Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums I nodaļa Vispārīgie noteikumi 1.pants. Likumā lietotie termini (1) Likumā ir lietoti šādi termini: 1) asociētā sabiedrība — sabiedrība, kurā citai sabiedrībai ir kapitāla līdzdalība un kuras darbības un finanšu politika atrodas šīs citas sabiedrības būtiskā ietekmē, kas tiek nodrošināta ar ne mazāk par 20 un ne vairāk par 50 procentiem no akcionāru vai dalībnieku balsstiesībām; 2) attīstības izmaksas — izmaksas, kuras tieši attiecināmas uz attīstības pasākumiem vai kuras var pamatoti saistīt ar šiem pasākumiem; 3) bilances datums — pārskata gada pēdējā diena; 4) bilances vērtība — summa, kādā aktīvs vai saistības norādītas bilancē; 5) būtiska informācija — tāda informācija, par kuru ir pamats uzskatīt, ka tās neatklāšana vai nepareizs izklāsts finanšu pārskatos varētu mainīt vai ietekmēt lēmumu, kuru persona pieņem, pamatojoties uz šiem finanšu pārskatiem. Atsevišķā finanšu pārskatu postenī atklājamās informācijas būtiskumu izvērtē saistībā ar citiem līdzīgiem šo finanšu pārskatu posteņiem; 6) finanšu aktīvi: a) nauda, b) citas sabiedrības kapitāla vērtspapīrs, c) līgumā noteiktās tiesības saņemt naudu vai citu finanšu aktīvu no citas personas vai savstarpēji apmainīt finanšu aktīvus vai finanšu saistības ar citu personu apstākļos, kas sabiedrībai ir potenciāli labvēlīgi, d) finanšu instruments, par kuru sabiedrība norēķināsies (vai var norēķināties) ar saviem kapitāla vērtspapīriem, ja tas ir neatvasināts un par to sabiedrībai ir (vai var būt) pienākums saņemt mainīgu skaitu savu kapitāla vērtspapīru vai ja tas ir atvasināts un par to sabiedrība norēķināsies (vai var norēķināties) citādi, nekā apmainot fiksētu naudas vai cita finanšu aktīva summu pret fiksētu skaitu savu kapitāla vērtspapīru. Piemērojot šo terminu, sabiedrība savos kapitāla vērtspapīros neietver finanšu instrumentus, kas ir vienošanās par sabiedrības savu kapitāla vērtspapīru saņemšanu vai to piegādi nākotnē; 7) finanšu saistības: a) līgumā noteikts pienākums nodot naudu vai citu finanšu aktīvu citai personai vai savstarpēji apmainīt finanšu aktīvus vai finanšu saistības ar citu personu apstākļos, kas sabiedrībai ir potenciāli nelabvēlīgi, b) finanšu instruments, par kuru sabiedrība norēķināsies vai var norēķināties ar saviem kapitāla vērtspapīriem, ja tas ir neatvasināts un par to sabiedrībai ir (vai var būt) pienākums piegādāt mainīgu skaitu savu kapitāla vērtspapīru vai ja tas ir atvasināts un par to sabiedrība norēķināsies (vai var norēķināties) citādi, nekā apmainot fiksētu naudas vai cita finanšu aktīva summu pret fiksētu skaitu savu kapitāla vērtspapīru. Piemērojot šo terminu, sabiedrība savos kapitāla vērtspapīros neietver finanšu instrumentus, kas ir vienošanās par sabiedrības savu kapitāla vērtspapīru saņemšanu vai to piegādi nākotnē; 8) grāmatvedības politika — attiecīgo saimniecisko darījumu, faktu un notikumu uzskaites un finanšu pārskata posteņu novērtēšanas un norādīšanas (finanšu pārskatā) principi, metodes un noteikumi (piemēram, pamatlīdzekļu novērtēšanas vai nolietojuma aprēķināšanas metodes, debitoru parādu vai krājumu atlikumu novērtēšanas metodes, aizņēmuma procentu un soda naudas uzskaites un norādīšanas principi, uzkrājumu veidošanas nosacījumi un metodes, kas tiek izmantotas peļņas vai zaudējumu, vai naudas plūsmas norādīšanai finanšu pārskatā); 9) koncerna mātes sabiedrība — Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība vai kooperatīvā sabiedrība, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas ekonomisko interešu grupa, Eiropas kooperatīvā sabiedrība vai Eiropas komercsabiedrība, kura kontrolē vienu vai vairākas tās meitas sabiedrības šajā likumā noteiktajā kārtībā; 10) koncerna meitas sabiedrība — Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība vai kooperatīvā sabiedrība, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas ekonomisko interešu grupa, Eiropas kooperatīvā sabiedrība vai Eiropas komercsabiedrība, vai cita ārvalstī reģistrēta komercsabiedrība, kuru kontrolē tās mātes sabiedrība šajā likumā noteiktajā kārtībā. Par koncerna mātes sabiedrības meitas sabiedrību uzskata arī ikvienu šā koncerna meitas sabiedrības meitas sabiedrību; 11) koncerns — sabiedrību kopums, kuru veido koncerna mātes sabiedrība un visas tās meitas sabiedrības; 12) konsolidācija — koncerna sastāvā esošo sabiedrību gada pārskatu apvienošana šajā likumā noteiktajā kārtībā; 13) konsolidētais gada pārskats — koncerna gada pārskats, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā sagatavots kā vienas atsevišķas sabiedrības gada pārskats un sniedz informāciju par visu koncernu kopumā kā par vienu sabiedrību; 14) mazākumakcionāri — koncerna meitas sabiedrības akcionāri vai dalībnieki, kas nav ne koncerna mātes sabiedrības akcionāri, dalībnieki vai biedri (turpmāk — akcionāri vai dalībnieki), ne arī citas konsolidācijā iesaistītās meitas sabiedrības; 15) nemateriālie ieguldījumi — bezķermeniskas lietas, kas nav finanšu aktīvi un atbilst abiem šādiem klasifikācijas kritērijiem: a) tās iespējams nošķirt vai atdalīt no sabiedrības un pārdot, nodot, licencēt, iznomāt vai apmainīt (individuāli vai kopā ar citu saistību vai aktīvu) vai tās ir radušās no līguma vai citām tiesībām neatkarīgi no tā, vai šīs tiesības ir nododamas vai nošķiramas no sabiedrības vai no citām tiesībām un pienākumiem, b) tās sabiedrība paredz izmantot ilgāk par vienu gadu un sagaida, ka no šo lietu turēšanas tiks saņemti saimnieciskie labumi; 16) notikums pēc bilances datuma — labvēlīgs notikums (piemēram, radusies vai paredzama peļņa, aktīvu vērtības pieaugums vai saistību summas samazinājums) vai nelabvēlīgs notikums (piemēram, radušās vai paredzamas izmaksas vai zaudējumi, aktīvu vērtības samazinājums vai saistību summas palielināšanās) laikposmā starp bilances datumu un gada pārskata parakstīšanas dienu; 17) pamatlīdzekļi — kustamas vai nekustamas ķermeniskas lietas, kuras atbilst visiem šādiem klasifikācijas kritērijiem: a) tās sabiedrība tur kā īpašnieks vai kā nomnieks saskaņā ar finanšu nomu, lai izmantotu preču ražošanai, pakalpojumu sniegšanai, iznomāšanai vai administratīvā nolūkā (sabiedrības pārvaldes vajadzībām vai citām vajadzībām, piemēram, citu pamatlīdzekļu darbības uzturēšanai, sabiedrības pamatdarbībai būtisku darba drošības vai vides aizsardzības prasību izpildes nodrošināšanai), b) tās sabiedrība paredz izmantot ilgāk par vienu gadu un sagaida, ka no šo lietu turēšanas tiks saņemti saimnieciskie labumi, c) tās nav iegādātas un netiek turētas pārdošanai, d) to lietderīgās lietošanas laiks ir ilgāks nekā viens parastās darbības cikls; 18) patiesā vērtība — summa, kādu saņemtu, pārdodot aktīvu, vai maksātu, izpildot saistības parastā darījumā starp tirgus dalībniekiem minētā aktīva vai saistību novērtēšanas datumā; 19) pētniecības izmaksas — izmaksas, kuras ir tieši attiecināmas uz pētniecības pasākumiem, kā arī tādas izmaksas, kuras radušās konkrēta nemateriālo ieguldījumu objekta veidošanas projekta attīstības posmā, ja sabiedrība nevar nošķirt šā projekta pētniecības posmu no tā attīstības posma; 20) pirkšanas cena — naudā vai tās ekvivalentos maksājamā summa vai preces vai pakalpojuma iegādei nodotās atlīdzības patiesā vērtība laikā, kad aktīvs tika iegādāts; 21) vadība: a) kapitālsabiedrībā, kā arī kooperatīvajā sabiedrībā — valde un padome (ja ir izveidota padome), b) personālsabiedrībā — visi šīs sabiedrības biedri vai tie sabiedrības biedri, kuri ir pilnvaroti pārstāvēt šo sabiedrību, c) individuālajā uzņēmumā, zemnieka un zvejnieka saimniecībā — attiecīgi uzņēmuma vai saimniecības īpašnieks; 22) vērtības samazinājuma korekcijas — korekcijas, kuras veic, lai norādītu aktīvu vērtības samazinājumu bilances datumā, neatkarīgi no tā, vai šis vērtības samazinājums ir vai nav galīgs. Ar vērtības samazinājuma korekcijām saprot arī pamatlīdzekļa ikgadējā nolietojuma aprēķināšanu un nemateriālo ieguldījumu ikgadējo vērtības norakstīšanu; 23) būtiski nemateriālie resursi — resursi bez materiāla satura, no kuriem ir pamatā atkarīgs likuma subjekta darbības modelis un kuri ir likuma subjekta vērtības radīšanas avots. (2) Likumā lietotie termini "finanšu instrumenti", "kapitāla vērtspapīri" un "pārvedami vērtspapīri" atbilst Finanšu instrumentu tirgus likumā lietotajiem terminiem. (3) Likumā lietotais termins "saistītās puses" atbilst Komisijas 2023. gada 13. septembra regulas (ES) 2023/1803, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1606/2002, pielikumā minētajam 24. SGS "Informācijas atklāšana par saistītajām pusēm" lietotajam terminam. (4) Likumā lietotie termini "ilgtspējas jautājumi" un "ilgtspējas ziņojums" atbilst Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā lietotajiem terminiem. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.12.2017. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.) 2.pants. Likuma darbības joma Likums nosaka: 1) gada pārskata saturu, tā sagatavošanas, revīzijas (pārbaudes), apstiprināšanas, iesniegšanas un publiskošanas kārtību, kā arī gada pārskatā atklājamās informācijas apjomu, atvieglojumus un atbrīvojumus sadalījumā pa sabiedrību kategorijām; 2) konsolidācijā iesaistāmās sabiedrības, atvieglojumus un atbrīvojumus koncerna mātes sabiedrībām, kā arī konsolidētā gada pārskata sagatavošanas, revīzijas (pārbaudes), apstiprināšanas, iesniegšanas un publiskošanas kārtību; 3) par gada pārskata un par konsolidētā gada pārskata sagatavošanu, revīziju (pārbaudi) un iesniegšanu atbildīgo personu. 3 3.pants. Likuma subjekti (1) Likums attiecas uz: 1) Latvijas Republikā reģistrētām komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, Latvijas Republikā reģistrētām Eiropas ekonomisko interešu grupām, Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām un Eiropas komercsabiedrībām; 2) individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 300 000 euro. (2) Šo likumu piemēro šā panta pirmajā daļā minēto personu (turpmāk arī — sabiedrība) gada pārskatiem un šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto sabiedrību konsolidētajiem gada pārskatiem. (3) Individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības var sagatavot gada pārskatu, ievērojot šā likuma noteikumus, arī tad, ja to apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 300 000 euro. (4) Šis likums neattiecas uz kredītiestādēm, krājaizdevu sabiedrībām, apdrošināšanas sabiedrībām, pārapdrošināšanas sabiedrībām, privātajiem pensiju fondiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, kā arī alternatīvo ieguldījumu fondiem, kuri dibināti kā komercsabiedrības. (5) Attīstības finanšu institūcija un komercsabiedrība, kas saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu sagatavo gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (turpmāk — starptautiskie grāmatvedības standarti): 1) atkāpjoties no šajā likumā noteiktajiem gada pārskatam un finanšu pārskata posteņu novērtēšanai piemērojamiem principiem un noteikumiem, gada pārskata posteņus novērtē saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem; 2) atkāpjoties no šā likuma noteikumiem bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata sagatavošanai, var nenorādīt atsevišķus finanšu pārskata posteņus, ja tie ir nebūtiski vai to nenorādīšana padara finanšu pārskatu pārredzamāku, kā arī iekļaut papildu posteņus, taču jebkurā gadījumā posteņos norādītajai informācijai ir jāatbilst starptautiskajiem grāmatvedības standartiem; 3) papildus šajā likumā noteiktajiem finanšu pārskata pielikuma sagatavošanas noteikumiem paskaidrojošo informāciju sniedz saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem; 4) atkāpjoties no šā likuma noteikumiem, konsolidēto gada pārskatu sagatavo atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Šādā gadījumā konsolidētā gada pārskata un konsolidētā finanšu pārskata posteņu novērtēšanai, konsolidētā finanšu pārskata sastāvdaļām un paskaidrojošās informācijas sniegšanai konsolidētajā finanšu pārskatā attiecīgi piemēro šīs daļas 1., 2. un 3.punkta nosacījumus. (6) Attīstības finanšu institūcija un komercsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti Latvijas Republikas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts regulētajā tirgū (turpmāk — regulētais tirgus), piemēro šā likuma prasības, kuras ir saistošas lielai sabiedrībai. (61) Komercsabiedrība, kuras pārvedamie vērtspapīri iepriekšējā pārskata gadā bija iekļauti regulētajā tirgū un kura saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu bija sagatavojusi atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, gadījumā, ja tā pārskata gadā pārstāj būt par regulētā tirgus dalībnieci, var turpināt sagatavot gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Uz komercsabiedrību, kura izmanto šajā daļā minēto iespēju, attiecas šā panta piektās daļas 1., 2., 3., 4. punkta un sestās daļas noteikumi. (7) Kapitālsabiedrība, kura atbilstoši šā likuma nosacījumiem ir liela sabiedrība, var sagatavot gada pārskatu atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Šajā gadījumā kapitālsabiedrība finanšu pārskata posteņu novērtēšanai, finanšu pārskata sastāvdaļām un paskaidrojošās informācijas sniegšanai finanšu pārskatā attiecīgi piemēro šā panta piektās daļas 1., 2. un 3.punkta nosacījumus. 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.12.2017. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2022.) 4.pants. Valoda un vērtības mērs (1) Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu sagatavo latviešu valodā. (2) Gada pārskatā un konsolidētajā gada pārskatā par vērtības mēru lieto euro un skaitļus noapaļo līdz veseliem skaitļiem (euro). (3) Atkāpjoties no šā panta otrajā daļā minētā par skaitļu noapaļošanu, konsolidētajā gada pārskatā atļauts skaitļus noapaļot līdz tūkstošiem (euro). 5 II nodaļa Sabiedrību un koncernu iedalījums 5.pants. Sabiedrību kategorijas (1) Piemērojot šo likumu, sabiedrības atkarībā no turpmāk noteiktajām kritēriju robežvērtībām iedala šādās kategorijās: 1) mikrosabiedrība; 2) maza sabiedrība; 3) vidēja sabiedrība; 4) liela sabiedrība. (2) Mikrosabiedrība ir tāda maza sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim šajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām: 1) bilances kopsumma — 450 000 euro; 2) neto apgrozījums — 900 000 euro; 3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 10. (3) Maza sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim šajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām: 1) bilances kopsumma — 5 000 000 euro; 2) neto apgrozījums — 10 000 000 euro; 3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 50. (4) Vidēja sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura nav maza sabiedrība un kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim šajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām: 1) bilances kopsumma — 25 000 000 euro; 2) neto apgrozījums — 50 000 000 euro; 3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250. (5) Liela sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura bilances datumā pārsniedz vismaz divas no trim šā panta ceturtajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām. (6) Ja sabiedrība divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) bilances datumā nepārsniedz divas no šā panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām, tā iegūst tiesības savā gada pārskatā sniegt minimālo informācijas apjomu, kāds šajā likumā noteikts konkrētajai sabiedrību kategorijai, kuras rādītājus tā nepārsniedz, kā arī iegūst tiesības piemērot minētajai kategorijai šajā likumā paredzētos atvieglojumus vai atbrīvojumus. Sabiedrība šīs tiesības zaudē, ja turpmākajos pārskata gados tā pārsniedz minētās robežvērtības un tas atkārtojas divus pārskata gadus pēc kārtas. Ja sabiedrības saimnieciskās darbības rādītāji pa gadiem svārstās un tā katru pārskata gadu atbilst citai sabiedrību kategorijai, attiecīgā sabiedrība gada pārskata sagatavošanā ievēro augstākai sabiedrību kategorijai (ja salīdzina kategoriju, kurai tā atbilst kārtējā pārskata gadā, ar to, kurai tā atbilda iepriekšējā pārskata gadā) paredzētos noteikumus. (7) Jaunizveidota sabiedrība un individuālais uzņēmums, zemnieka un zvejnieka saimniecība, kas pārskata gadā kļūst par šā likuma subjektu, ja bilances datumā tā nepārsniedz divas no šā panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām, ir tiesīga savā pirmajā gada pārskatā sniegt minimālo informācijas apjomu, kāds šajā likumā noteikts tai sabiedrību kategorijai, kuras rādītājus tā nepārsniedz, kā arī ir tiesīga piemērot minētajai kategorijai šajā likumā paredzētos atvieglojumus vai atbrīvojumus. 6 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.12.2017. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024. Sk. pārejas noteikumu 13. punktu) 6.pants. Koncernu kategorijas (1) Piemērojot šo likumu, koncernus atkarībā no turpmāk noteiktajām kritēriju robežvērtībām iedala šādās kategorijās: 1) mazs koncerns; 2) vidējs koncerns; 3) liels koncerns. (2) Mazs koncerns ir tāds koncerns, kura konsolidācijā iesaistāmās sabiedrības (kā kopums) saskaņā ar visu konsolidācijā iesaistāmo sabiedrību gada pārskatiem koncerna mātes sabiedrības bilances datumā konsolidēti nepārsniedz vismaz divas no trim šajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām: 1) bilances kopsumma — 5 000 000 euro; 2) neto apgrozījuma kopsumma — 10 000 000 euro; 3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 50. (3) Vidējs koncerns ir tāds koncerns, kurš nav mazs koncerns un kura konsolidācijā iesaistāmās sabiedrības (kā kopums) saskaņā ar visu konsolidācijā iesaistāmo sabiedrību gada pārskatiem koncerna mātes sabiedrības bilances datumā konsolidēti nepārsniedz vismaz divas no trim šajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām: 1) bilances kopsumma — 25 000 000 euro; 2) neto apgrozījuma kopsumma — 50 000 000 euro; 3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250. (4) Liels koncerns ir tāds koncerns, kura konsolidācijā iesaistāmās sabiedrības (kā kopums) saskaņā ar visu konsolidācijā iesaistāmo sabiedrību gada pārskatiem koncerna mātes sabiedrības bilances datumā konsolidēti pārsniedz vismaz divas no trim šā panta trešajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām. (5) Ja koncerns divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) tā mātes sabiedrības bilances datumā konsolidēti pārsniedz divas no šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām, koncerna mātes sabiedrība zaudē tiesības piemērot šajā likumā noteiktos atvieglojumus vai atbrīvojumus, kas paredzēti attiecīgajai koncernu kategorijai. Ja koncerns divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) tā mātes sabiedrības bilances datumā konsolidēti nepārsniedz divas no šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām, koncerna mātes sabiedrība iegūst tiesības piemērot šajā likumā noteiktos atvieglojumus vai atbrīvojumus, kas paredzēti attiecīgajai koncernu kategorijai. (6) Pārskata gadā izveidota (jauna) koncerna mātes sabiedrība ir tiesīga piemērot šajā likumā noteiktos atvieglojumus vai atbrīvojumus, kas paredzēti attiecīgajai koncernu kategorijai, pirmajā pārskata gadā, ja konsolidācijā iesaistāmās sabiedrības (kā kopums) saskaņā ar visu minēto sabiedrību gada pārskatiem koncerna mātes sabiedrības bilances datumā konsolidēti nepārsniedz vismaz divas no šā panta otrajā vai trešajā daļā attiecīgajai koncernu kategorijai minēto kritēriju robežvērtībām. 7 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.12.2017. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.) 7.pants. Īpaši noteikumi par kritērijiem (1) Kritērijs "Bilances kopsumma" ir šā likuma 1.pielikumā norādītās bilances shēmas visu aktīva posteņu kopsumma. (2) Kritērijs "Neto apgrozījums" ir šā likuma 2. vai 3.pielikumā norādītās peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmas postenī "Neto apgrozījums" norādītā ieņēmumu summa. (3) Izņēmuma gadījumā, ja sabiedrībai peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Neto apgrozījums" nav summas vai ja tā ir nenozīmīga, bet citos peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos iekļautās ieņēmumu summas ir nozīmīgas, kritērija "Neto apgrozījums" vietā izmanto kritēriju "Ieņēmumu kopsumma", kuru aprēķina, ņemot vērā arī tās ieņēmumu summas, kuras norādītas visos pārējos peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos. (4) Vidējo darbinieku skaitu aprēķina, saskaitot sabiedrībā (koncernam — konsolidācijā iesaistāmajās sabiedrībās) strādājošos darbiniekus pārskata gada katra mēneša pēdējā datumā un summu dalot ar mēnešu skaitu pārskata gadā. (5) Lai noteiktu koncerna kategoriju gadījumā, kad netiek veikta šā likuma 73.panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētā izslēgšana, šā likuma 6.panta otrajā un trešajā daļā minēto kritēriju "Bilances kopsumma" un "Neto apgrozījuma kopsumma" robežvērtības palielina par 20 procentiem. 8 III nodaļa Gada pārskats un finanšu pārskats 8.pants. Pienākums sagatavot gada pārskatu un gada pārskata sastāvs (1) Sabiedrībai ir pienākums sagatavot gada pārskatu par katru pārskata gadu Grāmatvedības likuma izpratnē. (2) Gada pārskats kā vienots kopums sastāv no finanšu pārskata un vadības ziņojuma. 9 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2022.) 9.pants. Finanšu pārskata sastāvs (1) Mazas sabiedrības finanšu pārskats sastāv vismaz no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina un finanšu pārskata pielikuma. (2) Vidējas un lielas sabiedrības finanšu pārskats sastāv no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, pašu kapitāla izmaiņu pārskata un finanšu pārskata pielikuma. (3) Bilance ir finanšu pārskata sastāvdaļa, kurā norāda sabiedrības līdzekļu un to avotu (aktīvu un pasīvu) atlikumu bilances datumā. Līdzekļus norāda bilances aktīvā, bet to avotus — bilances pasīvā. Bilances aktīva kopsummai jābūt vienādai ar bilances pasīva kopsummu. (4) Peļņas vai zaudējumu aprēķins ir finanšu pārskata sastāvdaļa, kurā norāda sabiedrības ieņēmumus un izmaksas, kā arī pārskata gadā iegūto peļņu vai radušos zaudējumus. (5) Finanšu pārskata pielikums ir finanšu pārskata sastāvdaļa, kurā sabiedrība sniedz skaidrojumus, salīdzinājumus, detalizācijas un pamatojumus saistībā ar citās finanšu pārskata sastāvdaļās norādīto informāciju, kā arī papildu informāciju, kas nepieciešama patiesa un skaidra priekšstata sniegšanai šā likuma 13.panta otrās daļas izpratnē. 10 10.pants. Finanšu pārskata sastāvdaļu shēmas un to maiņa (1) Bilanci sagatavo, pamatojoties uz šā likuma 1.pielikumā noteikto shēmu. (2) Peļņas vai zaudējumu aprēķinu sagatavo, pamatojoties uz šā likuma 2. vai 3.pielikumā noteikto shēmu. (3) Naudas plūsmas pārskatu sagatavo, pamatojoties uz šā likuma 4. vai 5.pielikumā noteikto shēmu. (4) Pašu kapitāla izmaiņu pārskatu sagatavo, pamatojoties uz šā likuma 6.pielikumā noteikto shēmu. (5) Peļņas vai zaudējumu aprēķina, kā arī naudas plūsmas pārskata sagatavošanai izmantoto shēmu nedrīkst mainīt salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu (attiecīgo finanšu pārskata sastāvdaļu pēc vienas un tās pašas shēmas sagatavo vismaz divus pārskata gadus pēc kārtas). (6) Izņēmuma gadījumos var nepiemērot šā panta piektās daļas prasības, ja attiecīgās finanšu pārskata sastāvdaļas shēmas maiņas pamatojums ir skaidra un patiesa priekšstata sniegšana atbilstoši šā likuma 13.panta otrās daļas noteikumiem. Uz attiecīgās finanšu pārskata sastāvdaļas shēmas maiņu norāda finanšu pārskata pielikumā un paskaidro šīs maiņas iemeslu. 11 11.pants. Finanšu pārskata sastāvdaļu posteņu norādīšanas vispārīgie nosacījumi (1) Šā likuma 1.pielikumā noteiktos bilances shēmas posteņus, 2. un 3.pielikumā noteiktos peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmas posteņus, 4. un 5.pielikumā noteiktos naudas plūsmas pārskata posteņus un 6.pielikumā noteiktos pašu kapitāla izmaiņu pārskata posteņus (turpmāk šajā nodaļā — posteņi), sagatavojot attiecīgo finanšu pārskata sastāvdaļu, norāda katru atsevišķi attiecīgajā shēmā noteiktajā secībā. (2) Sabiedrībām, sagatavojot attiecīgo finanšu pārskata sastāvdaļu, attiecīgās shēmas ietvaros ir atļauts apvienot shēmās ar arābu cipariem apzīmētos posteņus, ja to summas ir nenozīmīgas skaidra un patiesa priekšstata sniegšanai atbilstoši šā likuma 13.panta otrās daļas noteikumiem vai ja šāds apvienojums rada lielāku skaidrību. Apvienotos posteņus detalizē finanšu pārskata pielikumā. (3) Sabiedrība, kura finanšu pārskatu sagatavo atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, sagatavojot attiecīgo finanšu pārskata sastāvdaļu, attiecīgās shēmas ietvaros ir tiesīga ar arābu cipariem apzīmētos posteņus sadalīt sīkāk vai pievienot jaunu attiecīgi ar arābu ciparu vai ar burtu apzīmētu posteni, ja šāda posteņa norādīšanu attiecīgajā finanšu pārskata sastāvdaļā paredz konkrēta starptautiskā grāmatvedības standarta prasība vai tas nepieciešams skaidra un patiesa priekšstata sniegšanai un ja minētā posteņa saturs nav ietverts kādā no attiecīgās shēmas posteņiem. Sabiedrībai, kura finanšu pārskatu sagatavo atbilstoši šā likuma noteikumiem, sagatavojot attiecīgo finanšu pārskata sastāvdaļu, attiecīgās shēmas ietvaros ir atļauts ar arābu cipariem apzīmētos posteņus sadalīt sīkāk vai pievienot jaunu attiecīgi ar arābu ciparu vai ar burtu apzīmētu posteni, ja tas nepieciešams skaidra un patiesa priekšstata sniegšanai un ja minētā posteņa saturs nav ietverts kādā no attiecīgās shēmas posteņiem. 12 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.12.2017. likumu, kas stājas spēkā 03.01.2018. Sk. pārejas noteikumu 8. punktu) 12.pants. Iepriekšējā pārskata gada skaitļi (1) Sagatavojot bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, naudas plūsmas pārskatu un pašu kapitāla izmaiņu pārskatu, katram postenim norāda attiecīgo kārtējā pārskata gada un arī iepriekšējā pārskata gada skaitli. (2) Ja pārskata gadā atklātas būtiskas iepriekšējo gadu kļūdas vai mainīta grāmatvedības politika, attiecīgo iepriekšējā pārskata gada skaitli koriģē. (3) Par katru gadījumu, kad skaitļi nav bijuši savstarpēji salīdzināmi vai veiktas iepriekšējo pārskata gadu skaitļu korekcijas, sniedz skaidrojumu finanšu pārskata pielikumā. (4) Posteni, kurā nav skaitļa, norāda tikai tad, ja iepriekšējā gada pārskatā ir bijis attiecīgs postenis ar skaitli. 13 IV nodaļa Finanšu pārskata sagatavošanas vispārīgie nosacījumi 13.pants. Patiess un skaidrs priekšstats (1) Finanšu pārskatu sagatavo saprotami un atbilstoši Grāmatvedības likumam, šim likumam un citiem grāmatvedību un gada pārskatus reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. (2) Finanšu pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības līdzekļiem (aktīviem), saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem, bet vidējas sabiedrības un lielas sabiedrības gada pārskatam — arī par naudas plūsmu. (3) Ja atbilstoši šim likumam sagatavotā finanšu pārskatā ietvertā informācija nedod pietiekami patiesu un skaidru priekšstatu par sabiedrību, sniedz papildu informāciju finanšu pārskata pielikumā. (4) Šā panta piektajā daļā minētajos izņēmuma gadījumos sabiedrība var atkāpties no šajā likumā noteiktajiem finanšu pārskata posteņu atzīšanas, novērtēšanas un norādīšanas principiem un noteikumiem, ja to piemērošana nesniedz patiesu un skaidru priekšstatu šā panta otrās daļas izpratnē. Katru šādu atkāpšanos paskaidro finanšu pārskata pielikumā, norādot minētās atkāpšanās iemeslu un ietekmi uz sabiedrības līdzekļiem (aktīviem), saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem. Finanšu pārskata pielikumā norāda arī konkrēto šā likuma normu, no kuras piemērošanas sabiedrība ir atkāpusies, un attiecīgo normatīvo aktu vai starptautisko grāmatvedības standartu prasību, kuru sabiedrība piemērojusi. (5) Šā panta ceturtajā daļā minētie izņēmuma gadījumi ir šādi: 1) sabiedrība vairs neatbilst šā likuma 14.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajam darbības turpināšanas principam un šā iemesla dēļ nevar piemērot šā likuma 14.panta pirmās daļas 10.punktā noteikto vispārīgo principu par finanšu pārskata posteņu novērtēšanu atbilstīgi iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksai; 2) pamatotu iemeslu dēļ (piemēram, ja sabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, pati ir koncerna mātes sabiedrība un sagatavo konsolidēto gada pārskatu saskaņā ar starptautisko grāmatvedības standartu prasībām vai ja sabiedrība ir tāda koncerna meitas sabiedrība, kuras mātes sabiedrības prasība ir posteņu atzīšanai, novērtēšanai, norādīšanai finanšu pārskatā un paskaidrojošas informācijas sniegšanai par šiem posteņiem izmantot starptautiskos grāmatvedības standartus) sabiedrība atzīst, novērtē, norāda finanšu pārskatā ieguldījuma īpašumus, bioloģiskos aktīvus, pārdošanai turētus ilgtermiņa ieguldījumus, atliktā nodokļa aktīvus, atliktā nodokļa saistības vai citus bilances aktīva vai pasīva posteņus un sniedz paskaidrojošu informāciju par šiem posteņiem saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. (6) Šā likuma piemērošanai: 1) ieguldījuma īpašumi ir nekustamā īpašuma objekti — zemesgabali, ēkas, inženierbūves, telpu grupas un minēto objektu domājamās daļas, ko sabiedrība tur kā īpašnieks vai kā nomnieks saskaņā ar finanšu nomu, lai iegūtu nomas (īres) maksu vai sagaidītu cenas celšanos (vērtības pieaugumu), nevis lai to izmantotu preču ražošanai, pakalpojumu sniegšanai, administratīvā nolūkā (sabiedrības pārvaldīšanas vajadzībām) vai pārdotu parastās saimnieciskās darbības gaitā; 2) bioloģiskie aktīvi ir darba vai produktīvie dzīvnieki vai augi, kurus sabiedrība tur, lai iegūtu lauksaimniecības produktus pārdošanai vai papildu bioloģiskos aktīvus; 3) pārdošanai turētie ilgtermiņa ieguldījumi ir pamatlīdzekļu vai nemateriālo ieguldījumu objekti, kuru bilances vērtība tiks atgūta pārdošanas darījumā, nevis turpmākas izmantošanas gaitā; 4) atliktā nodokļa aktīvi ir uzņēmumu ienākuma nodokļa summas, kuras atgūstamas nākamajos pārskata gados un attiecas uz atskaitāmajām pagaidu starpībām starp bilances aktīva vai pasīva posteņu vērtību finanšu pārskatā un šā posteņa vērtību uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām; 5) atliktā nodokļa saistības ir tādas uzņēmumu ienākuma nodokļa summas, kuras maksājamas nākamajos pārskata gados un attiecas uz tām pagaidu starpībām starp bilances aktīva vai pasīva posteņu vērtību finanšu pārskatā un šā posteņa vērtību uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām, kuras apliekamas ar šo nodokli. (7) Šā panta ceturtā, piektā un sestā daļa neattiecas uz mikrosabiedrību, kura finanšu pārskata sagatavošanā izvēlējusies izmantot kādu no šā likuma XII nodaļā noteiktajiem atvieglojumiem un atbrīvojumiem, izņemot šā panta piektās daļas 1.punktā minēto gadījumu, kad mikrosabiedrība vairs neatbilst šā likuma 14.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajam darbības turpināšanas principam. 14 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2022.) 14.pants. Finanšu pārskata sagatavošanas vispārīgie principi (1) Finanšu pārskatu sagatavo atbilstoši šādiem vispārīgajiem principiem: 1) pieņem, ka sabiedrība darbosies arī turpmāk (darbības turpināšanas princips); 2) izmanto to pašu grāmatvedības politiku un novērtēšanas metodes, kuras izmantotas iepriekšējā pārskata gadā; 3) finanšu pārskatā posteņus atzīst un novērtē, izmantojot piesardzības principu, jo īpaši ievērojot šādus nosacījumus: a) finanšu pārskatā iekļauj tikai līdz bilances datumam iegūto peļņu, b) ņem vērā visas saistības, kā arī paredzamās riska summas un zaudējumus, kas radušies pārskata gadā vai iepriekšējos gados, arī tad, ja tie kļuvuši zināmi laikposmā starp bilances datumu un dienu, kad gada pārskatu paraksta šā likuma 95.pantā minētā persona vai pārvaldes institūcija, c) aprēķina un ņem vērā visas aktīvu vērtības samazināšanās un nolietojuma summas neatkarīgi no tā, vai pārskata gads tiek noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem; 4) bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos summas norāda pēc uzkrāšanas principa, proti, ieņēmumus un izdevumus norāda, ņemot vērā to rašanās laiku, nevis naudas saņemšanas vai izdošanas laiku. Ar pārskata gadu saistītos ieņēmumus un izdevumus norāda neatkarīgi no maksājuma vai rēķina saņemšanas datuma; 5) izmaksas saskaņo ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos; 6) izņemot šā likuma 12.panta otrajā daļā minēto gadījumu, katra pārskata gada sākumā attiecīgajos bilances posteņos norādītās summas (sākuma atlikumi) atbilst tajos pašos bilances posteņos norādītajām summām iepriekšējā pārskata gada beigās (beigu atlikumi); 7) bilances aktīva un pasīva posteņus novērtē atsevišķi; 8) izņemot šā panta trešajā daļā minēto gadījumu, jebkāds ieskaits starp bilances aktīva un pasīva posteņiem vai peļņas vai zaudējumu aprēķina ieņēmumu un izdevumu posteņiem ir aizliegts; 9) bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos summas norāda, ņemot vērā saimniecisko darījumu saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu; 10) bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņus novērtē atbilstīgi iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksai. Iegādes izmaksas ir preces vai pakalpojuma pirkšanas cena (atskaitot saņemtās atlaides), kurai pieskaitīti ar pirkumu saistītie papildu izdevumi. Ražošanas pašizmaksa ir izejvielu, pamatmateriālu un palīgmateriālu iegādes izmaksas un citi izdevumi, kas ir tieši saistīti ar attiecīgā objekta izgatavošanu. Ražošanas pašizmaksā drīkst iekļaut arī tādu izmaksu daļas, kas ir netieši saistītas ar objekta izgatavošanu, ja vien šīs izmaksas ir attiecināmas uz to pašu laikposmu. (2) Bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina, bet vidējai un lielai sabiedrībai — arī naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata konkrētajos posteņos norāda nozīmīgu finanšu informāciju, kura būtiski ietekmē gada pārskata lietotāju novērtējumu vai lēmumu pieņemšanu. Maznozīmīgas summas, kuras būtiski neietekmē gada pārskata lietotāju novērtējumu vai lēmumu pieņemšanu, minētajās finanšu pārskata sastāvdaļās norāda attiecīgos līdzīgu finanšu informāciju apvienojošajos posteņos, bet šo summu detalizējumu sniedz finanšu pārskata pielikumā. (3) Atkāpjoties no šā panta pirmās daļas 8.punkta prasībām, ja tiek izslēgts atsavināts vai likvidēts ilgtermiņa ieguldījumu objekts, savstarpēji ieskaita ar minētā objekta izslēgšanu saistītos ieņēmumus un izmaksas. Šādā gadījumā peļņas vai zaudējumu aprēķinā norāda neto vērtību — peļņu vai zaudējumus no ilgtermiņa ieguldījumu objekta atsavināšanas, kuru aprēķina kā starpību starp izslēgtā objekta bilances vērtību un tā atsavināšanas vai likvidācijas ieņēmumiem un izdevumiem ar nosacījumu, ka finanšu pārskata pielikumā ir norādītas bruto summas. Sabiedrība ir tiesīga peļņas vai zaudējumu aprēķinā norādīt neto vērtībā arī gūto peļņu vai radušos zaudējumus no ārvalstu valūtas kursu svārstībām, kurus aprēķina kā starpību starp ieņēmumiem un izdevumiem, kas radušies pārskata gadā ārvalstu valūtas kursu svārstību dēļ. 15 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.12.2017. likumu, kas stājas spēkā 03.01.2018.) 15.pants. Ministru kabineta kompetence gada pārskatu jomā (1) Lai nodrošinātu vienotu izpratni par finanšu pārskata posteņiem, likuma piemērošanai Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros nosaka: 1) kārtību, kādā novērtē un finanšu pārskatā norāda saņemto valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālo atbalstu (finanšu palīdzību), ziedojumus un dāvinājumus naudā vai natūrā; 2) kārtību, kādā finanšu pārskatā norāda notikumus pēc bilances datuma, grāmatvedības politikas maiņu, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdu labojumus; 3) kārtību, kādā uzskaita un novērtē ieņēmumus no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentu, autoratlīdzību un dividenžu ieņēmumus; 4) pamatlīdzekļu grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas metodes un kārtību, kādā finanšu pārskatā norāda ar tiem saistītās izmaksas un vērtības izmaiņas; 5) darba vai produktīvo dzīvnieku vai augu grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas metodes un kārtību, kādā finanšu pārskatā norāda ar tiem saistītās izmaksas un vērtības izmaiņas; 6) uzkrājumu, debitoru parādu, uzkrāto ieņēmumu, uzkrāto saistību, iespējamo saistību un iespējamo aktīvu novērtēšanas nosacījumus un metodes; 7) kārtību, kādā sabiedrība, kura ir būvdarbu veicējs vai citu ilgtermiņa līgumdarbu izpildītājs, uzskaita un novērtē ar būvdarbu līgumu vai citu ilgtermiņa līgumu saistītos ieņēmumus un izdevumus; 8) pētniecības un attīstības pasākumu un sabiedrībā radītu bezķermenisku lietu, kuras neatbilst nemateriālo ieguldījumu klasifikācijas nosacījumiem, norādīšanu finanšu pārskatā, minot konkrētus piemērus; 9) krājumu grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas metodes un kārtību, kādā finanšu pārskatā norāda ar tiem saistītās izmaksas un vērtības izmaiņas; 10) kārtību, kādā novērtē un finanšu pārskatā norāda finanšu nomas un operatīvās nomas darījumus; 11) kārtību, kādā pašu kapitāla posteņus norāda finanšu pārskatā individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības; 12) kārtību, kādā finanšu pārskatu sagatavo sabiedrība, kura neatbilst šā likuma 14.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajam darbības turpināšanas principam; 13) kārtību, kādā sagatavo finanšu pārskatu par periodu, kas īsāks par pārskata gadu (starpperiodu pārskats). (2) Ministru kabinets izdod noteikumus par ieguldījuma īpašumu, bioloģisko aktīvu vai pārdošanai turētu ilgtermiņa ieguldījumu pārklasificēšanu un turpmāku norādīšanu bilancē gadījumā, kad sabiedrība pārtrauc attiecīgo īpašuma objektu novērtēšanu, pamatojoties uz to patieso vērtību. (3) Ministru kabinets izdod noteikumus par iekļaušanai Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu (ja tāds ir) elektroniskā noraksta formu, kā arī nosaka gadījumus, kad finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu (ja tāds ir), vai kādu tā sastāvdaļu iesniedz kā elektronisku kopiju. 16 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.12.2017. likumu, kas stājas spēkā 03.01.2018.) V nodaļa Bilance 16.pants. Bilances aktīva objektu, debitoru parādu un kreditoru saistību summu norādīšanas vispārīgie nosacījumi (1) Ilgtermiņa ieguldījumi ir līdzekļi, kas paredzēti ilgai lietošanai (ilgāk par 12 mēnešiem pēc attiecīgā pārskata gada beigām) vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā. Citi līdzekļi ir apgrozāmie līdzekļi. (2) Konkrētu aktīva objektu norāda bilancē ilgtermiņa ieguldījumu vai apgrozāmo līdzekļu sastāvā atkarībā no mērķa, kādam tas paredzēts. (3) Katram debitoru parādu postenim bilancē atsevišķi norāda summas, kas saņemamas gada laikā un kas saņemamas vēlāk nekā gada laikā pēc bilances datuma. (4) Konkrētas saistību summas norāda bilancē ilgtermiņa kreditoru un īstermiņa kreditoru sastāvā atkarībā no parāda maksāšanas vai saistību segšanas termiņa. Ilgtermiņa kreditoru sastāvā ietver tās saistību summas, kuru maksāšanas termiņš iestājas vēlāk par 12 mēnešiem pēc attiecīgā pārskata gada beigām un kuras radušās, lai finansētu ilgtermiņa ieguldījumus un apgrozāmos līdzekļus vai lai segtu saistības, un kuras nav ietveramas īstermiņa kreditoru sastāvā. Īstermiņa kreditoru sastāvā ietver tās summas, kuras nomaksājamas tuvāko 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām, un citas saistības, kas rodas uzņēmuma parastajā darbības ciklā. (5) Ja kāds aktīvu objekts vai kādas saistības attiecas uz vairākiem bilances shēmas posteņiem, to piederību pie citiem posteņiem norāda zem posteņa, kurā tas ietverts, vai finanšu pārskata pielikumā. 17 17.pants. Nākamo periodu izmaksas un ieņēmumi (1) Maksājumus, kas izdarīti pirms bilances datuma, bet attiecas uz nākamajiem pārskata gadiem, norāda bilances postenī "Nākamo periodu izmaksas". (2) Maksājumus, kas saņemti pirms bilances datuma, bet attiecas uz nākamo pārskata gadu vai tālākiem pārskata gadiem, norāda bilances postenī "Nākamo periodu ieņēmumi". 18 18.pants. Savas akcijas vai daļas un līdzdalība citās sabiedrībās (1) Sabiedrība iegūtās savas akcijas vai daļas norāda bilances postenī "Pašu akcijas vai daļas", bet iegūto līdzdalību koncerna meitas sabiedrības vai koncerna mātes sabiedrības, vai citas šā koncerna meitas sabiedrības, vai šā koncerna meitas sabiedrības meitas sabiedrības pamatkapitālā norāda bilances postenī "Līdzdalība radniecīgo sabiedrību kapitālā". (2) Sabiedrība iegūto līdzdalību asociētās sabiedrības pamatkapitālā norāda bilances postenī "Līdzdalība asociēto sabiedrību kapitālā", bet pārējo līdzdalību citas sabiedrības pamatkapitālā norāda bilances postenī "Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi". (3) Sabiedrības līdzdalība citas sabiedrības kapitālā (turpmāk — kapitāla līdzdalība) ir šīs sabiedrības tiesības uz citas sabiedrības kapitāla daļu (neatkarīgi no tā, vai šīs tiesības ir vai nav apliecinātas ar līdzdalības apliecību). Kapitāla līdzdalības mērķis ir veicināt sabiedrības darbību, radot ilgstošu saikni ar citu sabiedrību. Kapitāla līdzdalība citas sabiedrības kapitālā ir: 1) līdzdalība radniecīgas sabiedrības kapitālā, ja sabiedrība ieguvusi vairāk par 50 procentiem no citas sabiedrības akcijām vai kapitāla daļām (kooperatīvajai sabiedrībai — pajām); 2) līdzdalība asociētās sabiedrības kapitālā, ja sabiedrība ieguvusi ne mazāk par 20, bet ne vairāk par 50 procentiem no citas sabiedrības akcijām vai kapitāla daļām (kooperatīvajai sabiedrībai — pajām). 19 19.pants. Nekustamā īpašuma objekti un akciju (daļu) emisijas uzcenojums (1) Sabiedrība iegūtos nekustamā īpašuma objektus (zemesgabali, ēkas, inženierbūves, telpu grupas un minēto objektu domājamās daļas) norāda bilances postenī "Zemesgabali, ēkas un inženierbūves". (2) Ja jaunās emisijas akcijas vai daļas pārdotas par summu, kas ir lielāka par to nominālvērtību, starpību norāda bilances pasīva iedaļas "Pašu kapitāls" postenī "Akciju (daļu) emisijas uzcenojums". Ja jaunās emisijas akcijas vai daļas pārdotas par summu, kas ir mazāka par to nominālvērtību, starpību norāda šajā pašā postenī kā negatīvu skaitli. 20 20.pants. Peļņas vai zaudējumu summa Bilances postenī "Pārskata gada peļņa vai zaudējumi" norāda summu, kas atbilst peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Pārskata gada peļņa vai zaudējumi" norādītajai summai. Sabiedrības peļņas sadali vai zaudējumu segšanu norāda nākamā gada pārskatā, attiecīgi samazinot postenī "Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa" pārskata gada sākumā norādīto summu. 21 21.pants. Ārvalstu valūtās izteiktie posteņi Ārvalstu valūtas naudas atlikumus (piemēram, skaidru naudu sabiedrības kasē, bezskaidru naudu maksājuma kontos vai pieprasījuma noguldījuma kontos), ārvalstu valūtas termiņnoguldījumu atlikumus un ārvalstu valūtās izteikto avansu, aizdevumu vai aizņēmumu atlikumus, kā arī citus debitoru vai kreditoru parādu atlikumus, kas saņemami vai maksājami ārvalstu valūtās, bilancē norāda, tos pārrēķinot euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā bilances datumā (dienas beigās). 22 22.pants. Ilgtermiņa ieguldījumi publiskā partnera pamatlīdzekļos Ja sabiedrība publiskās un privātās partnerības līguma darbības laikā veic ilgtermiņa ieguldījumus publiskā partnera pamatlīdzekļos, kuri tai nodoti ar minēto līgumu, šī sabiedrība ar minēto ilgtermiņa ieguldījumu izveidošanu saistīto izmaksu summu norāda bilances postenī "Ilgtermiņa ieguldījumi publiskā partnera pamatlīdzekļos". 23 23.pants. Ilgtermiņa ieguldījumu objektu vērtības samazinājuma korekcijas (1) Ilgtermiņa ieguldījumu objekta ar ierobežotu lietderīgās lietošanas laiku iegādes izmaksas vai ražošanas pašizmaksu (turpmāk — sākotnējā vērtība), vai pārvērtēšanā noteikto vērtību (ja tāda ir) pakāpeniski samazina šim objektam paredzētajā lietderīgās lietošanas laikā, no tās atskaitot vērtības samazinājuma korekcijas, kuras aprēķinātas, lai veiktu pakāpenisku šā objekta vērtības norakstīšanu (pamatlīdzekļu objektam — ikgadējo nolietojuma aprēķināšanu, nemateriālo ieguldījumu objektam — ikgadējo vērtības norakstīšanu) tam paredzētajā lietderīgās lietošanas laikā. (2) Zemesgabala lietderīgās lietošanas laiks nav ierobežots, tādēļ tā sākotnējo vērtību nedrīkst pakļaut šā panta pirmajā daļā minētajām vērtības samazinājuma korekcijām. (3) Ja ilgtermiņa ieguldījumu objekta vērtība bilances datumā ir zemāka par to vērtību, kāda aprēķināta saskaņā ar šā likuma 14.panta pirmās daļas 10.punkta un šā panta pirmās daļas nosacījumiem, un sagaidāms, ka vērtības samazinājums būs ilgstošs, attiecīgajam objektam piemēro vērtības samazinājuma korekciju, to novērtējot atbilstoši zemākajai vērtībai bilances datumā neatkarīgi no tā, vai šā ilgtermiņa ieguldījumu objekta lietderīgās lietošanas laiks ir vai nav ierobežots. (4) Šā panta trešajā daļā minētās ilgtermiņa ieguldījumu vērtības samazinājuma korekcijas iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā un atsevišķi paskaidro finanšu pārskata pielikumā, ja tās nav atsevišķi norādītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā. (5) Šā panta trešajā daļā minētās ilgtermiņa ieguldījumu vērtības samazinājuma korekcijas var pārtraukt, ja vērtības samazināšanai vairs nav pamata. Šis noteikums neattiecas uz vērtības samazinājuma korekcijām, kuras piemērotas nemateriālajai vērtībai, proti, šīs vērtības samazinājuma korekcijas nav atceļamas. 24 24.pants. Apgrozāmo līdzekļu vērtības samazinājuma korekcijas Apgrozāmo līdzekļu vērtību koriģē, lai tie bilances datumā tiktu novērtēti atbilstoši iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksai, vai zemākajām tirgus cenām šajā datumā, atkarībā no tā, kurš no šiem rādītājiem ir zemāks, vai īpašos gadījumos — citai zemākajai vērtībai (piemēram, debitoru parādus, kuru saņemšana tiek apšaubīta, novērtē atbilstoši neto vērtībai, bojātas vai novecojušas krājumu vienības un krājumu vienības, kurām nozīmīgi palielinās ražošanas pabeigšanas vai pārdošanas izmaksas, novērtē atbilstoši neto pārdošanas vērtībai). Šajā pantā minētās apgrozāmo līdzekļu vērtības samazinājuma korekcijas var pārtraukt, ja vērtības samazināšanai vairs nav pamata. 25 25.pants. Krājumu novērtēšana (1) Krājumu iegādes izmaksas vai ražošanas pašizmaksu atļauts noteikt kā vidējo svērto cenu vai pēc metodes "Pirmais iekšā — pirmais ārā" (FIFO). (2) Metode "Pirmais iekšā — pirmais ārā" (FIFO) ir krājumu izlietojuma un atlikumu vērtības noteikšanas metode, kas pamatojas uz pieņēmumu, ka krājumu vienības, kuras iegādātas vai saražotas pirmās, tiek pārdotas vai izlietotas pirmās. Tādēļ tās krājumu vienības, kuras paliek atlikumā pārskata perioda beigās, ir tās, kuras iegādātas vai saražotas visvēlāk. (3) Vidējo svērto cenu metode ir krājumu izlietojuma un atlikumu vērtības noteikšanas metode, kuru piemērojot katras krājumu vienības izmaksas nosaka, pamatojoties uz līdzīgu krājumu vienību vidējām svērtajām izmaksām pārskata perioda sākumā un pārskata perioda laikā iegādāto vai saražoto līdzīgu krājumu vienību izmaksām. (4) Sabiedrība lieto vienu un to pašu krājumu izlietojuma un atlikumu vērtības noteikšanas metodi visiem līdzīga veida un lietojuma krājumiem. 26 26.pants. Aizvietojamo pārvedamu vērtspapīru novērtēšana Īstermiņa finanšu ieguldījumos iekļauto aizvietojamo pārvedamu vērtspapīru vērtību atļauts noteikt kā vidējo svērto cenu vai pēc metodes "Pirmais iekšā — pirmais ārā" (FIFO). 27 27.pants. Starpība starp atmaksājamo un saņemto aizņēmuma summu (1) Ja aizņēmuma atmaksājamā summa ir lielāka par saņemto summu, starpību norāda finanšu pārskata pielikumā. (2) Šā panta pirmajā daļā minēto starpību pakāpeniski, to sadalot pa gadiem, ne vēlāk kā līdz parāda atmaksāšanas termiņam iekļauj izmaksās, attiecīgi palielinot saistību summu, kamēr tā sasniedz aizņēmuma atmaksājamo summu. 28 28.pants. Aizņēmumu procentu iekļaušana Ilgtermiņa ieguldījumu vai apgrozāmo līdzekļu izveidošanai saņemto aizņēmumu procentus, ciktāl tie attiecas uz izveidošanas periodu, atļauts iekļaut attiecīgo jaunizveidoto objektu ražošanas pašizmaksā. Par šā noteikuma piemērošanas gadījumiem sabiedrība sniedz ziņas finanšu pārskata pielikumā, norādot ražošanas pašizmaksā iekļauto procentu apmēru. 29 29.pants. Nemateriālo ieguldījumu posteņu veidošana (1) Sabiedrības dibināšanas izdevumus un pētniecības izmaksas nedrīkst iekļaut bilancē (kapitalizēt). Tos noraksta izdevumos tajā pārskata gadā, kurā tie radušies. (2) Tikai par atlīdzību iegūtas tiesības drīkst norādīt postenī "Koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības". (3) Postenī "Nemateriālā vērtība" drīkst norādīt ar sabiedrības iegādi saistītus izdevumus, ja tos nav iespējams attiecināt uz citiem bilances aktīva posteņiem, turklāt tikai tādā apmērā, kādā nemateriālā vērtība iegādāta par atlīdzību. 30 30.pants. Attīstības izmaksu kapitalizēšana un peļņas sadales ierobežojums Attīstības izmaksas var iekļaut bilancē (kapitalizēt) ar nosacījumu, ka tikmēr, kamēr attīstības izmaksu objekta sākotnējā vērtība nav pilnībā norakstīta, peļņas sadale nenotiek, ja vien sadalei pieejamo rezervju un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas summa nav vismaz vienāda ar attīstības izmaksu sākotnējās vērtības nenorakstīto summu. 31 31.pants. Nemateriālo ieguldījumu posteņu vērtības norakstīšana (1) Nemateriālo ieguldījumu objekta sākotnējo vērtību noraksta, veicot šā likuma 23.panta pirmajā daļā minētās vērtības samazinājuma korekcijas — nemateriālo ieguldījumu ikgadējo vērtības norakstīšanu šā objekta lietderīgās lietošanas laikā. (2) Izņēmuma gadījumā, ja nemateriālās vērtības vai attīstības izmaksu objekta lietderīgās lietošanas laiku nav iespējams ticami aplēst, to sākotnējo vērtību noraksta pakāpeniski, sadalot pa gadiem laikposmā, kas nav ilgāks par 10 gadiem. Katru šādu izņēmuma gadījumu paskaidro finanšu pārskata pielikumā, norādot laikposma ilgumu, kurā paredzēts norakstīt attiecīgā posteņa sākotnējo vērtību. 32 32.pants. Uzkrājumu veidošana un novērtēšana (1) Uzkrājumi ir paredzēti, lai segtu saistības, kuru būtība ir skaidri noteikta un kuras bilances datumā ir paredzamas vai zināmas vai kuras noteikti radīsies, bet var mainīties šo saistību segšanai nepieciešamās summas lielums vai šo saistību rašanās datums. (2) Sabiedrībai ir atļauts veidot uzkrājumus izdevumu segšanai, ja šo izdevumu būtība ir skaidri noteikta un to rašanās bilances datumā ir paredzama vai zināma vai kuri noteikti radīsies, bet var mainīties šo izdevumu segšanai nepieciešamās summas lielums vai to rašanās datums. (3) Uzkrājumus novērtē saskaņā ar precīzāko grāmatvedības aplēsi par summu, kas nepieciešama bilances datumā, lai segtu šā panta pirmajā daļā minētās saistības vai otrajā daļā minētos izdevumus, kuri varētu rasties. (4) Uzkrājumus nedrīkst izmantot aktīvu vērtības koriģēšanai. 33 VI nodaļa Bilances posteņu novērtēšanas alternatīvās iespējas 33.pants. Pamatlīdzekļu pārvērtēšana un rezerves veidošana (1) Atkāpjoties no šā likuma 14.panta pirmās daļas 10.punkta, pamatlīdzekļu objektu, kura vērtība ir būtiski lielāka par tā iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksu, vai novērtējumu iepriekšējā gada bilancē, var pārvērtēt atbilstoši augstākai vērtībai, ja var pieņemt, ka vērtības paaugstinājums būs ilgstošs. (2) Šādas pārvērtēšanas rezultātā radušos starpību starp novērtējumu, kas veikts, pamatojoties uz iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksu, un novērtējumu, kas veikts, pamatojoties uz pārvērtēšanu, ja šī starpība ir pozitīva (turpmāk — vērtības pieaugums), iekļauj attiecīgajā bilances aktīva postenī, kurā norādīts pārvērtētais pamatlīdzekļu objekts, un bilances pasīva postenī "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" iedaļā "Pašu kapitāls". Tomēr ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervē neiekļauj summu, kuras apmērā pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums pilnībā vai daļēji kompensē tā paša pamatlīdzekļu objekta vērtības samazinājumu, kas iepriekšējos pārskata gados bija ietvertas peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā izmaksas. Šo summu ietver peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā ieņēmumus tajā pārskata gadā, kurā konstatēts pamatlīdzekļu objekta vērtības pieaugums. (3) Pārvērtētā pamatlīdzekļu objekta ikgadējo nolietojumu kārtējā pārskata gadā aprēķina, pamatojoties uz šā objekta vērtību attiecīgajā pārskata gadā, un tādās pašās summās ietver peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā izmaksas. 34 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2022.) 34.pants. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves samazināšanas nosacījumi (1) Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi samazina, ja pārvērtētais pamatlīdzekļu objekts ir atsavināts, likvidēts vai tā vērtības palielināšanai vairs nav pamata. Sabiedrība ir tiesīga samazināt pārvērtēšanas rezervi arī tad, ja tā aprēķina pārvērtētā pamatlīdzekļu objekta ikgadējo nolietojumu. Pārvērtēšanas rezerves samazinājumu ietver peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā ieņēmumus tajā pārskata gadā, kurā šāds samazinājums veikts. (2) Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi samazina tikai šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi nedrīkst izmaksāt, sadalīt dividendēs vai izlietot zaudējumu segšanai, pamatkapitāla palielināšanai, citu rezervju veidošanai vai citiem mērķiem. 35 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.12.2017. likumu, kas stājas spēkā 03.01.2018.) 35.pants. Finanšu instrumentu novērtēšana patiesajā vērtībā (1) Atkāpjoties no šā likuma 14.panta pirmās daļas 10.punktā paredzētajiem novērtēšanas noteikumiem, finanšu instrumentus (arī atvasinātus finanšu instrumentus) atļauts novērtēt patiesajā vērtībā, ja tiek ievēroti šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā ietvertie nosacījumi. (2) Līgumi, kuru bāzes aktīvs ir prece un saskaņā ar kuriem abām pusēm ir tiesības norēķināties naudā vai ar kādu citu finanšu instrumentu, šā likuma izpratnē ir atvasināti finanšu instrumenti, izņemot gadījumu, kad ir spēkā visi šie nosacījumi: 1) līgums ir noslēgts saskaņā ar sabiedrības plānotajām preču, izejvielu, pamatmateriālu un palīgmateriālu iepirkuma, pārdošanas vai izlietojuma vajadzībām un joprojām tām atbilst; 2) līgums jau sākotnēji bijis paredzēts šīs daļas 1.punktā minētajām vajadzībām; 3) līgumsaistības ir paredzēts nokārtot ar preču piegādi. (3) Novērtēšanu patiesajā vērtībā piemēro tikai tām finanšu saistībām, kuras ir tirdzniecības portfeļa sastāvdaļa vai kuras radušās no atvasinātiem finanšu instrumentiem. Tirdzniecības portfelis ir sabiedrības vārdā un sabiedrības labā turēto finanšu instrumentu (arī līgumu, kuru bāzes aktīvs ir prece) pozīciju kopums, ko sabiedrība tur tirdzniecībai vai iegādājas, lai tuvākajā laikā gūtu peļņu no faktiskās vai gaidāmās pirkšanas un pārdošanas cenu starpības vai citām cenu vai procentu likmju izmaiņām, kā arī pozīcijas, kuras sabiedrība iegādājas, lai ierobežotu tirdzniecības portfeļa posteņu riskus. (4) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam patiesajā vērtībā drīkst novērtēt ikvienu finanšu aktīvu vai finanšu saistību posteni, kas kvalificēts kā pret risku nodrošināts postenis, vai arī noteiktu šāda posteņa daļu, ja tas nepieciešams saskaņā ar sabiedrībā pieņemto riska ierobežošanas uzskaites sistēmu. Riska ierobežošanas uzskaites sistēma ir viena vai vairāku riska ierobežošanas instrumentu (atvasināti finanšu instrumenti, citi finanšu aktīvi vai finanšu saistības) norādīšana riska ierobežošanas uzskaites nolūkā tā, lai šo instrumentu patiesās vērtības maiņa pilnībā vai daļēji kompensētu pret risku nodrošinātā posteņa patiesās vērtības vai naudas plūsmas maiņu. 36 36.pants. Finanšu aktīvi, kuri netiek pakļauti novērtēšanai patiesajā vērtībā (1) Novērtēšanai patiesajā vērtībā nepakļauj šādus finanšu aktīvus: 1) līdz termiņa beigām turētus ieguldījumus, kas nav atvasināti finanšu instrumenti; 2) aizdevumus un debitoru parādus, kas netiek turēti tirdzniecībai; 3) līdzdalību koncerna meitas sabiedrību, asociēto sabiedrību un kopīgi pārvaldītu sabiedrību pamatkapitālā, sabiedrības emitētos kapitāla vērtspapīrus, kā arī citus finanšu instrumentus, kurus, ievērojot starptautiskos grāmatvedības standartus, nepakļauj novērtēšanai patiesajā vērtībā. (2) Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi ir neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētu vai nosakāmu maksājumu grafiku un fiksētu termiņu, attiecībā uz kuriem sabiedrībai ir apņemšanās un iespējas tos uzglabāt līdz termiņa beigām, izņemot tādus finanšu aktīvus: 1) kurus sabiedrība sākotnēji klasificējusi novērtēšanai patiesajā vērtībā ar vērtības izmaiņu iekļaušanu peļņā vai zaudējumos; 2) kurus sabiedrība uzskaita kā pārdošanai pieejamus; 3) kuri ir aizdevumi un debitoru parādi. (3) Aizdevumi un debitoru parādi ir neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētu vai nosakāmu maksājumu grafiku, kuri aktīvajā publiskajā vērtspapīru tirgū netiek kotēti, izņemot tādus finanšu aktīvus: 1) kurus sabiedrība nekavējoties vai tuvākajā nākotnē paredzējusi pārdot un kuri ietverti to finanšu aktīvu kategorijā, kas paredzēti tirdzniecībai, kā arī tos, kurus sabiedrība sākotnēji klasificējusi novērtēšanai patiesajā vērtībā ar vērtības izmaiņu iekļaušanu peļņā vai zaudējumos; 2) kurus sabiedrība uzskaita kā pārdošanai pieejamus; 3) kuru sākotnējo ieguldījumu būtiskāko daļu īpašniekam nav iespējams atgūt dažādu iemeslu dēļ, izņemot gadījumus, kad ir notikusi kredīta stāvokļa pasliktināšanās, un kuri tādēļ klasificējami kā pārdošanai pieejami finanšu aktīvi. (4) Finanšu aktīvus neklasificē kā līdz termiņa beigām turētus ieguldījumus, ja sabiedrība pārskata gadā vai divos iepriekšējos pārskata gados ir pārdevusi vai pārklasificējusi vairāk nekā nenozīmīgu daļu no finanšu aktīviem, kuri bija klasificēti kā līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi, salīdzinājumā ar kopējo līdz termiņa beigām turēto ieguldījumu summu, izņemot tādus pārdotos vai pārklasificētos ieguldījumus, kuri: 1) ir tik tuvu termiņa beigām vai finanšu aktīva dzēšanas datumam (piemēram, nepilnus trīs mēnešus pirms termiņa beigām), ka tirgus procentu likmes izmaiņas ievērojami neietekmē finanšu instrumenta patieso vērtību; 2) rodas pēc tam, kad sabiedrība ir iekasējusi visu būtisko aktīvu posteņa sākotnējās pamatsummas daļu, izmantojot maksājumu grafiku vai priekšapmaksu; 3) ir attiecināmi uz atsevišķu noslēgtu gadījumu, kurš ir ārpus sabiedrības kontroles iespēju robežām, regulāri neatkārtojas un kuru nav bijis iespējams sabiedrībā paredzēt. 37 37.pants. Finanšu instrumentu vērtības noteikšanas metodes (1) Finanšu instrumentu novērtējumam patiesajā vērtībā šā likuma 35.pantā minētajos gadījumos jābūt ticamam. Novērtējums ir ticams, ja finanšu instrumenta patiesā vērtība noteikta, izmantojot vienu no šādām metodēm: 1) finanšu instrumentiem, kuriem ir publicēti cenas kotējumi aktīvā publiskā vērtspapīru tirgū, — pamatojoties uz tirgus cenu. Ja finanšu instrumentam nav minētās tirgus cenas, bet šāda cena ir atsevišķām tā komponentēm vai līdzīgiem finanšu instrumentiem, šā instrumenta tirgus cenu var veidot, ņemot vērā tā komponenšu vai līdzīgo finanšu instrumentu tirgus cenu; 2) finanšu instrumentiem, kuriem nav iespējams noteikt tirgus cenu, — pamatojoties uz vērtību, kas aprēķināta, izmantojot vispāratzītus un piemērotus novērtēšanas modeļus un metodes, ja aprēķinātā vērtība pieņemami parāda šo instrumentu iespējamo tirgus cenu. (2) Finanšu instrumentus, kuru patieso vērtību nevar ticami noteikt ar šā panta pirmajā daļā minētajām metodēm, novērtē šā likuma 14.pan …