202.1. nogalina visus novietnē esošos uzņēmīgos dzīvniekus un to līķus pārstrādā;
\n202.2. uzņēmīgos dzīvniekus klasificē un:
\n202.2.1. nogalina tikai tos dzīvniekus, kuriem ir pozitīvi laboratoriskās izmeklēšanas rezultāti (saskaņā ar šo noteikumu 199.punkta prasībām), un to līķus pārstrādā;
\n202.2.2. pārējos uzņēmīgos dzīvniekus nokauj dienesta noteiktajā kārtībā;
\n202.3. novietnes mazgā un dezinficē saskaņā ar šo noteikumu 43.punkta prasībām;
\n202.4. ganāmpulku atjauno saskaņā ar šo noteikumu 46., 47., 48., 49., 50., 51. un 52.punktā noteikto kārtību.
\n206 203. Dienests kontrolē, lai no uzņēmīgajiem dzīvniekiem šo noteikumu 197.punktā minētajā laikposmā iegūto produktu ražošanā piemēro šādus pasākumus:
\n203.1. no šo noteikumu 202.2.2.apakšpunktā minētajiem dzīvniekiem ražotajai svaigajai gaļai piemēro šo noteikumu 190.punktā noteiktos nosacījumus, ja tie ir atgremotāji, un šo noteikumu 192.punktā noteiktās prasības, ja tie ir cūku sugas dzīvnieki;
\n203.2. pienu un piena produktus, kuri iegūti no šo noteikumu 202.2.2.apakšpunktā minētajiem dzīvniekiem, atkarībā no paredzētajiem mērķiem apstrādā vienā no šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem apstrādes veidiem un atbilstoši šo noteikumu 180., 181., 182., 183., 184. un 185.punktā noteiktajām prasībām.
\n207 204. Uzņēmīgo dzīvnieku novietnēs, kurās saskaņā ar šo noteikumu 199.punktā minētajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem oficiāli noliegta slimības esība, piemēro šo noteikumu XVII nodaļā noteiktos pasākumus.
\n208 XVII. Pasākumi vakcinācijas zonā pēc dzīvnieku izmeklēšanas un novietņu klasifikācijas pabeigšanas, līdz atgūts no slimības brīvas valsts vai teritorijas statuss (3.etaps) 205. Šo noteikumu 206., 207., 208., 209. un 210.punktā noteiktos pasākumus veic vakcinācijas zonā pēc 2.B etapā noteikto pasākumu pabeigšanas, līdz tiek iegūts no slimības brīvas teritorijas statuss saskaņā ar šo noteikumu 219.punktā noteiktajām prasībām.
\n209 206. Uzņēmīgo dzīvnieku pārvietošanai starp novietnēm vakcinācijas teritorijas robežās dienests dzīvnieku pārvadātājam izsniedz atļauju.
\n210 207. Aizliegta uzņēmīgo dzīvnieku pārvietošana ārpus vakcinācijas zonas, izņemot gadījumu, ja uzņēmīgie dzīvnieki tiek pārvadāti uz kautuvi tūlītējai nokaušanai šādā kārtībā:
\n207.1. pārvadāšanas laikā un kautuvē dzīvnieki nenonāk kontaktā ar citiem uzņēmīgajiem dzīvniekiem;
\n207.2. dzīvniekiem ir dienesta izsniegts dokuments, kas apliecina, ka visiem uzņēmīgajiem dzīvniekiem izcelsmes novietnē vai novietnē, no kuras tie tiek sūtīti, ir veikta šo noteikumu 198.punktā noteiktā uzraudzība;
\n207.3. transportlīdzekļus pirms dzīvnieku iekraušanas un izkraušanas mazgā un dezinficē, mazgāšanas un dezinfekcijas datumu un laiku reģistrējot attiecīgā žurnālā;
\n207.4. dzīvniekiem kautuvē 24 stundas pirms kaušanas ir veikta pirmskaušanas veterinārā apskate, it īpaši par slimības klīniskajām pazīmēm, un nav atklāti simptomi, kas norāda uz dzīvnieku saslimšanu.
\n211 208. Pret slimību nevakcinētu uzņēmīgo dzīvnieku pārvadāšanā ievēro šādu kārtību:
\n208.1. 24 stundu laikā pēc dzīvnieku ievietošanas novietnē visus uzņēmīgos dzīvniekus klīniski izmeklē (klīniskās izmeklēšanas laikā nav konstatētas slimības klīniskās pazīmes);
\n208.2. dzīvnieki pirms pārvadāšanas turēti izolēti izcelsmes novietnē ne mazāk kā 30 dienas, un šajā laikposmā novietnē nav ievests neviens uzņēmīgais dzīvnieks;
\n208.3. dzīvnieku izcelsmes novietne atrodas ārpus aizsardzības vai uzraudzības zonas;
\n208.4. pārvadāšanai paredzētie dzīvnieki izmeklēti vienā no šādiem veidiem:
\n208.4.1. dzīvnieku izolēšanas perioda beigās laboratoriskajos izmeklējumos iegūti negatīvi rezultāti par slimības izraisītāja antivielu klātbūtni;
\n208.4.2. novietnē saskaņā ar šo noteikumu 142.punkta prasībām un neatkarīgi no pārvadājamās dzīvnieku sugas veikta seroloģiskā uzraudzība;
\n208.5. dzīvniekiem pārvadāšanas laikā no izcelsmes novietnes uz galamērķa vietu nav bijis saskares ar slimības izraisītāju.
\n212 209. Vakcinētu sieviešu kārtas dzīvnieku nevakcinētus pēcnācējus aizliegts izvest no izcelsmes novietnes, izņemot gadījumu, ja šie dzīvnieki tiek vesti:
\n209.1. uz novietni vakcinācijas zonā, kurā dzīvniekiem ir noteikts tāds pats veselības stāvoklis kā izcelsmes novietnē esošajiem dzīvniekiem;
\n209.2. uz kautuvi tūlītējai nokaušanai;
\n209.3. uz dienesta norādītu novietni, no kuras pēcnācējs tiek nosūtīts uz kautuvi;
\n209.4. uz jebkuru novietni pēc tam, kad ir iegūti negatīvi laboratorisko izmeklējumu rezultāti seroloģiskā testā par slimības izraisītāja antivielu klātbūtni. Asins paraugu laboratoriskajiem izmeklējumiem noņem pirms dzīvnieka nosūtīšanas no izcelsmes novietnes.
\n213 210. Svaigu gaļu, kas ražota no nevakcinētiem uzņēmīgajiem dzīvniekiem, atļauts izplatīt vakcinācijas zonā un ārpus tās, ja izpildītas šādas prasības:
\n210.1. visā vakcinācijas zonā ir pabeigti šo noteikumu 202.punktā noteiktie pasākumi vai arī dzīvnieki tiek pārvesti uz kautuvi šo noteikumu 207.punktā vai 208.4.apakšpunktā noteiktajā kārtībā;
\n210.2. uzņēmums atrodas pastāvīgā veterinārajā uzraudzībā un kontrolē;
\n210.3. uzņēmumā pārstrādā svaigu gaļu, kas:
\n210.3.1. iegūta no dzīvniekiem, kuri pārvadāti uz kautuvi saskaņā ar šo noteikumu 210.1.apakšpunktā noteikto kārtību;
\n210.3.2. iegūta no dzīvniekiem, kuri audzēti un nokauti ārpus vakcinācijas zonas, vai dzīvniekiem, kuri nokauti ārpus vakcinācijas zonas;
\n210.3.3. minēta šo noteikumu 212.punktā;
\n210.4. visa svaigā gaļa, maltā gaļa un gaļas izstrādājumi marķēti ar veselības marķējumu, kuru nekrusto divas perpendikulāras līnijas;
\n210.5. visā ražošanas procesā svaigai gaļai ir zināma izcelsme, to pārvadā un glabā atsevišķi no gaļas, kura iegūta no dzīvniekiem ar citādu veselības statusu.
\n214 211. Svaigu gaļu, kas ražota no vakcinētiem uzņēmīgajiem dzīvniekiem vai vakcinētu sieviešu kārtas dzīvnieku nevakcinētiem seroloģiski pozitīviem pēcnācējiem un kura iegūta šo noteikumu 205.punktā minētajā laikposmā, marķē ar veselības marķējumu, kuru krusto divas perpendikulāras līnijas. Svaigu gaļu glabā un pārvadā atsevišķi no gaļas, kura nav marķēta ar šādu marķējumu. Gaļu glabā un pārvadā aizzīmogotos konteineros uz dienesta norādītu uzņēmumu apstrādei saskaņā ar šo noteikumu 7.pielikuma 1.punkta prasībām.
\n215 212. Svaigu gaļu un attīrītus blakusproduktus, kas ražoti no vakcinētiem lielajiem un mazajiem atgremotājiem vai vakcinētu sieviešu kārtas dzīvnieku nevakcinētiem seroloģiski pozitīvajiem pēcnācējiem, atļauts izplatīt vakcinācijas zonā un ārpus tās, ja izpildīti šādi nosacījumi:
\n212.1. uzņēmums atrodas pastāvīgā veterinārajā uzraudzībā un kontrolē;
\n212.2. uzņēmumā pārstrādā svaigu gaļu (izņemot blakusproduktus):
\n212.2.1. kura apstrādāta atbilstoši šo noteikumu 7.pielikumā noteiktajām prasībām;
\n212.2.2. kura iegūta saskaņā ar šo noteikumu 210.punktā noteiktajām prasībām;
\n212.2.3. kura ražota no dzīvniekiem, kas audzēti un nokauti ārpus vakcinācijas zonas, vai dzīvniekiem, kas nokauti ārpus vakcinācijas zonas;
\n212.3. svaigu gaļu, maltu gaļu un gaļas izstrādājumus marķē ar veselības marķējumu, kuru nekrusto divas perpendikulāras līnijas;
\n212.4. ražošanas procesā svaigai gaļai ir zināma izcelsme, to glabā un pārvadā atsevišķi no svaigas gaļas, kura iegūta no dzīvniekiem, kuriem ir citāds veselības statuss.
\n216 213. Svaigu gaļu, kura ražota no cūku dzimtas dzīvniekiem un to nevakcinētiem seroloģiski pozitīvajiem pēcnācējiem laikposmā no uzraudzības uzsākšanas līdz dienai, kad visā vakcinācijas zonā ir pabeigti 2.B etapā noteiktie pasākumi un kad ir pagājuši vismaz trīs mēneši pēc pēdējā šajā zonā reģistrētā slimības uzliesmojuma, atļauts izplatīt vakcinācijas zonā un ārpus tās Latvijas teritorijā, ja izpildīti šādi nosacījumi:
\n213.1. uzņēmums atrodas pastāvīgā veterinārajā uzraudzībā un kontrolē;
\n213.2. uzņēmumā pārstrādā svaigu gaļu, kuras izcelsme atbilst šo noteikumu 204.punktā noteiktajām prasībām, vai svaigu gaļu, kas iegūta no dzīvniekiem, kuri audzēti un nokauti ārpus vakcinācijas zonas;
\n213.3. svaigu gaļu marķē ar veselības marķējumu saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem;
\n213.4. visā ražošanas procesā svaigai gaļai ir zināma izcelsme, to glabā un pārvadā atsevišķi no gaļas, kas iegūta no dzīvniekiem, kuriem ir citāds veselības statuss.
\n217 214. Tirdzniecībai Eiropas Savienības tirgū paredzētās svaigās gaļas atbilstību šo noteikumu 210. un 212.punkta prasībām izvērtē dienests. Dienests pārrauga atbilstības kontroli, ko veic dienesta teritoriālā struktūrvienība, un produktu ieguves atbilstības gadījumā Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas Komisijai dara zināmu to uzņēmumu sarakstu, kuri atzīti tirdzniecībai.
\n218 215. Svaigu atgremotāju gaļu, kura nav apstrādāta atbilstoši šo noteikumu 7.pielikumā noteiktajām prasībām, un no šādas gaļas ražotu maltu gaļu un gaļas izstrādājumus marķē ar citādu marķējumu, nekā tas noteikts šo noteikumu 212.3. un 213.3.apakšpunktā, izplata ierobežotā Latvijas teritorijā. Minēto marķējumu lieto saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.
\n219 216. Pienu un piena produktus, kuri ražoti no vakcinētiem dzīvniekiem, izplata vakcinācijas zonā un ārpus tās ar nosacījumu, ka atkarībā no to galīgā izlietojuma - ir vai nav paredzēts cilvēku uzturā - tie apstrādāti vismaz vienā no šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem apstrādes veidiem. Šādu apstrādi veic uzņēmumā, kas atrodas vakcinācijas zonā, vai uzņēmumā saskaņā ar šo noteikumu 180., 181., 182., 183. un 184.punktā noteiktajām prasībām.
\n220 217. Uzņēmīgo dzīvnieku svaiga piena paraugus savāc un pārvadā no novietnes uzraudzības zonā uz laboratoriju, kas nav slimības diagnostikai apstiprinātā diagnostikas laboratorija, pienu šādā laboratorijā pārstrādā ar dienesta atļauju, kā arī veic attiecīgus pasākumus, lai izvairītos no iespējamās slimības izraisītāja izplatīšanas.
\n221 218. Izvedot no valsts citus šajā nodaļā neminētos dzīvnieku izcelsmes produktus tirdzniecībai Eiropas Savienības tirgū, ievēro šo noteikumu 97., 98., 99., 100., 101., 102., 132. un 134.punktā noteiktās prasības.
\n222 XVIII. No slimības brīvas valsts vai tās teritorijas statusa atgūšanas kārtība 219. No slimības brīvas valsts vai tās teritorijas statuss tiek atgūts pēc lēmuma pieņemšanas Eiropas Komisijā, ja ir izpildītas šo noteikumu 220., 221., 222. un 223.punktā noteiktās prasības.
\n223 220. Valsts vai tās reģionalizētā teritorija, kurā nav veikta vakcinācija pret slimību, atgūst no slimības brīvas valsts vai tās reģionalizētās teritorijas statusu, ja izpildīti šādi nosacījumi:
\n220.1. atcelti pasākumi aizsardzības un uzraudzības zonā;
\n220.2. izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:
\n220.2.1. izpildīti Starptautiskā epizootiju biroja Dzīvnieku veselības kodeksa slimības kontroles norādījumi;
\n220.2.2. pagājuši vismaz trīs mēneši kopš pēdējā reģistrētā slimības uzliesmojuma, un saskaņā ar šo noteikumu IX nodaļas prasībām veiktajā dzīvnieku klīniskajā un laboratoriskajā uzraudzībā nav konstatēta slimība valstī vai tās reģionalizētajā teritorijā.
\n224 221. Ja valstī netiek veikta vakcinācija, no slimības brīvas valsts vai tās reģionalizētās teritorijas statuss tiek atgūts saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.
\n225 222. No slimības brīvas valsts vai tās reģionalizētās teritorijas statusu, kurā tiek veikta vakcinācija, atgūst, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:
\n222.1. atcelti pasākumi aizsardzības un uzraudzības zonā, kā arī pabeigti 1.etapa, 2.A etapa un 2.B etapa pasākumi;
\n222.2. izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:
\n222.2.1. izpildīti Starptautiskā epizootiju biroja Dzīvnieku veselības kodeksa slimības kontroles norādījumi;
\n222.2.2. pagājuši vismaz trīs mēneši kopš pēdējā vakcinētā dzīvnieka nokaušanas, un veikta dzīvnieku seroloģiskā uzraudzība;
\n222.2.3. pagājuši vismaz seši mēneši kopš pēdējā slimības uzliesmojuma vai ārkārtas vakcinācijas pabeigšanas, kā arī atkarībā no tā, kurš notikums bija vēlāk, veikta dzīvnieku seroloģiskā uzraudzība, kas balstīta uz antivielu noteikšanu pret slimības izraisītāja nestrukturāliem proteīniem, un ir iegūti pierādījumi par slimības neesību vakcinētiem dzīvniekiem.
\n226 223. Ja valstī tiek veikta vakcinācija, no slimības brīvas valsts vai tās reģionalizētās teritorijas statuss tiek atgūts saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.
\n227 224. Ja netiek ievērota šo noteikumu 220. un 221.punktā noteiktā kārtība, pēc Eiropas Komisijas pieņemtā lēmuma ierobežojumus atceļ tad, kad ir atcelti pasākumi aizsardzības un uzraudzības zonā, pabeigta dzīvnieku klīniskā izmeklēšana un seroloģiskā uzraudzība, kuras laikā apstiprināta slimības neesība.
\n228 225. Ja netiek ievērota šo noteikumu 222. un 223.punktā noteiktā kārtība, pēc Eiropas Komisijas pieņemtā lēmuma ierobežojumus atceļ tad, kad pabeigti 2.B etapa pasākumi un veiktajos 2.A etapa izmeklējumos ganāmpulkā apstiprināta slimības neesība.
\n229 226. Nevienu uzņēmīgo dzīvnieku no Latvijas vai reģiona, kurā ir slimības uzliesmojums, nepārvieto uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, kamēr saskaņā ar Starptautiskā epizootiju biroja Dzīvnieku veselības kodeksa nosacījumiem nav atgūts no slimības brīvas valsts vai teritorijas statuss, ja vien šie dzīvnieki:
\n226.1. nav vakcinēti un tiek nosūtīti tieši uz citas Eiropas Savienības dalībvalsts kautuvi tūlītējai nokaušanai;
\n226.2. tikuši izolēti vismaz 30 dienas pirms ievietošanas transportlīdzeklī un tiem veikts seroloģiskās pārbaudes tests antivielu atklāšanai pret slimības izraisītāja strukturāliem proteīniem (paraugus ņem ne ātrāk kā 10 dienas pirms gaidāmās pārvadāšanas). Seroloģiskās izmeklēšanas rezultāti ir negatīvi.
\n230 227. Līdz dienai, kad saskaņā ar Starptautiskā epizootiju biroja Dzīvnieku veselības kodeksa nosacījumiem tiek atgūts no slimības brīvas valsts vai teritorijas statuss, tiek samazināts uzraudzības zonas rādiuss ap profilaktiskās vakcinācijas zonu, ja tiek veikti šo noteikumu 2.B etapā noteiktie pasākumi.
\n231 XIX. Mazgāšanas un dezinfekcijas kārtība 228. Mazgāšanas un dezinfekcijas laikā ievēro šādu vispārēju kārtību:
\n228.1. mazgāšanas un dezinfekcijas pasākumus veic dienesta amatpersonas vai pilnvarota veterinārārsta uzraudzībā, izmantojot Latvijā reģistrētos mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus;
\n228.2. dezinfekcijas līdzekļus lieto noteiktā koncentrācijā, lai iznīcinātu slimības izraisītāju;
\n228.3. dezinfekcijas līdzekļu iedarbīgumu pārbauda katru reizi pirms lietošanas, ja, līdzekļus ilgstoši glabājot, zūd to efektivitāte;
\n228.4. dezinfekcijas un dezinsekcijas līdzekļus izvēlas, ņemot vērā dezinficējamo objektu virsmas un dezinsekcijai pakļautās platības īpašības;
\n228.5. mazgāšanas, dezinfekcijas un dezinsekcijas līdzekļus lieto saskaņā ar ražotāja ieteikumiem. Dezinfekcijas līdzekļus lieto apstākļos, kas nepieļauj to iedarbības mazināšanos savstarpējā mijiedarbībā ar citām vielām, piemēram, ar attaukošanas līdzekļiem;
\n228.6. dezinfekcijas līdzekļus lieto šādi:
\n228.6.1. līdzekli izsmidzina uz dezinficējamā objekta tā, lai nodrošinātu dezinfekcijas līdzekļa caursūkšanos (īpaši, ja dezinficē pakaišus, mēslus un vircu);
\n228.6.2. pirms dezinfekcijas grīdu, rampas, pārejas, sienas un virsmas rūpīgi mazgā un tīra, izmantojot īpaši paredzētus līdzekļus;
\n228.6.3. pēc virsmu tīrīšanas un mazgāšanas saskaņā ar ražotāja ieteikumiem dezinfekcijas līdzekļus uzklāj un atstāj uz minimālās iedarbības laiku;
\n228.6.4. mazgāšanai izmantoto ūdeni apstrādā, lai novērstu infekcijas slimības tālāku izplatīšanos;
\n228.6.5. dezinfekcijas laikā iegūtos mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus saturošos ūdeņus savāc un apstrādā saskaņā ar rīcības plānā noteikto kārtību;
\n228.7. pēc virsmu mazgāšanas uz tām uzklāj dezinfekcijas šķīdumus, kurus izsmidzina, izmantojot spiediena iekārtas, lai attiecīgās virsmas pasargātu no atkārtotas piesārņošanas;
\n228.8. mazgā un dezinficē dezinfekcijas ekipējumu un piesārņotos priekšmetus, bet vienreizējās lietošanas priekšmetus iznīcina;
\n228.9. pēc dezinfekcijas nodrošina apstākļus, lai dezinficētās virsmas netiktu atkārtoti piesārņotas ar infekcijas slimības izraisītāju;
\n228.10. veiktos mazgāšanas un dezinfekcijas pasākumus novietnē dokumentē dzīvnieku īpašnieka pārziņā esošā reģistrā, bet transportlīdzekļa mazgāšanu un dezinfekciju dokumentē transportlīdzekļa vadītāja pārziņā esošā attiecīgā žurnālā. Reģistru un transportlīdzekļa mazgāšanas un dezinfekcijas žurnālu kontrolē dienesta amatpersona.
\n232 229. Novietņu mazgāšanas un dezinfekcijas laikā ievēro šādu īpašu kārtību:
\n229.1. veicot pirmreizējo mazgāšanu un dezinfekciju:
\n229.1.1. pēc dzīvnieku nogalināšanas uzstāda pagaidu dezinficēšanas ierīces, apkalpojošo personālu apgādā ar īpašu aizsargājošu apģērbu, mazgāšanas līdzekļiem, iespēju nomazgāties (dušu), nodrošina ar instrumentiem un materiāliem lietotā ekipējuma attīrīšanai no piesārņojuma, dezinficējamās telpās ventilācijai pārtrauc barošanas strāvas piegādi;
\n229.1.2. visus nogalināto dzīvnieku līķus dezinficē ar dezinfekcijas šķīdumu;
\n229.1.3. ja nogalināto dzīvnieku līķi tiek vesti uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes uzņēmumu, izmanto noslēdzamus, ūdeni un taukus necaurlaidīgus, dezinficējamus konteinerus;
\n229.1.4. pēc nogalināto dzīvnieku līķu aizvešanas uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes uzņēmumu visas novietnes daļas un piesārņoto teritoriju dezinficē;
\n229.1.5. visus audus un asinis, kas vidē nokļuvušas nogalināšanas vai pēcnāves patologanatomiskās izmeklēšanas laikā, savāc un pārstrādā kopā ar nogalināto dzīvnieku līķiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apriti;
\n229.1.6. uz virsmām uzklātos dezinfekcijas līdzekļus atstāj vismaz uz 24 stundām;
\n229.2. veicot pēdējo mazgāšanu un dezinfekciju:
\n229.2.1. netīrumus no visām dezinficējamām virsmām novāc, lietojot mazgāšanas līdzekļus, un pēc tam noskalo ar ūdeni;
\n229.2.2. pēc virsmu mazgāšanas ar ūdeni lieto dezinficējošus šķīdumus;
\n229.2.3. pēc septiņām dienām visas dezinficētās virsmas atkārtoti mazgā ar attiecīgiem šķīdumiem, skalo ar ūdeni, dezinficē un vēlreiz skalo ar ūdeni.
\n233 (Grozīts ar MK 10.09.2013. noteikumiem Nr.767) 230. Piesārņotus pakaišus, kūtsmēslus un vircu dezinficē šādi:
\n230.1. kūtsmēslus un izmantotos pakaišus cietā kārta sakrauj kaudzē sakaršanai (1 m3 kūtsmēslu pievieno 100g granulētus neveldzētus kaļķus, visā kaudzē nodrošinot temperatūru vismaz 70ºC), apsmidzina ar dezinfekcijas līdzekli un atstāj vismaz 42 dienas, kaudzi pārsedz vai pārkrauj, lai nodrošinātu visu slāņu termisko apstrādi;
\n230.2. kūtsmēslus un vircas šķidro daļu uzglabā ne mazāk kā 42 dienas pēc tam, kad tiem pievienots pēdējais infekciozais materiāls. Ja kūtsmēsli vai virca ir stipri inficēta vai ir nelabvēlīgi laikapstākļi, kuri nenodrošina kūtsmēslu vai vircas atbilstošu glabāšanu, kūtsmēslu un vircas uzglabāšanas laiku pagarina. Ja dezinfekcijas līdzeklis ir pievienots tā, lai pietiekami mainītu pH visā vielā, iznīcinot slimības izraisītāju, kūtsmēslu un vircas uzglabāšanas laiku saīsina.
\n234 231. Ja tehnisku vai drošības iemeslu dēļ mazgāšanas un dezinfekcijas procedūras nevar pabeigt saskaņā ar šīs nodaļas prasībām, ēkas un iekārtas tīra un dezinficē dienesta norādītā laikposmā, novēršot slimības izraisītāja izplatīšanos. Šajās novietnēs nav atļauts izmitināt uzņēmīgos dzīvniekus vismaz gadu.
\n235 232. Novietnēs, kur dzīvnieki tiek turēti aplokos, dienests nosaka īpašas mazgāšanas un dezinfekcijas procedūras, ņemot vērā saimniecības tipu un klimatiskos apstākļus.
\n236 233. Dienests saskaņā ar zinātniskajiem datiem, kas pamato efektīvu slimības izraisītāja iznīcināšanas procesu, nosaka īpašas vircas un kūtsmēslu mazgāšanas un dezinfekcijas procedūras.
\n237 XX. Pasākumi, ja slimības gadījums konstatēts uzņēmīgo savvaļas dzīvnieku populācijā 234. Tiklīdz dienestam ir informācija, ka radušās aizdomas par slimības gadījumu uzņēmīgo savvaļas dzīvnieku populācijā, dienesta amatpersona veic izmeklēšanu, lai konstatētu vai noliegtu slimības esību, izmeklējot visus mirušos vai nošautos uzņēmīgos savvaļas dzīvniekus un nosūtot paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem. Dienests informē uzņēmīgo mājas dzīvnieku īpašniekus un medniekus, ka radušās aizdomas par slimības gadījumu uzņēmīgo savvaļas dzīvnieku populācijā. Tiklīdz uzņēmīgajiem savvaļas dzīvniekiem ir konstatēts slimības primārais gadījums, dienests par šo faktu saskaņā ar šo noteikumu 9. un 10.punkta prasībām nekavējoties ziņo Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstīm.
\n238 234.1 Pēc slimības gadījuma konstatēšanas uzņēmīgo savvaļas dzīvnieku populācijā valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors, ievērojot ekspertu grupas sniegto informāciju par savvaļas dzīvnieku migrāciju, kā arī klimatisko un ģeogrāfisko apstākļu īpatnības, slimības izplatīšanās iespējamību un apdraudējumus, saskaņā ar šo noteikumu 247.2.apakšpunktā minētajām prasībām nosaka inficēto teritoriju.
\n239 (MK 10.09.2013. noteikumu Nr.767 redakcijā) 235. Pēc slimības primārā gadījuma konstatēšanas uzņēmīgo savvaļas dzīvnieku populācijā ekspertu grupa sadarbībā ar dienestu un Valsts meža dienesta amatpersonām:
\n235.1. (svītrots ar MK 10.09.2013. noteikumiem Nr.767);
\n235.2. nosaka pasākumus, kas piemērojami inficētajā teritorijā. Pasākumi ietver medību atlikšanu (medību rīkošana slimības uzliesmojuma un apkarošanas laikā nav atļauta) un aizliegumu barot savvaļas dzīvniekus;
\n235.3. izstrādā slimības apkarošanas plānu un iesniedz to izskatīšanai Eiropas Komisijā;
\n235.4. veic pārbaudes, lai pārliecinātos par noteikto pasākumu efektivitāti slimības inficētajā teritorijā.
\n240 236. Dienests organizē uzraudzību inficētās teritorijas novietnēs, kurās tiek turēti uzņēmīgie dzīvnieki, kā arī:
\n236.1. veic visu uzņēmīgo dzīvnieku uzskaiti novietnēs. Dzīvnieku īpašnieks pastāvīgi aktualizē uzskaites datus, ieraksta tos reģistrā un aktualizēto informāciju pēc pieprasījuma iesniedz inspektoram pārbaudes laikā. Novietnēs, kur dzīvnieki tiek turēti aplokos, uzskaiti veic, pamatojoties uz dzīvnieku iepriekšējās skaitīšanas rezultātiem;
\n236.2. visus uzņēmīgos dzīvniekus novietnē tur to atrašanās vietās vai izolē no savvaļas dzīvniekiem. Novietnē nodrošina apstākļus, kas nepieļauj savvaļas dzīvnieku piekļūšanu materiāliem, kuriem ir iespējama saskare ar novietnē esošajiem uzņēmīgajiem dzīvniekiem;
\n236.3. aizliedz ievest novietnē vai izvest no tās uzņēmīgos dzīvniekus, izņemot gadījumu, ja labvēlīgā epizootoloģiskajā situācijā tos atļauj pārvietot dienesta amatpersona;
\n236.4. pie to ēku un novietņu ieejām un izejām, kurās izmitināti uzņēmīgie dzīvnieki, izvieto dezinfekcijas paklājus, kas piesūcināti ar dezinfekcijas līdzekli, iedarbīgu pret slimības izraisītāju;
\n236.5. kontrolē, lai visas personas, kuras ir bijušas saskarē ar savvaļas dzīvniekiem, veic atbilstošus higiēnas pasākumus, lai samazinātu slimības izraisītāja izplatīšanās risku. Kontroles nolūkos dienests nosaka pagaidu aizliegumu personām ienākt novietnēs, kurās tiek turēti uzņēmīgie dzīvnieki, ja tās bijušas saskarē ar savvaļas dzīvniekiem;
\n236.6. pārbauda visus mirušos uzņēmīgos dzīvniekus un tos dzīvniekus, kuriem ir slimības simptomi;
\n236.7. novietnēs, kurās tiek turēti uzņēmīgie dzīvnieki, aizliedz ievietot nošauto vai mirušu atrasto savvaļas dzīvnieku daļas, kā arī materiālus vai aprīkojumu, kas ir potenciāli inficēts ar slimības izraisītāju;
\n236.8. aizliedz no inficētās teritorijas izvest uzņēmīgos dzīvniekus, to spermu, embrijus vai olšūnas tirdzniecībai Eiropas Savienības tirgū.
\n241 237. Dienests inficētajā teritorijā organizē un veic visu nošauto vai mirušo uzņēmīgo savvaļas dzīvnieku apskati, lai dienesta amatpersona vai pilnvarots veterinārārsts varētu apstiprināt vai noliegt slimības esību, ņemot vērā slimības uzliesmojuma definīciju.
\n242 238. Uzņēmīgo savvaļas dzīvnieku liemeņus, kuriem izmeklēšanas laikā ir iegūti pozitīvi rezultāti par saslimšanu, pārstrādā dienesta amatpersonas uzraudzībā. Ja izmeklēšanas rezultāti par saslimšanu ir negatīvi, liemeņus atļauts izmantot pārtikas produktu ražošanā. Dzīvnieku liemeņu daļas, kas nav paredzētas lietošanai pārtikā, apstrādā dienesta amatpersonas uzraudzībā.
\n243 239. Dienests nodrošina izolētā slimības izraisītāja pakļaušanu laboratorijas procedūrai, lai identificētu slimības izraisītāja genotipu un tā antigēnu īpašības attiecībā uz esošajiem vakcīnas celmiem.
\n244 240. Ja slimības uzliesmojums uzņēmīgo savvaļas dzīvnieku populācijā ir konstatēts citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijas tuvumā, attiecīgās dalībvalstis sadarbojas, nosakot kopīgus slimības kontroles un apkarošanas pasākumus.
\n245 241. Ja uzņēmīgie savvaļas dzīvnieki ir saslimuši teritorijā, kur plašu mājas uzņēmīgo dzīvnieku turēšanas apstākļu dēļ nav iespējams piemērot šo noteikumu 235., 236., 237., 238. un 239.punktā noteiktās prasības, dienests rīkojas, ņemot vērā Eiropas Savienības tiesību aktā noteikto kārtību, kurā noteikti specifiski slimības apkarošanas pasākumi.
\n246 242. Dienests 90 dienu laikā pēc primārā slimības gadījuma uzņēmīgo savvaļas dzīvnieku populācijā iesniedz Eiropas Komisijai rakstisku plānu ar to pasākumu aprakstu, kuri veikti slimības apkarošanai inficētajā teritorijā, un pasākumiem, kas tiek piemēroti inficētās teritorijas novietnēs.
\n247 243. Eiropas Komisija izskata plānu, lai noteiktu, vai tas ļauj sasniegt vēlamo mērķi, un informē par to dienestu. Dienests, ņemot vērā Eiropas Komisijas iebildumus, precizē plānu un atkārtoti iesniedz to saskaņošanai. Slimības apkarošanas plānu apstiprina Eiropas Komisija.
\n248 244. Ja grozījumi slimības apkarošanas plānā attiecas uz inficētās teritorijas pārdefinēšanu, dienests nodrošina, lai par grozījumiem tiktu informēta Eiropas Komisija un Eiropas Savienības dalībvalstis.
\n249 245. Ja grozījumi slimības apkarošanas plānā attiecas uz citiem šo noteikumu 244.punktā neminētiem nosacījumiem, dienests iesniedz grozījumus Eiropas Komisijā pārbaudei un apstiprināšanai.
\n250 246. Slimības apkarošanas pasākumus, kas minēti šo noteikumu 235., 236., 237., 238., 239., 240. un 241.punktā, pēc slimības apkarošanas plāna apstiprināšanas Eiropas Komisijā aizvieto ar šajā plānā noteiktajiem pasākumiem. Par slimības apkarošanas plāna spēkā stāšanās datumu lemj apkarošanas plāna apstiprināšanas laikā.
\n251 247. Slimības apkarošanas plānā dienests ietver šādu informāciju:
\n247.1. epizootoloģiskās izmeklēšanas rezultāti, slimības izplatības intensitāte un ģeogrāfiskais sadalījums;
\n247.2. inficētās teritorijas apraksts, kurā norāda:
\n247.2.1. epizootoloģiskās izmeklēšanas rezultātus un slimības ģeogrāfisko sadalījumu;
\n247.2.2. savvaļas dzīvnieku populāciju inficētajā teritorijā;
\n247.2.3. dabīgu vai mākslīgu šķēršļu esību savvaļas dzīvnieku kustības ceļā;
\n247.3. sadarbība starp slimības apkarošanas procesā iesaistītajām sabiedriskajām organizācijām un valsts iestādēm, biologiem, medniekiem, medību organizācijām, savvaļas dzīvnieku aizsardzības organizācijām un veterinārārstiem;
\n247.4. informācijas apmaiņas kampaņa, kuru organizē, lai palielinātu mednieku izpratni par slimības apkarošanas pasākumiem un veicamajiem uzdevumiem slimības apkarošanas plāna ietvaros;
\n247.5. pētījumos iegūtie rezultāti par tādu savvaļas dzīvnieku bariem, to skaitu, lielumu un atrašanās vietām, kuriem ir ierobežota saskare ar citiem savvaļas dzīvnieku bariem inficētajā teritorijā un tās tuvumā;
\n247.6. inficēšanās apmērs savvaļas dzīvnieku populācijā, kas noteikts, laboratoriski izmeklējot nošautos vai mirušos savvaļas dzīvniekus un veicot epizootoloģiskos izmeklējumus pa dzīvnieku vecuma grupām;
\n247.7. slimības izplatības samazināšanas pasākumi, kuri ietver savvaļas dzīvnieku pārvietošanās un saskares samazināšanu starp savvaļas dzīvnieku bariem un medību aizliegumu;
\n247.8. pasākumi savvaļas dzīvnieku populācijas samazināšanai, īpaši jaunu uzņēmīgo dzīvnieku populācijas samazināšanai;
\n247.9. medniekiem noteiktās prasības, lai novērstu slimības izplatīšanās iespējas;
\n247.10. nošautu vai mirušu savvaļas dzīvnieku pārstrādes paņēmieni, kas ietver:
\n247.10.1. pārstrādi dienesta amatpersonas uzraudzībā;
\n247.10.2. pilnvarota veterinārārsta pārbaudi un laboratorisko izmeklēšanu. Uzņēmīgo savvaļas dzīvnieku liemeņus, kuru laboratoriskās izmeklēšanas rezultāti ir pozitīvi un norāda par saslimšanu, pārstrādā dienesta amatpersonas uzraudzībā. Ja šādas pārbaudes rezultāti ir negatīvi, uzņēmīgo savvaļas dzīvnieku liemeņus atļauts izmantot pārtikas produktu ražošanai. Uzņēmīgo savvaļas dzīvnieku liemeņu daļas, kas nav izmantojamas pārtikā, pārstrādā dienesta amatpersonas uzraudzībā;
\n247.11. epizootoloģiskās izmeklēšanas procedūra, ko veic visiem uzņēmīgajiem savvaļas dzīvniekiem neatkarīgi no tā, vai tie ir nošauti vai atrasti miruši. Izmeklēšanā ietilpst arī aptaujas anketa, kurā sniedz informāciju par:
\n247.11.1. ģeogrāfisko apgabalu, kurā dzīvnieks ir atrasts miris vai nošauts;
\n247.11.2. datumu, kad dzīvnieks ir atrasts miris vai nošauts;
\n247.11.3. personu, kura atradusi līķi vai nošāvusi dzīvnieku;
\n247.11.4. dzīvnieka vecumu un dzimumu;
\n247.11.5. dzīvnieka simptomiem pirms nošaušanas, ja dzīvnieks nošauts;
\n247.11.6. līķa stāvokli, ja dzīvnieks atrasts miris;
\n247.11.7. references laboratorijas atzinumu;
\n247.12. uzraudzības programma un aizsardzības pasākumi, kurus piemēro novietnēs, kurās tiek turēti uzņēmīgie dzīvnieki inficētajā teritorijā un tās apkārtnē. Transporta kustības apraksts un ierobežojumi uzņēmīgo dzīvnieku pārvadāšanai uz inficēto teritoriju un no tās, kā arī aizliegums pārvietot no inficētās teritorijas uzņēmīgos dzīvniekus, to spermu, embrijus vai olšūnas tirdzniecībai Eiropas Savienības tirgū;
\n247.13. ierobežojumu atcelšanas procedūra inficētajā teritorijā un tajā esošajās novietnēs;
\n247.14. iestāde, kuras kompetencē ir slimības apkarošanas plāna izpildē atbildīgo dienestu uzraudzība un koordinācija;
\n247.15. ekspertu grupas un dienesta sadarbība, lai ekspertu grupa varētu regulāri pārskatīt slimības apkarošanas plāna rezultātus;
\n247.16. slimības uzraudzības pasākumi, kurus īsteno vismaz 12 mēnešus kopš pēdējā apstiprinātā saslimšanas gadījuma uzņēmīgo savvaļas dzīvnieku populācijā inficētajā teritorijā. Uzraudzības pasākumi ir spēkā vismaz 12 mēnešus un ietver vismaz tos pasākumus, kas tiek īstenoti saskaņā ar šo noteikumu 247.6., 247.10. un 247.11.apakšpunkta prasībām.
\n252 (Grozīts ar MK 10.06.2008. noteikumiem Nr.419) 248. Dienests reizi sešos mēnešos nosūta ziņojumu par epizootoloģisko situāciju inficētajā teritorijā Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstīm. Ziņojumā norāda slimības apkarošanas plāna darbības rezultātus.
\n253 XXI. Prasības svaigai gaļai, kas iegūta no uzņēmīgajiem dzīvniekiem, kuru izcelsme ir uzraudzības zona 249. Svaigu gaļu (izņemot galvu, blakusproduktus un vēdera dobuma orgānus), kas paredzēta izplatīšanai ārpus aizsardzības un uzraudzības zonas, iegūst šādā kārtībā:
\n249.1. atgremotāju pārvadāšanas procesā ievēro šo noteikumu 78.punktā noteiktās prasības;
\n249.2. atgremotāju svaigo gaļu apstrādā saskaņā ar šo noteikumu 7.pielikuma 1., 3. un 4.punkta prasībām;
\n249.3. uzņēmīgo dzīvnieku svaigās gaļas iegūšanas procesā ievēro šādu vispārīgu kārtību:
\n249.3.1. dzīvnieki ir turēti novietnē ne mazāk kā 21 dienu līdz nosūtīšanai uz kautuvi, tie ir identificēti tā, lai ir iespējams atklāt to izcelsmes novietni;
\n249.3.2. dzīvnieku pārvadāšanā ievēro šo noteikumu 78.punktā noteiktās prasības;
\n249.3.3. svaigai gaļai ražošanas procesā ir zināma izcelsme un to ne mazāk kā septiņas dienas līdz izplatīšanai aiztur dienesta amatpersonas uzraudzībā, kamēr oficiāli ir noliegtas aizdomas par dzīvnieku inficēšanos izcelsmes novietnē;
\n249.3.4. ne mazāk kā 21 dienu līdz nosūtīšanai uz kautuvi dzīvnieki ir bijuši izolēti izcelsmes novietnē, un šajā laikā nav ievests neviens uzņēmīgs dzīvnieks;
\n249.3.5. ne mazāk kā 24 stundas pirms dzīvnieku pārvadāšanas uz kautuvi pilnvarots veterinārārsts dzīvniekus klīniski izmeklējis un nav konstatējis saslimšanas pazīmes;
\n249.3.6. ne mazāk kā 48 stundas līdz nosūtīšanai uz kautuvi dzīvniekiem saskaņā ar šo noteikumu 148.punkta prasībām ir noņemti paraugi laboratoriskajiem izmeklējumiem, un iegūti negatīvi rezultāti par slimības antivielu klātbūtni;
\n249.3.7. iegūtā svaigā gaļa ne mazāk kā uz 24 stundām ir aizturēta dienesta amatpersonas uzraudzībā, līdz ir apstiprināts, ka atkārtotajā dzīvnieku klīniskajā izmeklēšanā izcelsmes novietnē iegūtie rezultāti par slimības klātbūtni ir negatīvi.
\n254 250. Uzņēmīgo dzīvnieku blakusproduktus marķē ar veselības marķējumu, kuru krusto divas perpendikulāras līnijas, un tos apstrādā saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajām prasībām.
\n255 251. Citus šo noteikumu 249. un 250.punktā neminētos uzņēmīgo dzīvnieku produktus apstrādā saskaņā ar šo noteikumu 102.punktā noteiktajām prasībām.
\n256 XXII. Tirdzniecībai Eiropas Savienības tirgū paredzētu uzņēmīgo dzīvnieku un no tiem iegūto produktu sertifikācija, uzņēmīgo dzīvnieku pārvadāšanas kārtība, kad atgūts no slimības brīvas valsts vai teritorijas statuss 252. Dienests nodrošina, ka papildu sertifikāciju, ko veic uzņēmīgo dzīvnieku vai no tiem iegūto produktu izvešanai no valsts tirdzniecībai Eiropas Savienības tirgū, turpina tik ilgi, līdz saskaņā ar šo noteikumu 220., 221., 222. un 223.punkta prasībām valsts vai tās teritorija atgūst no slimības brīvas valsts vai teritorijas statusu.
\n257 253. Aizliegts pret slimību vakcinētus uzņēmīgos dzīvniekus nosūtīt no Latvijas uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
\n258 254. Latvijā veic pasākumus saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem attiecībā uz tirdzniecību ar vakcinētiem uzņēmīgajiem dzīvniekiem, kas tiek turēti:
\n254.1. zooloģiskajos dārzos, ir iekļauti savvaļas dzīvnieku saglabāšanas programmā un uz kuriem attiecas Starptautiskā epizootiju biroja Dzīvnieku veselības kodeksa nosacījumi;
\n254.2. dzīvnieku resursu atjaunošanai vai saglabāšanai paredzētā uzņēmumā, kurš iekļauts šķirnes izdzīvošanai nepieciešamo dzīvnieku audzēšanas centru sarakstā un uz kuru attiecas Starptautiskā epizootiju biroja Dzīvnieku veselības kodeksa nosacījumi.
\n259 XXIII. Papildu pasākumi slimības novēršanai un kontrolei 255. Ja slimības uzliesmojums konstatēts šajos noteikumos neminētu dzīvnieku populācijā (Rodentia un Proboscidae kārtas dzīvnieki), dzīvniekiem, kuri atrodas specifiskiem mērķiem paredzētā norobežotā platībā uzņēmīgo dzīvnieku turēšanai vai audzēšanai, kā arī telpās, kurās kopā ar cilvēkiem uzturas uzņēmīgie dzīvnieki, slimības novēršanu un kontroli veic atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem.
\n260 256. Ja, īstenojot šajos noteikumos noteiktās prasības, tiek konstatēta piemērojamā pasākuma neatbilstība epizootoloģiskajai situācijai vai veiktie pasākumi nespēj ierobežot slimības straujo izplatību, dienests pieņem ārkārtas lēmumu un īsteno alternatīvus pasākumus ar līdzvērtīgu epizootoloģisko ietekmi ierobežotā laikposmā, kas ir atbilstošs epizootoloģiskajai situācijai.
\n261 XXIII1. Pasākumi, kas veicami, lai novērstu slimības izplatīšanos no Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas, Lībijas Valsts, Marokas Karalistes un Tunisijas Republikas(Nodaļa zaudējusi spēku ar 01.01.2020.; sk. 265. punktu) 256.1 (Zaudējis spēku ar 01.01.2020.; sk. 265. punktu) 262 256.2 (Zaudējis spēku ar 01.01.2020.; sk. 265. punktu) 263 256.3 (Zaudējis spēku ar 01.01.2020.; sk. 265. punktu) 264 256.4 (Zaudējis spēku ar 01.01.2020.; sk. 265. punktu) 265 256.5 (Zaudējis spēku ar 01.01.2020.; sk. 265. punktu) 266 256.6 (Zaudējis spēku ar 01.01.2020.; sk. 265. punktu) 267 XXIV. Pasākumi, kas veicami, lai novērstu slimības izplatīšanos no Lībijas Valsts un Marokas Karalistes(Nodaļa zaudējusi spēku ar 01.01.2017.; sk. 264. punktu) 257. (Zaudējis spēku ar 01.01.2017.; sk. 264. punktu) 268 258. (Zaudējis spēku ar 01.01.2017.; sk. 264. punktu) 269 259. (Zaudējis spēku ar 01.01.2017.; sk. 264. punktu) 270 260. (Zaudējis spēku ar 01.01.2017.; sk. 264. punktu) 271 261. (Zaudējis spēku ar 01.01.2017.; sk. 264. punktu) 272 262. (Zaudējis spēku ar 01.01.2017.; sk. 264. punktu) 273 263. (Zaudējis spēku ar 01.01.2017.; sk. 264. punktu) 274 XXV. Noslēguma jautājumi(Nodaļa MK 12.04.2016. noteikumu Nr. 220 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.06.2017. noteikumiem Nr. 369) 264. Šo noteikumu XXIV nodaļas nosacījumi ir spēkā līdz 2016. gada 31. decembrim.
\n275 265. Šo noteikumu XXIII1 nodaļas nosacījumi, 10. un 11. pielikums ir spēkā līdz 2019. gada 31. decembrim.
\n276 (MK 27.06.2017. noteikumu Nr. 369 redakcijā, kas grozīta ar MK 24.04.2018. noteikumiem Nr. 243; MK 21.05.2019. noteikumiem Nr. 204) Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
\n277 Ministru prezidenta vietā - finanšu ministrs O.Spurdziņš Zemkopības ministra vietā - vides ministrs R.Vējonis 1.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 2.augusta noteikumiem Nr.582 Piena un piena produktu apstrāde Nr.p.k.Piena un piena produktu veids un izmantošanas mērķisPiena un piena produktu apstrādes veidsCita informācija1.Piens, kas paredzēts lietošanai pārtikā izvairās no piena un piena produktu saskares ar jebkādu mutes un nagu sērgas vīrusa avotu1.1. sterilizācija, ja F0 vērtība ir vismaz 3,001.2. sterilizācija 132 °C temperatūrā vismaz 1 sekundi1.3. pasterizācija augstā temperatūrā īsu laiku (pasterizācija 72 °C temperatūrā vismaz 15 sekundes vai līdzvērtīga pasterizācijas iedarbība, panākot negatīvu reakciju uz fosfatāzes testu) pienam ar pH 7,0 vai augstāku veicama divas reizes1.4. pasterizācija augstā temperatūrā īsu laiku pienam ar pH, zemāku par 7,0, veicama vienu reizi1.5. pasterizācija augstā temperatūrā īsu laiku, apvienota ar citu fizikālās apstrādes veidu:1.5.1. pazeminot pH līmeni zem 6 vismaz vienu stundu1.5.2. papildus sildot līdz 72 °C vai vairāk un apvienojot ar žāvēšanu1.6. citus apstrādes veidus nosaka Padomes lēmuma 1999/468/EK 5. un 7.panta kārtībā2.Piena produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā izvairās no piena un piena produktu saskares ar jebkādu mutes un nagu sērgas vīrusa avotu2.1. viens no šī pielikuma 1.punktā minētajiem apstrādes veidiem2.2. ražo no piena, kas apstrādāts saskaņā ar šī pielikuma 1.punktu3.Svaiga piena produkti, kuri paredzēti lietošanai pārtikā un kuriem veic paildzinātu nogatavināšanu, tai skaitā pazeminot pH līmeni zem 6,0apstrādes veidus nosaka Padomes lēmuma 1999/468/EK 5. un 7.panta kārtībāizvairās no piena un piena produktu saskares ar jebkādu mutes un nagu sērgas vīrusa avotu4.Piens, kas nav paredzēts lietošanai pārtikā, un piens, kas paredzēts dzīvnieku barībai izvairās no piena un piena produktu saskares ar jebkādu mutes un nagu sērgas vīrusa avotu4.1. sterilizācija, ja F0 vērtība ir vismaz 3,004.2. sterilizācija 132 °C temperatūrā vismaz 1 sekundi, apvienota ar citu fizikālās apstrādes veidu:4.2.1. pazeminot pH līmeni zem 6,0 vismaz vienu stundu4.2.2. papildus sildot līdz 72 °C vai vairāk un apvienojot ar žāvēšanu4.3. divkārša pasterizācija augstā temperatūrā īsu laiku4.4. pasterizācija augstā temperatūrā īsu laiku, apvienota ar citu fizikālās apstrādes veidu:4.4.1. pazeminot pH līmeni zem 6,0 vismaz vienu stundu4.4.2. papildus sildot līdz 72 °C vai vairāk un apvienojot ar žāvēšanu5.Piena produkti, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā izvairās no piena un piena produktu saskares ar jebkādu mutes un nagu sērgas vīrusa avotu5.1. viens no šī pielikuma 4.punktā minētajiem apstrādes veidiem5.2. ražo no piena, kas apstrādāts saskaņā ar šī pielikuma 4.punktu6.Sūkalas, kas ražotas no šī pielikuma 4.punktā minētā piena un kuras izbaro uzņēmīgajiem dzīvniekiem izvairās no piena un piena produktu saskares ar jebkādu mutes un nagu sērgas vīrusa avotu6.1. savāc vismaz 16 stundas pirms piena sarecēšanas6.2. sūkalu pH līmeni nodrošina mazāku par 6,0
\nZemkopības ministra vietā - vides ministrs R.Vējonis 2.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 2.augusta noteikumiem Nr.582 Gaļas produktu apstrāde Nr.p.k.Apstrādes veidsCita informācija1.Termiska apstrāde hermētiski noslēgtā traukā, ja F0 vērtība ir 3,00 vai vairākF0 vērtība raksturo spēju nogalināt baktēriju sporas. F0 vērtība 3,00 nozīmē, ka produkta aukstākajā punktā apstrāde ir veikta pietiekami, lai nodrošinātu līdzvērtīgu efektu produkta apstrādei 121°C temperatūrā trīs minūtes ar tūlītēju karsēšanu un atvēsināšanu2.Termiska apstrāde, kuras laikā produkta iekšējā temperatūra sasniedz ne mazāk kā 70 °C3.Termiska apstrāde, kuras laikā produkta iekšējā temperatūra sasniedz ne mazāk kā 80 °C4.Termiska apstrāde hermētiski noslēgtā traukā, ja temperatūra vismaz 4 stundas sasniedz ne mazāk kā 60 °C, bet produkta iekšienē - vismaz 30 minūtes ne mazāk kā 70 °C5.9 mēnešus ilga dabiska fermentācija un nobriešana atkaulotai gaļai, kā rezultātā Aw līmenis nav augstāks par 0,93 vai pH līmenis nav lielāks par 6,0gaļai, kura satur kaulaudus, piemēro līdzvērtīgu apstrādi, novēršot gaļas piesārņošanu6.Salami iegūšanai apstrāde tiek noteikta Padomes lēmuma 1999/468/EK 5. un 7.panta kārtībā7.Termiska apstrāde, kuras laikā produkta iekšējā temperatūra nav zemāka par 65 °C, lai sasniegtu pasterizācijas efektu, kas ekvivalents vai lielāks par 40 Zemkopības ministra vietā - vides ministrs R.Vējonis 3.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 2.augusta noteikumiem Nr.582 Dzīvnieku izcelsmes produktu apstrāde(Pielikums MK 10.09.2013. noteikumu Nr.767 redakcijā) Nr.p.k.Dzīvnieku izcelsmes produkta nosaukumsDzīvnieku izcelsmes produkta apstrādes veids1.Uzņēmīgo dzīvnieku ādas un jēlādassaskaņā ar Regulas Nr. 142/2011 XIII pielikuma V nodaļas prasībām2.Aitas vilna, atgremotāju mati un cūku sarisaskaņā ar Regulas Nr. 142/2011 XIII pielikuma VII nodaļas prasībām3.Citi produkti, kas iegūti no uzņēmīgajiem dzīvniekiemtermiska apstrāde hermētiski noslēgtā traukā, ja F0 vērtība ir 3,00 vai vairāktermiska apstrāde, kuras laikā produkta iekšējā temperatūra vismaz 60 minūtes ir ne mazāka par 70 °C4.Uzņēmīgo dzīvnieku asinis un no tām iegūtie produkti, ko izmanto tehniskos nolūkos (tai skaitā farmaceitiski līdzekļi, produkti in vitro diagnostikai un laboratorijas reaģenti)saskaņā ar Regulas Nr. 142/2011 X pielikuma II nodaļas 2.iedaļas prasībām5.Kausēti cūku tauki un citu uzņēmīgo dzīvnieku kausēti taukisaskaņā ar Regulas Nr. 142/2011 XIII pielikuma X nodaļas prasībām6.Mājas/istabas dzīvnieku barība un košļājamās suņu rotaļlietassaskaņā ar Regulas Nr. 142/2011 XIII pielikuma II nodaļas prasībām7.Nagaiņu medību trofejassaskaņā ar Regulas Nr. 142/2011 XIII pielikuma VI nodaļas prasībām8.Uzņēmīgo dzīvnieku zarnaspēc mazgāšanas un tīrīšanas 30 dienas sāla nātrija hlorīdāpēc mazgāšanas un tīrīšanas blanšē vai kaltē, pēc apstrādes aizsargā no atkārtotas inficēšanās
\n4.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 2.augusta noteikumiem Nr.582 Salmu un lopbarības apstrāde Produktus, kuri nav dzīvnieku izcelsmes produkti (salmi un lopbarība), apstrādā šādi:
\nZemkopības ministra vietā - vides ministrs R.Vējonis 5.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 2.augusta noteikumiem Nr.582 Kritēriji profilaktiskās vakcinācijas lēmuma pieņemšanai 1. Novietnē audzētu vai turētu uzņēmīgo dzīvnieku vai cūku sugas dzīvnieku populācijas blīvums ir liels.
\nZemkopības ministra vietā - vides ministrs R.Vējonis 6.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 2.augusta noteikumiem Nr.582 Kritēriji ārkārtas vakcinācijas lēmuma pieņemšanai 1. Ir zināms, ka trešajās valstīs akceptēta valsts reģionalizācija.
\nZemkopības ministra vietā - vides ministrs R.Vējonis 7.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 2.augusta noteikumiem Nr.582 Svaigas gaļas apstrāde Nr.p.k.Produktu nosaukumsProduktu apstrādes veidsCita informācija1.Svaiga gaļa, kas iegūta no govju, aitu, kazu vai cūku sugas dzīvniekiematkaulo, izņem blakusproduktus un galvenos limfmezglus, bet atstāj diafragmuizvairās no slimības tālākas izplatīšanās iespējas2.Govju, aitu, kazu vai cūku sugas dzīvnieku sirdisizņem visus limfmezglus, saistaudus un taukusizvairās no slimības tālākas izplatīšanās iespējas3.Govju, aitu, kazu vai cūku sugas dzīvnieku aknasizņem visus limfmezglus, saistaudus un taukusizvairās no slimības tālākas izplatīšanās iespējas4.Govju, aitu, kazu vai cūku sugas dzīvnieku košļāšanas muskuļi (m.masseter), kas atdalīti no galvasizņem visus limfmezglus, saistaudus un taukusizvairās no slimības tālākas izplatīšanās iespējas5.Govju, aitu, kazu vai cūku sugas dzīvnieku mēlesatdala kaulus, skrimšļus un mandeles, bet atstāj gļotāduizvairās no slimības tālākas izplatīšanās iespējas6.Govju, aitu, kazu vai cūku sugas dzīvnieku plaušasatdala traheju, galvenos bronhus, videnes un bronhu limfmezglusizvairās no slimības tālākas izplatīšanās iespējas7.Citi govju, aitu, kazu vai cūku sugas dzīvnieku blakusproduktiatdala kaulus vai skrimšļus, pilnībā izņem limfmezglus, saistaudus, taukus un gļotāduizvairās no slimības tālākas izplatīšanās iespējas8.Govju, aitu, kazu vai cūku sugas dzīvnieku liemeņinogatavina temperatūrā, kas augstāka par 2 ºC, ne mazāk kā 24 stundasizvairās no slimības tālākas izplatīšanās iespējasliemeņu nogatavināšanas laikā pH līmenis m. longissimus dorsi vidū ir mazāks par 6,00 Zemkopības ministra vietā - vides ministrs R.Vējonis 8. pielikums Ministru kabineta 2005. gada 2. augusta noteikumiem Nr. 582 Transportlīdzekļa mazgāšanas un dezinfekcijas deklarācija iebraukšanai Latvijā pēc Lībijas Valsts vai Marokas Karalistes apmeklējuma(Pielikums svītrots ar MK 27.06.2017. noteikumiem Nr. 369) 9. pielikums Ministru kabineta 2005. gada 2. augusta noteikumiem Nr. 582 Sertifikāts mazgātiem un dezinficētiem transportlīdzekļiem, kas Latvijā iebrauc pēc Lībijas Valsts vai Marokas Karalistes apmeklējuma(Pielikums svītrots ar MK 27.06.2017. noteikumiem Nr. 369) 10. pielikums Ministru kabineta 2005. gada 2. augusta noteikumiem Nr. 582 Transportlīdzekļa mazgāšanas un dezinfekcijas deklarācija iebraukšanai Latvijā pēc Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas, Lībijas Valsts, Marokas Karalistes vai Tunisijas Republikas apmeklējuma(Pielikums zaudējis spēku ar 01.01.2020.; sk. noteikumu 265. punktu)
\n