173 (Grozīts ar MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51) 171. Šo noteikumu 169.2.apakšpunktā un 170.punktā minēto inkubējamo olu kravai, kura tiek sūtīta uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, pievieno veterināro (veselības) sertifikātu. Sertifikātā ietver šāda satura tekstu: \"Šis sūtījums atbilst Eiropas Komisijas 2006.gada 11.augusta Lēmumā 2006/563/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar īpaši patogēnu H5N1 apakštipa putnu gripu savvaļas putnu vidū Kopienā un par Lēmuma 2006/115/EK atcelšanu noteiktajiem dzīvnieku veselības nosacījumiem.\"
\n174 172. Ja saņemta dienesta amatpersonas atļauja, no kontroles zonas nosūta svaigu putnu gaļu, maltu gaļu, gaļas izstrādājumus, mehāniski atdalītu gaļu, gaļas produktus, novietnēs audzētu medījamo putnu gaļu un medījamo putnu gaļu, ja:
\n172.1. svaiga mājputnu gaļa un novietnē audzētu medījamo putnu gaļa, kuras izcelsme ir kontroles zonā vai ārpus tās, iegūta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikumu un III pielikuma II un III sadaļu un pārbaudīta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma I, II un III sadaļai un IV sadaļas V un VII nodaļai;
\n172.2. maltā gaļa, gaļas izstrādājumi, mehāniski atdalīta gaļa un gaļas produkti, kas satur šo noteikumu 172.1.apakšpunktā minēto gaļu, iegūti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma V un VI sadaļai;
\n172.3. putnu izcelsmes svaiga gaļa, malta gaļa, gaļas izstrādājumi, mehāniski atdalīta gaļa, gaļas produkti, novietnēs audzētu medījamo putnu gaļa un medījamo putnu gaļa, kuru izcelsme ir kontroles zonā, atbilst šādiem nosacījumiem:
\n172.3.1. ir marķēta atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apriti un kārtību, kādā izsniedz veterināros (veselības) sertifikātus, vai marķēta ar valsts marķējumu, kas ieviests saskaņā ar Eiropas Komisijas 2005.gada 5.decembra Regulas (EK) Nr. 2076/2005, ar ko nosaka pārejas noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004, Nr. 854/2004 un Nr. 882/2004 īstenošanai un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 853/2004 un Nr. 854/2004, 4.pantu;
\n172.3.2. ir iegūta, sadalīta, uzglabāta un pārvadāta atsevišķi no citas svaigas mājputnu, novietnēs audzētu medījamo putnu vai medījamo putnu gaļas, kas paredzēta nosūtīšanai uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešajām valstīm;
\n172.3.3. tiek izmantota tā, lai nepieļautu tās nokļūšanu gaļas produktos vai gaļas izstrādājumos, kurus paredzēts izplatīt citu Eiropas Savienības dalībvalstu tirgū vai izvest uz trešajām valstīm, izņemot gadījumu, ja šī gaļa atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apriti un kārtību, kādā izsniedz veterināros (veselības) sertifikātus, ir apstrādāta veidā, kas iznīcina slimības ierosinātāju;
\n172.4. gaļa ir iegūta pirms kontroles zonas izveidošanas, bet gaļas izstrādājumus un gaļas produktus, kas satur šādu gaļu, ir saražojuši kontroles zonā izvietoti komersanti.
\n175 (Grozīts ar MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51) 173. Ar dienesta amatpersonas atļauju no kontroles zonas atļauts izvest putnu izcelsmes blakusproduktus un atvasinātus produktus, ja tie atbilst nosacījumiem, kas minēti Regulas Nr. 142/2011:
\n173.1. IV pielikumā;
\n173.2. X pielikuma II nodaļas 1., 2., 3., 5., 6., 7., 8. un 9.iedaļā;
\n173.3. V pielikumā, XI pielikuma I nodaļas 2.iedaļā, XIII pielikuma II nodaļā un XIII pielikuma VI nodaļā.
\n176 (MK 27.08.2013. noteikumu Nr. 645 redakcijā, kas grozīta ar MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51) 174. Ar dienesta amatpersonas atļauju no kontroles zonas atļauts izvest putnu izcelsmes blakusproduktus, ja tie:
\n174.1. tiek vesti iznīcināšanai, turpmākai apstrādei vai izmantošanai uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes vai likvidēšanas iekārtām;
\n174.2. tiek vesti lietotājiem vai uz savākšanas centriem, lai atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apriti izmantotu dzīvnieku barošanai pēc noteiktas apstrādes.
\n177 (MK 27.08.2013. noteikumu Nr. 645 redakcijā, kas grozīta ar MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51) 175. Neapstrādātas putnu spalvas vai spalvu daļas, kas iegūtas no mājputniem vai novietnēs audzētiem savvaļas medījamiem putniem, atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apriti drīkst nosūtīt no kontroles zonas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti.
\n178 (MK 27.08.2013. noteikumu Nr.645 redakcijā) 176. Ja saņemta dienesta amatpersonas atļauja, drīkst nosūtīt no kontroles zonas putnu spalvas vai spalvu daļas, kas iegūtas no mājputniem vai savvaļas medījamiem putniem un apstrādātas ar tvaika plūsmu vai izmantojot citu metodi, kas nodrošina slimības ierosinātāja iznīcināšanu.
\n179 (Grozīts ar MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51) 177. Dienesta amatpersona kontrolē šo noteikumu 175. un 176.punktā minēto produktu kravu tirdzniecības dokumentus. Tirdzniecības dokumentu sagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apriti. Ja ved šo noteikumu 176.punktā minētos produktus, tirdzniecības dokumentā norāda informāciju par produktu apstrādi ar tvaika plūsmu vai citas metodes izmantošanu, kas nodrošina slimības ierosinātāja iznīcināšanu.
\n180 (MK 27.08.2013. noteikumu Nr.645 redakcijā) 177.1 Tirdzniecības dokuments nav nepieciešams kravām, kurās ved apstrādātas dekoratīvas spalvas, apstrādātas spalvas, ko ceļotāji ved līdzi personiskām vajadzībām, vai privātpersonu sūtījumiem, kuri satur apstrādātas spalvas, ja tās neizmanto rūpnieciskām vajadzībām.
\n181 (MK 27.08.2013. noteikumu Nr.645 redakcijā) 178. Ja saņemta dienesta amatpersonas atļauja, no kontroles zonas atļauts pārvadāt un izplatīt neapstrādātus mēslus no slēgtām mājputnu novietnēm, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
\n178.1. mājputnus no novietnēm pārvieto uz kautuvi, kas atrodas kontroles vai pārraudzības zonā, tūlītējai nokaušanai vai kautuvi, kas atrodas ārpus minētajām zonām, ja to ir atļāvusi dienesta amatpersona;
\n178.2. mājputni un novietnēs audzēti savvaļas medījamie putni tiek turēti, lai iegūtu gaļu atbilstoši šo noteikumu 172.punktam.
\n182 (Grozīts ar MK 23.01.2018. noteikumiem Nr. 51) 179. Ja tiek atļauta šo noteikumu 167., 168., 169., 170., 171., 172., 173., 174., 175., 176., 177. un 178.punktā minēto dzīvo dzīvnieku vai produktu pārvadāšana, dienesta amatpersona, pieņemot lēmumu:
\n179.1. vērtē slimības izplatīšanās riska pakāpi un kontrolē bioloģiskās drošības prasību izpildi, lai nepieļautu slimības ierosinātāja izplatīšanos;
\n179.2. kontrolē minēto produktu ieguves, pārkraušanas, uzglabāšanas, apstrādes, pārvadāšanas un dzīvnieku veselības prasību izpildi tirdzniecībā ar dzīvajiem dzīvniekiem vai produktiem vai to eksportā uz trešajām valstīm.
\n183 180. Šo noteikumu 161., 162., 163., 164., 165. un 166.punktā minētos pasākumus vairs nepiemēro, ja laboratoriskajos izmeklējumos konstatē slimības ierosinātāja neiraminidāzes tipu, kurš atšķiras no N1 tipa.
\n184 181. Ja savvaļas putnu populācijā laboratoriskajos izmeklējumos tiek konstatēts augsti patogēna slimības ierosinātāja H5N1 tipa vīruss, šo noteikumu 161., 162., 163., 164., 165. un 166.punktā minētos pasākumus turpina piemērot tik ilgi, kamēr tiek novērota putnu saslimšana vai laboratoriski tiek izolēts slimības ierosinātājs.
\n185 182. Ņemot vērā ģeogrāfiskos, administratīvos, ekoloģiskos faktorus, ūdenstilpņu esību un attālumu līdz tām, kā arī epizootoloģiskos faktorus, attiecīgos pasākumus nedrīkst atcelt vismaz 21 dienu kontroles zonā un vismaz 30 dienu pārraudzības zonā pēc dienas, kad no savvaļas putniem laboratoriskajiem izmeklējumiem ir paņemti paraugi, kuros apstiprināta augsti patogēna slimības ierosinātāja H5N1 tipa vīrusa esība.
\n186 183. Ja tiek atrasti ar slimības ierosinātāju inficēti savvaļas putni, dienests var lemt par šo noteikumu 164.1., 164.2., 164.3., 164.4., 164.5., 164.6., 164.7. un 164.8.apakšpunktā minēto pasākumu pārtraukšanu kontroles zonā un šo noteikumu 166.punktā minēto pasākumu pārtraukšanu pārraudzības zonā šādos gadījumos:
\n183.1. ņemot vērā ģeogrāfiskos, ekoloģiskos un epizootoloģiskos faktorus, kas saistīti ar savvaļas putnu sugām, slimības ierosinātāja izpausmes pazīmēm un uzraudzības iespējām, tiek iegūti labvēlīgi riska novērtējuma rezultāti par slimības ierosinātāja izplatīšanās iespēju;
\n183.2. ne mazāk kā 21 dienu pēc kontroles zonas un pārraudzības zonas izveidošanas nav konstatēts slimības uzliesmojums, kura ierosinātājs ir augsti patogēns H5N1 vīrusa tips;
\n183.3. izveidotajās zonās nav aizdomu par mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu slimību, kuras ierosinātājs ir augsti patogēns slimības vīruss.
\n187 184. Ja kontroles vai pārraudzības zona pārklājas ar uzraudzības zonu, kura vairs neeksistē, dienests, pamatojoties uz labvēlīgiem riska novērtējuma rezultātiem, kontroles zonā var pārtraukt dažus vai visus šo noteikumu 161.1., 161.6., 161.7., 161.8.apakšpunktā un 164.punktā minētos pasākumus.
\n188 185. Dienests aizstāj kontroles zonu ar pārraudzības zonu šādos gadījumos:
\n185.1. iegūti labvēlīgi slimības izplatīšanās riska novērtējuma rezultāti;
\n185.2. ir identificētas un apzinātas visas kontroles zonā esošās komerciāla un nekomerciāla rakstura novietnes, kurās tiek turēti mājputni vai citi nebrīvē turēti putni;
\n185.3. dienesta amatpersona vismaz vienu reizi apmeklējusi komerciāla vai nekomerciāla rakstura novietnes un iegūti negatīvi rezultāti par slimības ierosinātāja esību tajās;
\n185.4. visos laboratoriskajos izmeklējumos, kuri veikti šo noteikumu 161.8.apakšpunktā minēto apmeklējumu laikā, iegūti negatīvi rezultāti par slimības ierosinātāja klātbūtni.
\n189 186. Ja dienests nolemj aizstāt kontroles zonu ar pārraudzības zonu, pārraudzības zonas formu un lielumu var mainīt, ja šāda zona tiek saglabāta ne mazāk kā viena kilometra rādiusā vai viena kilometra joslas platumā no upes vai ezera krastiem vai jūras piekrastes un ne mazāk kā triju kilometru garumā.
\n190 187. Šo noteikumu 161.2., 161.3., 161.4., 161.5., 164.9. un 164.10.apakšpunktā minētos pasākumus veic ne mazāk kā 30 dienas no brīža, kad atbilstoši šo noteikumu 152.punktam tika izveidota kontroles zona un pārraudzības zona.
\n191 187.1 (Zaudējis spēku ar 01.01.2011., sk. 190.punktu) 192 187.2 (Zaudējis spēku ar 01.01.2011., sk. 190.punktu) 193 187.3 (Zaudējis spēku ar 01.01.2011., sk. 190.punktu) 194 187.4 Dienests slimības uzraudzības programmu mājputniem un savvaļas putniem īsteno saskaņā ar šo noteikumu 3. un 4.pielikumā noteiktajiem kritērijiem.
\n195 (MK 12.10.2010. noteikumu Nr.965 redakcijā) 187.5 Slimības uzraudzības programmas īstenošanas sešu mēnešu periodā iegūtos seroloģisko un virusoloģisko izmeklējumu rezultātus dienests paziņo Eiropas Komisijai tiešsaites sistēmā. Laikposmā no 1.janvāra līdz 30.jūnijam iegūtos rezultātus dienests paziņo līdz attiecīgā gada 31.jūlijam, bet no 1.jūlija līdz 31.decembrim iegūtos rezultātus – līdz nākamā gada 31.janvārim.
\n196 (MK 12.10.2010. noteikumu Nr.965 redakcijā) 188. Dienests sniedz Eiropas Komisijai un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm šādu informāciju:
\n188.1. par augsti patogēna slimības ierosinātāja H5N1 vīrusa tipa epizootoloģisko situāciju valstī un, ja nepieciešams, par kontroles un uzraudzības pasākumiem un sabiedrības informēšanu atbilstoši šo noteikumu 161.punktam;
\n188.2. iepriekšēju informāciju par to, ka tiek plānots atcelt šo noteikumu 165. un 166.punktā minētos pasākumus.
\n197 XVIII1. Bioloģiskās drošības pasākumi, lai mazinātu risku pārnest augsti patogēno slimības ierosinātāju no savvaļas putniem uz mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem(Nodaļa zaudējusi spēku ar 01.01.2011., sk. 190. punktu) 188.1 (Zaudējis spēku ar 01.01.2011.; sk. 190. punktu) 198 188.2 (Zaudējis spēku ar 01.01.2011.; sk. 190. punktu) 199 188.3 (Zaudējis spēku ar 01.01.2011.; sk. 190. punktu) 200 188.4 (Zaudējis spēku ar 01.01.2011.; sk. 190. punktu) 201 188.5 (Zaudējis spēku ar 01.01.2011.; sk. 190. punktu) 202 188.6 (Zaudējis spēku ar 01.01.2011.; sk. 190. punktu) 203 188.7 (Zaudējis spēku ar 01.01.2011.; sk. 190. punktu) 204 188.8 (Zaudējis spēku ar 01.01.2011.; sk. 190. punktu) 205 188.9 (Zaudējis spēku ar 01.01.2011.; sk. 190. punktu) 206 188.10 (Zaudējis spēku ar 01.01.2011.; sk. 190. punktu) 207 188.11 (Zaudējis spēku ar 01.01.2011.; sk. 190. punktu) 208 XVIII2. Bioloģiskās drošības pasākumi, lai mazinātu augsti patogēno slimības ierosinātāju pārnešanas risku no savvaļas putniem uz mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem 188.12 (Zaudējis spēku ar 01.01.2018.; sk. 191. punktu) 209 188.13 (Zaudējis spēku ar 01.01.2018.; sk. 191. punktu) 210 188.14 (Zaudējis spēku ar 01.01.2018.; sk. 191. punktu) 211 188.15 (Zaudējis spēku ar 01.01.2018.; sk. 191. punktu) 212 188.16 (Zaudējis spēku ar 01.01.2018.; sk. 191. punktu) 213 188.17 (Zaudējis spēku ar 01.01.2018.; sk. 191. punktu) 214 188.18 (Zaudējis spēku ar 01.01.2018.; sk. 191. punktu) 215 188.19 (Zaudējis spēku ar 01.01.2018.; sk. 191. punktu) 216 188.20 (Zaudējis spēku ar 01.01.2018.; sk. 191. punktu) 217 188.21 (Zaudējis spēku ar 01.01.2018.; sk. 191. punktu) 218 XVIII3. Bioloģiskās drošības pasākumi, lai mazinātu augsti patogēnās slimības ierosinātāja pārnešanas risku no savvaļas putniem uz mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem(Nodaļa MK 26.02.2019. noteikumu Nr. 95 redakcijā) 188.22 Ņemot vērā epizootoloģisko situāciju valstī, citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un tuvumā esošajās trešajās valstīs un uzraudzības programmas izpildes laikā iegūtos rezultātus, dienestam ir tiesības noteikt periodu, kurā ir aizliegtas šādas darbības (turpmāk – augsti patogēnās slimības ierobežojumu periods):
\n188.22 1. pīļu un zosu turēšana kopā ar citām mājputnu sugām;
\n188.22 2. mājputnu turēšana ārā;
\n188.22 3. ārā esošu ūdenskrātuvju izmantošana mājputniem;
\n188.22 4. ūdens piegāde mājputniem no virszemes ūdenstilpēm, pie kurām var piekļūt savvaļas putni;
\n188.22 5. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtību, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību reģistrētu mājputnu izlaišana medījamo putnu krājumu atjaunošanai.
\n219 (MK 26.02.2019. noteikumu Nr. 95 redakcijā) 188.23 Augsti patogēnās slimības ierobežojumu periodā, ja dienests ir izvērtējis epizootoloģisko situāciju un dzīvnieku īpašnieka īstenotos bioloģiskās drošības pasākumus, lai izvairītos no slimības iespējamas izplatīšanās, dienests atļauj:
\n188.23 1. turēt mājputnus ārā, ja:
\n188.23 1.1. mājputni ir pasargāti no saskares ar savvaļas putniem (piemēram, zem nojumes, horizontāli pārklāta auduma vai cita piemērota materiāla, kas novērš saskari ar savvaļas putniem);
\n188.23 1.2. īpašnieks tos baro un dzirdina novietnes telpās vai zem nojumes, kas ir pietiekami liela, lai atturētu savvaļas putnus no nolaišanās un nepieļautu to piekļūšanu mājputniem paredzētajai barībai un ūdenim;
\n188.23 2. izmantot ārā esošas ūdenskrātuves, ja tās nepieciešamas, lai nodrošinātu konkrētu mājputnu labturību, un tās ir pasargātas no savvaļas ūdensputniem;
\n188.23 3. pīles un zosis turēt kopā ar citām mājputnu sugām.
\n220 (MK 26.02.2019. noteikumu Nr. 95 redakcijā) 188.24 Augsti patogēnās slimības ierobežojumu periodā ir aizliegts rīkot mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu tirgus, izstādes, sacensības un kultūras pasākumus, ja vien dienests nav izvērtējis epizootoloģisko situāciju un atļāvis minēto pasākumu rīkošanu.
\n221 (MK 26.02.2019. noteikumu Nr. 95 redakcijā) 188.25 Mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu īpašnieki vai turētāji nekavējoties ziņo attiecīgajai dienesta teritoriālajai struktūrvienībai vai praktizējošam veterinārārstam:
\n188.25 1. par barības un ūdens patēriņa samazināšanos vairāk nekā par 20 procentiem;
\n188.25 2. par dējības samazināšanos vairāk nekā par pieciem procentiem, ja tā novērojama ilgāk par divām dienām;
\n188.25 3. par mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu mirstību, ja tā nedēļas laikā pārsniedz trīs procentus;
\n188.25 4. ja mājputniem vai citiem nebrīvē turētiem putniem parādās jebkuras klīniskās pazīmes vai pēc nāves konstatē audu bojājumus, kas rada aizdomas par saslimšanu ar putnu gripu.
\n222 (MK 26.02.2019. noteikumu Nr. 95 redakcijā) 188.26 Dienests, ievērojot šo noteikumu 188.22 punktā norādīto augsti patogēnās slimības ierobežojumu periodu un aizliegtās darbības, tās regulāri pārskata un, ja nepieciešams, maina, lai pielāgotu mainīgajai epizootoloģiskajai situācijai, ņemot vērā:
\n188.26 1. slimības izplatību savvaļas putnu populācijā, īpaši jaunas inficēšanās skaitu laika vienībā, pozitīvu un negatīvu laboratorisko izmeklējumu rezultātu kartējumu un slimības dinamiku;
\n188.26 2. migrējošo un nometnieku savvaļas putnu sugu, īpaši slimības uzraudzībai noteikto mērķsugu, klātbūtni valstī;
\n188.26 3. augsti patogēnās slimības uzliesmojumus mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu populācijā, īpaši ja konstatēts primārais uzliesmojuma gadījums;
\n188.26 4. augsti patogēnās slimības vīrusa apakštipu vai apakštipus, vīrusa attīstību un tā iespējamo ietekmi uz sabiedrības veselību;
\n188.26 5. augsti patogēnās slimības epizootoloģisko situāciju savvaļas putnu, mājputnu un nebrīvē turētu putnu populācijā valstī, citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un tuvumā esošajās trešajās valstīs, kā arī riska novērtēšanas struktūru veiktos riska novērtējumus;
\n188.26 6. īstenoto bioloģiskās drošības pasākumu efektivitāti.
\n223 (MK 26.02.2019. noteikumu Nr. 95 redakcijā) XIX. Noslēguma jautājumi 189. Šo noteikumu III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII, XV, XVI un XVII nodaļa stājas spēkā ar 2007.gada 1.jūliju.
\n224 190. Šo noteikumu 187.1, 187.2 , 187.3, 188.1, 188.2, 188.3, 188.4, 188.5, 188.6, 188.7, 188.8, 188.9, 188.10 un 188.11 punkts ir spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim.
\n225 (MK 09.02.2010. noteikumu Nr.125 redakcijā) 191. Šo noteikumu 188.12, 188.13, 188.14, 188.15, 188.16, 188.17, 188.18, 188.19, 188.20 un 188.21 punkts ir spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim.
\n226 (MK 19.04.2011. noteikumu Nr. 296 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.06.2012. noteikumiem Nr. 435; MK 17.12.2013. noteikumiem Nr. 1499; MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 788) Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2005.gada 20.decembra Direktīvas 2005/94/EK, ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei un atceļ Direktīvu 92/40/EEK.
\n227 Ministru prezidents A.Kalvītis Zemkopības ministrs M.Roze 1.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumiem Nr.405 Kritēriji lēmuma pieņemšanai par depopulācijas pasākumu piemērošanu kontaktnovietnēs vai riskam pakļautajās novietnēs un citās ierobežojumu zonās Nr.p.k.KritērijiLēmums1.Klīniskās pazīmes norāda par slimības esību kontaktnovietnēsVeikt novietnesdepopulāciju2.Nav klīnisku pazīmju, kas norādītu par slimības esību kontaktnovietnēs, un nav atklāta epizootoloģiskā saikne starp slimības izcelsmes vietu un kontaktnovietniNeveikt novietnes depopulāciju3.Teritorijā dominē mājputnu sugas, kas ir īpaši uzņēmīgas pret slimības ierosinātājuVeikt novietnesdepopulāciju4.Teritorijā dominē mājputnu sugas, kas nav uzņēmīgas pret slimības ierosinātājuNeveikt novietnes depopulāciju5.Laikposmā no slimības iespējamās iekļūšanas novietnē līdz slimības uzliesmojuma apstiprināšanai mājputni un citi nebrīvē turēti putni pārvietoti no novietnēm uz kontaktnovietnēmVeikt novietnesdepopulāciju6.Laikposmā no slimības iespējamās iekļūšanas novietnē līdz slimības uzliesmojuma apstiprināšanai mājputni un citi nebrīvē turēti putni nav pārvietoti no novietnēm uz kontaktnovietnēmNeveikt novietnes depopulāciju7.Kontaktnovietne atrodas teritorijā, kur ir augsts mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu populācijas blīvumsVeikt novietnesdepopulāciju8.Kontaktnovietne neatrodas teritorijā, kur ir augsts mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu populācijas blīvumsNeveikt novietnes depopulāciju9.Slimība noteiktu laiku ir novērota, un ierosinātājs ir izplatījies no novietnēm, kurās ir apstiprināts slimības uzliesmojums, pirms putnu iznīcināšanas pasākumu piemērošanasVeikt novietnesdepopulāciju10.Slimība tiek novērota, bet ierosinātāja izplatīšanās no novietnēm, kurās ir apstiprināts slimības uzliesmojums, pirms putnu iznīcināšanas pasākumu piemērošanas ir ierobežotaNeveikt novietnes depopulāciju11.Kontaktnovietne atrodas 500 metru rādiusā no novietnes, kurā ir apstiprināts slimības uzliesmojumsVeikt novietnesdepopulāciju12.Kontaktnovietne atrodas vairāk nekā 500 metru rādiusā no novietnes, kurā ir apstiprināts slimības uzliesmojumsNeveikt novietnes depopulāciju13.Kontaktnovietne ir saistīta ar vienu vai vairākām novietnēm, kurās ir apstiprināts slimības uzliesmojumsVeikt novietnesdepopulāciju14.Kontaktnovietne nav saistīta ar vienu vai vairākām novietnēm, kurās ir apstiprināts slimības uzliesmojumsNeveikt novietnes depopulāciju15.Epizootija nav kontrolējama, un inficēto novietņu skaits palielināsVeikt novietnesdepopulāciju16.Epizootija ir kontrolējamaNeveikt novietnes depopulāciju
\nZemkopības ministrs M.Roze 2.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumiem Nr.405 Kritēriji lēmuma pieņemšanai par putnu un olu pārvietošanu un depopulācijas veikšanu, ja konstatēts maz patogēns slimības ierosinātājs Pieņemot lēmumu par mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu pārvietošanu, olu pārvietošanu vai putnu depopulācijas pasākumu veikšanu, dienesta amatpersona novērtē:
\nZemkopības ministrs M.Roze 3.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumiem Nr.405 Uzraudzības programmas kritēriji, īstenojot putnu gripas uzraudzību mājputnu ganāmpulkos(Pielikums MK 12.10.2010. noteikumu Nr.965 redakcijā) 1. Īstenojot uzraudzības programmu, Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) organizē sistēmu, lai nodrošinātu ziņošanu par ikvienu gadījumu, ja ir aizdomas par putnu saslimšanu ar putnu gripu. Uzraudzības programmu veido, lai kontrolētu:1.1. mazpatogēnā slimības ierosinātāja H5 un H7 apakštipus mājputniem (vistām, tītariem, pērļu vistiņām, fazāniem, irbēm un paipalām) un skrējējputniem;1.2. mazpatogēnā slimības ierosinātāja H5 un H7 apakštipus un augsti patogēnā slimības ierosinātāja klātbūtni mājas ūdensputniem (pīlēm, zosīm un meža pīlēm, kas paredzētas medību resursu atjaunošanai).2. Dienests, veidojot uzraudzības programmu, izvēlas vienu no šādiem uzraudzības modeļiem:2.1. uz riska analīzi balstītu uzraudzības sistēmu;2.2. uzraudzību, kuras pamatā ir reprezentatīvu paraugu iegūšana un analīze.3. Uz riska analīzi balstītu uzraudzības sistēmu izvēlas, ja:3.1. veicot putnu gripas uzraudzību, mērķtiecīgi un efektīvi izmanto resursus.
\nJa izvēlas šo sistēmu, uzraudzības programmā norāda mājputnu inficēšanās riska veidus, slimības izplatīšanās ceļus un paraugu atlases kritērijus mājputnu saimniecībām, kuras identificētas kā vairāk apdraudētas attiecībā uz risku inficēties ar slimības ierosinātāju;3.2. kritēriji un riska faktori, kas minēti šā pielikuma 8.punktā, nav pietiekami programmas sagatavošanai, taču tie sniedz pietiekamu priekšstatu par to, kā ņemt paraugus un testēt mājputnu sugas un mājputnu audzēšanas kategorijas atšķirīgās putnkopības sistēmās.4. Uzraudzību, pamatojoties uz reprezentatīvu paraugu iegūšanu un analīzi, izvēlas, ja:4.1. dienests nevar veikt uz pietiekamiem pierādījumiem balstītu novērtējumu par inficēšanās riska veidiem mājputnu saimēm;4.2. reprezentatīvajā paraugā iekļauto mājputnu saimniecību skaits atbilst šā pielikuma 1. un 2.tabulā norādītajiem kritērijiem atkarībā no mājputnu sugas;4.3. paraugus putnu gripas seroloģiskajiem testiem ņem visā valsts teritorijā.
\nParaugus ņem tā, lai tos varētu uzskatīt par reprezentatīviem attiecībā pret visu valsts teritoriju.5. Uzraudzības programmā iekļauj paraugu ņemšanu no šādām mājputnu sugām un mājputnu audzēšanas kategorijām:5.1. dējējvistām;5.2. dējējvistām brīvās turēšanas apstākļos;5.3. vaislas cāļiem;5.4. vaislas tītariem;5.5. vaislas pīlēm;5.6. vaislas zosīm;5.7. nobarojamiem tītariem;5.8. nobarojamām pīlēm;5.9. nobarojamām zosīm;5.10. audzēšanai paredzētiem medījamiem putniem (vistveidīgajiem), īpaši no pieaugušiem putniem, piemēram, vaislas putniem;5.11. audzēšanai paredzētiem medījamiem putniem (ūdensputniem);5.12. skrējējputniem.6. Papildus šā pielikuma 5.punktā minētajām mājputnu sugām un mājputnu audzēšanas kategorijām var iekļaut šādas mājputnu kategorijas:6.1. broilerus, ja tos audzē lielā skaitā brīvās turēšanas apstākļos un ir pierādīts, ka tie rada lielāku inficēšanās iespēju ar slimības ierosinātāju;6.2. piemājas mājputnu saimniecības, ja to ir daudz, tās atrodas tuvu komerciālām mājputnu saimniecībām, tās ir saistītas ar vietēja (reģiona) mēroga tirdzniecību.7. Dienests var neiekļaut paraugu ņemšanas shēmā kādu no mājputnu sugām vai mājputnu audzēšanas kategorijām (piemēram, vaislas cāļus, ko tur augstas bioloģiskās drošības apstākļos), ja ir izvērtēti apstākļi un slimības izplatības risks atzīts par neesošu.8. Lai ieviestu uz riska analīzi balstītu uzraudzības sistēmu, dienests veic slimības ierosinātāja iekļūšanas un izplatīšanās iespēju novērtējumu, kurā ņem vērā šādus kritērijus un riska faktorus:8.1. slimības ierosinātāja iekļūšanas kritērijus un riska faktorus mājputnu saimniecībās tiešas vai netiešas saskarsmes ceļā ar savvaļas putniem, īpaši tiem, kas pieder šo noteikumu 4.pielikumā minētajām mērķa sugām:8.1.1. mājputnu saimniecība atrodas tuvu mitrājiem, dīķiem, purviem, ezeriem, upēm vai jūras krastam, kur var pulcēties migrējošie ūdensputni;8.1.2. mājputnu saimniecība atrodas teritorijā ar lielu migrējošo savvaļas putnu blīvumu, īpaši to putnu, kas uzskatāmi par augsti patogēnā slimības ierosinātāja mērķa sugām un minēti šo noteikumu 4.pielikumā;8.1.3. mājputnu saimniecība atrodas tuvu migrējošo savvaļas ūdensputnu atpūtas un vairošanās vietām, īpaši, ja migrējošo putnu migrācijas ceļi šīs vietas sasaista ar teritorijām, par kurām zināms, ka savvaļas putni vai mājputni bijuši inficēti ar augsti patogēnā slimības ierosinātāja H5 N1 apakštipu;8.1.4. brīvās turēšanas apstākļos mājputnu audzēšanas saimniecībās vai mājputnu saimniecībās, kurās mājputni vai citi nebrīvē turēti putni atrodas āra apstākļos, kuros nav iespējams pietiekami droši novērst saskari ar savvaļas putniem;8.1.5. mājputnu saimniecībā ir zems bioloģiskās drošības līmenis, tostarp barības glabāšanas metode un dzirdināšana ar virszemes ūdeni;8.2. slimības ierosinātāja izplatīšanās kritērijus un riska faktorus mājputnu saimniecībā un starp mājputnu saimniecībām, kā arī slimības izplatīšanās sekas no vieniem mājputniem uz citiem un starp mājputnu saimniecībām:8.2.1. mājputnu saimniecībā ir vairāk nekā vienas sugas mājputni, īpaši mājas pīles un zosis kopā ar citām mājputnu sugām;8.2.2. saimniecībā izmantotais mājputnu audzēšanas veids un mājputnu sugas, kuru uzraudzības dati liecina par palielinātu slimības izplatīšanās risku (piemēram, pīļu audzētavas un mājputni, kas paredzēti medību resursu atjaunošanai (īpaši audzētas meža pīles));8.2.3. mājputnu saimniecība atrodas apgabalā, kurā ir liels mājputnu saimniecību blīvums;8.2.4. tirdzniecības veids, tostarp imports un ar to saistītā mājputnu pārvietošanas intensitāte, tieši un netieši palielina inficēšanās risku.
\nCiti faktori, tostarp transportlīdzekļi, aprīkojums un personas, kas var pārnest slimības ierosinātāju;8.2.5. saimniecībā ir ilgdzīvotāju mājputnu sugas un vairākas mājputnu vecuma grupas.9. Izmantojot uz riska analīzi balstītu uzraudzības sistēmu, dienests nosaka apdraudēto populāciju un pasākumus, kuriem jāatspoguļo mājputnu saimniecībā esošo riska faktoru skaits un proporcionalitāte vietējā mērogā. Dienests, veidojot uz riska analīzi balstītas uzraudzības sistēmas modeli, novērtējumā ņem vērā citus riska faktorus, kurus precīzi norāda un pamato uzraudzības programmā.10. Uz riska analīzi balstītas uzraudzības sistēmā, lai noteiktu paraugu ņemšanā iekļaujamo saimniecību skaitu uz vienu riska populāciju, par pamatu izmanto šā pielikuma 1. un 2.tabulā noteikto paraugu ņemšanas shēmu.11. Ja uzraudzības programmu veido pēc sistēmas, kuras pamatā ir reprezentatīvu paraugu iegūšana un analīze, paraugu ņemšanā iekļaujamo mājputnu saimniecību skaitu aprēķina atbilstoši mājputnu saimniecībā turēto mājputnu sugām un pamatojoties uz skaitļiem, kas norādīti šā pielikuma 1. un 2.tabulā.12. Slimības ierosinātāja seroloģiskajos izmeklējumos iekļaujamo mājputnu saimniecību skaits ir šāds:12.1. paraugu ņemšanā iekļaujamo mājputnu saimniecību skaitu (izņemot pīļu, zosu un meža pīļu saimniecības) nosaka katrai mājputnu audzēšanas kategorijai tā, lai identificētu vismaz vienu inficētu mājputnu saimniecību, ja inficēto mājputnu saimniecību izplatība ir vismaz ar 5 % līdz 95 % ticamības intervālu.
\nParaugus ņem saskaņā ar šā pielikuma 1.tabulu;12.2. paraugu ņemšanā iekļaujamo pīļu, zosu un meža pīļu saimniecību skaitu nosaka tā, lai identificētu vismaz vienu inficētu mājputnu saimniecību, ja inficēto mājputnu saimniecību izplatība ir vismaz ar 5 % līdz 99 % ticamības intervālu. Paraugus ņem saskaņā ar šā pielikuma 2.tabulu.1.tabulaParaugā iekļaujamo mājputnu saimniecību skaits (izņemot pīļu, zosu un meža pīļu saimniecības) katrā audzēšanas kategorijāSaimniecību skaits katrā mājputnu audzēšanas kategorijāParaugu ņemšanā iekļaujamo saimniecību skaitsNe vairāk kā 34Visas35–503551–804281–25053> 250602.tabulaParaugā iekļaujamo pīļu, zosu un meža pīļu saimniecību skaitsPīļu, zosu un meža pīļu saimniecību skaitsParaugu ņemšanā iekļaujamo pīļu, zosu un meža pīļu saimniecību skaitsNe vairāk kā 46Visas47–604761–10059101–35080> 3509013. Paraugā iekļaujamo mājputnu skaitu (izņemot pīles, zosis un meža pīles), no kuriem ņem paraugus seroloģiskajiem izmeklējumiem, nosaka tā, lai nodrošinātu 95 % varbūtību, ka tiks konstatēts vismaz viens putnu gripas seropozitīvs gadījums, ja seropozitīvo putnu izplatība ir ≥ 30 %.
\nAsins paraugus seroloģiskajiem izmeklējumiem iegūst no visām mājputnu audzēšanas kategorijām un mājputnu sugām, vismaz no 5 līdz 10 putniem no katras sugas (izņemot pīles, zosis un meža pīles) katrā saimniecībā un no dažādām novietnēm, ja saimniecībā ir vairāk nekā viena novietne. Ja saimniecībā ir vairāk nekā viena novietne, paraugus ņem no vismaz 5 putniem katrā novietnē.14. Paraugā iekļaujamo pīļu, zosu un meža pīļu skaitu, no kurām ņem paraugus seroloģiskajiem izmeklējumiem, nosaka tā, lai nodrošinātu 95 % varbūtību, ka tiks konstatēts vismaz viens putnu gripas seropozitīvs gadījums, ja seropozitīvo putnu izplatība ir ≥ 30 %. Katrā atlasītā mājputnu saimniecībā ņem 20 asins paraugu seroloģiskajiem izmeklējumiem.15. Šā pielikuma 13. un 14.punktā minētā paraugu ņemšanas kārtība attiecas uz uzraudzības sistēmu, kas balstīta uz riska analīzi un uzraudzību, kuras pamatā ir reprezentatīvu paraugu iegūšana un analīze.16. Paraugu ņemšanu mājputnu saimniecībā organizē laikposmā, kas sakrīt ar katras mājputnu audzēšanas kategorijas audzēšanas sezonu.
\nParaugu ņemšanu var organizēt arī kautuvē. Paraugu ņemšanas praksē ievēro šā pielikuma 8.punktā noteiktos kritērijus un riska faktorus.17. Lai optimizētu uzraudzības programmas efektivitāti un novērstu personu nevajadzīgu uzturēšanos mājputnu saimniecībās, paraugu ņemšanu slimības uzraudzības programmā apvieno ar paraugu ņemšanu citiem mērķiem (piemēram, paraugu ņemšanu salmonellu un mikoplazmu kontrolei). Ja paraugu ņemšanu apvieno, nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt prasības attiecībā uz uzraudzību, kas balstīta uz risku.18. Slimības virusoloģiskos izmeklējumus neizmanto par alternatīvu seroloģiskajiem izmeklējumiem. Slimības virusoloģiskos izmeklējumus veic tikai tādā gadījumā, ja seroloģisko izmeklējumu rezultāti ir bijuši pozitīvi.19. Mājputnu saimniecībās paraugus ņem katru gadu.
\nPamatojoties uz riska novērtējumu, dienests var izlemt par biežāku paraugu ņemšanu un laboratorisko izmeklēšanu. Ja to dara, pamatojumu norāda uzraudzības programmā.20. Paraugus saskaņā ar apstiprināto uzraudzības programmu ņem no 1.janvāra līdz 31.decembrim attiecīgās programmas īstenošanas gadā.21. Laboratoriskos izmeklējumus slimības noteikšanai veic valsts zinātniskais institūts \"Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts\".
\n4.pielikums Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumiem Nr.405 Uzraudzības programmas kritēriji, īstenojot putnu gripas uzraudzību savvaļas putnu populācijā(Pielikums MK 12.10.2010. noteikumu Nr.965 redakcijā) 1. Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) slimības uzraudzības programmu savvaļas putniem izstrādā, lai laikus konstatētu augsti patogēnā slimības ierosinātāja H5 N1 apakštipu savvaļas putnu populācijā, kā arī lai aizsargātu mājputnus no inficēšanās ar šo slimības ierosinātāju un pasargātu sabiedrību no ierosinātāja nokļūšanas pārtikas apritē un cilvēku populācijā.2. Dienests, izstrādājot slimības uzraudzības programmu, īsteno šādus uzraudzības modeļus:2.1. veic uz risku balstītu uzraudzību kā pasīvas uzraudzības sistēmu, kas vērsta uz ūdensputnu kontroli. Veic laboratorisko izmeklēšanu mirstošiem savvaļas putniem vai putniem, kas atrasti beigti;2.2. paredz konkrētus pasākumus attiecībā uz savvaļas putnu, īpaši migrējošo savvaļas putnu, mērķa sugām (1.tabula);2.3. paredz konkrētus pasākumus jūras, ezeru un ūdens ceļu tuvumā esošās teritorijās, kurās atrasti beigti putni, īpaši, ja šīs teritorijas ir mājputnu saimniecību tuvumā un ja tajās ir liels mājputnu saimniecību blīvums;2.4. nodrošina ciešu sadarbību ar epidemiologiem, ornitologiem un kompetento iestādi dabas aizsardzības jomā, kura palīdz noteikt sugas un optimizēt paraugu ņemšanu atbilstoši situācijai valstī;2.5. aktīvi meklē un uzrauga nobeigušos vai mirstošus savvaļas putnus, īpaši šā pielikuma 1.tabulā minēto mērķa sugu putnus. Šo pasākumu piemēro, ja konstatēta mājputnu vai savvaļas putnu saslimšana ar augsti patogēnā slimības ierosinātāja H5 N1 apakštipu kaimiņos esošajās Eiropas Savienības dalībvalstīs, trešajās valstīs vai valstīs, ko ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalstīm saista migrējošo savvaļas putnu, īpaši mērķa sugu putnu, migrācijas ceļi. Šādos gadījumos ņem vērā konkrētos savvaļas putnu sugu migrācijas modeļus, kas dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs var būt atšķirīgi.3. Paraugu ņemšanas, glabāšanas un pārvadāšanas procedūras veic saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu.4. Vīrusa izolēšanai un (vai) molekulārai noteikšanai ņem uztriepes no kloākas un trahejas (rīkles) apakšdaļas un (vai) parenhimatozo orgānu audus no savvaļas putniem, kas atrasti nobeigušies vai mirstoši.5. Paraugus ņem ne vēlāk kā līdz uzraudzības programmas īstenošanas gada 31.decembrim.6. Laboratoriskos izmeklējumus saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatā noteikto kārtību veic valsts zinātniskais institūts \"Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts\".1.tabulaSavvaļas putnu sugas (mērķa sugas), kurām ņem paraugus, lai laboratoriskajos izmeklējumos noteiktu slimības ierosinātāja klātbūtniNr.p.k.Putnu sugas nosaukums latīņu valodāPutnu sugas nosaukums latviešu valodā1.Accipiter gentilisVistu vanags2.Accipiter nisusZvirbuļvanags3.Anas acutaGarkaklis4.Anas clypeataPlatknābis5.Anas creccaKrīklis6.Anas penelopeBaltvēderis7.Anas platyrhynchosMeža pīle8.Anas querquedulaPrīkšķe9.Anas streperaPelēkā pīle10.Anser albifrons albifronsBaltpieres zoss (kontinentālā rase)11.Anser anserMeža zoss12.Anser brachyrhynchusĪsknābja zoss13.Anser erythropusMazā zoss14.Anser fabalisSējas zoss15.Ardea cinereaZivju gārnis16.Aythya ferinaBrūnkaklis17.Aythya fuligulaCekulpīle18.Branta berniclaMelngalvas tumšzoss19.Branta canadensisKanādas tumšzoss20.Branta leucopsisBaltvaigu tumšzoss21.Branta ruficollisSarkankakla zoss22.Bubo buboŪpis23.Buteo buteoPeļu klijāns24.Buteo lagopusBikšainais klijāns25.Cairina moschataMuskusa pīle26.Ciconia ciconiaBaltais stārķis27.Circus aeruginosusNiedru lija28.Cygnus columbianusMazais gulbis29.Cygnus cygnusZiemeļu gulbis30.Cygnus olorPaugurknābja gulbis31.Falco peregrinusLielais piekūns32.Falco tinnunculusLauka piekūns33.Fulica atraLaucis34.Larus canusKajaks35.Larus ridibundusLielais ķīris36.Limosa limosaMelnā puskuitala37.Marmaronetta angustirostrisMarmorpīle38.Mergus albellusMazā gaura39.Milvus migransMelnā klija40.Milvus milvusSarkanā klija41.Netta rufinaLielgalvis42.Phalacrocorax carboJūras krauklis43.Philomachus pugnaxGugatnis44.Pica picaŽagata45.Pluvialis apricariaDzeltenais tārtiņš46.Podiceps cristatusCekuldūkuris47.Podiceps nigricollisMelnkakla dūkuris48.Porphyrio porphyrioSultānvistiņa49.Tachybaptus ruficollisMazais dūkuris50.Vanellus vanellusĶīvīte