preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem\".
\n26 Pielikums Nr.3 Ministru kabineta noteikumu projekta \"Darbības programmas \"Izaugsme un nodarbinātība\" 2.2.1.specifiskā atbalsta mērķa \"Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību\" 2.2.1.1.pasākuma \"Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība\" (kopējais finansējums 1 000 000 euro), īstenošanas noteikumi\" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumam 27 Darbības programmas \"Izaugsme un nodarbinātība\" 8.5.3. SAM \"Nodrošināt profesionālās izglītības iestāžu efektīvu pārvaldību un iesaistītā personāla profesionālās kompetences pilnveidi\", kop. pieejamais indikatīvais finansējums ir 6 490 095 euro, t.sk. ESF līdzfinansējums 5 516 580 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 973 515 euro, kā arī tiks piesaistīti valsts budžeta līdzekļi.
\n28 Erasmus+ projekta \"Mācību mobilitāte pieaugušo izglītotājiem\" 200 000 euro , Programmas Erasmus + vadlīnijas (70.lpp.) 29 Erasmus+ projekta \"Mācību mobilitāte pieaugušo izglītotājiem\" 200 000 euro , Programmas Erasmus + vadlīnijas (70.lpp.) 30 Eiropas Savienības programmas \"Erasmus + projekts \"Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītības jomā\"\"
\nProjekta granta Nr.567453-EPP-1-2015-1-LV-EPPKA3-AL-AGENDA(01.11.2015 - 31.10.2017.). Kopējais pieejamais finansējums 173 246, 91 euro, t.sk. EK finansējums 129 935,18 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 43 311, 73 euro.
\n31 Eiropas Savienības programmas \"Erasmus + projekts \"Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītības jomā\"\"
\nProjekta granta Nr.567453-EPP-1-2015-1-LV-EPPKA3-AL-AGENDA(01.11.2015 - 31.10.2017.). Kopējais pieejamais finansējums 173 246, 91 euro, t.sk. EK finansējums 129 935,18 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 43 311, 73 euro.
\nIzglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis 1. pielikums Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas plānam 2016.-2020. gadam Brīvās darba vietas NVA uzskatē uz 18.01.2016.
\nProfesijas kods un nosaukums Atlikušais vietu skaits kopā 1 833203 KRAVAS AUTOMOBIĻA VADĪTĀJS 590 2 721403 KUĢU REMONTATSLĒDZNIEKS 366 3 721201 GĀZMETINĀTĀJS (OAW) 181 4 512002 PAVĀRS 129 5 931301 BŪVSTRĀDNIEKS 128 6 522301 MAZUMTIRDZNIECĪBAS VEIKALA PĀRDEVĒJS 102 7 751102 ZIVJU APSTRĀDĀTĀJS 95 8 251205 PROGRAMMĒTĀJS 94 9 713201 TRANSPORTLĪDZEKĻU KRĀSOTĀJS 88 10 332202 TIRDZNIECĪBAS AĢENTS 83 11 523003 VEIKALA KASIERIS 82 12 721206 LOKMETINĀTĀJS METINĀŠANĀ AR MEHANIZĒTO IEKĀRTU INERTĀS GĀZES VIDĒ (MIG) 75 13 753101 ŠUVĒJS 72 14 833205 VILCĒJAUTOMOBIĻA VADĪTĀJS 67 15 711909 CAURUĻVADU MONTĒTĀJS 64 16 721407 KUĢU CAURUĻU ATSLĒDZNIEKS 60 17 911201 APKOPĒJS 56 18 721205 LOKMETINĀTĀJS METINĀŠANĀ AR MEHANIZĒTO IEKĀRTU AKTĪVĀS GĀZES VIDĒ (MAG) 53 19 721402 KUĢUBŪVES ATSLĒDZNIEKS 53 20 833202 BĪSTAMU KRAVU PĀRVADĀŠANAS TRANSPORTLĪDZEKĻU VADĪTĀJS 50 21 721212 METĀLMATERIĀLU METINĀTĀJS 50 22 413201 INFORMĀCIJAS IEVADĪŠANAS OPERATORS 45 23 332209 PĀRDOŠANAS SPECIĀLISTS 42 24 933402 TIRDZNIECĪBAS ZĀLES DARBINIEKS 39 25 721204 ROKAS LOKMETINĀTĀJS (MMA) 39 26 741101 ELEKTRIĶIS 37 27 333935 REKLĀMAS SPECIĀLISTS 36 28 723301 MEHĀNIĶIS 35 29 932909 PALĪGSTRĀDNIEKS 32 30 432108 NOLIKTAVAS DARBINIEKS 32 31 711401 BETONĒTĀJS 30 32 322101 MĀSA (MEDICĪNAS MĀSA) 29 33 541405 APSARDZES DARBINIEKS 29 34 932908 CEHA STRĀDNIEKS 28 35 721207 LOKMETINĀTĀJS METINĀŠANĀ AR VOLFRAMA ELEKTRODU INERTĀS GĀZES VIDĒ (TIG) 27 36 522303 PĀRDEVĒJS KONSULTANTS 26 37 752201 GALDNIEKS 25 38 252302 VECĀKAIS DATORTĪKLA ADMINISTRATORS 25 39 816005 GAĻAS APSTRĀDES IEKĀRTU OPERATORS 24 40 221101 ĀRSTS 23 Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis 2. pielikums Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas plānam 2016.-2020. gadam TSG11-16. 15 GADU UN VECĀKI LATVIJAS NODARBINĀTIE IEDZĪVOTĀJI PA STATISTISKAJIEM REĢIONIEM, REPUBLIKAS PILSĒTĀM UN NOVADIEM PĒC PROFESIJAS/AMATA PAMATDARBĀ, DZIMUMA UN PA VECUMA GRUPĀM 2011.GADA 1.MARTĀ 40-44 45-49 50-54 55-59 40-59 2011.gadā Visas profesijas/amati 101389 103784 103394 82447 391014 1.pamatgrupa 14716 13908 12990 9266 50880
\nProfesionālās kompetences novērtēšanas nodrošināšanai:
\n2011.gadā tika noslēgti 208 deleģēšanas līgumi ar 19 profesionālās izglītības iestādēm, 2012.gadā - 117 deleģēšanas līgumi ar 19 profesionālās izglītības iestādēm, 2013.gadā - 84 deleģēšanas līgumi ar 20 izglītības iestādēm, 2014.gadā - 152 deleģēšanas līgumi ar 21 izglītības iestādi un 2015.gadā tika noslēgti 177 deleģēšanas līgumi ar 25 izglītības iestādēm. 2015. gadā profesionālās kompetences novērtēšana iespējama jau 159 profesionālajās kvalifikācijās.
\nIzglītības iestāžu, kas saņēmušas kvalitātes dienesta deleģējumu veikt profesionālās kompetences novērtēšanu un izglītības iestāžu, kas organizē profesionālās kompetences novērtēšanu skaits piecu gadu periodā bija atšķirīgs (skatīt 1.attēlu).
\n1.attēls.
\nIzglītības iestāžu, kas saņēmušas deleģējumu un organizē profesionālās kompetences novērtēšanu, skaitliskais salīdzinājums no 2011.gada līdz 2015.gadam Nepieciešamību uzsākt profesionālās kompetences novērtēšanas pakalpojumu akreditētā izglītības iestādē nosaka ārējie faktori:
\nIeviešot profesionālās kompetences novērtēšanas pakalpojumu 2011.gadā informācija par profesionālās kompetences novērtēšanas iespējām sabiedrībā bija minimāla. Bija nepieciešams veikt atsevišķu procedūru, piemēram, deleģēšanas īstenošanas kvalitātes kontroli un procesu sakārtošanu, ņemot vērā visu iesaistīto pušu tiesības un pienākumus.
\nSākot ar 2012.gadu profesionālās kompetences novērtēšanas deleģējumu saņēma 35-40 izglītības iestādes, bet tā īstenošanu nodrošināja vien 15-20 izglītības iestādes. Skaitliskās atšķirības starp izglītības iestādēm, kas saņēmušas deleģējumu un tām, kas organizē profesionālās kompetences novērtēšanu ir saistītas, galvenokārt, ar pašu izglītības iestāžu aktivitāti pretendentu piesaistē, kā arī pretendentu motivāciju profesionālās kompetences novērtēšanai konkrētās profesionālajās kvalifikācijās. 2015.gadā deleģējumu saņēmušo izglītības iestāžu skaita pieaugums (sk. 1.attēlu) daļēji saistīts ar profesionālās izglītības kompetences centra statusa ieguves nosacījumiem izglītības iestādēm mākslas, mūzikas vai dejas jomā.1 Profesionālās kompetences novērtēšanas ceļā iegūto profesionālās kvalifikācijas apliecību skaits:
\n2011.gadā izsniegtas 35 profesionālās kvalifikācijas apliecības (profesionālās kvalifikācijas apliecību ieguvušas 35 personas);
\n2012.gadā izsniegta 401 profesionālās kvalifikācijas apliecība (profesionālās kvalifikācijas apliecību ieguvušas 400 personas, 1 persona ieguvusi 2 profesionālās kvalifikācijas);
\n2013.gadā izsniegtas 833 profesionālās kvalifikācijas apliecības (profesionālās kvalifikācijas apliecību ieguvušas 826 personas, 7 personas ieguvušas 2 profesionālās kvalifikācijas);
\n2014.gadā izsniegtas 643 profesionālās kvalifikācijas apliecības (profesionālās kvalifikācijas apliecību ieguvusi 831 persona, 12 personas ieguvušas 2 profesionālās kvalifikācijas);
\n2015.gadā izsniegtas 939 profesionālās kvalifikācijas apliecības (profesionālās kvalifikācijas apliecību ieguvušas 932 personas, 7 personas ieguvušas 2 profesionālās kvalifikācijas).
\n2.attēls. Valsts un pašvaldības izglītības iestāžu un privāto izglītības iestāžu izsniegto profesionālās kvalifikācijas apliecību skaita dinamika 2011.-2015.gadā.
\nŅemot vērā izglītības iestāžu piedāvājumu, sākot ar 2012.gadu profesionālās kompetences novērtēšana ir iespējama vairāk kā 100 profesionālajās kvalifikācijās. Līdz 2015.gadam pretendenti ir izmantojuši iespēju novērtēt savu profesionālo kompetenci vien 49 profesionālajās kvalifikācijās (sk. 1.tabulu). Analizējot iegūto profesionālo kvalifikāciju statistiku, izglītības iestāžu sniegto informāciju par pretendentu izvēli profesionālās kompetences novērtēšanai konkrētās profesijās un pretendentu anketēšanā apkopotos datus varam secināt, ka sabiedrības pieprasījumu konkrētas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nosaka: 1) normatīvo aktu prasības attiecībā uz nozarē strādājošiem; 2) darba devēju iniciatīva kvalificētu speciālistu nodarbinātībā; 3) valsts institūcijās strādājošu darbinieku atbilstība profesionālās kvalifikācijas prasībām; 4) personu interese par darba tirgū pieprasītām profesijām.
\nProfesionālās kompetences novērtēšanas ceļā iegūtās profesionālās kvalifikācijas pēc to skaita var iedalīt trīs grupās:
\nPirmajā grupā ietilpstošo profesionālo kvalifikāciju profesionālās kompetences novērtēšanas nepieciešamība saistāma ar normatīvo aktu vai specifisku prasību, piemēram, sertifikācija, attiecināšanu uz personām, kuras strādā attiecīgajā nozarē. Otrās un trešās grupas profesionālās kvalifikācijas pārsvarā iegūtas pēc pašu personu motivācijas novērtēt savu profesionālo kompetenci vai arī nodarbināto personu darba devēju iniciatīvas.
\n1.tabula. Ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas ceļā iegūtās profesionālās kvalifikācijas 2011.-2015.gadā.
\nProfesionālā kvalifikācija (profesionālās kvalifikācijas līmenis) Profesionālās kvalifikācijas apliecību ieguvušo personu skaits Kopā (2849) 2011.gads 2012.gads 2013.gads 2014.gads 2015.gads Apdares darbu strādnieks (2) - - - 3 10 13 Apdares darbu tehniķis (3) - 19 7 4 2 32 Aprūpētājs (2) - - 175 146 173 494 Auklis (3) - - 133 96 10 239 Autoatslēdznieks (2) - 4 9 - 51 64 Autoelektriķis (3) - 1 14 8 12 35 Automehāniķis (3) 26 48 25 20 16 135 Bārmenis (3) - - - - 1 1 Būvizstrādājumu galdnieks (3) - 1 - - - 1 Būvtehniķis (3) - - - 1 - 1 Ceļojumu konsultants (3) - - 12 - - 12 Datorizētās ciparu vadības (CNC) metālapstrādes darbgaldu iestatītājs (3) - - - 7 - 7 Datorsistēmu tehniķis (3) - - 2 - - 2 Dārznieks (3) - - - - 1 1 Drēbnieks (2) - 1 - - - 1 Dzelzceļa transporta automātikas, telemehānikas un komunikāciju tehniķis (3) - 2 - - - 2 Elektriķis (3) - 3 2 41 16 62 Elektromontieris (2) - 4 - - 4 8 Elektrotehniķis (3) - - - 3 24 27 Ekotūrisma speciālists (3) - - - 3 - 3 Ēdināšanas pakalpojumu speciālists (3) - 1 1 - 10 12 Ēku celtnieks (3) - - - 11 14 25 Fotogrāfs (2) - - 2 - - 2 Frizieris (2) - - - 3 28 31 Galdnieks (2) - 2 - - - 2 Grāmatvedis (3) 6 1 - - 23 30 Klientu apkalpošanas speciālists (3) - 8 - - - 8 Konditors (2) - 4 - - 4 8 Lauksaimniecības tehnikas mehāniķis (3) - - - - 5 5 Lauku īpašuma apsaimniekotājs (3) - - - 15 12 27 Lietvedis (2) - - 32 15 11 58 Lokomotīvju saimniecības tehniķis (3) 2 12 1 14 4 33 Maizes un miltu izstrādājumu speciālists
\n2015.gada 12.novembrī kvalitātes dienests sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Valsts izglītības satura centru nozaru uzņēmumu pārstāvjiem organizēja semināru \"Kā profesionālās izglītības sistēma var palīdzēt uzņēmumiem piesaistīt kvalificētus darbiniekus?\"2, kurā dalībnieki tika iepazīstināti ar ESF projekta \"Nozaru kvalifikāciju sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana\" ietvaros sasniegtajiem rezultātiem modulārās profesionālās izglītības programmu izstrādē un ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanā. Semināra diskusijās nozaru uzņēmumu pārstāvji kā pamatojumu vienas vai divu profesionālo kvalifikāciju ieguvei minēja nosacījumus uzņēmumu dalībai Eiropas struktūrfondu projektos. Tas motivē uzņēmumus sakārtot darba tiesiskās attiecības ar strādājošajiem un nodarbināt kvalificētus darbiniekus. Tādējādi, profesionālās kompetences novērtēšana ir iespēja, ko izmanto ne tikai darbinieki, bet arī darba devēji.
\n2.tabula.
\nProfesionālās kompetences novērtēšanas ceļā iegūtās divas profesionālās kvalifikācijas.
\nPirmā profesionālā kvalifikācija Otrā profesionālā kvalifikācija Lokmetinātājs metināšanā ar mehanizēto iekārtu aktīvās gāzes vidē (MAG) Automehāniķis Autoatslēdznieks Autoelektriķis Auklis Aprūpētājs Ceļojumu konsultants Auklis Lokmetinātājs metināšanā ar mehanizēto iekārtu inertās gāzes vidē (MIG) Lokmetinātājs metināšanā ar mehanizēto iekārtu aktīvās gāze vidē (MAG) Rokas lokmetinātājs (MMA) Gāzmetinātājs Rokas lokmetinātājs (MMA) Lokmetinātājs metināšanā ar mehanizēto iekārtu aktīvās gāzes vidē (MAG) Lokmetinātājs metināšanā ar volframa elektrodu inertās gāzes vidē (TIG) Lokmetinātājs metināšanā ar mehanizēto iekārtu inertās gāzes vidē (MIG) Lokmetinātājs metināšanā ar mehanizēto iekārtu inertās gāzes vidē (MIG) Rokas lokmetinātājs (MMA) Elektriķis Automehāniķis Viens no profesionālās kompetences novērtēšanas kvalitātes un uzticamības raksturojošiem rādītājiem ir 48 personas (vidēji 1,7% no kopējā eksaminēto personu skaita), kuras ar pirmo reizi nav sekmīgi nokārtojušas profesionālās kvalifikācijas eksāmenu.
\nSalīdzinājumam Valsts izglītības satura centra interneta mājas lapā publiskotajā informācijā, par 2012.gada profesionālās kvalifikācijas eksāmenu rezultatīvajiem rādītājiem, profesionālās izglītības programmu noslēguma pārbaudījumos profesionālās kvalifikācijas eksāmenu nesekmīgi kārtojuši 3% eksaminēto izglītojamo.3 1 Ministru kabineta 2015. gada 25. augusta noteikumi Nr. 495 \"Kārtība, kādā piešķir un anulē profesionālās izglītības kompetences centra statusu mākslas, mūzikas vai dejas jomā\".
\n2 http://www.nozaruekspertupadomes.lv/aktuali/diskusijas-par-aktualo-profesionalaja-izglitiba-ir-jaturpina-641 3 http://visc.gov.lv/profizglitiba/eksameni/info_old.shtml Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis 4. pielikums Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas plānam 2016.-2020. gadam LM pieredze un secinājumi par 2007.-2013.gada periodu PI īstenošanā \"Lai uzlabotu NVA īstenoto (bezdarbnieku, darba meklētāju un nodarbināto) mācību pasākumu kvalitāti un atbilstību darba tirgus vajadzībām, 2007.-2013.gadā tika veikti šādi pilnveidojumi:
\nTomēr, kuponu sistēmas ieviešanas laikā konstatēts, ka, izsniedzot kuponus reģistrēto pieteikumu secībā un neatkarīgi no pieteikumu skaita uz izvēlēto programmu, klienti daudz īsākā laika periodā iesaistās mācībās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu sistēmu, kurā NVA pati komplektēja mācību grupas. Pozitīvi vērtējams arī fakts, ka līdz ar kuponu metodes ieviešanu klientiem pavērušās plašākas iespējas programmu, izglītības iestāžu un mācību īstenošanas vietu izvēlē. Patstāvīgi izvēloties izglītības iestādi, klienti ir motivētāki programmu apguvei un prasīgāki mācību kvalitātes nodrošinājumam, kā arī ticis būtiski mazināts tā sauktais \"cherry picking\" efekts, kad izglītības iestāde izvēlas visvieglāk izglītojamos, nevis tos, kam šādas mācības sniedz lielāku pieaugumu robežproduktivitātē. Kuponu sistēma piedāvā neierobežotu un nepārtrauktu izglītības iestāžu iespēju iesaistīties mācību īstenošanā. Jāpiebilst, ka kopējā NVA klienta apmierinātība par saņemtajiem pakalpojumiem, salīdzinot ar iepirkumu sistēmu, ir augusi.
\nInformāciju par mācību kvalitāti un ietekmi uz personas turpmāko konkurētspēju darba tirgū var sniegt arī pati izglītotā persona. Līdz ar to gan NVA, gan LM ir svarīgs izglītoto klientu viedoklis (sūdzības, pateicības, aizpildītas aptaujas anketas), lai operatīvi pārbaudītu izglītības īstenošanu, kā arī informētu klientus par mācību kvalitāti konkrētā izglītības iestādē, t.sk., iekļaujot informāciju arī mācību novērtējuma informācijas sistēmā.
\nLai izvērtētu bezdarbnieku un darba meklētāju apmierinātību ar NVA pakalpojumiem, laika posmā no 2014.gada 1.augusta līdz 1.oktobrim tika veikta elektroniskā bezdarbnieku un darba meklētāju aptauja par apmierinātību ar NVA pakalpojumiem. Tās ietvaros tika aptaujāti 3 468 bezdarbnieki un darba meklētāji.
\nPar visbiežāk izmantoto sazināšanās veidu ar NVA darbiniekiem, lielākā daļa respondentu (68 %) atzīmē personisko vizīti (2013.gadā tie bija 69 %). Salīdzinot 2014.gada aptaujas rezultātus ar 2013.gadā iegūtajiem, būtiski ir palielinājies to klientu skaits, kuri saziņai ar NVA izmanto e-pastu (2013.gadā tie bija - 9 %, 2014.g. - 31 %) un tālruni (2013.g. - 21 %, 2014.g. - 46 %). Attiecībā uz klientu apkalpošanas kvalitāti, 29 % aptaujāto respondentu uzskata, ka klientu apkalpošana ir ļoti laba, 47 % - laba, 20 % - apmierinoša. Tikai 5% respondentu apkalpošanas kvalitāti vērtē kā sliktu. Jāpiebilst, ka šāds jautājums 2014.gadā tika uzdots pirmoreiz. Iepriekšējos gadus respondentiem tika lūgts vērtēt darbinieku attieksmi pret klientiem. Vērtējot Aģentūras darbinieku palīdzību klientiem darba meklēšanas procesā, 48 % respondentu atzinuši to kā pietiekamu (2013.gadā - 44 %) un 19 % kā nepietiekamu (2013.gadā
\n2014.gadā ir pieaudzis respondentu skaits, kuru lielākais ieguvums no NVA darbinieku konsultācijām ir informācija par NVA pakalpojumiem (2013.gadā 39 %, 2014.gadā - 53 %), kā arī brīvajām darba vietām (2013.gadā - 26 %, 2014.gadā - 36%). Turpretim 18% respondentu neuzskata, ka NVA apmeklējumi ir bijuši lietderīgi.
\nTāpat 18 % uzskata, ka NVA sniegtās konsultācijas ir bijušas noderīgas CV sagatavošanā. Atbildot uz jautājumu, kādus NVA pakalpojumus klienti vēlētos saņemt elektroniski (bija iespēja norādīt vairākus atbilžu variantus), respondenti visbiežāk norādīja uz atbilstošu vakanču piedāvāšanu - 66 %, kam sekoja vēlme saņemt elektroniski mācību kuponu vai norīkojumu uz NVA pasākumu - 48 %.
\nArī jaunajā ES fondu plānošanas periodā ir plānots turpināt uzraudzīt NVA organizēto mācību pasākumu kvalitāti un atbilstību situācijai darba tirgū. Papildus ir plānots veikt regulāras pārbaudes mācību pasākumu īstenošanas vietā, lai mazinātu riskus, kas ir saistīti ar nekvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu.
\nLīdzīgi atbalsts iesaistei neformālās un profesionālās izglītības apguvē ir nepieciešams tiem strādājošajiem, kuriem ir darba tirgus prasībām neaktuāla iegūtā izglītība. Ņemot vērā to, ka valstī nav vienota personu iegūtās izglītības reģistra, PI pasākuma ietvaros nebija iespējams izvērtēt personu izglītības līmeni, tādejādi mērķtiecīgāk plānojot nepieciešamās aktivitātes, lai prioritāri mūžizglītībā tiktu iesaistītas personas ar zemu vai nepietiekamu izglītības līmeni. Projekta ietvaros pastāvīgi tika veikta klientu apmierinātības mērīšana. 99,5% gadījumos klienti novērtēja projekta organizētās mācības pozitīvi.
\nBūtiskākie problēmjautājumi 2007.-2013.gada programmā un nepieciešamie pilnveidojumi PI programmu īstenošanā:
\nLai veicinātu klientu piekļuvi mācību vietām un paplašinātu klientam sasniedzamo izglītības iestāžu skaitu (neradot papildus izmaksas), jāparedz atbalsts reģionālajai mobilitātei, kas kompensētu transporta izdevumus, t.i., nodrošinātu, ka klienti var saņemt finanšu atlīdzību transporta izdevumu segšanai braucieniem no deklarētās dzīvesvietas/vai darba vietas uz mācību vietu un atpakaļ (ja mācību vieta atrodas vismaz 20 km attālumā no deklarētās dzīvesvietas, vai darba vietas).
\nSaskaņā ar 26.05.2015. grozījumiem MK noteikumos Nr.75 \"Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem\" ir notikusi pāreja uz fiksētu mācību kuponu izmaksām, paredzams, ka šī punkta uzskaitītās problēmas tiks preventīvi novērstas.
\nLM plāno pakāpeniski virzīties uz \"samaksa par rezultātu\" ieviešanu, lai gala maksājumi izglītības iestādēm būtu saistāmi ar bezdarbnieku darbā iekārtošanās rezultātiem pēc mācību pabeigšanas, kā arī kuponu sistēmu ir papildināta ar dažādiem e-vides risinājumiem, tajā skaitā darba tirgus monitoringa sistēmu, lai nodrošinātu cilvēku informētāku izvēli.
\n2013.gada 26.februārī tika ieviesti ierobežojumi iesaistei mācībās personām vecumā no 25-44 gadiem, kā rezultātā pasākums kļuva vairāk pieejams bezdarba riskam pakļautām personām vecumā 45+ (izmaiņas dalībnieku sastāvā - 17% palielinājās dalībnieku skaits vecuma grupā 45+). NVA identificēja trīs būtiskākos bezdarba riska faktorus, kuru mazināšanai būtu nepieciešams pasākumā paredzētais atbalsts profesionālās pilnveides vai neformālās izglītības programmu apguvei: 1) personas zems izglītības līmenis; 2) darba tirgus prasībām neaktuāla (novecojusi) iegūtā izglītība; 3) personas vecums.
\nArī turpmāk PI programmās ietvaros jānodrošina elektroniskās reģistrācijas iespējas, kā arī mērķa grupu noteikšana un unikālo personu skaits, lai novērstu reģistrācijas un administratīvā sloga saistītās problēmas.
\nAnalizējot atbalsta saņēmušo statistisko portretu Mūžizglītības pasākuma ietvaros, tika secināts, ka atbalstam visvairāk pieteikušās un to saņēmušas personas ar augstāko izglītību (64% no pasākumā iesaistītām nodarbinātām personām). Ņemot vērā to, ka valstī nav vienota personu iegūtās izglītības reģistra, nav iespējams objektīvi izvērtēt personu izglītības līmeni, tādējādi NVA nesaskatīja iespēju ierobežot personu ar augstāku izglītības līmeni dalību pieaugušo izglītības pasākumā.
\nLīdz ar to turpmāk pieaugušo izglītībā nepieciešams mērķtiecīgāk iesaistīt personas ar zemu izglītības līmeni (priekšnosacījums - valstī vienots personu iegūtās izglītības reģistrs).
\n2014.gada 30.aprīlī NVA saņēma LR Tiesībsarga atzinumu par ierēdņu tiesībām uz mūžizglītību, kurā noteikts, ka arī ierēdņiem būtu jābūt tiesībām piedalīties mūžizglītības pasākumos, norādot, ka arī ierēdņi bija bezdarba riska situācijā, jo ekonomiskās krīzes laikā ierēdņu skaits tika samazināts par vidēji 29%. Līdz ar to arī ierēdņiem bija nepieciešamas konkurētspējas prasmes, lai atrastu jaunu nodarbošanos, kas nebija saistīta ar valsts pārvaldē iegūtajām prasmēm, un nekļūtu par slogu valsts sociālajam budžetam. Ņemot vērā minētos faktus, turpmāk nepieciešams izvērtēt ārējos apstākļus, kas var ietekmēt Mūžizglītības pasākuma aktivitāšu pieejamību un sasniedzamo rezultātu, nepieciešamības gadījumā veicot izmaiņas normatīvajā regulējumā, atbilstoši aktuālajai darba tirgus situācijai.\"
\n1 (Labklājības ministrijas Informatīvais ziņojums \"Par darba tirgus īstermiņa prognozēm 2014. gadam un bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem\" http://www.lm.gov.lv/upload/darba_tirgus/darba_tirgus/lmzino_31032014.pdf 2 pētījumā \"Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums\". Pētījums oriģinālvalodā pieejams LM mājaslapas sadaļā - Nozares politikas - Darbs - Pētījumi http://www.lm.gov.lv/upload/ aktualitates/latvia_compwbs.pdf Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis 5. pielikums Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas plānam 2016.-2020. gadam Pieaugušo nodarbināto struktūra pēc informatīvā vai karjeras pakalpojuma nepieciešamības N.p.k.
\nNodarbinātā vajadzības pēc papildizglītības Kas ierosina mācības Kāds atbalsts nepieciešams/ rīcības soļi 1.
\nUzņēmums uzsācis ražot jaunu produktu veidus, mainījušās tehnoloģijas (iekārtas, izmantojamie materiāli, u.c.), taču ne darba devējs, ne ņēmējs nevēlas pārtraukt darba attiecības Darba devējs 1. Definēt jaunās kompetences darba uzdevumu veikšanai 2. Noteikt kādas jaunas zināšanās un prasmes nepieciešamas, kas būtu iekļaujamas papildizglītības saturā 3. Izvērtēt šīs papildizglītības programmas statusu (vai tā ir profesionālā pilnveide, vai papildizglītība, vai tas ir atsevišķs modulis kādas definētas profesijas ietvarā, vai...) 4. Noteikt papildizglītības apguves formu, nodrošināt vietu un grafiku 5. Atrast piemērotus mācībspēkus 2.
\nDarbinieks vēlas turpināt strādāt šajā uzņēmumā, bet ne pašreizējā amatā Pats darbinieks 1. Definēt jaunās kompetences darba uzdevumu veikšanai 2. Noteikt atšķirību starp nepieciešamajām kompetencēm darba uzdevumu veikšanai esošajā amatā un iecerētajā jaunajā 3. Novērtēt gan formālās, gan ārpus formālās izglītības iegūtās prasmes un to atbilstību iecerētajam amatam 4. Noteikt nepieciešamās papildizglītības saturu un apjomu atbilstoši iecerētā amata kvalifikācijas prasībām 5. Nodrošināt papildizglītības ieguves vietu, formu, novērtējumu un jaunās kvalifikācijas piešķiršanu 3.
\nDarbinieks vēlas kardināli mainīt savu nodarbošanās veidu, bet īsti nezina kādā virzienā Pats darbinieks 1. Nepieciešama saruna ar kvalificētu karjeras konsultantu darbinieka interešu un spēju izvērtēšanai, esošās formālās izglītības līmeņa un satura izvērtēšanai, darba vakanču apzināšanai, tālākās rīcības plāna izstrādāšanai, lēmuma pieņemšanai un rīcībai 2. Papildizglītības nodrošināšana jaunas kvalifikācijas ieguvei formālās izglītības sistēmā Piezīme: par atbalstu sniedzošā personāla kvalifikāciju: Pirmajos 2 gadījumos personālam galvenokārt ir nepieciešamas formālās zināšanas par nozaru kvalifikāciju struktūru, par izglītības procesa, mācību rezultātu novērtēšanas organizēšanu. Abos gadījumos ir obligāta darba devēja iesaiste. Tikai 3.gadījumā būs vajadzīgs kvalificēta karjeras konsultanta atbalsts.
\nKarjeras konsultāciju atbalsta pakalpojums pieejams gan NVA 28 filiālēs visā Latvijā, gan karjeras konsultantu atbalsts tiks stiprināts izglītības iestādēs (ES fondu specifiskā atbalsta mērķa 8.3.5 \"Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs\" ietvaros). NVA piedāvā individuālas un grupas karjeras konsultācijas, kas ir bezmaksas un pieejamas ikvienam Latvijas iedzīvotājam.
\nIzglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis