nacionālās riska analīzes veidošanu ārvalstnieku uzraudzības efektīvai koncentrēšanai pareizajos virzienos.
\nPilsonības un migrācijas lietu pārvalde atbild par ārvalstnieku atļauju administrēšanu, kā arī par lēmumiem, kas skar uzturēšanās atļaujas un izraidīšanu no valsts. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde kopā ar citām ārvalstnieku uzraudzībā dalību ņemošajām organizācijām piedalās ar ārvalstnieku uzraudzību saistītās informācijas vākšanā, analīzē, kā arī uzraudzības attīstīšanā.
\nValsts policija atbalsta Valsts robežsardzi ārvalstnieku praktiskajā uzraudzībā. Uzdevums tiek veikts satiksmes un cita veida kontroles kontekstā, pārbaudot ārvalstnieku valstī uzturēšanās pamatus un tiesības. Drošības policija sniedz atbalstu ārvalstnieku uzraudzībā, cita starpā, sniedzot slēdzienus citām iestādēm.
\nPēc robežkontroles noņemšanas no robežām ar Igauniju un Lietuvu saistībā ar dalību ES un Šengenas noteikumu pilna apjoma piemērošanu, ārvalstnieki ar Šengenas vīzām varēs brīvi pārvietoties visu Baltijas valstu, un arī, protams, visā Šengenas teritorijā. Tas samazinās nacionālās atļauju administrācijas iespējas kontrolēt ārvalstnieku uzturēšanos valstī un palielinās vajadzību pēc aktīvas praktiskajā līmenī notiekošas ārvalstnieku uzraudzības. To ir jāņem vērā plānojot Valsts robežsardzes un citu uzraudzības iestāžu darbību uz nākotnes ES iekšējām robežām un iekšzemē.
\nPieaugs nepieciešamība pēc sadarbības ar Igauniju un Lietuvu ar ārvalstnieku uzraudzību saistītos jautājumos.
\nĀrvalstnieku uzraudzības pāriešana no Valsts policijas Valsts robežsardzes atbildībā un paredzamās ārvalstnieku uzraudzības nozīmes pieaugums ES iekšējo robežu apstākļos no Valsts robežsardzes prasa pilnīgu skaidrību par ārvalstnieku uzraudzības veikšanu, praktisko uzraudzības taktiku un darbības metodēm. Tā saistās arī ar ārvalstnieku uzraudzību saistīto instrukciju pārskatīšanu, apmācībām citām ārvalstnieku uzraudzībā dalību ņemošajām iestādēm un informācijas aprites nodrošināšanu. Darbi ir jāveic līdz 2003. gada beigām.
\nNelikumīgi valstī iebraukušo vai uzturošos personu izraidīšanas nodrošināšanai visās situācijas tiks mēģināts panākt atpakaļuzņemšanas līgumu parakstīšanu it īpaši ar Krieviju un Baltkrieviju. Par sagatavošanas darbiem atbild Iekšlietu ministrija.
\n5.4.3.
\nPatvēruma jautājumi Patvēruma meklētāju skaits Latvijā ir neliels - katru gadu tikai vairāki desmiti, dažreiz pat mazāk.
\nPastāvošais patvēruma process, ar to saistītās iestāžu darbības metodes, kā arī patvēruma meklētājiem nepieciešamā infrastruktūra efektīvi spēj funkcionēt tikai pašreizējā situācijā. Kaut arī nav paredzams, ka Latvija pēc pievienošanās ES kļūs par populāru mērķa valsti, patlaban nelielais patvēruma meklētāju skaits varētu palielināties vairākkārtīgi. Situācijas attīstību ievērojami ietekmēs politiskie principiālie risinājumi patvēruma meklēšanas jautājumos, robežu efektīva apsargāšana un labi veikts vīzu izsniegšanas process.
\nLatvijai ir jāgatavojas pastāvīgam patvēruma meklētāju skaita pieaugumam, kā arī situācijai, kad īsā laika periodā valstī ierodas liels patvēruma meklētāju skaits.
\nŠāda situācija var rasties plaša mēroga nelegālas imigrācijas gadījumā, piemēram, austrumos esošo kaimiņvalstu teritorijā notiekošu iekšēju nemieru, dabas katastrofu, vai kodolkatastrofu rezultātā. Ievērojama daļa no valstī ieceļojošajām personām šādā gadījumā var lūgt patvērumu.
\nSaskaņā ar Patvēruma likumu, iestāde, kas izskata patvēruma meklētāja lietas un pieņem lēmumus par bēgļa statusa piešķiršanu vai atteikumu, ir Bēgļu lietu centrs, kas ir Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes struktūrvienība. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir teritoriālās struktūrvienības visā Latvijā, bet tās patvēruma lietu izskatīšanā nav iesaistītas. Valsts robežsardze pēc likumdošanas izmaiņām, kas stājās spēkā 2001. gada novembrī un pēc 2002. gada sākumā veiktajām izmaiņām savā organizācijā, atbild par patvēruma meklētāju intervēšanu. Valsts robežsardze atbild arī par Nelegālo imigrantu pagaidu uzturēšanās nometni Olainē.
\nSvarīgākie uzdevumi patvēruma jomā ir gatavoties patvēruma meklētāju skaita pastāvīgam un ievērojamam pieaugumam un Dublinas konvencijas ietekmei, attīstīt darbības metodes (cita starpā ņemot vērā izmaiņas Valsts robežsardzes kompetencē), gatavoties ārkārtējiem notikumiem un sniegt nepieciešamo apmācību atbildīgo institūciju pārstāvjiem.
\nGatavošanās patvēruma meklētāju skaita pastāvīgam pieaugumam, ņemot vērā arī Dublinas konvencijas ietekmi, rada vajadzību pastiprināt ar patvēruma jautājumiem strādājošo organizāciju Iekšlietu ministrijā. Sākotnējie plāni par Bēgļu lietu centra organizācijas pārskatīšanu ir jānoved līdz lēmuma pieņemšanai ne vēlāk kā pievienojoties ES. Tā kā patieso situāciju patvēruma meklētāju skaita attīstībā pēc pievienošanās ES, kā arī Dublinas konvencijas ietekmi precīzi prognozēt ir grūti, atbildīgo iestāžu darbības organizācijai ir jābūt maksimāli elastīgai (īpaši tas attiecas uz personāla skaitu).
\nLai atrisinātu jautājumu par patvēruma meklētāju izmitināšanu, ir jāturpina gatavošanās patlaban savam nolūkam slikti atbilstošās Nelegālo imigrantu pagaidu uzturēšanās nometnes aizstāšanai ar ES prasībām atbilstošu risinājumu. Plānojot izvietojumu jāņem vērā arī vajadzība īslaicīgi izmitināt nelegāli ieceļojošās un nelegāli dzīvojušās personas uz izmeklēšanas pasākumu laiku. Tā kā reālā vajadzība pēc telpām ir grūti prognozējama, valstī ir jāmeklē alternatīvas, kas nodrošinātu kapacitātes elastīgu palielināšanu un samazināšanu atkarībā no vajadzības. Gatavošanās tiks turpināta Iekšlietu ministrijas vadībā.
\n2002.gadā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas izrietēja no Patvēruma likuma, bet ir jāturpina detalizētu instrukciju izstrāde dažādu patvēruma procesā iesaistīto iestāžu darbībai. Tā kā Valsts robežsardzes loma patvēruma procesā ir mainījusies, šādu instrukciju sastādīšana ir īpaši svarīga. Instrukcijās ir jāņem vēra arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes reģionālo struktūrvienību loma patvēruma jautājumos, kas, iespējams, tiks precizēta. Instrukcijas ir jāizstrādā 2003. gada laikā.
\nUzmanība ir jāpievērš arī jautājumu lokam, kas saistīts ar tulka nodrošinājumu patvēruma procesa laikā.
\nPatvēruma procesā iesaistīto iestāžu darbinieku apmācībai ir izšķiroša nozīme. Apmācības lielo nozīmi (it īpaši laika posmā 2003.-2004.) vēl svarīgāku padara jaunā Patvēruma likuma un instrukciju piemērošanas sākšana, kā arī Valsts robežsardzes personāla ievērojamā atbildība patvēruma procesā. Apmācība ir jāplāno arī ilgākam laika periodam un ir jāizlemj cik lielā mērā un kādā veidā ar patvēruma lietām saistītie jautājumi ir jāietver Valsts robežsardzes personāla pamatapmācībā. Ar apmācību saistītajos jautājumos jāpastāv ciešai sadarbībai starp Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un Valsts robežsardzi.
\nSituācijas, kurās notiek plaša mēroga imigrācija, prasa īpašu plānošanu. Kaut arī šādos gadījumos ir jāizmanto atšķirīgas darbības metodes, tomēr pamatrisinājumiem iespējami lielā mērā ir jāpamatojas uz sistēmu, kas tiek piemērota parastās situācijās. Tiks sastādīts rīcības plāns, lai kontrolētu visu nelegāli valstī ienākošo cilvēku skaitu. Šādām situācijām piemērota procesa izveide patvēruma meklētājiem būs viena no šī plāna daļām. Šī darbība skars vairākas iestādes. Iekšlietu ministrija atbild par plānošanu un gatavošanās uzsākšanu.
\n5.4.4.
\nStratēģiskie robežu drošību veicinošie attīstības projekti Latvijas robežu stratēģijā ir ierakstītas tās pamata vadlīnijas un darbības idejas (ar svarīgāko pamatojumu), ar kuru palīdzību pašreizējā Latvijas robežu drošība tiks attīstīta tā, lai tā būtu labi funkcionējoša ES un Šengenas vidē. Attīstība tiks paātrināta ar dažādiem projektiem. Galvenos projektus var uzskatīt par \"stratēģiskajiem projektiem\". Daļa no projektiem jau ir uzsākti vai patlaban tiek uzsākti. Lielākajā daļā no tiem piedalās arī Eiropas Savienība. Ir arī projekti, kas balstās tikai uz Latvijas nacionālo finansējumu.
\nJau tuvākajā laikā sadarbības nozīme starp valsts iestādēm uz ES nākotnes ārējām un iekšējām robežām (iesk. jūras teritoriju) pastiprināsies kā nacionālā, tā arī starptautiskā līmenī. Arī kontrolētā pāreja uz iekšējo robežu apstākļiem prasa projektveidīgu stingru virzību uz priekšu. Tieši šie jautājumi ir radījuši tiešu vai pastarpinātu nepieciešamību pēc jauniem \"stratēģiskajiem projektiem\". Vismaz daļa no šiem projektiem, domājams, ir tādi, ka tos var īstenot ar ES atbalstu. Daudzi projekti attieksies uz vairāku valsts iestāžu darbību un vairāki no tiem veidos sadarbību ar kaimiņvalstīm - Igauniju un Lietuvu.
\nStratēģiskie projekti, kas jau ir uzsākti vai patlaban tiek uzsākti:
\nGrūtības ar finansējumu ir ievērojami apgrūtinājušas projekta īstenošanu. Projekts rada tehniskos nosacījumus robežapsardzības un robežkontroles attīstībai, ar mērķi sasniegt ES prasībām atbilstošu līmeni. Projekts atbalsta vienu no galvenajām robežas vadības stratēģijas vadlīnijām - attīstīt modernu aprīkojumu un darbības metodes izmantojošas robežu drošības iestādes. Koriģējot beigu daļas uzdevumus ir jāņem vērā robežu vadības stratēģijas vadlīnijas. Šis projekts ir piemērots tā papildināšanai ar jauniem apakšprojektiem, piemēram, attiecībā uz ostām un Rīgas lidostu. Ir jānoskaidro ES iespējas atbalstīt šo īpaši svarīgo projektu.
\nTā ietvers stacionārās un mobilās tehniskās novērošanas stacijas un reģionālos centrus. Ar projektu tiks papildinātas jau esošās sistēmas. Piemēram, informācijas pārraides sistēma jau pastāv.
\nPlānotā sistēma veidos centrālo Latvijas jūras novērošanas elementu. To papildinās ar peldlīdzekļiem un lidaparātiem.
\nProjekta īstenošana ir nepieciešama, jo pašreizējā sistēmā ir rajoni bez pārklājuma, kurus nevar nosegt, izmantojot mobilo uzraudzību. Sistēmai uzstādītās prasības tika sākotnēji noteiktas 1999.-2001. gados. Nosakot nākotnes parametrus ir jāņem vērā robežas vadības stratēģijas vadlīnijas un iespējamā sadarbība ar Lietuvu un Igauniju. Projekta konkursu ir paredzēts izsludināt 2003. gadā. To vada Latvijas Aizsardzības ministrija. Finansējums ir plānots no Latvijas valsts budžeta.
\nProjektā tiks iekļautas arī Valsts robežsardzei nepieciešamās telpas ostās un dzelzceļa RKP.
\nTāpat to var arī uzskatīt par turpinājumu 1997. gadā Iekšlietu ministrijā uzsāktajam projektam (IA-04), kurā tiek apvienotas ministrijas un tās pārraudzībā esošo iestāžu dažādās datu bāzes, tās vienlaicīgi arī atjaunojot. Minētie projekti nodrošinās priekšnosacījumus izveidot \"Nacionālo likumuzraudzības informācijas sistēmu\", kurā būs ietvertas SIS prasībām atbilstošas datu bāzes un valsts iestāžu sadarbību atbalstoša informācijas tehnoloģiju infrastruktūra un aprīkojums. Projektā ietilpst apmācību programmu sastādīšana un apmācības. Ar to tiks arī pastiprināta ar nākotnes SIS saistīto iestāžu administratīvā kapacitāte. Par ES un Šengenas noteikumu ietekmi uz nacionālo likumdošanu īpaši attiecībā uz reģistriem un datu aizsardzību tiks sastādīta analīze, pamatojoties uz kuru tiks attīstīta likumdošana. Papildus tam tiks modelēts nākotnes SIRENE birojs, tā uzbūve, uzdevumi un informācijas sistēmas, kā arī tiks sagatavoti sadarbības līgumi starp valsts iestādēm. Projektu vadīs Iekšlietu ministrija. To ir paredzēts finansēt no Latvijas valsts budžeta un Phare finansējuma laika periodā 2003.-2004. Projekts ir ļoti svarīgs, jo SIS izmantošana ir svarīgs un nepieciešams kompensējošais pasākums pēc iekšējo robežu kontroles izbeigšanas.
\nRobežapsardzības mehānisms tiks uzlabots attīstot kontroles metodes. Ar to ir saistīta arī likumdošanas harmonizēšana un ar kaimiņvalstīm noslēdzamo līgumu sastādīšana. Projektu vadīs Iekšlietu ministrija. To ir paredzēts finansēt no Latvijas valsts budžeta un Phare finansējuma. Projektu ir paredzēts īstenot laika periodā no 2003.-2004. No robežu drošības viedokļa ir svarīgi, ka projekta mērķos ietilps arī sadarbības pastiprināšana starp valsts iestādēm nacionālā un starptautiskā līmenī, jo īpaši ar kaimiņvalstīm, un uzmanība tiks pievērsta arī robežapsardzības mehānismiem.
\nViens no projekta mērķiem ir arī padarīt efektīvāku narkotisko vielu apkarošanas iestāžu savstarpējo sadarbību un informācijas apmaiņu gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Narkotisko vielu informācijas sistēma (National Focal Point) tiks uzlabota atbilstoši Eiropas narkotisko vielu un atkarības monitoringa centra (European Monitoring Centre for Drugs and Drug Addiction (EMCDDA) standartiem. Projekta ietvaros ir paredzēts iegādāties analīzes un vizualizācijas datorprogrammu (Analyst Notebook) analīzes darbības attīstībai un apmācīt Narkotiku apkarošanas biroja personālu. Projektu vada Iekšlietu ministrija. Tas tiek finansēts no Latvijas valsts budžeta un Phare finansējuma.
\nPēc sākotnējā plāna projekts beigsies 2003. gadā. No robežu drošības viedokļa ir īpaši svarīgi, lai robežas šķērsošanas vietas tiktu apskatītas kā viena no projekta tēmām. Kontroles metodes un iestāžu savstarpējā informācijas apmaiņa tiks uzlabota.
\nJauni stratēģiskie projekti 1. Lieli, robežu drošību ietekmējoši notikumi var būt strauji, pēkšņi un neprognozējami (piemēram, kodolkatastrofa). Šādi notikumi var attīstīties arī lēnāk (piemēram, politiskā nestabilitāte). Sekas šādiem notikumiem var būt plaša mēroga ieceļošana Latvijā vai arī cita veida daudzas iestādes skarošs ārkārtējs notikums. Šādu notikumu laba kontrole pieprasa ātru un pārdomātu rīcību. Dažādu iestāžu darbībai ir jāveido kompleksu. Visdrīzāk iespējamo ārkārtējo notikumu gadījumiem rīcību ir nepieciešams plānot jau iepriekš.
\nViens no projekta Robežu drošības uzturēšana ārkārtējos notikumos mērķiem būtu noteikt atbildības sadalījumu un darbības veidu šādu notikumu gadījumā, kā arī sastādīt darbības plānus atsevišķi noteiktu ārkārtēju notikumu gadījumiem. Projekta ietvaros varētu būt arī mācības, kurās sastādītie plāni tiktu testēti. Projektu vadītu Iekšlietu ministrija. Papildus Iekšlietu ministrijai un tajā ietilpstošajām iestādēm projektā vajadzētu piedalīties arī Labklājības ministrijai, Finanšu ministrijai, Zemkopības ministrijai un Aizsardzības ministrijai. Projekta I posmā (2003. gads) tiktu noteikti projektā apskatāmie ārkārtējie notikumi un atbildības sadalījums starp iestādēm.
\nProjekta II posmā (2004.-2005.) tiktu sastādīti plāni un noturētas mācības.
\nPapildus tam tiktu modelēta iekšējo robežu apstākļiem piemērota iestāžu savstarpējā sadarbība. Ar to saistītos arī Lietuvas attiecīgo iestāžu plānu un sadarbības vadlīniju noskaidrošana.
\nTiktu apzinātas arī nepieciešamās izmaiņas likumdošanā un sadarbības līgumos. Projekta II posmā (2004. gadā) darbība tiktu plānota detalizētākā veidā, tiktu noslēgti nepieciešamie sadarbības līgumi un uzsākta darbības pielāgošana atbilstoši Šengenas prasībām. Projektu vadītu Iekšlietu ministrija.
\nProjekta \"Aviācijas attīstība robežu uzraudzības un citas iekšējās drošības stiprināšanai\" mērķis I posmā (2003. gada laikā) būtu uzsākt Latvijas Iekšlietu ministrijas pakļautībā izveidojamās aviācijas vienības darbību un noskaidrot kādi priekšnoteikumi pastāv Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uz ciešu sadarbību pamatotas aviācijas attīstīšanai. Projekta II posmā (2004.-2005.) tiktu turpināta pašu aviācijas vienības attīstīšana un tiktu sastādīts aviācijas jomu skarošs sadarbības plāns ar Igauniju un Lietuvu. Projektu vadītu Iekšlietu ministrija.
\n6.
\nKOPSAVILKUMS Sagatavojot Latvijas integrēto robežas vadības stratēģiju (2003.-2007.gadam), kā pamatnostādne ir bijusi Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vienlaicīga iestāšanās Eiropas Savienībā (iespējams 2004. gadā).
\nTiek prognozēts, ka personu robežkontroles izbeigšana uz robežām ar Lietuvu un Igauniju varētu notikt ne agrāk kā 2006. gadā uz atsevišķa ES lēmuma pamata.
\nLatvijas robežas vadības stratēģija (2003.-2007.gadam) nākotnē pamatosies uz sekojošiem principiem: o Latvija ar robežu drošību saistītajos risinājumos ņems vērā ne tikai savas, bet arī Lietuvas, Igaunijas un citu ES valstu drošības vajadzības. o Latvijas robežu drošības līmenis būs tik augsts, ka Latvija nevilinās izmantot savu teritoriju kā nelikumīgu darbību kanālu uz ES teritoriju. o Kā svarīgākais pamats robežu drošībai tiks attīstīta ar robežu drošību saistīto Latvijas iestāžu cieša un padziļināta sadarbība ar nākotnes iekšējo robežu kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas un citu ES dalībvalstu attiecīgajām iestādēm, kā arī ar robežu drošību saistītajām organizācijām. o Tiks attīstīta laba un cieša Valsts robežsardzes, Muitas, Valsts policijas, Sanitārās robežinspekcijas sadarbība ar attiecīgajām Krievijas un Baltkrievijas iestādēm gan nacionālajā, gan vietējā līmenī. o Tiks uzskatīts, ka personāla augsta profesionalitāte, mūsdienīgs ekipējums, informācijas sistēmas, kontroles un novērošanas ierīces, kā arī efektīvas darbības metodes ir svarīgākas par personāla kopējā skaita palielināšanu. Līdzekļi tiks virzīti vadoties pēc šādas nostādnes. o Darbība tiks koncentrēta vajadzīgajos virzienos un darbības metodes tiks attīstītas uz aktualizētas un daudzpusīgas riska analīzes pamata. Latvija specializēsies to robežas drošības risku analīzē, kas ir saistīti ar Krieviju un Baltkrieviju un sniegs informāciju arī citu ES valstu vajadzībām. o Skaidrs uzsvars robežu drošības uzturēšanā tiks likts uz Krievijas un Baltkrievijas robežām, it īpaši uz iebraucošās satiksmes kontroli starptautiskajos robežkontroles punktos. o Valsts robežsardzes, Muitas, Sanitārās robežinspekcijas personāla skaits uz robežām ar Krieviju un Baltkrieviju tiks palielināts. Papildpersonāls uz minētajām robežām tiks izveidots, samazinot personāla skaitu uz ES nākotnes iekšējām robežām, veicot izmaiņas dažādiem mērķiem paredzētā personāla īpatsvarā. o Uz nākotnes iekšējām robežām tiks saglabātas Valsts robežsardzes un Muitas vienības, bet to uzdevumi mainīsies un personāla skaits tiks samazināts. Sanitārās robežinspekcijas organizācija no robežām ar Lietuvu un Igauniju tiks noņemta, kad šīs robežas kļūs par ES iekšējām robežām. o Tiks izveidota gatavība personu robežkontroles īslaicīgai atjaunošanai uz ES iekšējām robežām. o Valsts robežsardzes, Muitas un Sanitārās robežinspekcijas organizācijas tiks izmainītas, it īpaši uz nākotnes iekšējām robežām. o Jūras robežapsardzībā sadarbība ar Igauniju un Lietuvu tiks ievērojami palielināta. Baltijas valstu uzraudzībā esošā Baltijas jūras teritorija tiks uzskatīta
\npar kopīgu robežapsardzības zonu. o Uz sauszemes robežām ar Igauniju un Lietuvu sadarbību sāks plānot un pieaugošā apjomā arī realizēt, vadoties pēc iekšējo robežu prasībām. Attīstot sadarbību tiks ņemts vērā tas, ka minētās robežas kļūs par ES pagaidu ārējām robežām laikā starp iestāšanos ES un brīdi, kad tiks izbeigta personu robežkontrole. o Attieksme pret investēšanu ES nākotnes iekšējās robežās būs kritiska un visos gadījumos tiks sastādīta izmaksu/lietderības analīze. o Valsts policijas, Muitas un Valsts robežsardzes ārvalstīs izvietoto kontaktpersonu sistēma tiks attīstīta sadarbojoties gan Latvijas iekšienē, gan ar Igauniju un Lietuvu. o Vīzu izsniegšanas priekšnoteikumu pārbaude tiks pastiprināta it sevišķi NVS valstīs izvietotajās vēstniecībās un konsulātos. o Vīzu izsniegšanu uz robežas veiks Valsts robežsardze. Tiks veikti juridiski un institucionāli pasākumi, lai uz robežas vīzu izsniegšana būtu nodrošināta atbilstoši ES prasībām un labākajai praksei. Tam tiks izveidoti labi priekšnoteikumi gan attiecībā uz personāla apmācību, gan nepieciešamo aprīkojumu un informācijas sistēmām. o Muitas neatkarība no Valsts ieņēmumu dienesta tiks palielināta. o Muitā kontroles darbības veicošā personāla īpatsvars, salīdzinājumā ar citus uzdevumus pildošā personāla īpatsvaru, tiks palielināts. o Muitas atbildība par narkotisko vielu kontroli, kas tiek veikta uz robežas, tiks padarīta skaidrāka un palielināta. o Tiks nodrošināta robežapsardzības uzdevumu prasībām atbilstošas informācijas saņemšana no tehniskās jūras novērošanas sistēmas. o Valsts robežsardzes kuģu un patruļlaivu īpatsvars jūras robežapsardzības uzdevumu veikšanā tiks palielināts. o Valsts robežsardzes ar jūras jautājumiem saistītā personāla skaits tiks noteikts saskaņā ar tās uzdevumiem un tā apmācības līmenis tiks uzlabots. o Tiks turpināta Iekšlietu ministrijas dienesta aviācijas vienības attīstīšana. o Ar robežu drošību saistīto iestāžu sakaru sistēmas tiks attīstītas tā, ka tās atbildīs ES standartiem un papildus sadarbībai valsts iekšienē būs piemērotas arī sadarbojoties ar Lietuvu un Igauniju. o Valsts policijas, Muitas un Valsts robežsardzes (ne vēlāk kā pirms iestāšanās ES - arī Sanitārās robežinspekcijas) savstarpējās sadarbības pamati tiks noteikti Ministru kabineta noteikumu līmenī. o Par pamatu ar robežu drošību saistīto iestāžu sadarbībai tiks izveidota Valsts robežsardzes, Valsts policijas un Muitas sadarbības sistēma, kas no nacionālā līmeņa sniegsies līdz pat vietējam līmeni. Citas ar robežu drošību saistītās iestādes tiks iesaistītas sadarbībā saskaņā ar
\nnepieciešamību. o Ar robežu drošību saistīto iestāžu sadarbība apmācību jomā tiks padarīta ciešāka, kā arī tiks palielināts kopīgu mācību un operāciju apjoms. o Nacionālajā līmenī tiks nodibināta augsta līmeņa robežu drošības sadarbības padome, kas sanāks vairākas reizes gadā. o Notiks gatavošanās robežu drošības uzturēšanai arī nopietnu ārkārtējo notikumu gadījumā.
\nŠo principu īstenošanai nepieciešamie pasākumi ir minēti dažādās robežas vadības stratēģijas sadaļās. Svarīgākie pasākumi un iestāžu pienākumi apkopoti 2. pielikumā.
\nRobežas vadības stratēģijas atjaunināšana un precizēšana ir jāuzsāk līdz 2004. gada beigām.
\nUz to brīdi jautājums par Baltijas valstu iestāšanos Eiropas Savienībā būs atrisināts un šajā stratēģijā minētie svarīgākie plāni - sagatavoti.
\nIekšlietu ministrs M.Gulbis 1.pielikums programmai \"Integrētas Latvijas robežas vadības stratēģija (2003.-2007.gadam)\"
\nAtbilstoši Eiropas Savienības standartiem uzlabojamo robežkontroles punktu saraksts 2.pielikums programmai \"Integrētas Latvijas robežas vadības stratēģija (2003.-2007.gadam)\"
\nSvarīgākie pasākumi un uzdevumi Latvijas integrētās robežas vadības stratēģijas (2003.-2007.gadam) ieviešanai Pasākumi un uzdevumi 1. līmenī: * Līdz 2003. gada beigām tiks izveidotas deviņas ar robežu drošību saistītas riska analīzes.
\nKatras riska analīzes sastādīšanai ir noteikta atbildīgā iestāde.
\nAtbildīgās iestādes līdz 2003. gada beigām izplānos minēto riska analīžu detalizētu saturu. * Valsts robežsardze ir atbildīga par pietiekoši izsmeļošas ar robežu drošību saistītas informācijas uzturēšanu par sauszemes, dzelzceļa, gaisa un jūras satiksmi, robežšķērsotājiem un pasažieru pārvadājumus veicošajiem uzņēmumiem. * Ārlietu ministrijas Konsulārajam departamentam 2003. gada laikā ir jānosaka tālākie pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka izskatot vīzu pieteikumus vīzu izsniegšanai nepieciešamie priekšnoteikumi tiktu pārbaudīti atbilstoši ES prasībām (it īpaši vēstniecības un konsulātos, kas atrodas NVS valstīs). * Kad jaunais Imigrācijas likums stāsies spēkā 2003.gadā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments pārskatīs ar vīzu izsniegšanu saistītās instrukcijas, lai nodrošinātu to pilnīgu atbilstību cilvēktiesību standartiem un ES prasībām.
\nPasākumi un uzdevumi 2. līmenī: * Starp Latvijas un Krievijas muitas iestādēm oficiāla sadarbība tiks uzsākta uz 2002. gada aprīlī noslēgtā līguma pamata. * Tiks nodibināta regulārāka Valsts policijas sadarbība ar Krievijas un Baltkrievijas milicijām. Nākošais praktiskais solis būs centieni organizēt ikgadējas tikšanās valsts līmenī. * Ar Zemkopības ministrijas palīdzību steidzami tiks mēģināts uzsākt sadarbību starp Sanitāro robežinspekciju un tai atbilstošajām iestādēm Krievijā. * Tiks izpētītas trīspusējas ar robežu drošību saistītas sadarbības iespējas (Latvija-Igaunija-Krievija un Latvija-Lietuva-Baltkrievija). * Galvenos Latvijas, Lietuvas un Igaunijas robežsardžu sadarbības principus pārejā uz ES iekšējo robežu vidi ir jāizstrādā līdz 2003. gada beigām. Galvenajiem principiem par sadarbību uz ES iekšējām robežām jābūt izstrādātiem 2004. gadā. * Muitai 2003. gada laikā ir jānoskaidro kā Igaunijas un Lietuvas muitas ir plānojušas darboties uz ES nākotnes iekšējām robežām ar Latviju. Pēc tam Baltijas valstu muitas vienosies par sadarbības kārtību gan pārejas periodā, gan situācijā, kurā Baltijas valstis būs ES dalībvalstis. * Sanitārajai robežinspekcijai 2003. gada laikā ir jānoskaidro pārejas perioda sadarbības kārtība ar attiecīgajām Lietuvas un Igaunijas iestādēm.
\nSanitārajai robežinspekcijai ir arī jānoskaidro kā tās organizācija tiks noņemta no robežām ar Lietuvu un Igauniju, Baltijas valstīm kļūstot par ES dalībvalstīm. * 2003. gada laikā Latvija noskaidros priekšnoteikumus ievērojami plašākai sadarbībai jūras robežapsardzībā ar Igauniju un Lietuvu. Uz iegūto rezultātu pamata Iekšlietu ministrija un Valsts robežsardze uzsāks konkrētākās sarunas. Mērķis ir ievērojama sadarbības paplašināšana jau 2003. gada laikā. * Kad robežas ar Igauniju un Latviju kļūs par ES iekšējām robežām, daudzus Latvijas likumdošanas aktus un sadarbības līgumus, kas ir noslēgti ar Igauniju un Lietuvu, būs jāpārskata. Valsts robežsardze, Muita, Sanitārā robežinspekcija un Valsts policija 2003. gada laikā sākotnēji apzinās pārskatāmos dokumentus.
\nPasākumi un uzdevumi 3. līmenī: * Tiks turpināti aktīvi pasākumi robežlīguma noslēgšanai ar Krieviju. * Tiks mēģināts panākt priekšnoteikumus Lietuvas un Latvijas jūras robežlīguma ratificēšanai. * Tiks paredzēti Latvijas-Lietuvas un Latvijas-Igaunijas robežu labai uzturēšanai nepieciešamie resursi. Minēto robežu uzturēšana turpināsies arī pēc tam, kad šīs robežas kļūs par ES iekšējām robežām. Par uzturēšanas darbiem atbildēs Valsts robežsardze. * Austrumu robežas šķērsošanas vietās un uz zaļās robežas nepieciešamo tehniskās novērošanas līdzekļu, informācijas sistēmu (kā arī to izmantošanu nodrošinošā aprīkojuma iegāde un apmācība to izmantošanā) attīstīšana tiks noteikta kā stratēģisks robežu drošības projekts, kura finansējums turpmākajos gados tiks garantēts. * Iekšlietu ministrija, Valsts robežsardze un Aizsardzības ministrija sadarbībā turpinās attīstīt jūras novērošanas sistēmu, ievērojot robežuzraudzības prasības. * Valsts robežsardzes personāls uz robežām ar Krieviju un Baltkrieviju tiks palielināts apmēram tikpat lielā mērā, cik tās personāls tiks samazināts uz ES iekšējām robežām. * Līdz 2003. gada beigām tiks izplānotas izmaiņas Valsts robežsardzes organizācijā ostās un Rīgas lidostā to atbilstībai prasībām, kuras izraisīs iestāšanās ES. * Detalizēti plāni un lēmumi par Valsts robežsardzes organizāciju uz ES iekšējām robežām ir jāsagatavo līdz 2003. gada beigām. Pēc tam tiks apsvērts, cik lielā mērā personāla skaita samazināšana var tikt sākta jau pirms robežas ar Igauniju un Lietuvu kļūs par ES iekšējām robežām.
\nNākotnes investīcijas tiks plānotas un realizētas tā, lai tās kalpotu nākotnes organizācijai. * 2003. gada laikā tiks sākts noskaidrot kādas iespējas pastāv Muitas lielākai neatkarībai no Valsts ieņēmumu dienesta. * Vēlākais 2004. gada laikā Muitai ir jāizplāno, kā tā palielinās kontroli veicošā personāla īpatsvaru. * Muitai līdz 2003. gada vidum ir jāsagatavo plāns par to, kā tā ir paredzējusi palielināt tās personāla skaitu uz Austrumu robežas. Pievienošanās ES zināmā mērā radīs pārmaiņas Muitas darbībā lidostās un ostās. Pārmaiņas Muitas organizācijā ir jāizplāno līdz 2003. gada beigām. * Muitai 2003. gada laikā ir jāsagatavo plāns par to, kā tā ir paredzējusi atrisināt narkotiku atklāšanā nepieciešamo dienesta suņu jautājumu. * Galvenie principi Sanitārās robežinspekcijas organizācijai pēc iestāšanās ES ir jāizstrādā 2003. gada laikā. Detalizētam plānam par izmaiņām Sanitārās robežinspekcijas organizācijā un personālā jāizstrādā līdz 2004. gada vidum. * Valsts policijā tiks nodibināta speciāla struktūrvienība ar noziedzību saistītās informācijas vākšanai un analizēšanai. Tā darbosies ciešā sadarbībā ar EUROPOL, INTERPOL, Iekšlietu ministrijas Informācijas centru un nākotnes Sirene biroju. Struktūrvienībai ir jābūt pilnīgi darbotiesspējīgai ne vēlāk kā pirms 2004. gada beigām. * Robežkontrolē lielāks uzsvars tiks likts uz ieroču, bīstamu priekšmetu un vielu (piemēram, spridzekļu konstruēšanā un aktivizēšanā izmantojamu detaļu, sprāgstvielu, radioaktīvu vielu) atklāšanu. Šim nolūkam apmācītu dienesta suņu skaits tiks palielināts. Muita un Valsts robežsardze kopīgi 2003. gada laikā sagatavos plānu un vienosies par metodēm efektīvai minēto priekšmetu un vielu atklāšanai. * Valsts robežsardzes atbildība par starptautiskās noziedzības un terorisma atklāšanu iekšzemē, ārvalstnieku uzraudzības veikšanas kontekstā tiks pārskatīta līdz 2003. gada beigām. * Lai paaugstinātu zagto transporta līdzekļu atklāšanas efektivitāti, Valsts robežsardze kopā ar Valsts policiju 2003. gada laikā izstrādās plānu Valsts robežsardzes personāla apmācībai, bet 2004. gadā minētās iestādes izstrādās plānu par kontrolē, iespējams, nepieciešamā aprīkojuma iegādi. * Plāni ārkārtējiem robežu drošību apdraudošiem notikumiem (piemēram plaša nelegālā imigrācija) tiks izstrādāti Iekšlietu ministrijas vadībā. 2003. gada laikā tiks izstrādāts darba plāns par to, kā plānošana tiks veikta. 2004. gada laikā tiks izlemts, kādi ir tie notikumu modeļi, kuriem ir jāgatavojas, un tiks izstrādāti principiālie risinājumi.
\nDetalizētam plānam ir jābūt gatavam līdz 2004. gada beigām. * Sanitārā robežinspekcija 2003. gada laikā noskaidros, kuri ir tie ārkārtējie notikumi, kuri ir saistīti ar tās kompetenci un kuriem ir jāgatavojas darbībā uz robežas. Pēc tam, kad notikumu modeļi būs apstiprināti, gatavošanās plāni tiks pārskatīti kopā ar Valsts robežsardzi un Muitu. * Pamati sadarbībai starp Policiju, Muitu un Robežsardzi tiks noteikti Ministru kabineta noteikumu līmenī. Iekšlietu ministrija ir atbildīga par priekšlikuma sagatavošanu 2003. gada laikā. * Visas robežu drošības sfēras nacionālās un starptautiskās sadarbības apsekošanai un koordinēšanai tiks nodibināta valsts līmeņa robežu drošības sadarbības padome. Citi tās uzdevumi būs kontrolēt valsts robežu drošības situāciju, robežu vadības stratēģijas īstenošanu un tālāku attīstīšanu, stratēģisko projektu koordinēšana un svarīgāko ar robežu drošību saistīto projektu izskatīšana un nodošanu tālākai virzībai. Robežu drošības sadarbības padomi veidos par robežu drošību atbildīgo ministriju vadība un par robežu drošību atbildošo organizāciju priekšnieki. Robežu drošības sadarbības padome sapulcēsies vairākas reizes (1-3) gadā, kā arī vadoties pēc situācijas. Iekšlietu ministrija ne vēlāk kā 2003. gada laikā sagatavos detalizētu priekšlikumu par robežu drošības sadarbības padomes nodibināšanu.
\nPasākumi un uzdevumi 4. līmenī: * Nacionālo plānu par ārvalstīs izvietojamām Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Muitas kontaktpersonām ir jāizstrādā jau 2003. gada laikā. Mērķis ir 2003. gada laikā izveidot kopīgu plānu Baltijas valstu kontaktpersonu tīklam. Iekšlietu ministrija ir atbildīga par sagatavošanās darbiem. * Ar iekšzemē notiekošo ārvalstnieku uzraudzību saistīto instrukciju pārbaude, apmācība ar ārvalstnieku uzraudzību iekšzemē saistītajām iestādēm un informācijas aprites nodrošināšana starp šīm iestādēm ir jāīsteno līdz 2003. gada beigām. Par ārvalstnieku uzraudzību atbild Valsts robežsardze. * Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde kopā ar Valsts robežsardzi ir atbildīgas par detalizētu ar patvēruma lietām saistītu dienesta instrukciju sagatavošanu 2003. gada laikā. * Stratēģiskie robežu drošību veicinošie attīstības projekti: o Stratēģiskie projekti, kas jau ir uzsākti vai patlaban tiek uzsākti: * Austrumu robežas infrastruktūras attīstība (projekts IA-16); * Tehniskās novērošanas, kontroles un informācijas sistēmas attīstība uz Austrumu robežas (projekts IA-22); * Jūras robežas novērošanas sistēmas attīstība; * Kontroles infrastruktūra ostās un dzelzceļa RKP; * Gatavības izveidošana nākotnē paredzamajai Nacionālās Šengenas informācijas sistēmas ieviešanai; * Muitas darbības stratēģija un Muitas datu sistēmas; * Organizētās noziedzības efektīva novēršana, kontrole un apkarošana; * Latvijas narkotiku kontroles un narkomānijas profilakses stratēģijas pilnveidošana un ieviešana saskaņā ar ES ieteikumiem; * Patvēruma un migrācijas vadības sistēma. o Jauni stratēģiskie projekti * Robežu drošības uzturēšana ārkārtējos notikumos; * Jūras iestāžu sadarbības uzlabošana jūras robežapsardzībā; * Valsts iestāžu sadarbību nodrošinošas sakaru sistēmas izveide; * Pāreja uz Šengenas vidi uz Latvijas - Lietuvas robežas; * Pāreja uz Šengenas vidi uz Latvijas - Igaunijas robežas; * Iekšlietu ministrijas / Valsts robežsardzes aviācijas attīstība robežu uzraudzības un iekšējās drošības stiprināšanai; * Iestāžu sadarbību atbalstošas un ar robežu drošību saistīto īpašās zināšanas padziļinošas apmācības attīstīšana.