pašā kvalitātē ar saudzējošākiem līdzekļiem, ir tiesības šaubu gadījumā no vairākām iespējamām alternatīvām izvēlēties to risinājumu, kas ar augstāku varbūtības pakāpi nodrošinās personu vai sabiedrības tiesību un interešu aizsardzību. Tomēr piesardzības princips nenozīmē, ka institūcija, kas izdod normatīvo aktu, būtu atbrīvota no pienākuma izvērtēt un noskaidrot, vai nepastāv citi, saudzējošāki līdzekļi, kas varētu nodrošināt attiecīgo leģitīmo mērķu sasniegšanu tādā pašā kvalitātē.
\nNoteikumu Nr. 360 II1 nodaļas normas redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 7. aprīļa līdz 1. jūnijam, dažādu tirdzniecības vietu īpašniekiem un tirgotājiem noteica dažādus tirdzniecības nosacījumus. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 360 24.1-24.6 punktu tirdzniecības vietā uz katru apmeklētāju bija jānodrošina ne mazāk kā 25 m2 liela publiski pieejamo telpu platība, kā arī jānodrošina apmeklētāju plūsmas kontrole, citstarp izvietojot informāciju par maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu tirdzniecības vietā, nodrošinot atbilstošu iepirkuma grozu, ratu vai somu skaitu un novēršot apmeklētāju drūzmēšanos. Noteikumu Nr. 360 24.9 punkts noteica prasības tirgus pārvaldītājam attiecībā uz tirdzniecību tirgus paviljonos - tirgus teritorijā esošās slēgta tipa ēkās, kuras iekārtotas pastāvīgai un sistemātiskai tirdzniecībai un kurās darbojas vismaz 10 tirgotāji. Savukārt Noteikumu Nr. 360 24.7, 24.8, kā arī 24.10-24.14 punktā bija paredzēti tirgotāja, tirdzniecības centra īpašnieka vai tiesiskā valdītāja un tirgus pārvaldnieka pienākumi attiecībā uz attiecīgās tirdzniecības vietas apmeklētāju skaita un plūsmas kontroles nosacījumu izpildi. Visas minētās normas saskaņā ar Noteikumu Nr. 360 24.15 punktu attiecās vienīgi uz tirdzniecību iekštelpās. Tirdzniecību ārtelpās - ielu tirdzniecību un tirdzniecību atklātajā tirgus teritorijā - regulēja Noteikumu Nr. 360 24.15-24.17 punkts. Savukārt Noteikumu Nr. 360 24.18 punktā bija ietverts apstrīdētais regulējums, kas attiecās vienīgi uz lielajiem tirdzniecības centriem.
\nSaskaņā ar Noteikumu Nr. 360 II1 nodaļas normām apstrīdētā regulējuma spēkā esības laikā savu darbību varēja turpināt ikviens veikals un tirdzniecības vieta, un vienīgi lielajos tirdzniecības centros saskaņā ar apstrīdēto regulējumu varēja darboties tikai atsevišķi veikali, uz kuriem bija attiecināmi tajā paredzētie izņēmumi. Saskaņā ar apstrīdēto normu 1 un apstrīdēto normu 2 lielajos tirdzniecības centros varēja darboties vien tie veikali, kas tirgo noteiktu kategoriju preces.
\nŠajās normās nebija noteikts izņēmums attiecībā uz veikaliem, kuriem var nodrošināt atsevišķu ārējo piekļuvi, - šāds izņēmums apstrīdētajā regulējumā tika iekļauts tikai ar apstrīdēto normu 3. Turpretim atsevišķās telpās iekārtotos veikalos, kas neatrodas tirdzniecības centros, kā arī tirdzniecības telpās, kurās vienkopus atrodas mazāk nekā pieci veikali, tirdzniecības centros, kuru platība ir mazāka par 7000 m2 (turpmāk - mazie tirdzniecības centri), un tirgus paviljonos saskaņā ar minētajām normām varēja tikt veikta tirdzniecība, ievērojot prasības par apmeklētāju skaitu un apmeklētāju plūsmas kontroli.
\nSavukārt attiecībā uz tirdzniecības vietām, kur tirdzniecība notiek ārtelpās, - ielu tirdzniecības vietām un tirgus atklātajām teritorijām - bija paredzēti vēl mazāk ierobežojoši nosacījumi.
\nProti, arī ārtelpu tirdzniecības vietās bija nepieciešams novērst apmeklētāju drūzmēšanos un nodrošināt sociālās distancēšanās noteikumu ievērošanu, taču nebija jāievēro konkrēts maksimāli pieļaujamais attiecīgajā tirdzniecības vietā vienlaikus esošo apmeklētāju skaits.
\nTādējādi no Noteikumu Nr. 360 II1 nodaļas normām izriet, ka apstrīdētās normas 1 un apstrīdētās normas 2 spēkā esības laikā Ministru kabinets pēc būtības atļāva darboties visām citām tirdzniecības vietām neatkarīgi no to lieluma un tirgoto preču veida, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, proti, kontrolējot apmeklētāju plūsmu un - ja tirdzniecība tiek veikta iekštelpās - arī apmeklētāju skaitu. Savukārt lielā tirdzniecības centra veikali, uz kuriem neattiecās apstrīdētajā normā 1 un apstrīdētajā normā 2 noteiktie izņēmumi, nevarēja darboties neatkarīgi no tā, vai šos veikalus bija iespējams norobežot no tirdzniecības centra koplietošanas telpām un nodrošināt tiem atsevišķu ārējo piekļuvi.
\nMinistru kabinets nesaskatīja vērā ņemamus Covid‑19 infekcijas izplatības riskus attiecībā uz tirdzniecību veikalos, kas iekārtoti atsevišķās telpās, jo cilvēki starp šiem veikaliem pārvietojoties ārtelpās, kur Covid‑19 infekcijas izplatības risks esot minimāls (sk. Ministru kabineta 2021. gada 26. marta ārkārtas sēdes videoierakstu, pieejams: www.mk.gov.lv).
\nSatversmes tiesa secina, ka Covid‑19 infekcijas izplatības riska ziņā nav būtisku atšķirību starp lielā tirdzniecības centra veikalu, kurš ir norobežots no tirdzniecības centra koplietošanas telpām un kuram ir nodrošināta atsevišķa ārējā piekļuve, un jebkuru citu atsevišķās telpās iekārtotu veikalu, kuram ir atsevišķa ārējā piekļuve. Apmeklētāji ceļā uz lielā tirdzniecības centra veikaliem ar atsevišķu ārējo piekļuvi pārvietotos ārtelpās un tādējādi nebūtu pakļauti augstākam Covid‑19 izplatības riskam kā tie cilvēki, kuri ārtelpās pārvietojas starp vairākiem atsevišķās telpās iekārtotiem veikaliem vai tirdzniecības vietām.
\nNo apstrīdētās normas 1 izstrādes materiāliem nav gūstams skaidrojums tam, kādēļ Ministru kabinets uzskatīja par nepieciešamu noteikt tādu regulējumu, kas ļauj atsākt darbību atsevišķās telpās iekārtotiem veikaliem, bet vienlaikus aizliedz darboties citstarp arī tādiem lielo tirdzniecības centru veikaliem, kuriem var nodrošināt atsevišķu ārējo piekļuvi.
\nNoteikumu Nr. 360 II1 nodaļas normās bija ietvertas prasības nodrošināt kontroli pār tirdzniecības vietu apmeklētāju maksimāli pieļaujamo skaitu un plūsmu, kas vienlīdz attiecās uz visām tirdzniecības vietām, kur tirdzniecība notiek iekštelpās (tirdzniecības centrā vienlaikus esošo apmeklētāju maksimāli pieļaujamais skaits saskaņā ar Noteikumu Nr. 360 24.7 punktu bija nosakāms, summējot tā telpās iekārtotajās tirdzniecības vietās - veikalos - maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu). Tādēļ arī tad, ja lielā tirdzniecības centra veikalu ar atsevišķu ārējo piekļuvi darbības rezultātā palielinātos apmeklētāju plūsma uz lielo tirdzniecības centru, apmeklētāju koncentrācija lielā tirdzniecības centra koplietošanas telpās nevarētu pārsniegt maksimumu, kas noteikts atbilstoši minētajām Noteikumu Nr. 360 normām.
\nIevērojot Noteikumu Nr. 360 II1 nodaļā ietverto regulējumu, secināms, ka apstrīdētajā normā 1 un apstrīdētajā normā 2 ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus vienlīdz efektīvi sasniegtu tāds tiesiskais regulējums, kas ļautu turpināt darbību arī lielā tirdzniecības centra veikalos, kuri var tikt norobežoti no tirdzniecības centra koplietošanas telpām un kuriem var nodrošināt atsevišķu ārējo piekļuvi. Šāds regulējums mazāk ierobežotu personu pamattiesības, jo ļautu attiecīgajiem tirgotājiem gūt ienākumus no tirdzniecības šajos veikalos. Tādējādi pastāv citi līdzekļi, kuri mazāk ierobežotu aizskartā tirgotāja pamattiesības un ar kuriem varētu sasniegt šā tirgotāja pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus tādā pašā kvalitātē.
\nLīdz ar to apstrīdētā norma 1 un apstrīdētā norma 2, ciktāl tās attiecas uz aizskarto tirgotāju, neatbilst Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam.
\nSatversmes tiesa šā sprieduma 21. un 22. punktā jau secināja, ka no apstrīdētā regulējuma izriet gan aizskartā tirgotāja, gan lielā tirdzniecības centra īpašnieka pamattiesību ierobežojums un šie ierobežojumi to atšķirīgā rakstura dēļ ir vērtējami atsevišķi. Vienlaikus jāņem vērā tas, ka abi šie pamattiesību ierobežojumi izriet no apstrīdētajā regulējumā noteiktajiem lielā tirdzniecības centra veikalu darbības ierobežojumiem.
\nSatversmes tiesa šā sprieduma 24. punktā jau izvērtēja to, vai no apstrīdētās normas 1 un apstrīdētās normas 2 izrietošais aizskartā tirgotāja pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu.
\nMinētie Satversmes tiesas secinājumi vienlīdz attiecināmi arī uz lielā tirdzniecības centra īpašnieka pamattiesību ierobežojumu, kas izriet no apstrīdētās normas 1 un apstrīdētās normas 2. Līdz ar to Satversmes tiesai nav nepieciešams atsevišķi vērtēt, vai no apstrīdētās normas 1 un apstrīdētās normas 2 izrietošais lielā tirdzniecības centra īpašnieka pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu.
\nSavukārt apstrīdētā norma 3 stājās spēkā pēc tam, kad Ministru kabinets pieņēma Noteikumus Nr. 309, kuros ietvertas normas no Ministru kabineta noteikumu projektiem TA‑1158, TA‑1153, TA‑1156 un TA‑1159, kas apstiprināti Ministru kabineta 2021. gada 18. maija sēdē. Noteikumi Nr. 309 publicēti oficiālajā izdevumā \"Latvijas Vēstnesis\" 2021. gada 19. maijā (oficiālā publikācija Nr. 2021/95A.1). Saskaņā ar Noteikumu Nr. 309 3. punktu Noteikumu Nr. 360 24.18 punkts tika papildināts ar 10. apakšpunktu, kas noteica, ka var darboties arī tādi lielo tirdzniecības centru veikali, kuros apmeklētājiem ir nodrošināta atsevišķa ārējā piekļuve (ārējā ieeja) tirdzniecības vietai.
\nLietas dalībnieki nav izteikuši iebildumus par Noteikumu Nr. 309 3. punkta izstrādes procesa atbilstību tiesību normu prasībām.
\nArī Satversmes tiesa nekonstatē, ka šīs normas izstrādes un izdošanas procesā būtu pieļauti būtiski pārkāpumi. Ievērojot minēto, Satversmes tiesa secina, ka no apstrīdētā regulējuma izrietošais lielā tirdzniecības centra īpašnieka pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu.
\nVienīgā atšķirība starp apstrīdētā regulējuma redakcijām - apstrīdēto normu 1, apstrīdēto normu 2 un apstrīdēto normu 3 - ir tajās noteikto izņēmumu uzskaitījumā, kas ar katru nākamo redakciju tika papildināts ar jaunu izņēmumu. No katras apstrīdētā regulējuma redakcijas pēc būtības izriet viens un tas pats lielā tirdzniecības centra īpašnieka pamattiesību ierobežojums - ar apstrīdēto regulējumu bija ierobežotas lielā tirdzniecības centra īpašnieka tiesības brīvi rīkoties ar savu mantu, proti, iznomāt lielā tirdzniecības centra telpas un gūt no tā labumu. Satversmes tiesa šā sprieduma 25. punktā jau noskaidroja no apstrīdētās normas 1 un apstrīdētās normas 2 izrietošā aizskartā tirgotāja pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus un šā sprieduma 27. punktā jau izvērtēja Ministru kabineta izraudzīto līdzekļu piemērotību šo leģitīmo mērķu sasniegšanai.
\nIevērojot to, ka gan aizskartā tirgotāja, gan lielā tirdzniecības centra īpašnieka pamattiesību ierobežojums izriet no apstrīdētā regulējuma un turklāt no katras apstrīdētā regulējuma redakcijas izriet pēc būtības vienāds lielā tirdzniecības centra īpašnieka pamattiesību ierobežojums, Satversmes tiesas secinājumi par aizskartā tirgotāja pamattiesību ierobežojuma leģitīmajiem mērķiem un Ministru kabineta izraudzīto līdzekļu piemērotību šo leģitīmo mērķu sasniegšanai ir vienlīdz attiecināmi arī uz lielā tirdzniecības centra īpašnieka pamattiesību ierobežojumu. Tādējādi arī no apstrīdētā regulējuma izrietošajam lielā tirdzniecības centra īpašnieka pamattiesību ierobežojumam ir leģitīmi mērķi - citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība - un Ministru kabineta izraudzītie līdzekļi ir piemēroti šo leģitīmo mērķu sasniegšanai.
\nLīdz ar to Satversmes tiesa atsevišķi izvērtēs vienīgi lielā tirdzniecības centra īpašnieka pamattiesību ierobežojuma nepieciešamību, kā arī pārbaudīs, vai labums, ko gūst sabiedrība no lielā tirdzniecības centra īpašnieka pamattiesību ierobežojuma, ir lielāks par tā tiesībām nodarīto kaitējumu.
\nZinātniskajos pētījumos par atsevišķu nefarmaceitisko pasākumu efektivitāti, kā arī vairāku nefarmaceitisko pasākumu vienlaicīgas piemērošanas efektivitāti ir secināts, ka nav iespējams sniegt absolūti precīzas prognozes par konkrētas nefarmaceitisko pasākumu kombinācijas efektivitāti konkrētā valstī, jo ir jāņem vērā jau minētie valstīm raksturīgie individuālie apstākļi, kā arī tas, ka valstis mēdz noteikt atšķirīgas nefarmaceitisko pasākumu kombinācijas, kuras nevar tieši salīdzināt ar citām, atšķirīgām nefarmaceitisko pasākumu kombinācijām. Tomēr no zinātniskajiem pētījumiem izriet vairāki būtiski secinājumi par šo pasākumu kombināciju efektivitāti.
\nPirmkārt, jauna pasākuma noteikšana papildus jau iepriekš noteiktajiem pasākumiem parasti paaugstina visa noteikto nefarmaceitisko pasākumu kopuma efektivitāti. Otrkārt, kā Satversmes tiesa jau norādīja iepriekš, tādi nefarmaceitiskie pasākumi, kas vispār nepieļauj cilvēku kontaktēšanos vietās, kurām raksturīgs augsts vīrusa izplatības risks, piemēram, skolu, universitāšu, darbavietu, izklaides vietu, veikalu slēgšana, ir daudz efektīvāki par tādiem pasākumiem, kas paredzēti cilvēku aizsardzībai apstākļos, kad viņi turpina pulcēties un kontaktēties, piemēram, tādiem pasākumiem kā sociālā distancēšanās un pienākums valkāt sejas masku (sk., piemēram:
\nBrauner J. M., Mindermann S. et al. Inferring the effectiveness of government interventions against COVID-19. Pieejams: https://www.science.org).
\nArī Satversmes tiesa jau iepriekš ir atzinusi: ņemot vērā vīrusa SARS‑CoV‑2 izplatīšanās veidu, nevar būt šaubu par to, ka tādu pulcēšanās vietu slēgšana, kurās personām ir viegli nonākt tuvā saskarsmē ar citām personām, bija viens no nepieciešamajiem drošības pasākumiem, kas veicami gan šādu vietu apmeklētāju, gan arī visas sabiedrības veselības aizsardzības ietvaros. Proti, tādējādi tika novērsta iespēja, ka cilvēki cits citu inficēs, uzturoties vienās telpās, savstarpēji saskaroties un lietojot vienus un tos pašus priekšmetus (sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. 2020‑26‑0106 20.2. punktu).
\nApstrīdētajā regulējumā noteiktie lielo tirdzniecības centru veikalu darbības ierobežojumi nepieļāva apmeklētāju pulcēšanos lielo tirdzniecības centru veikalos, uz kuriem neattiecas apstrīdētajā regulējumā noteiktie ierobežojumi, un tādējādi būtiski mazināja apmeklētāju pulcēšanās un kontaktēšanās iespēju arī lielā tirdzniecības centra koplietošanas telpās. Personu pulcēšanās un kontaktēšanās vienmēr ir saistīta ar SARS‑CoV‑2 izplatības risku, ko var būtiski mazināt, ievērojot tādus nefarmaceitiskos pasākumus kā sejas masku valkāšana, sociālā distancēšanās, kontaktēšanās laika ierobežošana u. c., taču nevar novērst pavisam, it sevišķi ņemot vērā to, ka šādi nefarmaceitiskie pasākumi zaudē efektivitāti tad, ja praksē to ievērošanu nav iespējams efektīvi kontrolēt. Tādējādi par saudzējošāku līdzekli, kas ļautu sasniegt lielā tirdzniecības centra īpašnieka pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus tādā pašā kvalitātē, nevar uzskatīt tādu regulējumu, kas ļautu turpināt darbu visiem lielā tirdzniecības centra veikaliem, proti, pieļautu cilvēku pulcēšanos un kontaktēšanos šajās tirdzniecības vietās, pat ja šīm tirdzniecības vietām vai lielajiem tirdzniecības centriem kopumā būtu noteiktas stingrākas epidemioloģiskās drošības prasības, tostarp prasības attiecībā uz gaisa kvalitāti, apmeklētāju skaitu un apmeklētāju plūsmas kontroli.
\nLīdz ar to nav saudzējošāku līdzekļu, ar kuriem no apstrīdētā regulējuma izrietošā lielā tirdzniecības centra īpašnieka pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus varētu sasniegt tādā pašā kvalitātē.
\n31.1. SIA \"VRPB\" un SIA \"Domina\" uzskata, ka pamattiesību ierobežojuma radītās nelabvēlīgās sekas lielo tirdzniecības centru īpašniekiem ir lielākas par sabiedrības ieguvumu no apstrīdētā regulējuma, ievērojot tā ietekmi uz viņu ienākumiem šā regulējuma darbības laikā, kā arī tā ilgtermiņa ietekmi uz konkurenci un pircēju iepirkšanās paradumiem. Turklāt šīs komercsabiedrības uzskata, ka lielā tirdzniecības centra īpašnieka pamattiesību ierobežojums nav samērīgs, jo tas neatbilstot arī tiesiskās paļāvības principam.
\nPēc SIA \"VRPB\" un SIA \"Domina\" ieskata, Ministru kabinetam bija pienākums noteikt pārejas periodu pirms apstrīdētās normas 1 stāšanās spēkā, kā arī bija jānosaka konkrēts apstrīdētā regulējuma spēkā esības laiks. Turpretim Ministru kabinets uzskata, ka ir nodrošinājis saprātīgu lielā tirdzniecības centra īpašnieka tiesību un sabiedrības interešu līdzsvaru, citstarp nosakot lielo tirdzniecības centru īpašniekiem valsts atbalsta pasākumus.
\nApstrīdētais regulējums traucēja lielā tirdzniecības centra īpašnieka tiesības izmantot īpašumu pēc saviem ieskatiem, tostarp iznomāt lielā tirdzniecības centra telpas un gūt no tā labumu, ietekmējot lielā tirdzniecības centra īpašnieka tiesības vairākos aspektos. Pirmkārt, tika ierobežota lielā tirdzniecības centra īpašnieka iespēja gūt ienākumus no tirgotājiem, kuriem iznomātas lielā tirdzniecības centra telpas. Otrkārt, lielā tirdzniecības centra telpas kļuva mazāk pievilcīgas jaunu nomnieku acīs.
\nTādējādi tika nelabvēlīgi ietekmēta lielo tirdzniecības centru īpašnieku spēja tirdzniecības telpu nomas tirgū konkurēt ar citu tirdzniecības vietu īpašniekiem. Ministru kabinets apzinājās, ka apstrīdētā regulējuma dēļ tirgū ir izveidojušies nevienlīdzīgas konkurences apstākļi, un ņēma vērā šo ietekmi, gan izstrādājot un pieņemot apstrīdēto normu 1, gan lemjot par apstrīdētās normas 3 svītrošanu no Noteikumiem Nr. 360 (sk. Ministru kabineta noteikumu projekta TA‑790 \"Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 \"Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid‑19 infekcijas izplatības ierobežošanai\"\" un Ministru kabineta noteikumu projekta TA‑1254 \"Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 \"Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai\"\" anotācijas, pieejamas: www.mk.gov.lv). Nav šaubu arī par to, ka komercdarbība ir svarīga valsts ekonomikas attīstībai un komercdarbības traucējumi nelabvēlīgi ietekmē ne vien pašus tirgotājus un tirdzniecības vietu īpašniekus, bet arī valsts ekonomiku kopumā.
\nTomēr izskatāmajā lietā ir jāņem vērā apstrīdētā regulējuma aizsargāto tiesību un likumisko interešu nozīme. Tiesības uz veselības aizsardzību tieši attiecas uz ikvienu personu un ir būtisks priekšnoteikums jebkuru citu personas pamattiesību īstenošanai. Satversmes tiesa iepriekš, izvērtējot līdzsvaru starp komersantu tiesībām un interesēm un sabiedrības veselības aizsardzību citu Covid‑19 izplatības ierobežošanai noteiktu pasākumu sakarā, atzina, ka šādu pasākumu aizsargātās sabiedrības locekļu tiesības un sabiedrības intereses ir būtiskas daudz plašākam personu lokam nekā tikai atsevišķu komersantu tiesības un likumiskās intereses. Proti, labumu no šāda ierobežojuma gūst visa sabiedrība, turklāt daudzējādos aspektos, jo attiecīgais regulējums pasargā gan tieši pašus cilvēkus no saslimšanas, gan arī veselības aprūpes sistēmu no pārslodzes. Ievērojot Covid-19 izraisošā vīrusa izplatību un tās radītos draudus veselības sistēmai, atsevišķu komersantu likumiskās intereses nevar tikt nostādītas augstāk par visas sabiedrības interesēm (sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. 2020‑26‑0106 22.1. punktu).
\nSIA \"VRPB\" un SIA \"Domina\" pauž viedokli, ka apstrīdētajā regulējumā noteiktā pamattiesību ierobežojuma dēļ ir radīts būtisks kaitējums sabiedrībai un valstij, kas esot izpaudies kā bezdarba līmeņa pieaugums, mazāki valsts budžeta ieņēmumi, nepieciešamība sniegt valsts atbalstu pamattiesību ierobežojuma skartajiem komersantiem un tiesu sistēmas noslodze saistībā ar strīdiem par nomas maksu un jauniem maksātnespējas procesiem. Taču izskatāmajā lietā ir jāņem vērā arī tas, ka apstrīdētais regulējums neaizliedza lielo tirdzniecības centru darbību pilnībā, kā arī Noteikumu Nr. 360 normas neaizliedza to tirgotāju darbību, kuri darbojās ārpus lielajiem tirdzniecības centriem. Turklāt apstrīdētais regulējums bija spēkā īsu laika posmu - aptuveni divus mēnešus. Tātad apstrīdētais regulējums vien īslaicīgi skāra atsevišķas tirgotāju un tirdzniecības telpu īpašnieku grupas. Tādēļ šā regulējuma nelabvēlīgo ietekmi uz ekonomiku un konkurenci nevar uzskatīt par tādu, kas būtu lielāka par sabiedrības ieguvumu no cilvēka tiesību uz veselību un sabiedrības labklājības aizsardzības Covid‑19 pandēmijas apstākļos.
\nVisbeidzot jāņem vērā arī tas, ka Covid‑19 izplatības ierobežošanai noteikto pasākumu skartajiem komersantiem bija nodrošināta iespēja saņemt valsts atbalstu, kas ļāva mazināt tiem nodarītos zaudējumus. Lielo tirdzniecības centru īpašniekiem saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumiem Nr.
\n229 \"Noteikumi par atbalstu Covid‑19 krīzes skartajiem tirdzniecības centriem\" bija nodrošināta iespēja saņemt grantu to īpašumā esošo tirdzniecības centru nomas apgrozījuma krituma kompensācijai.
\n31.2. SIA \"VRPB\" un SIA \"Domina\" uzskata, ka pamattiesību ierobežojums nav samērīgs, jo Ministru kabinets ar apstrīdēto regulējumu esot pārkāpis tiesiskās paļāvības principu, nenosakot saprātīgu pārejas periodu pirms apstrīdētās normas 1 stāšanās spēkā. Proti, apstrīdētā norma 1 esot stājusies spēkā sešas dienas pēc tās pieņemšanas, un tas esot pārāk īss laika posms, lai komersants varētu pielāgoties jaunajam tiesiskajam regulējumam.
\nTiesiskās drošības princips garantē paredzamu vidi un noteic, ka cilvēkiem jābūt spējīgiem droši plānot savu dzīvi, apzinoties savas rīcības juridiskās sekas. Viens no tiesiskās drošības principa aspektiem ir tiesiskās paļāvības aizsardzība (sk.
\nSatversmes tiesas 2021. gada 19. februāra sprieduma lietā Nr.
\n2020‑23‑01 21.4. punktu). Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesiskās paļāvības princips nedod pamatu paļauties uz to, ka reiz noteiktā tiesiskā situācija nekad nemainīsies. Šis princips ne vien neizslēdz, bet noteiktos apstākļos pat pieprasa pastāvošā tiesiskā regulējuma grozīšanu. Pretējā gadījumā valsts nevarētu pienācīgi reaģēt uz mainīgajiem dzīves apstākļiem. Attiecīgi arī Ministru kabinetam, pieņemot normatīvos aktus, ir jānodrošina no tiesiskās paļāvības principa izrietošā aizsardzība pret nekonsekventu valsts rīcību, taču šo pienākumu nevar skatīt atrauti no apstākļiem, kas ierosinājuši attiecīgā regulējuma izstrādi un pieņemšanu (sal. sk. Satversmes tiesas 2021. gada 27. maija sprieduma lietā Nr. 2020‑49‑01 29.3. punktu).
\nŠā sprieduma 24.2. punktā Satversmes tiesa jau konstatēja, ka Noteikumi Nr. 191 tika pieņemti, lai pakāpeniski mīkstinātu ārkārtējās situācijas laikā pastāvējušos tirdzniecības ierobežojumus. Attiecībā uz tirdzniecību lielajos tirdzniecības centros Ministru kabinets nolēma saglabāt tāda paša rakstura ierobežojumus, kādi ārkārtējās situācijas laikā bija noteikti Rīkojumā Nr. 655, proti, vispārēju lielā tirdzniecības centra veikalu darbības aizliegumu ar atsevišķiem izņēmumiem. Tādējādi nav konstatējams, ka apstrīdētais regulējums būtu ieviesis tādas pārmaiņas tiesiskajos apstākļos, kuras liktu lielā tirdzniecības centra īpašniekam veikt būtiskus pielāgošanās pasākumus. No tiesiskās paļāvības principa neizriet Ministru kabineta pienākums obligāti noteikt pārejas periodu, ja tā pieņemtais jaunais tiesiskais regulējums pēc būtības nemaina tiesiskos apstākļus.
\nSIA \"VRPB\" un SIA \"Domina\" uzskata, ka Ministru kabinets pārkāpis tiesiskās paļāvības principu arī tādējādi, ka nav noteicis konkrētu apstrīdētā regulējuma spēkā esības termiņu.
\nSatversmes tiesa jau iepriekš ir atzinusi, ka likumdevējam ir pienākums periodiski apsvērt, vai konkrētais tiesiskais regulējums joprojām ir efektīvs, piemērots un nepieciešams un vai tas kādā veidā nebūtu pilnveidojams. Šāds pienākums ir vienlīdz attiecināms arī uz Ministru kabinetu (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 8. decembra sprieduma lietā Nr. 2015-07-03 19. punktu). Proti, ikvienai institūcijai, kas izdod normatīvos aktus, ir pienākums periodiski pārskatīt tās noteikto tiesisko regulējumu, lai izvērtētu tā nepieciešamību atbilstoši faktisko un tiesisko apstākļu izmaiņām, kuras tiesību normas pieņemšanas brīdī var būt grūti vai pat neiespējami prognozēt (sal. sk.
\nSatversmes tiesas 2012. gada 2. maija sprieduma lietā Nr.
\n2011‑17‑03 14.2. punktu un 2021. gada 3. decembra sprieduma lietā Nr. 2021‑12‑03 8.2. punktu). Tādējādi tiek nodrošināta tiesiskā regulējuma atbilstība faktiski pastāvošajām sabiedrības vajadzībām.
\nKonkrēts tiesiskā regulējuma spēkā esības termiņš nodrošinātu lielāku tiesisko drošību, ļautu personām plānot savu rīcību ilgtermiņā un varētu radīt tām aizsargājamu tiesisko paļāvību.
\nTomēr tad, ja institūcijai, kas izdod normatīvos aktus, būtu pienākums noteikt konkrētu tiesiskā regulējuma spēkā esības termiņu un tā nebūtu tiesīga grozīt attiecīgo tiesisko regulējumu pirms noteiktā termiņa beigām vai saglabāt tiesisko regulējumu spēkā pēc šā termiņa beigām, tiktu būtiski ierobežota tās spēja operatīvi reaģēt uz faktisko un tiesisko apstākļu pārmaiņām.
\nInstitūcija, kas pieņem normatīvos aktus, vispār ir tiesīga noteikt konkrētu tiesiskā regulējuma spēkā esības termiņu, ja tā uzskata šādu pieeju par lietderīgu un efektīvu, citstarp arī tādēļ, lai nodrošinātu lielāku tiesisko drošību. Tomēr nedz no tiesiskās paļāvības principa, nedz no tiesiskās drošības principa neizriet institūcijas pienākums šādu termiņu noteikt.
\nTādējādi Ministru kabinets, pieņemot apstrīdēto regulējumu, nav pārkāpis tiesiskās paļāvības principu un arī sabiedrības ieguvums no apstrīdētajā regulējumā ietvertā lielā tirdzniecības centra īpašnieka pamattiesību ierobežojuma ir lielāks par viņa tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto kaitējumu.
\nLīdz ar to apstrīdētais regulējums, ciktāl tas attiecas uz lielā tirdzniecības centra īpašnieku, atbilst Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam.
\nKonstatējot apstrīdētās normas neatbilstību kaut vienam Satversmes pantam, tā atzīstama par prettiesisku un spēkā neesošu, tādēļ nav nepieciešams papildus vērtēt tās atbilstību citām Satversmes normām (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada 2. novembra sprieduma lietā Nr. 2020‑14‑01 13. punktu). Satversmes tiesa šā sprieduma 28. punktā jau atzina apstrīdēto normu 1 un apstrīdēto normu 2, ciktāl tās attiecas uz aizskarto tirgotāju, par neatbilstošām Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam. Tomēr, ievērojot Covid‑19 izplatības ierobežošanai paredzētā tiesiskā regulējuma būtisko ietekmi uz personu pamattiesībām, šā regulējuma aizsargāto sabiedrības locekļu tiesību un likumisko interešu nozīmi, kā arī tiesiskās vienlīdzības principa būtisko nozīmi jebkura tiesiskā regulējuma izstrādē, Satversmes tiesa uzskata par nepieciešamu konkrētajā gadījumā izvērtēt arī to, vai tiesiskās vienlīdzības principam atbilst apstrīdētā norma 1 un apstrīdētā norma 2, ciktāl tās attiecas uz aizskarto tirgotāju.
\nSIA \"Jysk\" ir sniegusi argumentus par apstrīdētās normas 1 un apstrīdētās normas 2 neatbilstību tiesiskās vienlīdzības principam, ciktāl tās attiecas uz aizskarto tirgotāju. Savukārt SIA \"VRPB\" un SIA \"Domina\" ir sniegušas argumentus par visa apstrīdētā regulējuma neatbilstību tiesiskās vienlīdzības principam attiecībā uz lielā tirdzniecības centra īpašnieku. Līdz ar to Satversmes tiesa visupirms izvērtēs apstrīdētās normas 1 un apstrīdētās normas 2 atbilstību tiesiskās vienlīdzības principam attiecībā uz aizskarto tirgotāju, bet pēc tam - visa apstrīdētā regulējuma atbilstību tiesiskās vienlīdzības principam attiecībā uz lielā tirdzniecības centra īpašnieku.
\nSIA \"Jysk\" pēc būtības uzskata, ka vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos atrodas aizskartais tirgotājs un tirgotājs, kura veikals iekārtots citā tirdzniecības telpā vai tirdzniecības vietā. Savukārt Ministru kabinets uzskata, ka šādi tirgotāji neatrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Līdz ar to Satversmes tiesai visupirms ir jānoskaidro, kuras personu grupas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.
\nTirdzniecība lielā tirdzniecības centra veikalā no juridiskā un praktiskā viedokļa ir līdzīga tirdzniecībai atsevišķās telpās iekārtotā veikalā. Tomēr izskatāmajā lietā, ievērojot apstrīdētā regulējuma mērķi ierobežot Covid‑19 infekcijas izplatību, lai noskaidrotu, kuras personu grupas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, izšķiroša nozīme ir tieši Covid‑19 infekcijas izplatības riskam attiecīgajās tirdzniecības vietās.
\nSatversmes tiesa šā sprieduma 28. punktā jau secināja, ka tādi lielo tirdzniecības centru veikali, kurus var norobežot no tirdzniecības centra koplietošanas telpām un kuriem var nodrošināt atsevišķu ārējo piekļuvi, Covid‑19 infekcijas izplatības riska ziņā būtiski neatšķiras no atsevišķās telpās iekārtotiem veikaliem. Proti, abās minētajās tirdzniecības vietās apmeklētāju plūsma notiek caur atsevišķu ārējo ieeju un apmeklētāji nevar izmantot koplietošanas telpas, lai nokļūtu no viena veikala citā. Ievērojot minēto, Satversmes tiesa atzīst, ka aizskartais tirgotājs atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos ar tādu tirgotāju, kas tirgo tādas pašas preces atsevišķās telpās iekārtotā veikalā.
\nAr apstrīdēto normu 1 un apstrīdēto normu 2 tika aizliegta to lielā tirdzniecības centra veikalu darbība, uz kuriem neattiecas šajās normās noteiktie izņēmumi, neatkarīgi no tā, vai konkrētam veikalam iespējams nodrošināt atsevišķu ārējo piekļuvi. Turpretim citās tirdzniecības vietās iekārtotie veikali, tai skaitā atsevišķās telpās iekārtotie veikali, saskaņā ar Noteikumu Nr.
\n360 II1 nodaļas normām varēja turpināt savu darbību, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības. Tādējādi ar apstrīdēto normu 1 un apstrīdēto normu 2 bija paredzēta atšķirīga attieksme pret aizskarto tirgotāju salīdzinājumā ar tirgotāju, kas tirgo tādas pašas preces atsevišķās telpās iekārtotā veikalā.
\nLīdz ar to apstrīdētā norma 1 un apstrīdētā norma 2 paredz atšķirīgu attieksmi pret vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos esošām personu grupām.
\nŠā sprieduma 24. punktā Satversmes tiesa jau izvērtēja apstrīdētās normas 1 un apstrīdētās normas 2 izstrādes un izdošanas procesu un secināja, ka šīs normas izdotas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ir izsludinātas un pieejamas atbilstoši normatīvo aktu prasībām un pietiekami skaidri formulētas, lai persona varētu izprast no tām izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt to piemērošanas sekas. Satversmes tiesa arī nekonstatēja būtiskus labas likumdošanas principa pārkāpumus apstrīdētās normas 1 izstrādes procesā.
\nLīdz ar to apstrīdētajā normā 1 un apstrīdētajā normā 2 noteiktā atšķirīgā attieksme ir noteikta ar normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā pieņemtu tiesību normu.
\n2018‑14‑01 18. punktu). Ja tiesību normā noteiktajai atšķirīgajai attieksmei nav leģitīma mērķa, nav nepieciešams izvērtēt tās atbilstību samērīguma principam (sal. sk.
\nSatversmes tiesas 2019. gada 16. maija sprieduma lietā Nr.
\n2018‑21‑01 16. punktu).
\nMinistru kabinets pēc būtības norāda, ka gadījumā, ja Satversmes tiesa uzskatīs, ka no apstrīdētās normas 1 un apstrīdētās normas 2 izriet atšķirīga attieksme pret vienādos un salīdzināmos apstākļos esošām personu grupām, šī attieksme esot attaisnojama ar tādiem pašiem argumentiem, ko Ministru kabinets sniedzis attiecībā uz apstrīdētā regulējuma atbilstību Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam. Ministru kabinets nav sniedzis papildu argumentus tieši par apstrīdētās normas 1 un apstrīdētās normas 2 radītās atšķirīgās attieksmes iespējamo leģitīmo mērķi. Līdz ar to Satversmes tiesai ir pienākums izvērtēt visus lietas apstākļus un noskaidrot šāda mērķa esību vai - tieši pretēji - neesību (sal. sk. turpat, 16.1. punktu).
\nLai secinātu, ka tiesiskajā regulējumā paredzēta atšķirīgā attieksme pret vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos esošām personu grupām atbilst tiesiskās vienlīdzības principam, ir jākonstatē tādi objektīvi apstākļi un argumenti, kas attaisno pašu atšķirīgo attieksmi, proti, jākonstatē tieši atšķirīgās attieksmes leģitīmais mērķis un jānoskaidro, vai tieši atšķirīgā attieksme pret attiecīgajām personu grupām ir samērīga. Par attaisnojumu tiesību normā paredzētajai atšķirīgai attieksmei pret vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos esošām personu grupām nevar kalpot argumenti par tiesību normā noteikta citu personas pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi un samērīgumu vai konkrētā regulējuma lietderīgumu.
\nNo Ministru kabineta 2021. gada 26. marta ārkārtas sēdes ieraksta izriet, ka Ministru kabinets, apspriežot lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus, nolēma ļaut darboties visiem veikaliem ārpus lielajiem tirdzniecības centriem, proti, veikaliem, kas ir iekārtoti atsevišķās telpās, bet attiecībā uz lielajiem tirdzniecības centriem pēc būtības saglabāt tādus pašus ierobežojumus, kādi bija spēkā ārkārtējās situācijas laikā. No šīs sēdes videoieraksta izriet, ka Ministru kabinets nolēma noteikt šādus tirdzniecības ierobežojumus tieši attiecībā uz lielajiem tirdzniecības centriem, jo uzskatīja apmeklētāju plūsmu lielā tirdzniecības centra koplietošanas telpās par tādu faktoru, kas rada sevišķi augstu Covid‑19 infekcijas izplatības risku iepretim cilvēku plūsmai ārtelpās, kur Covid‑19 infekcijas izplatības risks esot minimāls (sk.
\nMinistru kabineta 2021. gada 26. marta ārkārtas sēdes videoierakstu, pieejams: www.mk.gov.lv). Tādējādi no šīs sēdes videoieraksta izriet, ka Ministru kabinets nemaz neapsvēra iespēju, ka konkrētiem lielo tirdzniecības centru veikaliem varētu nodrošināt atsevišķu ārējo piekļuvi, un attiecīgi neizvērtēja arī to, vai ar apstrīdēto normu 1 un apstrīdēto normu 2 ir pamatoti radīta atšķirīga attieksme pret attiecīgajiem tirgotājiem.
\nIevērojot to, ka lielo tirdzniecības centru veikali, kuriem var nodrošināt atsevišķu ārējo piekļuvi, Covid‑19 infekcijas izplatības riska ziņā pēc būtības neatšķiras no atsevišķās telpās iekārtotiem veikaliem ar atsevišķu ārējo piekļuvi, Satversmes tiesa nekonstatē, ka apstrīdētajā normā 1 un apstrīdētajā normā 2 paredzētā atšķirīgā attieksme pret vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos esošām personu grupām būtu attaisnojama ar objektīviem faktiem vai argumentiem. Tādējādi šai atšķirīgajai attieksmei nav leģitīma mērķa.
\nLīdz ar to apstrīdētā norma 1 un apstrīdētā norma 2, ciktāl tās attiecas uz aizskarto tirgotāju, neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.
\nGan lielā tirdzniecības centra telpu īpašnieks, gan citu tirdzniecības telpu īpašnieks var iznomāt šīs telpas tirgotājiem.
\nTirdzniecība lielā tirdzniecības centra telpās iekārtotā veikalā, vērtējot to izolēti, būtiski neatšķiras no tirdzniecības jebkurā citā tirdzniecības telpā iekārtotā veikalā. Arī lielā tirdzniecības centra telpu iznomāšana pēc sava ekonomiskā un tiesiskā rakstura būtiski neatšķiras no tirdzniecības telpu iznomāšanas citās tirdzniecības vietās. Tomēr izskatāmajā lietā arī vērtējumā par to, vai lielā tirdzniecības centra īpašnieks atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos ar citu tirdzniecības telpu īpašnieku, izšķiroša nozīme ir attiecīgajām tirdzniecības vietām raksturīgajam Covid‑19 infekcijas izplatības riskam.
\nTirdzniecību lielajā tirdzniecības centrā nevar vērtēt atrauti no kopējās lielā tirdzniecības centra vides. Lielie tirdzniecības centri ir vismaz 7000 m2 lielas tirdzniecībai paredzētas ēkas, kurās ietilpst gan tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas telpas, gan koplietošanas telpas. Turklāt lielajiem tirdzniecības centriem ir raksturīgs daudzveidīgs veikalu klāsts, proti, lielajos tirdzniecības centros parasti darbojas ne vien pārtikas un ikdienas preču veikali, bet arī apģērbu, apavu, sporta preču, elektronikas, aksesuāru un citi specializēti veikali. No lielo tirdzniecības centru mājaslapās pieejamās informācijas izriet, ka, piemēram, SIA \"VRPB\" lielajā tirdzniecības centrā \"Valleta\" ir atrodami vienpadsmit dažādu kategoriju veikali (sk. tirdzniecības centra \"Valleta\" veikalu sarakstu, pieejams: www.valleta.lv), bet SIA \"Domina\" lielajā tirdzniecības centrā \"Domina Shopping\" - divpadsmit dažādās kategorijās ietilpstoši veikali (sk. tirdzniecības centra \"Domina Shopping\" veikalu sarakstu, pieejams: www.domina-shopping.lv). Turklāt lielā tirdzniecības centra telpās vienlaikus var būt iekārtoti vairāki katras kategorijas veikali.
\nTomēr ir jāņem vērā arī tas, ka saskaņā ar Noteikumu Nr. 360 II1 nodaļas normām tirdzniecība iekštelpās varēja notikt, vienīgi ievērojot konkrētas epidemioloģiskās drošības prasības, tostarp prasību nodrošināt katram apmeklētājam ne mazāk kā 25 m2 no publiski pieejamās telpu platības, prasību ievērot atbilstošu maksimāli pieļaujamo to apmeklētāju skaitu, kuri vienlaikus var atrasties tirdzniecības vietā, kā arī nodrošināt apmeklētāju plūsmas organizāciju un kontroli. Šīs epidemioloģiskās drošības prasības attiecās uz ikvienu tirdzniecības vietu, kas atrodas iekštelpās, tai skaitā lielajiem tirdzniecības centriem - tajos vienlaikus esošo apmeklētāju maksimāli pieļaujamais skaits saskaņā ar Noteikumu Nr. 360 24.7 1. apakšpunktu bija nosakāms, summējot lielā tirdzniecības centra telpās iekārtotajos veikalos (tirdzniecības vietās) maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu.
\nTā kā lielā tirdzniecības centra platība ir lielāka par 7000 m2, arī tad, ja tajā tiek ievērotas prasības par maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu, cilvēki no dažādām mājsaimniecībām varēja pulcēties tā telpās daudz lielākā skaitā nekā citās, mazākās tirdzniecības telpās. Tādēļ lielo tirdzniecības centru no epidemioloģiskās drošības viedokļa nevar salīdzināt ar mazākām tirdzniecības telpām. Tomēr lielais tirdzniecības centrs lieluma un attiecīgi arī epidemioloģiskās drošības ziņā ir salīdzināms ar tādiem atsevišķās telpās iekārtotiem veikaliem, kuru platība ir lielāka par 7000 m2 (turpmāk - lielais veikals).
\nLielais veikals ir, piemēram, veikals \"Depo\" Rīgā, Lubānas ielā 150, kura platība ir aptuveni 9000 m2 (sk. Klūga M. Pēc lielo veikalu slēgšanas vairāk cilvēku mazajos veikalos. 2020. gada 14. novembris. Pieejams: www.lsm.lv), un veikals \"IKEA\" Ropažu novada Stopiņu pagasta Dreiliņos, Biķeru ielā 2, kura platība ir 34 500 m2 (sk. \"IKEA\" veikala pārvaldītāja Latvijā peļņa pagājušajā finanšu gadā - 10,37 miljoni eiro. 2020. gada 6. februāris. Pieejams: www.lsm.lv). Gan lielajos tirdzniecības centros, gan lielajos veikalos vienlaicīgi varēja pulcēties daudzi cilvēki no vairākām mājsaimniecībām. Nav būtiskas nozīmes tam, ka lielā tirdzniecības centra telpās parasti ir iekārtoti dažādi veikali, kas piedāvā plašu preču klāstu, bet lielie veikali parasti specializējas galvenokārt konkrētu kategoriju preču tirdzniecībā. Arī tad, ja lielais tirdzniecības centrs apmeklētājiem varētu šķist pievilcīgs citstarp kā brīvā laika pavadīšanas vieta, tā apmeklētāju skaits tirdzniecības telpās nevarēja pārsniegt Noteikumu Nr. 360 II1 nodaļas normām atbilstošo maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu. Turklāt jāņem vērā arī tas, ka cilvēku intereses un paradumi mēdz būt atšķirīgi, tādēļ atšķirīgs piedāvāto preču klāsts pats par sevi neļauj secināt, ka cilvēki brīvā laika pavadīšanas nolūkā būtu vairāk ieinteresēti apmeklēt tieši lielos tirdzniecības centrus, bet nebūtu ieinteresēti apmeklēt lielos veikalus.
\nIevērojot minēto, Satversmes tiesa atzīst, ka lielā tirdzniecības centra īpašnieks atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos ar lielā veikala telpu īpašnieku. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 360 II1 nodaļas normām lielā veikala telpās tirdzniecība varēja notikt, ievērojot šajās normās paredzētās epidemioloģiskās drošības prasības, tostarp prasības attiecībā uz maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu un apmeklētāju plūsmas kontroli. Turpretim lielā tirdzniecības centra telpās saskaņā ar apstrīdēto regulējumu tirdzniecība nevarēja notikt, izņemot veikalus, uz kuriem attiecināmi apstrīdētajā regulējumā noteiktie izņēmumi.
\nTādējādi ar apstrīdēto regulējumu bija paredzēta atšķirīga attieksme pret vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos esošām personu grupām.
\nSavukārt šā sprieduma 36. punktā Satversmes tiesa jau norādīja, ka par attaisnojumu tiesību normā noteiktai atšķirīgai attieksmei nevar izmantot argumentus par pašas apstrīdētās normas un tajā noteikta citu personas pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi un samērīgumu vai tiesiskā regulējuma lietderīgumu, kā arī konstatēja, ka nedz no Ministru kabineta atbildes rakstiem, nedz no apstrīdētās normas 1 un apstrīdētās normas 2 izstrādes materiāliem nav izsecināms leģitīms mērķis, kas varētu attaisnot ar šīm normām radīto atšķirīgo attieksmi pret attiecīgajām salīdzināmos apstākļos esošām tirgotāju grupām. Šie secinājumi ir vienlīdz attiecināmi arī uz atšķirīgo attieksmi, kas ar apstrīdēto regulējumu tika radīta pret lielā tirdzniecības centra īpašnieku salīdzinājumā ar lielā veikala telpu īpašnieku.
\nNo Ministru kabineta 2021. gada 26. marta ārkārtas sēdes videoieraksta izriet, ka šajā sēdē tika pieminēti lielie veikali, konkrēti tieši veikali \"Depo\", un norādīts, ka šie veikali, neraugoties uz to lielumu, saskaņā ar plānoto regulējumu varēs darboties, jo ir iekārtoti atsevišķās telpās. Ministru kabinets nevērtēja no šāda regulējuma izrietošo atšķirīgo attieksmi pret vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos esošām personu grupām. Ministru kabinets vienīgi atkārtoti apstiprināja plānotajā regulējumā ietveramo principu, ka veikali ar atsevišķu ārējo piekļuvi var atsākt darbību, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, bet lielajiem tirdzniecības centriem saglabājami pēc būtības tādi paši darbības ierobežojumi, kādi bija spēkā ārkārtējās situācijas laikā (sk. Ministru kabineta 2021. gada 26. marta ārkārtas sēdes videoierakstu, pieejams: www.mk.gov.lv).
\nDr. med. Ģirts Briģis Ministru kabineta 2021. gada 26. marta ārkārtas sēdē norādīja, ka veikaliem, kurus apmeklē daudzi cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ir raksturīgs paaugstināts Covid‑19 infekcijas izplatības risks, jo persona var izplatīt šo infekciju, nezinot, ka pati ir inficēta. Turklāt tirdzniecības vietās var būt grūti nodrošināt stingru epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu (sk. Ministru kabineta 2021. gada 26. marta ārkārtas sēdes videoierakstu, pieejams: www.mk.gov.lv). Pēc Satversmes tiesas ieskata, šīs atziņas par Covid‑19 infekcijas izplatības risku vienlīdz attiecas gan uz lielajiem tirdzniecības centriem, gan arī lielajiem veikaliem, jo, ievērojot šo veikalu platību un tajos maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu, arī lielajos veikalos var pulcēties daudzi cilvēki no dažādām mājsaimniecībām.
\nSatversmes tiesa jau secināja, ka apstrīdētais regulējums, ciktāl tas attiecas uz lielā tirdzniecības centra īpašnieku, atbilst Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam, tostarp izvērtējot arī to, vai no apstrīdētā regulējuma izrietošajam lielā tirdzniecības centra īpašnieka pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis un vai šis ierobežojums ir samērīgs. Izvērtējot apstrīdētā regulējuma atbilstību Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam, Satversmes tiesa pārbauda to, vai atšķirīgā attieksme, kas ar apstrīdēto regulējumu radīta pret vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos esošām personu grupām, ir attaisnojama ar objektīviem faktiem un argumentiem.
\nŅemot vērā to, ka Covid‑19 infekcijas izplatības riska ziņā nav būtisku atšķirību starp lielo tirdzniecības centru un lielo veikalu, Satversmes tiesa nekonstatē objektīvus faktus vai argumentus, kas ļautu secināt, ka ar apstrīdēto regulējumu radītajai atšķirīgai attieksmei pret lielā tirdzniecības centra īpašnieku un lielā veikala telpu īpašnieku būtu leģitīms mērķis.
\nTādējādi Satversmes tiesa atzīst, ka arī šai apstrīdētā regulējuma radītajai atšķirīgajai attieksmei pret vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos esošām personu grupām nav leģitīma mērķa.
\nLīdz ar to apstrīdētais regulējums, ciktāl tas attiecas uz lielā tirdzniecības centra īpašnieku, neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.
\nSatversmes tiesa ir atzinusi apstrīdēto normu 1 un apstrīdēto normu 2, ciktāl tās attiecas uz aizskarto tirgotāju, par neatbilstošām Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam, kā arī 91. panta pirmajam teikumam un visu apstrīdēto regulējumu, ciktāl tas attiecas uz lielā tirdzniecības centra īpašnieku, - par neatbilstošu Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. Pieteikumu iesniedzējas lūdz atzīt apstrīdēto regulējumu par spēkā neesošu no to pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.
\nSatversmes tiesa ir atzinusi, ka, lemjot par brīdi, ar kuru tiesību norma zaudē spēku, pēc konstitucionālās sūdzības ierosinātā lietā jāņem vērā tas, ka tiesas uzdevums ir pēc iespējas novērst personas pamattiesību aizskārumu. Vienlaikus tiesai jāgādā arī par to, lai situācija, kāda varētu veidoties no brīža, kad apstrīdētā norma zaudē spēku, neradītu jaunus Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumus, kā arī nenodarītu būtisku kaitējumu valsts vai sabiedrības interesēm (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada 2. novembra sprieduma lietā Nr. 2020‑14‑01 14. punktu).
\nApstrīdētā regulējuma atzīšana par spēku zaudējušu no pamattiesību aizskāruma rašanās brīža ir vienīgā iespēja aizsargāt Pieteikumu iesniedzēju pamattiesības. Tādēļ attiecībā uz SIA \"Jysk\" apstrīdētā norma 1 un apstrīdētā norma 2 ir atzīstamas par spēkā neesošām no tās pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. Līdzīgi arī attiecībā uz SIA \"VRPB\" un SIA \"Domina\" apstrīdētais regulējums atzīstams par spēkā neesošu no šo komercsabiedrību pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. Par Pieteikumu iesniedzēju pamattiesību aizskāruma rašanās brīdi ir uzskatāma apstrīdētās normas 1 spēkā stāšanās diena, proti, 2021. gada 7. aprīlis.
\nNolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda:
\n24.18 punktu redakcijās, kas bija spēkā no 2021. gada 7. aprīļa līdz 19. maijam, ciktāl tas attiecas uz tirgotāju, kura veikals iekārtots lielā tirdzniecības centra telpās, kurām var nodrošināt atsevišķu ārējo piekļuvi, un uz kura veikalu neattiecas šajā normā noteiktie izņēmumi, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, kā arī 105. panta pirmajam un trešajam teikumam.
\n24.18 punktu redakcijās, kas bija spēkā no 2021. gada 7. aprīļa līdz 1. jūnijam, ciktāl tas attiecas uz lielā tirdzniecības centra īpašnieku, par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam.
\n24.18 punktu redakcijās, kas bija spēkā no 2021. gada 7. aprīļa līdz 1. jūnijam, ciktāl tas attiecas uz lielā tirdzniecības centra īpašnieku, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.
\n24.18 punktu redakcijās, kas bija spēkā no 2021. gada 7. aprīļa līdz 1. jūnijam, ciktāl tas attiecas uz lielā tirdzniecības centra īpašnieku, par spēkā neesošu no 2021. gada 7. aprīļa.
\nSpriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
\nSpriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.
\nTiesas sēdes priekšsēdētājs A.
\nLaviņš