b)Papildzīmes H,2 norāda to, cik garš ir bīstamais ceļa posms vai zona, uz kuru noteikums attiecas.
\n
c)Papildzīmes novieto zem zīmēm. Tomēr Ab parauga brīdinājuma zīmes gadījumā uz papildzīmes sniedzamo informāciju var norādīt zīmes apakšējā daļā.
\n
3.Papildzīmes H,3 un H,4, kas attiecas uz stāvēšanas aizliegumu vai ierobežojumu, ir attiecīgi H,3a, H,3b un H,3c, un H,4a, H,4b un H,4c. (Sk. šā pielikuma C sadaļas 9. punkta c) apakšpunktu).
\n
4.Regulējošās zīmes var tikt attiecinātas tikai uz noteiktiem ceļa lietotājiem, norādot uz papildzīmes viņu kategoriju apzīmējošo simbolu. Piemēram: papildzīme H,5a un H,5b.
\n
Gadījumos, kad regulējošā zīme neattiecas uz kādu ceļa lietotāju kategoriju, to norāda ar viņu kategoriju apzīmējošo simbolu un vārdu \"izņemot\" (except) attiecīgās valsts valodā. Piemēram: H,6. Ja nepieciešams, simbolu var aizvietot ar uzrakstu attiecīgajā valodā.
\n
5.Lai norādītu stāvvietu, kas paredzēta personām ar fiziskiem traucējumiem, kopā ar zīmēm C,18 vai E,14 jālieto papildzīme H,7.
\n
6.Papildzīme H,8 parāda krustojuma konfigurāciju, kurā ar platām svītrām norādīti galvenie ceļi un ar šaurām svītrām - ceļi, uz kuriem uzstādītas zīmes B,1 vai B,2.
\n
7.Lai norādītu, ka turpmākais ceļa posms ir slidens sniega vai ledus dēļ, jālieto papildzīme H,9.
\n
PIEZĪME ATTIECĪBĀ UZ VISU 1. PIELIKUMU. Valstīs, kurās satiksme notiek pa kreiso pusi, zīmēm un/vai simboliem vajadzības gadījumā jābūt pavērstiem spoguļattēlā.
\n
2.pielikums CEĻA APZĪMĒJUMI
\n
I nodaļa
\n
VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI 1. Ceļa brauktuves apzīmējumi jāveido no neslīdošiem materiāliem, un tie nedrīkst pacelties augstāk par 6 mm virs brauktuves. Ceļa kniedes vai līdzīgs aprīkojums, ko lieto marķēšanai, nedrīkst pacelties augstāk par 1,5 cm virs brauktuves (vai augstāk par 2,5 cm, ja ceļa kniedes ietver gaismas atstarotājus); tiem jāatbilst ceļu satiksmes drošības prasībām.
\n
II nodaļa
\n
GARENAPZĪMĒJUMI A. IZMĒRI 2.71 Garenapzīmējumos lietotajām nepārtrauktajām vai pārtrauktajām līnijām jābūt vismaz 0,10 m platām.
\n
3.Attālumam starp diviem blakus esošiem garenapzīmējumiem (dubulta līnija) jābūt no 0,10 m līdz 0,18 m.
\n
4.Pārtrauktu līniju veido no vienāda garuma svītrām, kuras atdala vienāda garuma atstarpes. Lai noteiktu svītru un atstarpju garumu, jāņem vērā transportlīdzekļu ātrums attiecīgajā ceļa posmā vai apvidū.
\n
5.Ārpus apdzīvotām vietām pārtrauktai līnijai jābūt ar 2-10 m garām svītrām. Šā pielikuma 23. punktā minēto tuvošanās līniju veidojošajām svītrām jābūt 2-3 reizes garākām par atstarpēm.72 6.73 Apdzīvotās vietās svītrām un atstarpēm jābūt īsākām nekā ārpus apdzīvotām vietām. Svītru garums var būt samazināts līdz 1 m. Tomēr atsevišķās pilsētu galvenajās satiksmes maģistrālēs ar ātru satiksmi garenapzīmējumu parametriem jāatbilst ārpus apdzīvotām vietām izmantoto garenapzīmējumu parametriem.
\n
B. BRAUKŠANAS JOSLU APZĪMĒJUMI74 7. Braukšanas joslas jāmarķē ar pārtrauktām līnijām, nepārtrauktām līnijām vai citiem piemērotiem līdzekļiem.
\n
i)Ārpus apdzīvotām vietām 8. 8. Uz divvirzienu ceļiem ar divām braukšanas joslām ar garenapzīmējumu jānorāda brauktuves ass līnija.75 Parasti šim nolūkam izmanto pārtrauktu līniju. Nepārtrauktas līnijas šim mērķim ir lietojamas tikai noteiktos apstākļos.
\n
9.76 Uz trīsjoslu ceļiem braukšanas joslas parasti norāda ar pārtrauktām līnijām vietās, kur ir laba redzamība.
\n
Īpašos gadījumos un satiksmes drošības dēļ var lietot nepārtrauktas līnijas vai pārtrauktas līnijas blakus nepārtrauktām līnijām.
\n
10.77 Uz brauktuvēm ar trim vai vairāk braukšanas joslām divi satiksmes virzieni jāatdala ar vienu vai divām nepārtrauktām līnijām, izņemot gadījumus, kad vidējās joslas paredzētas maiņvirziena satiksmei. Turklāt satiksmes joslas jāapzīmē ar pārtrauktām līnijām (1.a un 1.b diagramma).
\n
ii)Apdzīvotās vietās 11.78 Apdzīvotās vietās šā pielikuma 8.-10. punkta ieteikumus piemēro attiecībā uz divvirzienu ielām un vienvirziena ielām ar vismaz divām braukšanas joslām.
\n
79 Sk. vēri.
\n
12.Braukšanas joslas jāapzīmē vietās, kur brauktuves platumu samazina nomales, saliņas vai virziena saliņas.
\n
13.Tuvojoties lieliem krustojumiem (it īpaši regulējamiem krustojumiem), ja braukšanas joslas ir pietiekami platas divām vai vairākām transportlīdzekļu rindām, tās jāapzīmē atbilstīgi tam, kā parādīts 2. un 3.[80] diagrammā. Šādos gadījumos joslu apzīmējumu līnijas var papildināt ar bultu apzīmējumiem (sk. šā pielikuma 39. punktu).
\n
81 Sk. vēri.
\n
C. Apzīmējumi īpašām situācijām
\n
i)Nepārtrauktu līniju izmantošana 14. Lai uzlabotu satiksmes drošību, noteiktos krustojumos pārtrauktās līnijas (sk. 4. diagrammu) jāaizstāj vai jāpapildina ar nepārtrauktu līniju (5. un 6. diagramma).82 15.83 Ja jāaizliedz lietot brauktuves daļu, kas paredzēta pretimbraucošajam transportam, vietās ar ierobežotu redzamību (pakalns, līkums) vai ceļa posmos, kur brauktuve ir šaura vai ir ar kādu citu īpatnību, jānosaka ierobežojumi, ja redzamība ir mazāka par noteikto minimālo attālumu M, ar nepārtrauktu līniju, kas izvietota saskaņā ar 7.a-1684. diagrammu. Valstīs, kur tas atbilst transportlīdzekļu konstrukcijai, acu līmenis no 1 m, kas norādīts 7.a-10.a diagrammā, var tikt pacelts līdz 1,20 m.
\n
16.Pieņemtā M vērtība mainās līdz ar ceļa apstākļiem.85 Līniju plāns piekalnei ar ierobežotu redzamību attiecīgi divu un trīs joslu ceļiem parādīts 7.a, 7.b, 8.a, 8.b, 8.c un 8.d diagrammā. Šīs diagrammas atbilst gareniskajam posmam tās pašas lappuses augšmalā un attālumam M, kas noteikts turpmāk 24. punktā: A (vai D) ir punkts, kurā redzamība kļūst mazāka par M, savukārt C (vai B) ir punkts, kurā redzamība atkal sāk pārsniegt M.86 17.87 Ja ceļa posmi AB un CD pārklājas, t. i., redzamība uz priekšu abos virzienos kļūst lielāka par M pirms kalna kores, līnijas ir jāizveido tādā pašā veidā, bet nepārtrauktajām līnijām gar pārtraukto līniju nevajadzētu pārklāties. Tas ir norādīts 9., 10.a un 10.b diagrammā.
\n
18.88 Līniju stāvoklis attiecībā uz šo pašu gadījumu līkumā ar ierobežotu redzamību divjoslu ceļam ir atspoguļots 11.a un 11.b diagrammā.
\n
19.89 Attiecībā uz trīsjoslu ceļiem var piemērot vienu no diviem paņēmieniem. Tie ir atspoguļoti 8.a, 8.b, 8.c un 8.d diagrammā (vai 10.a un 10.b diagrammā). Paņēmiens, kas atspoguļots 8.a diagrammā (vai 8.b vai 10.a diagrammā), ir piemērojams attiecībā uz ceļiem, pa kuriem virzās ievērojams daudzums divriteņu transportlīdzekļu, bet 8.c un 8.d diagrammā (vai 10.b diagrammā) atspoguļotais paņēmiens - attiecībā uz ceļiem, pa kuriem brauc galvenokārt četru riteņu automobiļi.
\n
Līniju izvietojums tam pašam gadījumam līkumā ar ierobežotu redzamību uz trīsjoslu ceļa atspoguļots 11.c diagrammā.
\n
20.90 Līnijas, kas norāda uz brauktuves sašaurināšanos, atspoguļotas 12., 13. un 14. diagrammā.
\n
21.Slīpo pārejas līniju novirze uz ass līniju 8.a, 8.b, 8.c, 8.d, 10.a un 10.b diagrammā nedrīkst pārsniegt 1/20.91 22. Līnijas (līniju) slīpuma novirze 13. un 14. diagrammā, kur parādītas līnijas, kuras lieto, lai norādītu brauktuves platuma maiņu, kā arī 15., 16. un 17. diagrammā, kur parādīti šķēršļi, kas liek novirzīties no nepārtrauktās līnijas (līnijām), nedrīkst pārsniegt 1/50 uz ātrsatiksmes ceļiem un 1/20 uz ceļiem, kur kustības ātrums nepārsniedz 50 km/h (30 jūdzes stundā). Turklāt attiecīgajā virzienā pirms slīpajām nepārtrauktajām līnijām jābūt nepārtrauktai līnijai, kura ir paralēla ceļa ass līnijai un kuras garums atbilst attālumam, ko transportlīdzeklis veic vienas sekundes laikā, pārvietojoties ar atļauto braukšanas ātrumu.92 23. Ja kādā ceļa posmā braukšanas joslas nav obligāti jāapzīmē ar pārtrauktām līnijām, pirms nepārtrauktās līnijas ir jābūt tuvošanās līnijai, kas veidota no pārtrauktas līnijas, kuras garums atkarīgs no transportlīdzekļu atļautā braukšanas ātruma uz konkrētā ceļa, taču nav mazāks par 50 m.93 Ja kādā ceļa posmā braukšanas joslas apzīmētas ar pārtrauktām līnijām, tad pirms nepārtrauktās līnijas jābūt tuvošanās līnijai, kuras garums atkarīgs no transportlīdzekļu atļautā braukšanas ātruma uz konkrētā ceļa, taču nav mazāks par 50 m. Šo apzīmējumu var papildināt ar vienu vai divām bultām, kas vadītājiem norāda ieņemamo braukšanas joslu.
\n
ii)Nepārtraukto līniju izmantošanas noteikumi 24. Redzamības robežas izvēle, lai noteiktu ceļa posmus, kuros ir vai nav ieteicams lietot nepārtrauktu līniju, un līnijas garuma izvēle ir kompromisa jautājums. Turpmākajā tabulā sniegti ieteicamie M lielumi dažādiem tuvošanās ātrumiem:94 Tuvošanās ātrums M vērtību intervāls 100 km/h (60 jūdzes stundā) no 160 m līdz 320 m 80 km/h (50 jūdzes stundā) no 130 m līdz 260 m 65 km/h (40 jūdzes stundā) no 90 m līdz 180 m 50 km/h (30 jūdzes stundā) no 60 m līdz 120 m 25. Attiecībā uz ātrumu, kas nav norādīts tabulā, M vērtība jāaprēķina ar interpolācijas var ekstrapolācijas metodi.
\n
D. Līnijas, kas norāda brauktuves malas 26. Brauktuves malas vēlams apzīmēt ar nepārtrauktām līnijām.
\n
Kopā ar šīm līnijām var lietot ceļa kniedes vai gaismas atstarotājus.95 E. Šķēršļu apzīmēšana 27. Apzīmējumi, kas jālieto pie saliņām vai citiem šķēršļiem uz brauktuves, atspoguļoti 15., 16. un 17. diagrammā.96 F. Norādījumi pagriezieniem 28.97 Dažos krustojumos ir vēlams norādīt vadītājiem, kā pagriezties pa kreisi, ja attiecīgajā valstī satiksme tiek organizēta pa labo pusi, vai kā pagriezties pa labi, ja valstī satiksme tiek organizēta pa kreiso pusi.
\n
G. Ceļa apzīmējumi braucamajai joslai, kas paredzēta noteiktām transportlīdzekļu kategorijām 28.bis Noteiktām transportlīdzekļu kategorijām paredzētās braukšanas joslas jāapzīmē ar līnijām, kas ir skaidri atšķiramas no citām pārtrauktām vai nepārtrauktām līnijām uz brauktuves, proti, tām jābūt platākām un starp svītrām ir jābūt mazākām atstarpēm. Autobusiem paredzētās braukšanas joslas apzīmē ar vārdu \"BUS\" vai burtu \"A\" vienmēr, kad tas nepieciešams, jo īpaši braukšanas joslas sākumā un pēc krustojumiem. Sabiedriskajam pasažieru transportam paredzēto braukšanas joslu apzīmējumu piemēri ir sniegti 28.a un 28.b diagrammā.
\n
III nodaļa
\n
ŠĶĒRSAPZĪMĒJUMI A. VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI 29. Ņemot vērā leņķi, kādā vadītājs redz apzīmējumu uz brauktuves, šķērsapzīmējumiem jābūt platākiem par garenapzīmējumiem.
\n
B. STOPLĪNIJAS 30. Minimālajam stoplīnijas platumam jābūt 0,20 m, bet maksimālajam - 0,60 m. Ieteicamais platums ir 0,30 m.98 31. Lietojot kopā ar zīmi \"NEAPSTĀJOTIES TĀLĀK BRAUKT AIZLIEGTS\", stoplīnijai jābūt novietotai tā, lai vadītājs, kas apstājas tieši pirms tās, spētu pēc iespējas skaidrāk pārredzēt satiksmi uz abām pusēm no krustojuma, nepārkāpjot prasības, kas saistītas ar citu transportlīdzekļu un gājēju satiksmi.
\n
32.99 Stoplīnijas var papildināt ar garenvirziena līnijām (sk. 18. un 19. diagrammu). Tās var papildināt arī ar vārdu \"STOP\", kas rakstīts uz brauktuves atbilstīgi tam, kā norādīts piemēros 20. un 21. diagrammā. Attālumam starp vārda \"STOP\" burtu augšdaļu un stoplīniju jābūt 2-25 m.
\n
C. LĪNIJAS, KAS NORĀDA VIETAS, KURĀS VADĪTĀJIEM JĀDOD CEĻŠ 33.100 Šīs līnijas nedrīkst būt šaurākas par 0,20 m un platākas par 0,60 m; ja ir divas līnijas, tad tām jāatrodas vismaz 0,30 m attālumā vienai no otras. Līniju var aizvietot ar trijstūriem, kuri uzzīmēti uz brauktuves līdzās cits citam un kuru virsotnes vērstas uz vadītāju, kas dod ceļu. Trijstūru pamatam ir jābūt vismaz 0,40 m garam, bet ne garākam par 0,60 m, to augstumam ir jābūt vismaz 0,60 m, bet ne lielākam par 0,70 m.
\n
34.Šķērsapzīmējums jāizvieto tāpat kā šā pielikuma 31. punktā minētās stoplīnijas.
\n
35.101 Apzīmējumu (apzīmējumus), kas minēts(-i) 34. punktā, var papildināt ar trijstūri, kurš uzzīmēts uz brauktuves atbilstīgi tam, kā parādīts 22. diagrammas piemērā. Attālumam starp trijstūra pamatu un šķērsapzīmējumu jābūt 2-25 m. Trijstūra pamatam ir jābūt vismaz 1 m garam, tā augstumam ir jābūt trīs reizes lielākam par pamata garumu.
\n
36.Šo šķērsapzīmējumu var papildināt ar garenvirziena līnijām.
\n
D. GĀJĒJU PĀREJAS 37.102 Atstarpei starp svītrām, kas apzīmē gājēju pāreju, jābūt vismaz vienādai ar svītru platumu, bet ne lielākai par divu svītru platumu: svītras un atstarpes kopējam platumam jābūt no 1 m līdz 1,40 m. Minimālais ieteicamais platums gājēju pārejai ir 2,5 m uz ceļiem, kur atļautais braukšanas ātrums nepārsniedz 60 km/h, un 4 m uz ceļiem, kur atļautais braukšanas ātrums ir lielāks vai ātruma ierobežojumu nav vispār.
\n
E. KRUSTOJUMS AR VELOSIPĒDU CEĻU 38.103 Krustojums ar velosipēdu ceļu jāapzīmē ar divām pārtrauktām svītrām. Pārtraukto svītru vēlams veidot no kvadrātiem (0,40-0,60) x (0,40-0,60) m. Attālumam starp kvadrātiem jābūt 0,40-0,60 m. Pārejas platumam jābūt ne mazākam par 1,80 m. Nav ieteicams izmantot kniedes un spraudes.
\n
IV nodaļa
\n
CITI APZĪMĒJUMI A. BULTAS 39.104 Uz ceļiem, kuriem ir pietiekami daudz braukšanas joslu, lai varētu sadalīt krustojumam tuvojošos transportlīdzekļus, braukšanas joslas, kuras transportam jālieto, var norādīt ar bultu apzīmējumiem uz brauktuves (sk. 2., 3., 19. un 23. diagrammu). Bultas var izmantot arī uz vienvirziena ceļa, lai apstiprinātu satiksmes virzienu. Bultām ir jābūt vismaz 2 m garām. Tās var papildināt ar vārdiskiem apzīmējumiem uz brauktuves.
\n
B. SLĪPAS PARALĒLAS LĪNIJAS 40.105 Piemēri vietām, kurās transportlīdzekļi nedrīkst iebraukt, sniegti 24. un 25. diagrammā.
\n
C. VĀRDISKI APZĪMĒJUMI 41. Vārdiskus apzīmējumus uz brauktuves var lietot, lai regulētu satiksmi, vadītu vai brīdinātu ceļa lietotājus.
\n
Vārdiskus apzīmējumus vēlams izmantot, lai norādītu vietu nosaukumus, ceļa numurus vai starptautiski viegli saprotamus vārdus (piemēram, Stop, Bus, Taxi).
\n
42.106 Burtiem jābūt ievērojami pagarinātiem satiksmes virzienā, jo vadītāji, kas tuvojas, tos redz šaurā leņķī (20. diagramma).
\n
43.107 Ja tuvošanās ātrums pārsniedz 50 km/h (30 jūdzes stundā), burtiem ir jābūt vismaz 2,5 m augstiem.
\n
D. APSTĀŠANĀS UN STĀVĒŠANAS NOTEIKUMI 44. Apstāšanās un stāvēšanas ierobežojumus var norādīt, izmantojot apzīmējumus uz apmalēm vai uz brauktuves. Stāvvietas robežas var būt norādītas uz brauktuves ar atbilstošām līnijām.
\n
E. APZĪMĒJUMI UZ BRAUKTUVES UN PIEGULOŠAJĀM STRUKTŪRĀM
\n
i)Apzīmējumi, kas norāda uz stāvēšanas ierobežojumiem 45.108 Zigzagveida līnijas piemērs sniegts 26. diagrammā.
\n
ii)Šķēršļu marķēšana 46.109 Šķēršļa marķēšanas piemērs sniegts 27. diagrammā.
\n
2.PIELIKUMA DIAGRAMMAS 1.a diagramma Diagramme 1 a Диаграмма 1 a 1.bdiagramma Diagramme 1 b Диаграмма 1 b 2. diagramma Diagramme 2 Диаграмма 2 3. diagramma Diagramme 3 Диаграмма 3 4. diagramma Diagramme 4 Диаграмма 4 5. diagramma Diagramme 5 Диаграмма 5 6. diagramma Diagramme 6 Диаграмма 6 7.a - 8.d diagramma Diagramme 7a - 8d Диаграмма 7a - 8d 9. - 10.b diagramma Diagramme 9 - 10b Диаграмма 9 - 10b 11.a - 11.c diagramma Diagramme 11a - 11c Диаграмма 11a - 11c 12. - 15. diagramma Diagramme 12 - 15 Диаграмма 12 - 15 16. - 18. diagramma Diagramme 16 - 18 Диаграмма 16 - 18 19. diagramma Diagramme 19 Диаграмма 19 20. diagramma Diagramme 20 Диаграмма 20 21. diagramma Diagramme 21 Диаграмма 21 22. diagramma Diagramme 22 Диаграмма 22 23. diagramma Diagramme 23 Диаграмма 23 24. diagramma Diagramme 24 Диаграмма 24 25. diagramma Diagramme 25 Диаграмма 25 26. diagramma Diagramme 26 Диаграмма 26 27. diagramma Diagramme 27 Диаграмма 27 28.a diagramma Diagramme 28a Диаграмма 28a 28.b diagramma Diagramme 28b Диаграмма 28b 3. pielikums 1. PIELIKUMĀ MINĒTO ZĪMJU, SIMBOLU UN PAPILDZĪMJU KRĀSAINAS REPRODUKCIJAS * Sk. dokumentu E/CONF.56/17/Rev.1.
\n
1 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 3. punkta b) apakšpunktu.
\n
2 Papildu definīcijas sniegtas Eiropas nolīguma pielikumā (sk. 3. punktu).
\n
3 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 3. punkta l) apakšpunktu.
\n
4 Papildu definīcija sniegta Eiropas nolīguma pielikumā (sk. 3. punktu).
\n
5 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 4. punktu.
\n
6 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 5. punktu.
\n
7 Eiropas nolīguma pielikumā iekļauts papildu teikums (sk. 6. punktu).
\n
8 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 7. punktu.
\n
9 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 8. punktu.
\n
10 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 9. punktu.
\n
11 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 9. punktu.
\n
12 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 9.bis punktu.
\n
13 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 10. punktu.
\n
14 Papildu punkts iekļauts Eiropas nolīguma pielikumā (sk. 11. punktu).
\n
15 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 12. punktu.
\n
16 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 12. punktu.
\n
17 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 12. punktu.
\n
18 Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikumā iekļauts papildu punkts (sk. 3. punktu).
\n
19 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 3. punktu.
\n
20 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 4. punktu.
\n
21 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 4. punktu.
\n
22 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 4. punktu.
\n
23 Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikumā iekļauti papildu punkti (sk. 5. punktu).
\n
24 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 6. punktu.
\n
25 Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikumā iekļauts papildu punkts (sk. 6. punktu).
\n
26 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 13. punktu.
\n
27 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 14. punktu.
\n
28 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 15. punktu.
\n
29 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 15. punktu.
\n
30 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 16. punktu.
\n
31 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 17. punktu.
\n
32 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 17. punktu.
\n
33 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 17. punktu.
\n
34 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 17. punktu.
\n
35 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 17. punktu.
\n
36 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 17. punktu.
\n
37 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 17. punktu.
\n
38 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 17. punktu.
\n
39 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 18. punktu.
\n
40 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 18. punktu.
\n
41 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 19. punktu.
\n
42 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 19. punktu.
\n
43 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 19. punktu.
\n
44 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 19. punktu.
\n
45 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 19. punktu.
\n
46 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 20. punktu.
\n
47 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 21. punktu.
\n
48 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 22. punktu.
\n
49 Papildu apakšpunkts iekļauts Eiropas nolīguma pielikumā (sk. 22. punktu).
\n
50 Papildu apakšpunkts iekļauts Eiropas nolīguma pielikumā (sk. 22. punktu).
\n
51 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 22. punktu.
\n
52 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 22. punktu.
\n
53 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 22. punktu.
\n
54 Papildu punkts iekļauts Eiropas nolīguma pielikumā (sk. 22. punktu).
\n
55 Sk. kļūdu labojumu ECE/TRANS/WP.1/2003/3/Rev.4/Corr.1. Iepriekš bija piešķirts numurs E,17.
\n
56 Sk. 63.un 64. vēri.
\n
57 Sk. kļūdu labojumu ECE/TRANS/WP.1/2003/3/Rev.4/Corr.1. Iepriekš bija piešķirts numurs E,17a.
\n
58 Sk. kļūdu labojumu ECE/TRANS/WP.1/2003/3/Rev.4/Corr.1. Iepriekš bija piešķirts numurs E,17b.
\n
59 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 23. punktu.
\n
60 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 23. punktu.
\n
61 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 23. punktu.
\n
62 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 23. punktu.
\n
63 Sk. kļūdu labojumu ECE/TRANS/WP.1/2003/3/Rev.4/Corr.1. Iepriekš bija piešķirts numurs F,14.
\n
64 Sk. kļūdu labojumu ECE/TRANS/WP.1/2003/3/Rev.4/Corr.1. Iepriekš bija piešķirts numurs F,15.
\n
65 Eiropas līguma pielikumā iekļauts papildu teksts (sk. 23. punktu).
\n
66 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 24. punktu.
\n
67 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 25. punktu.
\n
68 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 25. punktu.
\n
69 Sk. arī Eiropas nolīguma pielikuma 26. punktu.
\n
70 Papildu punkts iekļauts Eiropas nolīguma pielikumā (sk. 27. punktu).
\n
71 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.
\n
72 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.
\n
73 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.
\n
74 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.
\n
75 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.
\n
76 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.
\n
77 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.
\n
78 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.
\n
79 Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikumā iekļauts papildu punkts (sk. 7. punktu).
\n
80 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.
\n
81 Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikumā iekļauts papildu punkts (sk. 7. punktu).
\n
82 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.
\n
83 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.
\n
84 Šajā punktā lietotās redzamības robežas definīcija ir attālums, no kāda novērotājs, kura acis atrodas 1 m (3 pēdas un 4 collas) virs brauktuves, spēj pamanīt priekšmetus, kuri arī atrodas 1 m (3 pēdas un 4 collas) virs brauktuves.
\n
85 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.
\n
86 Apzīmējumu starp A un D, kas parādīts 7.a un 7.b diagrammā, var aizstāt ar vienu nepārtrauktu ass līniju bez blakus esošas pārtrauktas līnijas, pirms kuras atrodas no vismaz trim svītrām veidota pārtraukta ass līnija. Tomēr šī vienkāršotā pieeja ir jāpiemēro uzmanīgi un tikai izņēmuma gadījumos, jo tā neļauj vadītājam apdzīt arī tad, ja redzamība ir pietiekama.
\n
Vēlams abus paņēmienus nepiemērot kopā uz viena ceļa vai uz viena tipa ceļiem vienā apvidū, jo tas var radīt pārpratumus.
\n
87 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.
\n
88 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.
\n
89 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.
\n
90 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.
\n
91 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.
\n
92 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.
\n
93 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.
\n
94 Aprēķinos izmantotais tuvošanās ātrums ir ātrums, ko nepārsniedz 85 % no visiem transportlīdzekļiem, vai projektētais ātrums, ja tas ir lielāks.
\n
95 Eiropas nolīguma pielikumā iekļauti papildu teikumi (sk. 7. punktu).
\n
96 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.
\n
97 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.
\n
98 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.
\n
99 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.
\n
100 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.
\n
101 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.
\n
102 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.
\n
103 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.
\n
104 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.
\n
105 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.
\n
106 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.
\n
107 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.
\n
108 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.
\n
109 Sk. arī Protokola par ceļa apzīmējumiem pielikuma 7. punktu.
\n
II DAĻA EIROPAS NOLĪGUMS, AR KO PAPILDINA 1968. GADA KONVENCIJU PAR CEĻA ZĪMĒM UN SIGNĀLIEM PARAKSTĪTS ŽENĒVĀ, 1971. GADA 1. MAIJĀ (Konsolidētā redakcija**) EIROPAS NOLĪGUMS, AR KO PAPILDINA KONVENCIJU PAR CEĻA ZĪMĒM UN SIGNĀLIEM, KURA TIKA ATVĒRTA PARAKSTĪŠANAI VĪNĒ 1968. GADA 8. NOVEMBRĪ LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, BŪDAMAS ARĪ PUSES KONVENCIJAI PAR CEĻA ZĪMĒM UN SIGNĀLIEM, KAS ATTVĒRTA PARAKSTĪŠANAI VĪNĒ 1968. GADA 8.
\n
NOVEMBRĪ, VĒLĒDAMĀS panākt lielāku vienveidību noteikumos, kas reglamentē ceļa zīmes, signālus un simbolus, kā arī ceļa apzīmējumus Eiropā, IR VIENOJUŠĀS par turpmāko.
\n
1.pants Līgumslēdzējas puses, būdamas arī puses Konvencijai par ceļa zīmēm un signāliem, kas atvērta parakstīšanai Vīnē 1968. gada 8. novembrī, veiks atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka ceļa zīmju un signālu, kā arī ceļa apzīmējumu sistēma, kas ir spēkā to teritorijās, pēc būtības atbilst šā nolīguma pielikuma noteikumiem.
\n
2.pants 1. Šis nolīgums ir atvērts parakstīšanai līdz 1972. gada 30. aprīlim valstīm, kuras parakstījušas Konvenciju par ceļa zīmēm un signāliem, kas atvērta parakstīšanai Vīnē 1968. gada 8. novembrī, vai tai pievienojušās un ir vai nu Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas locekles, vai arī tām ir atļauta dalība komisijā konsultatīvā statusā atbilstoši komisijas nolikuma 8. punktam.
\n
2.Šis nolīgums nododams ratificēšanai pēc tam, kad attiecīgā valsts ir ratificējusi Konvenciju par ceļa zīmēm un signāliem, kas atvērta parakstīšanai Vīnē 1968. gada 8. novembrī, vai tai pievienojusies. Ratifikācijas instrumenti tiek nodoti glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.
\n
3.Šis nolīgums paliek atvērts, lai tam pievienotos jebkura šā panta 1. punktā minētā valsts, kura ir puse Konvencijai par ceļa zīmēm un signāliem, kas atvērta parakstīšanai Vīnē 1968. gada 8. novembrī. Pievienošanās instrumenti tiek nodoti glabāšanā ģenerālsekretāram.
\n
3.pants 1. Katra valsts, kad paraksta vai ratificē šo nolīgumu vai tam pievienojas, vai jebkurā laikā pēc tam var ģenerālsekretāram paziņot, ka šis nolīgums piemērojams attiecībā uz visām teritorijām vai daļu no tām, par kuru starptautiskajiem sakariem tā ir atbildīga. Nolīgums attiecībā uz paziņojumā minēto teritoriju vai teritorijām piemērojams pēc trīsdesmit dienām, skaitot no dienas, kad paziņojumu saņēmis ģenerālsekretārs, vai dienā, kad nolīgums stājas spēkā attiecībā uz paziņojuma iesniedzēju valsti, ja tas notiek vēlāk.
\n
2.Katra valsts, kas iesniegusi paziņojumu atbilstoši šā panta 1. punktam, jebkurā laikā pēc tam var paziņot ģenerālsekretāram, ka šis nolīgums nav spēkā attiecībā uz paziņojumā minēto teritoriju, un šā nolīguma darbības izbeigšanās attiecībā uz šo teritoriju iestājas pēc viena gada, skaitot no dienas, kad paziņojumu saņēmis ģenerālsekretārs.
\n
4.pants 1. Šis nolīgums stājas spēkā pēc divpadsmit mēnešiem, skaitot no dienas, kad glabāšanā nodots desmitais ratifikācijas vai pievienošanās instruments.
\n
2.Attiecībā uz katru valsti, kas ratificējusi šo nolīgumu vai tam pievienojusies pēc desmitā ratifikācijas vai pievienošanās instrumenta nodošanas glabāšanā, nolīgums stājas spēkā pēc divpadsmit mēnešiem, skaitot no dienas, kad šī valsts nodevusi glabāšanā savu ratifikācijas vai pievienošanās instrumentu.
\n
3.Ja spēkā stāšanās diena atbilstoši šā panta 1. un 2. punktam ir agrāk par dienu, kura atbilst 39. pantam Konvencijā par ceļa zīmēm un signāliem, kas atvērta parakstīšanai Vīnē 1968. gada 8. novembrī, tad šis nolīgums atbilstoši šā panta 1. punktam stājas spēkā vēlākajā no šiem diviem datumiem.
\n
5.pants Stājoties spēkā šim nolīgumam, tas attiecībās starp līgumslēdzējām pusēm atceļ un aizstāj noteikumus attiecībā uz 1950. gada 16. septembra Ženēvas Protokolu par ceļa zīmēm un signāliem, ko ietver Eiropas nolīgums, ar ko papildina 1949. gada Konvenciju par ceļu satiksmi un Protokolu par ceļa zīmēm un signāliem, kā arī attiecībā uz 1955. gada 16. decembra Ženēvas Nolīgumu par ceļa darbu vietu robežu apzīmēšanu un 1957. gada 13. decembra Ženēvas Nolīgumu par ceļa apzīmējumiem.
\n
6.pants 1. Pēc tam, kad šis nolīgums ir bijis spēkā divpadsmit mēnešus, katra no līgumslēdzējām pusēm var ierosināt vienu vai vairākus šā nolīguma grozījumus. Ikviena grozījuma teksts kopā ar paskaidrojošu memorandu nosūtāms ģenerālsekretāram, kas par to paziņo visām līgumslēdzējām pusēm. Līgumslēdzējām pusēm divpadsmit mēnešu laikā, skaitot no dienas, kurā grozījuma teksts izziņots, ir iespēja informēt ģenerālsekretāru par to, vai tās:
\n
a)pieņem grozījumu vai b) noraida grozījumu, vai c) uzskata, ka grozījuma izskatīšanai ir sasaucama konference. Ierosinātā grozījuma tekstu ģenerālsekretārs nosūta citām šā nolīguma 2. pantā minētajām valstīm.
\n
2.a) Ikviens ierosinātais grozījums, par kuru paziņots saskaņā ar šā panta 1. punktu, tiek uzskatīts par pieņemtu, ja iepriekšējā pantā minēto divpadsmit mēnešu termiņā mazāk par vienu trešdaļu no līgumslēdzējām pusēm ir paziņojušas ģenerālsekretāram, ka tās vai nu noraida grozījumu, vai vēlas, lai tā izskatīšanai tiktu sasaukta konference. Ģenerālsekretārs paziņo visām līgumslēdzējām pusēm par ikviena ierosinātā grozījuma katru pieņemšanu vai noraidīšanu, kā arī par lūgumiem sasaukt konferenci. Ja šādu noraidījumu un lūgumu kopējais skaits, kas saņemti minēto divpadsmit mēnešu laikā, ir mazāks par vienu trešdaļu no kopējā līgumslēdzēju pušu skaita, tad ģenerālsekretārs paziņo visām līgumslēdzējām pusēm, ka grozījums stāsies spēkā pēc tam, kad pēc šā panta 1. punktā minētā divpadsmit mēnešu perioda būs apritējuši seši mēneši, attiecībā uz visām līgumslēdzējām pusēm, izņemot tās, kuras noteiktajā laika posmā ir noraidījušas grozījumu vai lūgušas tā izskatīšanai sasaukt konferenci.
\n
b)Katra līgumslēdzēja puse, kas minēto divpadsmit mēnešu laikā ir noraidījusi ieteikto grozījumu vai lūgusi tā izskatīšanai sasaukt konferenci, jebkurā brīdī pēc šī termiņa var paziņot ģenerālsekretāram, ka tā pieņem grozījumu, un ģenerālsekretārs paziņo par to visām līgumslēdzējām pusēm.
\n
Attiecībā uz to līgumslēdzēju pusi, kas paziņojusi par grozījuma pieņemšanu, tas stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem, skaitot no dienas, kad ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu.
\n
3.Ja ierosinātais grozījums nav pieņemts saskaņā ar šā panta 2. punktu un ja šī panta 1. punktā minēto divpadsmit mēnešu laikā mazāk par pusi no kopējā līgumslēdzēju pušu skaita paziņojušas ģenerālsekretāram, ka tās noraida ieteikto grozījumu, un ja vismaz viena trešdaļa no kopējā līgumslēdzēju pušu skaita, bet ne mazāk par piecām valstīm, ir paziņojušas ģenerālsekretāram, ka pieņem to vai vēlas tā izskatīšanai sasaukt konferenci, tad ģenerālsekretārs sasauc konferenci, lai izskatītu ierosināto grozījumu vai jebkuru citu ierosinājumu, kas varētu būt viņam iesniegts saskaņā ar šā panta 4. punktu.
\n
4.Ja tiek sasaukta konference saskaņā ar šā panta 3. punktu, tad ģenerālsekretārs uzaicina uz to visas līgumslēdzējas puses un citas šā nolīguma 2. pantā minētās valstis. Viņš lūdz visas uz konferenci uzaicinātās valstis vismaz sešus mēnešus pirms tās atklāšanas iesniegt viņam visus ierosinājumus, kurus tās vēlētos izskatīt konferencē papildus ierosinātajam grozījumam, un paziņo par šādiem ierosinājumiem vismaz trīs mēnešus pirms konferences atklāšanas visām uz konferenci uzaicinātajām valstīm.
\n
5.a) Jebkurš šā nolīguma grozījums tiek uzskatīts par pieņemtu, ja par to balsojušas divas trešdaļas konferencē pārstāvēto valstu, ar noteikumu, ka šis vairākums ietver vismaz divas trešdaļas no konferencē pārstāvētajām līgumslēdzējām pusēm.
\n
Ģenerālsekretārs paziņo visām līgumslēdzējām pusēm par grozījuma pieņemšanu, un šis grozījums stājas spēkā pēc tam, kad apritējuši divpadsmit mēneši kopš paziņošanas dienas, attiecībā uz visām līgumslēdzējām pusēm, izņemot tās, kuras šajā laikā paziņojušas ģenerālsekretāram, ka grozījumu noraida.
\n
b)Līgumslēdzēja puse, kas noraidījusi grozījumu minētajā divpadsmit mēnešu termiņā, jebkurā laikā var paziņot ģenerālsekretāram, ka tā pieņem grozījumu, un ģenerālsekretārs paziņo par to visām citām līgumslēdzējām pusēm. Attiecībā uz līgumslēdzēju pusi, kas paziņojusi par grozījuma pieņemšanu, tas stājas spēkā, kad apritējuši seši mēneši, kopš ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu, vai pēc minētā divpadsmit mēnešu termiņa beigām, ja tas ir vēlāk.
\n
6.Ja ierosinātais grozījums netiek uzskatīts par pieņemtu saskaņā ar šā panta 2. punktu un ja nav izpildīti šā panta 3. punkta noteikumi attiecībā uz konferences sasaukšanu, tad ierosinātais grozījums tiek uzskatīts par noraidītu.
\n
7.Neatkarīgi no šā panta 1.-6. punktā minētās grozījumu procedūras šā nolīguma pielikuma grozījumus var izdarīt, par to savstarpēji vienojoties visu līgumslēdzēju pušu kompetentajām administrācijām. Ja kādas līgumslēdzējas puses kompetentā administrācija paziņo, ka saskaņā ar valsts tiesību normām tai nepieciešams īpašs likumdevēja pilnvarojums vai apstiprinājums, tad tiek uzskatīts, ka minētās līgumslēdzējas puses kompetentā administrācija ir piekritusi pielikuma grozījumam tikai tad, kad tā paziņojusi ģenerālsekretāram par šāda pieprasītā pilnvarojuma vai apstiprinājuma saņemšanu. Kompetentās administrācijas, savstarpēji vienojoties, var paredzēt, ka pārejas periodā vienlaikus ar jaunajiem noteikumiem kopumā vai daļēji paliek spēkā iepriekšējie pielikuma noteikumi. Ģenerālsekretārs nosaka datumu, kad stājas spēkā jaunie noteikumi.
\n
8.Katra valsts, šo nolīgumu parakstot, ratificējot vai tam pievienojoties, paziņo ģenerālsekretāram tās administrācijas nosaukumu un adresi, kura ir pilnvarota paziņot par šā panta 7. punktā minēto vienošanos.
\n
7.pants Ikviena līgumslēdzēja puse var denonsēt šo nolīgumu, rakstiski paziņojot par to ģenerālsekretāram. Denonsēšana stājas spēkā, kad apritējis gads, kopš ģenerālsekretārs saņēmis šādu paziņojumu.
\n
Ikviena līgumslēdzēja puse, kas pārstāj būt puse attiecībā uz Konvenciju par ceļa zīmēm un signāliem, kas atvērta parakstīšanai Vīnē 1968. gada 8. novembrī, tajā pašā dienā pārstāj būt puse attiecībā uz šo nolīgumu.
\n
8.pants Šis nolīgums zaudē spēku, ja kādā divpadsmit secīgu mēnešu ilgā laika posmā līgumslēdzēju pušu skaits ir mazāks par piecām, vai arī no tā brīža, kad spēku zaudē Konvencija par ceļa zīmēm un signāliem, kas atvērta parakstīšanai Vīnē 1968. gada 8. novembrī.
\n
9.pants 1. Jebkurš strīds starp divām vai vairākām līgumslēdzējām pusēm attiecībā uz šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu, ko strīdā iesaistītās puses nevar atrisināt sarunu ceļā vai citādā veidā, pēc kādas strīdā iesaistītās līgumslēdzējas puses lūguma tiek izšķirts šķīrējtiesā un šādā nolūkā tiek nodots vienam vai vairākiem šķīrējtiesnešiem, ko pēc savstarpējas vienošanās izraugās strīdā iesaistītās puses. Ja strīdā iesaistītās puses nevar vienoties par šķīrējtiesneša vai šķīrējtiesnešu izvēli triju mēnešu laikā kopš lietas nodošanas šķīrējtiesai, katra no šīm pusēm var lūgt Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru iecelt vienu šķīrējtiesnesi, kuram tiek uzticēta strīda izskatīšana.
\n
2.Saskaņā ar šā panta 1. punktu ieceltā šķīrējtiesneša vai šķīrējtiesnešu lēmums ir saistošs strīdā iesaistītajām līgumslēdzējām pusēm.
\n
10.pants Neviens no šā nolīguma noteikumiem nav skaidrojams kā tāds, kas līgumslēdzējai pusei liedz veikt pasākumus, kurus tā uzskata par nepieciešamiem savai ārējai vai iekšējai drošībai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem un atkarībā no kritiskiem apstākļiem.
\n
11.pants 1. Ikviena valsts, parakstot šo nolīgumu vai iesniedzot glabāšanā savu ratifikācijas vai pievienošanās instrumentu, var paziņot, ka tā neuzskata sev par saistošu šā nolīguma 9. pantu.
\n
Citām līgumslēdzējām pusēm nav 9. pantā noteikto saistību attiecībā uz jebkuru līgumslēdzēju pusi, kas iesniegusi tādu paziņojumu.
\n
2.Atrunas attiecībā uz šo nolīgumu, kas atšķiras no šā panta 1. punktā minētās atrunas, ir atļautas, ja tās tiek iesniegtas rakstiski un, ja tās iesniegtas pirms ratifikācijas vai pievienošanās instrumenta nodošanas glabāšanā, tās tiek apstiprinātas šajā instrumentā.
\n
3.Ikviena valsts, iesniedzot glabāšanā šā nolīguma ratifikācijas vai pievienošanās instrumentu, rakstiski paziņo ģenerālsekretāram, kādā apjomā uz šo nolīgumu attiecas atrunas, ko tā izdarījusi attiecībā uz Konvenciju par ceļa zīmēm un signāliem, kas atvērta parakstīšanai Vīnē 1968. gada 8. novembrī.
\n
Tās atrunas, kas nav iekļautas paziņojumā brīdī, kad tiek iesniegts glabāšanā šā nolīguma ratifikācijas vai pievienošanās instruments, tiek uzskatītas par nepiemērojamām attiecībā uz šo nolīgumu.
\n
4.Ģenerālsekretārs paziņo par deklarācijām, atrunām un paziņojumiem, kas sniegti saskaņā ar šo pantu, visām šā nolīguma 2. pantā minētajām valstīm.
\n
5.Ikviena valsts, kas atbilstoši šim pantam iesniegusi deklarāciju, paziņojumu vai atrunu, var atsaukt to jebkurā laikā, rakstiski paziņojot par to ģenerālsekretāram.
\n
6.Jebkura atruna, kura izdarīta saskaņā ar šā panta 2. punktu vai par kuru paziņots saskaņā ar šā panta 3. punktu,
\n
a)atrunā minētajā apjomā attiecībā uz līgumslēdzēju pusi, kas izdarījusi atrunu vai paziņojusi par to, groza tos šā nolīguma noteikumus, uz kuriem attiecas atruna;
\n
b)tādā pašā apjomā groza šos noteikumus attiecībā uz citām līgumslēdzējām pusēm saistībā uz to līgumslēdzēju pusi, kas izdarījusi atrunu vai paziņojusi par to.
\n
12.pants Papildus deklarācijām, paziņojumiem un atrunām, kas paredzēti šā nolīguma 6. un 11. pantā, ģenerālsekretārs paziņo līgumslēdzējām pusēm un citām 2. pantā minētajām valstīm:
\n
a)par parakstīšanu, ratifikāciju un pievienošanos saskaņā ar 2. pantu;
\n
b)par paziņojumiem un deklarācijām saskaņā ar 3. pantu;
\n
c)datumus, kad šis nolīgums stājas spēkā atbilstoši 4. pantam;
\n
d)datumu, kad stājas spēkā šā nolīguma grozījumi atbilstoši 6. panta 2., 5. un 7. punktam;
\n
e)denonsēšanu saskaņā ar 7. pantu;
\n
f)Konvencijas darbības izbeigšanu 8. panta nozīmē.
\n
13.pants Pēc 1972. gada 30. aprīļa šā nolīguma oriģināls tiek iesniegts glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, kas nosūta apliecinātas, pareizas kopijas visām šā nolīguma 2. pantā minētajām valstīm.
\n
TO APLIECINOT, personas, kuras šim mērķim ir atbilstoši pilnvarojušas to attiecīgās valdības, ir parakstījušas šo konvenciju.
\n
PARAKSTĪTS Ženēvā tūkstoš deviņi simti septiņdesmit pirmā gada pirmajā maijā vienā eksemplārā angļu, franču un krievu valodā, un šie trīs teksti ir autentiski.
\n
PIELIKUMS (Eiropas nolīgumam) 1. Šajā pielikumā ar terminu \"konvencija\" apzīmē Konvenciju par ceļa zīmēm un signāliem, kas atvērta parakstīšanai Vīnē 1968. gada 8. novembrī.
\n
2.Šajā pielikumā iekļauti tikai papildinājumi attiecīgajiem konvencijas noteikumiem un šo konvencijas noteikumu grozījumi.
\n
3.Attiecībā uz konvencijas 1. pantu (Definīcijas)
\n
b)apakšpunkts Šis apakšpunkts jālasa šādi: \"Ar terminu \"apdzīvota vieta\" apzīmē apbūvētu teritoriju, iebraukšana kurā un izbraukšana no kuras apzīmēta ar attiecīgām zīmēm.\"
\n
Papildu apakšpunkts, kas ievietojams uzreiz aiz šā panta b) apakšpunkta Šis apakšpunkts jālasa šādi: \"Ar terminu \"dzīvojamā zona\" apzīmē īpaši iekārtotu teritoriju, uz kuru attiecas īpaši ceļu satiksmes noteikumi un iebraukšana kurā un izbraukšana no kuras ir apzīmēta ar attiecīgām zīmēm.\"
\n
1.apakšpunkts Trīsriteņu transportlīdzekļi, kuru pašmasa bez kravas nepārsniedz 400 kg, pielīdzināmi motocikliem.
\n
Papildu apakšpunkts, kas ievietojams šā panta beigās Šis apakšpunkts jālasa šādi: \"Personas, kas stumj vai velk bērnu ratiņus, krēslu uz riteņiem vai invalīdu ratiņus, vai jebkuru citu mazizmēra transportlīdzekli bez dzinēja vai kas stumj velosipēdu vai mopēdu, kā arī invalīdi, kas pārvietojas invalīdu ratiņos, kurus paši darbina vai kuri kustas gājēja gaitas ātrumā, pielīdzināmi gājējiem.\"
\n
4.Attiecībā uz konvencijas 3. pantu (līgumslēdzēju pušu pienākumi) 3. punkts Šis punkts jālasa šādi: \"Visas zīmes, simboli, ierīces un apzīmējumi, kas neatbilst sistēmai, kuru nosaka konvencija un šis nolīgums, jānomaina desmit gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Šajā laikā, lai iepazīstinātu satiksmes dalībniekus ar sistēmu, kuru nosaka konvencija un šis nolīgums, līdzšinējās zīmes, simbolus un uzrakstus var lietot vienlaikus ar tiem, kurus nosaka konvencija un šis nolīgums.\"
\n
5.Attiecībā uz konvencijas 6. pantu 4. punkts Šā punkta noteikumi, kas konvencijā ir ieteikuma formā, ir obligāti.
\n
6.Attiecībā uz konvencijas 7. pantu 1. punkts Papildu teikums, kas ievietojams šā punkta beigās Šis teikums jālasa šādi: \"Turklāt attiecībā uz šādām zīmēm ir ieteicams vienā un tajā pašā ceļa posmā neizmantot apgaismotas zīmes vai zīmes, kas aprīkotas ar atstarojošu materiālu vai atstarojošām ierīcēm, un zīmes, kas nav apgaismotas vai šādi aprīkotas.\"
\n
7.Attiecībā Konvencijas 8. pantu 3. punkts Šis punkts jālasa šādi: \"Desmit gadu pārejas periodā, kas minēts šā pielikuma 4. punktā, un pēc šā laika izņēmuma apstākļos, lai atvieglotu zīmju saprotamību, var pievienot uzrakstu taisnstūra plāksnē zem zīmes vai taisnstūra plāksnē, uz kuras atrodas zīme; šādu uzrakstu var izvietot arī uz pašas zīmes, ja tādējādi šī zīme nekļūst grūtāk saprotama tiem vadītājiem, kas uzrakstu nevar saprast.\"
\n
8.Attiecībā uz konvencijas 9. pantu 1. punkts Katrai valstij jāizvēlas Aa par paraugu brīdinājuma zīmēm.
\n
9.Attiecībā uz konvencijas 10. pantu (Priekšrocības zīmes) 3. punkts Visām valstīm jāizvēlas zīme B,2a par paraugu zīmei \"NEAPSTĀJOTIES TĀLĀK BRAUKT AIZLIEGTS\".
\n
6.punkts Lai iepriekš brīdinātu par zīmi B,1, jāizmanto tā pati zīme kopā ar papildzīmi H,1, kas aprakstīta konvencijas 1. pielikuma H sadaļā.
\n
Lai iepriekš brīdinātu par zīmi B,2a, jāizmanto zīme B,1 kopā ar taisnstūra papildzīmi, uz kuras ir \"STOP\" simbols un skaitlis, kas norāda attālumu līdz zīmei B,2a.
\n
9.bis Attiecībā uz konvencijas 13. pantu (Norādījuma zīmes) 2. punkts Šis punkts jālasa šādi: \"Zīmes E,7a, E,7b vai E,7c un zīmes E,8a, E,8b vai E,8c satiksmes dalībniekiem norāda to, ka no zīmēm E,7a, E,7b vai E,7c līdz zīmēm E,8a, E,8b vai E,8c attiecīgās valsts teritorijā apdzīvotās vietās tiek piemēroti vispārējie noteikumi par ceļu satiksmi apdzīvotās vietās, izņemot gadījumus, kad noteiktos ceļa posmos apdzīvotās vietās citas zīmes nosaka citādi. Uz tām jābūt uzrakstiem tumšā krāsā uz balta vai gaišas krāsas fona, un tās jānovieto attiecīgi pie iebraukšanas apdzīvotā vietā vai pie izbraukšanas no tās. Tomēr zīme B,4 vienmēr jānovieto uz galvenā ceļa, uz kura ir zīme B,3, ja apdzīvotās vietas teritorijā šis ceļš zaudē priekšrocību.\"
\n
10.Attiecībā uz konvencijas 18. pantu (Vietu identifikācijas zīmes) Uz vietu identifikācijas zīmēm uzrakstiem jābūt baltā vai gaišā krāsā uz tumšas krāsas fona.
\n
11.Attiecībā uz konvencijas 23. pantu (Signāli transportlīdzekļu kustības regulēšanai) [svītroti punkti] Papildu punkts, kas ievietojams tūlīt pēc šā panta 11. punkta Šis punkts jālasa šādi: \"Īpašos gadījumos, kad nav nepieciešams nepārtraukti lietot gaismas signālus, var lietot signālu, ko veido nemirgojoša dzeltena gaisma, kurai seko nemirgojoša sarkana gaisma; pirms nemirgojošās dzeltenās gaismas var būt mirgojoša dzeltenā gaisma.\"
\n
12.Attiecībā uz konvencijas 24. pantu (Signāli gājējiem) 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļa Šis noteikumus netiek piemērots.
\n
2.punkts Šis punkts jālasa šādi: \"Attiecībā uz gājējiem izmanto divkrāsu gaismas signālu sistēmu, kurā iekļautas divas gaismas, proti, sarkanā un zaļā gaisma. Nekad nedrīkst būt vienlaikus iedegti divi gaismas signāli.\"
\n
3.punkts Šis punkts jālasa šādi: \"Gaismas jāizkārto vertikāli, tā lai sarkanā gaisma vienmēr atrastos augšā un zaļā gaisma - vienmēr apakšā.
\n
Sarkanajai gaismai jābūt stāvoša gājēja vai stāvošu gājēju silueta formā, bet zaļajai gaismai - ejoša gājēja vai ejošu gājēju silueta formā.\"
\n
13.Attiecībā uz konvencijas 31. pantu (Zīmes darbiem uz ceļa) 2. punkts Barjeras netiek krāsotas ar pamīšus melnām un baltām vai melnām un dzeltenām svītrām.
\n
14.Attiecībā uz konvencijas 32. pantu (Apzīmējumi ar gaismām vai gaismu atstarojošām ierīcēm) Šis pants jālasa šādi: \"1. Uz brauktuves esošas gaismas kolonnas vai drošības saliņas ieteicams apzīmēt ar baltām vai dzeltenām gaismām vai atstarojošām ierīcēm.
\n
2.Ja brauktuves malas tiek apzīmētas ar gaismām vai atstarojošām ierīcēm, šīm gaismām vai atstarojošām ierīcēm jābūt vai nu:
\n
a)visām baltām vai gaiši dzeltenām, vai
\n
b)baltām vai gaiši dzeltenām, apzīmējot brauktuves malu, kas pretēja braukšanas virzienam, un sarkanām vai tumši dzeltenām, apzīmējot brauktuves malu, kas atbilst braukšanas virzienam;
\n
c)katra valsts, kas ir šā nolīguma dalībvalsts, visā savā teritorijā izmanto vienu un to pašu krāsu vai tādu pašu krāsu sistēmu attiecībā uz gaismām un atstarojošām ierīcēm, kāda minēta šajā pantā.\"
\n
15.Attiecībā uz konvencijas 33. pantu 1. punkta a) apakšpunkts Šis apakšpunkts jālasa šādi: \"Ja pie dzelzceļa pārbrauktuves uzstādīta signalizācijas sistēma, lai brīdinātu par vilcienu tuvošanos vai par drīzu barjeru vai pusbarjeru aizvēršanu, tai jābūt veidotai no mirgojošas sarkanas gaismas vai pamīšus mirgojošām sarkanām gaismām atbilstīgi tam, kā noteikts konvencijas 23. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Pie dzelzceļa pārbrauktuvēm bez barjerām vai pusbarjerām ieteicams izmantot signalizācijas sistēmu, kas veidota no divām pamīšus mirgojošām sarkanām gaismām. Tomēr:
\n
i)Mirgojošās sarkanās gaismas var papildināt vai aizstāt ar konvencijas 23. panta 2. punktā aprakstīto triju krāsu \"sarkans-dzeltens-zaļš\" sistēmu vai ar signālu bez zaļās gaismas, ja pārbrauktuves tuvumā uz ceļa ir uzstādīti citi triju krāsu luksofori vai ja pārbrauktuve ir aprīkota ar barjerām. Mirgojošās sarkanās gaismas pie pārbrauktuvēm ar pusbarjerām nevar aizstāt tādā veidā, kā aprakstīts iepriekšējā teikumā, tomēr tās var papildināt tādā veidā, ja uz ceļa pirms pārbrauktuvēm ir uzstādīti citi triju krāsu luksofori;
\n
ii)uz zemes ceļiem, kur satiksmes intensitāte ir ļoti neliela, un gājēju ceļiem var izmantot tikai skaņas signālu.\"
\n
2.punkts Šis punkts jālasa šādi: \"Luksofori jāuzstāda tajā brauktuves malā, kas atbilst kustības virzienam; kad vien tas nepieciešams, ņemot vērā pastāvošos apstākļus, piemēram, signālu redzamību vai satiksmes intensitāti, gaismas jāatkārto ceļa pretējā pusē. Bet, ja vietējos apstākļos tas atzīts par labāku risinājumu, gaismas var atkārtot virs brauktuves vai uz saliņas brauktuves vidū.\"
\n
16.Attiecībā uz konvencijas 35. pantu 1. punkts Uz pārbrauktuvju barjerām un pusbarjerām netiek krāsotas pamīšus melnas un baltas vai melnas un dzeltenas svītras.
\n
17.Attiecībā uz Konvencijas 1. pielikuma A sadaļas II iedaļu 2. punkts (Bīstams kritums) Šis punkts jālasa šādi: \"a) Lai brīdinātu par tuvošanos stāvam kritumam, lietojams simbols A,2a.
\n
b)Simbola A,2a kreisā mala aizņem zīmes paneļa kreiso stūri, un tā pamatne aizņem visu paneļa platumu; skaitlis norāda kritumu procentos.\"
\n
3.punkts (Stāvs kāpums) Šis punkts jālasa šādi: \"a) Lai brīdinātu par tuvošanos stāvam kāpumam, lietojams simbols A,3a.
\n
b)Simbola A,3a labā mala aizņem zīmes paneļa labo stūri, un tā pamatne aizņem visu paneļa platumu; skaitlis norāda kāpumu procentos.\"
\n
12.punkts (Gājēju pāreja) Šis punkts jālasa šādi: \"a) Par tuvošanos gājēju pārejai brīdina ar simbolu A,12a.
\n
b)Simbolu var izmantot, pavērstu spoguļattēlā.\"
\n
18.punkts. (Krustojums, kurā braukšanas kārtību nosaka saskaņā ar vispārējo braukšanas priekšrokas noteikumu) Šis punkts jālasa šādi: \"Lai brīdinātu par tuvošanos krustojumam, kurā braukšanas kārtību nosaka saskaņā ar vispārējo priekšrokas noteikumu, kas ir spēkā valstī, lietojams simbols A,18a.\"
\n
20.punkts (Krustojums ar ceļu, attiecībā pret kuru lietotājiem jādod ceļš) Šis punkts jālasa šādi: \"Zīme B,1 vai B,2a jālieto saskaņā ar šā pielikuma 9. punkta noteikumiem.\"
\n
22.punkts (Krustojums, kurā satiksmi regulē luksofors) Šis punkts jālasa šādi: \"Ja krustojumā satiksmi regulē luksofors, tad zīmi Aa, uz kuras ir simbols A,17, kas aprakstīts iepriekš 17. punktā, var uzstādīt, lai papildinātu vai aizstātu zīmes, kas aprakstītas iepriekš 18.-21. punktā.\"
\n
26.punkts (Citas dzelzceļa pārbrauktuves)
\n
b)apakšpunkts Šis apakšpunkts jālasa šādi: \"Lai brīdinātu par tuvošanos citām dzelzceļa pārbrauktuvēm, attiecīgi lietojams simbols A,26a vai simbols A,27.\"
\n
28.punkts (Zīmes, kas novietojamas tiešā dzelzceļa pārbrauktuvju tuvumā) Zīmes A,28 paraugs A,28c netiek lietots.
\n
Uz paraugiem A,28a un A,28b var būt sarkanas svītras, ja tas neietekmē zīmes kopskatu vai efektivitāti.
\n
18.Attiecībā uz konvencijas 1. pielikuma B sadaļu 1. punkts (Zīme \"DODIET CEĻU\") Uz zīmes B,1 nedrīkst būt neviens simbols vai uzraksts.
\n
2.punkts (zīme \"Neapstājoties tālāk braukt aizliegts\") Šis punkts jālasa šādi: \"Zīme \"Neapstājoties tālāk braukt aizliegts\" ir zīmes B,2 paraugs B,2a. Zīmes B,2 paraugam B,2a jābūt astoņstūra formā, ar sarkanu fonu, ko ietver šaura apmale baltā vai gaiši dzeltenā krāsā, un uz šī fona norādīts simbols \"STOP\"; simbola augstumam jābūt ne mazākam par trešdaļu no pamatnes augstuma. Parasta izmēra zīmes B,2a augstumam jābūt ap 0,90 m; maza izmēra zīmju augstumam jābūt vismaz 0,60 m.\"
\n
19.Attiecībā uz konvencijas 1. pielikuma C sadaļas II iedaļu 1. punkts (Iebraukšanas aizliegums vai ierobežojums) Zīmes C,1 paraugs C,1b netiek lietots.
\n
Var lietot divas zīmes, proti, zīmi C,3m un zīmi C,3n, kuras attēlotas šā pielikuma papildinājumā un kurām ir šāda nozīme:
\n
C,3m \"AIZLIEGTS BRAUKT TRANSPORTLĪDZEKĻIEM, KAS PĀRVADĀ VAIRĀK PAR NOTEIKTU DAUDZUMU SPRĀGSTOŠU VAI VIEGLI UZLIESMOJOŠU VIELU\"
\n
C,3n \"AIZLIEGTS BRAUKT TRANSPORTLĪDZEKĻIEM, KAS PĀRVADĀ VAIRĀK PAR NOTEIKTU DAUDZUMU ŪDENI PIESĀRŅOJOŠU VIELU\".
\n
Piezīme c) apakšpunkta beigās jālasa šādi: \"Zīmēs C,3a-C,3l, kā arī zīmēs C,3m un C,3n, kas minētas šajā punktā, neiekļauj slīpu sarkanu joslu.\"
\n
4.punkts (Apdzīšanas aizliegums) Zīmju C,13a un C,13b paraugi C,13aa un C,13bb netiek lietoti.
\n
9.punkta a) apakšpunkta ii) daļa Šis noteikumus netiek piemērots.
\n
9.punkta b) apakšpunkta iii) daļa Šis noteikumus netiek piemērots.
\n
9.punkta c) apakšpunkta v) daļa Gadījumos, kad aizliegums attiecas tikai uz nelielu attālumu, netiek izmantota iespēja uzstādīt tikai vienu zīmi, kurā sarkanā aplī norādīts attālums, uz kādu šis aizliegums attiecas.
\n
20.Attiecībā uz konvencijas 1. pielikuma D sadaļas I iedaļu 2. punkts Šis punkts jālasa šādi: \"Ja nav norādīts citādi, zīmēm jābūt zilām, bet simboliem baltiem vai gaišā krāsā.\"
\n
21.Attiecībā uz konvencijas 1. pielikuma D sadaļas II iedaļu 1. punkts (Noteiktais kustības virziens) Zīme D,1b netiek lietota.
\n
3.punkts (Noteikta kustība pa loku) [Dzēsts] 22. Attiecībā uz konvencijas 1. pielikuma E sadaļas II iedaļu 3. punkta (zīme \"VIENVIRZIENA CEĻŠ\") a) apakšpunkta
\n
ii)daļa Uz zīmē E,3b attēlotās bultas var būt uzraksts tikai tad, ja tas nemazina zīmes efektivitāti.
\n
5.punkts (Zīmes, kas informē par izbraukšanu uz automaģistrāles vai nobraukšanu no tās) Papildu apakšpunkts, kas ievietojams tūlīt pēc šā punkta a) apakšpunkta Šis apakšpunkts jālasa šādi: \"Zīmi E,5a var lietot un atkārtot, lai brīdinātu par tuvošanos automaģistrālei. Katras šādas zīmes apakšdaļā jābūt vai nu uzrakstam, kas norāda attālumu no zīmes līdz automaģistrālei, vai papildzīmei H,1, kas aprakstīta konvencijas 1. pielikuma H daļā.\"
\n
6.punkts (Zīmes, kas informē par uzbraukšanu uz ceļa vai nobraukšanu no ceļa, uz kura darbojas tādi paši noteikumi kā uz automaģistrāles) Papildu apakšpunkts, kas ievietojams tūlīt pēc šā punkta a) apakšpunkta Šis apakšpunkts jālasa šādi: \"Zīmi E,6a var lietot un atkārtot, lai brīdinātu par tuvošanos ceļam, uz kura darbojas tādi paši noteikumi kā uz automaģistrāles. Katras šādas zīmes apakšdaļā jābūt uzrakstam, kas norāda attālumu no zīmes līdz ceļam, uz kura ir spēkā tādi paši ceļu satiksmes noteikumi kā uz automaģistrāles, vai papildzīmei H,1, kas aprakstīta konvencijas 1. pielikuma H sadaļā.\"
\n
7.punkts (Zīmes, kas norāda apdzīvotas vietas sākumu un beigas) Šis punkts jālasa šādi: \"a) Uz zīmes, kas norāda apdzīvotas vietas sākumu, jābūt apdzīvotās vietas nosaukumam vai simbolam ar apdzīvotās vietas siluetu, vai nosaukumam kopā ar simbolu.
\n
Uzrakstam jābūt tumšā krāsā uz baltas vai gaišas krāsas fona, un zīmei jābūt ar tumšu apmali.
\n
Zīmes E,7a, E,7b un E,7c ir piemērs zīmēm, ar kurām norāda apdzīvotas vietas sākumu.
\n
b)Apdzīvotas vietas beigas jānorāda ar identisku zīmi, izņemot to, ka tai jābūt ar sarkanas krāsas slīpu joslu vai paralēlām līnijām no augšējās labās malas līdz kreisajai apakšējai malai.
\n
Zīmes E,8a, E,8b un E,8c ir piemērs zīmēm, ar kurām norāda apdzīvotas vietas beigas.
\n
Neatkarīgi no šīs konvencijas 6. panta 1. punktā noteiktā šīs zīmes var novietot to zīmju otrā pusē, kuras apzīmē apdzīvotu vietu.
\n
c)Šajā sadaļā iekļautās zīmes jālieto saskaņā ar šīs konvencijas 13.bis panta 2. punktu.\"
\n
10.punkts (Gājēju pāreja) Zīme E,12b netiek lietota.
\n
12.punkts (Zīme \"STĀVVIETA\") Uz kvadrātveida pamatnes, kas minēta šā punkta pirmajā apakšpunktā, jābūt norādītam burtam \"P\".
\n
Papildu punkts, kas ievietojams tūlīt pēc 13. punkta Šis punkts jālasa šādi: \"Zīmes, kas norāda iebraukšanu dzīvojamā zonā vai izbraukšanu no dzīvojamās zonas, uz kuru attiecas īpaši satiksmes noteikumi.\"
\n
Zīme E,17a \"DZĪVOJAMĀ ZONA\" novietojama vietā, no kuras sāk darboties īpašie noteikumi, kas jāievēro dzīvojamā zonā un kas minēti 27.bis pantā Konvencijā par ceļu satiksmi, kuru papildina Eiropas nolīgums. Zīme E,17b \"DZĪVOJAMĀS ZONAS BEIGAS\" novietojama vietā, kur beidz darboties šie noteikumi.\"
\n
23.Attiecībā uz konvencijas 1. pielikuma F sadaļas II iedaļu 1. punkts (simbols \"PIRMĀS PALĪDZĪBAS PUNKTS\") Simbolus F,1b un F,1c neizmanto.
\n
2.punkts (Citi simboli) Papildu teksts, kas ievietojams šā punkta beigās F,14 \"RADIOSTACIJAS, KAS INFORMĒ PAR SATIKSMI\"
\n
Uzraksts uz balta kvadrāta - zem vārda \"radio\" var norādīt radiostacijas nosaukumu vai kodu, ja nepieciešams, saīsinātā formā un programmas numuru.
\n
Vārdu \"radio\" var atkārtot arī valsts valodā.
\n
Uzraksts uz zilas pamatnes - frekvences norāde un, ja nepieciešams, vietējās radiostacijas viļņa garums.
\n
Katra valsts pēc saviem ieskatiem var pievienot norādi \"MHz\" vai reģiona kodu attiecībā uz UĪV stacijām un norādi \"kc/s\" attiecībā uz vidējo vai garo viļņu stacijām.
\n
Viļņu garumu var norādīt ar cipariem un burtu \"m\" (piemēram, 1500 m).\"
\n
F,15 \"SABIEDRISKĀ TUALETE\"
\n
F,16 \"PELDVIETA VAI PELDBASEINS\"
\n
24.Attiecībā uz konvencijas 1. pielikuma G sadaļas II iedaļu 2. punkts (Īpaši gadījumi), a) apakšpunkts Zīmju G,2a un G,2b sarkanajai joslai jābūt ar baltu malu.
\n
25.Attiecībā uz konvencijas 1. pielikuma G sadaļas III iedaļu 1. punkts Zīme G,4c netiek lietota.
\n
2.punkts Zīme G,6c netiek lietota.
\n
26.Attiecībā uz konvencijas 1. pielikuma G sadaļas V iedaļu 3. punkts (Zīme \"CAURVEDCEĻA NAV (STRUPCEĻŠ)\") Zīmes G,13 sarkanai joslai jābūt ar baltu malu.
\n
27.Attiecībā uz konvencijas 1. pielikuma H sadaļu Papildu punkts, kas ievietojams tūlīt aiz 1. punkta Šis punkts jālasa šādi: \"Ieteicams, lai papildzīmēm būtu tāds pats fons kā konkrēto grupu zīmēm, ar kurām kopā tās tiek lietotas.\"
\n
Eiropas nolīguma pielikuma papildinājums Vārdi \"Papildu zīme Nr. 1\" un \"Papildu zīme Nr.
\n
2\" tiek aizstāti attiecīgi ar \"C,3m\" un \"C,3n\".
\n
Tiek ievietotas jaunas zīmes, proti, E,17a, E,17b, F,14, F,15 un F,16; šīs zīmes ir attēlotas šā dokumenta beigās.
\n
PIELIKUMS - PAPILDINĀJUMS ** Ar Eiropas nolīguma grozījumiem, kas stājās spēkā 1995. gada 27. novembrī, un ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2006. gada 28. martā.
\n
Konvencijas par ceļa zīmēm un signāliem teksts angļu valodā PDF formātā Eiropas nolīguma, ar ko papildina 1968.gada konvenciju par ceļa zīmēm un signāliem, teksts angļu valodā PDF formātā