Par starptautiskā līguma tulkojuma publicēšanu

Par starptautiskā līguma tulkojuma publicēšanu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ārlietu ministrijas informācija Rīgā 2014.gada 6.martā Par starptautiskā līguma tulkojuma publicēšanu Ārlietu ministrija nosūta publicēšanai: - 1968. gada 8. novembra "Konvencijas par ceļa zīmēm un signāliem" konsolidētās versijas ar grozījumiem, kas veikti līdz 2006. gada 26. martam, tekstu angļu valodā un tā tulkojumu latviešu valodā. Saskaņā ar Konvencijas 41. pantu grozījumi stājās spēkā Latvijas Republikā 2006. gada 28. martā. Latvija Konvencijai pievienojusies ar Ministru padomes 1992. gada 28. augusta lēmumu Nr. 637, LV 243(1703) 30.07.1999; - 1971. gada 1. maija "Eiropas nolīguma, ar ko papildina 1968. gada Konvenciju par ceļa zīmēm un signāliem" ar grozījumiem, kas veikti līdz 2006. gada 26. martam, tekstu angļu valodā un tā tulkojumu latviešu valodā. Saskaņā ar Eiropas nolīguma 6. pantu grozījumi stājās spēkā Latvijas Republikā 2006. gada 28. martā. Latvija Nolīgumam ir pievienojusies ar Ministru kabineta 2000. gada 4. oktobra rīkojumu Nr. 495, LV 350/352 06.10.2000. Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore I.Mangule KONVENCIJA PAR CEĻA ZĪMĒM UN SIGNĀLIEM Līgumslēdzējas puses, atzīstot to, ka nepieciešama starptautiska vienveidība attiecībā uz ceļa zīmēm, signāliem un simboliem, lai atvieglotu starptautisko satiksmi pa ceļiem un uzlabotu satiksmes drošību, ir vienojušās par šādiem noteikumiem: I nodaļa VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI 1. PANTS Definīcijas Šajā konvencijā turpmāk minētos terminus lieto šādā nozīmē: a) līgumslēdzējas puses "valsts tiesību akti" ir šīs līgumslēdzējas puses teritorijā spēkā esošu valsts līmeņa vai vietējo likumu un noteikumu kopums; b) "apdzīvota vieta" ir vieta, kurā iebraukšana un izbraukšana ir apzīmēta ar ceļa zīmēm vai citādi noteikta valsts tiesību aktos1; 2 Sk. vēri. c) "ceļš" ir visa jebkurai publiskai satiksmei pieejama ceļa vai ielas daļa; d) "brauktuve" ir tā ceļa daļa, kuru parasti izmanto transportlīdzekļi; ceļam var būt vairākas brauktuves, kas ir skaidri nodalīta cita no citas ar, piemēram, sadalošo joslu vai ar līmeņa starpību; e) "braukšanas josla" ir jebkura no garenvirziena joslām, kādās brauktuve ir sadalāma, neatkarīgi no tā, vai tā ir apzīmēta ar ceļa garenapzīmējumu, kura ir pietiekami plata, lai pa to varētu pārvietoties mehāniskie transportlīdzekļi, kas nav motocikli; e) bis "velosipēdu braucamā josla" ir velosipēdiem paredzēta brauktuves daļa; velosipēdu braucamā josla ir atdalīta no pārējās brauktuves ar garenvirziena ceļa apzīmējumu; e) ter "veloceļš" ir atsevišķs velosipēdiem paredzēts ceļš vai ceļa daļa ar atbilstošām ceļa zīmēm; veloceļu atdala no citiem ceļiem vai no tā paša ceļa citām daļām ar norobežojošiem līdzekļiem; f) "krustojums" ir viena līmeņa ceļu krustošanās vieta, savienojums vai dakšveida sazarojums, kurā ietilpst arī atklātā platība, ko veido šāda krustošanās vieta, savienojums vai dakšveida sazarojums; g) "pārbrauktuve" ir jebkura viena līmeņa ceļa un dzelzceļa vai tramvaja sliežu ceļa krustošanās vieta; h) "automaģistrāle" ir ceļš, kas ir īpaši projektēts un būvēts motorizētai satiksmei un kas neapkalpo tā malās esošos īpašumus, un kas: i) izņemot īpašas vietas vai pagaidu stāvokli, ir nodrošināts ar atsevišķām brauktuvēm abos satiksmes virzienos, ko citu no cita atdala vai nu ar sadalošo joslu, kura nav paredzēta satiksmei, vai izņēmuma gadījumā ar citiem līdzekļiem; ii) nekrustojas vienā līmenī ar citu autoceļu, dzelzceļa vai tramvaja sliedēm, gājēju ceļu un iii) ir īpaši apzīmēts kā automaģistrāle; i) transportlīdzeklis uzskatāms par: i) "apstājušos", ja tas ir nekustīgs uz laiku, kas ir nepieciešams, lai uzņemtu vai izlaistu personas vai iekrautu vai izkrautu preces, un ii) "novietotu stāvvietā", ja tas ir nekustīgs cita iemesla dēļ, nevis tāpēc, lai izvairītos no sadursmes ar citu ceļa lietotāju vai šķērsli vai ievērotu satiksmes noteikumus, un transportlīdzekļa stāvēšanas laiks ir ilgāks par laiku, kas nepieciešams, lai uzņemtu vai izlaistu personas, iekrautu vai izkrautu preces; Tomēr līgumslēdzējām pusēm ir tiesības par apstājušos uzskatīt jebkuru transportlīdzekli, kas ir nekustīgs atbilstīgi tam, kā noteikts ii) apakšpunktā, ja vien laika posms, kurā tas ir nekustīgs, nepārsniedz valsts tiesību aktos noteikto termiņu, un par novietotu stāvvietā uzskatīt jebkuru transportlīdzekli, kas ir nekustīgs atbilstīgi tam, kā noteikts i) apakšpunktā, ja laika posms, kurā tas ir nekustīgs, pārsniedz valstu tiesību aktos noteikto; j) "velosipēds" ir jebkurš transportlīdzeklis, kam ir vismaz divi riteņi un kam par dzinējspēku tiek izmantota tikai uz transportlīdzekļa esošo personu muskuļu enerģija, kas it īpaši tiek radīta ar pedāļiem vai rokas sviru; k) "mopēds" ir divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzeklis, kas apgādāts ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums nepārsniedz 50 cm3 un maksimālais paredzētais ātrums nepārsniedz 50 km/h (30 jūdzes stundā (mph)). Tomēr līgumslēdzējas puses saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem var neuzskatīt par mopēdiem transportlīdzekļus, kuriem nav velosipēda īpašību attiecībā uz to lietošanu, jo īpaši iespējas izmantot pedāļu piedziņu, vai kuru maksimālais projektētais ātrums, masa vai kāds no dzinēja raksturojumiem pārsniedz noteiktas robežas. Šī definīcija neliedz līgumslēdzējām pusēm uzskatīt mopēdus par velosipēdiem, kad tās piemēro savus ceļu satiksmes jomā spēkā esošos tiesību aktus; l) "motocikls" ir ar motoru aprīkots divriteņu transportlīdzeklis ar blakusvāģi vai bez tā. Līgumslēdzējas puses savos valsts tiesību aktos par motocikliem var uzskatīt arī trīsriteņu transportlīdzekļus, kuru pašmasa nepārsniedz 400 kg. Termins "motocikls" neietver mopēdus, lai gan līgumslēdzējas puses saistībā ar šo konvenciju var uzskatīt mopēdus par motocikliem, ja tās par to paziņo saskaņā ar šīs konvencijas 46. panta 2. punktu3; m) "mehāniskais transportlīdzeklis" ir jebkurš sava motora spēku izmantojošs transportlīdzeklis, izņemot mopēdu to līgumslēdzēju pušu teritorijā, kuras neuzskata mopēdus par motocikliem, un izņemot transportlīdzekļus, kas pārvietojas pa sliedēm; n) "transportlīdzeklis" ir jebkura ierīce, kas parasti tiek izmantota personu vai preču pārvadāšanai pa ceļu vai personu vai preču pārvadājošu transportlīdzekļu vilkšanai pa ceļu. Šis termins attiecas arī uz trolejbusiem, proti, uz transportlīdzekļiem, kas savienoti ar elektriskās strāvas vadītāju un nepārvietojas pa sliedēm. Tas neattiecas uz tādiem transportlīdzekļiem kā traktortehnika, kas tikai atsevišķos gadījumos tiek izmantoti personu vai preču pārvadāšanai pa ceļu vai personas vai preces pārvadājošu transportlīdzekļu vilkšanai; o) "piekabe" ir transportlīdzeklis, ko velk mehāniskais transportlīdzeklis, un šis termins attiecas arī uz puspiekabēm; p) "puspiekabe" ir tāda piekabe, kas projektēta tā, lai to varētu sakabināt ar transportlīdzekli tādā veidā, ka tā daļēji atbalstās uz mehāniskā transportlīdzekļa un ievērojama tās masas daļa un tās kravas masas daļa balstās uz mehāniskā transportlīdzekļa; q) "vadītājs" ir persona, kas vada transportlīdzekli (tostarp velosipēdu) vai pavada lopus pa vienam vai ganāmpulkā, vai vada pajūgu, vai iejūdz vai apseglo dzīvniekus uz ceļa; r) "pilnā masa" ir piekrauta transportlīdzekļa maksimālā slodzes masa, kādu atļāvusi kompetenta iestāde valstī, kurā transportlīdzeklis reģistrēts; s) "faktiskā masa" ir piekrauta transportlīdzekļa masa, kad tajā atrodas apkalpes locekļi un pasažieri; t) "kustības virziens" un "saskaņā ar kustības virzienu" ir kustība pa labo pusi, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem transportlīdzekļa vadītājam pretimbraucošais transportlīdzeklis jāpalaiž gar savu kreiso pusi; citā gadījumā šis izteiciens nozīmē kustību pa kreiso pusi; u) prasība, ka vadītājam "jādod ceļš" citiem transportlīdzekļiem nozīmē to, ka viņš nedrīkst turpināt vai atsākt kustību uz priekšu vai manevru, ja ar šo darbību viņš varētu likt citu transportlīdzekļu vadītājiem strauji mainīt šo transportlīdzekļu virzienu vai ātrumu. v) Sk. 4. vēri.4 2. PANTS Konvencijas pielikumi Šai konvencijai ir šādi pielikumi: 1. pielikums. Ceļa zīmes; A sadaļa. Brīdinājuma zīmes; B sadaļa. Priekšrocības zīmes; C sadaļa. Aizlieguma vai ierobežojuma zīmes; D sadaļa. Rīkojuma zīmes; E sadaļa. Norādījuma zīmes; F sadaļa. Informācijas un servisa zīmes; G sadaļa. Virziena, vietas un rādītāju zīmes; H sadaļa. Papildzīmes; 2. pielikums. Ceļa apzīmējumi; 3. pielikums. 1. pielikumā minēto zīmju, simbolu un papildzīmju krāsainas reprodukcijas. Minētie pielikumi ir būtiska šīs konvencijas daļa. 3. PANTS Līgumslēdzēju pušu pienākumi 1. a) Līgumslēdzējas puses akceptē šeit aprakstīto ceļa zīmju, signālu, simbolu un apzīmējumu sistēmu un apņemas to pieņemt visdrīzākajā laikā. Šajā saistībā: i) gadījumos, kad šī konvencija paredz zīmi, simbolu vai apzīmējumu, lai apzīmētu kādu noteikumu vai sniegtu noteiktu informāciju ceļa lietotājiem, līgumslēdzējas puses apņemas pēc šā panta 2. un 3. punktā noteiktā termiņa nelietot citu zīmi, simbolu vai apzīmējumu, lai apzīmētu šo noteikumu vai sniegtu šo informāciju; ii) gadījumos, kad šī konvencija neparedz zīmi, simbolu vai apzīmējumu, lai apzīmētu kādu noteikumu vai sniegtu noteiktu informāciju ceļa lietotājiem, līgumslēdzējas puses šajā saistībā var brīvi lietot pēc saviem ieskatiem zīmi, simbolu vai apzīmējumu, ja šai zīmei, simbolam vai apzīmējumam šajā konvencijā nav piedēvēta cita nozīme un tā atbilst šajā konvencijā paredzētajai sistēmai. b) Lai uzlabotu satiksmes kontroles tehniku, kā arī, ņemot vērā eksperimentu veikšanas lietderību pirms labojumu ierosināšanas šajā konvencijā, līgumslēdzējām pusēm noteiktos ceļu posmos ir tiesības eksperimentālos nolūkos uz laiku nepiemērot šīs konvencijas noteikumus. 2. Līgumslēdzējas puses apņemas ne vēlāk kā četru gadu laikā pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā nomainīt vai papildināt savā teritorijā jebkuru zīmi, simbolu vai apzīmējumu, kas, lai gan tam piemīt zīmes, simbola, iekārtas vai apzīmējuma īpašības, kuras ir piederīgas šajā konvencijā aprakstītajai sistēmai, tiek lietots ar citu nozīmi, nekā to paredz šī konvencija. 3. Līgumslēdzējas puses apņemas 15 gadu laikā pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā nomainīt savā teritorijā jebkuru zīmi, simbolu, iekārtu vai apzīmējumu, kas neatbilst šajā konvencijā paredzētajai sistēmai. Šajā laikā, lai iepazīstinātu ceļa lietotājus ar konvencijā paredzēto sistēmu, var tikt saglabātas iepriekšējās zīmes un simboli paralēli konvencijā paredzētajiem5. 4. Neko šajā konvencijā nevar skaidrot kā prasību līgumslēdzējām pusēm pieņemt visus šajā konvencijā paredzētos zīmju un apzīmējumu tipus. Gluži pretēji, līgumslēdzējām pusēm jāierobežo zīmju un apzīmējumu tipu skaits līdz tam, kas ir noteikti nepieciešams. 4. PANTS Līgumslēdzējas puses vienojas, ka ir aizliegts: a) piestiprināt zīmei, tās balstam vai citai satiksmes kontroles iekārtai jebko, kas nav attiecināms uz šādas zīmes vai iekārtas mērķi; ja tomēr līgumslēdzējas puses vai tām pakārtotās struktūras dod atļauju bezpeļņas organizācijai uzstādīt informācijas zīmes, tās var atļaut izvietot šādas organizācijas emblēmas uz zīmes vai tās balsta, ja tādējādi netiek apgrūtināta zīmes uztveramība; b) uzstādīt jebkādus plakātus, paziņojumus vai iekārtas, kas var tikt sajauktas ar zīmēm vai citām satiksmes kontroles iekārtām, apgrūtināt to redzamību vai padarīt tās mazāk efektīvas, maldināt ceļa lietotājus vai novērst to uzmanību satiksmes drošību apdraudošā veidā. II nodaļa CEĻA ZĪMES 5. PANTS 1. Šajā konvencijā paredzētā sistēma izšķir šādas ceļa zīmju klases: a) brīdinājuma zīmes - šīs zīmes ir paredzētas ceļa lietotāju brīdināšanai par briesmām uz ceļa un to veidu; b) regulējošās zīmes - šīs zīmes ir paredzētas ceļa lietotāju informēšanai par īpašiem pienākumiem, ierobežojumiem vai aizliegumiem, kas tiem jāievēro; tās iedala šādi: i) priekšrocības zīmes; ii) aizlieguma vai ierobežojuma zīmes; iii) rīkojuma zīmes; iv) norādījuma zīmes; c) informācijas zīmes - šīs zīmes ir domātas, lai ceļā vadītu ceļa lietotājus vai sniegtu tiem informāciju, kas varētu būt tiem noderīga; tās iedala šādi: i) informācijas un servisa zīmes; ii) virziena, vietas un rādītāju zīmes; iepriekšējas virziena zīmes; virziena zīmes; ceļa identifikācijas zīmes; vietas identifikācijas zīmes; attālumu apstiprinājuma zīmes; rādītāju zīmes; iii) papildzīmes. 2. Gadījumos, kad šī konvencija ļauj izvēlēties starp vairākām zīmēm vai vairākiem simboliem, a) līgumslēdzējas puses vienojas pieņemt tikai vienu no šādām zīmēm lietošanai visā to teritorijā; b) līgumslēdzējas puses apņemas veltīt visas pūles tam, lai panāktu reģionālo vienošanos par šādas zīmes izvēli visā reģionā; c) šīs konvencijas 2. panta 3. punkta noteikumi attiecas uz to tipu zīmēm un simboliem, kas nav izraudzīti. 6. PANTS 1. Zīmes jāizvieto tā, lai vadītāji, kam tās domātas, varētu tās viegli un laikus pazīt. Tās parasti novieto kustības virzienam atbilstošajā ceļa pusē; tomēr tās var novietot vai atkārtot virs brauktuves. Jebkurai kustības virziena pusē novietotai zīmei jābūt atkārtotai virs brauktuves vai brauktuves pretējā pusē, ja vietējie apstākļi ir tādi, ka vadītāji, kam tā ir paredzēta, varētu to laikus nepamanīt. 2. Visas zīmes attiecas uz vadītājiem, kam tās ir domātas, visas satiksmei paredzētās brauktuves platumā. Tomēr zīmes var attiekties arī uz vienu vai vairākām brauktuves joslām, ja joslas ir noteiktas ar garenapzīmējumu. Šajā gadījumā jāizmanto viena no trim iespējām: a) zīme, kas nepieciešamības gadījumā papildināta ar vertikālu bultu, tiek novietota virs attiecīgās joslas, vai b) zīme tiek novietota brauktuves malā, kad ceļa apzīmējums nešaubīgi norāda, ka zīme attiecas tikai uz brauktuves malējo joslu un ka šīs zīmes vienīgais mērķis ir apstiprināt vietēju rīkojumu, kas jau norādīts ar ceļa apzīmējumu, vai c) zīmes E,1 vai E,2, kas aprakstītas šīs konvencijas 1. pielikuma E sadaļas II apakšnodaļas 1. un 2. punktā, vai zīmes G,11 un G,12, kas aprakstītas 1. pielikuma G sadaļas V apakšnodaļas 1. un 2. punktā, tiek novietotas brauktuves malā. 3. Ja kompetentās iestādes uzskata, ka zīmes novietošana uz tāda ceļa nomales, kuram ir atdalītas brauktuves, nav lietderīga, tā var tikt novietota uz sadalošās joslas, un šajā gadījumā tā nav jāatkārto uz nomales. 4.6 Valstu tiesību aktos ieteicams paredzēt, ka: a) zīmes ir jāizvieto tā, lai tās netraucē transportlīdzekļu satiksmi uz brauktuves, un, ja tās novietotas uz nomales, tad tā, lai tās iespējami maz traucē gājējus. Līmeņu starpībai starp brauktuvi, kuras malā novietota zīme, un zīmes apakšējo malu jābūt pēc iespējas vienādai visām vienā klasē ietilpstošām zīmēm, kas novietotas uz viena un tā paša ceļa; b) zīmju pamatņu lielumam ir jābūt tādam, lai zīme būtu viegli pamanāma no attāluma un izprotama personai, kas tai tuvojas; saskaņā ar šā punkta c) apakšpunkta noteikumiem šim lielumam jābūt pieskaņotam vidējam transportlīdzekļu ātrumam; c) brīdinājuma un regulējošo zīmju izmēriem (izņemot īpašas regulējošās zīmes) jābūt standartizētiem katras līgumslēdzējas puses teritorijā. Parasti katra tipa zīmei ir paredzēti četri izmēri: mazs, vidējs, liels un ļoti liels. Maza izmēra zīmes jālieto vietās, kur apstākļi nepieļauj vidēja izmēra zīmju lietošanu vai transportlīdzekļu kustība ir lēna; tās var lietot arī iepriekšējas zīmes atkārtošanai. Liela izmēra zīmes ir lietojamas uz platiem ceļiem, pa kuriem virzās ātrgaitas transportlīdzekļi. Ļoti liela izmēra zīmes ir lietojamas uz ceļiem, pa kuriem transportlīdzekļi virzās ļoti lielā ātrumā, piemēram, uz automaģistrālēm. 7. PANTS 1. Valsts tiesību aktos ieteicams noteikt, ka ceļa zīmes, jo īpaši brīdinājuma zīmes, regulējošās zīmes un virziena zīmes, jāapgaismo vai jānodrošina ar atstarojošu materiālu, lai uzlabotu šo zīmju redzamību diennakts tumšajā laikā, ar nosacījumu, ka tādējādi ar šādām zīmēm netiek apžilbināti ceļa lietotāji.7 2. Līgumslēdzējas puses var arī atļaut izmantot luminiscējošus materiālus; šādā gadījumā tām jānosaka, attiecībā uz kurām zīmēm šādus materiālus var izmantot. 3. Valsts tiesību aktos reglamentē apgaismotu, atstarojošu un luminiscējošu zīmju lietošanu. Tajos nosaka arī gadījumus, kad izmantojami attiecīgajā klasē ietilpstošie atstarojošie materiāli. 4. Dažādu krāsu tumši un gaiši grafiskie elementi zīmēs var tikt atdalīti ar attiecīgi gaišu un tumšu kontrastējošu joslu palīdzību. 5. Nekas šajā konvencijā neaizliedz lietot tikai noteiktā laikā vai dienās spēkā esošas informācijas vai brīdinājuma zīmes, kas ir redzamas tikai tad, kad šī informācija ir spēkā. 8. PANTS 1. Lai atvieglotu zīmju starptautisko saprotamību, šajā konvencijā paredzēto zīmju un signālu sistēmas pamatā ir katrai zīmju klasei raksturīgo formu un krāsu izmantošana un, kur vien iespējams, grafisku simbolu lietošana uzrakstu vietā. Gadījumos, kad līgumslēdzējas puses uzskata par nepieciešamu mainīt noteiktos simbolus, šīs izmaiņas nedrīkst izkropļot to būtiskās pazīmes. 1. bis Gadījumos, kad tiek lietotas zīmes ar maināmu informāciju, uz tām lietotajiem uzrakstiem un simboliem jāatbilst konvencijā aprakstīto zīmju un signālu sistēmai. Noteiktās tumšās krāsas zīmes vai simbolus var atveidot gaišā krāsā, gaišas krāsas fonu aizvietojot ar tumšu krāsu, jo īpaši, lai nodrošinātu pietiekami labu salasāmību, ja vien tas iespējams, ņemot vērā attiecīgā zīmju vai signālu tipa tehniskās prasības un ar noteikumu, ka tādējādi tiek nodrošināta nepārprotamība. Nedrīkst mainīt zīmes simbola un apmales sarkano krāsu. 2. Līgumslēdzējas puses, kas vēlas saskaņā ar šīs konvencijas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļu pieņemt tādu zīmi vai simbolu, kas nav paredzēts šajā konvencijā, apņemas panākt reģionālu vienošanos par šādu jaunu zīmi vai simbolu. 3. Nekas šajā konvencijā nolūkā atvieglot zīmes izskaidrošanu neaizliedz pievienot uzrakstu uz taisnstūrveida papildzīmes zem zīmes vai uz zīmi saturošas taisnstūrveida pamatnes; tāds uzraksts var atrasties arī uz pašas zīmes, ja tas neapgrūtina zīmes uztveramību vadītājiem, kuri var nesaprast uzrakstu.8 4. Gadījumos, kad kompetentas institūcijas uzskata par ieteicamu padarīt skaidrāku zīmes vai simbola jēgu vai ierobežot zīmes darbību uz noteiktu periodu, to var veikt ar uzraksta palīdzību uz zīmes, kā to nosaka šīs konvencijas 1. pielikums, vai uz papildzīmes. Ja regulējošās zīmes attiecas tikai uz noteiktu ceļa lietotāju grupu vai tād, ja uz noteiktu ceļa lietotāju grupu šīs zīmes neattiecas, to norāda ar papildzīmju palīdzību saskaņā ar 1. pielikuma H sadaļas 4. punktu (papildzīmes H,5a, H,5b un H,6). 5. Šā panta 3. un 4. punktā minētajiem uzrakstiem jābūt valsts valodā vai vienā vai vairākās valsts valodās un, ja līgumslēdzēja puse uzskata par ieteicamu, citās valodās, īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas oficiālajās valodās. BRĪDINĀJUMA ZĪMES 9. PANTS 1. Šīs konvencijas 1. pielikuma A sadaļas I apakšnodaļā norādīti brīdinājuma zīmju paraugi; A sadaļas II apakšnodaļā norādīti simboli, kas jānovieto uz šīm zīmēm, un doti daži norādījumi to lietošanai. Saskaņā ar šīs konvencijas 46. panta 2. punktu katra valsts paziņo ģenerālsekretāram, vai tā ir izvēlējusies brīdinājuma zīmēm paraugu Aa vai Ab.9 2. Brīdinājuma zīmju skaitu nedrīkst nevajadzīgi palielināt, bet šādas zīmes ir jāizvieto, lai brīdinātu par iespējamām briesmām uz ceļa, ko vadītājs, virzoties ar pienācīgu piesardzību, varētu laikus nepamanīt. 3. Brīdinājuma zīmes jāuzstāda tādā attālumā no bīstamās vietas, lai tās būtu augstākā pakāpē efektīvas gan dienā, gan naktī, ņemot vērā ceļa un satiksmes apstākļus, tostarp transportlīdzekļu atļauto ātrumu un attālumu, no kāda zīme ir redzama. 4. Attālums starp zīmi un bīstamā ceļa posma sākumu var tikt norādīts uz papildzīmes H,1 atbilstoši šīs konvencijas 1. pielikuma H sadaļai, un šai informācijai jābūt novietotai saskaņā ar šīs sadaļas prasībām; šāda informācija jāsniedz tad, ja vadītāji nevar novērtēt attālumu starp zīmi un bīstamā ceļa posma sākumu un šis attālums atšķiras no tāda, ko tie varētu uzskatīt par ierastu. 5. Brīdinājuma zīmes var tikt atkārtotas; jo īpaši tās var tikt atkārtotas uz automaģistrālēm un uz ceļiem, kas uzskatāmi par automaģistrālēm. Gadījumos, kad tās tiek atkārtotas, attālums starp zīmi un bīstamā ceļa posma sākumu jānorāda saskaņā ar šā panta 4. punkta prasībām. Tomēr attiecībā uz brīdinājuma zīmēm par paceļamiem tiltiem un pārbrauktuves šķērsošanu līgumslēdzējas puses pēc saviem ieskatiem var piemērot turpmāk minētās prasības. Taisnstūra pamatne ar vertikālām garākajām malām, uz kuras attēlotas trīs sarkanas slīpas svītras uz balta vai dzeltena pamata, var tikt novietota zem jebkuras brīdinājuma zīmes, uz kuras attēlots viens no simboliem A,5, A,25, A,26 vai A,27 atbilstīgi tam, kā aprakstīts šīs konvencijas 1. pielikuma A sadaļas II apakšnodaļas 5., 25., 26. un 27. punktā, ar noteikumu, ka papildu zīmes, kas veidotas no tādas pašas formas pamatnes, uz kuras attēlotas attiecīgi viena vai divas sarkanas slīpas svītras uz balta vai dzeltena pamata, tiek uzstādītas pie vienas trešdaļas un divām trešdaļām attāluma starp zīmi un dzelzceļa līniju. Šīs zīmes var tikt atkārtotas brauktuves pretējā pusē. Šajā punktā minētās pamatnes attēlotas šīs konvencijas 1. pielikuma A sadaļas II apakšnodaļas 29. punktā. 6. Ja brīdinājuma zīme tiek lietota, lai brīdinātu par noteikta garuma bīstamu ceļa posmu (piemēram, par bīstamiem līkumiem, kas seko cits aiz cita, vai brauktuves posmu sliktā stāvoklī), un ja tiek uzskatīts par vēlamu norādīt šā posma garumu, tas ir izdarāms uz papildzīmes H,2 saskaņā ar šīs konvencijas 1. pielikuma H sadaļu, papildzīmi novietojot saskaņā ar šīs sadaļas prasībām. REGULĒJOŠĀS ZĪMES 10. PANTS Priekšrocības zīmes 1. Zīmes ceļa lietotāju informēšanai vai brīdināšanai par īpašiem priekšrokas noteikumiem krustojumos ir zīmes B,1, B,2, B,3 un B,4. Zīmes ceļa lietotāju informēšanai par priekšroku šauros ceļa posmos ir zīmes B,5 un B,6. Šīs zīmes ir aprakstītas šīs konvencijas 1. pielikuma B sadaļā. 2. Zīme B,1 "DODIET CEĻU" ir lietojama, lai paziņotu vadītājiem, ka krustojumā, pirms kura zīme ir novietota, tiem ir jādod ceļš transportlīdzekļiem uz ceļa, kam viņi tuvojas. 3. Zīme B,2 "NEAPSTĀJOTIES TĀLĀK BRAUKT AIZLIEGTS" ir lietojama, lai paziņotu vadītājiem, ka pirms iebraukšanas krustojumā, pirms kura zīme ir uzstādīta, viņiem ir jāapstājas un jādod ceļš transportlīdzekļiem, kuri brauc pa ceļu, kam viņi tuvojas. Saskaņā ar šīs konvencijas 46. panta 2. punktu katrai valstij jāpaziņo ģenerālsekretāram, vai tā zīmei "NEAPSTĀJOTIES TĀLĀK BRAUKT AIZLIEGTS" ir izvēlējusies B,2a vai B,2b paraugu.10 4. Zīmi B,1 vai B,2 var novietot citā vietā, nevis pirms krustojuma, ja kompetentās iestādes to uzskata par nepieciešamu. 5. Zīmes B,1 un B,2 jānovieto krustojuma tiešā tuvumā, ja iespējams, vienā līmenī ar vietu, pie kuras transportlīdzekļiem jāapstājas vai aiz kuras tie, dodot ceļu, nedrīkst atrasties. 6. Lai iepriekš brīdinātu par zīmi B,1, jālieto tāda pati zīme, kas papildināta ar papildzīmi H,1, kā aprakstīts šīs konvencijas 1. pielikuma H sadaļā. Lai iepriekš brīdinātu par zīmi B,2, jālieto zīme B,1, kas papildināta ar taisnstūrveida papildzīmi, uz kuras attēlots "STOP" simbols un skaitlis, kas norāda attālumu līdz zīmei B,211. 7. Zīme B,3 "GALVENAIS CEĻŠ" jālieto, lai paziņotu ceļa lietotājiem, ka šā ceļa krustojumos ar citiem ceļiem vadītājiem, kas pa tiem brauc vai no tiem nogriežas uz šo ceļu, ir jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas brauc pa šo ceļu. Šī zīme var tikt uzstādīta ceļa sākumā un atkārtota pēc katra krustojuma; tā var arī tikt uzstādīta pirms krustojuma vai krustojumā. Ja uz ceļa ir uzstādīta zīme B,3, tad zīme B,4 "GALVENĀ CEĻA BEIGAS" ir jāuzstāda, tuvojoties vietai, kurā šis ceļš zaudē priekšroku attiecībā pret citiem ceļiem. Zīme B,4 var tikt atkārtota vienu vai vairākas reizes pirms vietas, kurā priekšroka beidzas; pirms šīs vietas uzstādītajai zīmei vai zīmēm jābūt aprīkotām ar papildzīmi H,1 saskaņā ar 1. pielikuma H sadaļu. 8. Ja brīdinājums par krustojumu tiek dots ar brīdinājuma zīmi, uz kuras attēlots viens no A,19 simboliem, vai šim ceļam krustojumā ir priekšroka un tas ir apzīmēts ar zīmēm B,3 saskaņā ar šā panta 7. punktu, uz visiem pārējiem ceļiem pie krustojuma jānovieto zīme B,1 vai B,2; tomēr zīmju B,1 vai B,2 uzstādīšana nav obligāta uz tādiem ceļiem kā stigas vai zemes ceļi, uz kuriem no vadītājiem krustojumā tiek pieprasīts dot ceļu arī šo zīmju neesamības gadījumā. Zīme B,2 jāuzstāda tikai tad, ja kompetentās iestādes uzskata par ieteicamu pieprasīt vadītājiem apstāties, jo īpaši tad, ja ceļa posmos jebkurā pusē krustojumam, kam viņi tuvojas, ir nepietiekama redzamība. 11. PANTS Aizlieguma vai ierobežojuma zīmes Šīs konvencijas 1. pielikuma C sadaļā aprakstītas aizlieguma un ierobežojuma zīmes un izskaidrota to nozīme. Tajā ir arī aprakstītas zīmes, kas paziņo par šo aizliegumu un ierobežojumu vai jebkura no tiem izbeigšanos. 12. PANTS Rīkojuma zīmes Šīs konvencijas 1. pielikuma D sadaļā aprakstītas norādījuma zīmes un izskaidrota to nozīme. 13. PANTS Noteikumi, ko piemēro attiecībā uz šīs konvencijas 1. pielikuma C un D sadaļā iekļautajām zīmēm 1. Aizlieguma, ierobežojuma un rīkojuma zīmes jānovieto tiešā tuvumā vietai, kur prasība, ierobežojums vai aizliegums stājas spēkā, un tās var tikt atkārtotas, ja kompetentās iestādes to uzskata par nepieciešamu. Ja tomēr kompetentās iestādes uzskata to par ieteicamu redzamības apsvērumu dēļ vai, lai sniegtu iepriekšēju brīdinājumu lietotājiem, šīs zīmes var tikt novietotas piemērotā attālumā pirms vietas, uz kuru pienākums, ierobežojums vai aizliegums attiecas. Papildzīme H,1 saskaņā ar 1. pielikuma H sadaļu ir novietojama zem zīmēm, kas uzstādītas iepriekš pirms vietām, uz kurām pienākums, ierobežojums vai aizliegums attiecas. 2. Regulējošās zīmes, kuras novietotas tajā pašā vietā, kur zīme, kas norāda apdzīvotas vietas sākumu, vai tūlīt pēc šīs zīmes, nozīmē, ka tās ir spēkā visā apdzīvotas vietas teritorijā, izņemot gadījumus, kad citas zīmes ziņo par atšķirīgiem noteikumiem noteiktos apdzīvotas vietas ceļa posmos. 3. Aizlieguma un ierobežojuma zīmes ir spēkā no to uzstādīšanas vietas līdz vietai, kur novietota pretējas nozīmes zīme, bet citos gadījumos - līdz nākamajam krustojumam. Ja aizliegums vai ierobežojums turpina būt spēkā pēc krustojuma, zīme ir jāatkārto saskaņā ar valsts tiesību aktu noteikumiem. 4. Gadījumos, kad regulējošās zīmes attiecas uz visiem ceļiem zonā (zonas spēkā esamība), tam jābūt norādītam veidā, kas aprakstīts šīs konvencijas 1. pielikuma E sadaļas II apakšnodaļas 8. punkta a) apakšpunktā. 5. Izbraukšana no 4. punktā minētās zonas jānorāda veidā, kas aprakstīts šīs konvencijas 1. pielikuma E sadaļas II apakšnodaļas 8. punkta b) apakšpunktā. 13.bis PANTS Norādījuma zīmes 1. Šīs konvencijas 1. pielikuma E sadaļā ir aprakstītas norādījuma zīmes un izklāstīta to nozīme. 2. Zīmes E,7a, E,7b, E,7c vai E,7d un E,8a, E,8b, E,8c vai E,8d informē ceļa lietotājus par to, ka vispārējie noteikumi par satiksmes regulēšanu apdzīvotās vietās valsts teritorijā ir spēkā no zīmēm E,7a, E,7b, E,7c vai E,7d līdz zīmēm E,8a, E,8b, E,8c vai E,8d, izņemot gadījumus, kad par citiem noteikumiem var ziņot citas zīmes noteiktos ceļa posmos apdzīvotajā vietā. Tomēr zīme B,4 vienmēr jāuzstāda uz galvenā ceļā, kas apzīmēts ar zīmi B,3, ja šis ceļš zaudē savu priekšroku, kad tas ved cauri apdzīvotai vietai. Uz šīm zīmēm attiecas 14. panta 2., 3. un 4. punkta noteikumi.12 2.bis Zīmi E,11a izmanto attiecībā uz tuneļiem, kuri 1000 m gari vai garāki, un valsts tiesību aktos noteiktos gadījumos. Ja tunelis ir 1000 m garš vai garāks, tā garumu norāda uz zīmes apakšējās daļas vai uz papildzīmes H,2, kā noteikts 1. pielikuma H sadaļā. Tuneļa nosaukumu var norādīt saskaņā ar šīs konvencijas 8. panta 3. punktu. 3. Pie gājēju pārejām jāuzstāda zīmes E,12a, E,12b vai E,12c, ja kompetentās iestādes to uzskata par vēlamu. 4. Norādījuma zīmes var uzstādīt atbilstīgi 6. panta 1. punkta prasībām tikai tad, ja kompetentās iestādes uzskata to par būtisku. Tās var tikt atkārtotas; zem zīmes novietota papildzīme var iekļaut attālumu starp zīmi un vietu, ko tā norāda; šis attālums var būt arī uzrakstīts uz pašas zīmes apakšējās daļas. INFORMATĪVĀS ZĪMES 14. PANTS 1. Šīs konvencijas 1. pielikuma F un G sadaļā aprakstītas zīmes, kas sniedz ceļa lietotājiem derīgu informāciju, un sniegti šādu zīmju paraugi un daži norādījumi par to lietošanu. 2. Uzraksti uz informatīvajām zīmēm, kas minētas 5. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) daļā, valstīs, kurās nelieto latīņu alfabētu, ir veicami gan valsts valodā, gan transliterējami ar latīņu burtiem iespējami tuvu izrunai valsts valodā. 3. Valstīs, kurās nelieto latīņu alfabētu, vārdus ar latīņu burtiem var rakstīt vai nu uz tās pašas zīmes, uz kuras rakstīti vārdi valsts valodā, vai arī uz atkārtotas zīmes. 4. Uzraksti uz zīmes nedrīkst būt vairāk kā divās valodās. 15. PANTS Iepriekšējas virziena zīmes Iepriekšējas virziena zīmes jānovieto tādā attālumā no krustojuma, lai, ņemot vērā ceļa un satiksmes apstākļus, tās būtu visaugstākā pakāpē efektīvas gan dienā, gan naktī, ievērojot transportlīdzekļu atļauto ātrumu un attālumu, kādā zīme ir redzama; apdzīvotās vietās šis attālums nedrīkst pārsniegt aptuveni 50 metrus (55 jardus), bet uz automaģistrālēm un uz ātrsatiksmes ceļiem tas nedrīkst būt mazāks par 500 metriem (550 jardiem). Zīmes var tikt atkārtotas. Papildzīmē zem zīmes var norādīt attālumu no zīmes līdz krustojumam; šo attālumu var norādīt arī uz zīmes apakšējās daļas. 16. PANTS Virziena zīmes 1. Uz vienas virziena zīmes var būt norādīti vairāki vietu nosaukumi; šādā gadījumā tiem jāatrodas citam zem cita. Vienas vietas nosaukuma burti var būt lielāki par pārējo vietu nosaukumu burtiem tikai tad, ja šī minētā vieta ir lielāka par citām. 2. Norādot attālumus, skaitļiem jābūt rakstītiem tādā pašā augstumā kā vietas nosaukumam. Bultas veida virziena zīmēs šiem skaitļiem jābūt novietotiem starp vietas nosaukumu un bultas smaili; taisnstūrveida zīmēs tiem jāatrodas pēc vietas nosaukuma. 17. PANTS Ceļa identifikācijas zīmes Zīmes, kuras lieto ceļu identifikācijai vai nu pēc ceļa numura, kas veidots no cipariem, burtiem vai ciparu un burtu kombinācijas, vai pēc ceļa nosaukuma, veido no šī numura vai nosaukuma, kas ierāmēts taisnstūrī vai ekrānā. Tomēr līgumslēdzējas puses, kurām ir ceļu klasifikācijas sistēma, var aizvietot taisnstūri ar ceļu klasifikācijas simbolu. 18. PANTS Vietas identifikācijas zīmes Vietas identifikācijas zīmes var lietot, lai parādītu robežas starp divām valstīm vai robežu starp vienas valsts divām administratīvajām daļām, vai upes nosaukumu, kalnu pāreju, apskates vietu utt. Šīm zīmēm ir izteikti jāatšķiras no zīmēm, kas minētas šīs konvencijas 13.bis panta 2. punktā.13 19. PANTS Attālumu apstiprinājuma zīmes Attālumu apstiprinājuma zīmes tiek lietotas, lai apstiprinātu ceļa virzienu gadījumos, kad kompetentās iestādes to uzskata par nepieciešamu, piemēram, izbraucot no lielas apdzīvotas vietas. Uz tām jābūt norādītiem vienas vai vairāku vietu nosaukumiem saskaņā ar šīs konvencijas 16. panta 1. punktu. Ja ar cipariem ir norādīti attālumi, tie jānovieto pēc vietas nosaukuma. 20. PANTS [Dzēsts] 21. PANTS Vispārējie noteikumi, kas attiecas uz informācijas zīmēm 1. Šīs konvencijas 15.-19. pantā minētās informācijas zīmes jāuzstāda gadījumos, kad kompetentās iestādes to uzskata par vēlamu. Citas informācijas zīmes jāuzstāda saskaņā ar 6. panta 1. punkta prasībām tikai tur, kur kompetentās iestādes to uzskata par būtisku; īpaši zīmes F,2-F,7 jāuzstāda tikai uz ceļiem, uz kuriem ir maz tādu pakalpojumu sniedzēju, kas nodrošina ārkārtas remonta, degvielas uzpildes, nakšņošanas vai atspirdzināšanās iespējas. 2. Informācijas zīmes var tikt atkārtotas. Papildzīmē zem zīmes var iekļaut attālumu no zīmes līdz tajā norādītajai vietai; šis attālums var būt rakstīts arī uz pašas zīmes apakšējās daļas. [Virsraksts dzēsts] 22. PANTS [Dzēsts] III nodaļa LUKSOFORA SIGNĀLI 23. PANTS Signāli transportlīdzekļu kustības regulēšanai 1. Neskarot šā panta 12. punktu, turpmāk ir norādītas vienīgās gaismas, kas var tikt lietotas kā satiksmi regulējoši gaismas signāli, izņemot tos, kas paredzēti tikai sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem, un izklāstīta šo gaismas signālu nozīme: a) nemirgojošas gaismas: i) zaļā gaisma nozīmē to, ka satiksme var turpināt kustību; tomēr satiksmi regulējošā zaļā gaisma krustojumā neatļauj vadītājiem ceļu turpināt, ja krustojums ir tik pārpildīts virzienā, kurā viņi brauc, ka tad, ja viņi iebrauktu krustojumā, viņi nespētu to atbrīvot, mainoties nākošajai fāzei; ii) sarkanā gaisma nozīmē to, ka satiksme nevar turpināt kustību; transportlīdzekļi nedrīkst šķērsot stoplīniju vai tad, ja tādas līnijas nav, virzīties aiz luksofora atrašanās vietas, vai tad, ja luksofors ir novietots krustojuma vidū vai krustojuma pretējā pusē, nedrīkst iebraukt krustojumā vai uzbraukt uz gājēju pārejas krustojumā; iii) dzeltenā gaisma var būt iedegta atsevišķi vai kopā ar sarkano gaismu; kad tā iedegas atsevišķi, tad tā nozīmē, ka neviens transportlīdzeklis nedrīkst šķērsot stoplīniju vai virzīties aiz luksofora atrašanās vietas, izņemot gadījumus, kad tas atrodas tik tuvu stoplīnijai vai luksoforam, ka, gaismai iedegoties, nav iespējams transportlīdzekli droši apstādināt pirms stoplīnijas vai luksofora atrašanās vietas. Ja luksofors atrodas krustojuma vidū vai krustojumam pretējā pusē, dzeltenās gaismas iedegšanās nozīmē, ka neviens transportlīdzeklis nedrīkst iebraukt krustojumā vai uzbraukt uz gājēju pārējas pie krustojuma, izņemot gadījumus, kad tas atrodas tik tuvu pārejai vai krustojumam, ka, gaismai iedegoties, nav iespējams transportlīdzekli droši apturēt pirms krustojuma vai gājēju pārejas. Iedegoties kopā ar sarkano gaismu, dzeltenās gaismas signāls norāda, ka signāls tūlīt mainīsies, taču neatceļ sarkanās gaismas norādīto kustības aizliegumu; b) mirgojošas gaismas: i) sarkana mirgojoša gaisma vai divas pamīšus mirgojošas gaismas, no kurām viena iedegas tad, kad otra ir nodzisusi, un kuras uzstādītas uz viena balsta vienā augstumā un pavērstas vienā virzienā, nozīmē, ka transportlīdzekļi nedrīkst šķērsot stoplīniju vai tad, ja tādas nav, virzīties aiz luksofora atrašanās vietas; šīs gaismas var lietot tikai pie dzelzceļa pārbrauktuvēm, uzbrauktuvēm uz paceļamiem tiltiem vai prāmju piestātnēm un tam, lai norādītu, ka satiksme nevar turpināt kustību, jo uz ceļa izbrauc ugunsdzēsēju automašīnas vai tuvojas lidmašīna, kas šķērsos ceļu nelielā augstumā; ii) viena mirgojoša dzeltena gaisma vai divas pārmaiņus mirgojošas dzeltenas gaismas nozīmē to, ka vadītāji ceļu var turpināt, bet ar īpašu piesardzību. 2. Trīskrāsu signālu sistēmu veido no trim nemirgojošām gaismām, kas ir attiecīgi sarkana, dzeltena un zaļa gaisma; zaļā gaisma drīkst iedegties tikai tad, kad ir izdzisusi sarkanā un dzeltenā gaisma. 3. Divkrāsu signālu sistēmu veido no nemirgojošas sarkanas gaismas un nemirgojošas zaļas gaismas. Sarkanā gaisma nedrīkst būt iedegta vienlaikus ar zaļo gaismu. Divkrāsu signālu sistēmu lieto vienīgi pagaidu ietaisēs, ievērojot šīs konvencijas 3. panta 3. punktā noteikto termiņu attiecībā uz iepriekšējo ietaišu nomaiņu. 3. bis a) Šīs konvencijas 6. panta 1., 2. un 3. punkta prasības attiecībā uz ceļa zīmēm piemēro attiecībā uz to luksoforu signāliem, kas nav luksofori, kurus lieto pie dzelzceļa pārbrauktuvēm. b) Luksoforu signāli krustojumos novietojami pirms krustojuma vai virs krustojuma tā vidū; tie var tikt atkārtoti krustojuma tālākajā pusē un/vai vadītāja acu līmenī. c) Papildus valsts tiesību aktos ieteicams noteikt, ka luksoforu signāli: i) novietojami tā, lai netraucētu pa brauktuvi braucošos transportlīdzekļus un, ja tie novietoti uz nomales, lai tie pēc iespējas mazāk traucētu gājējus; ii) būtu viegli pamanāmi no attāluma un skaidri saprotami ceļa lietotājiem, kas tiem tuvojas, un iii) būtu standartizēti katras līgumslēdzējas puses teritorijā attiecībā uz dažādām ceļu kategorijām. 4. Trīskrāsu un divkrāsu luksoforus, kas minēti šā panta 2. un 3. punktā, var novietot vertikāli vai horizontāli. 5. Gadījumos, kad luksofors ir novietots vertikāli, sarkanā gaisma tiek novietota pašā augšā; ja luksofors ir novietots horizontāli, sarkanā gaisma tiek novietota satiksmes kustībai pretējā pusē. 6. Trīskrāsu sistēmā dzeltenā gaisma tiek novietota vidū. 7. Visiem luksoforu signāliem trīskrāsu un divkrāsu sistēmās, kas minētas šā panta 2. un 3. punktā, jābūt apaļiem. Tāpat arī sarkanās mirgojošās gaismas signāliem, kas minēti šā panta 1. punktā, ir jābūt apaļiem. 8. Mirgojošas dzeltenas gaismas luksofors var tikt uzstādīts atsevišķi; nelielas satiksmes intensitātes apstākļos šāds gaismas signāls var tikt lietots arī trīskrāsu luksofora vietā. 9. Trīskrāsu sistēmā sarkanās, dzeltenās un zaļās gaismas var aizvietot ar tādas pašas krāsas bultām uz melna fona. Iedegtām bultām ir tāda pati nozīme kā gaismām, bet aizliegums vai atļauja attiecas tikai uz bultas vai bultu norādīto virzienu. Bultām, kas nozīmē, ka satiksme drīkst vai nedrīkst turpināt kustību, jābūt vērstām uz augšu. Var izmantot arī melnas bultas uz sarkana, dzeltena vai zaļa fona. Tām ir tāda pati nozīme kā iepriekš minētājām bultām. 10. Gadījumā, kad trīskrāsu sistēmas luksoforam ir viena vai vairākas zaļās gaismas papildsekcijas ar vienu vai vairākām bultām, šādas papildsekcijas bultas vai bultu iedegšanās neatkarīgi no tā, kāda gaisma deg luksoforā tajā brīdī, nozīmē, ka transportlīdzekļi var braukt bultas vai bultu norādītajos virzienos; tas nozīmē arī to, ka transportlīdzekļiem, kas atrodas joslā, kura paredzēta satiksmei bultas norādītajā virzienā vai virzienā, kādā tiek pieprasīts, lai šie transportlīdzekļi dotos, ir jāvirzās norādītajā virzienā, ja apstājoties tie varētu aizsprostot tajā pašā joslā aizmugurē esošo transportlīdzekļu kustību, vienmēr esot spēkā noteikumam, ka ir jāpalaiž garām transportlīdzekļi, kas virzās tajā satiksmes plūsmā, kurai tie gatavojas pievienoties, un ka nedrīkst tikt apdraudēti gājēji. Šos papildu zaļās gaismas signālus vēlams novietot vienā līmenī ar parasto zaļo gaismu. 11. a) Tur, kur zaļās vai sarkanās gaismas signāls ir novietots virs braukšanas joslas, kas apzīmēta ar garenapzīmējumu, uz brauktuves, kurai ir vairāk nekā divas joslas, sarkanā gaisma nozīmē to, ka transportlīdzekļi nedrīkst braukt pa joslu, virs kuras tā novietota, un zaļā gaisma nozīmē to, ka transportlīdzekļi drīkst braukt pa šo joslu. Sarkanajai gaismai, kas ir šādi novietota, jābūt divu slīpu krustojošos līniju formā, savukārt zaļajai gaismai - bultas formā ar smaili uz leju. b) Ja kompetentās iestādes uzskata, ka nepieciešams "starpposma" vai "pārejas" gaismas signāls, tam jābūt dzeltenas vai baltas bultas formā, kuras smaile vērsta pa diagonāli uz leju pa labi vai kreisi, vai divu šādu bultu formā, kuras vērstas katrā virzienā; šīs bultas var būt mirgojošas. Šīs dzeltenās vai baltās bultas nozīmē to, ka attiecīgā josla tiks slēgta satiksmei un ka ceļa lietotājiem no šīs joslas jāpārkārtojas uz joslu bultas norādītajā virzienā. 14 Sk. vēri. 12. Valstu tiesību aktos var paredzēt, ka pie noteiktām dzelzceļa pārbrauktuvēm ierīkojams lēni mirgojošs vāji baltas (mēness) gaismas signāls, kas nozīmē to, ka transportlīdzekļi var turpināt braukt. 13. Gadījumos, kad luksoforu signāli attiecas tikai uz velosipēdistiem, šis ierobežojums var tikt paskaidrots, ja tas ir nepieciešams, lai izvairītos no pārpratumiem, signālā ievietojot velosipēda siluetu vai lietojot maza izmēra signālu, kas papildināts ar taisnstūrveida plāksni ar velosipēda attēlu. 24. PANTS Tikai gājējiem paredzētie signāli 1. Turpmāk norādītas vienīgās gaismas, kuras var lietot kā tikai gājējiem paredzētus gaismas signāli, un izklāstīta to nozīme: a) nemirgojošas gaismas: i) zaļā gaisma nozīmē to, ka gājēji var šķērsot brauktuvi; ii) dzeltenā gaisma nozīmē to, ka gājēji nedrīkst šķērsot brauktuvi, bet tie, kas uz tās jau atrodas, var turpināt to šķērsot;15 iii) sarkanā gaisma nozīmē to, ka gājēji nedrīkst uziet uz brauktuves; b) mirgojošas gaismas: mirgojoša zaļā gaisma nozīmē to, ka gājējiem paredzētais brauktuves šķērsošanas laiks tūlīt beigsies un iedegsies sarkanā gaisma. 2. Attiecībā uz gājējiem ieteicams izmantot divkrāsu gaismas signālu sistēmu, kurā iekļautas divas gaismas, proti, sarkanā un zaļā gaisma; tomēr var izmantot arī trīskrāsu sistēmu, kurā iekļautas trīs krāsas, proti, sarkanā, dzeltenā un zaļā gaisma. Nekad nedrīkst būt vienlaikus iedegti divi gaismas signāli.16 3. Gaismas signāliem jābūt izkārtotiem vertikāli, sarkanajai gaismai vienmēr atrodoties augšpusē, bet zaļajai gaismai - apakšpusē. Ieteicams izmantot tādu sarkanās gaismas signālu, kurā iekļauts stāvoša gājēja vai stāvošu gājēju siluets, un tādu zaļās gaismas signālu, kurā iekļauts ejoša gājēja vai ejošu gājēju siluets.17 4. Gājējiem paredzētie gaismas signāli jāizveido un jāuzstāda tā, lai nepieļautu iespēju transportlīdzekļu vadītājiem tos maldīgi uztvert kā transportlīdzekļiem paredzētus signālus. 5. Gājējiem paredzētos gaismas signālus var papildināt ar skaņas vai taustes signāliem pie gājēju pārējām, lai atvieglotu brauktuves šķērsošanu neredzīgiem gājējiem. IV nodaļa CEĻA APZĪMĒJUMI 25. PANTS Brauktuves apzīmējumi (ceļa apzīmējumi) ir jālieto, kad kompetentās iestādes to uzskata par nepieciešamu satiksmes regulēšanai vai ceļa lietotāju brīdināšanai vai vadīšanai. Tos var lietot atsevišķi no citām zīmēm vai signāliem vai kopā ar tiem, lai uzsvērtu vai paskaidrotu to nozīmi. 26. PANTS 1. Garenapzīmējums, ko veido nepārtraukta līnija uz brauktuves, nozīmē to, ka transportlīdzekļiem nav atļauts to šķērsot vai braukt tā, ka transportlīdzekļu riteņi atrodas līnijai abās pusēs, un, kad līnija sadala pretējos braukšanas virzienus, transportlīdzekļiem nav atļauts braukt pa to līnijas pusi, kas vērsta uz pretējā braukšanas virziena brauktuves malu. Garenapzīmējumam, ko veido divas nepārtrauktas līnijas, ir tāda pati nozīme. 2. a) Garenapzīmējumam, ko veido pārtraukta līnija uz brauktuves, nav aizliedzošas nozīmes, bet tas jālieto: i) lai norobežotu braukšanas joslas ar mērķi organizēt satiksmi vai ii) lai brīdinātu par tuvošanos nepārtrauktai līnijai un par aizliegumu, ko šī līnija paredz, vai par tuvošanos citam ceļa posmam, kam ir sevišķa bīstamība. b) Attiecībai starp pārtraukumiem starp svītrām un svītru garumu jābūt ievērojami mazākai vietās, kur pārtrauktas līnijas tiek lietotas šā panta a) apakšpunkta ii) daļā minētajiem mērķiem, nekā vietās, kur tās tiek lietotas a) apakšpunkta i) daļā minētajiem mērķiem. 18 Sk. vēri. c) Dubulta pārtraukta līnija var tikt lietota, lai atdalītu joslu vai joslas, pa kurām saskaņā ar šīs konvencijas 23. panta 11. punktu tiek organizēta maiņvirziena satiksme. 3. Garenapzīmējums, ko veido blakus esošas pārtrauktas un nepārtrauktas līnijas, vadītājiem jāņem vērā tikai no tās apzīmējuma līnijas puses, kas atrodas viņu pusē. Šis noteikums neliedz vadītājiem, kuri ir uzsākuši apdzīšanas manevru, atgriezties savā iepriekšējā braukšanas joslā uz brauktuves. 4. Saistībā ar šo pantu garenvirziena līnijas, kas tiek lietotas brauktuves malu apzīmēšanai, lai tās padarītu labāk redzamas, garenvirziena līnijas, kas savienotas ar šķērslīnijām, kuras lieto, lai apzīmētu stāvvietas uz brauktuves, un garenvirziena līnijas, kas norāda uz apstāšanās vai stāvēšanas aizliegumu vai ierobežojumu, netiek uzskatītas par garenapzīmējumu.19 26.bis PANTS 1. Atsevišķu transportlīdzekļu kategorijām paredzētas braukšanas joslas, tostarp velosipēdu joslas, apzīmē ar tādām līnijām, kas skaidri atšķiras no citām pārtrauktām vai nepārtrauktām līnijām uz brauktuves, jo īpaši ar to, ka tās ir platākas un pārtraukumi starp svītrām ir mazāki. 2. Gadījumos, kad braukšanas josla paredzēta sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem, vārdiskajam apzīmējumam uz ceļa ir jābūt vārdam "BUS" vai burtam "A". Šāda braukšanas josla jānorāda ar kvadrātveida zīmi, kas aprakstīta šīs konvencijas 1. pielikuma E sadaļā, vai ar apaļu zīmi, kas aprakstīta konvencijas 1. pielikuma D sadaļā; uz zīmes zila pamata ir jābūt attēlotam baltam autobusa simbolam. Šīs konvencijas 2. pielikumā iekļautajās diagrammās 28a un 28b sniegti piemēri apzīmējumiem, kurus izmanto uz sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem paredzētām braukšanas joslām. 3. Valsts tiesību aktos jāparedz, kādos apstākļos citi transportlīdzekļi var izmantot vai šķērsot 1. punktā minētās braukšanas joslas. 27. PANTS 1. Šķērsapzīmējums, ko veido nepārtraukta līnija pāri vienai vai vairākām braukšanas joslām, apzīmē līniju, pirms kuras vadītājiem ir jāapstājas atbilstīgi šīs konvencijas 10. panta 3. punktā minētās zīmes B,2 "NEAPSTĀJOTIES TĀLĀK BRAUKT AIZLIEGTS" prasībai.20 Šādu apzīmējumu var arī lietot, lai parādītu līniju, pirms kuras vadītājiem ir jāapstājas pēc luksofora signāla vai satiksmes regulētāja prasības vai pirms dzelzceļa pārbrauktuves. Uzraksts "STOP" uz brauktuves var atrasties pirms apzīmējumiem, kas saistīti ar zīmi B,2. 2. Izņemot gadījumus, kad tehniski tas nav iespējams, šā panta 1. punktā aprakstītais apzīmējums jānorāda uz brauktuves vienmēr, kad tiek uzstādīta zīme B,2. 3. Šķērsapzīmējums, ko veido pārtrauktas līnijas pāri vienai vai vairākām braukšanas joslām, norāda līniju, ko transportlīdzekļi parasti nedrīkst šķērsot, kad tie dod ceļu saskaņā ar šīs konvencijas 10. panta 2. punktā minētās zīmes B,1 "DODIET CEĻU" prasību.21 Pirms šāda apzīmējuma uz brauktuves var būt uzklāts zīmi B,1 simbolizējošs apzīmējums - vienādsānu trijstūris, kuram plata pamata mala ir paralēla apzīmējumam un pretējā virsotne atrodas pret tuvojošos transportlīdzekli. 4. Gājēju pārejas apzīmēšanai ieteicams izmantot relatīvi platas svītras paralēli brauktuves asij. 5. Velosipēdu ceļa šķērsošanas vietas apzīmēšanai jālieto šķērslīnijas vai citi apzīmējumi, kurus nevar sajaukt ar gājēju pārejas apzīmējumu.22 28. PANTS 1. Citi apzīmējumi uz brauktuves - bultas, paralēlas vai slīpas svītras vai uzraksti - var lietot, lai atkārtotu zīmju norādījumus vai lai sniegtu ceļa lietotājiem informāciju, ko nav iespējams pietiekami precīzi sniegt ar zīmēm. Tādi apzīmējumi lietojami īpaši tad, ja ir jānorāda stāvvietu zonas vai joslas vai autobusu un trolejbusu pieturas, kur stāvēšana ir aizliegta, un iepriekšējai izvēlei pirms krustojumiem. Ja tomēr bulta ir uz brauktuves, kas sadalīta braukšanas joslās ar garenapzīmējumu, vadītājiem ir jābrauc virzienā vai vienā no virzieniem, kas norādīti uz joslas, pa kuru tie brauc. 2. Ievērojot šīs konvencijas 27. panta 4. punkta prasības, kas attiecas uz gājēju pārejām, brauktuves daļas vai virs brauktuves līmeņa nedaudz pacelta laukuma apzīmējums ar paralēlām slīpām svītrām, kas ievietotas nepārtrauktas vai pārtrauktas līnijas ierāmējumā, nepārtraukta ierāmējuma gadījumā nozīmē to, ka transportlīdzekļi nedrīkst iebraukt šajā laukumā, bet pārtraukta ierāmējuma gadījumā - ka nedrīkst iebraukt, ja vien iepriekš nepārliecinās, ka tas ir droši, vai neplāno nogriezties uz cita brauktuves pretējā pusē pievienota ceļa. 3. Zigzagveida līnija brauktuves malā nozīmē to, ka apstāšanās uz brauktuves attiecīgajā brauktuves pusē ir aizliegta visā līnijas garumā. Šādu līniju iespējams lietot kopā ar vārdu "BUS" vai burtu "A", lai apzīmētu autobusa vai trolejbusa pieturu. 23 Sk. vēri. 29. PANTS 1. Šīs konvencijas 26. un 28. pantā minētos ceļa apzīmējumus var uzkrāsot uz brauktuves vai izveidot citā veidā, ja tas ir vienlīdz efektīvi. 2.24 Ja ceļa apzīmējumi ir uzkrāsoti, tiem jābūt dzeltenā vai baltā krāsā; savukārt zilu krāsu var izmantot, lai apzīmētu vietas, kurās stāvēšana ir atļauta, ievērojot noteiktus ierobežojumus (ierobežots stāvēšanas laiks, maksa par stāvēšanu, lietotāju kategorijas u. tml.). Ja līgumslēdzējas puses teritorijā tiek izmantota gan dzeltena, gan balta krāsa, vienas un tās pašas klases marķējumiem ir jābūt vienādā krāsā. Termins "balts" šā panta izpratnē ietver arī sudrabainu vai gaišpelēku nokrāsu. 25 Sk. vēri. 3. Veidojot ceļa apzīmējumu uzrakstus, simbolus un bultas, jāņem vērā, ka tie ir ievērojami jāpagarina transporta kustības virzienā, jo vadītāji tos redz ļoti šaurā leņķī. 4. Ceļa apzīmējumiem, ar kuriem tiek organizēta transportlīdzekļu kustība, jābūt tādiem, lai transportlīdzekļu vadītāji laikus spētu tos viegli saskatīt. Tiem jābūt pamanāmiem gan diennakts gaišajā, gan diennakts tumšajā laikā. Šādus apzīmējumus ieteicams izgatavot no atstarojoša materiāla; tas jo īpaši attiecas uz apzīmējumiem nepietiekami apgaismotās vietās. 29.bis PANTS 1. Ja pastāvīgie ceļa apzīmējumi tiek mainīti uz noteiktu laiku, jo īpaši ceļa būvdarbu dēļ vai tādēļ, ka jānovirza satiksme, šim nolūkam izmanto pagaidu apzīmējumus, kas veidoti krāsā, kura atšķiras no pastāvīgo ceļa apzīmējumu krāsas. 2. Pagaidu apzīmējumi prevalē pār pastāvīgajiem apzīmējumiem, un ceļa lietotājiem tie ir jāievēro. Ja pastāvīgo apzīmējumu atrašanās līdzās pagaidu apzīmējumiem var radīt pārpratumus, pastāvīgie apzīmējumi jāaizsedz vai jālikvidē. 3. Pagaidu apzīmējumus ieteicams izgatavot no atstarojoša materiāla, un tos var papildināt ar signālugunīm, reflektoriem vai atstarotājiem, lai uzlabotu satiksmes vadību. 30. PANTS Šīs konvencijas 2. pielikums ir ieteikumu kopums attiecībā uz ceļa apzīmējumu noformējumu un novietojumu. V nodaļa DAŽĀDI ASPEKTI 31. PANTS Zīmes darbiem uz ceļa 1. Uz brauktuves jābūt skaidri norādītām ceļa darbu robežām. 2.26 Gadījumos, kad to var pamatot ar ceļu darbu apjomu un satiksmes intensitāti, darba vietas norobežojumi jāapzīmē, uzstādot nepārtrauktas vai pārtrauktas barjeras, kas krāsotas pamīšus sarkanām un baltām, sarkanām un dzeltenām, melnām un baltām vai dzeltenām un melnām svītrām. Ja barjerās nav izmantoti gaismu atstarojošie materiāli, naktī barjeras papildus jāaprīko ar apgaismojumu vai atstarotājiem. Šiem mērķiem lietotajiem atstarotājiem un apgaismojumam jābūt sarkanā vai tumši dzeltenā krāsā un mirgojošām ugunīm jābūt tumši dzeltenā krāsā. Tomēr: a) apgaismojums un iekārtas, kas redzamas tikai vienā virzienā braucošiem transportlīdzekļiem un apzīmē ceļu darbu veikšanas norobežojumu pretējā pusē minētajai satiksmes plūsmai, var būt baltā krāsā; b) apgaismojums un iekārtas, kas apzīmē ceļu darbu norobežojumu, atdalot divus pretējus satiksmes virzienus, var būt baltā vai gaiši dzeltenā krāsā. 32. PANTS Apzīmēšana ar apgaismojumu vai atstarojošām iekārtām Katrai līgumslēdzējai pusei jāpieņem visā tās teritorijā spēkā esoša krāsa vai krāsu sistēma, kas lietojama apgaismojumam vai atstarojošām iekārtām, kuras izmanto, lai apzīmētu brauktuves malu.27 33. PANTS Dzelzceļa pārbrauktuves 1.28 a) Ja pie pārbrauktuves ir iekārtota signālu sistēma, lai brīdinātu par vilciena tuvošanos vai barjeras vai pusbarjeras aizvēršanos, tai jābūt veidotai no sarkanas mirgojošas gaismas vai no pamīšus mirgojošām gaismām atbilstīgi tam, kā noteikts šīs konvencijas 23. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Tomēr: i) mirgojošas sarkanas gaismas var papildināt vai aizvietot ar trīskrāsu sarkanas - dzeltenas - zaļas gaismas luksoforu, kā aprakstīts šīs konvencijas 23. panta 2. punktā, vai ar tādu signālu bez zaļās gaismas, ja uz ceļa pie pārbrauktuves ir uzstādīti citi trīskrāsu luksofori vai ja pārbrauktuve ir aprīkota ar barjeru; ii) uz zemes ceļiem, kur satiksmes intensitāte ir ļoti zema, un uz gājēju ceļiem var izmantot tikai skaņas signālu. b) Gaismas signālus visos gadījumos var papildināt ar skaņas signālu. 2. Luksofori jāuzstāda brauktuves malā atbilstoši kustības virzienam; signāli jāatkārto ceļa pretējā pusē visos gadījumos, kad tas nepieciešams, ņemot vērā tādus apsvērumus kā signālu redzamība vai satiksmes intensitāte. Tomēr signāli var tikt atkārtoti uz saliņas brauktuves vidū vai novietoti virs brauktuves, ja attiecīgajos apstākļos šāds risinājums tiek uzskatīts par piemērotāku.29 3. Saskaņā ar šīs konvencijas 10. panta 4. punktu zīmi B,2 "NEAPSTĀJOTIES TĀLĀK BRAUKT AIZLIEGTS" var uzstādīt pie dzelzceļa pārbrauktuves, kurai nav ne barjeras, ne pusbarjeras, ne gaismas signalizācijas, kas brīdina par vilciena tuvošanos; pie pārbrauktuvēm, kur šāda zīme ir uzstādīta, vadītājiem jāapstājas pie stoplīnijas vai, ja tādas nav, tieši pirms zīmes, un tie nedrīkst turpināt kustību, kamēr nav pārliecinājušies, ka netuvojas vilciens. 34. PANTS 1. Pie pārbrauktuvēm, kas aprīkotas ar barjerām vai zigzagveida pusbarjerām katrā dzelzceļa līnijas pusē, barjeru aizvērts stāvoklis nozīmē to, ka neviens ceļa lietotājs nedrīkst virzīties aiz tuvākās barjeras vai pusbarjeras; tāda pati nozīme ir barjeru vai pusbarjeru nolaišanās vai aizvēršanās kustībai. 2. Šīs konvencijas 33. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās sarkanās gaismas vai gaismu signāla parādīšana vai tajā pašā punktā minētā skaņas signāla ieslēgšana arī nozīmē to, ka neviens ceļa lietotājs nedrīkst virzīties aiz stoplīnijas vai, ja tādas nav, aiz luksofora signāla. Konvencijas 33. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļā minētās trīskrāsu sistēmas luksoforā parādoties dzeltenajai gaismai, neviens ceļa lietotājs nedrīkst virzīties aiz stoplīnijas vai, ja tādas nav, aiz luksofora signāla, izņemot gadījumu, kad attiecīgais transportlīdzeklis ir tik tuvu luksoforam, ka, iedegoties dzeltenajam signālam, tas nevar droši apstāties pirms luksofora. 35. PANTS 1. Pārbrauktuvju barjerām un pusbarjerām jābūt skaidri marķētām ar pamīšus sarkanām un baltām, sarkanām un dzeltenām, melnām un baltām vai melnām un dzeltenām svītrām. Tās var būt arī tikai baltā vai dzeltenā krāsā, ja centrā ir novietots liels disks sarkanā krāsā.30 2. Ja pie dzelzceļa pārbrauktuves nav ne barjeras, ne pusbarjeras, tad dzelzceļa līnijas tiešā tuvumā jāuzstāda zīme A,28, kas aprakstīta 1. pielikuma A sadaļā. Ja ir gaismas signāls, kas brīdina par vilciena tuvošanos, vai zīme B,2 "NEAPSTĀJOTIES TĀLĀK BRAUKT AIZLIEGTS", tad zīme A,28 jāuzstāda uz tā paša balsta, uz kura atrodas luksofors vai zīme B,2. Zīmes A,28 uzstādīšana nav obligāta šādās vietās: a) pie ceļa krustojuma ar dzelzceļa sliedēm, pa kurām dzelzceļa transports brauc ļoti lēni, ja satiksmi uz ceļa regulē dzelzceļnieks ar rokas signālu palīdzību, vai b) vietās, kur dzelzceļu šķērso zemes ceļš ar ļoti zemas intensitātes satiksmi vai gājēju ceļš. 3. [Dzēsts] 36. PANTS 1. Tā kā dzelzceļa pārbrauktuves ir paaugstinātas bīstamības objekts, līgumslēdzējas puses apņemas: a) pirms visām dzelzceļa pārbrauktuvēm uzstādīt vienu no brīdinājuma zīmēm ar vienu no simboliem A,25, A,26 vai A,27; tomēr zīmes var neuzstādīt: i) īpašos gadījumos, kas var rasties apdzīvotās vietās; ii) uz zemes ceļiem un stigām, pa kuriem mehāniskie transportlīdzekļi pārvietojas ļoti reti; b) aprīkot visas dzelzceļa pārbrauktuves ar barjerām vai pusbarjerām, vai ar signālu, kas brīdina par vilciena tuvošanos, izņemot gadījumus, kad ceļa lietotāji var pārredzēt dzelzceļa līniju abos virzienos no pārbrauktuves tādā attālumā, ka, pieļaujot, ka vilciens pārvietojas ar maksimālo ātrumu, transportlīdzekļa vadītājam, tuvojoties dzelzceļa līnijai no jebkuras puses, ir pietiekami daudz laika apstāties pirms uzbraukšanas vietas uz pārbrauktuves, ja vilciens ir redzams, un turklāt ceļa lietotāji, kas jau atrodas uz pārbrauktuves brīdī, kad vilciens parādās, var paspēt to šķērsot; tomēr līgumslēdzējas puses var nepiemērot šā apakšpunkta prasības attiecībā uz pārbrauktuvēm vietās, kur vilcienu kustības ātrums ir relatīvi mazs vai uz attiecīgā ceļa ir zemas intensitātes mehānisko transportlīdzekļu satiksme; c) aprīkot visas pārbrauktuves ar barjerām vai pusbarjerām, ko darbina no vietas, no kuras šīs barjeras vai pusbarjeras tieši nav redzamas, ar vienu no šīs konvencijas 33. panta 1. punktā minētajām sistēmām, kas brīdina par vilcienu tuvošanos; d) aprīkot visas pārbrauktuves ar barjerām vai pusbarjerām, kuras darbojas automātiski, vilcienam tuvojoties, ar vienu no šīs konvencijas 33. panta 1. punktā minētajām sistēmām, kas brīdina par vilciena tuvošanos; e) aprīkot barjeras un pusbarjeras ar atstarojošu materiālu vai atstarojošām iekārtām, lai uzlabotu to redzamību, un, ja nepieciešams, nakts laikā tās apgaismot; turklāt uz ceļiem ar intensīvu transportlīdzekļu satiksmi nakts laikā aprīkot pirms pārbrauktuves uzstādītās brīdinājuma zīmes ar gaismu atstarojošu materiālu vai atstarojošām iekārtām un, ja nepieciešams, nakts laikā tās apgaismot; f) vienmēr, kad tas ir iespējams, pie dzelzceļa pārbrauktuvēm, kuras aprīkotas ar pusbarjerām, uzklāt garenapzīmējumu brauktuves vidū, kas aizliedz transportlīdzekļiem, kuri tuvojas pārbrauktuvei, novirzīties uz to brauktuves daļu, kura paredzēta braukšanai pretējā virzienā, vai pat uzstādīt virzienu saliņas, kas sadala divas pretējas satiksmes plūsmas. 2. Šā panta prasības nav jāpiemēro gadījumos, kas minēti šīs konvencijas 35. panta 2. punkta pēdējā teikumā. VI nodaļa NOSLĒGUMA NOTEIKUMI 37. PANTS 1. Šī konvencija ir atvērta parakstīšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas mītnē Ņujorkā līdz 1969. gada 31. decembrim visām Apvienoto Nāciju Organizācijas vai jebkuras tās specializētās aģentūras vai Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras dalībvalstīm vai Starptautiskās tiesas Statūtu pusēm vai citām valstīm, kuras Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas uzaicinājusi kļūt par konvencijas dalībvalstīm. 2. Šī konvencija ir ratificējama. Ratifikācijas instrumenti tiek nodoti glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram. 3. Šai konvencijai var pievienoties visas valstis, kas minētas šā panta 1. punktā. Pievienošanās instrumenti iesniedzami ģenerālsekretāram. 38. PANTS 1. Jebkura valsts ir tiesīga šīs konvencijas parakstīšanas vai ratificēšanas laikā vai tad, kad tai pievienojas, vai jebkurā brīdī pēc tam ar ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu darīt zināmu to, ka konvencija stājas spēkā visā tās teritorijā vai jebkurā no teritorijām, par kuru starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga. Konvencija stājas spēkā paziņojumā norādītajā teritorijā vai teritorijās, kad apritējušas 30 dienas, kopš ģenerālsekretārs to saņēmis, vai datumā, kad konvencija stājas spēkā valstī, kas ir sniegusi paziņojumu, izvēloties vēlāko no šiem datumiem. 2. Ikviena valsts, kas sniedz šā panta 1. punktā minēto paziņojumu, to teritoriju vārdā, kuru vārdā šis paziņojums ir sniegts, iesniedz deklarācijas, kas noteiktas šīs konvencijas 46. panta 2. punktā. …