā, ņemot vērā šajā postenī norādītās summas saimniecisko saturu un būtību (piemēram, atliktā nodokļa saistību atlikuma summu pārklasificē par iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu, nelabojot iepriekšējā gada bilances atlikumus).
\n318 (MK 24.01.2017. noteikumu Nr. 43 redakcijā) 305.3 Ja sabiedrība, piemērojot likuma 34. panta pirmo daļu, uz pārvērtēto pamatlīdzekli attiecināmu pārvērtēšanas rezervi turpmāk samazina vienlaikus ar šā pamatlīdzekļa ikgadējā nolietojuma aprēķināšanu, tad tā var minētās rezerves atlikumu samazināt, to pakāpeniski iekļaujot ieņēmumos peļņas vai zaudējumu aprēķinā šā pamatlīdzekļa atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā.
\n319 (MK 24.01.2017. noteikumu Nr. 43 redakcijā) 305.4 Par šajā nodaļā minēto posteņu pārklasifikāciju sniedz detalizētu informāciju finanšu pārskata pielikumā.
\n320 (MK 24.01.2017. noteikumu Nr. 43 redakcijā) 16. Noslēguma jautājums 306. Noteikumi stājas spēkā 2016. gada 1. janvārī.
\n321 Ministru prezidente Laimdota Straujuma Finanšu ministra vietā – ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs