{"html": "<div class=\"lf-doc\"><p class=\"lf-p\">58.4pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks Aizsargjoslās gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400milimetru un lielāks, papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>aizliegts būvēt jaunas dzīvojamās mājas vai esošās ēkas pārbūvēt par dzīvojamām mājām;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>aizliegts būvēt jaunas nedzīvojamās ēkas vai esošās ēkas pārbūvēt par nedzīvojamām ēkām, izņemot satiksmes un sakaru iestāžu ēkas, lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas, rūpnieciskās ražošanas ēkas;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>aizliegts atvērt izglītības iestādes, ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4)</span>aizliegts rīkot publiskus pasākumus;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">5)</span>aizliegts iekārtot sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">6)</span>aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas, ja nav noslēgta rakstveida vienošanās ar virszemes siltumvadu īpašnieku.</div>\n<p class=\"lf-p\">72 (22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2016.) 58.5pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(1)</span>Aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem ir aizliegta saimnieciskā darbība, jebkāda veida būvniecība (tai skaitā pagaidu būvju uzstādīšana), teritorijas izmantošanas veida maiņa teritorijas plānošanas dokumentos, kā arī citas darbības bez saskaņošanas ar valsts aizsardzības objekta valdītāju. Ministru kabinets nosaka ierobežojumus darbībām aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(11)</span>Valsts aizsardzības objekta valdītājam tiek atlīdzināti valsts aizsardzības objekta darbības nodrošināšanai nepieciešamie izdevumi, kas radušies pēc šā panta pirmajā daļā minētās atļaujas došanas būvniecībai (tai skaitā pagaidu būvju uzstādīšanai). Izdevumu apmēru nosaka un tos atlīdzina saskaņā ar rakstveida vienošanos.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(2)</span>Ja īpašnieks atsavina nekustamo īpašumu vai tā daļu (arī domājamo daļu), kas pilnīgi vai daļēji atrodas aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektu, tas saņem Aizsardzības ministrijas piekrišanu nekustamā īpašuma atsavināšanai konkrētai personai, lai novērstu nacionālo drošību apdraudošu vai potenciāli apdraudošu ietekmi uz valsts aizsardzības objektu.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(3)</span>Lai saņemtu šā panta otrajā daļā minēto piekrišanu, nekustamā īpašuma īpašnieks vēršas Aizsardzības ministrijā ar attiecīgu iesniegumu. Iesniegumā norāda nekustamā īpašuma nosaukumu un nekustamā īpašuma objekta adresi, ja tāda ir piešķirta, kadastra numuru un personu (vārds, uzvārds vai nosaukums un personas kods vai reģistrācijas numurs), kurai plānots atsavināt nekustamo īpašumu. Ja īpašnieks atsavina nekustamo īpašumu bez Aizsardzības ministrijas piekrišanas, darījums nav spēkā un nav ierakstāms zemesgrāmatā.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(4)</span>Šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos Aizsardzības ministrijas lēmums (administratīvs akts) tiek pieņemts mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas un ne vēlāk kā trešajā dienā pēc lēmuma pieņemšanas dienas ievietots Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, izmantojot īpaši tam paredzētu tiešsaistes risinājumu. Ja Aizsardzības ministrija šajā pantā noteiktajā termiņā nav pieņēmusi lēmumu, tad uzskatāms, ka pēc termiņa izbeigšanās atļauja ir dota.</div>\n<p class=\"lf-p\">73 (22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2009., 22.12.2021. un 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-59\"><span class=\"lf-art-num\">59.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Aizsargjoslu noteikšanas metodika</span></h4>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(1)</span>Aizsargjoslu noteikšanas metodiku nosaka Ministru kabinets pēc šajā likumā minēto attiecīgo valsts institūciju priekšlikumiem.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(2)</span>Aizsargjoslu noteikšanas metodikā ietver:</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>komunikāciju un objektu ekspluatācijas un drošības prasības;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>vides un cilvēka aizsardzības prasības;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>aizsargjoslu uzturēšanas un to stāvokļa kontroles mehānismu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4)</span>informāciju par servitūtiem un aprobežojumiem, kas saistīti ar attiecīgajiem objektiem, komunikācijām un to aizsargjoslām;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">5)</span>kārtību, kādā aizsargjoslas tiek ierīkotas un apzīmētas dabā.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(3)</span>Šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā noteiktās normas aizsargjoslu noteikšanas metodikā neietver, ja tās nosaka citi normatīvie akti.</div>\n<p class=\"lf-p\">74 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2005.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-60\"><span class=\"lf-art-num\">60.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Aprobežojumu ierakstīšana zemesgrāmatā</span></h4>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(1)</span>Īpašuma tiesību aprobežojumi, ja aizsargjosla atrodas uz īpašumā esoša zemes gabala, ierakstāmi zemesgrāmatā likumā noteiktajā kārtībā.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(2)</span>(Izslēgta ar 14.05.2009. likumu.) 75 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. un 14.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 10.06.2009.)</div>\n<h3 class=\"lf-part\">VII nodaļa</h3>\n<p class=\"lf-p\">Aizsargjoslu uzturēšana un to stāvokļa kontrole</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-61\"><span class=\"lf-art-num\">61.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Aizsargjoslu uzturēšana</span></h4>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(1)</span>Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas un aizsargjoslas ap kapsētām un gar valsts autoceļiem par saviem līdzekļiem kārtībā uztur zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(2)</span>Ekspluatācijas, drošības un sanitārās aizsargjoslas (izņemot aizsargjoslas ap kapsētām un gar valsts un pašvaldību autoceļiem un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras dzelzceļa zemes nodalījuma joslu) par saviem līdzekļiem kārtībā uztur attiecīgā objekta vai komunikācijas īpašnieks, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(3)</span>Pienākumu uzturēt kārtībā ekspluatācijas, drošības un sanitārās aizsargjoslas (izņemot aizsargjoslas ap kapsētām un gar valsts un pašvaldību autoceļiem un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras dzelzceļa zemes nodalījuma joslu) saskaņā ar savstarpēju vienošanos var deleģēt zemes īpašniekam vai lietotājam.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(4)</span>Kārtību, kādā uzturamas aizsargjoslas gar ielām pilsētās, ciemos un citās apdzīvotās vietās, nosaka pagastu un pilsētu apbūves noteikumi.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(5)</span>Elektrisko tīklu gaisvadu līniju aizsargjoslās ārpus elektrolīniju trasēm, elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju un radiosakaru līniju torņu un antenu mastu atsaišu aizsargjoslās apzāģē augošu koku zarus vai vainagus, lai nepieļautu šo koku vai zaru uzkrišanu uz objekta, un saskaņā ar attiecīgā objekta aizsargjoslas noteikšanas metodiku izcērt tikai tos kokus, kuri var apdraudēt objektu. Par potenciāli apdraudošiem kokiem uzskatāmi koki, kuri atrodas elektrisko tīklu gaisvadu līniju, elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju un radiosakaru līniju torņu un antenu mastu atsaišu aizsargjoslās un kuri ir augstāki par attālumu no koka sakņu kakla līdz gaisvadu līnijas malējam vadam, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>koki ir pastāvīgi novirzījušies no vertikālās ass uz gaisvadu līniju pusi vairāk par 15 grādiem;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>koki ir ar redzamām trupes pazīmēm;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>lapu koka stumbra diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir mazāks par 1/100 no koka augstuma;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4)</span>koki blakus elektrisko tīklu gaisvadu līnijas trasei aug nenocirstā meža joslā, kuras platums ir mazāks par 30 metriem;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">5)</span>lapu kokiem ir nesimetrisks vainags (lielākā daļa zaru aug virzienā uz līnijas vadiem) vai mehāniski bojāta sakņu sistēma;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">6)</span>lapu koku attālums no zaru galiem līdz malējam vadam elektrisko tīklu gaisvadu līnijās, kuru spriegums nepārsniedz 1 kilovoltu, ir mazāks par četriem metriem;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">7)</span>bebru grauzti koki.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(6)</span>Aizsargjoslās mežos gar autoceļu un dzelzceļu zemes nodalījuma joslas ārējām malām jāizveido mineralizēta pretuguns josla ne mazāk kā 1,5 metru platumā, un tā ik gadu jāatjauno.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(7)</span>Aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem, ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm, ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem uztur ugunsdrošā stāvoklī. Uzturēšanas kārtību nosaka šo aizsargjoslu noteikšanas metodikā.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(8)</span>Aizsargjoslās ietilpstošās dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ugunsdrošā stāvoklī uztur publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(9)</span>Vietās, kur pārklājas virszemes ūdensobjektu aizsargjosla un aizsargjosla ap meliorācijas būvēm un ierīcēm, atļauts novākt apaugumu, tai skaitā cirst kokus, veicot meliorācijas sistēmas atjaunošanas vai pārbūves būvdarbus.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(10)</span>Kokus elektrolīniju trasē cērt objekta īpašnieks vai valdītājs, vai viņa pilnvarota persona par objekta īpašnieka vai valdītāja līdzekļiem vai — pēc savstarpējas rakstveida vienošanās — zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(101)</span>Aizsargjoslās ārpus gaisvadu elektrolīniju trasēm noteiktas šādas prasības:</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kokus audzē tā, lai tie potenciāli neapdraudētu infrastruktūras darbību. Ja mežaudzes augstums saskaņā ar Meža valsts reģistra datiem ir lielāks par attālumu no līnijas ass līdz trases malai, mežaudze uzskatāma par infrastruktūru potenciāli apdraudošu un meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības izcirst tajā augošos kokus;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs saskaņā ar attiecīgā objekta aizsargjoslas noteikšanas metodiku ir tiesīgs cirst tikai tos kokus, kurus nav nocirtis zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs un kuri saskaņā ar šā panta piekto daļu ir potenciāli apdraudoši koki;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>objekta īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai viņa pilnvarota persona mēnesi pirms koku ciršanas uzsākšanas nosūta par to rakstveida informāciju zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam un par koku ciršanas uzsākšanu elektrisko tīklu gaisvadu līniju aizsargjoslās ārpus elektrolīniju trasēm paziņo Valsts meža dienestam;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4)</span>meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir katru gadu pirms koku ciršanas uzsākšanas paziņot par to Valsts meža dienestam, ja kokus cērt meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">5)</span>persona — objekta īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai viņa pilnvarota persona, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs —, kas veiks koku ciršanu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonu un neitrālo zonu, plānotajai darbībai saņem Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">6)</span>Dabas aizsardzības pārvalde koku ciršanu izvērtē atbilstoši normatīvo aktu prasībām par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu aizsardzību un izmantošanu.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(102)</span>Ja koku ciršana nepieciešama ārkārtējās situācijās vai situācijās, kad koki uzkrituši uz objekta vai noliekušies tādā mērā, ka tie vai to zari traucē objekta darbību, koku ciršanu var sākt pēc mutvārdu paziņojuma sniegšanas Valsts meža dienestam, Dabas aizsardzības pārvaldei, ja darbība veicama īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības un neitrālo zonu. Objekta īpašnieks vai valdītājs nedēļas laikā pēc koku nociršanas informē par to zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(11)</span>Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nodrošina objekta īpašniekam vai valdītājam piekļuvi objektam un tā aizsargjoslai, lai varētu nodrošināt aizsargjoslas uzturēšanu un veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, atjaunošanai un pārbūvei nepieciešamos darbus.</div>\n<p class=\"lf-p\">76 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002., 19.06.2003., 22.06.2005., 14.05.2009., 18.04.2013. un 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2016.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-62\"><span class=\"lf-art-num\">62.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Aizsargjoslu datu bāzes uzturēšana un aizsargjoslu reģistrācija nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">77 (Zaudējis spēku ar 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumus.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-63\"><span class=\"lf-art-num\">63.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Aizsargjoslu ierīkošana un apzīmēšana dabā</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Ja nepieciešams, aizsargjoslas tiek iezīmētas dabā ar īpašām aizsargjoslu noteikšanas metodikā paredzētām zīmēm.</p>\n<p class=\"lf-p\">78 (21.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2002.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-64\"><span class=\"lf-art-num\">64.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Aizsargjoslu stāvokļa kontrole</span></h4>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(1)</span>Aizsargjoslu stāvokļa kontroli savas kompetences ietvaros veic:</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>pašvaldības;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>piekritīgās ministrijas un to pakļautībā vai pārraudzībā esošās institūcijas;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>attiecīgā objekta vai komunikācijas īpašnieks vai lietotājs.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(2)</span>Kārtību, kādā veicama kontrole aizsargjoslās gar ielām pilsētās, ciemos un citās apdzīvotās vietās, nosaka pagastu un pilsētu apbūves noteikumi.</div>\n<p class=\"lf-p\">79 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-65\"><span class=\"lf-art-num\">65.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Atbildība par šā likuma pārkāpšanu un strīdu izskatīšana</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">80 (Izslēgts ar 18.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2020.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-66\"><span class=\"lf-art-num\">66.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Starptautiskie līgumi un vienošanās par aizsargjoslām</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">81 (Izslēgts ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.) VII1 nodaļa Administratīvie pārkāpumi vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslās un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā(Nodaļa 18.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2020.) 66.1 pants. Mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās, apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšana Par mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās, apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no sešām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.</p>\n<p class=\"lf-p\">82 (18.06.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem kas izdarīti ar 23.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.) 66.2 pants. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslās noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšana Par vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslās noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu, izņemot šā likuma 66.1 pantā minētos pārkāpumus, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām, amatpersonai — no četrpadsmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.</p>\n<p class=\"lf-p\">83 (18.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2020.) 66.3 pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā par pārkāpumiem vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslās</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(1)</span>Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 66.1 pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts vides dienests, Valsts policija, pašvaldības policija, pašvaldības vides kontroles amatpersona vai pašvaldības vides inspekcija.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(2)</span>Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 66.1 pantā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts meža dienests vai Dabas aizsardzības pārvalde. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Valsts vides dienests.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(3)</span>Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 66.2 pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts vides dienests.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(4)</span>Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 66.2 pantā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts policija, pašvaldības policija, Valsts meža dienests vai Dabas aizsardzības pārvalde. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Valsts vides dienests.</div>\n<p class=\"lf-p\">84 (18.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2020.) VII2 nodaļa Administratīvie pārkāpumi ekspluatācijas aizsargjoslās un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā(Nodaļa 18.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2020.) 66.4 pants. Aizsargjoslās gar elektronisko sakaru tīkliem noteikto aprobežojumu pārkāpšana Par normatīvajos aktos noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu aizsargjoslās gar elektronisko sakaru tīkliem piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.</p>\n<p class=\"lf-p\">85 (18.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2020.) 66.5 pants. Aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem noteikto aprobežojumu pārkāpšana</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(1)</span>Par normatīvajos aktos noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu par koku ciršanu aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā piemēro naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz divsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit sešām līdz četrsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(2)</span>Par normatīvajos aktos noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem, izņemot šā panta pirmajā daļā minētos pārkāpumus, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.</div>\n<p class=\"lf-p\">86 (18.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2020.) 66.6 pants. Aizsargjoslās ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem un militārajiem jūras novērošanas tehniskajiem līdzekļiem noteikto aprobežojumu pārkāpšana Par normatīvajos aktos noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu ekspluatācijas aizsargjoslās ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem un militārajiem jūras novērošanas tehniskajiem līdzekļiem piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.</p>\n<p class=\"lf-p\">87 (18.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2020.) 66.7 pants. Aizsargjoslās ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm noteikto aprobežojumu pārkāpšana Par normatīvajos aktos noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu ekspluatācijas aizsargjoslās ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz astoņsimt naudas soda vienībām.</p>\n<p class=\"lf-p\">88 (18.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2020.) 66.8 pants. Aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem noteikto aprobežojumu pārkāpšana</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(1)</span>Par normatīvajos aktos noteikto uzturēšanās darbību ierobežojumu pārkāpšanu aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(2)</span>Par saimnieciskās darbības veikšanu aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem bez saskaņošanas ar Aizsardzības ministriju piemēro naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(3)</span>Par normatīvajos aktos noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem piemēro naudas sodu amatpersonai no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.</div>\n<p class=\"lf-p\">89 (18.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2020.) 66.9 pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā par pārkāpumiem ekspluatācijas aizsargjoslās</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(1)</span>Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 66.4 un 66.6 pantā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts policija vai pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(2)</span>Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 66.5 panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Dabas aizsardzības pārvalde.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(3)</span>Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 66.5 panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts meža dienests vai pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Dabas aizsardzības pārvalde.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(4)</span>Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 66.5 panta otrajā daļā un 66.7 pantā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts policija, pašvaldības policija, pašvaldības vides kontroles amatpersona vai pašvaldības vides inspekcija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(5)</span>Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 66.8 pantā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Militārā policija, Valsts policija vai pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija.</div>\n<p class=\"lf-p\">90 (18.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2020.) VII3 nodaļa Administratīvie pārkāpumi drošības aizsargjoslās un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā(Nodaļa 18.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2020.) 66.10 pants. Aizsargjoslās ap aizsprostiem noteikto aprobežojumu pārkāpšana Par normatīvajos aktos noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu aizsargjoslās ap aizsprostiem piemēro naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz divsimt naudas soda vienībām.</p>\n<p class=\"lf-p\">91 (18.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2020.) 66.11 pants. Aizsargjoslās ap naftas un naftas produktu cauruļvadiem, tilpnēm vai krātuvēm noteikto aprobežojumu pārkāpšana Par normatīvajos aktos noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu drošības aizsargjoslās ap naftas un naftas produktu cauruļvadiem, tilpnēm vai krātuvēm piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.</p>\n<p class=\"lf-p\">92 (18.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2020.) 66.12 pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā par pārkāpumiem drošības aizsargjoslās Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 66.10 un 66.11 pantā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts policija, pašvaldības policija, pašvaldības vides kontroles amatpersona vai pašvaldības vides inspekcija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija 93 (18.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2020.)</p>\n<h3 class=\"lf-part\">VIII nodaļa</h3>\n<p class=\"lf-p\">Nobeiguma noteikums(Nodaļa 19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-67\"><span class=\"lf-art-num\">67.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslas un ciemu robežu apstiprināšana</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslas un ciemu robežas šajā aizsargjoslā apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pamatojoties uz pašvaldības priekšlikumu vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma projektā.</p>\n<p class=\"lf-p\">94 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010., 22.12.2021. un 23.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.) Pārejas noteikumi 1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>noteikumi nr.324 \"Noteikumi par aizsargjoslām\" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 20.nr.);</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>noteikumi nr.216 \"Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem\" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 17.nr.);</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>noteikumi nr.94 \"Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumos nr.216 \"Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem\"\" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 10.nr.);</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4)</span>noteikumi nr.22 \"Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumos nr.216 \"Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem\"\" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 22.nr.).</div>\n<p class=\"lf-p\">95 2. Līdz 2004.gada 1.jūlijam Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pēc saskaņošanas ar Vides ministriju, pamatojoties uz pašvaldību iesniegtu priekšlikumu vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, apstiprina ciemu robežas tiem ciemiem, kuru robežas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā ir noteiktas līdz šā likuma 67.panta spēkā stāšanās dienai.</p>\n<p class=\"lf-p\">96 (19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.) 3. Ministru kabinets līdz 2006.gada 31.jūlijam nosaka aizsargjoslu datu bāzes izveides, uzturēšanas un informācijas aprites kārtību.</p>\n<p class=\"lf-p\">97 (22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2005.) 4. Līdz 2005.gada 31.decembrim šā likuma 33.panta trešajā daļā paredzēto informāciju atļauts iesniegt, izmantojot koordinātu sistēmas, kas atšķirīgas no Latvijas koordinātu sistēmas LKS 92.</p>\n<p class=\"lf-p\">98 (22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2005.) 5. Līdz 2006.gada 31.decembrim šā likuma 33.panta trešajā daļā paredzēto informāciju atļauts iesniegt gan digitālā, gan analogā (papīra) veidā, izmantojot Latvijas koordinātu sistēmas LKS 92 koordinātas un sedzot izdevumus, kas nepieciešami analogās informācijas pārveidošanai digitālā veidā.</p>\n<p class=\"lf-p\">99 (22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2005.) 6. Ja izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumi vai pārstrādes uzņēmumi ir saņēmuši būvatļauju līdz 2005.gada 15.jūlijam, šā likuma 28. un 55.pants par aizsargjoslas noteikšanu ap izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumiem vai pārstrādes uzņēmumiem un tajos noteiktie aprobežojumi piemērojami ar 2010.gada 1.aprīli.</p>\n<p class=\"lf-p\">100 (22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2005.) 7. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 16.panta trešajā daļā, 17.panta trešajā daļā, 19.panta trešajā daļā, 22.panta trešajā daļā, 30.panta ceturtajā daļā, 32.panta ceturtajā daļā, 32.1panta trešajā daļā, 32.2 panta trešajā daļā un 32.4 panta trešajā daļā minēto metodiku projektus. Līdz šo metodiku spēkā stāšanās dienai piemērojamas šādas metodikas, ciktāl tās nav pretrunā ar šo likumu:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra noteikumi Nr.415 \"Ekspluatācijas aizsargjoslu gar elektriskajiem tīkliem noteikšanas metodika\";</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra noteikumi Nr.416 \"Ekspluatācijas aizsargjoslu gar siltumtīkliem noteikšanas metodika\";</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>Ministru kabineta 1998.gada 26.maija noteikumi Nr.198 \"Noteikumi par ūdensvadu un kanalizācijas tīklu ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanas metodiku\";</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4)</span>Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra noteikumi Nr.413 \"Ekspluatācijas aizsargjoslu ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm noteikšanas metodika\";</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">5)</span>Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra noteikumi Nr.414 \"Drošības aizsargjoslu ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm noteikšanas metodika\";</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">6)</span>Ministru kabineta 2003.gada 25.februāra noteikumi Nr.94 \"Aizsargjoslu noteikšanas metodika ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem\".</div>\n<p class=\"lf-p\">101 (22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2005.) 8. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim izdod šā likuma 33.pantā minētos noteikumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">102 (22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2005.) 9. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.novembrim izdod šā likuma 23.1 un 58.5pantā minētos noteikumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">103 (22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2005.) 10. Vietējo pašvaldību domes (padomes) izvērtē savus teritorijas plānojumus un, ja nepieciešams, ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā pēc tam, kad stājušies spēkā grozījumi šā likuma 1., 7. un 37.pantā, izstrādā un apstiprina nepieciešamos grozījumus teritoriju plānojumos, lai nodrošinātu virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas noteikšanu atbilstoši likumā paredzētajam.</p>\n<p class=\"lf-p\">104 (06.03.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2008.) 11. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.jūnijam izdod virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodiku. Līdz jaunās metodikas spēkā stāšanās dienai tiek piemēroti Ministru kabineta 1998.gada 4.augusta noteikumi Nr.284 \"Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu noteikšanas metodika\", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.</p>\n<p class=\"lf-p\">105 (06.03.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2008.) 12. Grozījumi šā likuma 13.panta otrās daļas 2.punktā stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.</p>\n<p class=\"lf-p\">106 (14.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.06.2009.) 13. Līdz šā likuma 33.panta otrajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumi Nr.510 “Aizsargjoslas saskaņošanas kārtība elektriskajiem tīkliem, siltumtīkliem, ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem, gāzes vadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm, ja aizsargjosla aizņem zemi, kas ir daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku kopīpašums”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.</p>\n<p class=\"lf-p\">107 (14.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.06.2009.) 14. Šā likuma 33.panta septītā, astotā, devītā un desmitā daļa stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.</p>\n<p class=\"lf-p\">108 (14.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.06.2009.) 15. Šā likuma 35.panta devītā daļa, kā arī grozījumi šā likuma 45.panta ceturtajā daļā un 46.panta otrajā daļā (par šo daļu izslēgšanu) stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā. Atbilstoši šā likuma 35.panta devītās daļas pirmā teikuma nosacījumiem apspriežamas tās tiesiskās attiecības, kuras nodibinātas pēc 2009.gada 1.jūlija.</p>\n<p class=\"lf-p\">109 (14.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.06.2009.) 16. Līdz šā likuma 58.5 pantā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumi Nr.509 “Noteikumi par uzturēšanās ierobežojumiem aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.</p>\n<p class=\"lf-p\">110 (14.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.06.2009.) 17. Šā likuma 62.pants spēku zaudē 2014.gada 1.janvārī.</p>\n<p class=\"lf-p\">111 (14.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.06.2009.) 18. Līdz šā likuma 21.panta otrajā un trešajā daļā paredzēto metodiku spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 30.jūnijam piemērojami Ministru kabineta 2002.gada 10.septembra noteikumi Nr.412 “Noteikumi par navigācijas tehnisko līdzekļu ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanas metodiku”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.</p>\n<p class=\"lf-p\">112 (13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2011.) 19. Šā likuma 36.panta ceturtās daļas 2.punkta un 39.panta 4.punkta “a” apakšpunkta jaunā redakcija, kā arī grozījumi 37.panta pirmās daļas 5.punkta “h” apakšpunktā stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.</p>\n<p class=\"lf-p\">113 (13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2011.) 20. Šā likuma 13.panta otrās daļas 1.punkta jaunā redakcija un grozījumi 37.panta pirmās daļas 1.punktā, 39.panta 2.punkta “a” apakšpunktā, 41.panta 1.punktā, 50.panta 1.punktā, 51.panta 3.punktā un 52.panta otrajā daļā (kas attiecas uz teritorijas attīstības plānošanas dokumentu — lokālplānojumu) stājas spēkā vienlaikus ar Teritorijas attīstības plānošanas likumu.</p>\n<p class=\"lf-p\">114 (13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2011.) 21. Šā likuma 43.panta otrajā daļā minētais saskaņošanas pienākums attiecas uz jauniem ierīkošanas un būvniecības projektiem, kuriem līdz dienai, kad stājas spēkā grozījums šā likuma 43.pantā (par tā papildināšanu ar otro daļu), nav akceptēts ierīkošanas projekts vai izsniegta būvatļauja.</p>\n<p class=\"lf-p\">115 (14.03.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.2013.) 22. Valsts akciju sabiedrība \"Elektroniskie sakari\" ar publikāciju oficiālajā izdevumā \"Latvijas Vēstnesis\" un tās pašvaldības mājaslapā internetā, kuras teritorijā atrodas stacionārais radiomonitoringa punkts, informē par šā stacionārā radiomonitoringa punkta aizsargjoslu un aprobežojumiem 30 dienu laikā pēc šā likuma 14.panta 2.2 un 2.3 daļas spēkā stāšanās, norādot arī to nekustamo īpašumu kadastra numurus, uz kuriem attiecas aizsargjosla. Vienlaikus tiek nosūtīts paziņojums nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, uz kura nekustamo īpašumu attiecas aizsargjosla.</p>\n<p class=\"lf-p\">116 (14.03.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.2013.) 23. Ministru kabinets līdz 2014.gada 28.februārim izdod šā likuma 21.panta ceturtajā daļā un 50.panta otrajā daļā minētos noteikumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">117 (28.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2014.) 24. Šā likuma 50.panta otrajā daļā noteiktie aprobežojumi neattiecas uz tādu ēku un būvju būvniecību, par kurām līdz 2014.gada 28.februārim ir izsniegta būvatļauja.</p>\n<p class=\"lf-p\">118 (28.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2014.) 25. Grozījums šā likuma 6. panta ceturtajā daļā par īpaši aizsargājamo biotopu iekļaušanas, izmaiņu un izslēgšanas metodikas projekta izstrādi, grozījums 33. panta pirmajā daļā par tās papildināšanu ar otro teikumu, kā arī grozījums 67. panta nosaukumā un tekstā par vārdu aizstāšanu stājas spēkā 2022. gada 1. jūlijā. Grozījumi šā likuma 33. panta pirmajā daļā un 67. pantā neattiecas uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumiem, kuri stājušies spēkā līdz 2022. gada 30. jūnijam.</p>\n<p class=\"lf-p\">119 (22.12.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.01.2022.) 26. Līdz jaunas krasta kāpu aizsargjoslas noteikšanai vietējās pašvaldības teritorijas ciemu plānojumos atbilstoši šā likuma 33. panta pirmajai daļai, 67. pantam un 6. panta ceturtajā daļā minētajai metodikai par īpaši aizsargājamo biotopu iekļaušanu, to izmaiņām un izslēgšanu ir spēkā krasta kāpu aizsargjosla, kas noteikta spēkā esošajos teritorijas plānojumos.</p>\n<p class=\"lf-p\">120 (06.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.2022.) 27. Divu mēnešu laikā no dienas, kad stājas spēkā grozījumi šajā likumā, kas paredz, ka netiks noteiktas drošības aizsargjoslas ap vēja elektrostacijām, Valsts zemes dienests:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā dzēš kadastra objektiem reģistrētos nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus, kas nosaka drošības aizsargjoslas teritoriju ap vēja elektrostaciju;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā dzēš objektus — vēja elektrostacijas — un apgrūtinātās teritorijas — drošības aizsargjoslu teritorijas ap vēja elektrostacijām.</div>\n<p class=\"lf-p\">121 (06.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.2022.) 28. Līdz 2025. gada 31. decembrim pašvaldība izvērtē spēkā esošo teritorijas plānojumu un teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā nosaka gājēju ceļus pilsētās un ciemos atbilstoši šā likuma 36. panta piektās daļas otrajā teikumā noteiktajam.</p>\n<p class=\"lf-p\">122 (23.11.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2024.) Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu(19.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.06.2016.) Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 12.jūnija direktīvas 2013/30/ES par to darbību drošumu, kas saistītas ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, un ar kuru groza direktīvu 2004/35/EK.</p>\n<p class=\"lf-p\">123 Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 5.februārī.</p>\n<p class=\"lf-p\">Valsts prezidents G.Ulmanis Rīgā 1997.gada 25.februārī</p></div>", "next": 0}