{"html": "

reģiona jūras vides aizsardzības konvencija;

\n

Londonas konvencija, 1972.gada Londonas konvencija par tāda jūras piesārņojuma novēršanu, kas rodas, izgāžot atkritumus vai citas vielas;

\n

MARPOL 73/78, 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar tās 1978.gada protokolu;

\n

STCW, Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu;

\n

STCW-F, 1995.gada Starptautiskā konvencija par zvejas kuģu personāla sagatavošanas un diplomēšanas, kā arī sardzes pildīšanas standartiem;

\n

Stokholmas konvencija, 2001.gada Konvencija par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem;

\n

UNCLOS, Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada Jūras tiesību konvencija Direktīvas Direktīva par atbildību, Direktīva 2004/35/EK (2004.gada 21.aprīlis) par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu Rūpniecisko emisiju direktīva, Direktīva 2010/75/ES (2010.gada 24.novembris) par rūpnieciskajām emisijām (IED) (no 2014.g. janvāra jau aizstājusi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/1/EK (2008.gada 15.janvāris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/76/EK (2000.gada 4.decembris) par atkritumu sadedzināšanu) Lielo sadedzināšanas iekārtu direktīva, Direktīva 2001/80/EK (2001.gada 23.oktobris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām (No 2016.g. janvāra tiks aizstāta ar IED) Nacionālo emisiju griestu direktīva (NECD-I), Direktīva 2001/81/EK (2001.gada 23.oktobris) direktīva par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām Prioritāro vielu direktīva, Direktīva 2008/105/EK (2008.gada 16.decembris) par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā Jūrnieku sagatavotības direktīva, Direktīva 2008/106/EK (2008.gada 19.novembris) par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni Notekūdeņu dūņu direktīva, direktīva 86/278/EEK (1986.gada 12.jūnijs) par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas Seveso II Direktīva, Direktīva 96/82/EK (1996.gada 9.decembris) par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas (aizstāta ar Seveso-III no 2015.g.jūnija) Kuģu radītā piesārņojuma direktīva, Direktīva 2005/35/EK (2005.gada 7.septembris) par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem Ūdens struktūrdirektīva (ŪSD), Direktīva 2000/60/EK (2000.gada 23.oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā Regulas CLP Regula, Regula Nr. 1272/2008 (2008.gada 16.decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 POPs Regula, Regula Nr. 850/2004 (2004.gada 29.aprīlis) par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem REACH Regula, Regula Nr. 1907/2006 (2006.gada 18.decembris), kas attiecas uz ķīmisko vielu reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu Regula par alvorganiskajiem savienojumiem, Regula Nr. 782/2003 (2003.gada 14.aprīlis) par aizliegumu attiecībā uz alvorganiskajiem savienojumiem uz kuģiem

\n

Regula par augu aizsardzības līdzekļiem, Regula Nr. 1107/2009 (2009.gada 21.oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū Regula par atkritumu sūtījumiem, Regula Nr. 1013/2006 (2006.gada 14.jūnijs) par atkritumu sūtījumiem (arī Regula (EK) Nr. 660/2014 (2014.gada 15.maijs), kas izdara labojumus Regulā (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem) Plāni HELCOM BJRP, Baltijas jūras rīcības plāns (2007)

\n
•HELCOM BJRP: Baltijas jūras valstu Ministru deklarācija 2013 (Kopenhāgena)
\n
•HELCOM BJRP: Rekomendācija 28E/8 par par videi draudzīgām metodēm, lai samazinātu un novērstu dioksīnu un citu bīstamo vielu emisiju, ko izraisa mazas sadedzināšanas iekārtas;
\n
•HELCOM BJRP: Rekomendācija 28E/12 par apakšreģionālās sadarbības stiprināšanu reaģētspējas jautājumā Politikas ES IMP, Integrēta Eiropas Savienības jūrlietu politika, COM(2007) 575 Stratēģijas Blueprint, Stratēģija Eiropas ūdens resursu aizsardzībai, lai nodrošinātu kvalitatīva ūdens pieejamību cilvēku, ekonomisko un vides vajadzību nodrošināšanai ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam Latvijas tiesību aktu saraksts, kas nosaka analizēto pasākumu ieviešanu Latvijā
\n
•Vides aizsardzības likums;
\n
•Likums Par piesārņojumu;
\n
•Atkritumu apsaimniekošanas likums;
\n
•Likums par Ietekmes uz vidi novērtējumu;
\n
•Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss;
\n
•Krimināllikums;
\n
•Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums;
\n
•Jūras kodekss;
\n
•Augu aizsardzības likums;
\n
•Ķīmisko vielu likums;
\n
•Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumi Nr.34 ''Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī'';
\n
•Ministru kabineta 2008.gada 29.janvāra noteikumi Nr.49 \"Noteikumi par kuģu drošību\";
\n
•Ministru kabineta 2010.gada 19.janvāra noteikumi Nr.57 \"Noteikumi par kuģu pretapaugšanas sistēmu izmantošanu\";
\n
•Ministru kabineta 2013.gada 5.februāra noteikumi Nr.84 ''Noteikumi par atsevišķu ķīmisku vielu lietošanas ierobežojumiem elektriskajās un elektroniskajās iekārtās'';
\n
•Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumiNr.92 ''Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei'';
\n
•Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra noteikumi Nr.139 \"Noteikumi par atsevišķu bīstamas ķīmiskas vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasībām un par videi kaitīgo preču sarakstu\";
\n
•Ministru kabineta 2013.gada 2.aprīļa noteikumi Nr.186 ''Kārtība, kādā ierobežojama gaistošo organisko savienojumu emisija no iekārtām, kurās izmanto organiskos šķīdinātājus'';
\n
•Ministru kabineta 2007.gada 27.marta noteikumi Nr.213 \"Noteikumi par kritērijiem, kurus izmanto, novērtējot īpaši aizsargājamām sugām vai īpaši aizsargājamiem biotopiem nodarītā kaitējuma ietekmes būtiskumu\";
\n
•Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumi Nr.231 ''Par Rīcības programmu kopējo emisiju samazināšanai gaisā'';
\n
•Ministru kabineta 2014.gada 3.jūnija noteikumi Nr.273 \"Noteikumi par jūrnieku veselības atbilstību darbam uz kuģa\";
\n
•Ministru kabineta 2007.gada 24.aprīla noteikumi Nr.281 ''Noteikumi par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un kārtību, kādā novērtējams kaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas'';
\n
•Ministru kabineta 2010.gada 21.maija rīkojums Nr.283 \"Par Nacionālo gatavības plānu naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā\";
\n
•Ministru kabineta 2011.gada 19.aprīļa noteikumi Nr.302 \"Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus\";
\n
•Ministru kabineta 2006.gada 2.maija noteikumi Nr.362 \"Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli\";
\n
•Ministru kabineta 2011.gada 24.maija noteikumi Nr.401 ''Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai'';
\n
•Ministru kabineta 2011.gada 31.maija noteikumi Nr.419 ''Noteikumi par kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā'';
\n
•Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumi Nr.484 \"Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība\";
\n
•Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumi Nr.485 \"Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība\";
\n
•Ministru kabineta 2012.gada 24.jūlija noteikumi Nr.509 \"Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū saskaņā ar Regulu Nr. 1107/2009\";
\n
•Ministru kabineta 2005.gada 19.jūlija noteikumi Nr.532 \"Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem\";
\n
•Ministru kabineta 2010.gada 27.jūlija noteikumi Nr.682 \"Kārtība, kādā izsniedzamas speciālas atļaujas (licences) augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanai\";
\n
•Ministru kabineta 2011.gada 13.septembra noteikumi Nr.703 (\"Noteikumi par kārtību, kādā izsniedz un anulē atļauju atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai vai uzglabāšanai, kā arī par valsts nodevu un tās maksāšanas kārtību\";
\n
•Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumi Nr.858 ''Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību'';
\n
•Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumi Nr.895 ''Jūrnieku sertificēšanas noteikumi'';
\n
•Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumi Nr.950 (\"Augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas, glabāšanas un lietošanas noteikumi\";
\n
•Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumi Nr.1164 \"Ostas valsts kontroles kārtība\".
\n

Papildus tika vērtēti pasākumi, kas vērsti uz jūras piesārņojuma ar naftas produktiem novēršanu. Pasākumi, kas ir vērsti uz kuģu atkritumu pieņemšanu ostās, ir īstenoti un darbojas. Īstenošanā esošie pasākumi būtiski samazina kuģu izraisītos naftas noplūdes gadījumus un to radīto piesārņojumu.

\n

2.pielikuma 7.tabula. Politikas ietvari un pasākumi saistībā ar slodzi no naftas produktu ieneses Politikas ietvara veids Politikas ietvara/ tiesību akta nosaukums Konvencijas Bāzeles konvencija, Konvencija par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu;

\n

Konvencija par BD, 1992.gada Riodežaneiro Konvenciju par bioloģisko daudzveidību CLC, 1992. gada Starptautiskā konvencija par civilo [civiltiesisko] atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem;

\n

COLREG, 1972.gada Konvencija par starptautiskiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem;

\n

Helsinku konvencija, 1992.gada Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvenciju;

\n

HNS konvencija, Starptautiska konvencija par atbildību un kaitējuma kompensāciju sakarā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru;

\n

MARPOL 73/78, 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar tās 1978.gada protokolu, I pielikums;

\n

OPRC, Starptautiska konvencija par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā;

\n

SOLAS, 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras;

\n

STCW, Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu;

\n

STCW-F, 1995.gada Starptautiskā konvencija par zvejas kuģu personāla sagatavošanas un diplomēšanas, kā arī sardzes pildīšanas standartiem;

\n

UNCLOS, Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada Jūras tiesību konvencija Direktīvas Direktīva par atbildību, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/35/EK (2004.gada 21.aprīlis) par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu;

\n

Ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu direktīva, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (2000.gada 27.novembris) par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai;

\n

Jūrnieku sagatavotības direktīva, Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 21.novembra Direktīva 2012/35/ES par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni;

\n

Kuģu radītā piesārņojuma direktīva, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/35/EK (2005.gada 7.septembris) par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem.

\n

Regulas Regula 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1013/2006 (2006.gada 14.jūnijs ) par atkritumu sūtījumiem (arī Regula (EK) Nr. 660/2014 (2014.gada 15.maijs), kas izdara labojumus Regulā (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem) Plāni HELCOM BJRP, Baltijas jūras rīcības plāns (2007)

\n
•HELCOM BJRP: Baltijas jūras valstu Ministru deklarācija 2013 (Kopenhāgena)
\n
•HELCOM BJRP: Rekomendācija 28E/10 par \"netiešās maksas\" sistēmas piemērošanu kuģu radītajiem atkritumiem un zvejas tīklos noķertajam jūras atkritumiem Baltijas jūras reģionā
\n
•HELCOM BJRP: Rekomendācija 28E/11 par norādījumiem par kuģošanas drošības uzlabošanu Baltijas jūrā ledus apstākļos
\n
•HELCOM BJRP: Rekomendācija 28E/12 par apakšreģionālās sadarbības stiprināšanu reaģētspējas jautājumā;
\n

Globālais Bioloģiskās daudzveidības stratēģiskais plāns (2011-2020) Politikas ES integrētā jūrlietu politika, COM(2007) 575 Stratēģijas ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2020 ES Baltijas jūras reģiona stratēģija Latvijas tiesību aktu saraksts, kas nosaka analizē ietverto pasākumu ieviešanu

\n
•Vides aizsardzības likums;
\n
•Krimināllikums;
\n
•Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums;
\n
•Ķīmisko vielu likums;
\n
•Likums Par piesārņojumu;
\n
•Atkritumu apsaimniekošanas likums;
\n
•Likums par Ietekmes uz vidi novērtējumu;
\n
•Ministru kabineta 2013.gada 2.aprīla noteikumiNr.187 ''Kārtība, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām'';
\n
•Ministru kabineta 2007.gada 27.marta noteikumi Nr.213 \"Noteikumi par kritērijiem, kurus izmanto, novērtējot īpaši aizsargājamām sugām vai īpaši aizsargājamiem biotopiem nodarītā kaitējuma ietekmes būtiskumu\";
\n
•Ministru kabineta 2014.gada 3.jūnijā noteikumi Nr.273 \"Noteikumi par jūrnieku veselības atbilstību darbam uz kuģa\";
\n
•Ministru kabineta 2007.gada 24.aprīla noteikumi Nr.281 ''Noteikumi par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un kārtību, kādā novērtējams kaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas'';
\n
•Ministru kabineta 2010.gada 21.maijarīkojums Nr.283 \"Par Nacionālo gatavības plānu naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā\";
\n
•Ministru kabineta 2012.gada 15.maija noteikumi Nr.339 \"Noteikumi par ostu formalitātēm\";
\n
•Ministru kabineta 2002.gada 8.oktobra noteikumi Nr.455 \"Kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas kārtība un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtība\";
\n
•Ministru kabineta 2011.gada 11.oktobra noteikumi Nr.780 \"Oglekļa dioksīda plūsmas transportēšanas kārtība\";
\n
•Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumi Nr.895 \"Jūrnieku sertificēšanas noteikumi\";
\n
•Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumi Nr.1164 \"Ostas valsts kontroles kārtība\".
\n
10)Kvalitatīvais raksturlielums \"jūru piesārņojošie atkritumi\" (D10) 2.pielikuma 8.tabula. Politikas ietvari un pasākumi saistībā ar slodzi no cieto atkritumu ieneses jūras un piekrastes vidē Politikas ietvara veids Politikas ietvara/ tiesību akta nosaukums Konvencijas Londonas konvencija un Protokols, 1972.gada konvencija par jūras piesārņojuma novēršanu, izgāžot atkritumus un citas vielas (Londonas konvencija) un 1996.gada protokols Londonas konvencijai (Londonas Protokols) MARPOL 73/78 (III pielikums),1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar tās 1978.gada protokolu (MARPOL 73/78), III pielikums MARPOL 73/78 (V pielikums),1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar tās 1978.gada protokolu (MARPOL 73/78), V pielikums Helsinku konvencija, 1992.gada Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencija UNCLOS, Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada Jūras tiesību konvencija Bāzeles konvencija, Konvencija par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu OPRC, Starptautiska konvencija par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā Direktīvas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/59/EK (2000.gada 27.novembris) par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai Eiropas parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000.gada 23.oktobris) ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (ŪSD) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/35/EK (2005.gada 7.septembris) par kuģu radīto piesārņojumu un sodu, tostarp kriminālsodu, ieviešanu par nodarījumiem, kas saistīti ar piesārņojumu (Dokuments attiecas uz EEZ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/7/EK (2006.gada 15.februāris) par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību un Direktīvas 76/160/EEK atcelšanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008.gada 19.novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (Dokuments attiecas uz EEZ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014.gada 26.februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (2004.gada 31.marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (Dokuments attiecas uz EEZ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014.gada 26.februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (2004.gada 31.marts) (Dokuments
\n

attiecas uz EEZ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/89/ES (2014.gada 23.jūlijs) ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas ietvaru Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK (1994.gada 20.decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu Padomes Direktīva 1999/31/EK (1999.gada 26.aprīlis) par atkritumu poligoniem Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991.gada 21.maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu, lai samazinātu vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņu (Dokuments attiecas uz EEZ), COM(2013) 761 Regulas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1013/2006 (2006. gada 14. jūnijs) par atkritumu sūtījumiem (arī Regula (EK) Nr. 660/2014 (2014.gada 15.maijs), kas izdara labojumus Regulā (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 508/2014 (2014.gada 15.maijs) par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 61/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 Plāni HELCOM BJRP: Baltijas Jūras valstu Ministru deklarācija 2013 (Kopenhāgena) HELCOM BJRP: Rekomendācija 28E/10 (15.11.2007.) par \"netiešās maksas\" sistēmas piemērošanu kuģu atkritumiem un zvejas tīklos noķertajiem jūras atkritumiem Baltijas jūras reģionā HELCOM Rekomendācija 29/2 (05.05.2008.) par jūras piesārņojumu ar atkritumiem Baltijas jūras reģionā Politikas Eiropas Savienības integrēta jūrlietu politika, COM(2007) 575 Zaļā Grāmata par Eiropas stratēģiju par plastmasas atkritumiem vidē, COM(2013) 123 Stratēģijas ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam (EUSBSR) Stratēģiskie mērķi un rekomendācijas ES jūras transporta politikai 2018. gada perspektīvā, COM(2009) 8 Politikas iniciatīvas Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un reģionu komiteja: Publiskais iepirkums, ņemot vērā vides uzlabošanas aspektus, COM(2008) 400 \"Zaļā\" pirkuma popularizēšana privātajā sektorā Piekrastes sakopšanas aktivitātes Zilais karogs Latvijas tiesību aktu saraksts, kas nosaka analīzē ietverto pasākumu ieviešanu:

\n
•Atkritumu apsaimniekošanas likums;
\n
•Dabas resursu nodokļa likums;
\n
•Iepakojuma likums;
\n
•Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums;.
\n
•Likums Par piesārņojumu;
\n
•Publisko iepirkumu likums;
\n
•Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums;
\n
•Ūdens apsaimniekošanas likums;
\n
•Vides aizsardzības likums;
\n
•Krimināllikums;
\n
•Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss;
\n
•Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumi Nr.34 \"Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī\";
\n
•Ministru kabineta 2012.gada 10.janvāra noteikumi Nr.38 \"Peldvietas izveidošanas un uzturēšanas kārtība\";
\n
•Ministru kabineta 2012.gada 15.maija noteikumi Nr.339 \"Noteikumi par ostu formalitātēm\".
\n

Novērtējot no konvenciju, ES tiesību aktu, HELCOM BJRP un rekomendāciju un politikas iniciatīvu pasākumus (1a un 1b), izdarīti secinājumi par to ieviešanas efektivitāti.

\n

Ostās īstenotie atkritumu savākšanas un apsaimniekošanas pasākumi ir ieviesti un ir efektīvi. Ostām ir izstrādāti atkritumu apsaimniekošanas plāni un to teritorijās kuģi var nodot savus atkritumus. Pašvaldības, kuru kompetencē ir uzturēt piekrastes pludmales zonu, savu iespēju robežās veic pludmales sakopšanu, īpaši fokusējoties uz peldvietām, nodrošina atkritumu savākšanu un izvešanu. Pasākumi ir efektīvi publisko peldvietu zonās un daļēji efektīvi pārējos rajonos. Pasākumi, kas ir vērsti uz atkritumu šķirošanu un nodošanu atkārtotai pārstrādei, ir daļēji efektīvi attiecībā uz piekrastes zonas piesārņojuma samazināšanu. UBAP atzīmē jūru piesārņojošos cietos atkritumus kā problēmu.

\n

Īstenotie un plānotie pasākumi aptver galvenos pludmales piesārņojuma ar cietajiem atkritumiem slodžu avotus un aktivitātes, t.i. piekrastes tūrismu un citas piekrastē notiekošās aktivitātes. Esošais normatīvais regulējums un atbilstoši tam ostām izstrādātie atkritumu apsaimniekošanas plāni aptver arī kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanu ostās.

\n

Tomēr, kā to parāda piekrastes zonas novērtējums, īstenotie un plānotie pasākumi savā kopumā nav pietiekoši efektīvi, lai būtu iespējams sasniegt LJVS visos piekrastes posmos. Galvenais trūkums ir izlietoto plastmasas pudeļu apsaimniekošanas sistēmas neefektivitāte, kā arī plāno plastmasas maisiņu plašā lietošana.

\n

Bez tam, daļa īstenoto pasākumu netiek veikti pietiekoši intensīvi, piemēram, atkritumu izvešana no atkritumu konteineriem ne vienmēr notiek ar pietiekamu regularitāti, kā rezultātā atkritumi tiek mesti zemē, kur tos izvazā putni un zvēri.

\n

Secinājums:

\n

Īstenotie un plānotie pasākumi aptver galvenos pludmales piesārņojuma avotus un aktivitātes, tomēr tie neveido pietiekoši efektīvu kopumu. Daļa no īstenotajiem pasākumiem netiek veikta pietiekoši efektīvi.

\n
11)Kvalitatīvajam raksturlielumam \"Enerģijas, tostarp zemūdens trokšņa ievadīšana\" (D11) specifiski izstrādāti vai plānoti pasākumi netika identificēti.
\n

Esošais zināšanu līmenis nav pietiekošs, lai korekti izvērtētu citu deskriptoru pasākumu efektivitāti uz kvalitatīvo raksturlielumu D11.

\n

1 Priekšizpētes (2014) noslēguma ziņojuma 5.

\n

Pielikums, pieejams: http://www.lhei.lv/docs/2015/Projekti/Prieksizpete%20JSD%20PP_Nosleguma%20atskaite_20141222_gala.pdf Priekšlikumu projekta (2015) noslēguma ziņojuma 1.pielikums.

\n

Pieejams: http://www.lhei.lv/docs/2016/Priekslikumi_PP_NoslegumaZinojums.pdf 2 Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni, apstiprināti ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojumu, ir pieejami: http://www.meteo.lv/lapas/vide/udens/udens-apsaimniekosana-/upju-baseinu-apgabalu-apsaimniekosanas-plani-/upju-baseinu-apgabalu-apsaimniekosanas-plani-un-pludu-riska-parvaldiba?id=1107&nid=424 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs 3. pielikums plānam \"Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2016.-2020. gadā\"

\n

Novērtējums riskam nesasniegt jūras vides mērķus un labu jūras vides stāvokli. Nepieciešamie papildu pasākumi \"Riska novērtējums\"1 ietver salīdzinājumu starp sagaidāmo jūras vides stāvokli 2020.gadā (ņemot vērā \"bāzes scenārija\" pasākumu efektivitāti) un LJVS sasniegšanai (ko raksturo, izmantojot kvalitatīvos raksturlielumus, D) noteiktajiem jūras vides mērķiem (JVM).

\n

Pastāvot negatīvai atšķirībai starp sagaidāmo stāvokli un JVM, pastāv risks nesasniegt mērķi un ir nepieciešams noteikt \"papildu pasākumus\" slodžu samazināšanai un vides stāvokļa uzlabošanai.

\n

Ņemot vērā pieejamās informācijas ierobežotību, it īpaši kvantitatīvu datu un novērtējumu trūkumu, pasākumu programmas (turpmāk - Programma) izstrādei bija iespējams izstrādāt tikai kvalitatīvu \"riska vērtējumu\", balstoties uz eksperta vērtējumu. Izņēmums ir kvalitatīvais raksturlielums \"Eitrofikācija\" (D5), kam tika izstrādāts kvantitatīvs novērtējums.

\n

Novērtējums riskam nesasniegt LVS ir veikts šādiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem: D2 \"Svešās sugas\", D3 \"Komerciāli izmantotās zivis\", D6 \"Jūras dibena integritāte\", D8 \"Kaitīgo vielu koncentrācijas jūras vidē\", atsevišķi izdalot novērtējumu attiecībā uz naftas piesārņojumu, ņemot vērā tā nozīmīgumu Baltijas jūrā, D9 \"Kaitīgo vielu koncentrācijas zivīs un citās jūras veltēs\" un D10 \"Jūru piesārņojošie atkritumi\". Nav veikts atsevišķs novērtējums raksturlielumam \"Bioloģiskā daudzveidība\" (D1), jo lielākās ietekmes uz bioloģisko daudzveidību rada slodzes, kuras ir apskatītas citu raksturlielumu gadījumā - biogēnu ienese (D5), selektīva īpatņu izņemšana (D3), svešo sugu introdukcija (D2). Šai gadījumā ar lielu ticamību var pieņemt, ka, īstenojot atbilstošus pasākumus, lai sasniegtu LJVS attiecībā uz D5, D3 un D2 gadījumā, tiks sasniegts LJVS arī raksturlielumam D1.

\n

Nav veikts riska novērtējums arī kvalitatīvajiem raksturlielumiem D4 \"Barības ķēdes\", D7 \"Izmaiņas hidrogrāfiskos apstākļos\" un D11 \"Jūrā ievadītā enerģija, tai skaitā, zemūdens troksnis\", jo šobrīd ir nepietiekama zināšanu bāze šāda novērtējuma veikšanai.

\n

Secināts, ka lielākais risks nesasniegt LVS no analizētajiem raksturlielumiem pastāv attiecībā uz raksturlielumiem D2 \"Svešās sugas\", D5 \"Eitrofikācija\" un D10 \"Jūru piesārņojošie atkritumi\". Tādēļ šiem raksturlielumiem nepieciešams noteikt papildu pasākumus.

\n

Riska nesasniegt labu vides stāvokli izvērtējums2 D5 \"Eitrofikācija\"

\n

Novērtēta gan augu barības vielu slodžu samazināšanai un eitrofikācijas apkarošanai plānoto pasākumu efektivitāte, gan risks ar šiem pasākumiem vien nesasniegt labu vides stāvokli līdz 2020.gadam. Izvērtējums ļauj prognozēt - ja tiks ieviests viss plānotais pasākumu kopums, tad sagaidāms, ka plānotie pasākumi dos būtisku uzlabojumu. Ņemot vērā nepieciešamā fosfora slodzes samazinājuma apjomu, šai Programmā pietiekami ticamā līmenī nevar paredzēt, vai sagaidāmais slodžu samazinājuma efekts būs pietiekošs. Turklāt Baltijas jūras iekšējo procesu īpatnību dēļ ar ļoti augstu ticamību var prognozēt - ieviešot visus paredzētos pasākumus labs vides stāvoklis līdz 2020.gadam jūrā netiks sasniegts. Tāpēc ir jāparedz izņēmuma gadījums saskaņā ar Direktīvas 14.panta 1.punkta e) daļu.

\n

D2 \"Svešās sugas\".

\n

Vērtējot risku konstatēts - ja tiks ieviests viss plānotais pasākumu kopums, tas būtiski uzlabos jūras vides stāvokli. Tomēr, tā kā Starptautiskās konvencijas par kuģu balasta ūdeņu un nosēdumu kontroli un pārvaldību ratifikācijas process nav skaidri zināms, pastāv risks, ka līdz 2020.gadam labs jūras vides stāvoklis netiks sasniegts.

\n

D10 \"Jūru piesārņojošie atkritumi\"

\n

Izvērtējot risku nesasniegt labu vides stāvokli līdz 2020.gadam, var konstatēt, ka esošais stāvoklis nav tuvu LJVS un, īstenojot tikai esošos un plānotos pasākums, nav sagaidāmi būtiski uzlabojumi. Līdz ar to pastāv risks nesasniegt labu jūras vides stāvokli līdz 2020.gadam.

\n

Papildu pasākumi laba vides stāvokļa sasniegšanai3 D5 \"Eitrofikācija\"

\n
1.Lielākais augu barības vielu (slāpekļa un fosfora) apjoms no Latvijas teritorjas Baltijas jūrā tiek nogādāts ar upju nestajiem ūdeņiem; nozīmīgākais antropogēnais slodžu avots ir lauksaimniecībā izmantotās zemes. Upju baseinu apsaimniekošanas plānos kā papildu pasākums ir paredzēts izveidot 2 m platas \"zaļās buferjoslas\" gar lauksaimniecībā izmantoto zemju ieskautajām upēm un novadgrāvjiem, kas aizturētu gruntsūdeņu nestās barības vielas un samazinātu to apjomu, kas nonāk ūdenstecēs un tālāk jūrā. Tā kā šāds pasākums iepriekš īstenots tikai nelielās platībās, ir nepieciešams paplašināt lauksaimniecības zemju noteču monitoringu, kura rezultāti dos iespēju izvērtēt zaļo buferjoslu efektivitāti un precizēt pasākumus nākošajā Programmā.
\n
2.Atsevišķās vietās ir jāizvērtē iespēja izvietot mākslīgās molusku audzes biogēnu piesārņojuma uztveršanai, lai samazinātu komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu radīto slodzi vai radītu lokālu pozitīvu efektu uz nozīmīgām aizsargājamām teritorijām.
\n
3.Negatīvs sākotnējā stāvokļa novērtējums pamatojas uz modeļa aprēķina rezultātiem, jo monitoringa dati bija nepietiekami, lai varētu izrēķināt slodzes laikam no 2008.gada līdz 2010.gadam.
\n

Tāpēc novērtējumā iekļautās slodzes un to tendences ir ar samērā lielu nenoteiktību. Nenoteiktības samazināšanai ir nepieciešams kāpināt monitoringa intensitāti vismaz tajās novērojumu stacijās, kuras tiek izmantotas slodzes uz jūru aprēķināšanai.

\n

Rekomendācija ir veikt 8 lielāko Latvijas upju apsekošanu 9-12 reizes gadā stacijās, kuras tiek izmantotas slodžu aprēķināšanā4, kā arī pārrobežu upju gadījumā stacijās pie robežas. Bez tam ir ieteicams pārskatīt Latvijas biogēnu aizturēšanas sateces baseinā aprēķināšanas metodiku un, ja nepieciešams, aktualizēt aprēķinu metodes un izmantotos koeficientus.

\n
4.Fosfora slodzes uz ūdeņu ekosistēmām rada visas antropogēnās aktivitātes, kas izraisa augsnes eroziju.
\n

Mežizstrāde ir viena no šādām aktivitātēm, kas Latvijā var radīt būtiskas fosfora slodzes. Šobrīd nav zināmi ne mežizstrādes radītās slodzes apmēri, ne šo slodžu variācijas atkarībā no cirtes veida (kailcirte, sanitārā cirte utt.), cirsmas attāluma no ūdensteces, augsnes tipa utt. Tāpēc ir nepieciešams veikt izpēti, lai kvantificētu mežizstrādes radītās slodzes un izstrādātu efektīvus slodžu samazināšanas pasākumus.

\n

Papildu pasākumu tehniskās iespējamības vērtējums 1. \"Zaļo buferjoslu\" efektivitātes novērtēšanai nepieciešamais monitorings ir tehniski īstenojams.

\n
2.Molusku mākslīgās audzēšanas pasākuma īstenošanas tehniskie risinājumi nav pietiekoši labi izstrādāti, lai bez papildus izpētes un adaptācijas tiktu īstenoti Latvijas piekrastes ūdeņos.
\n

Ir nepieciešams noskaidrot, kādas konstrukcijas un kādā dziļumā spēs izturēt Latvijas atklātajai piekrastei raksturīgos vides apstākļus, kāda ir molusku filtrēšanas un biogēnu uzkrāšanas efektivitāte, kādas platības dos jūtamu efektu vides stāvokļa uzlabošanā. Tāpēc pirms šī pasākuma īstenošanas uzsākšanas ir jāveic priekšizpēte, ieskaitot tehnoloģiju testēšanu lauka apstākļos. Bez tam ir jāveic izmaksu-efektivitātes analīzes.

\n
3.Monitoringa intensificēšanas pasākums tehniski ir īstenojams.
\n
4.Augsnes erozijas pētījumu pasākums tehniski ir īstenojams.
\n

D2 \"Svešās sugas\"

\n
1.Monitorings. Svešās sugas pēc ienākšanas vienā ostā var izplatīties uz dažādiem Baltijas jūras reģioniem dabīgā ceļā.
\n

Bez tam pastāv iespēja, ka svešā suga ienāk Baltijas jūrā no Ziemeļjūras, dabīgi izplatoties. Tāpēc ir nepieciešams īstenot monitoringa programmu, kas dotu iespēju korekti novērtēt svešās sugas ienākšanas vietu un izplatības vektorus. Šāda monitoringa programma ir nepieciešama arī, lai izvērtētu un, ja nepieciešams, uzlabotu īstenojamo pasākumu efektivitāti.

\n
2.Izpētes pasākumi. Šī brīža zināšanu bāze ir nepietiekama, lai izvērtētu ienākušo svešo sugu ietekmi uz jūras vidi. Tāpēc ir jāīsteno izpētes pasākumi ar mērķi noskaidrot svešo sugu ietekmi.
\n

Papildu pasākumu tehniskās iespējamības vērtējums 1. Svešo sugu ienākšanas un izplatības vektoru monitorings ir tehniski iespējams.

\n
2.Svešo sugu ietekmes uz Baltijas jūras vidi izpēte ir tehniski iespējama.
\n

Pasākumi, kam rekomendēts veikt sociāli ekonomisko analīzi Tā kā 2004.gada Starptautiskās konvencijas par kuģu balasta ūdeņu un nosēdumu kontroli un pārvaldību ratificēšanas process rada lielu nenoteiktību attiecībā uz vairākiem būtiskiem pasākumiem, tad ir nepieciešams izskatīt iespēju uzsākt pasākumu ieviešanu vēl pirms konvencijas ratificēšanas. Šai sakarā ir nepieciešams veikt vairāku pasākumu sociāli ekonomisko analīzi, t.sk., izmaksu-ieguvumu analīzi, ar mērķi izvērtēt to īstenošanas iespējamību:

\n
•valsts politikas, stratēģijas vai programmas balasta ūdeņu pārvaldībai ostās un ūdeņos, kas ir dalībvalsts jurisdikcijā, izstrādei;
\n
•atbilstošu iekārtu balasta ūdens nosēdumu uzņemšanai ostās un termināļos, ja tajās veic balasta tanku tīrīšanu / remontu, nodrošināšanai;
\n
•balasta ūdeņu novadīšanai tikai saskaņā ar Starptautisko konvenciju par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un apsaimniekošanu (turpmāk - Balasta ūdens konvencija), ja nav noteikts citādi;
\n
•to kuģu uzraudzībai un sertificēšanai, kuri kuģo zem dalībvalsts karoga vai darbojas tās pakļautībā;
\n
•kuģu pārbaudēm un pārkāpumu atklāšanai (t.sk., sankciju noteikšanai).
\n

D10 \"Jūru piesārņojošie atkritumi\"

\n
1.Depozīta sistēmas izveide.
\n

Ņemot vērā piekrastes apsekojuma5 datus secināts, ka lielāko atkritumu īpatsvaru rada iepakojuma atkritumi, t.i., plastmasa, plastmasas pudeles un polietilēna maisiņi. Tādēļ nepieciešams virzīt izlietotā iepakojuma nodošanas, savākšanas un reģenerācijas sistēmas attīstīšanu. Konsultāciju procesā, vides organizāciju pārstāvji rosināja pasākumu programmā minēt ne tikai maisiņus, bet arī jebkuru atkārtoti lietojamu atkritumu veidu.

\n
2.Depozīta (iepakojuma atpakaļnodošanas) sistēmas izveide piekrastē esošās tirdzniecības vietās.
\n

Veicināt mazumtirdzniecības sektora pārstāvju informētību un atbildību pludmales teritorijā, attīstot tādu infrastruktūru, kas veicinātu izlietotā iepakojuma savākšanu un atgriešanu atpakaļ mazumtirgotājam.

\n
3.Pasākumi, lai panāktu plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa noturīgu samazinājumu.
\n

Pakāpeniski samazināt un aizstāt vienreizējas lietošanas plastmasas maisiņus ar papīra vai cita videi draudzīgāka materiāla maisiņiem. Veikt sabiedrības informēšanas/izglītošanas pasākumus.

\n
4.Monitorings un sabiedrības informēšanas kampaņas.
\n

Ņemot vērā datu bāzes nepilnības, kas kavē novērtēt vides stāvokli un sekot līdzi tā izmaiņām, nepieciešams veicināt regulāra atkritumu monitoringa nodrošināšanu piekrastes un jūras kolonnā esošajiem atkritumiem. Nepieciešams arī veicināt sabiedrības izpratni kopumā.

\n
5.Izpētes pasākumi Šī brīža zināšanu bāze ir nepietiekama, lai izstrādātu LVS ūdens kolonnā esošo mikrodaļiņu piesārņojumam, kā arī lai skaitliski aprēķinātu piesārņojuma līmeni pludmalē, pie kura ir novērojami nevēlami traucējumi bioloģiskajos organismos. Tāpēc ir nepieciešams veikt izpēti ar mērķi noskaidrot esošo ūdens kolonnas piesārņojuma līmeni ar mikrodaļiņām, kā arī izstrādāt sistēmu šī un pludmales piesārņojuma ekoloģiskās ietekmes novērtēšanai.
\n

Reģionālās sadarbības ietvaros koordinēti veicamie kopīgie pasākumi, par kuriem vienojušās visas ES dalībvalstis Baltijas jūras reģionā, tai skaitā, Latvija, ir izklāstīti HELCOM reģionālajā \"Rīcības plānā jūru piesārņojošo atkritumu jomā\"6, kas izstrādāts saskaņā ar HELCOM rekomendāciju 36/1 (2015), ievērojot arī Direktīvas prasības.

\n

Papildu pasākumu tehniskās iespējamības vērtējums 1. Izlietotā iepakojuma nodošanas, savākšanas un reģenerācijas sistēmas attīstīšanas pasākums ir tehniski īstenojams.

\n
2.Depozīta (iepakojuma atpakaļnodošanas) sistēma tirdzniecības vietā ir tehniski īstenojams pasākums. Jau šobrīd ir pieejami piemēri, kur tā labi darbojas.
\n
3.Plastmasas maisiņu aizstāšana ar papīra vai biodegradējamiem maisiņiem ir tehniski nepiespējama līdz 2020.gadam. Šai gadījumā ir jāizvērtē pieejamo biodegradējamo materiālu pozitīvās un negatīvās īpašības, un to lietošanas ietekme uz vidi.
\n
4.Monitoringa regularitātes nodrošināšanas un sabiedrības informēšanas kampaņu pasākums tehniski ir īstenojams.
\n
5.Izpētes pasākumi ir tehniski īstenojami.
\n

1 LHEI, 2014. Priekšizpēte pasākumu programmas izstrādei laba jūras vides stāvokļa panākšanai\". Pieejams: http://www.lhei.lv/docs/2015/Projekti/Prieksizpete%20JSD%20PP_Nosleguma%20atskaite_20141222_gala.pdf 2 LHEI, 2015. \"Priekšlikumu izstrāde pasākumu programmai laba jūras vides stāvokļa panākšanai\".

\n

Noslēguma ziņojums pieejams: http://www.lhei.lv/docs/2016/Priekslikumi_PP_NoslegumaZinojums.pdf 3 LHEI, 2015. \"Priekšlikumu izstrāde pasākumu programmai laba jūras vides stāvokļa panākšanai\".

\n

Noslēguma ziņojums pieejams: http://www.lhei.lv/docs/2016/Priekslikumi_PP_NoslegumaZinojums.pdf 4 LVAF projekta Nr.1-08/197/2013 \"Latvijas upju slodžu modelēšana\" rezultātu pārskats, LHEI, 85.lpp.

\n

5 Kampaņas \"Mana jūra\" ietvaros, 2012.-2014. gads 6 HELCOM Marine litter action plan, 2015.

\n

Pieejams: http://helcom.fi/action-areas/waste-water-litter/marine-litter/marine-litter-action-plan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs 4. pielikums plānam \"Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2016.-2020. gadā\"

\n

Izņēmuma piemērošana papildu pasākumu ieviešanai un vides mērķu sasniegšanai attiecībā uz D5 \"Eitrofikācija\"

\n

Izņēmuma veids: Direktīvas 14.panta 1.punkta \"e\" apakšpunkts pieļauj gadījumu, kad dalībvalsts savos jūras ūdeņos nevar sasniegt labu jūras vides stāvokli līdz 2020.gadam, ja to kavē dabiskie apstākļi, kas neļauj savlaicīgi uzlabot attiecīgo jūras ūdeņu stāvokli.

\n

Ja izņēmums tiek piemērots atbilstoši Direktīvas 14.panta \"e\" apakšpunktam, tad pagaidu pasākumi (ad hoc pasākumi) nav jāīsteno.

\n

Izņēmuma piemērošanas priekšnosacījumi:

\n
1.Izņēmums atbilstoši direktīvas 14.panta \"e\" apakšpunktam paredz, ka dalībvalsts (Latvija) īsteno pasākumu programmu, kas nodrošina laba vides stāvokļa sasniegšanu jūrā;
\n
2.Lai sasniegtu labu vides stāvokli jūrā, Latvijai jāsamazina kopējā slāpekļa un kopējā fosfora slodzes uz Rīgas līci un Baltijas jūru līdz 1.tabulā norādītajām bāzes scenārija slodzēm, tāpēc jāīsteno pasākumi, kas dos iespēju samazināt slodzes līdz nepieciešamajam līmenim.
\n

1.tabula. Kopējā slāpekļa un kopējā fosfora normalizētajās references slodzes no sauszemes un atmosfēras, saskaņā ar HELCOM PLC 5.5. novērtējumu1 Reģions Fosfora references slodžu vērtība tonnas/gadā Slāpekļa references slodžu vērtība tonnas/gadā Rīgas līcis 1 959 66 284 Baltijas jūra 269 11 675 Kopā 2 228 77 959 Izņēmuma piemērošanas pamatojums: Virkne zinātnisku pētījumu ir apstiprinājuši faktu, ka izmaiņas Baltijas jūrā notiek ar lielu laika nobīdi, ko nosaka Baltijas jūras iekšējie bioģeoķīmiskie procesi. Tāpēc, saskaņā ar kopējo izpratni par Baltijas jūrā notiekošo procesu laika skalu, ir atzīts, ka īstenojot pasākumus jūras vides stāvokļa uzlabošanai var paiet ļoti ilgs laiks − vismaz 30 līdz 50 gadi − līdz tiek sasniegts vēlamais stāvoklis. To ļoti labi demonstrē modeļa aprēķini (HELCOM 2014) par izmaiņām ziemas slāpekļa un fosfora koncentrācijās Baltijas jūras centrālās daļas ūdeņu virsējā slānī (1.attēls).

\n

1.attēls. Izmaiņas ziemas slāpekļa un fosfora koncentrācijās Baltijas jūras centrālās daļas virsējā ūdens slānī. Adaptēts no HELCOM (2014.)2

\n
(1)Pelēkās līnijas reprezentē scenāriju, kad slodzes tiek saglabātas 1997.-2003.gada līmenī, sarkanās - ja tiek īstenota nepieciešamā slodžu samazināšana.
\n
(2)Raustītā līnija apzīmē mērķkoncentrāciju.
\n

Kā var redzēt no attēla, īstenojot pasākumus (0 gads), slāpekļa koncentrācija iekšējo procesu rezultātā sākotnēji var pat pieaugt, un izteikta samazināšanās tendence būs novērojama tikai pēc 10-20 gadiem. Vienlaikus fosfora koncentrācija uzrāda stabilu samazināšanās tendenci. Kopumā šādas prognozes ir noderīgas, lai novērtētu izmaiņu tendences un laika skalu, bet nevar tikt izmantotas, lai ļoti precīzi paredzētu gadu, kurā tiks sasniegts labs stāvoklis. Tāpēc, īstenojot uz jūras vides stāvokļa uzlabošanu vērstos pasākumus, kā starpmērķis būtu jāizvirza koncentrāciju samazināšanās tendence. Mērķa koncentrācijas sasniegšana paliek kā gala rezultāts. Ņemot vērā modeļa aprēķina rezultātus, eitrofikācijas gadījumā ir pamatoti noteikt, ka labs vides stāvoklis netiks sasniegts 2020.gadā Baltijas jūras dabīgo apstākļu dēļ un ir pamatoti piemērot izņēmumu atbilstoši Jūras stratēģijas pamatdirektīvas 14.panta 1.punkta \"e\" apakšpunktam.

\n

1 HELCOM, 2015. Updated Fifth Baltic Sea pollution load compilation (PLC-5.5). Baltic Sea Environment Proceedings No.145 2 HELCOM, 2014. Eutrophication status of the Baltic Sea 2007-2011 - A concise thematic assessment. Baltic Sea Environment Proceedings No.143 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs

", "next": 0}