Par pārkāpuma konstatēšanu, naudas soda uzlikšanu un tirgus dalībnieku apvienošanos

Par pārkāpuma konstatēšanu, naudas soda uzlikšanu un tirgus dalībnieku apvienošanos Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Konkurences padomes lēmums Nr.E02-85 Rīgā 2011.gada 16.decembrī (prot. Nr.60, 3.§) Lēmuma publiskojamā versija Par pārkāpuma konstatēšanu, naudas soda uzlikšanu un tirgus dalībnieku apvienošanos Lieta Nr.p/11/03.02/7 Par Konkurences likuma 15.panta otrās daļa pārkāpumu viesnīcu operatora "Rezidor Hotels ApS Danmark" darbībās Saskaņā ar Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju Rezidor Hotel Group noslēdza pārvaldīšanas līgumus (turpmāk - Pārvaldīšanas līgums) ar Norvēģijas nekustamā īpašuma projektu attīstītāju Linstow. Minētais līgums stājās spēkā 01.06.2010. un attiecās uz trīs viesnīcām Rīgā. Šī vienošanās starp Rezidor Hotel Group un Reval Hotels (Linstow) attiecas uz šādiem īpašumiem Rīgā, kas kļuvuši par Radisson Blu: Reval Hotel Latvija, Reval Hotel Elizabete, Reval Hotel Rīdzene. Izvērtējot Pārvaldīšanas līguma noslēgšanas nosacījumus, Konkurences padome uzskatīja, ka starp Rezidor Hotel Group un Linstow noslēgtais darījums vērtējams kā tiesību nodošana izmantot cita tirgus dalībnieka aktīvus, kas saskaņā ar Konkurences likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto regulējumu uzskatāma par apvienošanos. Konkurences likuma 15.panta otrā daļa nosaka, ka tirgus dalībnieki, kuri nolēmuši apvienoties kādā no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem veidiem, pirms apvienošanās iesniedz Konkurences padomei pilnu ziņojumu, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem: 1) apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 25 miljoniem latu; 2) apvienošanās dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40 procentus. Pirms Pārvaldīšanas līguma noslēgšanas un spēkā stāšanās ziņojums par apvienošanos Konkurences padomē iesniegts netika. Lai izvērtētu iepriekš minētā darījuma tiesiskumu saskaņā ar konkurences tiesību normatīvajā regulējumā noteikto, Konkurences padome 17.03.2011., pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 1.punktu, 22.panta 2.punktu, 24.pantu, nolēma ierosināt lietu "Par Konkurences likuma 15.panta otrās daļas pārkāpumu viesnīcu operatora "Rezidor Hotel Aps Danmark" darbībās". Konkurences padome 15.09.2011., pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 2.punktu un 27.panta otro daļu, nolēma pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu lietā Nr.p/11/03.02/7 "Par Konkurences likuma 15.panta otrās daļas pārkāpumu viesnīcu operatora "Rezidor Hotels ApS Danmark" darbībās" līdz 17.12.2011. Tā kā Pārvaldīšanas līgums tika noslēgts 2010.gadā, minētais darījums izvērtējams, ņemot vērā situāciju konkrētajā tirgū 2009.gadā. Lietas izpētes gaitā iegūta informācija no Uzņēmumu reģistra, a/s "Viesnīca Latvija", SIA "Hotel Elizabete", SIA "Viesnīca Rīdzene", SIA "Viesnīca Elizabete", SIA "Polar BEK Daugava", SIA "Viesnīcu un restorānu centrs" (turpmāk - VRC), viesnīcu apsaimniekotājiem Rīgā, Jūrmalā u.c. "Rezidor Baltics" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr. 40103300247, juridiskā adrese: Baznīcas iela 4a, Rīga. SIA "Rezidor Baltics" vienīgais dalībnieks saskaņā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datiem ir Dānijā reģistrētā Rezidor Hotels ApS Danmark, juridiskā adrese: Amager Boulevard 70, 2300 Copenhagen, Denmark. "Viesnīca Latvija" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta akciju sabiedrība ar vienoto reģistrācijas numuru Nr.40003040166, juridiskā adrese: Elizabetes iela 55, Rīga. "Viesnīca Rīdzene" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas numuru Nr.40003344175, juridiskā adrese: Reimersa iela 1, Rīga. "Elizabetes centrs" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas numuru Nr.40003344230, juridiskā adrese: Elizabetes iela 73, Rīga. Saskaņā ar Konkurences likuma 26.panta sesto daļu Konkurences padome rakstveidā paziņo procesa dalībniekiem, ka ir iegūta informācija, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai. Saskaņā ar Konkurences likuma 26.panta septīto daļu procesa dalībnieki var iepazīties ar lietu, izteikt viedokli un iesniegt papildu informāciju 10 dienu laikā no šā panta sestajā daļā noteiktā paziņojuma saņemšanas brīža. Pamatojoties uz iepriekš minēto, 25.10.2011. SIA "Rezidor Baltics" tika nosūtīts paziņojums par lēmuma pieņemšanai nepieciešamo faktu konstatēšanu lietā Nr.p/11/03.02/7, iepazīšanos ar lietu un viedokļa izteikšanu (turpmāk - Paziņojums). SIA "Rezidor Baltics" pilnvarotais pārstāvis 31.10.2011. iepazinās ar lietā esošo informāciju. 07.11.2011. Konkurences padome saņēma SIA "Rezidor Baltics" pilnvaroto pārstāvju 07.11.2011. Iesniegumu Nr.01-317/2011 "Par konstatētajiem faktiem un izdarītajiem secinājumiem lietas Nr.p/11/03.02/7 "Par Konkurences likuma 15.panta otrās daļas pārkāpumu viesnīcu operatora "Rezidor Hotels ApS Danmark" darbībās" izmeklēšanas ietvaros" (turpmāk - Iesniegums). Izvērtējot Iesniedzēja sniegto un papildu iegūto informāciju, Konkurences padome konstatēja: 1. Normatīvais regulējums 1.1. Tūrisma likuma 1.panta 17.punktā noteikts, ka tūristu mītne ir ēka, ēku grupa vai labiekārtota vieta (teritorija), kurā komersants vai saimnieciskās darbības veicējs nodrošina tūristu diennakts izmitināšanu un apkalpošanu. Minētā likuma 16.1panta pirmā daļa nosaka, ka tūristu mītnēm to kvalitātes un konkurētspējas celšanai tiek izsniegts atbilstības novērtēšanas sertifikāts, bet trešā un ceturtā daļa nosaka: ja tūristu mītnei nav veikta atbilstības novērtēšana un sertificēšana atbilstoši Latvijas nacionālajiem standartiem, tā nav tiesīga publiskos informatīvos materiālos atsaukties uz Latvijas nacionālā standarta klasifikācijas kategorijām. Tūristu mītņu atbilstības novērtēšanu un sertificēšanu atbilstoši Latvijas nacionālajiem standartiem veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditēta sertifikācijas institūcija. 1.2. Viesnīcu sertifikācija un kategorijas Tūristu mītņu, t.sk. viesnīcu novērtēšanu un sertifikāciju, veic VRC, kas ir Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (turpmāk - LVRA) 1999.gadā dibināts uzņēmums, kas veic viesnīcu un citu tūristu mītņu pakalpojumu kvalitātes atbilstības novērtēšanu. Kā norādīts LVRA interneta vietnē http://www.lvra.lv "sertifikācija ir neatkarīga trešās puses darbība, apliecinot, ka attiecīgais produkts, process vai pakalpojums atbilst attiecīgajā standartā vai citā normatīvajā aktā noteiktajām prasībām. Sertifikācijas mērķis ir novērtēt produkta vai pakalpojuma atbilstību tam izvirzītajiem kritērijiem un tā tiek veikta saskaņā ar attiecīgām produkta vai pakalpojuma novērtēšanas sistēmām un tās izveidotajiem kritērijiem". Saskaņā ar LVRA interneta vietnē esošo informāciju, kas attiecas uz viesnīcu sertifikācijas procesu, 2009.gada septembrī Latvijas standartā tika reģistrēts jaunais viesnīcu standarts LVS 200-1:2009. LVRA interneta vietnē http://www.lvra.lv norādīta informācija par viesnīcu iedalījumu, kategorijām un standarta prasībām noteiktu kategoriju viesnīcām. Minētā informācija norādīta arī SIA "Baltic Financial Investment Group" vēstules (saņemta 15.07.2011.) 1.pielikumā: Viesnīca ir uzņēmuma (komercsabiedrības) īpašumā vai nomā esoša klientu izmitināšanas un apkalpošanas mītne, kurā ir ne mazāk kā četri numuri. Atkarībā no viesnīcu sniegto pakalpojumu klāsta viesnīcas iedala: 1) brokastu viesnīca (hotel garni) - viesnīca ar ierobežotu pakalpojumu klāstu bez restorāna un virtuves, kurā brokastu rītā nodrošina brokastu komplektu un karstos dzērienus, 2) konferenču viesnīca - viesnīca, kas pamatā orientēta uz konferenču, kongresu un komercizstāžu rīkošanu un apkalpošanu. To raksturo lietišķi iekārtoti numuri, operatīvas sakaru iespējas, darījumu veikšanai piemērotas telpas, tehnoloģiski aprīkots konferenču centrs, uz konferencēm orientēts pakalpojumu klāsts, 3) stila viesnīca (boutique hotel) - neliela (līdz 100 numuriem) viesnīca, kas parasti izvietota atjaunotās vēsturiskās ēkās (pilīs, muižās u.tml.) ar izsmalcinātu telpu iekārtojumu, kura atšķiras ar individuālu klientu augsta līmeņa apkalpošanu un komfortu, kas izpaužas interjerā un attieksmē pret klientu, lai viesnīcā radītu īpašu gaisotni, 4) dzīvokļu viesnīca (apartment hotel) - viesnīca, kur lielākā daļa ir dzīvokļa (studijas) veida numuri. Tie ir iekārtoti atsevišķos stāvos un ir atdalīti no pārējiem numuriem vai atrodas citā ēkā. Šādas viesnīcas parasti orientējas uz klientiem, kuri izmitināšanas pakalpojumus izmanto ilgāku laiku. Numuros parasti ir iekārtota neliela no pārējās istabas nodalīta pašapkalpošanās virtuves niša, kas apgādāta ar virtuves pamatinventāru, ūdens uzvārīšanas ierīci vai elektrisko plīti vai mikroviļņu krāsni ēdiena sagatavošanai vai uzsildīšanai. Dzīvokļu viesnīcā parasti nav restorāna un viesu atpūtas telpas, 5) pansija - neliela, mājīga viesnīca ģimenes mājā, kur pamatpakalpojums ir nakšņošana un brokastis (daļēja pansija), brokastis un pusdienas vai vakariņas (puspansija), vai arī tiek piedāvātas trīs ēdienreizes (pilna pansija), un citi pakalpojumi. Var būt bez viesu atpūtas telpas, 6) motelis - autotūristu un mototūristu uzņemšanas un apkalpošanas viesnīca, parasti autoceļa tuvumā ar vismaz 5 numuriem un ar blakus esošu autostāvvietu, kas nodrošina dažādus ar automašīnu un motociklu apkopi saistītus pakalpojumus, 7) sezonas viesnīca - darbojas nepilnu gadu, pārsvarā kūrortos, tūrisma sezonā, 8) spa viesnīca - tūristu mītne ar viesnīcai raksturīgo infrastruktūru, saskaņā ar šo standartu, klientam piedāvā ūdens procedūras un pakalpojumus labsajūtas un veselības uzlabošanai, tai skaitā vannas, pirtis, peldbaseinu, masāžas, vingruma kluba (fitnesa), novājēšanas, kosmētiskos, skaistumkopšanas un citus pakalpojumus. Atbilstoši spa veidam, pakalpojumā var ietvert arī speciālu ēdināšanu, 9) kūrortviesnīca (spa resort hotel / health resort hotel) - tūristu mītne ar viesnīcai raksturīgo infrastruktūru, kurā sniedz dziedniecības, rehabilitācijas vai rekreācijas pakalpojumus. Kūrortviesnīcas tradicionāli tiek iekārtotas apvidos ar dabiskiem dziedniecības faktoriem (labvēlīgs klimats, ārstnieciskās dūņas, minerālūdeņi) vai arī vietās, kur ir izveidota atbilstīga infrastruktūra. Daļa no kūrortviesnīcām darbojas kā sezonas viesnīcas. Viesnīcu kategorijas: Viesnīcas iedala šādās kategorijās: I, II, III, IV un V kategorijas viesnīca, kurai atbilst attiecīgi - viena zvaigzne (*), divas zvaigznes (**), trīs zvaigznes (***), četras zvaigznes (****) un piecas zvaigznes (*****). Kūrortviesnīcām un spa viesnīcām ir šādas kategorijas: II, III, IV un V kategorija, kurai atbilst attiecīgi - divas zvaigznes (**), trīs zvaigznes (***), četras zvaigznes (****) un piecas zvaigznes (*****). Stila viesnīcām, dzīvokļu viesnīcām un konferenču viesnīcām ir šādas kategorijas: III, IV un V kategorija, kurai atbilst attiecīgi - trīs zvaigznes (***), četras zvaigznes (****) un piecas zvaigznes (*****). Standarta prasības III kategorijas (trīs zvaigžņu (***)) viesnīcai: - lifti: no stāva, kurā atrodas viesu uzņemšana, ar liftu sasniedzami visi stāvi, izņemot divus; - kompleksu pakalpojumu telpa ar konferenču tehnisko aprīkojumu un ēdināšanas iespējām; - visi numuri ar tualeti, mazgājamo galdu un dušu; - minimālais numura grīdas laukums (bez vannas istabas ar tualeti): · vienvietīgā numurā - 10 m², · divvietīgā numurā - 15 m², · divistabu numurā - 40 m²; - minimālie vienguļamas gultas izmēri - 90 x 190 cm; - minimālie divguļamas gultas izmēri - 140 x 190 cm; - katrs viesnīcas numurs savienots ar valsts vispārējo sakaru sistēmu; - grīdas laukums telpā ar dušu - vismaz 3,8 m²; - brokastu zāle vai kafetērija brokastīm un vieglām uzkodām; - restorāns; - bufetes galds vai brokastis bez siltiem ēdieniem; - pusdienas un vakariņas pasniedz restorānā. Standarta prasības IV kategorijas (četru zvaigžņu (****)) viesnīcai: - mēbelējums un iekārtojums vienotā stilā; - lifti: no stāva, kurā atrodas viesu uzņemšana, ar liftu sasniedzami visi stāvi, izņemot vienu; - vairākas konferenču telpas ar tehnisko aprīkojumu un ēdināšanas pakalpojumu iespējām; - visi numuri ar tualeti, mazgātni, vannu un dušas kabīni; - vismaz viens apartaments; - minimālais grīdas laukums (bez vannas istabas): · vienvietīgā numurā - 12 m², · divvietīgā numurā - 17 m², · divistabu numurā - 40 m², · trīsistabu apartamentā - 55 m²; - minimālie vienguļamas gultas izmēri - 100 x 200 cm; - minimālie divguļamas gultas izmēri - 140 x 200 cm; - jaunbūvējamās viesnīcās - minimālie divguļamas gultas izmēri - 160 x 210cm; - katrs viesnīcas numurs savienots ar valsts vispārējo sakaru sistēmu; - interneta pieslēguma iespējas; - minibārs ar piedāvājuma cenrādi; - grīdas laukums vannas istaba ar tualeti - vismaz 3,8 m²; - brokastu zāle vai kafetērija brokastīm un vieglām uzkodām; - atsevišķs bārs; - restorāns; - banketa zāle (-es), kuru (-as) var pārveidot par konferenču zāli (-ēm) ar atbilstošu iekārtojumu konferenču vajadzībām; - brokastu ēdienkarte - bufetes galds vai pēc ēdienkartes; - pusdienas un vakariņas pasniedz restorānā; - deju zāle vai diskotēka vai naktsklubs (ja numuru skaits lielāks par 100, kā arī kūrortviesnīcās); - frizētava viesnīcā, kuras numuru skaits lielāks par 100. Standarta prasības V kategorijas (piecu zvaigžņu (*****)) viesnīcai: - ekskluzīvs mēbelējums un iekārtojums vienotā stilā; - lifti: no stāva, kurā atrodas viesu uzņemšana, ar liftu sasniedzami visi stāvi; - vairākas konferenču telpas ar tehnisko aprīkojumu, ēdināšanas pakalpojumu iespējām; - visi numuri ar tualeti, mazgājamo galdu, vannu, dušu un bidē; - apartamenti (ar trīs un vairāk istabām) - vismaz divi procenti no viesnīcas numuru skaita; - minimālais grīdas laukums (bez vannas istabas): · vienvietīgā numurā - 13 m², · divvietīgā numurā - 18 m², · divistabu numuros - 40 m², · trīsistabu apartamentos - 55 m²; - gaisa kondicionēšana numuros; - minimālie vienguļamas gultas izmēri - 100 x 200 cm; - minimālie divguļamas gultas izmēri - 150 x 200 cm; - jaunceļamās viesnīcās minimālie divguļamas gultas izmēri - 160 x 210; - minibārs ar piedāvājuma cenrādi; - katrs viesnīcas numurs savienots ar valsts vispārējo sakaru sistēmu; - interneta un e-pasta pieslēgums; - gultas veļas maiņa katru dienu; - grīdas laukums telpā ar dušu - vismaz 3,8 m²; - vanna, vismaz 160 cm gara, ar nostiprināmu dušu; - brokastu zāle vai kafetērija brokastīm un vieglām uzkodām; - atsevišķs bārs; - vairāki restorāni, no kuriem vienā tiek spēlēta deju mūzika; - privāta (-as) ēdamistaba (-as) viesiem; - banketa zāle (-es), kuru (-as) var pārveidot konferenču zālē (-ēs) ar atbilstošu iekārtojumu konferenču vajadzībām; - pusdienas un vakariņas pasniedz restorānā pēc restorāna ēdienkartes; - naktsklubs, deju zāle vai diskotēka, ja numuru skaits ir lielāks par 100; - frizētava un kosmētiskais kabinets viesnīcā, kuras numuru skaits ir lielāks par 100; - slēgts baseins un /vai ar profesionālu trenažieru zāli vai veselības centru ar garderobi un dušām un/vai saunu un atpūtas telpu. 2. Par Rezidor Hotel Group un tā apsaimniekotajām viesnīcām Rīgā 2.1. Saskaņā ar interneta vietnē1 norādīto 2007.gadā Rezidor Hotel Group AB bija virkne meitas sabiedrību, veidotu kopuzņēmumu utt., t.sk. Rezidor Hotels ApS Danmark, kas 100% piederēja Rezidor Hotel Group AB (minēto apliecina arī Rezidor Hotel Group gada pārskats par 2010.gadu, publicēts interneta vietnē http:/media.corporate-ir.net/media_files/IROL/20/2054/Rezidor_AR2010_ENG.pdf). Saskaņā ar Rezidor Hotel Group interneta vietnē http://www.radissonblu.com esošo aktuālo informāciju Rezidor Hotels ApS Danmark ir komercsabiedrība, kas pilnībā pieder Rezidor Hotel Group AB. SIA "Rezidor Baltics" gada pārskatā par 2010.gadu norādīts SIA "Rezidor Baltics" galvenā darbības joma ir viesnīcu pārvaldība un atbalsta pakalpojumu sniegšana viesnīcām, un 2010.gadā uzņēmums sniedza minētos pakalpojumus 14 viesnīcām Baltijas valstīs Dānijas uzņēmuma Rezidor Hotels ApS Denmark un Belģijas uzņēmuma The Rezidor Hotel Group NV/SA vārdā. Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 9.punktu tirgus dalībnieks ir jebkura persona (arī ārvalsts persona), kura veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību Latvijas teritorijā vai kuras darbība ietekmē vai var ietekmēt konkurenci Latvijas teritorijā. Ja tirgus dalībniekam vai vairākiem tirgus dalībniekiem kopā ir izšķiroša ietekme pār vienu tirgus dalībnieku vai vairākiem citiem tirgus dalībniekiem, tad visus tirgus dalībniekus var uzskatīt par vienu tirgus dalībnieku. Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome konstatē, ka Rezidor Hotel Group, Rezidor Hotels ApS Danmark un SIA "Rezidor Baltics" uzskatāma par vienu tirgus dalībnieku Konkurences likuma 1.panta 9.punkta izpratnē, jo Rezidor Hotel Group īsteno izšķirošu ietekmi Rezidor Hotels ApS Danmark, kas savukārt īsteno izšķirošu ietekmi SIA "Rezidor Baltics". 2.2. Saskaņā ar Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju 01.06.2010. stājās spēkā pārvaldīšanas līgumi, kas noslēgti starp: 1) a/s "Viesnīca Latvija" un Rezidor Hotels ApS Danmark. "Reval Hotel Latvija" (kopš 2010.gada "Radisson Blu Hotel Latvija") ir 4.kategorijas viesnīca; 2) SIA "Viesnīca Rīdzene" un Rezidor Hotels ApS Danmark. "Reval Hotel Rīdzene" (kopš 2010.gada "Radisson Blu Hotel Rīdzene") ir 5.kategorijas viesnīca; 3) SIA "Elizabetes Centrs" un Rezidor Hotels ApS Danmark. "Reval Hotel Elizabete" (kopš 2010.gada "Radisson Blu Hotel Elizabete") ir 4.kategorijas viesnīca. Pirms Pārvaldīšanas līguma noslēgšanas Rezidor Hotel Group pārvaldīja vienu 5.kategorijas viesnīcu Rīgā - (Radisson SAS Daugava). Līgums par viesnīcas "Radisson SAS Daugava" (kopš 2010.gada "Radisson Blu Hotel Daugava" saskaņā ar VRC sniegto informāciju 2010.gadā pārsertificēta no 5. uz 4.kategoriju) pārvaldību starp tās īpašnieku SIA "Polar BEK Daugava" un "Radisson Hotel Corporation" noslēgts 11.11.1992. Tādējādi pēc Pārvaldīšanas līguma (līgumu) noslēgšanas viesnīcu operators Rezidor Hotel Group apsaimnieko četras viesnīcas Rīgā. 3. Par kritērijiem apvienošanās ziņojuma iesniegšanai Konkurences likuma 15.panta otrā daļa nosaka, ka tirgus dalībnieki, kuri nolēmuši apvienoties kādā no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem veidiem, pirms apvienošanās iesniedz Konkurences padomei pilnu ziņojumu, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem: 1) apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 25 miljoniem latu; 2) apvienošanās dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40 procentus. 4. Par apvienošanās dalībnieku apgrozījumu Analizējot apvienošanās dalībnieku apgrozījumu 2009.gadā, Konkurences padome konstatēja: 1) SIA "Polar Bek Daugava" apgrozījums 3 512 184 Ls, 2) SIA "Elizabetes centrs" apgrozījums 2 399 015 Ls, 3) a/s "Viesnīca Latvija" apgrozījums 8 622 120 Ls, 4) SIA "Viesnīca Rīdzene" apgrozījums 1 368 565 Ls. Apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums 2009.gadā bija 15 901 884 Ls, nesasniedzot Konkurences likuma 15.panta otrās daļas 1.punktā noteikto ziņojuma iesniegšanas kritēriju (25 miljoni latu). 5. Par apvienošanās dalībnieku kopējo tirgus daļu konkrētajā tirgū 5.1. Par konkrētā tirgus definējumu Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības. Konkurences likuma 1.panta 3.punktā noteikts, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām. 5.1.1. Konkrētās preces tirgus Pārvaldīšanas līguma nosacījumi attiecas uz vienu 5.kategorijas viesnīcu ("Reval Hotel Rīdzene") un divām 4.kategorijas viesnīcām ("Reval Hotel Latvija" un "Reval Hotel Elizabete"). Lietas izpētes gaitā tika iegūta un apkopota informācija no SIA "Elizabetes centrs" (04.04.2011. vēstule Nr.01.3-7/2011), SIA "Viesnīca Rīdzene" (04.04.2011. vēstule Nr.01.3-8/2011), a/s "Viesnīca Latvija" (04.04.2011. vēstule Nr.01.3-14/2011), minētās vēstules saņemtas 04.04.2011., SIA "Polar BEK Daugava" 04.04.2011. un 06.04.2011. vēstules (minētās vēstules saņemtas 05.04.2011. un 07.04.2011.), kā arī citām komercsabiedrībām, kas sniedz viesnīcu pakalpojumus Rīgā, Jūrmalā, Rīgas reģionā, noskaidrojot nozares pārstāvju viedokli par viesnīcu savstarpējo aizvietojamību viesnīcām piešķirto kategoriju, ģeogrāfiskās atrašanās vietas u.c. informāciju2. 5.1.1.1. Par viesnīcu savstarpējo aizvietojamību pēc piedāvāto pakalpojumu klāsta. Konkurences padome lūdza viesnīcu pārstāvjiem sniegt viedokli, kuras kategorijas viesnīcas var tikt uzskatītas par savstarpēji aizvietojamām, ņemot vērā to piedāvātos pakalpojumus u.c. 1) apvienošanās procesā iesaistītie tirgus dalībnieki SIA "Elizabetes centrs", SIA "Viesnīca Rīdzene", a/s "Viesnīca Latvija" un SIA "Polar BEK Daugava" sniedza šādu informāciju: - saskaņā ar ekspertu viedokļiem, kas tiek pausti industrijas žurnālos, visas sertificētās un nesertificētās naktsmītnes Latvijā tiek uzskatītas par konkurentiem, - dažos gadījumos cena un piedāvātais komforta līmenis var būt izšķirošs. Ņemot vērā plašo ekonomisko recesiju viesnīcu tirgū Latvijā 2009. un 2010.gadā, 4. un 5.kategorijas viesnīcas turpina piedāvāt 3.kategorijas viesnīcu cenas. Kopumā tirgu var raksturot kā tādu, kurā pastāv ļoti sīva konkurence. Vairumam viesnīcu stratēģija ir vērsta uz pārdošanas apjomu palielināšanu. Līdz ar to šī brīža situācija tirgū rāda, ka cenu konkurence notiek starp visām viesu izmitināšanas vietām Latvijā, Rīgā un tās apkārtnē, t.sk. starp 3., 4. un 5.kategorijas viesnīcām, - saskaņā ar "Reval Hotel Elizabete" statistikas datiem, ~ 53,7% ("Reval Hotel Rīdzene" - 60,7%) ("Reval Hotel Latvija - 54,9%) ("Radisson Blu Daugava Hotel" - 40,86%) no visiem tās klientiem ir biznesa pārstāvji (individuāli un grupas) un ierēdņi, kuriem svarīgi rezervēt viesnīcu uz konkrētiem datumiem, tāpēc izšķirošā ir viesnīcas pieejamība rezervēšanas laikā. Šis ir vēl viens iemesls, kāpēc SIA "Elizabetes centrs" (arī SIA "Viesnīca Rīdzene", a/s "Viesnīca Latvija" un SIA "Polar BEK Daugava" ieskatā) 3., 4. un 5.kategorijas viesnīcas ir savstarpēji aizstājamas. Lai arī iepriekš minētajām grupām parasti ir noteikta maksimālā pieļaujamā cena par viesnīcu, ko noteicis darba devējs, viesnīca parasti tiek izvēlēta, ņemot vērā citus apsvērumus, t.i. viesnīcas attālums no notikuma norises vietas, attālums no centra, pieejamība noteiktos datumos. Tādējādi lielākajai "Reval Hotel Elizabete" (arī SIA "Viesnīca Rīdzene", a/s "Viesnīca Latvija" un SIA "Polar BEK Daugava") klientu daļai cena nav noteicošais faktors, izvēloties naktsmītni, - tirgus nevar tikt definēts, balstoties tikai uz piešķirto kategoriju (zvaigznēm). Saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem klasifikācija pēc kategorijām (zvaigznēm) nav obligāta. Kategoriju (zvaigžņu) piešķiršana ir balstīta ne tikai uz sniegto pamatpakalpojumu veidiem, bet arī dažādiem citiem parametriem, kas nav saistīti ar sniegtajiem pamatpakalpojumiem. Piemēram, viesnīca "Albert Hotel" pilnīgi noteikti ir mūsu konkurents un ievērojams tirgus dalībnieks, tomēr šī viesnīca nav klasificēta atbilstoši viesnīcu kategorijām (zvaigznēm), - ir zemākas kategorijas sertificētas viesnīcas, kurām, piemēram, ir 3 zvaigznes, bet, kas sniedz tieši tādus pašus pamatpakalpojumus kā Radisson viesnīcas. Ņemot vērā minēto, tirgus nevar tikt definēts, balstoties tikai uz viesnīcu kategorijām, - mūsuprāt, arī Rīgas pilsētas teritorija nevar tikt uzskatīta par atbilstošo tirgu, jo jebkurš tūrists, kas apmeklē Latviju, var būt mūsu potenciālais klients. Tas ir atkarīgs no katra ceļotāja/patērētāja izvēles, ko nosaka viņa personīgie motīvi. Līdz ar to arī naktsmītnes ģeogrāfiskais izvietojums vien nevar būt par pamatu, lai definētu tirgu, - viens no noteicošajiem kritērijiem ir patērētāja izvēles brīvība. Patērētājiem ir pieejama detalizēta informācija par visu viesnīcu piedāvājumiem, ko patērētāji var ļoti vienkārši salīdzināt, lai izdarītu izvēli. Piemēram, tiešsaistē Internetā pieejamais ceļojumu aģents Booking.com attiecībā uz Rīgu piedāvā 127 viesnīcas, no kurām patērētājs var izvēlēties sev tīkamāko, - Radisson viesnīcas nodrošina trīs pamatpakalpojumus. Tirgus un konkurence attiecībā uz šiem trim pamatpakalpojumiem var tikt raksturota šādi: - naktsmītnes - potenciālais pircējs šajā daļā ir jebkurš iekšzemes/ārvalstu tūrists, kas meklē naktsmītni Latvijā. Līdz ar to aptuveno tirgus daļu var noteikt, ņemot vērā kopējo tūristu skaitu un izdalot to ar pieejamo numuru skaitu. Par konkurentu var uzskatīt ikvienu, kas piedāvā naktsmītni - viesnīcas, hosteļi, moteļi, izīrējamie dzīvokļi u.c., - pārtika un dzērieni - potenciālais pircējs šajā daļā varētu būt ikviens iekšzemes/ārvalstu tūrists un patērētājs, kas vēlas ieturēt maltīti ārpus mājas. Par konkurentu var uzskatīt ikvienu restorānu, bāru, kafejnīcu un bistro, kas nodrošina ēdināšanas pakalpojumus, - konferences un banketi - potenciālais pircējs šajā daļā varētu būt ikviens iekšzemes, ārvalstu pircējs, kas meklē telpas pasākumam, konferencei, banketam vai izstādei. Par konkurentu var uzskatīt ikvienu mākslas galeriju, izstāžu zāli, konferenču centru un citu īpašumu, kurā tiek piedāvātas telpas šādiem pasākumiem, - ņemot vērā minēto, tirgus noteikšanas nolūkos jāņem vērā visi šie faktori. Tirgu nevar noteikt, par pamatu ņemot tikai tūrista galamērķi vai viesnīcai piešķirto kategoriju (zvaigznes), jo šie rādītāji nesniedz patieso informāciju par tirgu un tirgus daļām. 2) tirgus dalībnieki (komercsabiedrības), kas darbojas viesnīcu pakalpojumu sniegšanas tirgū, sniedza šādu viedokli: 1) viesnīca "Mežaparks" ir daļa no Nacionālās valsts sporta bāzes "Mežaparks" kompleksa. Var uzskatīt, ka Rīgas pilsētā bez viesnīcas "Mežaparks' tāda paša tipa komplekss ir vēl tikai "Ķeizarmežs". Tā kā viesnīca "Mežaparks" atrodas Ķīšezera krastā, taču no pilsētas tikai 10 minūšu attālumā, Rīgas pilsētā viesnīca "Mežaparks" nav aizvietojama ar nevienu citu viesnīcu dēļ savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas (SIA "Mežaparks"), 2) par savstarpēji aizvietojamām var tikt uzskatītas viesnīcas ar tādu pašu zvaigžņu kategoriju (vai augstāku) un tādu pašu izvietojumu, vai labāku, izskatot tūrisma aģentūras pieprasījumu (SIA "Biznesa Centrs "TOMO""), 3) 3 zvaigžņu, 4 zvaigžņu un 5 zvaigžņu viesnīcas var būt uzskatāmas par savstarpēji aizvietojamām, ņemot vērā piedāvātos pakalpojumus, piemēram, konferenču rīkošana, ēdināšana, SPA pakalpojumi (SIA "Kristīne RR"), 4) ņemot vērā viesnīcu piedāvātos pakalpojumus un to kategorijas, savstarpēji aizvietojamas ir vienādus pakalpojumus piedāvājošas vai vienas kategorijas viesnīcas. Viesnīcas izvēli izdara klients un katram klientam var būt savs viedoklis par to, kuras viesnīcas un kāpēc ir savstarpēji aizvietojamas (SIA "Hanza Hotels"), 5) Latvijā ir ļoti stabila un arī korekta viesnīcu sertifikācija, līdz ar to lielākā daļa 4 zvaigžņu viesnīcu var uzskatīt par savstarpēji aizvietojamām savā segmentā, to pašu var attiecināt par katru segmentu, t.i., 3 un 5 zvaigžņu segmentā, ir jāņem vērā tikai istabu skaits un atrašanās vieta (SIA "Ērgļi Divi"), 6) nevienu kategoriju nevar aizvietot ar citu, jo ir standarti, kuri neatļauj to veikt (SIA "Kalēju iela 56"), 7) par aizvietojamām ir uzskatāmas viesnīcas, kam ir vienāds vai līdzīgs klasifikācijas līmenis (piemēram, 4 zvaigžņu), kā arī līdzīgs izvietojums (piemēram, Vecrīga, Klusais centrs, Centrs u.c.) (SIA "Hotel Management services"), 8) ņemot vērā to, ka 4.kategorijas viesnīcai ir noteiktas konkrētas prasības, kas nepieciešamas attiecīgās kategorijas viesnīcai, to nepieciešamības gadījumā var aizstāt ar tādas pašas vai augstākas kategorijas viesnīcu (SIA "Hotel Rīga"), 9) par savstarpēji aizvietojamām viesnīcām ir uzskatītas tās viesnīcas, kurām ir tāds pats klasifikācijas līmenis, un tie paši piedāvātie pakalpojumi (līdzīgi numuri, brokastu piedāvājums u.c.). Viesnīca "City Hotel Bruņinieks" ir aizvietojama ar viesnīcām "Alberts", "Tia", "Skanstes" viesnīca vai augstākas klases viesnīcas (SIA "Bruņinieks MS"), 10) vienādu kategoriju (mūsu gadījumā 3 zvaigžņu) ir savstarpēji aizvietojamas (SIA "Titul"), 11) ņemot vērā piedāvātos pakalpojumus, līdzīgu komforta līmeni un cenu, par savstarpēji aizvietojamām var uzskatīt 3 un 4 zvaigžņu un attiecīgi 4 un 5 zvaigžņu viesnīcas (SIA "BBS-dizain"), 12) par savstarpēji aizvietojamām uzskatāmas tās 3 līdz 5 zvaigžņu viesnīcas, kas spēj piedāvāt viesiem atbilstošu servisu un pakalpojumus noteiktā cenu līmenī, balstoties uz tirgus situāciju un klientu vēlmēm (SIA "Hotel Bellevue"), 13) par savstarpēji aizvietojamām viesnīcām uzskatāmas viesnīcas, kas ir attiecīgajā kategorijā (piemēram, 3. un 4.kategorijas, 4. un 5.kategorijas) un spēj viesiem piedāvāt atbilstošu servisu un pakalpojumus, uzņēmuma iekšienē noteiktā cenu līmenī (SIA "Hotel Bergs"), 14) uzskatām, ka, izskatot jautājumu par savstarpēji aizvietojamām viesnīcām, galvenokārt jāvadās pēc viesnīcas kategorijas. Līdz ar to - noteiktas kategorijas viesnīca ir aizvietojama tikai ar tās pašas kategorijas viesnīcu (SIA "BBH Investments"), 15) 3.kategorijas viesnīcas ir daļēji aizvietojamas ar 4.kategorijas viesnīcām, savukārt 4.kategorijas - ar 5.kategorijas viesnīcām (SIA "Elizabete Hotel"), 16) par savstarpēji aizvietojamām viesnīcām var uzskatīt tādas pašas kategorijas viesnīcas, jo to sniegtie pakalpojumi ir līdzīgi vai tādi paši pēc viesnīcu standarta pamatprasību noteikumiem (veidoti saskaņā ar Latvijas standartu) (SIA "Islande Hotel"), 17) 3 un 4 zvaigžņu viesnīcas, jo viesnīcas, piederošas pie šīm kategorijām, piedāvā līdzīgus numuru tipus, kā arī cenas par izmitināšanu ir līdzīgas (SIA "Justina"), 18) savstarpēji aizvietojamas ir 3 zvaigžņu un 2 zvaigžņu viesnīcas (valsts SIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari"), 19) savstarpēji aizvietojamas ir vienādas kategorijas viesnīcas, kā arī zemākas kategorijas viesnīcas ir aizvietojamas ar augstākas kategorijas viesnīcām, jo viesnīcas klientiem ir jānodrošina ne zemāka līmeņa serviss un pakalpojumu klāsts par apstiprināto. Ja tiek piedāvāta augstāka kategorija, tas kalpo kā papildu bonuss sakarā ar nepieciešamību aizvietot viesnīcu (a/s "Transporta informācijas aģentūra"); 20) savstarpēji aizvietojamas varētu būt 3 zvaigžņu viesnīcas ar 4 zvaigžņu viesnīcām, kā arī 4 zvaigžņu viesnīcas ar 5 zvaigžņu viesnīcām, tā kā cenu atšķirība starp kategorijām bieži vien ir ļoti minimāla, bet servisa līmenis augstākas kategorijas viesnīcām ir labāks. Šis fakts gan attiecas uz viesnīcām, kas atrodas savstarpēji netālu (Rīga - Jūrmala, piemēram) (SIA "Hotel Jūrmala SPA"); 21) savstarpēji aizvietojamas viesnīcas ir vienas kategorijas (pēc viesnīcai piešķirto zvaigžņu skaita) viesnīcas, bet būtisks apstāklis ir viesnīcas atrašanās vieta - tām jāatrodas daudzmaz (1 km rādiusā) vienādā lokācijā, lai tās būtu savstarpēji aizvietojamas (SIA "Hotel Valdemārs"); 22) 4 zvaigžņu viesnīca var būt aizvietojama ar 3 zvaigžņu viesnīcu, 5 zvaigžņu viesnīca var būt aizvietojama ar 4 zvaigžņu viesnīcu (viesnīca "Edvarts"); 23) pēc būtības savstarpēji aizvietot vienu viesnīcu ar citu var tikai vienas kategorijas ietvaros. Ja ir pieprasīts 5 zvaigžņu līmenis, tad zemāks nav pieļaujams, otrā virzienā tas būtu pieļaujams bez papildu samaksas (viesnīca "Art Hotel Laine"); 24) pamatojoties uz to, ka 1. un 2. kategorijas viesnīcām, kā arī 3. un 4. kategorijas viesnīcām ir izvirzītas salīdzinoši vienādas prasības sniegto pakalpojumu klāstam, par savstarpēji aizvietojamām tiek uzskatītas 1. un 2, kā arī 3. un 4. kategorijas viesnīcas (SIA "Minhauzena Unda"); 25) par savstarpēji aizvietojamām, mūsuprāt, var būt tās 3 zvaigžņu viesnīcas, kam LVRC3 ir izsniedzis sertifikātu (SIA "Olrigo"); 26) ņemot vērā pašreizējo cenu līmeni un vispārējo situāciju viesmīlības nozarē Latvijā, uzskatām, ka viesnīcas var uzskatīt par savstarpēji aizvietojamām, ja zvaigžņu līmenis atšķiras par 1 zvaigzni (t.i., par savstarpēji aizvietojamām var uzskatīt 5 un 4 zvaigžņu vai 4 un 3 zvaigžņu viesnīcas utt). Salīdzinot tādas viesnīcas, var novērot, ka cenu un pakalpojumu klāsts/kvalitāte atšķiras nebūtiski un līdz ar to klientu izvēli katrā konkrētajā gadījumā nosaka nevis formāla piederība zvaigžņu segmentam, bet cena un viesnīcas specifiskās īpašības (SIA "Europa Group" ); 27) par pamatoti aizvietojamām uzskatāmas 3.kategorijas viesnīcas (SIA "Fosteri"); 28) aizvietot vajadzētu konkrēti pa kategorijām piederošās viesnīcas: no 3 uz 3 zvaigznēm, no 4 uz 4 zvaigznēm utt. (SIA LWF viesnīca "Radi un Draugi"); 29) saskaņā ar LVRA viesnīcu iedalījumu, kas atkarīgs no sniegto pakalpojumu klāsta, viesnīca "Lielupe" ir "kūrortviesnīca" - tūristu mītne ar viesnīcai raksturīgo infrastrutūru, kurā sniedz dziedniecības, rehabilitācijas vai rekreācijas pakalpojumus. Kūrortviesnīcas tradicionāli tiek iekārtotas apvidos ar dabiskiem dziedniecības faktoriem (labvēlīgs klimats, minerālūdeņi) vai arī vietās, kur izveidota atbilstoša infrastruktūra, daļa no kūrortviesnīcām darbojas kā sezonas viesnīcas (SIA "Belkom"); 30) par savstarpēji aizvietojamu viesnīcu uzskatāma viesnīca "Mežaparks", kuras noteicošā loma ir salīdzinoši īsā distance, lokalizācijas vieta un ekoloģiski tīrā apkārtējā vide (SIA "Ķeizarmežs"); 31) viesnīcas var tikt aizvietotas, ja tās atrodas vienā reģionā - vietā, kur klients ir nolēmis apmesties + klienta vēlmēm nepieciešamais viesnīcas standarts (3 vai 4 zvaigžņu viesnīca), nozīmīgs ir faktors, kādu cenu klients vēlas maksāt par dzīvošanu viesnīcā, klients var atkāpties no zināma servisa līmeņa, lai iekļautos savā paredzētajā tāmē (SIA "Balt Aliance"); 32) savstarpēji aizvietojamas varētu būt 2. un 3.kategorijas viesnīcas (SIA "Smukas"); 33) par savstarpēji aizvietojamām var uzskatīt vienas un tās pašas kategorijas viesnīcas, kas tirgū piedāvā līdzīgu pakalpojumu klāstu un savu darbību balsta uz vieniem un tiem pašiem viesnīcu standartiem. Tāpat var aizvietot arī zemākas kategorijas viesnīcu ar augstākas kategorijas, bet ne otrādi. Viesis, kas vēlas iegādāties noteiktas kategorijas viesnīcas numuru, izvēles procesā noteikti aplūkos šīs konkrētās kategorijas sarakstā esošās viesnīcas, jo viņš skaidri zina, kas ir vajadzīgs un kādu cenu viņš par to ir gatavs maksāt. Atsevišķos gadījumos kāda 4 zvaigžņu viesnīca var būt kvalitatīvāka nekā 5 zvaigžņu viesnīca, bet to lielākoties zina tikai šīs industrijas profesionāļi, kas apseko savus konkurentus un pēta viņu produktu, tomēr viesim noteicošākais ir viesnīcas kategorija (SIA "Hotel Grand Palace"); 34) par savstarpēji aizvietojamām tiek uzskatītas vienā vai augstākā kategorijā esošas viesnīcas. Tā kā viesnīcai Maritim Park Hotel Rīga ir piešķirtas 4 zvaigznes, tad visas viesnīcas, kas atrodas Rīgā un kurām piešķirtas 4 vai 5 zvaigznes, neatkarīgi no piedāvāto pakalpojumu klāsta un apstākļiem, ir uzskatāmas par savstarpēji aizvietojamām (SIA "Park Hotel"); 35) par savstarpēji aizvietojamām viesnīcām uzskatāmas 3 zvaigžņu viesnīcas, kas atrodas ārpus Vecrīgas, Rīgas centrā vai 5 km attālumā no Rīgas vēsturiskā centra. Piedāvā viesiem vismaz 30 viesu istabas ar atsevišķām vannas istabām (SIA "Edals"); 36) norāda, ka par savstarpēji aizvietojamām viesnīcām, ņemot vērā vispārējo pasaules praksi, var uzskatīt tādas viesnīcas, kuru servisa līmenis un sertificēto zvaigžņu kategorija ir vienāda (SIA "BBF Consulting"); 37) par savstarpēji aizvietojamu var būt jebkura viesnīca, kura spēj apmierināt klienta prasības (SIA "Sigtur"); 38) par savstarpēji aizvietojamām var uzskatīt tādas viesnīcas, kuras ir ne tikai sertificētas vienā kategorijā pēc viesnīcu klasifikācijas standarta, bet arī ir līdzvērtīgas numuru skaita, interjera un iekārtojuma , atrašanās vietas, papildus ēdināšanas u.c. pakalpojumu sniegšanas ziņā. Tikai vienas kategorijas viesnīcas var būt aizvietojamas, ja to pieņem kā sinonīmu vārdam - līdzvērtīgs (SIA "Garden Palace"); 39) par savstarpēji aizvietojamām uzskatām līdzvērtīgas, t.i., 4 zvaigžņu viesnīcas (SIA "Baltic Financial Investment Group"); 40) nodibinājums "Sanatorija Belorusija" sevi pozicionē kā sanatoriju, kas sniedz ārstnieciskos rehabilitācijas un medicīniskos pakalpojumus, tikai nebūtiskā daļā, darbojoties kā kūrortviesnīca, un tādējādi uzskata, ka šo pakalpojumu savstarpēji aizvietot var ar jebkuras viesnīcas pakalpojumiem (nodibinājums "Sanatorija Belorusija"); 41) savstarpēji aizvietojamas var būt vienādas kategorijas viesnīcas, piemēram, ja viesnīcā vairs nav brīvu numuru, bet tiek saņemta rezervācija, viesnīcas pienākums ir nodrošināt klientam tādas pašas vai augstākas kategorijas viesnīcu tai pašā reģionā, Jūrmalā (SIA "VIA Jūrmala"); 42) savstarpēji aizvietojamas viesnīcas var būt tikai savstarpēji atbilstošas kategorijas viesnīcas, vai citas kategorijas, ja puses vienojas (SIA "Metropole Hotel"); 43) savstarpēji līdzīgas ir 3 un 4 zvaigžņu viesnīcas, jo līdzīgi ir to piedāvātie pakalpojumi (SIA "REHO"), 44) par savstarpēji aizvietojamām var uzskatīt viesnīcas, kas piedāvā līdzīgu pakalpojumu klāstu (SIA "Flai Palete"); 45) viesnīca Karavella pamatā apkalpo klientus, kas ir ieradušies Rīgā ar lietišķiem mērķiem vai atpūtas braucienos uz nedēļas nogali. Nevaram pilnīgi un pamatoti sniegt atbildi par viesnīcu savstarpējo aizvietojamību (Karavella Hotel); 46) par savstarpēji aizvietojamām nevar uzskatīt dažādu kategoriju viesnīcas (SIA "Latlauva"); 47) Rīgā, ņemot vērā to, cik tuvu ir lidosta attālumā no centra, esam tai pašā segmentā kā centra viesnīcas, atšķiramies ar to, ka esam klusākā vietā (SIA "Kembi"); 48) savstarpēji aizvietojamas viesnīcas ir tās, kas atbilst attiecīgiem standartiem, un papildus pakalpojumi ir katras viesnīcas ziņā ("Slokas OK Hotel"). Apkopojot un analizējot komercsabiedrību (t.sk. lietas dalībnieku), kas darbojas viesnīcu pakalpojumu sniegšanas tirgū, sniegtos viedokļus par viesnīcu savstarpējo aizvietojamību, ņemot vērā to piedāvātos pakalpojumus u.c., konkrētās lietas ietvaros, Konkurences padome konstatēja: 1) jo augstākas kategorijas viesnīca, jo vairāk papildu pakalpojumu saviem klientiem tā piedāvā, 2) par savstarpēji aizvietojamām pamatā ir uzskatāmas vienas un tās pašas kategorijas viesnīcas, piemēram, 3 zvaigžņu viesnīca var būt aizvietojama ar citu 3 zvaigžņu viesnīcu, jo minētās kategorijas viesnīcas piedāvā līdzīgu pakalpojumu klāstu saskaņā ar noteiktajām sertifikācijas prasībām, 3) daļa viesnīcu apsaimniekotāju uzskata, ka būtiskākās atšķirības starp dažādu kategoriju viesnīcām veido nevis to piedāvāto pakalpojumu daudzveidība, bet gan šo pakalpojumu kvalitāte, apkalpojošā personāla profesionalitāte u.c. 4) attiecībā uz dažādu kategoriju viesnīcu aizvietojamību viesnīcu apsaimniekotāji daļā atbildēs norādījuši, ka viesnīcas ir aizvietojamas vienas kategorijas ietvaros, daļa kā aizvietojamas norādījuši 3. un 4.kategorijas viesnīcas, neliela daļa norādīja gan uz 3. un 4.kategorijas, gan 4. un 5.kategorijas viesnīcu pakalpojumu aizvietojamību. 5.1.1.2. Par viesnīcu numuru cenu atšķirībām starp dažādu kategoriju viesnīcām. 1) SIA "Elizabetes centrs", SIA "Viesnīca Rīdzene", a/s "Viesnīca Latvija" un SIA "Polar BEK Daugava" sniedza šādu informāciju: Cenas var atšķirties gan atkarībā no sezonalitātes un pieprasījuma, gan dažādām noieta veicināšanas kampaņām. Līdz ar to cenu atšķirībām (procentos) nav ierobežojumu. Piemēram, zemākās un augstākās publicētās cenu atšķirības standarta numuram 2009.gadā: - 3 zvaigžņu viesnīcā: no LVL 18 (zemākā) līdz LVL 50 (augstākā), vidējā cena LVL 34 (atšķirība starp vidējo cenu 3 zvaigžņu viesnīcā un 4 zvaigžņu viesnīcā: 54,4%), - 4 zvaigžņu viesnīcā: no LVL 25 (zemākā) līdz LVL 80 (augstākā), vidējā cena LVL 52,5 (atšķirība starp vidējo cenu 3 zvaigžņu viesnīcā un 5 zvaigžņu viesnīcā: 148,5%), - 5 zvaigžņu viesnīcā: no LVL 46 (zemākā) līdz LVL 123 (augstākā), vidējā cena LVL 84,5 (atšķirība starp vidējo cenu 4 zvaigžņu viesnīcā un 5 zvaigžņu viesnīcā 60,9%); 2010.gadā: - 3 zvaigžņu viesnīcā: no LVL 20 (zemākā) līdz LVL 55 (augstākā), vidējā cena LVL 37,5 (atšķirība starp vidējo cenu 3 zvaigžņu viesnīcā un 4 zvaigžņu viesnīcā: 58,6%), - 4 zvaigžņu viesnīcā: no LVL 31 (zemākā) līdz LVL 88 (augstākā), vidējā cena LVL 59,5 (atšķirība starp vidējo cenu 3 zvaigžņu viesnīcā un 5 zvaigžņu viesnīcā: 149,3%), - 5 zvaigžņu viesnīcā: no LVL 51 (zemākā) līdz LVL 136 (augstākā), vidējā cena LVL 93,5 (atšķirība starp vidējo cenu 4 zvaigžņu viesnīcā un 5 zvaigžņu viesnīcā 57,1%). 2) komercsabiedrības, kas darbojas viesnīcu pakalpojumu sniegšanas tirgū, sniedza šādu informāciju: 1) vidēji 5 zvaigžņu viesnīcas cenas ir 140-150 EUR, 4 zvaigžņu - 70-75 EUR, 3 zvaigžņu - 50-60 EUR. Lielākās atšķirības cenā starp 5 un 4 zvaigžņu viesnīcām ir 500%, mazākā ir 0%. Lielākās atšķirības cenā starp 4 zvaigžņu un 3 zvaigžņu viesnīcām ir 400%, mazākā - 40% (3 zvaigžņu viesnīcas cena var būt augstāka par 4 zvaigžņu viesnīcas cenu) (SIA "Hanza Hotels"), 2) informāciju par cenu svārstībām, kā arī par cenu atšķirību proporcionāli viesnīcas zvaigžņu līmenim ir ļoti grūti noteikt, jo katra viesnīca izvēlas savu cenu veidošanas politiku. Cenu atšķirība starp 3 un 4 zvaigžņu grupas viesnīcām ir minimāla, tie var būt kādi 10-15%, bet starp 4 un 5 zvaigžņu šīs skaitlis varētu būt lielāks un sastādīt 70-100-200% (SIA "Ērgļi Divi"), 3) cenas mainās katru dienu vai periodiski, atkarībā no viesnīcas pārdošanas politikas (SIA "Hotel Management Services"), 4) 3 un 4 zvaigžņu viesnīcu cenas atšķiras minimāli par 50% (SIA "Viktorija International"), 5) 3 un 4 zvaigžņu viesnīcām cenu atšķirība ir tuvu pie 25% (nesezonā) līdz 40% (sezonas laikā) (SIA "Bruņinieks MS"), 6) pamatojoties uz publiski pieejamo informāciju - vidējās viesnīcu numuru cenu atšķirības starp 3. un 4.kategorijas viesnīcām sastāda 15%, starp 4. un 5.kategorijas viesnīcām - 18% (SIA "Elizabete Hotel"), 7) salīdzinot 3 un 4 zvaigžņu viesnīcu cenas par izmitināšanu, tika konstatēta cenu atšķirība 5-15% (SIA "Justina"), 8) cenu atšķirības starp dažādu kategoriju viesnīcām dažādos laika periodos ir atšķirīgas. Ziemas sezonā, kā arī mazāk pieprasītos datumos vasaras sezonā starp 3. un 4.kategorijām bieži nav nekāda atšķirība (0%). Vasaras pieprasītos laika periodos atšķirība ~ 0-60% (a/s "Transporta informācijas aģentūra"); 9) numuru cenas jūnija mēnesī starp kategorijām atšķiras: ~ par 30% 3 un 4 zvaigžņu viesnīcām, un vidēji par 100% 4 un 5 zvaigžņu viesnīcām (SIA "Hotel Jūrmala SPA"); 10) atšķirība starp 4 un 5 zvaigžņu viesnīcu istabu pārdošanās cenām ir minimāla (1-3%) vai atšķirības nav. Atšķirības cenās ir vērojamas 3. un 5.kategoriju viesnīcu istabu pārdošanas cenās, visbiežāk cenas atšķirību nosaka attiecīgo viesnīcu atpazīstamība - piederība pazīstamai viesnīcu ķēdei (SIA "Hotel Valdemārs"); 11) viesnīcu kategorijas cenu atšķirības ir 10-30% atkarībā no sezonas un noslogojuma (viesnīca "Edvards"); 12) viesnīcu numuru atšķirības starp dažādām kategorijām var atšķirties 30-80% (SIA "Fosteri"); 13) cena veidojas: no pašizmaksas, no pakalpojumu klāsta, ko piedāvā viesnīca, no sezonas, no viesnīcas attāluma no aktivitātēm un pasākumiem, no viesu pieprasījuma (SIA "Belkom"), 14) 4 zvaigžņu viesnīcu numuru cenas Rīgā var svārstīties 35-150 Ls par divvietīgu numuru. Viesnīca var būt ar augstiem standartiem, izsmalcinātu dizainu, taču 5 zvaigžņu kategorija tiek piešķirta viesnīcai ar baseinu, tāpēc cena var svārstīties lielā amplitūdā atkarībā no tā, kur viesnīca atrodas, noslodzes: Vecrīgā vai ārpus Rīgas centra, dizaina, viesnīcas popularitātes, esošo sadarbības partneru skaita, papildus pakalpojumiem (SIA "Balt Aliance"); 15) starp viesnīcu "Elīna" un 4., 5.kategorijas viesnīcām cenas ir 2-3 reizes lielākas (SIA "Smukas"); 16) atšķirības starp dažādu kategoriju viesnīcu numuru cenām var būt 0-40%. Tas ir gan 4. un 5.kategorijas, gan 3. un 4.kategorijas, gan arī 2. un 3.kategorijas viesnīcām. Mūsdienās tirgū esošās viesnīcas ir ļoti atšķirīgas (dizains, atrašanās vieta, piedāvātie pakalpojumi, piederība kādai prestižai aliansei vai viesnīcu grupai utt.), tāpēc arī to numuru cenu amplitūda var variēt ļoti lielās robežās (SIA "Hotel Grand Palace"); 17) cenu atšķirības nav atkarīgas no viesnīcas kategorijas, tāpēc salīdzināt vai nosaukt jebkādu lielumu procentos, manuprāt, nav iespējams (SIA "Park Hotel"); 18) norāda, ka nevar standartizēt cenu atšķirības (SIA "BBF Consulting"), 19) pēc mūsu domām, mazāka atšķirība ir starp 3 un 4 zvaigžņu viesnīcu cenām, nekā 4 un 5 zvaigžņu viesnīcu cenām (SIA "REHO"); 20) viesnīcu numuru cenu atšķirībai starp dažādu viesnīcu kategorijām jābūt minimāli 20 un maksimāli 40% (SIA "Viesis"); 21) viesnīcu cenu politika mainās katru dienu, atkarībā no brīvo istabu skaita u.c.faktoriem. Istabas cena atkarīga arī no tā, vai tas ir standarta numurs vai uzlabotais (SIA "Flai Palete"); 22) ņemot vērā 2-istabu numuriņu 3. un 4.kategorijas viesnīcā, ir saprotams, ka uz šo brīdi vidējās viesnīcu numuru cenu atšķirības ir 10-15% (SIA "Karavella Hotel"). Apkopojot un analizējot aptaujāto komercsabiedrību, kas darbojas viesnīcu pakalpojumu sniegšanas tirgū, sniegtos viedokļus konkrētās lietas ietvaros, Konkurences padome konstatēja, ka numuru cenu atšķirības dažādu kategoriju viesnīcām ir atkarīgas no dažādiem faktoriem, piemēram: 1) cena pamatā ir atkarīga no viesnīcas kategorijas - jo augstāka kategorija, jo lielāka cena par numuru; 2) vienlaikus to var iespaidot citi faktori: - sezonas laikā (vasaras periodā) cenu atšķirība ir lielāka nekā nesezonas periodā (ziemā); - katras konkrētās viesnīcas pakalpojumu pārdošanas politikas, kas katrai viesnīcai ir atšķirīga, t.sk. akcijas. - bieži cenas atšķirību nosaka attiecīgo viesnīcu atpazīstamība, t.i., piederība pazīstamai viesnīcu ķēdei, - konkrētas viesnīcas atrašanās vietas (ja 3 zvaigžņu viesnīcai ir laba atrašanās vieta un labs papildu serviss, tā var būt dārgāka nekā 4 zvaigžņu viesnīca), papildu pakalpojumiem, noslodzes, viesnīcas popularitātes u.c., 3) analizējot sniegto viedokli, konstatējams, ka numuru vidējo cenu atšķirības starp 3.un 4.kategorijas viesnīcām vidēji ir mazākas nekā starp 4. un 5.kategorijas viesnīcām. Vienlaikus vidējās numuriņu cenas ir lielākas par 50% gan 3. un 4.kategorijai, gan 4. un 5.kategorijai. 5.1.1.3. Par būtiskākajām atšķirībām starp dažādu kategoriju viesnīcām, ņemot vērā sniegtos papildu pakalpojumus u.c. Tirgus dalībnieki, kas darbojas viesnīcu pakalpojumu sniegšanas konkrētajā tirgū, sniedza šādu informāciju: 1) būtiskākās atšķirības starp 4-5 zvaigžņu un 2-3 zvaigžņu viesnīcām ir papildus piedāvātais pakalpojumu klāsts, sākot no baseinu un fitnesa apmeklējumiem līdz pat SPA centra, skaistumkopšanas salona un līdzvērtīgiem luksus pakalpojumiem (SIA "Mežaparks"), 2) būtiskākās atšķirības starp dažādu kategoriju viesnīcām var būt: tajās piedāvāto pakalpojumu klāstā (ir/nav restorāns, ir/nav SPA, ir/nav baseins, ir/nav konferenču zāle u.c.), viesnīcā veiktajos ieguldījumos (istabu, vannasistabu, sabiedrisko telpu aprīkojuma kvalitāte, grīdas segumu, mākslas priekšmetu u.c. elementu kvalitāte), istabu lielums, kondicionieru esamība (3 zvaigžņu viesnīcā pieļaujama to neesamība, 4, 5 zvaigžņu kategorijā tā ir būtiska prasība), servisa un apkalpošanas standarts (SIA "Hanza Hotels"), 3) galvenā konkurence šobrīd notiek starp 3 un 4 zvaigžņu viesnīcām, 4 zvaigžņu viesnīcas galvenokārt ir pielāgotas biznesa ceļotāju vajadzībām, bet, ņemot vērā cenu politiku, šis 4 zvaigžņu segments kļuvis pieejams arī tūristiem. 4 zvaigžņu viesnīcās ir pieejami gan konferenču centri, gan dažādi papildus pakalpojumi, kuri ne vienmēr ir pieejami zemāku kategoriju viesnīcās (SIA "Ērgļi Divi"), 4) atšķirības starp viesnīcu kategorijām vislabāk noteikt, izmantojot Latvijas standartu "Viesu izmitināšanas un apkalpošanas mītnes. Viesnīcas." Katra viesnīca cenšas piesaistīt savu klientu ar īpašu pievienoto vērtību (konferenču zāles, SPA centri, boulingi, saunas, restorāni, vasaras terases u.c.) (SIA "Hotel Management Services"), 5) 3 un 4 zvaigžņu viesnīcas atšķiras ar to, ka 3 zvaigžņu viesnīcai nav obligāts restorāns, SPA salons, frizētava, mini bāri numuros, fēns, gludeklis u.c. (SIA "Viktorija International") 6) būtiskākās atšķirības 3 un 4 zvaigžņu viesnīcām: komforts, personāla izskats, dizains, numuru lielums, pieejamais "room service", baseins un trenažieru zāle u.c. (SIA "Bruņinieks MS"), 7) "NB Hotel" piedāvā bezmaksas stāvlaukumu, brokastis, restorāna pakalpojumus, bāru, biljardu, "A1" - bāru, brokastis, biljardu. Augstāku kategoriju viesnīcas piedāvā SPA pakalpojumus, pirtis, baseinus (SIA "Titul"), 8) kategorijai pieaugot, numuru platības ir lielākas, plašāks pakalpojumu klāsts un augstāks servisa līmenis, ekskluzīvāks interjers, dizains, gultas veļa, labāks telpu labiekārtojums un tehniskās apkopes līmenis (SIA "Welkom"), 9) Latvijas valsts standartos ir sīki un smalki definēti būtiskākie punkti, kas dod iespēju viesnīcai pretendēt uz vienu vai otru kategoriju. Īsumā kategorijas atšķiras ar piedāvāto pakalpojumu klāstu un komforta līmeni tajās (SIA "BBS-dizain"), 10) visas būtiskākās atšķirības starp 4. un 5.kategorijas u.c. sertificētām viesnīcām ir atrodamas LVRA mājas lapā (SIA "Hotel Bellevue"), 11) standarta prasības 3.kategorijas viesnīcai, 4.kategorijas viesnīcai (SIA "Semar Fin Let. Real Estate"), 12) visas būtiskākās atšķirības starp 4 un 5 zvaigžņu u.c. sertificētām viesnīcām ir atrodamas LVRA mājas lapā (SIA "Hotel Bergs"), 13) visbūtiskākā atšķirība starp dažādu kategoriju viesnīcām ir piedāvāto pakalpojumu klāsts, precīzāka informācija "Viesnīcu standarta pamatprasības" (SIA "BBH Investments"), 14) 4.kategorijas viesnīcas atšķir tādu pakalpojumu kopums kā: SPA, apartamenti, tirdzniecība, restorāns, lux tipa numuri,, kuri var nebūt 3.kategorijas viesnīcām, 5.kategorijas viesnīcas atšķir tādi pakalpojumi kā: SPA, apartamenti, tirdzniecība, restorāns, baseins, lux tipa numuri (SIA "Elizabete Hotel"), 15) ar noteiktu viesnīcu kategoriju raksturojumu ir iespējams iepazīties viesnīcu standarta pamatprasību reglamentā. Būtiskākās atšķirības saistītas ar: minimālo numuru platību, mini bāru pieejamību, mēbelējuma un iekārtojuma stilu, tā ekskluzivitāti, konferenču telpu skaitu, apartamentu, Lux numuru pieejamību, gaisa kondicionēšanas iespējām, gultu izmēriem u.c. (SIA "Islande Hotel"), 16) salīdzinot 3 un 4 zvaigžņu viesnīcas, var konstatēt, ka 4 zvaigžņu viesnīcas piedāvā vairāk pakalpojumu un ērtību nekā 3 zvaigžņu viesnīcas. Piemēram, vairākām 4 zvaigžņu viesnīcām ir konferenču zāles, bāri, restorāni, SPA centri u.c., tikai dažas no 3 zvaigžņu viesnīcām piedāvā tādas ērtības. Līdz ar to cenas 4 zvaigžņu viesnīcās ir parasti augstākas nekā 3 zvaigžņu viesnīcās (SIA "Justina"), 17) dažādu kategoriju viesnīcu atšķirības un standarti (informācija no LVRA mājas lapas) (a/s "Transporta informācijas aģentūra"); 18) galvenās atšķirības starp 3 zvaigžņu un 4 zvaigžņu viesnīcām (4 zvaigžņu viesnīcu papildu plusi): istabas platība ir lielāka, 4 zvaigžņu viesnīcā jābūt vismaz vienam apartamentam, istabās minibāri, iespēja pasūtīt numurā ēdienus, dzērienus, dažādi piederumi viesnīcā, gultas veļas maiņa katru dienu, telpas atpūtai un ķermeņa kopšanai, sauna, baseins, trenažieru zāle. 4 un 5 zvaigžņu viesnīcas (5 zvaigžņu viesnīcu papildus plusi): istabas platība lielāka, 5 zvaigžņu viesnīcā jābūt vairākiem apartamentiem, jābūt nodrošinātai auto stāvvietai, garderobe pie koplietošanas telpām (konferenču centrā), apkalpošana numuros 24h diennaktī, gaisa kondicionēšana ēdināšanas telpās, vairāki restorāni. Minētās lietas ir tās, kam jābūt pēc standartiem un kas rada atšķirību starp 3 zvaigžņu un 4 zvaigžņu, 4 un 5 zvaigžņu viesnīcām (SIA "Hotel Jūrmala SPA"); 19) būtiskākās atšķirības starp 3 un 4 zvaigžņu viesnīcām ir: istabu izmērs, restorāna piedāvājums, apkalpošana numurā (3 zvaigžņu viesnīcas nepiedāvā) un papildus pieejamie pakalpojumi (SPA viesnīcā u.c.). Būtiskākās atšķirības starp 4 un 5 zvaigžņu viesnīcām: istabu izmērs, ekskluzivitāte, papildus pakalpojumi: baseins, nakts klubs u.c., papildus serviss, piemēram, brokastu ēdienkarte u.c. (SIA "Hotel Valdemārs"); 20) viesnīcu kategorijas atšķirības ir norādītas Latvijas viesnīcu un restorānu sertifikācijas centra izstrādātajos normatīvos (viesnīca "Edvards"); 21) pēc pašreiz spēkā esošā valsts standarta 3 zvaigžņu viesnīcai kā galveno var minēt: nepieciešams savs restorāns, visi numuri ar vannas istabām, 4 zvaigžņu viesnīcai klāt papildus bez viesu lifta jābūt servisa liftam, 25% numuros seifi, minibāri, vairākas konferenču zāles, sauna, atsevišķs bārs, trenažieru zāle vai veselības klubs u.c., 5 zvaigžņu viesnīcām bez iepriekš minētā ir jābūt peldbaseinam, seifi visos numuros kondicionēšanas iekārtas visā viesnīcā u.c. (viesnīca "Art Hotel Laine"); 22) "Minhauzena Unda" ir aprīkota ar: ar liftu sasniedzami visi stāvi, kompleksu pakalpojumu telpa ar konferenču tehnisko aprīkojumu un ēdināšanas iespējām, visi numuri ar tualeti, dušu, restorāns, pusdienas un vakariņas pasniedz restorānā (SIA "Minhauzena Unda"); 23) pat dažādām 3 zvaigžņu viesnīcām ir būtiskas atšķirības, bet starp 3 un 5 zvaigžņu viesnīcām jābūt lielākām atšķirībām (SIA "Olrigo"); 24) formālā atbilde atrodama LVRA izstrādātajos viesnīcu sertifikācijas standartos. Reālajā dzīvē par atšķirības kritēriju kalpo ne tik daudz formāli skaitliskie rādītāji, numuru aprīkojuma priekšmeti vai pakalpojumu klāsts, bet gan viesnīcas produkta un sniegto pakalpojumu kvalitāte. Par svarīgu atšķirības pazīmi varētu būt nevis ēdināšanas punktu skaits vai ēdienkartes garums, bet gan ēdienu kvalitāte un pasniegšana (SIA "Europa Group"); 25) jo augstāka kategorija viesnīcai, jo augstākas prasības. Šobrīd pārstāvam 3 zvaigžņu kategoriju, bet centīsimies iegūt 4.kategoriju. Ir daudz nosacījumu, lai iegūtu 4.kategoriju: 24 stundas recepcijas darba laiks, viesnīcā pieejami laikraksti, žurnāli, istabu uzkopšana katru dienu, apkalpošanas istabā u.c. (SIA LWF viesnīca "Radi un Draugi"); 26) atšķirības noteiktas viesnīcu sertifikācijas noteikumos (SIA "Balt Aliance"); 27) būtiskākās atšķirības starp 4. un 5.kategorijas viesnīcām ir: lielāka numuru platība, izvērstāks sabiedrisko telpu klāsts, augstāks telpu labiekārtojuma un tehniskās apkopes līmenis, plašāks pakalpojumu klāsts un to kvalitāte. Tāda paša tipa atšķirības var minēt arī, salīdzinot zemākas kategorijas viesnīcas (3. un 4.kategorija, 2. un 3.kategorija) (SIA "Hotel Grand Palace"); 28) būtiskākās atšķirības starp dažādu kategoriju viesnīcām ir šādas: klientu apkalpošana (jo lielāks piešķirto kategoriju skaits, jo nevainojamāks serviss), papildu komforts (skaistumkopšanas salons, SPA centrs u.c.), viesnīcas numuriņu izmēri, aprīkojums (SIA "Park Hotel"); 29) savā darbībā orientējamies uz LVRA apstiprinātajiem viesnīcu sertificēšanas standartiem (SIA "Edals"); 30) LVRA ir noteicis kritērijus (SIA "Sigtur"); 31) ar būtiskajām ("taustāmajām") atšķirībām starp dažādu kategoriju viesnīcām var iepazīties, ņemot par pamatu standartu, bet tas nenosaka viesnīcas kopējo atmosfēru, interjera unikalitāti, apkalpojošā personāla profesionalitātes līmeni u.c. Tā arī ir viena no būtiskākajām atšķirībām, jo katra viesnīca cenšas ieviest kaut ko citu, lai radītu šo atšķirību tieši pakalpojumu sniegšanas un daudzveidības ziņā (SIA "Garden Palace"); 32) LVRA standartos noteikts prasību un papildus pakalpojumu apraksts, kas izstrādāts viesnīcu klasifikācijai (SIA "Baltic Financial Investment Group"); 33) saskaņā ar esošajiem viesnīcu standartiem Latvijā, LVRA, LVRC kompetence (SIA "Metropole Hotel"); 34) būtiskākās atšķirības starp dažādu kategoriju viesnīcām veido istabu izmēri, istabas serviss u.c. pakalpojumi, kuri palīdz izveidot maksimālus komforta apstākļus (SIA "Flai Palete"); 35) būtiskas atšķirības starp 3. un 4.kategorijas viesnīcām ir trenažieru zāles esamība, baseina pieejamība, numuriņu plašums, bārs numuriņā u.c. (SIA "Karavella Hotel"); 36) būtiskākās atšķirības starp dažādu kategoriju viesnīcām ir sniegto/nodrošināto pakalpojumu klāsts, piemēram, atsevišķs bārs, minibārs, SPA pakalpojumi u.c. (SIA "Latlauva"); 37) galvenās atšķirības starp viesnīcu kategorijām ir: restorāna kvalitāte, interjera atšķirības, numura platība un tā iekārtojums pēc pieņemtajiem standartiem. Cenu ziņā ļoti līdzīgi ir ar 3 un 4 zvaigžņu viesnīcām, jo 4 zvaigžņu viesnīcas kopš 2009.gada ir ļoti krasi samazinājušas cenas - tas viss ir izdzīvošanas labad (SIA "Kembi"); 38) atšķirības starp viesnīcu kategorijām ir numuru lieluma, numura un sanitārā mezgla iekārtojuma, brokastu dažādība, baseins, frizētava viesnīcā ("Slokas OK Hotel"). Ņemot vērā iepriekš minēto informāciju, Konkurences padome secina: 1) liela daļa viesnīcu apsaimniekotāju norādījuši, ka galvenās atšķirības starp viesnīcu kategorijām norādītas LVRC noteiktajos standartos, 2) jo augstākas kategorijas viesnīca, jo vairāk papildu pakalpojumu saviem klientiem tā piedāvā, 3) daļa viesnīcu apsaimniekotāju uzskata, ka būtiskākās atšķirības starp dažādu kategoriju viesnīcām veido nevis to piedāvāto pakalpojumu daudzveidība, bet gan šo pakalpojumu kvalitāte, apkalpojošā personāla profesionalitāte u.c. 5.1.1.4. Par viesnīcu kategorijām, kuras parasti izvēlas noteiktas klientu grupas Atbildot uz jautājumu, kādas kategorijas viesnīcas parasti izvēlas tādas klientu grupas kā: - biznesa pārstāvji (uzturēšanos viesnīcā apmaksā komercsabiedrības), - ierēdņi (uzturēšanos viesnīcā apmaksā valsts iestādes), - tūristi (uzturēšanos viesnīcā organizē, izvēli veic tūrisma aģentūras), - ģimenes ar bērniem (uzturēšanos viesnīcā apmaksā paši klienti), - individuālie ceļotāji (uzturēšanos viesnīcā apmaksā paši klienti), - citas klientu grupas (konkrēti norādīt), kas nav iepriekš minētas, bet uzskatāmas par būtiskām, komercsabiedrības, kas darbojas viesnīcu pakalpojumu sniegšanas tirgū, sniedza šādu informāciju: 1) SIA "Elizabetes centrs", SIA "Viesnīca Rīdzene", a/s "Viesnī …