Par Mājokļu pieejamības pamatnostādnēm 2023.–2027. gadam

Par Mājokļu pieejamības pamatnostādnēm 2023.–2027. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 739 Rīgā 2023. gada 8. novembrī (prot. Nr. 56 33. §) Par Mājokļu pieejamības pamatnostādnēm 2023.–2027. gadam 1. Apstiprināt Mājokļu pieejamības pamatnostādnes 2023.–2027. gadam (turpmāk – pamatnostādnes). 2 2. Noteikt Ekonomikas ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā, bet Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Tieslietu ministriju, Labklājības ministriju un Klimata un enerģētikas ministriju – par līdzatbildīgajām institūcijām.  3 3. Ekonomikas ministrijai sagatavot un ekonomikas ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā:  3.1. līdz 2024. gada 1. jūlijam – pamatnostādņu īstenošanas plānu; 3.2. līdz 2025. gada 31. decembrim – pamatnostādņu īstenošanas starpposma ietekmes izvērtējumu. 4 4. Atbildīgajām un līdzatbildīgajām institūcijām pamatnostādnēs iekļautos uzdevumus 2023. un 2024. gadā īstenot atbilstoši tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošanai 2025. gadā un turpmākajiem gadiem skatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. Ja valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta finansējums pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu īstenošanai netiek piešķirts vai tiek piešķirts daļēji, atbildīgajām un līdzatbildīgajām institūcijām nodrošināt, ka tiek īstenoti tie pamatnostādnēs paredzētie uzdevumi, kurus var nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. 5 5. Jautājumus, kas skar nodokļu politikas pilnveidi, skatīt Nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.–2027. gadam sagatavošanas procesa ietvaros. 6 Ministru prezidente E. Siliņa Ekonomikas ministrs V. Valainis (Ministru kabineta 2023. gada 8. novembra rīkojums Nr. 739) MĀJOKĻU PIEEJAMĪBAS PAMATNOSTĀDNES 2023.–2027. GADAM 2023SatursSaīsinājumiKopsavilkumsIevadsMājokļu pieejamības pamatnostādņu mērķis, politikas un rezultatīvie rādītājiMājokļu situācijas raksturojums1. Atbalsts mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām1.1. Mājokļa pabalsts1.2. Palīdzība izīrējot pašvaldības mājoklia. Pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpasb. Palīdzība piešķirot pagaidu dzīvojamo telpu1.3. Mājoklis kā sociālais pakalpojums1.4. Prasības pašvaldības dzīvokļa kvalitātei un pieejamībai1.5. Uzdevumi2. Atbalsts mājsaimniecībām ar vidējiem ienākumiem2.1. Atbalsts izmaksu ziņā pieejamiem īres mājokļiem2.2. Uzdevumi3. Atbalsts mājsaimniecībām ar vidēji augstiem ienākumiem3.1. Atbalsts mājsaimniecībām mājokļu iegādei vai būvniecībai3.2. Atbalsts attīstītājiem mājokļu būvniecībai3.3. Uzdevumi4. Atbalsts esošā dzīvojamā fonda uzlabošanai4.1. Mājokļu uzturēšana4.2. Ēku renovācija4.3. Vides piekļūstamība4.4. UzdevumiPielikums Nr.1 Rīcības virzieni un uzdevumiPielikums Nr.2 Pamatnostādņu sasaiste ar politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktiemPielikums Nr.3 Indikatīvs ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiemSaīsinājumiAltum – akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum"ANM – Atveseļošanas un noturības mehānismsANO – Apvienoto Nāciju OrganizācijaDI – DeinstitucionalizācijaCEB – Eiropas Padomes Attīstības bankaCSP – Centrālā statistikas pārvaldeEIB – Eiropas Investīciju bankaEurostat – Eiropas Savienības Statistikas birojsEM – Ekonomikas ministrijaES – Eiropas SavienībaEK – Eiropas KomisijaERAF – Eiropas Reģionālās attīstības fondsFM – Finanšu ministrijaGRT – garīga rakstura traucējumiKEM – Klimata un enerģētikas ministrijaLDDK – Latvijas Darba devēju konfederācijaLM – Labklājības ministrijaLPS – Latvijas Pašvaldību savienībaLTRK – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameraNAP – Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027.gadamNEKP – Nacionālās enerģētikas un klimata plānsNVO – nevalstiskās organizācijasOECD – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijaPKC – Pārresoru koordinācijas centrsProvidus – Biedrība "Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS"VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijaKopsavilkumsKvalitatīvs mājoklis par pieņemamu cenu ir viena no iedzīvotāju pamatvajadzībām. Kvalitatīvu mājokļu pieejamība ir būtisks nosacījums ekonomikas attīstībai, tā ietekmē ne tikai mājsaimniecību labklājības līmeni un tautas ataudzi, bet arī darbaspēka mobilitāti, jaunu darbavietu veidošanu, pieeju ekonomiskās izaugsmes iespējām, nodrošinot vai liedzot iedzīvotājiem iespēju aktīvi piedalīties darba tirgū, kā arī nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai.Latvijas mājsaimniecības par mājokli netērē īpaši daudz salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, taču mājsaimniecību īpatsvars, kas saskaras ar sliktiem sadzīves apstākļiem, ir 3 reizes augstāks par ES vidējo rādītāju. Iedzīvotāju zemais pirktspējas līmenis ir radījis situāciju, kad mājsaimniecībām nav pietiekamu finansiālu līdzekļu, lai uzturētu mājokli labā tehniskā stāvoklī, kas ir novedis pie novecojuša dzīvojamā fonda. Problēmu pastiprina arī nepietiekama jauna dzīvojamā fonda būvniecība un neattīstītais īres tirgus. Lai nodrošinātu pietiekamu dzīvojamā fonda atjaunošanos, ik gadu būtu nepieciešams uzbūvēt 10 000 mājokļu.Mājsaimniecības saskaras ar mājokļa pieejamības un kvalitātes problēmām neatkarīgi no tā, vai mājoklis tai pieder vai tiek īrēts. Mājsaimniecības saskaras ar piedāvājuma trūkumu gan kvalitātes, gan platības ziņā, īpaši reģionos ar pieaugošu nodarbinātību. Pat ja mājsaimniecības atrod tai piemērotu mājokli vai vēlas būvēt jaunu mājokli reģionos, tā saskaras ar banku piesardzīgu kreditēšanu un prasībām augstākam pašu finansējumam.Savukārt mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām, pat ja tās kvalificējas palīdzībai mājokļa jautājumu risināšanai, var nākties ilgstoši gaidīt rindā, līdz pašvaldības tām izīrē mājokli. Tai pat laikā Latvijā ir augsts mājsaimniecību īpatsvars ar ienākumu līmeni, kas liedz tām kvalificēties mājokļa atbalstam, bet kuru ienākumi ir pārāk zemi, lai tās pašas varētu atļauties iegādāties mājokli.Mājokļu pieejamības pamatnostādnes 2023.–2027.gadam (turpmāk –Pamatnostādnes) ietver rīcības virzienus, politikas rādītājus un uzdevumu kopumu, lai veicinātu mājokļu pieejamību, piedāvājot risinājumus mājokļu pieejamības nodrošināšanai dažādu ienākumu līmeņu mājsaimniecībām, tostarp mājsaimniecībām ar viszemākajiem ienākumiem, un lai tiktu nodrošināta gan esošā dzīvojamā fonda uzlabošana, gan jauna dzīvojamā fonda attīstība1.Pamatnostādnēs ir definēti 4 problēmu bloki, kuru ietvaros nepieciešama darbība, lai veicinātu mājokļu pieejamību:1. Mazaizsargātas personas nesaņem atbalstu vai mūsdienām atbilstošu atbalstu mājokļa pieejamības jautājumu risināšanai, un trūkst kvalitatīvi pašvaldības palīdzības sniegšanai paredzēti mājokļi.2. Trūkst kvalitatīvi, izmaksu ziņā pieejami īres mājokļi.3. Nepietiekamā apmērā tiek būvēti jauni mājokļi, ko iegādāties vai īrēt.4. Nepietiekami ieguldījumi mājokļu uzturēšanai un uzlabošanai.Izvērtējot identificētās problēmas, ir definēts mājokļu politikas mērķis un noteikti rīcības virzieni to sasniegšanai, rezultatīvie rādītāji, kā arī piedāvāts redzējums par nepieciešamajiem publisko līdzekļu ieguldīšanas virzieniem. Vienlaikus, ņemot vērā identificētās vajadzības mājokļu jomā, kā arī ierobežoto publisko līdzekļu apjomu, tiek secināts, ka nosakāmi arī uzdevumi, kas skar nodokļu politikas pilnveidi un attiecīgi ir risināmi Nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes procesā.Pamatnostādņu pielikumā Nr.1 iekļauti rīcības virzienu sasniegšanai veicamie uzdevumi, uzdevumu izpildes termiņi un atbildīgās iestādes. Pielikumā Nr.2 ietverta informācija par tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem, kuriem ir sasaiste ar Pamatnostādnēm. Pielikumā Nr.3 ir iekļauts indikatīvs ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem. Izpildot Pamatnostādnēs iezīmētos rīcības virzienus un uzdevumus, atbildīgās institūcijas vērtēs ieviešamos uzdevumus arī komercdarbības atbalstam un piemēros to ieviešanā komercdarbības atbalsta kontroles regulējumu, ja attiecināms.IevadsPiekļuve kvalitatīvam mājoklim par pieņemamu cenu ir viena no iedzīvotāju pamatvajadzībām. Mājokļu pieejamība ir būtisks elements ekonomikas attīstībai, – tā ne tikai ietekmē mājsaimniecību labklājības līmeni, bet arī to pieeju ekonomiskās izaugsmes iespējām, nodrošinot vai liedzot tām iespēju aktīvi piedalīties darba tirgū un ekonomikā kopumā. Veiksmīgi funkcionējošs mājokļu tirgus veicina mobilitāti, kas attiecīgi nodrošina efektīvu cilvēkresursu un darba vietu sadali darba tirgū.Mājokļa kvalitātes problēmas galvenokārt ir rezultāts ilgstoši zemai iedzīvotāju pirktspējai un tās ienākumiem. Lai gan mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi ik gadu pieaug (2021.gadā mājsaimniecību ienākumi pieauga par 6,5% salīdzinot ar 2020.gadu, sasniedzot 1523,58 EUR2), tie nav pietiekami, lai veidotu nozīmīgus uzkrājumus mūsdienu prasībām atbilstoša mājokļa iegādei vai īrei, kā arī rada izaicinājumus esošā dzīvojamā fonda uzturēšanā un atjaunošanā.Dzīvojamais fonds noveco – kopš 2001.gada uzbūvēto mājokļu skaits Latvijā sastāda tikai 7.6% no kopējā mājokļu skaita Latvijā3. Jaunu mājokļu būvniecībā Latvija ievērojami atpaliek no Igaunijas un Lietuvas. Ja 2022.gadā Latvijā nodoti ekspluatācijā 3140 mājokļi4, tad gan Igaunijā, gan Lietuvā uzbūvēti ievērojami vairāk mājokļi jeb 6521 mājokļi Igaunijā5 un 15 888 mājokļi Lietuvā6. Turklāt jaunu mājokļu būvniecība vai iegāde pārsvarā notiek tikai galvaspilsētas reģionā, savukārt reģionos mājokļu kreditēšana ir ļoti zemos apjomos.Sociālo mājokļu skaits Latvijā ir nepietiekošs. Latvijā ir viens no mazākajiem sociālo mājokļu fondiem – 2% no kopējā dzīvojamā fonda7. Vienlaikus jāuzsver, ka sociālie dzīvokļi ir neapmierinošā stāvoklī. Saskaņā ar 2018.gada Latvijas Republikas Tiesībsarga apsekojuma no 3 286 brīviem pašvaldību dzīvokļiem tikai 1046 bija dzīvošanai derīgi.Statistiski Latvijas mājsaimniecības par mājokli netērē daudz – izdevumi mājoklim un komunālajiem pakalpojumiem veido apmēram 20% no Latvijas galapatēriņa izdevumiem (salīdzinājumam OECD vidējais rādītājs ir aptuveni 23%.)8. Zemie izdevumi par mājokli galvenokārt ir saistīti ar iedzīvotāju zemajiem ienākumiem, kas savukārt slēpj citu izaicinājumu – sliktu mājokļa kvalitāti.9 Ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem saskaras 11.5 % iedzīvotāju, kas ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju – 4,3 %.10 Mājokļu kvalitāte ir īpaši liels izaicinājums tieši mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem.Vienlaikus identificēta arī problēma ar statistikas datu trūkumu mājokļu pieejamības raksturošanai, lai vispusīgāk atspoguļotu mājokļu pieejamības situāciju.Ieguldījumi mājokļos ir izšķiroši tautsaimniecības attīstībai, jo tie sekmē labākas nodarbinātības iespējas, uzlabojot darbaspēka mobilitāti valstī. Nepieciešams palielināt mājokļu būvniecības apjomu tajās apdzīvotajās vietās, kur ir augoša uzņēmējdarbība un darbaspēka pieprasījums, lai labāk reaģētu uz pieaugošo pieprasījumu pēc mājokļiem, noturētu mājokļu cenas iedzīvotāju maksātspējai atbilstošā līmenī un atvieglotu darbaspēka mobilitāti. Pieaugošās mājokļa izmaksas un mājokļu pieejamība zemu un vidēju ienākumu mājsaimniecībām ir problēma visā Latvijas teritorijā. Vienlaikus ir jāņem vērā jaunos attīstības izaicinājumus – gan depopulācija, gan iedzīvotāju novecošanās rada jaunas vajadzības, kas kļūst arvien nozīmīgākas, tāpēc mājokļu politikā jāņem vērā arī dažādu vecuma grupu un sociālo grupu mājokļu vajadzības, nodrošinot pietiekamu valsts atbalstu mājokļu pieejamībai sociālo mājokļu veidošanai.Mājokļu pieejamības pamatnostādņu mērķis, politikas un rezultatīvie rādītājiRezultatīvais rādītājs (RR)Bāzes vērtība (2018. gads)2024.gads2027.gadsMĒRĶISVEICINĀT KVALITATĪVU MĀJOKĻU PIEEJAMĪBU VISĀM IEDZĪVOTĀJU GRUPĀM, VEICOT IEGULDĪJUMUS GAN ESOŠĀ DZĪVOJAMĀ FONDA UZLABOŠANĀ, GAN VEICINOT INVESTĪCIJAS JAUNA DZĪVOJAMĀ FONDA ATTĪSTĪBĀ1. Politikas rezultāts: Sniegts atbalsts mājokļu pieejamības problēmu risināšanai1.1. Personas, kas reģistrētas pašvaldības palīdzības reģistrā mājokļa jautājuma risināšanai (personas)7215520032001.2. Mājsaimniecību īpatsvars, kurām kopējie ar mājokli saistītie izdevumi sagādā finansiālas grūtības (ļoti apgrūtinoši/nedaudz apgrūtinoši) (%)1175,6%73,2%69,2%1.3. Mājsaimniecību skaits, kurām izīrēti cenas ziņā pieejami īres mājokļi--4671.4. Ģimenes ar bērniem, kas saņēmušas atbalstu garantijas formā mājokļa iegādei vai būvniecībai (skaits)10 36525 30032 8001.5. Daudzbērnu ģimenes, kas saņēmušas atbalstu granta formā mājokļa iegādei vai būvniecībai (skaits)-120024001.6. Jaunie speciālisti un NBS karavīri, kas saņēmuši atbalstu garantijas formā mājokļa iegādei vai būvniecībai (skaits)885600090002. Politikas rezultāts: Sniegtais atbalsts uzlabo mājokļu kvalitātes un labiekārtotības situāciju2.1. Mājsaimniecību īpatsvars, kuras norādīja uz neapmierinošiem mājokļa apstākļiem (%)1231%25%22%2.2. Mājokļu (ēku) skaits, kur uzlabota vides pieejamība-2503403. Politikas rezultāts: Atbalsts veicina ieguldījumus jauna dzīvojamā fonda izveideiEkspluatācijā pieņemto jauno dzīvokļu skaits gadā (skaits)132966700010 000* Bāzes vērtība uz 2019. gadu1. Mājokļu situācijas raksturojumsMājokļu pieejamība ir viena no iedzīvotāju pamatvajadzībām, kas atspoguļo arī iedzīvotāju labklājību. Balstoties uz OECD Labākas dzīves indeksu (ang. – Better Life Index), Latvija būtiski atpaliek no OECD vidējā rādītāja indeksa sadaļā "Mājokļi14".1.attēlsOECD Labākas Dzīves Indekss, 202015Avots: OECD Labākas dzīves indekssLai gan mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi ik gadu pieaug (2021.gadā mājsaimniecību ienākumi pieauga par 6,5% salīdzinot ar 2020.gadu, sasniedzot 1523,58 EUR16), tie nav pietiekami, lai veidotu nozīmīgus uzkrājumus mūsdienīga mājokļa iegādei vai īrei, kā arī rada izaicinājumus esošā dzīvojamā fonda uzturēšanā un atjaunošanā. Salīdzinoši ar citām ES dalībvalstīm Latvijā ir viens no zemākajiem mājsaimniecību ienākumu līmeņiem. Atbilstoši Eurostat datiem par 2021.gadu mājsaimniecību ienākumu līmenis Latvijā pēc pirktspējas paritātes17 veido tikai 74% no ES mājsaimniecību ienākuma rādītāja uz vienu iedzīvotāju.2.attēlsMājsaimniecību ienākumu sadalījums pēc pirktspējas ES dalībvalstīs 2021.gadā18koriģētie neto ienākumi uz vienu iedzīvotāju pēc PPS, ES-27=100Avots: EurostatKā redzams attēlā, viens no iemesliem, kādēļ tēriņi par mājokli mājsaimniecībām ir starp zemākajiem OECD valstīs, ir tieši saistīts ar iedzīvotāju pirktspēju. Eurostat datus nav publicējis par Rumāniju, Bulgāriju un Maltu, tādēļ 2. attēlā ir redzamas tikai 24 dalībvalstis. Analizējot Eurostat statistiku pa gadiem, iedzīvotāju pirktspēja ik gadu uzlabojas par 1 procentpunktu Latvijā, kā arī tā paliek nemainīga citās ES dalībvalstīs. Primāri iedzīvotāji savus rīcībā esošos ienākumus iztērē citām vajadzībām, kas neļauj veikt nozīmīgus ieguldījumus mājoklī. Ņemot vērā mājsaimniecību ienākumu sadalījumu pēc to rīcībā esošajiem ienākumiem, ir redzams, ka tikai turīgākās mājsaimniecības spēj veikt nozīmīgus ieguldījumus mājokļa iegādei vai uzlabošanai.Salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm aptuveni trešdaļai Latvijas mājsaimniecību ienākumi sasniedz minimālās algas līmeni valstīs kā Nīderlandē19 un Īrijā20. Mājsaimniecību zemie ienākumi ļoti apgrūtina aptuveni piektdaļu no visām mājsaimniecībām segt ar mājokļa uzturēšanu saistītos izdevumus.213.attēlsAr mājokļa uzturēšanu saistīto izdevumu ietekme uz mājsaimniecības finansiālo situāciju pēc mājsaimniecības veidiem 2020.gadā, %Avots: Oficiālās statistikas portāla datiAr vislielākajām grūtībām segt ar mājokļa uzturēšanu saistītus izdevumus 2020.gadā saskaras viena pensionāra mājsaimniecības un nepilnas ģimenes ar bērniem22. Starp daudzbērnu ģimenēm (pāris ar trim un vairāk bērniem) aptuveni viena piektdaļa bija tādu, kurām mājokļa izdevumi bija ļoti apgrūtinoši, kas ir ievērojami vairāk nekā starp pāriem ar vienu bērnu un pāriem ar diviem bērniem. Naudas trūkums liedza 15,7% trūcīgāko mājsaimniecību un 14,22% mājsaimniecību zem nabadzības riska sliekšņa uzturēt mājokli siltu23. Vislielākās grūtības uzturēt siltu mājokli bija viena vecāka ģimenēs un viena pensionāra mājsaimniecībās. Tikai aptuveni trešdaļai mājsaimniecību mājokļa izdevumu segšana nebija apgrūtinoša.Latvijā 40% no mājsaimniecību dzīvo pārapdzīvotos mājokļos24, kas ir augstākais rādītājs OECD un viens no augstākajiem rādītājiem ES.4.attēlsMājsaimniecību īpatsvars, kas dzīvo pārapdzīvotos apstākļos pēc vidējiem ienākumiem valstī 2022.gadā, %25Avots: EurostatPārapdzīvotība ir visu ienākumu grupu problēma, kā redzams 5.attēlā, aptuveni 45% no nabadzīgākajām un 40% no turīgākajām mājsaimniecībām dzīvo pārapdzīvotos apstākļos. Salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, Latvijai raksturīgi tas, ka pārapdzīvotība ir gandrīz tikpat augsta turīgajiem iedzīvotājiem, cik nabadzīgākām iedzīvotāju grupām. Būtiskākais iemesls pārapdzīvotībai ir zemie iedzīvotāju ienākumi, kas tiem liedz iegādāties plašāku mājokli, kā arī nepietiekams dzīvojamais fonds lielām mājsaimniecībām, it īpaši reģionos, kur jauna dzīvojamā fonda būvniecība ir ļoti zema. Kā minēts iepriekš, tikai piektdaļa no visām Latvijas mājsaimniecībām sasniedz minimālās Rietumeiropas algas līmeņus.1. Atbalsts mazaizsargātajām iedzīvotāju grupāmPalīdzību iedzīvotājiem mājokļa jomā nodrošina pašvaldības, kam Pašvaldību likums paredz sniegt iedzīvotājiem palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā, kā arī veicināt dzīvojamā fonda veidošanu, uzturēšanu un modernizēšanu. Palīdzība mājokļa jautājumu risināšanā tiek sniegta atbilstoši likumam "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".Pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā ir pieskaitāma tādai sociālo tiesību jomai kā sociālais atbalsts, ko valsts vai pašvaldība sniedz personām, kurām ir vajadzība pēc šāda atbalsta un kuras pašas saviem spēkiem nespēj nodrošināt attiecīgo vajadzību26. Likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" ietvertos palīdzības veidus var iedalīt šādās grupās:• palīdzības veidi, kuru rezultātā tiek izīrēts pašvaldībai piederošs vai nomāts dzīvoklis,• kā arī palīdzības veidi, kas ir saistīti ar pabalstu piešķiršanu.1.1. Mājokļa pabalstsPamatnostādņu ietvaros netiks aplūkoti jautājumi par mājokļa pabalsta pilnveides iespējām, jo šo pabalstu kā pamata sociālās palīdzības pabalstu pašvaldība piešķir Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajā kārtībā, kā arī Pamatnostādņu ietvaros netiks analizēta situācija un risinājumi energoresursu cenu ārkārtējā pieauguma mazināšanai, kas noteikti Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma ietvaros27. Tomēr kopējā palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanā sistēmas uztveramības dēļ, kā arī kontekstā ar mājokļu pieejamības jautājumiem, Pamatnostādņu ietvaros sniegta informācija par šiem pabalstiem.28;Dati par pašvaldību sniegto sociālo palīdzību atspoguļo trūcīgo mājsaimniecību grūtības segt mājokļa izdevumus.1.tabulaMājokļu pabalsta īpatsvars pret kopējiem pašvaldību tēriņiem sociālajai palīdzībai un mājokļa pabalsta saņēmušo personu īpatsvars pret kopējo sociālās palīdzības saņēmušo skaitu 2018.–2022., %29GadsIztērētie līdzekļi sociālajai palīdzība, EURIztērētie līdzekļi mājokļa pabalstam, EURĪpatsvars no iztērētajiem līdzekļiem mājokļa pabalstam, %Kopējais sociālu palīdzību saņēmušo personu skaitsPersonu skaits, kas saņēmuši mājokļa pabalstuĪpatsvars no kopējā personu skaita, kas saņēmuši sociālo palīdzību, %201831 612 11914 893 73147.11131 10782 98663.30201930 015 86513 769 16345.87115 17970 95461.60202030 932 41513 347 41943.15114 67464 48156.22202128 786 99413 704 32747.61102 11559 85458.61202264 129 90629 353 44145.77133 52573 10354.75Avots: LM dati, EM aprēķinsMājokļa pabalstiem30 izlietoto līdzekļu īpatsvars no visiem sociālajai palīdzībai izlietotajiem līdzekļiem 2018.–2022.gadā svārstījās no 43–47%, bet mājokļa pabalstu saņēmušo personu īpatsvars šajā periodā pārsniedza 60% starp visiem sociālās palīdzības saņēmējiem. Lielākā mājokļa pabalsta saņēmēju grupa ir pensijas vecuma personas. 2022.gadā pieaugošie izdevumi sociālajai palīdzībai ir saistīti ar Krievijas uzsākto karadarbību Ukrainā un no tā izrietošo energoresursu krīzi.Kopš 2015.gada daudzbērnu ģimenes, ģimenes ar bērniem ar invaliditāti, personas ar I grupas invaliditāti, kā arī trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības saņem aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu, kas ir elektroenerģijas rēķinu maksas samazinājums par noteiktu apmēru. Saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 1.jūnija noteikumiem Nr.345 "Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi" no 2021.gada novembra līdz 2023.gada 31.decembrim daudzbērnu ģimenes ik mēnesi saņem 20 euro lielu maksājuma samazinājumu elektroenerģijas rēķinā, bet pārējās iedzīvotāju kategorijas – 15 euro.2.tabulaAizsargāto lietotāju atbalsta statistika 2022.gadāAizsargātolietotāju kategorijas / mēnesisDaudz-bērnu ģimenesTrūcīgās / Maz-nodrošinātās māj-saimniecībasĢimenes ar bērniem ar invaliditātiPersonas ar 1. grupas invaliditātiKopāPiešķirtais pabalsts 2022. gadā kopāDecembris32 22233 87821 80887 90818 179 692Avots: Būvniecības valsts kontroles biroja sniegtā informācijaMājokļu finansiālo pieejamību ietekmē arī energoresursu cenu ārkārtējais pieaugums, kas rada un radīs ietekmi uz mājsaimniecību spēju nomaksāt komunālos maksājumus.1.2. Palīdzība, izīrējot pašvaldības mājoklia. Pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpasLatvijā, starp OECD valstīm, ir viens no zemākajiem sociālo mājokļu fondiem – 2% no kopējā dzīvojamā fonda. Par sociālo mājokļu trūkumu norāda gan Eiropas Komisija, gan OECD. Papildus tam sociālie dzīvokļi ir sliktā stāvoklī: ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem saskaras 11,5 % iedzīvotāju, kas ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju – 4,3 %. Ņemot vērā sociālā dzīvojamā fonda pieejamības un kvalitātes problēmas, Latvija ir pieskaitāma pie tām valstīm, kas palīdzību sniedz salīdzinoši šauri noteiktām personu kategorijām, salīdzinot ar citām ES valstīm.31Pašvaldības sniegto sociālo palīdzību mājokļa pabalsta veidā saņem tā daļa no mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām un mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, kuras ir pieprasījušas šo pabalsta veidu un kvalificējas tā saņemšanai, un vienlaicīgi atbilst valstī noteiktajiem kritērijiem mājokļa pabalsta saņemšanai.Pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas primāri tiek izīrētas maznodrošinātām vai pie pašvaldības noteiktām kategorijām piederošām personām, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas. Izņēmums ir bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni, repatrianti, kā arī denacionalizēto vai likumīgajam īpašniekam atdoto māju īrnieki. Ikvienam bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam, uzsākot patstāvīgu dzīvi pēc ārpusģimenes aprūpes, ir svarīgi saņemt pienācīgu palīdzību mājokļa jautājuma risināšanā. Saskaņā ar likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"32 šo palīdzību sniedz pašvaldība, kuras bāriņtiesa lēmusi par ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanu. Bārenim vai bez vecāku gādības palikušam jaunietim ir tiesības izvēlēties īrēt pašvaldības piedāvāto dzīvojamo telpu vai saņemt mājokļa pabalstu par jebkuru īrētu mājokli Latvijas administratīvajā teritorijā33.Pašvaldības īres dzīvokļa izīrēšanai mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām ir iespējams saņemt arī atbalstu sociālā dzīvokļa izīrēšanas veidā. Sociālo dzīvokļu izīrēšanas (sociālā dzīvokļa statusa noteikšanas) mērķis ir nodrošināt samazinātu to izdevumu daļu, kuru trūcīgas vai maznodrošinātas personas novirza izdevumiem par mājokli un tādējādi arī nepieļautu situāciju, ka šīs personas varētu tikt izliktas no mājokļa parādu par mājokli dēļ. Sociālais dzīvoklis tiek izīrēts personai, kura ir trūcīga vai maznodrošināta un kura vienlaikus pieder pie tādas personu kategorijas, kuras materiālais stāvoklis neuzlabosies tādā apmērā, lai šī persona varētu pašas spēkiem nodrošināt mājokļa vajadzības, piemēram, atsevišķi dzīvojoša pensijas vecumu sasniegusi persona vai atsevišķi dzīvojoša persona ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, vai ģimene, kur visas personas ir ar 1. vai 2. grupas invaliditāti. Būtiskākā atšķirība starp sociālo dzīvokli un pašvaldības izīrēto dzīvokli ir tā, ka sociālā dzīvokļa īres maksa ir zemāka par īres maksu, kas noteikta attiecīgās kategorijas pašvaldības īpašumā esošiem vai tās nomātiem dzīvokļiem, kā arī ar sociālā dzīvokļa lietošanu saistītos maksājumus daļēji vai pilnībā sedz pašvaldība.Situācijā, kad pašvaldība ir nodrošinājusi visas personas, kurām ir nepieciešama palīdzība pirmām kārtām, pašvaldība ir tiesīga izīrēt dzīvojamo telpu arī citām personu kategorijām, kurām nepieciešama palīdzība, taču praksē pašvaldību dzīvojamais fonds nav pietiekams, lai nodrošinātu ar dzīvojamo telpu pat tās personu kategorijas, kuras ir nodrošināmas ar dzīvojamo telpu pirmām kārtām. Kā to ir atzinis Augstākās tiesas Senāts34, izvērtējot, vai persona atbilst likumā noteiktajiem nosacījumiem, lai tā varētu pretendēt uz pašvaldības palīdzību konkrētos apstākļos, jāņem vērā arī kritērijs par pašas personas iespējām nodrošināt sevi ar dzīvojamo telpu.35Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas 2022.gada septembra veiktās aptaujas ietvaros saņemto informāciju no visām pašvaldībām, uz 2022.gada 1.septembri kopējais personu skaits, kuras ir reģistrētas pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšanai un sociālā dzīvokļa izīrēšanas rindā, ir 5022 personas, no kurām 3819 personas ir tiesīgas pretendēt uz pašvaldībai piederošās vai nomātās dzīvojamās telpas izīrēšanu, savukārt 1203 personas ir tiesīgas pretendēt uz sociālā dzīvokļa izīrēšanu36.Pēc Latvijas Pašvaldību savienības sniegtajiem datiem 2020.gadā Latvijā tika izīrēti aptuveni 1409 pašvaldību dzīvokļi. Lai panāktu, ka rinda pēc pašvaldību mājokļiem būtiski samazinātos, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi atbalsta programmu sociālo mājokļu būvniecībai vai atjaunošanai37, kuras rezultātā tiktu sniegts atbalsts vismaz 1500 mājokļu būvēšanā vai atjaunošanā. Ar atbalsta programmu rinda uz pašvaldību sociālajiem dzīvokļiem un rinda pēc dzīvokļiem, kas pienāktos mājsaimniecībām pirmām kārtām tiktu samazināta par aptuveni 50%, tomēr, lai panāktu, ka rindas uz pašvaldību mājokļiem vispār nebūtu, būtu nepieciešams papildus finansējums aptuveni 143 miljonu EUR apmērā, no kuriem 60 miljoni EUR būtu paredzēti mājokļiem mājsaimniecībām, kurām dzīvojamā telpa pienākas pirmām kārtām, un 83 miljoni EUR mājsaimniecībām, kuras ir pieteikušās pēc dzīvokļu jautājumu risināšanas vispārējā kārtībā.Spēkā esošie normatīvie akti neparedz efektīvu mehānismu ar mājokli saistīto problēmu risināšanai, ja persona zaudē trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu, bet tās ienākumi nav pietiekami dzīvokļa iegādei vai īrēšanai īres tirgū. Tādējādi pašreizējā sociālo un pašvaldības dzīvokļu izīrēšanas sistēma personām, kuras ir darbaspējas vecumā, nemotivē paaugstināt savus ienākumus un risināt ar mājokļa nodrošinājumu saistītos jautājumus. Līdz ar to nepieciešams rast risinājumu izmaksu ziņā pieejamu mājokļu piedāvājuma veidošanai personām, kuras ienākumu dēļ nevar pretendēt uz sociālo palīdzību, bet tai pat laikā nevar atļauties mājokli uz tirgus nosacījumiem.b. Palīdzība, piešķirot pagaidu dzīvojamo telpuKā papildus pašvaldības palīdzības veids jāmin pagaidu dzīvojamās telpas nodrošināšana, lai ar pagaidu mājokli nodrošinātu personas, kuru īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir cietusi terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā, vai arī denacionalizēto namu īrniekus, ja dzīvojamās mājas tehniskais stāvoklis apdraud tajā mītošo personu dzīvību, kā arī pašvaldības var pagaidu dzīvojamo telpu piešķirt personām, kurām palīdzība sniedzama primāri, līdz pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai.Mūsdienīgai mājokļu politikai ir jāparedz ne tikai ilgtermiņa mājokļa iespējas, bet arī īslaicīgi risinājumi tām iedzīvotāju grupām, kurām nepieciešama akūta palīdzība vai pagaidu stabilitāte, ļaujot efektīvāk plānot nodarbinātības, izglītības un citus (re)-integrācijas izaicinājumus, un ir novērojamas divas grupas, kurām būtu nepieciešams sociālais atbalsts mājokļu jomā. Pirmajā grupā iekļaujas iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem un ar mazu iespējamību uzlabot savu materiālo stāvokli nodarbinātības veidā, piemēram, pensionāri, personas ar invaliditāti, u.c. Otrā riska grupa ir iedzīvotāji ar vidēji zemiem ienākumiem, bez uzkrājumiem un kas tādējādi var ciest no īslaicīgām grūtībām saistībā ar saslimšanu, darba zaudēšanu, negaidītiem izdevumiem vai netipiskām dzīves situācijām. Īslaicīga palīdzība mājokļa nodrošināšanai nepieciešama arī no vardarbības cietušiem upuriem neatkarīgi no viņu maksātspējas ar mērķi nodrošināt šo personu drošību. 2021. un 2022.gadā pašvaldību patversmju un naktspatversmju pakalpojumu klientu skaits sasniedzis ap 5810 personām, kas ir vidēji par 500 personām mazāk, salīdzinot ar 2019. un 2020.gadu. Šāda veida īslaicīgā mājokļa palīdzību novērojams, ka šobrīd visbiežāk nodrošina tieši NVO sektors.38Šobrīd regulējumā noteiktā pašvaldības pagaidu dzīvojamās telpas piešķiršana nav pastāvīgs risinājums, tā tiek piešķirta līdz iepriekš izmantotā mājokļa atjaunošanai vai pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai. Tā kā pagaidu dzīvojamā telpa var neatbilst likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteiktajām kvalitātes prasībām, tā var nebūt piemērota cilvēka ilglaicīgam patvērumam. Ņemot vērā to, ka likums neparedz termiņu, cik ilgā laikā pašvaldībai jānodrošina dzīvojamās telpas izīrēšana pagaidu dzīvojamās telpas vietā, tas var radīt situāciju, kurā personas, kas ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām, ilglaicīgi dzīvo telpās, kas nav atbilstošas mājokļa kvalitātes prasībām. Būtu nepieciešams izveidot atbalsta programmu pašvaldībām, kas paredz pagaidu dzīvojamo telpu atjaunošanu vai uzbūvēšanu.1.3. Mājoklis kā sociālais pakalpojumsSociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktie sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un sociālā darba pakalpojumi (turpmāk šajā nodaļā visi kopā –sociālie pakalpojumi) iedzīvotājiem tiek sniegti, pamatojoties uz speciālistu veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu, nesaistot pakalpojumu saņemšanas tiesības vai saņemšanas vietu ar mājokļa veidu, kurā persona mitinās. Vienlaikus minētā likuma regulējums paredz arī tādus sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kur pakalpojuma saņēmēja izmitināšana vai nodrošināšana ar mājokli ir viens no pakalpojumā ietilpstošajiem pasākumiem, t.sk.:• personām ar garīga rakstura traucējumiem (turpmāk – GRT), kurām ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi, bet nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, ir nodrošināma dzīvesvieta grupu mājā (dzīvoklī);• personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem nodrošināma iespēja dzīvot servisa dzīvoklī, nodrošinot neatkarīgas dzīves iespējas un palielinot šīs personas sociālās funkcionēšanas un pašaprūpes spējas;• bezpajumtniekiem jeb personām bez noteiktas dzīves vietas ir iespēja saņemt patversmes un nakts patversmes pakalpojumus, saņemot īslaicīgas uzturēšanās iespējas, uzturu, personiskās higiēnas iespējas un sociālā darba speciālistu pakalpojumus;• personām, kas nonākušas krīzes situācijā, ir iespēja mitināties krīzes centrā un saņemt centra speciālistu psihosociālo atbalstu, kamēr tiek meklēts risinājums (likuma 1.pants).Cenas un kvalitātes ziņā atbilstošu mājokļu pieejamība attiecīgajā pašvaldībā ir viens no priekšnosacījumiem veiksmīgam deinstitucionalizācijas procesam, novēršot personu ar smagiem un ļoti smagiem GRT vai bērnu ar funkcionāliem traucējumiem nonākšanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās (turpmāk – ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas).Personām ar GRT, kas bieži kombinējas arī ar fiziska rakstura funkcionēšanas ierobežojumiem, lai nodrošinātu relatīvi patstāvīgu dzīvi ārpus ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas, ir būtisks ne tikai izmaksu ziņā pieejams un pielāgots mājoklis, bet arī iespēja saņemt materiālu atbalstu (pašvaldības sociālās palīdzības pabalstus) un viņa funkcionālajam stāvoklim atbilstošus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus dzīvesvietā. Šai personu grupai viņu funkcionālo ierobežojumu dēļ šobrīd pašvaldībās vispiemērotākā ir dzīve grupu mājā (dzīvoklī). Grupu mājā (dzīvoklī) personai pakalpojuma ietvaros, papildus izmitināšanai, tiek piedāvāts arī individuāls atbalsts sociālo problēmu risināšanā un, nepieciešamības gadījumā, arī sociālā aprūpe. Personām ar GRT, kuras pārceļas uz dzīvi grupu mājā (dzīvoklī) no ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas, uzturēšanās maksa tiek daļēji segta no valsts budžeta. Laika posmā no 2015.gada līdz 2019.gadam no šādām ilgstošas sociālās aprūpes institūcijām uz dzīvi grupu mājā (dzīvoklī) gadā laikā pārcēlušos personu skaits ir pieaudzis no 5 līdz 18 personām gadā. Diemžēl, saskaņā ar pašu grupu māju (dzīvokļu) sniegto informāciju, dažādu iemeslu dēļ kopējais grupu mājā (dzīvoklī) dzīvojošo personu ar GRT šajā pašā laika posmā sarucis no 97 līdz 73 personām. Savukārt pašvaldības 2019.gadā par saviem līdzekļiem grupu mājas pakalpojumu nodrošināja 233 personām39.Līdz ar ERAF plānošanas perioda 2014.–2020.gadam 9.3.1.1.pasākuma "Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai" ietvaros ieguldījumiem grupu māju (dzīvokļu) infrastruktūras attīstībā pašvaldībās tiks nodrošināts lielāks klientu vietu skaits. ERAF DI projektos līdz 2023.gada beigām cilvēkiem ar GRT plānots izveidot 143 sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas, kas dos iespēju saņemt pakalpojumus vairāk nekā diviem tūkstošiem cilvēku ar GRT, t.sk. tiks izveidotas 48 grupu mājas (dzīvokļi) ar 560 vietām40.Bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā41 ir noteiktas tiesības izmantot krīzes centru, naktspatversmes un patversmes pakalpojumus, saņemt mājokļa pabalstu apmērā, kāds tiek aprēķināts pēc vienotas formulas visā valstī, pārskatot atbilstību trijos vai sešos mēnešos atkarībā no mājsaimniecības sastāva. Vienlaikus jānorāda, ka šīm personām ir problēmas atrast sev piemērotu mājokli un deklarēt savu dzīves vietu, kas, savukārt, ir pamatā būtiskiem ierobežojumiem īstenot tiesības pašvaldības obligāto sociālās palīdzības pabalstu saņemšanai vai palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā.42. Esošā situācija rāda, ka problēmas pilnvērtīgai palīdzības sniegšanai, izīrējot pašvaldības mājokli, sagādā ne tikai nepietiekamais palīdzībai pieejamais dzīvojamais fonds, bet arī likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" nepilnīgi noteiktās atbalsta saņēmēju grupas. Piemēram, šobrīd atbalstu, izīrējot pašvaldības dzīvokli, nevar saņemt trūcīgas vai maznodrošinātas personas, ja tām nav deklarētā dzīvesvieta, kā arī atbalstu nevar saņemt vardarbībā cietušas personas, kā arī personas, kas izstājas no ilgstošas sociālās aprūpes institūcijām u.c.IelikumsEiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas norādījums atzinumā "Bezpajumtnieku problēma"57.1."Visredzamākais un galējais nabadzības un atstumtības apliecinājums ir bezpajumtnieki, kuri dzīvo uz ielas. Tomēr bezpajumtniecība ietver arī vairākas citas situācijas, proti, cilvēki izmitināti ārkārtas gadījumiem paredzētās patversmēs, pagaidu apmešanās vietās vai patversmēs uz pārejas laiku, cilvēki uz laiku apmetušies pie ģimenes locekļiem vai draugiem, cilvēki spiesti pamest dažāda veida iestādes, bet viņiem nav mājokļa, cilvēkiem draud izlikšana no dzīvesvietas vai viņi mitinās nepiemērotos un nedrošos apstākļos."2018.–2022.gadā ir samazinājies pašvaldības nodrošināto patversmju un naktspatversmju pakalpojumu saņēmēju skaits, proti, no 6,8 tūkst. līdz 5,9 tūkst. saņēmēju. Galvenā patversmju un naktspatversmju pakalpojumu saņēmēju grupa – bezpajumtnieki – ir pilngadīgas personas bez ģimenes. Aplūkotajā laika periodā 81% līdz 83% no šīs grupas veidoja vīrieši.43Sociālo problēmu identificēšanas un risināšanas procesā secināts, ka bezpajumtniekiem aktuālākā problēma ir mājokļa problēma (97%). Sociālie darbinieki palīdz personām risināt dzīvesvietas jautājumu, izmatojot dzīvokļu īres tirgus piedāvājumu. Savukārt 3% patversmes un naktspatversmes klientu, kuriem netika identificēta mājokļa problēma, saņem patversmes/naktspatversmes pakalpojumu, jo klients ir nonācis krīzes situācijā, piemēram, ir saskarsmes problēmas ar radiniekiem, mājoklis nav piemērots dzīvošanai ziemas periodā.44Sociālos mājokļus definē kā dzīvojamo māju īres telpas, kuras tiek nodrošinātas par apakštirgus cenām, un kuras ir mērķētas un piešķirtas saskaņā ar specifiskiem nosacījumiem, piemēram, personu vajadzības vai rindas, Latvijas situācijā pēc satura un mērķa tas atbilstu likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" reglamentētajam sociālajam dzīvoklim. Lai izprastu īpatnības bezpajumtniecības definēšanai Eiropas līmenī, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja iesaka izmantot Eiropas bezpajumtniecības un mājokļu trūkuma tipoloģiju (ETHOS tipoloģija), ko izveidojusi Eiropas Nacionālo organizāciju federācija darbam ar bezpajumtniekiem (FEANTSA).Tiek izdalītas vairākas bezpajumtniecības un mājokļu trūkuma kategorijas:1) būt bez pajumtes (dzīvo uz ielas);2) būt bez mājokļa (nodrošināta pajumte patversmēs, dzīve institūcijās mājokļu trūkuma dēļ, dzīvo pagaidu mitekļos u.tml.);3) dzīvot nedrošā mājoklī (nedroši sadzīves apstākļi, risks tikt izliktam no mājokļa, vardarbība u.tml.);4) dzīvot nepiemērotā mājoklī (pārapdzīvotība, nelegālas dzīvošanas vietas u.tml.)45.Lai risinātu bezpajumtniecības problēmu, Latvijā primāri ir nepieciešams izstrādāt bezpajumtniecības definīciju un identificēt statistikas rādītājus visaptverošai bezpajumtniecības raksturošanai un mērķgrupas noteikšanai, kas kalpotu par pamatu politikas veidošanā bezpajumtniecības problēmas mazināšanai.1.4. Prasības pašvaldības dzīvokļa kvalitātei un pieejamībaiPrasības mājokļa palīdzības sniegšanai definētas arī starptautiskos tiesību aktos, piemēram, tiesības uz pienācīgu mājokli ir nostiprinātas Pārskatītās Eiropas Sociālās hartas 31.pantā. Tas paredz, ka dalībvalstīm ir jāveic tādi pasākumi, lai pienācīgā līmenī nodrošinātu mājokļu pieejamību, novērstu un samazinātu bezpajumtniecību, un padarītu mājokļu cenu pieejamu tiem, kuriem nav pietiekamu līdzekļu.Latvijai saistošs ir arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, kura 11.pantā cita starp paredzētas tiesības uz mājokli.46IelikumsANO Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, Vispārējie komentāri Nr. 4: "Tiesības uz atbilstošu mājokli"30Tiesību uz mājokli minimālo standartu veido:• valdījuma tiesiskā nodrošināšana – valdījuma tiesību izmantošanas nodrošināšana, tiesiskā aizsardzība pret piespiedu izlikšanu, vajāšanu un citām spaidu formām;• pakalpojumu, materiālu un infrastruktūras pieejamība – stabila pieeja dabas un kopējiem resursiem, ūdensapgādes sistēmām, pieeja enerģijai ēdiena pagatavošanai, apkurei, apgaismojumam, sanitārajām, higiēnas, pārtikas produktu glabāšanas un atkritumu izvešanas sistēmām;• mājokļa pieejamība no izdevumu viedokļa – mājokļa izdevumu samērīgums ar ienākumu līmeni, valsts pienākums sniegt atbalstu personām, kuras nespēj saņemt atbilstošu mājokli ienākumu dēļ (dzīvojamās telpas piešķiršana lietošanā, pabalsti īres un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, apmaksai u.c. palīdzības veidi);• mājokļa derīgums dzīvošanai – dzīvojamai telpai ir jābūt tādai, kas aizsargā pret aukstumu, mitrumu, karstumu, lietu, vēju vai citiem draudiem veselībai, riskiem, kas saistīti ar neapmierinošu telpu stāvokli, un slimību pārnēsātājiem. Ir jābūt garantētai iedzīvotāju fiziskajai drošībai;• mājokļa pieejamība – dzīvojamai telpai ir jābūt pieejamai personām, kurām ir tiesības uz to. Organizējot palīdzību, valstij ir jāņem vērā dažādu mazaizsargātu personu (personas ar invaliditāti, AIDS inficētas personas, personas ar garīga rakstura traucējumiem, dabas katastrofās cietušas personas) īpašās dzīvokļa vajadzības un jāizskata tās prioritārā kārtībā;• mājokļa novietojums – mājoklim jāatrodas vietā, kas nodrošina pieeju darba vietai, veselības aizsardzības sistēmai, skolām, bērnu iestādēm u.tml.;• mājokļa atbilstība kultūrai – mājokļa arhitektūrai, celtniecības materiāliem un mājokļu politikai ir jāatspoguļo savdabība un kultūras tradīciju daudzveidība.Ņemot vērā pašvaldību dzīvojamajā fonda izmaiņas pēdējo gadu laikā, kā arī fonda tehnisko un vizuālo stāvokli, ir novērotas ierobežotas pašvaldību un valsts iespējas nodrošināt personas ar dzīvojamo telpu, kā rezultātā nav iespējams izpildīt likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteikto pienākumu: izīrēt pašvaldību rīcībā esošās dzīvojamās telpas visām ar likumu noteiktajām personu kategorijām, kurām tas ir nepieciešams. Krievijas uzsāktā militārā agresija Ukrainā un Ukrainas civiliedzīvotāju pieplūdums Latvijā ir paspilgtinājis problēmu par nepietiekamu pašvaldību rīcībā esošo dzīvojamo fondu.Uz nepietiekamu pašvaldību dzīvojamo fondu norādīja arī Tiesībsargs savā 2018.gada 28.augusta vēstulē Nr.1-12/6 Ekonomikas ministrijai, informējot, ka pašvaldību sniegtās atbildes uz Tiesībsarga jautājumiem liecina, ka pašvaldībās nenotiek dzīvojamā fonda papildināšana vai aktīva tā tehniskā stāvokļa uzlabošana, izņemot tādas pilsētas kā Rīga, Valmiera un Cēsis. Dzīvojamais fonds tiek papildināts pārsvarā uz bezmantinieka dzīvojamo telpu rēķina, kā arī pirkumu un dāvinājumu pieņemšanas ceļā. Finansējuma trūkuma dēļ pašvaldībās nenotiek dzīvojamā fonda papildināšana vai tehniskā stāvokļa uzlabošana. Tiesībsargs norāda, ka pašvaldībām, realizējot vienu no to autonomajām funkcijām – sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā, gadskārtējā budžeta ietvaros ir jāparedz naudas līdzekļi dzīvojamā fonda attīstībai, īpaši veicinot sociālo dzīvokļu pieejamību mazāk aizsargātajām personu grupām. Tāpat ir jāgādā par savu iedzīvotāju tiesību uz mājokli standartu ievērošanu.Papildus ir jānorāda, ka kvalitatīviem un mūsdienām atbilstošiem ir jābūt ne tikai pašvaldību īpašumā esošajiem mājokļiem, bet arī apkārtnei, kur šie mājokļi atrodas. Šobrīd daļā Latvijas pašvaldības palīdzībai paredzētie mājokļi neatrodas apdzīvotu administratīvo teritoriju centrā, bet gan to nomalēs, kā rezultātā šo māju iedzīvotājiem bieži vien nav pieejami dažādi pakalpojumi: veikali, kultūras un atpūtas iestādes, izglītības iestādes, ērta sabiedriskā transporta pieejamība, u.c. sabiedriskie pakalpojumi, kā arī vairums no tām nav piemērotas sociālo dzīvojamo māju funkciju pildīšanai, jo ēkas būvētas citiem mērķiem.Ņemot vērā, ka likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" nav noteiktas konkrētas kvalitātes prasības pašvaldību izīrētiem dzīvokļiem un mājām, koplietošanas telpām un tās apkārtnei, izstrādājot jauno pieejamo mājokļu likumu, šīs prasības ir jāiekļauj.1.5. UzdevumiSaistībā ar atbalstu mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām nepieciešama jauna likuma izstrāde, kas aizstātu šobrīd spēkā esošo likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" un kas aptvertu tās personu kategorijas, kurām ir nepieciešams valsts un pašvaldības atbalsts mājokļu jautājumu risināšanā. Vienlaikus jaunajam likumam būtu arī jādefinē kvalitātes kritēriji tām dzīvojamām telpām, kuras tiek izīrētas esošā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" ietvaros. Balstoties uz iepriekš secināto, jaunajā likumā būtu risināmi šādi jautājumi:• palīdzība strukturāli trūcīgajiem (iedzīvotāji, kuri, visticamāk, neuzlabos savu ienākumu situāciju nodarbinātības ceļā)47;• palīdzība īslaicīgi neaizsargātajiem (iedzīvotāji ar vidēji zemiem ienākumiem, bez uzkrājumiem, kuri var ciest no darba tirgus svārstībām, bijušie ieslodzītie, vardarbības upuri, utt.), kam būtu nepieciešams īslaicīgs dzīvokļu pakalpojums ar individuālu pieeju katras personas profilam un vajadzībām48;• palīdzība sociāli mazaizsargātajām grupām, piemēram, viena vecāka ģimenēm, ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti, un daudzbērnu ģimenēm;• definēt jēdzienu "atbilstošs mājoklis"49;• pārskatīt minimālās prasības, kādām ir jāatbilst pašvaldības dzīvojamai telpai, lai tā varētu tikt izīrēta;• izstrādāt minimālās prasības koplietošanas telpām, ja izīrējamā pašvaldības dzīvoklī nav pieejama tualete, dušas/vannas telpa un virtuve;• izstrādāt mehānismu, kas ļauj personai saņemt palīdzību arī citā pašvaldībā, ne tikai tajā, kur tā ir deklarēta, ja personai ir darba piedāvājums/darba vieta citā pašvaldībā;• izstrādāt nosacījumus izīrēto telpu lietošanai gadījumos, ja trūcīgas personas, maznodrošinātas personas vai citas mazaizsargātas personas vairs neatbilst tiem kritērijiem, kas bija par pamatu palīdzības sniegšanai;• izstrādāt Sociālo mājokļu programmu, kurai var pieteikties visas Latvijas pašvaldības50.2. Atbalsts mājsaimniecībām ar vidējiem ienākumiemViens no izaicinājumiem Latvijā ir mūsdienu būvniecības standartiem un energoefektivitātes prasībām atbilstošu un par pieejamu cenu mājokļu pieejamības nodrošināšana. Tomēr esošais atbalsts mājokļu jomā nav pieejams lielai daļai no mājsaimniecībām, OECD savā pētījumā šīs mājsaimniecības dēvē par "neatbalstīto vidusslāni", tas aptver aptuveni 44% no visām Latvijas mājsaimniecībām, kuras ir pārāk turīgas, lai saņemtu sociālo mājokli vai mājokļa pabalstu, bet kuru ienākumi nav pietiekoši, lai tās varētu saņemt hipotekāro kredītu un tādejādi savu mājokļa vajadzību risinātu pašas.Mājoklim, lai to varētu apzīmēt kā pieejamu, jābūt atbilstošam mājsaimniecības lielumam un mājsaimniecības maksātspējai. Eiropas Savienībā un citās attīstītajās valstīs visbiežāk tiek izmantota mājokļa izmaksu sloga metode: ja mājsaimniecību izdevumi mājoklim (hipotekārie maksājumi vai īres maksa, komunālie maksājumi, uzturēšanas izmaksas) nepārsniedz 30% no kopējiem izdevumiem, tad mājoklis tiek uzskatīts par pieejamu.51 Tāpat mājokļu kvalitātei būtu jābūt atbilstošai mūsdienu būvniecības un labiekārtotības standartiem: mājoklis ir energoefektīvs, aprīkots ar santehniku vannas, tualetes un virtuves telpās. Mājokļa atrašanās vietai būtu jānodrošina pieeja darbam, publiskajiem pakalpojumiem, transportam un nepieciešamajai infrastruktūrai.Tāpat mājoklim ir jābūt mājsaimniecības lielumam un arī sastāvam atbilstošam. Pārapdzīvotības rādītājs sniedz informāciju par to cilvēku īpatsvaru, kuri dzīvo pārapdzīvotā mājoklī, ko nosaka, ņemot vērā mājsaimniecībā pieejamo istabu skaitu, mājsaimniecības locekļu skaitu, kā arī viņu vecumu un ģimenes stāvokli.41% Latvijas mājsaimniecību dzīvo pārapdzīvotos mājokļos, kas ir otrs sliktākais rādītājs ES (ES vidējais pārapdzīvotības rādītājs – 17%).52 Pārapdzīvotība Latvijā ir novērojama ne tikai trūcīgām mājsaimniecībām. Vairāk nekā 40% Latvijas mājsaimniecību ar vidējiem ienākumiem (mājsaimniecības trešajā ienākumu kvintilē) dzīvo pārapdzīvotā mājoklī (OECD vidējais rādītājs – 10%).Lai arī mājsaimniecību ienākumi pakāpeniski pieaug, tie joprojām ir zemi, lai veidotu pietiekamus uzkrājumus kvalitatīvāka mājokļa iegādei vai īrei, jo šādu mājokļu cenas pārsniedz mājsaimniecību ienākumus53. Zemie ienākumi neļauj jaunākiem vecākiem ne tikai mājokli iegādāties, bet arī īrēt, tāpēc viņi biežāk izvēlas dzīvot kopā ar saviem vecākiem.54Mājokļu pieejamība skatāma arī reģionālās politikas kontekstā. Pieejams mājoklis ir būtisks reģionālās attīstības atšķirību mazināšanai. Tikai neliela daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo īrētos dzīvokļos (12%), kas mazina darbaspēka mobilitāti un neļauj mazināt augsto bezdarba līmeni atsevišķos reģionos. Salīdzinājumam – vidēji OECD dalībvalstīs īres mājokļi veido 23.5% no visiem mājokļiem.55Ņemot vērā pašreizējo situāciju ar mājokļu pieejamību reģionos un īpašuma tiesību struktūru, ir svarīga arī pašvaldību iesaiste mājokļu nodrošināšanai un papildinošās darbības atšķirību mazinošajos pasākumos. Saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.–2027.gadam (apstiprinātas 2019.gada 26.novembrī) izmaksu ziņā pieejamu un kvalitatīvu mājokļu trūkums ir viens no iemesliem, kas kavē valsts iekšējo mobilitāti un netieši izraisa citus negatīvus efektus – ir mazāka iespēja piesaistīt cilvēkresursus uzņēmējdarbībai un produktivitātes celšanai reģionos. Šo attīstību kavējošo faktoru mazināšanai pašvaldību rīcībā jābūt kompleksam atbalsta modelim, kas ietver ne tikai reģionālās mobilitātes atbalstu, bet arī mājokļu piedāvājumu darbaspēkam. Ar mērķi risināt tirgus nepilnības reģionos un nodrošināt iedzīvotājiem pieejamus mājokļus, Ministru kabinets 2022.gada 14.jūlijā apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas konceptuālo ziņojumu "Valsts atbalsts pašvaldībām, lai nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus īres mājokļus". Tā ietvaros paredzēts izveidot valsts kapitālsabiedrību "Mājokļu fonda institūcija", kas nodrošinātu dažādām iedzīvotāju sociālajām grupām pieejamus dzīvokļus īrei, un sasniedzamais rezultāts būtu 4000 jauni dzīvokļi.Ārpus Rīgas un Pierīgas pēdējo 10 gadu laikā ir uzbūvētas tikai dažas ēkas ar jauniem dzīvokļiem – Vidzemē šajā periodā uzbūvētajās ēkās kopā ir 153 dzīvokļi, Kurzemē 223 dzīvokļi, Zemgalē 116 dzīvokļi, bet Latgalē 21 dzīvoklis. Līdz ar to, ja iedzīvotājs vēlas ārpus Rīgas vai Pierīgas dzīvot jaunā, energoefektīvā mājoklī, šādi īpašumi pieejami ļoti retos gadījumos un tikai otrreizējā tirgū, savukārt Rīgā un Pierīgā, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, piedāvājums veidojas ievērojami lēnāk. Īpaši negatīvi šāda situācija ietekmē jaunās ģimenes, jaunos speciālistus un augstskolu absolventus, kuriem Latvijas reģionos ir pieejams mazāk pievilcīgs dzīvojamais fonds, salīdzinot ar Rīgu, Pierīgu vai mājokli emigrācijā. Turklāt atsevišķās pašvaldībās, piemēram, Valmierā, Cēsīs, Siguldā īres dzīvokļu piedāvājums ir ļoti ierobežots vai vispār nav pieejams lielā pieprasījuma un mazā piedāvājuma dēļ un cenas atsevišķos gadījumos pārsniedz līdzvērtīga mājokļa cenas Rīgā.5.attēlsEkspluatācijā nodoto mājokļu skaits reģionos, no 2010. līdz 2022.gadam kopā56Avots: Oficiālais statistikas portālsArvien vairāk iedzīvotāju, īpaši jaunie speciālisti līdz 35 gadiem, izvēlas mājokli īrēt, nevis iegādāties, lai būtu lielākas mobilitātes iespējas. Šāda tendence ir lielā daļā attīstīto Eiropas valstu, kur 30%–40% iedzīvotāju mājokli īrē, nevis iegādājas. Ņemot vērā īres mājokļu ierobežoto piedāvājumu, Latvijas pilsētas no mājokļu skatu punkta ir mazāk pievilcīgas, kas savukārt neveicina speciālistu piesaisti un ģimeņu palikšanu šajās pašvaldībās.2.1. Atbalsts izmaksu ziņā pieejamiem īres mājokļiemNepietiekama iedzīvotāju pirktspēja ir viens no īres tirgus attīstības primārajiem šķēršļiem, īpaši reģionos, kā rezultātā šobrīd privātā sektora investīcijas īres namu būvniecībā ir nepietiekamas. Tirgū pieejamie kreditēšanas termiņi ir būtiski īsāki par ēkas ekspluatācijas termiņu, kā rezultātā palielinās izmaksas par dzīvojamo telpu īri un mājsaimniecībām ar nepietiekamiem ienākumiem ir ierobežota pieejamība šādiem īres dzīvokļiem.Altum 2021.gadā pasūtīja pētījumu "Tirgus nepilnības izvērtējums par finansējumu nekustamo īpašumu attīstītājiem daudzīvokļu ēku projektu attīstīšanai ārpus Rīgas un Pierīgas"57. Pētījums tika izstrādāts, analizējot cenu bankas darījumu reģistru dzīvokļiem, viendzīvokļa mājām un "jaunajiem projektiem" un dzīvokļu sludinājumu arhīvu, analizējot publiski pieejamos dzīvokļu izīrēšanas sludinājumus, Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas apkopoto statistiku par darījumiem uz pirkuma līguma pamata, kā arī intervējot Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses, komercbanku, Latvijas Pašvaldību savienības, vairāku pašvaldību un nekustamo īpašumu attīstītāju pārstāvjus.Galvenie pētījuma secinājumi rāda, ka pēdējo 5 gadu laikā nav novērojama aktīva daudzdzīvokļu māju būvniecības projektu attīstīšana ārpus Rīgas un Pierīgas, atrodami vien atsevišķi šādu projektu piemēri. Tas skaidrojams ar:• vienlīdz augsto būvniecības pašizmaksu daudzdzīvokļu māju būvniecībai Rīgā un ārpus tās;• būtiskām atšķirībām dzīvokļu cenu līmeņos, tirgus aktivitātē un iedzīvotāju maksātspējā, salīdzinot Rīgu un Pierīgu ar pārējām Latvijas pilsētām;• būtiskām atšķirībām nekustamā īpašuma tirgus aktivitātē, salīdzinot Rīgu un pārējās pilsētas;• to, ka tikai atsevišķi nekustamā īpašuma attīstītāji (būvkomersanti) specializējas darbībai ārpus Rīgas un Pierīgas un neliela daļa no tiem var izpildīt nosacījumus kredītiestāžu aizdevumu saņemšanai (pašu dalība projektā, pašu kapitāls, nodrošinājums, esoša naudas plūsma u.c.).Ņemot vērā augstākminēto, ir novērojams piedāvājuma trūkums dzīvokļu pārdošanai un īrei t.s. "jaunajos projektos" ārpus Rīgas un Pierīgas, kas skaidrojams ar nepietiekami augsto nekustamā īpašuma cenu līmeni minētajās pilsētās, lai nodrošinātu šādu attīstības projektu rentabilitāti, taču, no otras puses, novērojams pieprasījums pēc šādiem dzīvokļiem reģionālos attīstības centros, it īpaši uz īri, kas liecina par tirgus nepilnību šajā tirgus segmentā. Tādējādi ir secināms, ka šobrīd tirgū ir vērojams izmaksu ziņā pieejamu mājokļu trūkums, ko kā problēmu ir uzsvērusi arī Eiropas Komisija 2019.gada ziņojumā par Latviju.58Izmaksu ziņā pieejamu mājokļu trūkumu uzsver arī OECD 2020.gada 17.jūnijā publicētajā pētījumā "Politikas virzieni mājokļu pieejamības veicināšanai Latvijā"59, norādot, ka ir novērots privāto investīciju trūkums daudzdzīvokļu īres māju celtniecībā un norādot, ka 44% no mājsaimniecībām nevar atļauties iegādāties mājokli uz tirgus nosacījumiem un ir novērojams pieprasījums pēc cenu ziņā pieejamiem īres mājokļiem, taču nelielā komerciālā īres tirgus rezultātā šīm mājsaimniecībām trūkst izmaksu ziņā pieejamu mājokļu. Ekonomikas ministrija 2021.gada februārī veica pašvaldību aptauju (izņemot Rīgu un pašvaldības, kas robežojas ar Rīgu), lai identificētu pieprasījumu pēc zemas īres maksas mājokļiem, kā rezultātā pašvaldības norādīja uz ievērojamu pieprasījumu šādiem mājokļiem – aptuveni 1400 dzīvokļi bija nepieciešami uz šo brīdi.Ņemot vērā OECD rekomendācijas, pastāvošās tirgus nepilnības un to, ka izmaksu ziņā pieejamu īres mājokļu trūkuma risināšanai valstī nepieciešams izveidot ilgtspējīgu ilgtermiņa finansēšanas risinājumu, ar Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu (Ministru kabineta 2022.gada 14.jūlija noteikumi Nr.459 "Noteikumi par atbalstu dzīvojamo īres māju būvniecībai Eiropas Savienības ANM plāna 3.1.reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.1.4.i. investīcijas "Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai") ir izveidots mājokļu pieejamības fonds zemas īres mājokļu būvniecībai ar mērķi uzlabot mājokļu pieejamību personām, kas nevar atļauties mūsdienu būvniecības standartiem un energoefektivitātes prasībām atbilstošu mājokli uz tirgus nosacījumiem. Atbilstoši programmas nosacījumiem tiek nodrošināts 30 gadu aizdevums ar zemām procentu likmēm un kapitāla atlaidi izmaksu ziņā pieejamu īres mājokļu būvniecībai, noteikti īres maksas ierobežojumi.Aizdevumu atmaksātais finansējums, kā arī daļa no īres maksas pēc aizdevuma atmaksas tiks izmantota nākamo mājokļu būvniecībai, tādejādi radot risinājumu finansējuma pieejamībai ilgtermiņā. Sākotnēji kopējais finansējums no ANM zemas īres maksas mājokļu būvniecības programmas īstenošanai ir paredzētas 42 900 000 EUR apmērā, kas dotu iespēju finansēt vismaz 467 zemas īres maksas dzīvokļu būvniecību ārpus Rīgas un pašvaldībām, kas robežojas ar to, taču nākotnē, piesaistot papildus finansējumu, nepieciešams paplašināt teritoriālo pārklājumu programmai, iekļaujot visu Latvijas teritoriju, tā kā mājsaimniecības ar nepietiekamiem ienākumiem ir visās pašvaldībās.Finansēšanas fondam zemas īres maksas mājokļu būvniecībai jāsekmē kvalitatīvu, pieejamu mājokļu piedāvājuma palielināšanu Latvijā, kā arī dzīvojamā fonda kvalitātes un energoefektivitātes paaugstināšanu. Skatoties no jauna dzīvojamā fonda būvniecības mērķa un iedzīvotāju ienākumu grupām, zemas īres maksas mājokļiem ir jābūt aptuveni 60% jeb 6000 no visiem uzceltajiem mājokļiem ik gadu. Lai šo mērķi sasniegtu pie šī brīža būvniecības cenām būtu nepieciešami aptuveni 630 milj.eiro gadā. Līdz ar to nepieciešams paredzēt papildus finansējumu gan no valsts budžeta programmas "ieskriešanās" periodā, gan piesaistīt finansējumu no institucionāliem investoriem, piemēram, no investīciju bankām, pensiju fondiem, ārvalstu kapitālu. Lai piesaistītu nepieciešamās investīcijas izmaksu ziņā pieejamu mājokļu būvniecībai ir jāizvērtē publisko privāto partnerību starp pašvaldībām un institucionāliem attīstītājiem, kur institucionālie attīstītāji nodrošinātu pašvaldībām īres mājas, ja vienlaikus tas ļauj noteikt pieejamu īres maksu. Tāpat ir jāizvērtē iespējas samazināt uz pašvaldības ilgtermiņa saistībām (galvojumi, aizņēmumi) attiecināmo saistību apmēra proporciju (līdzšinēji 75%), ja saistības radušās zemu izmaksu īres māju būvniecības rezultātā.Latvijai ir nepieciešams attīstīt īres tirgu un turpināt atbalstīt tās mājsaimniecības, kuras nevar atļauties mājokli īrēt tirgū. Ņemot vērā, ka šāds mājsaimniecību īpatsvars ir liels (aptuveni 44% no visām mājsaimniecībām), Ekonomikas ministrijas atbalsta programmai zemas īres maksas mājokļu būvniecībai, lai novērstu tirgus nepilnību un risinātu mājokļu pieejamības problēmas ilgtermiņā, nepieciešams piesaistīt papildus finansējumu. Lai atbalsta programma strādātu efektīvi, ir nepieciešams izvērtēt iespēju veikt grozījumus normatīvajā regulējumā, lai atsevišķos gadījumos atļautu apbūves tiesības pašvaldību zemes, lai būvētu īres mājas.2.2. Uzdevumi• Nepieciešams piesaistīt papildus finansējumu gan no valsts budžeta, gan arī no institucionāliem investoriem, piemēram, no investīciju bankām, vai pensiju fondiem zemas īres maksas mājokļu būvniecībai. . Valsts atbalsta programmas jāizstrādā vadoties pēc principa, ka tiek nodrošināta pieejama īres maksa un ilgtspējīgu investīciju nodrošināšanai maksimāli jāveicina privātā kapitāla piesaiste, panākot privātā kapitāla piesaisti uz 1 ieguldīto publisko EUR vismaz attiecībā 1:3 līdz 1:5 (sviras efekts).• Attīstīt mājokļu pieejamības fondu, kas nodrošina ieguldītā finansējuma atkārtotu ieguldīšanu nākamo zemas īres maksas mājokļu būvniecībā;• Jāizvērtē iespējas samazināt uz pašvaldības ilgtermiņa saistībām attiecināmo saistību apmēra proporciju (līdzšinēji 75 %), ja saistības radušās zemu izmaksu īres māju būvniecības rezultātā;• Pagarināt maksimālo iespējamo pašvaldību kapitālsabiedrību Valsts kases aizdevuma termiņu, ja aizdevums tiek izmantots zemu izmaksu īres māju būvniecības nodrošināšanai;• Izstrādāt atbalsta programmu moduļveida privātmāju būvniecībai reģionos, kur nav pieprasījums pēc daudzdzīvokļu namu būvniecības, tomēr atsevišķos gadījumos dzīvojamais fonds trūkst;• Izvērtēt iespēju veikt grozījumus normatīvajā regulējumā, lai atsevišķos gadījumos atļautu īstenot apbūves tiesības uz pašvaldību zemes, lai būvētu īres mājas. Normatīvais regulējums par šo apbūves tiesību nodibināšanu varētu tikt iekļauts rīcības virziena uzdevuma 1.1.ietvaros, vai arī tiks izvērtēta iespēja veikt grozījumus citos normatīvajos aktos.3. Atbalsts mājsaimniecībām ar vidēji augstiem ienākumiemOECD pētījumā p …