Veicot pasākumus, kas uzskaitīti 1.punktā, Puses savu iespēju robežās:(a) atbalsta un tālāk attīsta starptautiskās programmas, sadarbības ietvarus un organizācijas, kuru mērķis ir definēt, vadīt, novērtēt un finansēt izpēti, datu savākšanu un monitoringu, ņemot vērā nepieciešamību iespējami samazināt pārklāšanos;(b) atbalsta nacionālos un starptautiskos pasākumus zinātniskās un tehniskās izpētes kapacitātes stiprināšanai, īpaši jaunattīstības valstīs un valstīs ar pārejas ekonomiku, kā arī veicina datu un analīžu rezultātu pieejamību un apmaiņu ar tiem;(c) ņem vērā jaunattīstības valstu un valstu ar pārejas ekonomiku īpašās vajadzības finansiālajā un tehniskās palīdzības jomā un sadarbojas ar tām, lai uzlabotu to kapacitāti līdzdarboties pasākumos, kuri minēti (a) un (b) apakšpunktos;(d) uzsāk pētniecības darbus par noturīgo organisko piesārņotāju iedarbības mazināšanu uz cilvēku reproduktīvo veselību;(e) savu pētījumu, attīstības pasākumu un monitoringa rezultātus padara pieejamus sabiedrībai savlaicīgi un regulāri; un(f) veicina un/vai uzsāk sadarbību attiecībā uz pētniecības, attīstības un monitoringa rezultātu uzglabāšanu un uzturēšanu.12.pantsTehniskā palīdzība1.
\nPuses atzīst, ka savlaicīga tehniskās palīdzības sniegšana pēc jaunattīstības valstu un valstu ar pārejas ekonomiku lūguma, ir būtiska Konvencijas veiksmīgas izpildes nodrošināšanai.2. Puses sadarbojas, lai sniegtu savlaicīgu un adekvātu tehnisko palīdzību jaunattīstības valstīm un valstīm ar pārejas ekonomiku un palīdzētu tām, ievērojot to īpašās vajadzības, uzlabot savu kapacitāti izpildīt ar šo Konvenciju uzliktās saistības.3. Šajā nolūkā Puses, kuras ir attīstītas valstis, un citas Puses savu iespēju robežās sniedz tehnisko palīdzību valstīm, kuras ietvaros saskaņā ar savstarpējiem līgumiem un pēc nepieciešamības tiks sniegta tehniskā palīdzība, kāda nepieciešama šīs Konvencijas uzlikto saistību izpildes kapacitātes nodrošināšanai.
\nTurpmākos norādījumus par šo jautājumu sniedz Pušu Konference.4. Puses izveido mehānismus, kas nepieciešami tehniskās palīdzības un tehnoloģiju nodošanai jaunattīstības valstīm un valstīm ar pārejas ekonomiku attiecībā uz šīs Konvencijas izpildi. Šie mehānismi paredz reģionālu un subreģionālu kapacitātes palielināšanas centru un tehnoloģiju nodošanas centru izveidi, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm un valstīm ar pārejas ekonomiku pildīt savas saistības, kas izriet no šīs Konvencijas. Turpmākos norādījumus par šo jautājumu sniedz Pušu Konference.5. Puses šī panta kontekstā pilnībā ievēro specifikās vajadzības un īpašo situāciju, kas pastāv mazāk attīstītajās valstīs un mazo salu jaunattīstības valstīs attiecībā uz tehnisko palīdzību.13.pantsFinanšu resursi un mehānisms1.
\nKatra no Pusēm savu iespēju robežās apņemas sniegt finansiālu atbalstu un ieinteresētību attiecībā uz tādām darbībām, kuru mērķis ir sasniegt šīs Konvencijas mērķus saskaņā ar nacionālajiem plāniem, prioritātēm un programmām.2. Puses, kuras ir attīstītas valstis, piešķir jaunus un papildus finansu resursus, lai Puses, kas ir jaunattīstības valstis un valstis ar pārejas ekonomiku, varētu segt izdevumus, kas saistīti ar šīs Konvencijas izpildes pasākumiem, pildot savas saistības, kas izriet no šīs Konvencijas, atbilstoši divpusējiem līgumiem starp saņēmēju valsti un institūciju, kas darbojas 6.punktā aprakstītā mehānisma ietvaros. Citas Puses savu iespēju robežās var brīvprātīgi piešķirt finansu resursus.
\nDotācijas no citiem avotiem arī ir atbalstāmas. Šo saistību izpildes pasākumu veikšanā jāņem vērā nepieciešamība panākt adekvātu, pietiekamu, savlaicīgu un paredzamu līdzekļu plūsmu un finansiālās atbildības dalīšanu starp dotējošām Pusēm.3. Attīstīto valstu Puses un citas Puses savu iespēju robežās un saskaņā ar saviem nacionālajiem plāniem, prioritātēm un programmām arīdzan var piešķirt finansu resursus, un jaunattīstības valstu Puses un pārejas ekonomikas valstu Puses pieņemt šādus līdzekļus savu saistību izpildes nodrošināšanai atbilstoši šīs Konvencijas prasībām ar divpusēju, reģionālu un daudzpusēju līgumu palīdzību.4. Pakāpe, līdz kurai attīstības valstis spēs efektīvi pildīt savas saistības atbilstoši šīs Konvencijas prasībām, ir tieši atkarīga no attīstīto valstu Pušu efektīvas savu saistību atbilstoši šīs Konvencijas prasībām izpildes attiecībā uz finansu resursu, tehniskās palīdzības un tehnoloģiju nodošanas pasākumiem.
\nApstāklis, ka attīstības valstu pirmās un galvenās prioritātes ir ilgtspējīgas ekonomikas attīstība, sociālā attīstība un nabadzības novēršana, tiek pilnībā atzīts un ievērots, apsverot nepieciešamību aizsargāt cilvēku un vides veselību.5. Savās darbībās, piešķirot līdzekļus, Puses ņem vērā mazāk attīstīto un mazo salu jaunattīstības valstu specifiskās vajadzības un īpašos apstākļus.6. Ar šo tiek definēts mehānisms adekvātu un ilgtspējīgu finansu resursu nodrošināšanai Pusēm, kas ir jaunattīstības valstis un valstis ar pārejas ekonomiku, dotāciju un atlaižu veidā, lai palīdzētu tām pildīt šīs Konvencijas uzliktās saistības. Mehānisms darbojas Pušu Konferences pārraudzībā, ja nepieciešams, un vadībā, un atskaitīšanās notiek Pušu Konferencei šīs Konvencijas mērķu ietvaros.
\nTā darbība tiek uzticēta vienai vai vairākām institūcijām, tajā skaitā jau pastāvošām starptautiskām institūcijām, atbilstoši Pušu Konferences lēmumam. Mehānisma ietvaros var darboties arī citas divpusējas, reģionālas un daudzpusējas institūcijas, kas nodarbojas ar tehniskās un finansiālās palīdzības sniegšanu. Dotācijas mehānisma ietvaros papildinās tos finansiālos pārvedumus, kas veikti par labu Pusēm, jaunattīstības valstīm un valstīm ar pārejas ekonomiku, kā atspoguļots 2.punktā un saskaņā ar to.7. Atbilstoši šīs Konvencijas mērķiem un 6.punktam Pušu Konference savā pirmajā sanākšanas reizē pieņem atbilstošus norādījumus finansu mehānisma darbībai un vienojas ar institūciju vai institūcijām, kuras piedalīsies finansu mehānisma darbībā, lai tas uzsāktu darbību.
\nNorādījumiem, inter alia, jāparedz:(a) politikas, stratēģijas un programmu prioritātes, kā arī skaidri un detalizēti kritēriji un norādījumi, saskaņā ar kuriem tiek noteiktas tiesības izmantot piešķirtos finansu līdzekļus, ieskaitot šāda izlietojuma regulāru novērtējumu un uzraudzību;(b) norādījumi institūcijai vai institūcijām par regulāru atskaišu iesniegšanu Pušu Konferencei par šīs Konvencijas izpildes pasākumu finansējuma pietiekamību un ilgtspējību;(c) dažādu avotu finansējuma, mehānismu un līgumu veicināšana;(d) metodika šīs Konvencijas izpildei nepieciešamo līdzekļu daudzuma noteikšanai paredzamā un apzināma veidā, paturot prātā, ka noturīgo organisko piesārņotāju pakāpeniskai izmantošanas pārtraukšanai var būt nepieciešams ilgstošs finansējums, kā arī noteikumi, atbilstoši kuriem šāds līdzekļu daudzums tiek periodiski pārskatīts; un(e) metodika, ar kuru ieinteresētās Puses var saņemt palīdzību savu vajadzību apzināšanai, informācijas saņemšanai par pieejamiem finansējuma avotiem un finansējuma veidiem, lai veicinātu koordināciju starp tiem.8.
\nPušu Konference ne vēlāk kā savā otrajā sanākšanas reizē un turpmāk regulāri pārskata, saskaņā ar šī panta noteikumiem, izveidotā mehānisma efektivitāti, tā spēju apmierināt Pušu, jaunattīstības valstu un valstu ar pārejas ekonomiku, specifiskās vajadzības, 7.punktā minēto kritēriju un norāžu izpildi, piešķirto līdzekļu pietiekamību, kā arī institūciju, kurām uzticēta mehānisma darbība, darbības efektivitāti. Pamatojoties uz šādu pārskatu, vajadzības gadījumā tiek veikti nepieciešamie pasākumi efektivitātes uzlabošanai, ieskaitot rekomendāciju un norādījumu izstrādi adekvāta un ilgtspējīga finansējuma nodrošināšanai Pušu vajadzību apmierināšanai.14.pantsPārejas finansiālie noteikumiPasaules Vides fonds, kas darbojas saskaņā ar Nolikumu par reorganizētā Pasaules Vides fonda izveidošanu, ir galvenā institūcija, kam uzticēta 13. pantā aprakstītā finansu mehānisma darbība pārejas periodā no Konvencijas spēkā stāšanās brīža līdz Pušu Konferences pirmajai sanākšanas reizei vai brīdim, kad Pušu Konference pieņems lēmumu, kura institūcija tiks nozīmēta atbilstoši 13. panta noteikumiem.
\nGlobālās Vides aģentūras institucionālā struktūra veic savas darbības ar operatīviem pasākumiem, kuri specifiski attiecas uz noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, ņemot vērā, ka šajā jomā var būt nepieciešama jaunu pasākumu izstrāde.15.pantsAtskaites un ziņojumi1. Katra no Pusēm atskaitās Pušu Konferencei par pasākumiem, kas veikti šīs Konvencijas noteikumu izpildei, un pasākumu efektivitāti Konvencijas mērķu sasniegšanā.2. Katra no Pusēm iesniedz Sekretariātam:(a) statistiskas datus par katras A pielikumā un B pielikumā uzskaitītās ķīmiskās vielas kopējo saražoto, importēto un eksportēto daudzumu vai arī saprātīgus šo daudzumu novērtējumus; un(b) līdz praktiski iespējamai pakāpei to valstu sarakstus, uz kurām katra no šīm ķīmiskajām vielām ir eksportēta un importēta.3. Šādas atskaites iesniedz ar periodiskiem intervāliem atbilstoši formātam, kādu pieņēmusi Pušu Konference savā pirmajā sanākšanas reizē.16.pantsEfektivitātes novērtējums1.
\nPirmajā reizē četrus gadus pēc Konvencijas stāšanās spēkā un turpmāk periodiski pēc intervāliem, kādus noteikusi Pušu Konference, Pušu Konference izvērtē Konvencijas efektivitāti.2. Lai veicinātu šādu novērtējumu, Pušu Konference savā pirmajā sanākšanas reizē uzsāk pasākumus, lai nodrošinātos ar salīdzināmiem monitoringa datiem par A, B un C pielikumos uzskaitīto ķīmisko vielu klātbūtni, kā arī to globālo pārvietošanu. Šos pasākumus:(a) Pusēm būtu jāīsteno reģionālos ietvaros saskaņā ar savām tehniskajām un finansiālajām iespējām, iespējami izmantojot pastāvošās monitoringa programmas un mehānismus un veicinot pieejas metožu harmonizāciju;(b) iespējams papildināt, ja nepieciešams, pamatojoties uz reģionālām atšķirībām un to iespējām īstenot monitoringa pasākumus; un(c) iekļauj ziņojumā Pušu Konferencei par reģionālā un globālā mēroga monitoringā iegūtajiem rezultātiem pēc periodiskiem intervāliem, kurus noteikusi Pušu Konference.3. 1.punktā definēto novērtējumu īsteno uz pieejamās zinātniskās, vides, tehniskās un ekonomiskās informācijas bāzes, ieskaitot:(a) ziņojumus un citu monitoringā iegūtu informāciju atbilstoši 2.punkta nosacījumiem;(b) nacionālajiem ziņojumiem, kuri iesniegti saskaņā ar 15.panta noteikumiem; un(c) informāciju par Konvencijas noteikumu pārkāpumiem atbilstoši 17.panta noteikumiem.17.pantsPārkāpumiPušu Konference, tiklīdz tas ir praktiski iespējams, izstrādā un apstiprina procedūru un starptautisko mehānismu šīs Konvencijas noteikumu pārkāpumu konstatēšanai un pārkāpēju Pušu sodīšanai.18.pantsStrīdu izskatīšana1.
\nVisus strīdus un domstarpības, kas rodas sakarā ar šīs Konvencijas interpretāciju un noteikumu piemērošanu, Puses izšķir savstarpēju sarunu ceļā vai citā miermīlīgā formā pēc saviem ieskatiem.2. Konvencijas ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas un pievienošanās laikā vai jebkurā laikā pēc tam katra Puse, kas nav reģionāli ekonomiski integrēta organizācija, var deklarēt ar rakstisku paziņojumu, kuru iesniedz Depozitārijam, ka visos strīdos, kas izriet no šīs Konvencijas interpretācijas vai piemērošanas, tā atzīst vienu vai abus no sekojošiem strīdu izšķiršanas veidiem kā obligāti saistošus attiecībā uz jebkuru Pusi, kura uzņēmusies šīs pašas saistības:(a) arbitrāža saskaņā ar procesuāliem noteikumiem, kurus Pušu Konference pieņem pielikuma formā tiklīdz tas praktiski iespējams;(b) strīda iesniegšana izskatīšanai Starptautiskajā Tiesā.3.
\nPuse, kura ir reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, var iesniegt paziņojumu ar līdzīgiem atzinumiem attiecībā uz arbitrāžu saskaņā ar procedūrām, kas minētas 2.punkta (a) apakšpunktā.4. Deklarācija, kas iesniegta saskaņā ar 2.punkta vai 3.punkta nosacījumiem paliek spēkā līdz tajā norādītā termiņa beigām vai trīs mēnešus pēc tam, kad rakstisks paziņojums par tās atsaukšanu ir deponēts Depozitārijam.5. Deklarācijā norādītā termiņa beigas, paziņojums par deklarācijas atsaukšanu vai jaunas deklarācijas iesniegšana nekādā veidā neietekmē prasības, kas iesniegtas izskatīšanai arbitrāžas tribunālā vai Starptautiskajā Tiesā, ja vien Puses nevienoja par ko citu.6.Ja strīda puses nav atzinušas tās pašas vai nekādas strīdu izskatīšanas procedūras, kas nosauktas 2.punktā un ja tās nav spējušas strīdu atrisināt divpadsmit mēnešu laikā pēc tam, kad viena no pusēm ir rakstiski paziņojusi otrai pusei par strīda pastāvēšanu starp tām, tad strīdu jāiesniedz izskatīšanai samierināšanas komisijai, ja to prasa kāda no strīda pusēm.
\nSamierināšanas komisija sagatavo ziņojumu ar rekomendācijām. Papildus procesuālās darbības attiecībā uz samierināšanas komisijas darbību pielikuma formā sagatavo un pieņem Pušu konference ne vēlāk kā otrajā savā sanākšanas reizē.19.pantsPušu konference1. Ar šo ir nodibināta Pušu Konference.2. Pušu Konferences pirmo sanāksmi organizē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas izpilddirektors ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās. Turpmāk Pušu Konference sanāk regulāri ar intervāliem, kādus noteikusi Konference.3. Pušu Konferences ārkārtas sanāksmes tiek sasauktas, kad to par nepieciešamu atzīst Pušu Konference vai pēc jebkuras puses rakstiska pieprasījuma ar nosacījumu, ka šo pieprasījumu atbalsta vismaz trešdaļa Pušu.4.
\nPušu Konference savā pirmajā sanākšanas reizē, savstarpēji vienojoties, pieņem un apstiprina procedūras noteikumus un finansu noteikumus attiecībā pati uz savu darbību un uz jebkādu pakļauto institūciju darbību, kā arī finansiālos noteikumus, uz kuru pamata darbojas Sekretariāts.5. Konference pastāvīgi uzrauga un novērtē šīs Konvencijas izpildes procesu. Tā pilda funkcijas saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem un:(a) saskaņā ar 6.punkta noteikumiem nodibina tādas pakļautās institūcijas, kādas uzskata par nepieciešamām Konvencijas noteikumu izpildei;(b) kad nepieciešams, sadarbojas ar citām kompetentām starptautiskajām organizācijām, valstiskām un nevalstiskām organizācijām; un(c) regulāri pārskata visu informāciju, kas pieejama Pusēm saskaņā ar 15.panta noteikumiem, tajā skaitā 3.panta 2.punkta (b) (iii) apakšpunktā minētos apsvērumus par efektivitāti;(d) apsver un uzņemas jebkuras citas darbības, kādas var būt nepieciešamas šīs Konvencijas mērķu sasniegšanai.6.
\nPušu Konference savā pirmajā sanākšanas reizē nodibina pakļauto institūciju, kuru sauks par Noturīgo organisko piesārņotāju pārskata komisiju, lai īstenotu ar šo Konvenciju Komisijai nospraustos mērķus. Šim nolūkam;(a) Noturīgo organisko piesārņotāju pārskata Komisiju ieceļ un apstiprina Pušu Konferencē. Komisijas dalībnieki ir valdību iecelti ķīmiskā novērtējuma vai vadības eksperti. Komisijas locekļus ieceļ, ievērojot vienlīdzīgas ģeogrāfiskās pārstāvniecības principu;(b) Pušu konference izlemj par Komisijas atskaites noteikumiem, darbības un organizācijas noteikumiem; un(c) Komisija cenšas visas savas rekomendācijas pieņemt, savstarpēji vienojoties. Ja visi mēģinājumi panākt vienošanos bijuši nesekmīgi, kā galējo līdzekli izmanto balsojumu un lēmumu pieņem ar divām trešdaļām klātesošo un balsojošo biedru balsu vairākumu.7.
\nPušu konference savā trešajā sanākšanas reizē lemj par 3.panta 2.punkta (b) apakšpunktā norādītās procedūras turpmākas piemērošanas lietderību un tās efektivitāti.8.Apvienoto Nāciju Organizācija, to specializētās aģentūras un Starptautiskā Atomenerģētikas aģentūra, kā arī jebkura valsts, kas ir šīs Konvencijas puse, var būt pārstāvēta Pušu Konferencē novērotāja statusā. Jebkura organizācija vai institūcija, kā nacionāla, tā starptautiska, valstiska vai nevalstiska, kura ir kvalificēta jautājumos, ko regulē šī Konvencija, var piedalīties Pušu Konferencē novērotāja statusā, ja tā iepriekš paziņojusi par savu nodomu Sekretariātam un ja pret to neiebilst vismaz trešā daļa Pušu.20.pantsSekretariāts1.
\nAr šo ir nodibināts Sekretariāts.2. Sekretariātam ir sekojošas funkcijas:(a) organizēt Pušu Konferences un pakļauto institūciju sanāksmes un sniegt tiem nepieciešamos pakalpojumus;(b) sniegt atbalstu un palīdzību Pusēm, jaunattīstības valstīm un valstīm ar pārejas ekonomiku šīs Konvencijas īstenošanā;(c) nodrošināt nepieciešamo koordināciju ar citu attiecīgo starptautisko organizāciju sekretariātiem;(d) sagatavot un izplatīt Pusēm informāciju, kas saņemta atbilstoši 15.panta noteikumiem, un citu pieejamu informāciju;(e) Pušu Konferences vispārīgā vadībā uzņemties tādas administratīvas un līgumsaistības, kādas var būt nepieciešamas savu funkciju efektīvai veikšanai; un(f) pildīt citas Sekretariāta funkcijas, kas noteiktas ar šo Konvenciju, kā arī citas funkcijas, kuras uzliek Pušu Konference.3. Šīs Konvencijas Sekretariāta funkcijas veiks Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas izpilddirektors, ja vien Pušu Konference ar trīs ceturtdaļu klātesošo un balsojošo Pušu balsu vairākumu neizlemj uzticēt Sekretariāta funkciju veikšanu vienai vai vairākām citām starptautiskām institūcijām.21.pantsKonvencijas labojumi un papildinājumi1.
\nLabojumus un papildinājumus šai Konvencijai var ierosināt jebkura Puse.2. Konvencijas labojumus un papildinājumus pieņem Pušu Konferencē. Ierosinātos labojumus un papildinājumus nosūta Pušu zināšanai vismaz sešus mēnešus pirms Pušu Konferences, kurā paredzēts tos izskatīt un pieņemt. Tāpat Sekretariāts nosūta ierosināto papildinājumu un labojumu tekstu šīs Konvencijas parakstītājiem un informācijai - Depozitārijam.3. Puses pieliek visas pūles, lai panāktu vienošanos par jebkuru ierosināto papildinājumu vai labojumu. Ja visas pūles panākt vienošanos bijušas veltīgas, un vienošanās nav panākta, tad kā galējo līdzekli pieņem lēmumu ar trīs ceturtdaļām balsu vairākuma no klātesošo un balsojošo Pušu skaita.4.
\nPieņemtos labojumus un papildinājumus Depozitārijs nosūta visām Pusēm ratifikācijai, pieņemšanai un apstiprināšanai.5. Par labojuma vai papildinājuma ratifikāciju, apstiprināšanu un pieņemšanu rakstiski paziņo Depozitārijam. Papildinājums vai labojums, kas pieņemts saskaņā ar 3.punkta noteikumiem stājas spēkā attiecībā uz Pusēm, kuras to pieņēmušas, deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas instrumentus Depozitārijā deponējušas vismaz trīs ceturtdaļas Pušu. Turpmāk šis papildinājums vai labojums stājas spēkā deviņdesmitajā dienā attiecībā uz jebkuru Pusi, kura iesniedz savu labojuma vai papildinājuma ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas instrumentu Depozitārijā.22. pantsPielikumu labojumu un papildinājumu pieņemšana1. Šīs Konvencijas pielikumi veido neatņemamu Konvencijas sastāvdaļu un, ja vien nav īpaši atrunāts, atsauce uz šo Konvenciju vienlaicīgi ir arī atsauce uz jebkuru tās pielikumu.2.
\nJebkādi turpmāki pielikumi ir ierobežoti procesuālas, zinātniskas, tehniskas vai administratīvas dabas jautājumu risināšanai.3. Sekojoša procedūra attiecas uz Konvencijas papildus pielikumu pievienošanas iniciatīvu, pieņemšanu un spēkā stāšanos:(a) papildus pielikumu pievienošanu Konvencijai var ierosināt saskaņā ar 21.panta 1., 2 un 3.punktā noteikto kārtību;(b) jebkura Puse, kura nevar pieņemt papildus pielikumu Konvencijai par to rakstiski paziņo Depozitārijam viena gada laikā pēc tam, kad saņemts paziņojums no Depozitārija par papildus pielikuma pieņemšanu. Depozitārijs bez kavēšanas par to informē visas Puses. Puse var jebkurā laikā atsaukt savu paziņojumu par papildus pielikumu nepieņemšanu, un tad pielikums stājas spēkā attiecībā uz šo Pusi (c) apakšpunkta noteiktajā kārtībā; un(c) Pēc viena gada termiņa notecēšanas no brīža, kad Depozitārijs ir iesniedzis visām pusēm paziņojumu par papildus pielikuma pieņemšanu, tas stājas spēkā attiecībā uz visām Pusēm, kuras šī gada laikā nav iesniegušas Depozitārijam rakstisku paziņojumu par nepieņemšanu saskaņā ar (b) apakšpunktu.4.
\nA, B vai C pielikumu papildinājumu un labojumu ierosināšana, pieņemšana un spēkā stāšanās ir subjekts tai pašai kārtībai, kāda noteikta attiecībā uz jebkuru šīs Konvencijas papildus pielikuma ierosināšanu, pieņemšanu un spēkā stāšanos, izņemot, ka A, B vai C pielikumu papildinājumi un labojumi nestājas spēkā attiecībā uz jebkuru Pusi, kura iesniegusi deklarāciju atbilstoši 25.panta 4.punkta nosacījumiem, šajā gadījumā šādi papildinājumi un labojumi stājas spēkā attiecībā uz šo Pusi deviņdesmitajā dienā pēc šā labojuma vai papildinājuma ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta deponēšanas Depozitārijā.5. Sekojoša procedūra attiecas uz D, E vai F pielikumu labojumu un ierosinājumu iniciatīvu, pieņemšanu un spēkā stāšanos:(a) labojumi un papildinājumi ierosināmi atbilstoši 21.panta 1. un 2.punktos noteiktajai kārtībai;(b) Puses pieņem lēmumu attiecībā uz labojumiem un papildinājumiem savstarpēji vienojoties; un(c) Lēmumu par D, E vai F pielikumu labojumu un papildinājumu pieņemšanu Pusēm paziņo Depozitārijs.
\nLabojumi un papildinājumi stājas spēkā attiecībā uz visām Pusēm ar lēmumā noteikto datumu.6. Ja papildus pielikums vai pielikuma labojums vai papildinājums izriet no labojuma vai papildinājuma Konvencijas tekstā, tad papildus pielikums vai pielikuma labojums vai papildinājums nestājas spēkā līdz brīdim, kamēr attiecīgais labojums vai papildinājums Konvencijas tekstā nav stājies spēkā.23.pantsBalsošanas tiesības1. Katrai Konvencijas Pusei ir viena balss, izņemot 2.punktā noteiktajos gadījumos.2. Reģionālām ekonomiski integrētām organizācijām to kompetences robežās ir tiesības balsot ar tik balsīm, cik tās dalībvalstis ir šīs Konvencijas Puses. Šādai organizācijai nav tiesību izmantot savas balsošanas tiesības, ja kaut viena no tās dalībvalstīm, kura ir šīs Konvencijas Puse īsteno savas balsošanas tiesības un otrādi.24.pantsParakstīšanaŠī Konvencija ir atvērta parakstīšanai visām valstīm un reģionālām ekonomiski integrētām organizācijām sākot no 2001.gada 23.maijā Stokholmā un no 2001.gada 24.maija līdz 2002.gada 22.maijam Ņujorkā, Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē.25.pantsRatifikācija, pieņemšana, apstiprināšana vai pievienošanās1. Šo Konvenciju Valstīm un reģionālām ekonomiski integrētām organizācijām nepieciešams ratificēt, apstiprināt vai pieņemt.
\nValstis un reģionālas ekonomiski integrētām organizācijas tai var pievienoties, sākot no nākamās dienas, kad tā tiek slēgta parakstīšanai. Ratifikācijas, pieņemšanas, pievienošanās un apstiprināšanas instrumentus deponē Depozitārijā.2. Jebkura reģionāla ekonomiski integrēta organizācija, kura kļūst par šīs Konvencijas Pusi, kaut arī neviena no tās dalībvalstīm nav Puse, uzņemas visas saistības, kas izriet no šīs Konvencijas. Šādas organizācijas, gadījumā, ja viena vai vairākas no tās dalībvalstīm ir Konvencijas Puses, savstarpēji vienojas par atbildības nodalīšanu attiecībā uz savu no šīs Konvencijas izrietošo saistību izpildi. Šādos gadījumos dalībvalstis un reģionālā ekonomiski integrētā organizācija nav tiesīgas vienlaicīgi īstenot savas ar šo Konvenciju noteiktās tiesības.3.
\nSavā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentā reģionālai ekonomiski integrētai organizācijai jānorāda savas kompetences robežas šīs Konvencijas regulēto jautājumu lokā. Jebkura šāda organizācija informē Depozitāriju, kas savukārt informē visas Puses par jebkurām izmaiņām savas kompetences robežās.4. Savā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentā jebkura Puse var deklarēt, ka attiecībā uz to jebkurš A, B vai C pielikumu labojums vai papildinājums stājas spēkā tikai pēc tam, kad Depozitārijā deponēts attiecīgs ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments.26.pantsSpēkā stāšanās1. Šī Konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad Depozitārijā deponēts piecdesmitais ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments.2.
\nAttiecībā uz valsti vai reģionālu ekonomiski integrētu organizāciju, kura ratificē, pieņem, apstiprina vai pievienojas šai Konvencijai pēc tam, kad Depozitārijā deponēts piecdesmitais ratifikācijas, pieņemšanas apstiprināšanas vai pievienošanās instruments, šī Konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta deponēšanas Depozitārijā.3. Šā panta 1.un 2.punktu izpratnē jebkurš instruments, kuru deponē reģionāla ekonomiski integrēta organizācija, nav uzskatāms par vēl vienu instrumentu papildus šīs organizācijas dalībvalstu instrumentiem.27.pantsAtrunasŠai Konvencijai nav pieļaujamas atrunas.28.pantsIzstāšanās1. Puse var jebkurā laikā pēc trīs gadu termiņa notecēšanas no brīža, kad Konvencija stājās spēkā attiecībā uz šo Pusi, izstāties no Konvencijas, par to rakstiski paziņojot Depozitārijam.2.
\nJebkura šāda izstāšanās stājas spēkā vienu gadu pēc tam, kad Depozitārijā saņemts rakstisks paziņojums par izstāšanos vai citā vēlākā datumā, ja tāds norādīts izstāšanās paziņojumā.29.pantsDepozitārijsApvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs būs Konvencijas Depozitārijs.30.pantsAutentiskie tekstiKonvencijas oriģināls ar vienlīdz autentiskiem tekstiem arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodā glabāsies pie Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāra.APLIECINOT AUGSTĀKMINĒTO, apakšā parakstījušies, kas atbilstoši pilnvaroti šim nolūkam, ir parakstījuši šo Konvenciju.Sastādīta Stokholmā, divi tūkstoši pirmā gada divdesmit otrajā maijā.
\nA pielikumsIZMANTOŠANAS UN RAŽOŠANAS PĀRTRAUKŠANAI daļaĶīmiskās vielasDarbībaSpecifiskie izņēmumiAldrīns*RažošanaNavCAS No: 309-00-2IzmantošanaVietējie ektoparaziticīdiInsekticīdiHlordāns*RažošanaKā atļauts Reģistrā uzskaitītajām PusēmCAS No: 57-74-9IzmantošanaVietējie ektoparaziticīdiInsekticīdiTermiticīdiTermiticīdiem ēkās un dambjosTermiticīdi uz ceļiemPiedevas saplākšņa līmēsDieldrīns*RažošanaNavCAS No: 60-57-1IzmantošanaDarbības lauksaimniecībāEndrīns*RažošanaNavCAS No: 72-20-8IzmantošanaNavHeptahlors*RažošanaNav CAS No: 76-44-8IzmantošanaTermiticīdiTermiticīdi ēku struktūrāsTermiticīdi (pazemes)Koksnes apstrādeIzmantošanai pazemes kabeļu kastēsHeksahlorbenzolsRažošanaKā atļauts Reģistrā uzskaitītajām PusēmCAS No: 118-74-1IzmantošanaStarpproduktsŠķīdinātājs pesticīdosStarpprodukts slēgtās sistēmās ražošanas uzņēmuma robežāsMirekss*RažošanaKā atļauts Reģistrā uzskaitītajām PusēmCAS No: 2385-85-5IzmantošanaTermiticīdiToksafēns*RažošanaNavCAS No: 8001-35-2IzmantošanaNavPolihlorētie bifenili (PHB)*RažošanaNavIzmantošanaIzstrādājumi, kas atrodas izmantošanā saskaņā ar šī pielikuma 2.daļas nosacījumiemPiezīmes:(i) ja šajā Konvencijā nav noteikts citādi, tad ķīmiskas vielas, kas neapzināti kā indīgi blakusprodukti niecīgos daudzumos atrodami produktos un izstrādājumos, netiek iekļautas šajā pielikumā;(ii) šo piezīmi nevērtē kā specifisku izņēmumu ražošanai un izmantošanai 3.panta 2.punktā paredzētajiem mērķiem. Ķīmisko vielu daudzumi, kas sastopami kā saražotu vai izmantošanā esošu izstrādājumu sastāvdaļas pirms vai brīdī, kad stājas spēkā attiecīgās saistības šīm ķīmiskajām vielām, nav iekļaujami šajā pielikumā, nodrošinot to, ka Puse ir informējusi Sekretariātu, ka īpaša veida izstrādājums paliks izmantošanā šīs Puses robežās.
\nSekretariāts dara šādus paziņojumus publiski pieejamus;(iii) šo piezīmi, kas neattiecas uz ķīmisko vielu, kas Ķīmisko vielu ailē šī pielikuma I daļā atzīmēta ar zvaigznīti aiz tās nosaukuma, nevērtē kā specifisku izņēmumu ražošanai vai izmantošanai 3.panta 2.punktā paredzētajiem mērķiem. Norādot, ka nav sagaidāms, ka starpproduktu ražošanas vai izmantošanas laikā slēgtās sistēmās ražošanas uzņēmuma robežās ievērojami ķīmisko vielu daudzumi varētu sasniegt cilvēkus un vidi, Puse pēc paziņojuma iesniegšanas Sekretariātam var atļaut slēgtās sistēmās ražošanas uzņēmuma robežās kā starpproduktu ražot un izmantot ķīmisko vielu, kas iekļauta šajā pielikumā un kas ir ķīmiski transformēta ražojot citas ķīmiskās vielas, kurām ņemot vērā D pielikuma 1.punktā noteiktos kritērijus, nepiemīt noturīgo organisko piesārņotāju īpašības. Šādā paziņojumā iekļauj informāciju par ķīmiskas vielas ražošanas un izmantošanas kopējiem apjomiem vai pamatotu šādas informācijas novērtējumu, kā arī informāciju par slēgtās sistēmās ražošanas uzņēmuma robežās notiekošo procesu raksturu, tai skaitā jebkādu nepārveidotu un bez iepriekšēja nodoma indīgu blakusproduktu noturīgu organisku piesārņotāju - izejmateriālu daudzumu atrašanos gala produktā. Šādu procedūru piemēro, ja vien šajā pielikumā nav norādīts savādāk.
\nSekretariāts dara šādu informāciju pieejamu Pušu Konferencei un sabiedrībai. Šāda ražošana vai izmantošana nav jāvērtē kā noteikts izņēmums ražošanai vai izmantošanai. Šāda ražošana vai izmantošana jāpārtrauc pēc desmit gadiem, ja vien ieinteresētā Puse neiesniedz jaunu paziņojumu Sekretariātam, tādā gadījumā laika periods tiek pagarināts vēl par desmit gadiem, ja vien Pušu Konference pēc ražošanas vai izmantošanas pārbaudes nenolemj savādāk. Ziņošanas procedūru var atkārtot;(iv) visus šajā pielikumā noteiktos izņēmumus var izmantot Puses, kuras ir reģistrējušas izņēmumus attiecībā uz sevi saskaņā ar 4.pantu, izņemot polihlorēto bifenilu izmantošanu lietošanā esošos izstrādājumos, saskaņā ar šī pielikuma 2.daļas nosacījumiem, kurus var izmantot visas Puses.II daļaPolihlorētie bifeniliKatra Puse:(a) Ņemot vērā polihlorēto bifenilu izmantošanas ierobežošanu iekārtās (piemēram, transformatoros, kondensatoros vai citās tilpnēs, kas satur šķidrumu) līdz 2025.gadam, Pušu Konferences pārraudzībā rīkojas saskaņā ar šādām prioritātēm:(i) apņēmīgi pūlas identificēt, marķēt un izņemt no izmantošanas iekārtas, kas satur polihlorētos bifenilus vairāk par 10% un tilpumus, kas lielāki par 5 litriem;(ii) apņēmīgi pūlas identificēt, marķēt un izņemt no izmantošanas iekārtas, kas satur polihlorētos bifenilus vairāk par 0,05% un tilpumus, kas lielāki par 5 litriem;(iii) cenšas identificēt un izņemt no izmantošanas iekārtas, kas satur polihlorētos bifenilus vairāk par 0,005% un tilpumus, kas lielāki par 0,05 litriem;(b) Saskaņā ar (a) apakšpunktā noteiktajām prioritātēm, veicina šādus pasākumus, lai samazinātu ietekmi un kontrolētu risku, ko rada polihlorēto bifenilu izmantošana:(i) izmantot tikai nebojātas iekārtas un iekārtas, no kurām nav iespējama noplūde, un tikai vietās, kur noplūdes risku var samazināt un ātri novērst;(ii) neizmantot iekārtas vietās, kas saistītas ar pārtikas un lopbarības ražošanu un apstrādi;(iii) lietojot apdzīvotās vietās, tai skaitā skolās un slimnīcās, veikt jebkādus pamatotus pasākumus, lai aizsargātu no elektroapgādes traucējumiem, kuru rezultātā varētu izcelties ugunsgrēks, un regulāras iekārtu pārbaudes, lai nepieļautu noplūdes;(c) Neskatoties uz 3.panta 2.paragāfu, nodrošina, ka polihlorētos bifenilus saturošas iekārtas, kā tas aprakstīts (a) apakšpunktā, nevar eksportēt vai importēt, izņemot gadījumos, kad tas tiek darīts, lai apsaimniekotu atkritumus videi draudzīgā veidā.(d) Ja vien netiek veikta tehniskā apkope un remonta darbi, neatļaut reģenerēt šķidrumus, kas satur polihlorētos bifenilus vairāk par 0,005 procentiem, atkārtotai izmantošanai citās iekārtās.(e) Veic noteiktus pasākumus, lai nodrošinātu atkritumu, kas satur polihlorētos bifenilus saturošus šķidrumus un ar polihlorētiem bifeniliem piesārņotas iekārtas, kurās polihlorēto bifenilu saturs ir virs 0,005 procentiem, apsaimniekošanu videi draudzīgā veidā, saskaņā ar 6.panta 1.punktu, cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk par 2028. gadu. Šos pasākumus pārrauga Pušu Konference.(f) Šī pielikuma I daļas (ii) piezīmes vietā cenšas identificēt citus izstrādājumus, kuros polihlorēto bifenilu saturs ir virs 0,005 procentiem (piemēram, kabeļu apvalki un krāsoti priekšmeti) un veic darbības ar tiem saskaņā ar 6.panta 1.punktu.(g) Ik pēc pieciem gadiem sagatavo ziņojumu par progresu, kas sasniegts polihlorēto bifenilu izņemšanā no apgrozības, un iesniedz to Pušu Konferencei atbilstoši 15.pantam.(h) (g) apakšpunktā aprakstītos ziņojumus Pušu Konference izvērtē savos pārskatos par polihlorētajiem bifeniliem.
\nPušu Konference analizē progresu, kas sasniegts polihlorēto bifenilu izņemšanā no apgrozības piecu gadu laikā vai citos atbilstošos periodos, ņemot vērā šādus ziņojumus.B pielikumsIEROBEŽOJUMII daļaĶīmiskā vielaDarbībaPieļaujamie izmantošanas mērķivai specifiskie izņēmumiDDTRažošanaPieļaujamie izmantošanas mērķi:(1,1,1-trihlor-2,2-bisIzmantošana slimības pārnēsātāju kontrolēšanai(4-hlorofenil)etāns)saskaņā ar šī pielikuma II daļuCAS No.: 50-29-3Specifiskie izņēmumi:Starpprodukts dikofola ražošanāStarpproduktsIzmantošanaPieļaujamie izmantošanas mērķi:Izmantošana slimības pārnēsātāju kontrolēšanaisaskaņā ar šī pielikuma II daļuSpecifiskie izņēmumi:Dikofola ražošanaStarpproduktsPiezīmes:(i) ja šajā Konvencijā nav noteikts citādi, tad ķīmiskās vielas, kas neapzināti kā indīgi blakusprodukti niecīgos daudzumos atrodami produktos un izstrādājumos, kas netiek iekļautas šajā pielikumā;(ii) šo piezīmi nevērtē kā specifisku izņēmumu ražošanai un izmantošanai 3.panta 2.punktā minētajiem mērķiem. Ķīmisko vielu daudzumi, kas sastopami kā saražotu vai izmantošanā esošu izstrādājumu sastāvdaļas pirms vai brīdī, kad stājas spēkā attiecīgās saistības, kas attiecas uz šīm ķīmiskajām vielām, nav iekļaujami šajā sarakstā, nodrošinot to, ka Puse ir informējusi Sekretariātu, ka īpaša veida izstrādājums paliks izmantošanā šīs Puses robežās.
\nSekretariāts dara šādus paziņojumus publiski pieejamus;(iii) šo piezīmi nevērtē kā noteiktu izņēmumu ražošanai vai izmantošanai 3.panta 2.punktā minētajiem mērķiem. Norādot, ka nav sagaidāms, ka starpproduktu ražošanas vai izmantošanas laikā slēgtās sistēmās ražošanas uzņēmuma robežās ievērojami ķīmisko vielu daudzumi varētu sasniegt cilvēkus un vidi, Puse pēc paziņojuma iesniegšanas Sekretariātam var atļaut slēgtās sistēmās ražošanas uzņēmuma robežās kā starpproduktu ražot un izmantot ķīmisko vielu, kas iekļauta šajā pielikumā un kas ir ķīmiski transformēta, ražojot citas ķīmiskās vielas, kurām ņemot vērā D pielikuma 1.punktā noteiktos kritērijus, nepiemīt noturīgo organisko piesārņotāju īpašības. Šādā paziņojumā iekļauj informāciju par ķīmiskas vielas ražošanas un izmantošanas kopējiem apjomiem vai pamatotu šādas informācijas novērtējumu, kas attiecas uz slēgtās sistēmās ražošanas uzņēmuma robežās notiekošo procesu raksturu, tai skaitā jebkādu nepārveidotu un bez iepriekšēja nodoma indīgu blakusproduktu noturīgu organisku piesārņotāju - izejmateriālu daudzumu atrašanos gala produktā. Šādu procedūru piemēro, ja vien šajā pielikumā nav norādīts savādāk.
\nSekretariāts dara šādu informāciju pieejamu Pušu Konferencei un sabiedrībai. Šāda ražošana vai izmantošana nav jāvērtē kā noteikts izņēmums ražošanai vai izmantošanai. Šāda ražošana vai izmantošana jāpārtrauc pēc desmit gadiem, ja vien ieinteresētā Puse neiesniedz jaunu paziņojumu Sekretariātam, tādā gadījumā laika periods tiek pagarināts vēl par desmit gadiem, ja vien Pušu Konference pēc ražošanas vai izmantošanas pārbaudes nenolemj savādāk. Ziņošanas procedūru var atkārtot;(iv) visus noteiktos izņēmumus šajā pielikumā var izmantot Puses, kuras ir reģistrējušas izņēmumus saskaņā ar 4.pantu.II daļaDDT (1,1,1-trihlor-2,2-bis (4-hlorofenil)etāns)1. DDT ražošana un izmantošana jāpārtrauc, izņemot tām Pusēm, kas paziņojušas Sekretariātam par savu nodomu to ražot, izmantot vai ražot un izmantot.
\nLīdz ar šo ir izveidots DDT Reģistrs, un tam jābūt pieejamam sabiedrībai. Sekretariāts uztur DDT Reģistru.2. Katrai Pusei, kas ražo, izmanto vai ražo un izmanto DDT, jāsamazina šāda ražošana, izmantošana vai ražošana un izmantošana, lai apkarotu slimību pārnēsātājus, saskaņā ar Pasaules Veselības Organizācijas rekomendācijām un vadlīnijām par DDT izmantošanu, un tajos gadījumos, ja apspriežamajai Pusei nav vietējiem apstākļiem drošas, efektīvas un pieejamas alternatīvas.3. Gadījumā, ja DDT Reģistrā neiekļauta Puse, nolemj, ka tai slimību pārnēsātāju apkarošanai nepieciešams DDT, tā, cik ātri vien iespējams, par to paziņo Sekretariātam, lai tās nosaukums nekavējoties tiktu pievienots DDT Reģistram.
\nTajā pašā laikā tā informē Pasaules Veselības Organizāciju.4. Ik pēc trim gadiem katra Puse, kas izmanto DDT, iesniedz Sekretariātam un Pasaules Veselības Organizācijai informāciju par izmantotajiem apjomiem, izmantošanas apstākļiem un to atbilstību šīs Puses slimību apkarošanas stratēģijai, tādā veidā, kā to nosaka Pušu Konference, konsultējoties ar Pasaules Veselības Organizāciju.5. Lai samazinātu un visbeidzot pārtrauktu DDT izmantošanu, Pušu Konference iesaka:(a) katrai Pusei, kas izmanto DDT, izstrādāt un ieviest rīcības plānu, kā daļu no ieviešanas plāna, kas aprakstīts 7.pantā. Šādam rīcības plānam jāietver:(i) regulējošu un citu mehānismu izstrādāšana, lai nodrošinātu, ka DDT izmantošana ir ierobežota un atļauta tikai slimību pārnēsātāju apkarošanai;(ii) piemērotu alternatīvu produktu, metožu un stratēģiju ieviešana, tai skaitā rezistences vadības sistēmas, lai nodrošinātu šo alternatīvu nepārtrauktu efektivitāti;(iii) pasākumus, lai stiprinātu veselības aizsardzību un samazinātu saslimstību.(b) Puses savu iespēju robežās veicina pētījumus par drošiem alternatīviem ķīmiskiem un neķīmiskiem produktiem, metodēm un stratēģijām un to izstrādi, kas nepieciešami Pusēm, kuras izmanto DDT, atbilstoši šo valstu apstākļiem un lai samazinātu slimības radīto nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselības stāvokli un ekonomiku.
\nGalvenie faktori, kas jāņem vērā apsverot alternatīvas vai vairāku alternatīvu vienlaicīgu izmantošanu, ir šo alternatīvu radītais risks cilvēka veselībai un izmaiņas vidē. Dzīvotspējīgām DDT alternatīvām jāsamazina risks cilvēku veselībai un videi, jābūt piemērotām slimību apkarošanai, balstoties uz apspriežamās Puses apstākļiem un jābūt nodrošinātām ar monitoringa datiem.6. Sākot ar tās pirmo tikšanās reizi un turpmāk vismaz ik pēc trīs gadiem, Pušu Konference, apspriežoties ar Pasaules Veselības Organizāciju, novērtē nepieciešamību turpmāk izmantot DDT slimību pārnēsātāju apkarošanai, balstoties uz pieejamo zinātnisko, tehnisko, vides un ekonomisko informāciju, tai skaitā:(a) DDT ražošanu un izmantošanu un 2.punktā izklāstītos apstākļus;(b) DDT alternatīvu pieejamību, piemērotību un ieviešanu; un(c) valstu kapacitātes stiprināšanas progresu, lai pārietu uz šādu alternatīvu izmantošanu.7.
\nPuse var jebkurā laikā izstāties no DDT Reģistra, iepriekš rakstiski informējot Sekretariātu. Izstāšanās stājas spēkā paziņojumā norādītajā datumā.C pielikumsNEAPZINĀTA RAŽOŠANAI daļa: Noturīgie organiskie piesārņotāji, uz kuriem attiecas 5.panta prasībasŠis pielikums attiecas uz sekojošiem noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, kas neapzināti veidojas un izdalās no antropogēnajiem avotiem:Ķīmiskā vielaPolihlorētie dibenzo-p-dioksīni un dibenzofurāni (PDD/PDF)Heksahlorbenzols (HHB) (CAS No: 118-74-1)Polihlorētie bifenili (PHB)II daļa: Avotu kategorijasPolihlorētie dibenzo-p-dioksīni un dibenzofurāni, heksahlorbenzols un polihlorētie bifenili veidojas neapzināti un izdalās termiskos procesos, kur iesaistītas organiskās vielas un hlors, nepilnīgas sadegšanas vai ķīmisku reakciju rezultātā. Šādu rūpniecisko avotu kategorijām ir salīdzinoši augsts potenciāls veidot un izdalīt vidē šīs ķīmiskās vielas:(a) atkritumu sadedzināšanas iekārtas, tai skaitā sadzīves, bīstamo vai medicīnisko atkritumu vai notekūdeņu dūņu kombinētas sadedzināšanas iekārtas;(b) cementa krāsnis, kurās sadedzina bīstamos atkritumus;(c) celulozes ražošana, izmantojot balināšanai elementāro hloru vai ķīmiskas vielas, kas veido elementāro hloru;(d) sekojoši termiskie procesi metalurģijā:(i) sekundārā vara ražošana;(ii) aglomerācijas iekārtas dzelzs un tērauda rūpniecībā;(iii) sekundārā alumīnija ražošana;(iv) sekundārā cinka ražošana.III daļa: Avotu kategorijasPolihlorētie dibenzo-p-dioksīni un dibenzofurāni, heksahlorbenzols un polihlorētie bifenili var veidoties neapzināti un izdalīties no šādām avotu kategorijām, tai skaitā(a) atklāta atkritumu sadedzināšana, tai skaitā sadedzināšana atkritumu izgāztuvēs;(b) termiskie procesi metalurģijā , kas nav minēti II daļā;(c) sadedzināšanas avoti dzīvojamā sektorā;(d) komunālo un rūpniecisko uzņēmumu katlumājas, kurās kā kurināmo izmanto fosilo kurināmo;(e) sadedzināšanas iekārtas, kurās kā kurināmo izmanto koksni un citu biomasu;(f) specifiski ķīmiskās ražošanas procesi, galvenokārt hlorfenolu un hloranilu ražošana, kuros izdalās neapzināti veidojušies noturīgie organiskie piesārņotāji;(g) krematorija;(h) autotransporta līdzekļi, īpaši tie, kas darbojas ar svinu saturošu benzīnu;(i) dzīvnieku kautķermeņu iznīcināšana;(j) tekstila un ādas krāsošana (ar hloranilu) un apdare (ar bāzisku ekstrahēšanu);(k) uzņēmumi, kuros notiek transporta līdzekļu galīgā sasmalcināšana;(l) vara kabeļu gruzdēšana;(m) atkritumu eļļu pārstrāde.IV daļa: Definīcijas1. Šajā pielikumā:(a) \"Polihlorētie bifenili\" nozīmē aromātiskus savienojumus, kas veidoti tā, ka ūdeņraža atomi pie bifenila molekulas (divi benzola gredzeni saistīti ar vienu oglekļa-oglekļa saiti) var tikt aizvietoti ar līdz pat desmit hlora atomiem; un(b) \"Polihlorētie dibenzo-p-dioksīni\" un \"polihlorētie dibenzofurāni\" ir tricikliski, aromātiski savienojumi, kas veidoti no diviem benzola gredzeniem, kas savienoti ar diviem skābekļa atomiem polihlorētos dibenzo-p-dioksīnos un vienu skābekļa atomu un vienu oglekļa-oglekļa saiti polihlorētos dibenzofurānos, un ūdeņraža atomiem, kuri var tikt aizvietoti ar līdz pat astoņiem hlora atomiem.2. Šajā pielikumā polihlorēto dibenzo-p-dioksīnu un dibenzofurānu toksiskums ir izteikts izmantojot toksiskuma ekvivalences koncepciju, kas novērtē relatīvo dioksīnu toksisko aktivitāti dažādiem polihlorēto dibenzo-p-dioksīnu un dibenzofurānu, un polihlorēto bifenilu izomēriem salīdzinājumā ar 2,3,7,8-tetrahlordibenzo-p-dioksīnu. Šīs Konvencijas mērķiem izmantoto toksiskuma ekvivalenta faktoru vērtībām jābūt atbilstošām pieņemtajiem starptautiskajiem standartiem, sākot ar Pasaules Veselības Organizācijas 1998.gada zīdītāju toksiskuma ekvivalenta faktoru vērtībām polihlorētiem dibenzo-p-dioksīniem un dibenzofurāniem, un polihlorētiem bifeniliem.
\nKoncentrācijas ir izteiktas toksiskuma ekvivalentos.V daļa: vispārēja informācija par labākajām pieejamām tehnoloģijām un labāko vides praksiŠajā daļā Pusēm sniegta vispārēja informācija par I daļā uzskaitīto ķīmisku vielu noplūdes novēršanu un samazināšanu.A. Vispārējie profilaktiskie pasākumi, kas saistīti ar labākajām pieejamajām tehnoloģijām un labāko vides praksiPar prioritāriem uzskatāmi risinājumi, lai novērstu I daļā uzskaitīto ķīmisku vielu veidošanos un noplūdi. Noderīgi varētu būt šādi pasākumi:(a) mazatlikumu tehnoloģiju izmantošana;(b) mazāk bīstamu vielu izmantošana;(c) procesā radīto un utilizēto vielu un atkritumu otrreizējās pārstrādes veicināšana;(d) izejmateriālu, kas ir noturīgie organiskie piesārņotāji, nomaiņa, vai to nomaiņa tajā gadījumā, kad ir tieša saikne starp materiāliem un noturīgo organisko piesārņotāju noplūdi no konkrēta avota;(e) saprātīga saimniekošana un profilaktiskās tehniskās apkopes programmas;(f) uzlabojumi atkritumu apsaimniekošanā, lai pārtrauktu atkritumu atklātu un nekontrolētu sadedzināšanu, tai skaitā dedzināšanu apglabāšanas vietās.
\nIzskatot priekšlikumus jaunu atkritumu galējās apstrādes iekārtu būvniecībai, jāņem vērā alternatīvas, kā, piemēram, darbības, lai samazinātu sadzīves un medicīniskos atkritumu veidošanos, tai skaitā resursu atgūšana, atkārtota izmantošana, otrreizējā pārstrāde, atkritumu šķirošana un produktu, kas veido mazāk atkritumus, izmantošanas veicināšana. Īstenojot šādu pieeju, rūpīgi jāizvērtē ietekme uz sabiedrības veselību;(g) ķīmisku vielu, kas kā indīgas vielas atrodas produktos, izmantošanas samazināšana;(h) izvairīties no elementārā hlora vai ķīmisko vielu, kas veido elementāro hloru, izmantošanas balināšanai.B. Labākās pieejamās tehnoloģijasLabāko pieejamo tehnoloģiju jēdziens neraksturo kādu metodi vai tehnoloģiju, bet ietver attiecīgās iekārtas tehnisko raksturojumu, tās ģeogrāfisko atrašanās vietu un vietējos vides apstākļus.
\nPiemērotie ierobežošanas pasākumi, lai samazinātu I daļā uzskaitīto ķīmisku vielu izmešus, visumā ir līdzīgi. Nosakot labākās pieejamās tehnoloģijas kopumā vai katrā gadījumā atsevišķi, jāņem vērā īpaši apsvērumi attiecībā uz turpmāk tekstā minētajiem faktoriem, paturot prātā iespējamās izmaksas un ieguvumus, kā arī piesardzības un profilakses principu:(a) galvenie apsvērumi:(i) izplūdes pamatīpašības, ietekmes un apjoms: pasākumi var ievērojami atšķirties atkarībā no avota lieluma;(ii) darbības uzsākšanas datumi jaunām vai esošām iekārtām;(iii) labāko pieejamo tehnoloģiju ieviešanai nepieciešamais laiks;(iv) procesā izmantoto izejvielu patēriņš un pamatīpašības, to enerģijas lietderības koeficients;(v) nepieciešamība novērst vai līdz minimumam samazināt izmešu ietekmi uz vidi un ar to saistīto risku;(vi) nepieciešamība novērst nelaimes gadījumus un samazināt to ietekmi uz vidi;(vii) nepieciešamība nodrošināt strādājošo veselību un drošību darba vietās;(viii) salīdzināmi procesi, iekārtas un darbības metodes, kas ir veiksmīgi izmēģinātas rūpnieciskā mērogā;(ix) tehnoloģiskais progress un pārmaiņas zinātniskajā līmenī un izpratnē;(b) galvenie izplūžu samazināšanas pasākumi: izskatot priekšlikumus būvēt jaunas iekārtas vai ievērojami pārveidot esošās iekārtas, kuru darbības rezultātā veidojas šajā pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu izmeši, galvenā uzmanība jāpievērš līdzvērtīgi izmantojamiem alternatīviem procesiem, tehnoloģijām vai praksēm, kuru izmantošanas rezultātā nenotiek šādu ķīmisko vielu veidošanās un noplūdes.
\nGadījumos, kad šādas iekārtas tiks būvētas vai ievērojami pārveidotas, papildus preventīvajiem pasākumiem, kas aprakstīti V daļas A sadaļā, nosakot labākās pieejamās tehnoloģijas, var izvērtēt šādus izmešu samazināšanas pasākumus:(i) uzlabotu izplūdes attīrīšanas metožu izmantošana, kā piemēram, termālā vai katalītiskā oksidācija, putekļu nogulsnēšana, vai adsorbcija;(ii) atlikumu, notekūdeņu, atkritumu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņu attīrīšana, piemēram, iedarbojoties uz tiem ar augstu temperatūru vai nodrošinot to ķīmisko inertumu vai, izmantojot ķīmiskus procesus un nodrošinot to detoksikāciju;(iii) tehnoloģisko procesu nomaiņa, kā rezultātā samazinās vai tiek novērsti izmeši, piemēram, pārvietošana uz slēgtām sistēmām;(iv) tehnoloģisko procesu modifikācija, lai nodrošinātu pilnīgu sadedzināšanu un novērstu šajā pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu veidošanos, ar tādu parametru kā sadedzināšanas temperatūra vai uzturēšanās laiks iekārtā, kontroles palīdzību.C.
\nLabākās vides praksesPušu Konference var izstrādāt norādījumus labākai vides praksei.D pielikumsINFORMĀCIJAS PRASĪBAS UN VĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI1. Puse, kura iesniegusi priekšlikumu ierakstīt ķīmisko vielu A, B un/vai C pielikumā, identificē ķīmisko vielu veidā, kas aprakstīts (a) apakšpunktā, un iesniedz informāciju par ķīmisko vielu un tās transformācijas produktiem, atbilstoši (b) un (e) apakšpunktos izklāstītajiem vērtēšanas kritērijiem:(a) ķīmiskās vielas raksturojums:(i) nosaukumi, ieskaitot tirdzniecības nosaukumu vai nosaukumus un sinonīmus, vielas reģistrācijas numurs Ķīmijas referatīvā žurnāla (Chemical Abstract Services) sarakstā, Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas apvienība (IUPAC) nosaukums; un(ii) struktūra, ieskaitot izomēru aprakstu, ja iespējams, un ķīmiskās vielas grupas struktūra;(b) noturība:(i) pierādījumi tam, ka vielas pussabrukšanas periods ūdenī ir lielāks par diviem mēnešiem vai tās pussabrukšanas periods augsnē ir lielāks par sešiem mēnešiem, vai tās pussabrukšanas periods nogulumos ir lielāks par sešiem mēnešiem; vai(ii) pierādījumi tam, ka ķīmiskā viela ir citādā veidā pietiekoši noturīga, lai pamatoti tiktu iekļauta šajā Konvencijā;(c) bioakumulācija:(i) pierādījumi tam, ka ķīmiskās vielas biokoncentrēšanās faktors vai bioakumulācijas faktors ūdenī dzīvojošām sugām ir lielāks par 5,000 vai šādu datu trūkuma gadījumā, ka log Ko/w ir lielāks par 5;(ii) pierādījumi tam, ka ķīmiskā viela rada citus draudus, kā piemēram augsts bioakumulēšanās potenciāls citās sugās, augsts toksiskums vai ekotoksiskums; vai(iii) monitoringa dati biotiskajā vidē parāda, ka ķīmiskās vielas bioakumulēšanās potenciāls ir pietiekami liels, lai pamatotu ķīmiskās vielas iekļaušanu šajā Konvencijā;(d) pārneses iespēja lielos attālumos:(i) noteiktie ķīmiskās vielas līmeņiem apgabalos, kas atrodas tālu no izmešu avotiem;(ii) monitoringa dati, kas parāda iespējamo ķīmiskās vielas pārnesi lielos attālumos ar iespēju pārvietoties citā vidē pa gaisu, ūdeni vai ar migrējošām sugām; vai(iii) vides īpašības un/vai modeļu rezultāti, kas pierāda ķīmiskās vielas pārneses iespēju lielos attālumos pa gaisu, ūdeni vai ar migrējošām sugām un iespēju pārvietoties citā vidē apgabalos, kas atrodas tālu no izmešu avotiem.
\nPussabrukšanas periodam atmosfērā ķīmiskai vielai, kas nozīmīgos apjomos tiek pārnesta pa gaisu, jābūt lielākam par divām dienām; un(e) nelabvēlīgas sekas:(i) pierādījumi nelabvēlīgai ietekmei uz cilvēka veselību vai vidi, kas pamato ķīmiskas vielas iekļaušanu šajā Konvencijā; vai(ii) informācija par toksiskumu vai ekotoksiskumu, kas norāda uz iespēju izraisīt kaitējumu cilvēku veselībai vai videi.2. Puse, kura ierosinājusi iekļaut ķīmisko vielu Konvencijā, iesniedz ziņojumu par attiecīgiem iemesliem, ieskaitot, ja iespējams, toksiskuma un ekotoksiskuma salīdzinājumu ar atklātiem un prognozētiem ķīmiskās vielas koncentrācijas līmeņiem, kurus nosaka vai sagaida no tās pārneses lielos attālumos, un īsu ziņojumu par izmešu ierobežošanas nepieciešamību globālā mērogā.3.
\nPuse, kura ierosinājusi iekļaut ķīmisko vielu Konvencijā, iespēju robežās un ņemot vērā savas spējas, nodrošina papildus informāciju, lai palīdzētu analizēt priekšlikumu saskaņā ar 8.panta 6.punktu. Izstrādājot šādu priekšlikumu, Puse var izmantot jebkurā avotā veiktu tehnisko ekspertīzi.E pielikumsRISKA NOVĒRTĒJUMAM NEPIECIEŠAMĀ INFORMĀCIJAŠādas analīzes mērķis ir novērtēt, vai ķīmiskā viela liela attāluma pārneses rezultātā varētu ievērojami kaitēt cilvēka veselībai un/vai videi, tādā mērogā, ka nepieciešama globāla rīcība. Šī mērķa īstenošanai nepieciešams veikt riska novērtējumu, kas sīkāk apskata un novērtē informāciju saskaņā ar D pielikumu, un ietver, iespēju robežās, šādu informāciju:(a) avoti, ieskaitot:(i) ražošana, tai skaitā par apjomi un atrašanās vieta;(ii) lietošana; un(iii) noplūdes, tādas kā, izplūdes, zudumi un izmeši;(b) riska novērtējums raksturlielumam vai raksturlielumiem, tai skaitā apsvērumi par toksikoloģisko mijiedarbību, ja iesaistītas vairākas ķīmiskās vielas ;(c) vides perspektīva, tai skaitā dati un informācija par ķīmiskās vielas ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām, kā arī tās noturību, un kā tās ir saistītas ar ķīmiskās vielas pārnesi, pārvietošanos vides komponentu robežās un starp tiem, noārdīšanos un transformāciju citās ķīmiskajās vielās.
\nJābūt pieejamiem uz izmērītu vērtību pamata noteiktiem biokoncentrēšanās un bioakumulēšanās faktoriem, izņemot gadījumus, kad monitoringa dati apmierina šo prasību;(d) monitoringa dati;(e) ekspozīcija vietējā mērogā un īpaši, kas radusies pārneses lielos attālumos rezultātā, tai skaitā informācija par sastopamību bioloģiskajā vidē;(f) nacionāla un starptautiska mēroga riska izvērtējumi, novērtējumi vai profili un pieejamā informācija par marķēšanu un bīstamības klasifikāciju; un(g) ķīmiskās vielas statuss saskaņā ar starptautisko konvenciju noteikumiem.F pielikumsINFORMĀCIJA PAR SOCIĀLI EKONOMISKAJIEM APSTĀKĻIEMApsverot iespēju iekļaut šajā Konvencijā ķīmiskās vielas, jāveic iespējamo kontroles pasākumu novērtējums, kas ietver plašu opciju loku, tai skaitā apsaimniekošanu un likvidāciju. Šī mērķa īstenošanai jānodrošina atbilstoša informācija par sociāli ekonomiskajiem apsvērumiem, kas saistīti ar iespējamajiem kontroles pasākumiem, lai sekmētu Pušu Konferences lēmumu pieņemšanu. Šādai informācijai pienācīgi jāatspoguļo Pušu atšķirīgās iespējas un apstākļi, un jāietver apsvērumi par šādiem indikatīvajiem rādītājiem:(a) iespējamo kontroles pasākumu iedarbīgums un efektivitāte riska samazināšanas mērķu sasniegšanai:(i) izmantošanas tehniskās iespējas; un(ii) izmaksas, tai skaitā vides un veselības izmaksas;(b) alternatīvas (produktiem un procesiem):(i) izmantošanas tehniskās iespējas;(ii) izmaksas, tai skaitā vides un veselības izmaksas;(iii) efektivitāte;(iv) risks;(v) izmantojamība; un(vi) pieejamība;(c) iespējamo kontroles pasākumu īstenošanas pozitīvā un/vai negatīvā ietekme uz sabiedrību:(i) veselība, tai skaitā vides un strādājošo veselība;(ii) lauksaimniecība, tai skaitā dzīvnieku audzēšana ūdenī un mežsaimniecība;(iii) biota (bioloģiskā daudzveidība);(iv) ekonomiskie aspekti;(v) darbības, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību; un(vi) sociālās izmaksas;(d) atkritumu un to apglabāšanas radītie draudi (īpaši, novecojušās pesticīdu novietnes un piesārņoto vietu attīrīšana):(i) izmantošanas tehniskās iespējas; un(ii) izmaksas;(e) pieeja informācijai un sabiedrības izglītošana;(f) kontroles un monitoringa kapacitātes stāvoklis; un(g) jebkādas kontroles rīcības valsts un reģionālā līmenī, tai skaitā informācija par alternatīvām, un cita būtiska informācija par riska vadību.