Par nolīguma protokolu

Par nolīguma protokolu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ārlietu ministrijas dienesta informācija Nr.41/1013-5256 Rīgā 2005.gada 7.jūlijā Par nolīguma protokolu Ārlietu ministrija nosūta publicēšanai Protokolu, kurš pievienots partnerības un sadarbības nolīgumam, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses, un ar kuru ņem vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai. (Noslēgts 27.04.2004.) Statuss: spēkā esošs kopš 2005.gada 1.marta. Pielikumā: 1. Protokols, kurš pievienots partnerības un sadarbības nolīgumam, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses, un ar kuru ņem vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai. 2. Partnerības un sadarbības nolīgums, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses. Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore E.Dumpe PROTOKOLS, KURŠ PIEVIENOTS PARTNERĪBAS UN SADARBĪBAS NOLĪGUMAM, AR KO IZVEIDO PARTNERĪBU STARP EIROPAS KOPIENĀM UN TO DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN KRIEVIJAS FEDERĀCIJU, NO OTRAS PUSES, UN AR KURU ŅEM VĒRĀ ČEHIJAS REPUBLIKAS, IGAUNIJAS REPUBLIKAS, KIPRAS REPUBLIKAS, LATVIJAS REPUBLIKAS, LIETUVAS REPUBLIKAS, UNGĀRIJAS REPUBLIKAS, MALTAS REPUBLIKAS, POLIJAS REPUBLIKAS, SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS UN SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PIEVIENOŠANOS EIROPAS SAVIENĪBAI BEĻĢIJAS KARALISTE, ČEHIJAS REPUBLIKA, DĀNIJAS KARALISTE, VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA, IGAUNIJAS REPUBLIKA, GRIEĶIJAS REPUBLIKA, SPĀNIJAS KARALISTE, FRANCIJAS REPUBLIKA, ĪRIJA, ITĀLIJAS REPUBLIKA, KIPRAS REPUBLIKA, LATVIJAS REPUBLIKA, LIETUVAS REPUBLIKA, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE, UNGĀRIJAS REPUBLIKA, MALTAS REPUBLIKA, NĪDERLANDES KARALISTE, AUSTRIJAS REPUBLIKA, POLIJAS REPUBLIKA, PORTUGĀLES REPUBLIKA, SLOVĒNIJAS REPUBLIKA, SLOVĀKIJAS REPUBLIKA, SOMIJAS REPUBLIKA, ZVIEDRIJAS KARALISTE, LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻ­ĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE, še turpmāk - "dalībvalstis", kuras pārstāv Eiropas Savienības Padome, un EIROPAS KOPIENA UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA, še turpmāk - "Kopienas", kuras pārstāv Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija, no vienas puses, un KRIEVIJAS FEDERĀCIJA, no otras puses, ŅEMOT VĒRĀ Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā, IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀK IZKLĀSTĪTO. 1. pants Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Slovākija ir Puses Partnerības un sadarbības nolīgumā, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses (turpmāk - "Nolīgums"), un kas parakstīts Korfu, 1994. gada 24. jūnijā, un attiecīgi tāpat kā citas Kopienas dalībvalstis pieņem un ņem vērā Nolīgumu, tajā pašā dienā parakstītajam Nobeiguma aktam pievienotās kopīgās deklarācijas, vēstuļu apmaiņas un Krievijas Federācijas deklarāciju, kā arī 1997. gada 21. maija Protokolu, kas pievienots Nolīgumam un stājās spēkā 2000. gada 12. oktobrī. 2. pants Lai ņemtu vērā nesenās institucionālās pārmaiņas Eiropas Savienībā, Puses vienojas par to, ka pēc Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma izbeigšanās Nolīgumā ietvertās norādes uz Eiropas Ogļu un tērauda kopienu uzskata par norādēm uz Eiropas Kopienu, kas ir pārņēmusi visas Eiropas Ogļu un tērauda kopienas līgumiskās tiesības un pienākumus. 3. pants Šis Protokols ir Nolīguma sastāvdaļa. 4. pants 1. Kopienas, Eiropas Savienības Padome dalībvalstu vārdā un Krievijas Federācija šo Protokolu apstiprina atbilstīgi savām procedūrām. 2. Puses viena otrai paziņo par attiecīgo iepriekšējā punktā minēto procedūru pabeigšanu. Apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam. 5. pants 1. Šis Protokols stājas spēkā 2004. gada 1. maijā, ja visi šā Protokola apstiprināšanas instrumenti ir deponēti pirms minētās dienas. 2.Ja pirms minētās dienas nav deponēti visi šā Protokola apstiprināšanas instrumenti, šis Protokols stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad deponēts pēdējais apstiprināšanas instruments. 3. Ja pirms 2004. gada 1. maija nav deponēti visi šā Protokola apstiprināšanas instrumenti, šo Protokolu provizoriski piemēro no 2004. gada 1. maija. 6. pants Nolīguma, Nobeiguma akta un visu tam pievienoto dokumentu tekstu, kā arī 1997. gada 21. maija Partnerības un sadarbības nolīguma Protokola tekstu sastāda čehu, igauņu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovāku, slovēņu un ungāru valodā. Tekstus minētajās valodās pievieno šim Protokolam, un tie ir vienlīdz autentiski tekstiem citās valodās, kurās ir sastādīti Nolīguma, Nobeiguma akta un visu tam pievienoto dokumentu teksti, kā arī 1997. gada 21. maija Partnerības un sadarbības nolīguma Protokola teksts. 7. pants Šis Nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros angļu, dāņu, čehu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un krievu valodā, un tā teksts visās šajās valodās ir vienlīdz autentisks. Partnerības un sadarbības nolīgums, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses BEĻĢIJAS KARALISTE, DĀNIJAS KARALISTE, VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA, GRIEĶIJAS REPUBLIKA, SPĀNIJAS KARALISTE, FRANCIJAS REPUBLIKA, ĪRIJA, ITĀLIJAS REPUBLIKA, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE, NĪDERLANDES KARALISTE, PORTUGĀLES REPUBLIKA, LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻ­ĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE, - Eiropas Kopienas dibināšanas līguma, Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma Līgumslēdzējas puses, še turpmāk - "dalībvalstis", un EIROPAS KOPIENA, EIROPAS OGĻU UN TĒRAUDA KOPIENA UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA, še turpmāk - "Kopiena", no vienas puses, un KRIEVIJAS FEDERĀCIJA, še turpmāk - "Krievija", no otras puses, ŅEMOT VĒRĀ to, kāda nozīme ir vēsturiskajām saitēm, kas pastāv starp Kopienu, tās dalībvalstīm un Krieviju, un to kopīgās vērtības, ATZĪSTOT, ka Kopiena un Krievija vēlas šīs saites stiprināt un izveidot partnerību un sadarbību, kas padziļinātu un paplašinātu attiecības, kas starp tām nodibinātas jau iepriekš, īpaši ar Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Nolīgumu par tirdzniecību un komerciālo un ekonomisko sadarbību, kas noslēgts 1989. gada 18. decembrī, še turpmāk - "1989. gada Nolīgums", ŅEMOT VĒRĀ Kopienas un tās dalībvalstu, kas darbojas Eiropas Savienībā, kura izveidota ar 1992. gada 7. februāra Līgumu par Eiropas Savienību, un Krievijas apņemšanos stiprināt politiskās un ekonomiskās brīvības, kas veido partnerības pašu pamatu, ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos veicināt starptautisko mieru un drošību, kā arī strīdu izšķiršanu mierīgā ceļā, un šajā nolūkā sadarboties Apvienoto Nāciju Organizācijā, Eiropas drošības un sadarbības konferencē un citos forumos, ŅEMOT VĒRĀ Kopienas un tās dalībvalstu un Krievijas stingro apņemšanos pilnīgi īstenot visus principus un noteikumus, kas ietverti Eiropas drošības un sadarbības konferences (EDSK) Nobeiguma aktā, sekojošo Madrides un Vīnes sanāks­mju noslēguma dokumentos, EDSK Bonnas konferences dokumentā par ekonomisko sadarbību, Parīzes Hartā jaunajai Eiropai un 1992. gada EDSK Helsinku dokumentā - "pārmaiņu pārbaudījumi", APLIECINOT Kopienas un tās dalībvalstu un Krievijas atbalstu mērķiem un principiem, kas izklāstīti 1991. gada 17. decembra Eiropas Enerģētikas Hartā un 1993. gada aprīļa Lucernas konferences deklarācijā, PĀRLIECINĀTAS par tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas, īpaši minoritāšu tiesību ievērošanas, daudzpartiju sistēmas ar brīvām un demokrātiskām vēlēšanām, un ekonomikas liberalizācijas, kuras mērķis ir izveidot tirgus ekonomiku, lielo nozīmi, UZSKATOT, ka pilnīga partnerības īstenošana paredz Krievijas politisko un ekonomisko reformu turpināšanu un pabeigšanu, VĒLOTIES rosināt reģionālo sadarbību jomās, uz kurām attiecas šis Nolīgums, starp bijušās PSRS valstīm, lai veicinātu reģiona labklājību un stabilitāti, VĒLOTIES izveidot un attīstīt regulāru politisko dialogu par divpusējiem un starptautiskiem jautājumiem, kas interesē abas Puses, ŅEMOT VĒRĀ Kopienas gribu vajadzības gadījumā sniegt tehnisku palīdzību ekonomikas reformas īstenošanai Krievijā un ekonomiskās sadarbības attīstībai, PATUROT PRĀTĀ Nolīguma lietderību, lai sekmētu pakāpenisku Krievijas tuvināšanu plašākai sadarbībai Eiropā un kaimiņu reģionos, un Krievijas pakāpenisku iekļaušanu atvērtā starptautiskā tirdzniecības sistēmā, ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos liberalizēt tirdzniecību, balstoties uz principiem, ko satur Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību, še turpmāk - "VVTT", kas grozīta tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā, un ņemot vērā Pasaules tirdzniecības organizācijas, še turpmāk - "PTO", izveidi, ATZĪSTOT, ka Krievija vairs nav valsts, kuras ārējā tirdzniecība notiek valsts līmenī, bet gan pārejas ekonomikas valsts, un ka pastāvīgu virzību uz tirgus ekonomiku sekmēs sadarbība starp Pusēm šajā Nolīgumā paredzētajos veidos, APZINOTIES vajadzību uzlabot nosacījumus, kas ietekmē uzņēmējdarbību un ieguldījumus, un nosacījumus tādās jomās kā uzņēmējsabiedrību dibināšana, darba­spēks, pakalpojumu sniegšana un kapitāla aprite, PĀRLIECINĀTAS, ka šis Nolīgums radīs jaunus apstākļus ekonomikas sakariem starp Pusēm, un īpaši tirdzniecības un ieguldījumu attīstībai, kas ir būtiski ekonomikas pārstrukturēšanai un tehnoloģiskai modernizācijai, VĒLOTIES izveidot ciešu sadarbību vides aizsardzības jomā, ņemot vērā Pušu savstarpējo atkarību šajā jomā, PATUROT PRĀTĀ Pušu nodomu attīstīt sadarbību kosmosa jomā, lai to darbības šajā jomā padarītu komplementāras, VĒLOTIES veicināt sadarbību kultūras jomā un uzlabot informācijas plūsmu, ir noslēgušas šo nolīgumu. 1. pants Ar šo tiek izveidota partnerība starp Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Krieviju, no otras puses. Šās partnerības mērķi ir: - nodrošināt pienācīgu pamatu Pušu politiskam dialogam, kas ļautu attīstīties ciešiem sakariem starp tām šajā jomā, - veicināt tirdzniecību un ieguldījumus un saskaņotas ekonomikas attiecības starp pusēm, pamatojoties uz tirgus ekonomikas principiem, un tādējādi sekmēt Pušu noturīgu attīstību, - stiprināt politiskās un ekonomiskās brīvības, - atbalstīt Krievijas centienus nostiprināt demokrātiju, attīstīt ekonomiku un pabeigt pāreju uz tirgus ekonomiku, - nodrošināt pamatu ekonomiskai, sociālai, finansiālai un kultūras sadarbībai, kas balstīta uz savstarpēja izdevīguma, savstarpējas atbildības un savstarpēja atbalsta principiem, - veicināt kopīgas ieinteresētības darbības, - nodrošināt pienācīgu pamatu pakāpeniskai integrācijai starp Krieviju un plašāku sadarbības zonu Eiropā, - radīt vajadzīgos nosacījumus brīvās tirdzniecības zonas izveidei nākotnē starp Kopienu un Krieviju, kas būtībā aptvertu visu preču tirdzniecību starp tām, kā arī nosacījumus, lai īstenotu brīvību dibināt uzņēmējsabiedrības, pārrobežu pakalpojumu tirdzniecības brīvību un kapitāla aprites brīvību. I sadaļa VISPĀRĪGI PRINCIPI 2. pants Demokrātisko principu un cilvēktiesību ievērošana, kā jo īpaši noteikts Helsinku Nobeiguma aktā un Parīzes Hartā jaunai Eiropai, liek pamatu Pušu iekšējai un ārējai politikai un ir partnerības un šā Nolīguma būtisks elements. 3. pants Puses uzņemas apsvērt šā Nolīguma attiecīgo sadaļu pārmaiņas, īpaši attiecībā uz III sadaļu un 53. pantu, ja apstākļi to ļauj, nolūkā izveidot brīvās tirdzniecības zonu starp tām. Sadarbības padome var Pusēm sniegt ieteikumus par šādām pārmaiņām. Šādas pārmaiņas īsteno, tikai Pusēm vienojoties, saskaņā ar to attiecīgajām procedūrām. Puses 1998. gadā kopīgi izskatīs, vai apstākļi ļauj sākt sarunas par brīvās tirdzniecības zonas izveidi. 4. pants Puses apņemas ar abpusēju piekrišanu kopīgi izskatīt grozījumus, kādus var būt lietderīgi izdarīt jebkurā Nolīguma daļā saistībā ar apstākļu maiņu, un jo īpaši saistībā ar situāciju, ko radīs Krievijas pievienošanās VVTT/PTO. Pirmā izskatīšana notiek trīs gadus pēc Nolīguma stāšanās spēkā vai tad, kad Krievija pievienojas VVTT/PTO, atkarībā no tā, kas notiek agrāk. 5. pants 1. Ar šo Nolīgumu Krievijai piešķirto vislielākās labvēlības režīmu nepiemēro pārejas posmā, kas beidzas piecus gadus pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā saistībā ar 1. pielikumā noteiktajām priekšrocībām, ko Krievija piešķir citām bijušās PSRS valstīm. Šo laika posmu attiecībā uz īpašām nozarēm vajadzības gadījumā var pagarināt, Pusēm savstarpēji vienojoties. 2. Attiecībā uz vislielākās labvēlības režīmu, kas piešķirts saskaņā ar III sadaļu, 1. punktā minētais pārejas periods beidzas trīs gadus pēc Nolīguma stāšanās spēkā vai tad, kad Krievija pievienojas VVTT/PTO, atkarībā no tā, kas notiek agrāk. II sadaļa POLITISKAIS DIALOGS 6. pants Starp Pusēm izveido regulāru politisko dialogu, ko tām ir nodoms attīstīt un pastiprināt. Tas pavada un nostiprina Eiropas Savienības un Krievijas tuvināšanos, atbalsta politiskās un ekonomiskās pārmaiņas, kas notiek Krievijā, un sekmē jaunu sadarbības veidu izveidi. Politiskais dialogs: - stiprina saites starp Krieviju un Eiropas Savienību. Ar šo Nolīgumu panāktā ekonomiskā konverģence radīs intensīvākas politiskās attiecības, - rada augošu pozīciju tuvināšanos starptautiskos jautājumos, kas rūp abām Pusēm, tādējādi vairojot drošību un stabilitāti, - paredz, ka Puses cenšas sadarboties jautājumos, kas attiecas uz demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošanu, un vajadzības gadījumā apspriežas par jautājumiem, kas saistīti ar to pienācīgu īstenošanu. 7. pants 1. Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētāja un Eiropas Kopienu Komisijas priekšsēdētāja no vienas puses, un Krievijas prezidenta no otras puses tikšanās principā notiek divas reizes gadā. 2. Ministru līmenī politisko dialogu risina Sadarbības padomē, kas izveidota saskaņā ar 90. pantu, un citos gadījumos, arī ar Eiropas Savienības prezidentūras trijotni - pēc savstarpējas vienošanās. 8. pants Citas politiskā dialoga procedūras un mehānismus izveido Puses, jo īpaši šādas: - divpusējas tikšanās augstāko amatpersonu līmenī starp Eiropas Savienības prezidentūras trijotni no vienas puses un Krievijas amatpersonām no otras puses, - pilnīgi izmantojot diplomātiskos kanālus, - citādi līdzekļi, ieskaitot iespējamas ekspertu tikšanās, kas sekmētu šā dialoga nostiprināšanu un attīstīšanu. 9. pants Parlamentārā līmenī politiskais dialogs norisinās Parlamentārās sadarbības komitejā, kas izveidota saskaņā ar 95. pantu. III sadaļa PREČU TIRDZNIECĪBA 10. pants 1. Puses viena otrai piešķir vispārēju vislielākās labvēlības režīmu, kas aprakstīts VVTT Ipanta 1. punktā. 2. Šā panta 1. punkta noteikumi neattiecas uz: a) priekšrocībām, kas piešķirtas blakus esošām valstīm, lai atvieglotu pierobežas pārvadājumus; b) priekšrocībām, kas piešķirtas nolūkā radīt muitas savienību vai brīvās tirdzniecības zonu, vai saistībā ar šādas savienības vai zonas radīšanu; terminiem "muitas savienība" un "brīvās tirdzniecības zona" ir tāda pati nozīme kā tiem, kas aprakstīti VVTT XXIV panta 8. punktā, vai kas radīti saskaņā ar VVTT šā paša panta 10. punktā norādīto procedūru; c) priekšrocībām, kas piešķirtas konkrētām valstīm saskaņā ar VVTT un citiem starptautiskiem līgumiem par labu jaunattīstības valstīm. 11. pants 1. Vienas Puses teritorijas preces, ko ieved otras Puses teritorijā, ne tieši, ne netieši neapliek ar iekšējiem nodokļiem vai jebkādiem citiem iekšējiem maksājumiem kā vien tiem, ko tieši vai netieši piemēro līdzīgām vietējām precēm. 2. Bez tam šīm precēm piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts līdzīgām attiecīgās valsts izcelsmes precēm atbilstoši visiem normatīvajiem aktiem un prasībām, kuras ietekmē iekšējo tirdzniecību, piedāvāšanu pārdošanai, pirkšanu, pārvadāšanu, izplatīšanu vai izmantošanu. Šā punkta noteikums neliedz piemērot atšķirīgas iekšējas pārvadāšanas maksas, kas pamatojas vienīgi uz ekonomisku transportlīdzekļu izmantošanu, nevis uz preces izcelsmi. 3. VVTT III panta 8., 9. un 10. punktu Puses savstarpēji piemēro pēc analoģijas. 12. pants 1. Puses vienojas, ka tranzīta brīvības princips ir šā Nolīguma mērķu sasniegšanas būtisks priekšnoteikums. Šajā sakarā Puses savā teritorijā nodrošina to preču brīvu tranzītu, kuru izcelsme ir otras Puses muitas teritorijā vai kas paredzētas otras Puses muitas teritorijai. 2. Puses savstarpēji piemēro VVTT Vpanta 2., 3., 4. un 5. punktā aprakstītos noteikumus. 13. pants Puses pēc analoģijas piemēro šādus VVTT pantus: 1. VII panta 1., 2., 3. punkts, 4. punkta a), b) un d) apakšpunkts, 5. punkts; 2. VIII pants; 3. IX pants; 4. X pants. 14. pants Neskarot tiesības un pienākumus, kas paredzēti starptautiskās konvencijās par preču pagaidu ievešanu, kuras saistošas abām Pusēm, katra Puse turklāt piešķir otrai Pusei atbrīvojumu no ievedmaksājumiem un ievedmuitas par precēm, kas ievestas uz laiku, tādos gadījumos un saskaņā ar tādām procedūrām, kā nosaka jebkura cita starptautiska konvencija, kas saistoša šajā jomā, saskaņā ar saviem tiesību aktiem. Šos tiesību aktus piemēro, pamatojoties uz vislielākās labvēlības režīmu un līdz ar to saskaņā ar izņēmumiem, kas ietverti šā Nolīguma 10. panta 2. punktā. Ņem vērā nosacījumus, ar kuriem saistības, kas paredzētas šādā konvencijā, pieņēmusi attiecīgā Puse. 15. pants 1. Krievijas izcelsmes preces Kopienā ieved bez daudzuma ierobežojumiem, neskarot šā Nolīguma 17., 20. un 21. panta noteikumus un Spānijas un Portugāles Pievienošanās Kopienai akta 77., 81., 244., 249. un 280. panta noteikumus. 2. Kopienas izcelsmes preces Krievijā ieved bez daudzuma ierobežojumiem, neskarot šā Nolīguma 17., 20. un 21. panta un 2. pielikuma noteikumus. 16. pants Līdz brīdim, kad Krievija pievienojas VVTT/PTO, Puses rīko apspriedes Sadarbības komitejā par ievedtarifa politiku, ieskaitot pārmaiņas tarifa aizsardzībā. Jo īpaši šādas apspriedes piedāvā pirms tarifa aizsardzības paaugstināšanas. 17. pants 1. Ja kādu preci ieved vienas Puses teritorijā tik lielos daudzumos un saskaņā ar tādiem nosacījumiem, ka tas rada vai draud radīt būtisku kaitējumu līdzīgu vai tieši konkurējošu preču vietējiem ražotājiem, Kopiena vai Krievija, atkarībā no tā, kuru tas skar, var veikt pienācīgus pasākumus saskaņā ar šādām procedūrām vai noteikumiem. 2. Pirms jebkādiem pasākumiem vai gadījumos, uz kuriem attiecas 4. punkts - iespējami drīz pēc tiem, attiecīgi Kopiena vai Krievija sniedz Sadarbības komitejai visu attiecīgo informāciju nolūkā atrast abām Pusēm pieņemamu atrisinājumu. Konsultācijas Sadarbības komitejā Puses uzsāk nekavējoties. 3. Ja konsultāciju rezultātā Puses nepanāk vienošanos 30 dienu laikā pēc tam, kad Sadarbības komitejai paziņots par darbībām, lai izvairītos no šādas situācijas, Puse, kas pieprasījusi konsultācijas, var brīvi ierobežot attiecīgo preču ievešanu vai pieņemt citus atbilstīgus pasākumus tādā mērā un uz tik ilgu laiku, kā vajadzīgs, lai izvairītos no kaitējuma vai to izlabotu. 4. Kritiskos apstākļos, ja kavēšanās radītu grūti labojamu kaitējumu, Puses var veikt pasākums pirms konsultācijām, ar nosacījumu, ka pēc šās darbības veikšanas nekavējoties piedāvā konsultācijas. 5. Izvēloties pasākumus saskaņā ar šo pantu, Puses dod priekšroku tādiem pasākumiem, kas rada vismazākos traucējumus šā Nolīguma mērķu sasniegšanai. 6. Ja viena Puse veic drošības pasākumus saskaņā ar šā panta noteikumiem, otra Puse var brīvi atkāpties no saistībām pret pirmo Pusi saskaņā ar šo sadaļu, attiecībā uz būtībā līdzvērtīgu tirdzniecību. Šādus pasākumus neveic, pirms otra Puse nav piedāvājusi konsultācijas, nedz arī, ja 45 dienu laikā pēc konsultāciju piedāvāšanas ir panākta vienošanās. 7. Tiesības atkāpties no saistībām, kas minētas 6. punktā, neizmanto pirmo trīs gadu laikā, kad spēkā ir aizsardzības pasākumi, ja aizsardzības pasākumi veikti absolūta importa pieauguma rezultātā un ilgākais uz četriem gadiem, un saskaņā ar šā Nolīguma noteikumiem. 18. pants Šās sadaļas, jo īpaši 17. panta noteikumi nekādi netraucē un neliedz kādai Pusei veikt antidempinga vai kompensācijas pasākumus saskaņā ar VVTT VI pantu, Vienošanos par VVTT VI panta īstenošanu, Vienošanos par VVTT VI, XVI un XXIII panta interpretāciju un īstenošanu vai attiecīgās valsts tiesību aktiem. Attiecībā uz antidempinga vai subsīdiju izmeklēšanu Puses vienojas izskatīt otras Puses iesniegtos dokumentus un informēt attiecīgās ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata jāpieņem galīgais lēmums. Pirms noteiktu antidempinga un kompensācijas nodokļu piemērošanas Puses dara visu iespējamo, lai rastu konstruktīvu problēmas risinājumu. 19. pants Nolīgums neliedz piemērot ievešanas, izvešanas vai tranzīta aizliegumus vai ierobežojumus, kas pamatoti ar tikumības, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumiem; cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības un veselības aizsardzību; dabas resursu aizsardzības apsvērumiem; valsts māksliniecisko, vēsturisko vai arheoloģisko vērtību aizsardzību, kā arī intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumiem, vai noteikumiem par zeltu un sudrabu. Šādus aizliegumus vai ierobežojumus tomēr nedrīkst piemērot Pušu tirdzniecībā kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļus. 20. pants Šī sadaļa neskar noteikumus Eiropas Ekonomikas kopienas un Krievijas Federācijas Nolīgumā par tekstilizstrādājumu tirdzniecību, kas parafēts 1993. gada 12. jūnijā un piemērots ar atpakaļejošu spēku no 1993. gada 1. janvāra. Bez tam šā Nolīguma 15. pantu nepiemēro to tekstilizstrādājumu tirdzniecībai, kas ietverti kombinētās nomenklatūras 50.-63. nodaļā. 21. pants 1. To produktu tirdzniecību, ko aptver Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgums, reglamentē: - šās sadaļas noteikumi, izņemot 15. pantu, un - pēc tā stāšanās spēkā - noteikumi Nolīgumā par kvantitātes nosacījumiem attiecībā uz EOTK tērauda izstrādājumu tirdzniecību. 2. Ogļu un tērauda jautājumu kontaktgrupas izveidi reglamentē šā Nolīguma 1. protokols. 22. pants Kodolmateriālu tirdzniecība 1. Uz kodolmateriālu tirdzniecību attiecas: - šā Nolīguma noteikumi, izņemot 15. pantu un 17. panta 1.-5. punktu un 7. punktu, - 1989. gada Nolīguma 6., 7. un 14. panta, 15. panta 1. punkta, 2. punkta, 3. punkta pirmā teikuma, 4. un 5. punkta noteikumi, - pievienotā vēstuļu apmaiņa. 2. Neskarot šā panta 1. punkta noteikumus, Puses vienojas veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai līdz 1997. gada 1. janvārim panāktu vienošanos attiecībā uz kodolmateriālu tirdzniecību. 3. Šā panta noteikumus turpina piemērot, līdz panākta šāda vienošanās. 4. Tiks veikti pasākumi, lai noslēgtu vienošanos par kodolgarantijām, fizisko aizsardzību un administratīvo sadarbību kodolmateriālu pārsūtīšanā. Līdz šāda vienošanās stājas spēkā, kodolmateriālu pārsūtīšanai piemēros Pušu attiecīgos tiesību aktus un starptautiskos kodolieroču neizplatīšanas pienākumus. 5. Lai piemērotu 1. punktā paredzēto režīmu: - 1989. gada Nolīguma 6. pantā un 15. panta 5. punktā minētais "šis Nolīgums" ir režīms, kas izveidots ar šā panta 1. punktu, - šā Nolīguma 17. panta 6. punktā minētais "šis pants" ir 1989. gada Nolīguma 15. pants, - 1989. gada Nolīguma 6., 7., 14. un 15. pantā minētās "Līgumslēdzējas puses" ir šā Nolīguma Puses, - 1989. gada Nolīguma 15. pantā minētā "Apvienotā komiteja" ir "Sadarbības komiteja", kas paredzēta ar šā Nolīguma 92. pantu. IV sadaļa NOTEIKUMI PAR UZŅĒMĒJDARBĪBU UN IEGULDĪJUMIEM I nodaļa DARBA NOSACĪJUMI 23. pants 1. Atbilstoši katrā dalībvalstī piemērojamiem tiesību aktiem, nosacījumiem un procedūrām, Kopiena un tās dalībvalstis nodrošina, ka režīms, ko piemēro Krievijas pilsoņiem, kas likumīgi nodarbināti dalībvalsts teritorijā, nekādā veidā tos nediskriminē pilsonības dēļ attiecībā uz darba apstākļiem, atalgojumu vai atlaišanu, salīdzinot ar dalībvalsts pilsoņiem. 2. Krievija, saskaņā ar nosacījumiem un noteikumiem, kas piemērojami Krievijā, piemēro 1. punktā minēto režīmu tiem dalībvalsts pilsoņiem, kas likumīgi nodarbināti tās teritorijā. 24. pants Sociālā nodrošinājuma koordinācija Puses noslēdz vienošanās, lai: 1. saskaņā ar katrā dalībvalstī piemērojamiem nosacījumiem un noteikumiem, pieņemtu vajadzīgos noteikumus, lai koordinētu sociālā nodrošinājuma shēmas tiem Krievijas pilsoņiem, kas likumīgi nodarbināti dalībvalsts teritorijā, un, ja vajadzīgs, viņu ģimenes locekļiem, kas tur likumīgi dzīvo. Šie noteikumi jo īpaši nodrošinās, ka: - visus apdrošināšanas, nodarbinātības vai nodzīvotā laika periodus, kuros šādi darba ņēmēji atrodas dalībvalstīs, summē, lai darba ņēmēji un attiecīgā gadījumā - ģimenes locekļi, varētu saņemt vecuma, invaliditātes vai nāves pensijas vai medicīnisko aprūpi, - visas pensijas saistībā ar vecumu, nāvi, nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, vai no tās radušos invaliditāti, izņemot īpašus, no iemaksām neatkarīgus pabalstus, ir brīvi konvertējamas pēc kursa, ko piemēro saskaņā ar tās dalībvalsts vai dalībvalstu tiesību aktiem, kam jāveic šis pārskaitījums, - attiecīgie darba ņēmēji attiecīgā gadījumā saņem ģimenes pabalstus par iepriekš minētajiem ģimenes locekļiem. 2. saskaņā ar katrā Krievijā piemērojamiem nosacījumiem un noteikumiem, pieņemtu vajadzīgos noteikumus, lai darba ņēmējiem, kas ir dalībvalsts pilsoņi un likumīgi nodarbināti Krievijā, un viņu ģimenes locekļiem, kas tur likumīgi dzīvo, piemērotu līdzīgu režīmu kā to, kas minēts 1. punkta otrajā un trešajā ievilkumā. 25. pants Pasākumi, kas jāveic saskaņā ar šā Nolīguma 24. pantu, neskar tiesības vai pienākumus, kuri izriet no divpusējiem nolīgumiem, kas saista dalībvalstis un Krieviju, ja šie nolīgumi nodrošina labvēlīgāku režīmu dalībvalstu vai Krievijas pilsoņiem. 26. pants Sadarbības padome izskata, kā var uzlabot uzņēmēju darba nosacījumus atbilstīgi Pušu starptautiskām saistībām, ieskaitot tās, kas izklāstītas CSCE Bonnas konferences dokumentā. 27. pants Sadarbības padome sniedz ieteikumus par šā Nolīguma 23. un 26. panta īstenošanu. II nodaļa NOSACĪJUMI, KAS SKAR UZŅĒMĒJSABIEDRĪBU IZVEIDI UN DARBĪBU 28. pants 1. Kopiena un tās dalībvalstis no vienas puses un Krievija no otras puses piešķir viena otrai ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts jebkurai trešai valstij attiecībā uz nosacījumiem, kas skar uzņēmējsabiedrību izveidi to teritorijās, atbilstīgi katras Puses tiesību aktiem un noteikumiem. 2. Neskarot 3. pielikumā minētās atrunas, Kopiena un tās dalībvalstis attiecībā uz uzņēmējsabiedrību darbību un saskaņā ar to tiesību aktiem un noteikumiem piešķir Krievijas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumiem Kopienā ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, ko piešķir citām Kopienas uzņēmējsabiedrībām, vai Kopienas uzņēmējsabiedrībām, kuras ir trešo valstu uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumi, atkarībā no tā, kurš ir labāks. 3. Neskarot 4. pielikumā minētās atrunas, Krievija attiecībā uz uzņēmējsabiedrību darbību un saskaņā ar tās tiesību aktiem un noteikumiem piešķir Kopienas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumiem Krievijā ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, ko piešķir citām Krievijas uzņēmējsabiedrībām vai Krievijas uzņēmējsabiedrībām, kuras ir trešo valstu uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumi, atkarībā no tā, kurš ir labāks. 4. Kopiena un tās dalībvalstis no vienas puses un Krievija no otras puses attiecībā uz uzņēmējsabiedrību filiāļu darbību un saskaņā ar to tiesību aktiem un noteikumiem, piešķir attiecīgi Krievijas un Kopienas uzņēmējsabiedrību filiālēm ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, ko piešķir jebkuras trešās valsts uzņēmējsabiedrību filiālēm 5. Šā panta 2. un 3. punkta noteikumus nevar izmantot, lai apietu Puses tiesību aktus un noteikumus, kas piemērojami otras Puses uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumu, kas izveidoti pirmās Puses teritorijā, piekļuvei īpašām nozarēm vai darbībām. Režīmu, kas minēts 2. un 3. punktā, piemēro attiecīgi Kopienā un Krievijā dibinātām uzņēmējsabiedrībām dienā, kad šis Nolīgums stājas spēkā, kā arī uzņēmējsabiedrībām, kas dibinātas pēc tam, tiklīdz tās nodibina. 29. pants Šā Nolīguma 28. pantu un tālākos noteikumus piemēro banku un apdrošināšanas pakalpojumiem, kas minēti 6. pielikumā. 1. Attiecībā uz 6. pielikuma B daļā minētajiem banku pakalpojumiem, Krievijas piešķirtā režīma raksturs atbilstīgi 28. panta 1. punktam attiecībā uz dibināšanu, veidojot tikai meitasuzņēmumus, un atbilstīgi 28. panta 3. punktam, ir izklāstīts 7. pielikuma A daļā. Attiecībā uz 6. pielikuma A daļas 1. un 2. punktā minētajiem apdrošināšanas pakalpojumiem, režīma raksturs, ko Krievija piemēro atbilstīgi 28. panta 1. punktam, izklāstīts 7. pielikuma B daļā. 2. Neskarot citus šā Nolīguma noteikumus, Pusi nedrīkst kavēt veikt pasākumus piesardzības iemeslu dēļ, tostarp pasākumus ieguldītāju, noguldītāju, apdrošinājuma ņēmēju un personu, pret kurām finanšu pakalpojumu sniedzējam ir fiduciārs pienākums, aizsardzības pasākumus, vai lai nodrošinātu finanšu sistēmas veselumu un stabilitāti. Šādus pasākumus neizmanto, lai Puse izvairītos no pienākumiem saskaņā ar Nolīgumu. Neko Nolīgumā nevar uzskatīt par prasību Pusei atklāt informāciju, kas saistīta ar individuālu klientu darījumiem vai kontiem, vai jebkādu konfidenciālu informāciju vai komercnoslēpumu, kas ir valsts iestāžu rīcībā. 3. Neskarot 7. pielikuma A daļas 1. punkta d) un e) apakšpunktu, Kopiena un dalībvalstis no vienas puses un Krievija no otras puses nepieņem nekādus jaunus noteikumus vai pasākumus, kas radītu vai palielinātu diskrimināciju, salīdzinot ar situāciju, kāda ir Nolīguma parakstīšanas dienā attiecībā uz nosacījumiem, kas skar otras Puses uzņēmējsabiedrību dibināšanu to attiecīgajā teritorijā, salīdzinājumā ar attiecīgās valsts uzņēmējsabiedrībām. Puses vienojas, ka termins "palielināt diskrimināciju" ietver diskriminējošu nosacījumu pasliktināšanos vai to paplašināšanu vai atkārtotu ieviešanu pēc pašreizējā piemērošanas perioda. 4. Šajā Nolīgumā, attiecībā uz banku darbību, uzņēmējsabiedrību uzskata par Kopienas uzņēmējsabiedrības meitasuzņēmumu Krievijā, ja vairāk nekā piecdesmit procentu (50%) tās pamatkapitāla pieder Kopienas uzņēmējsabiedrībai. 30. pants Šajā Nolīgumā: a) "dibināšana" ir šā panta h) apakšpunktā minēto Kopienas vai Krievijas uzņēmējsabiedrību tiesības uzsākt saimniecisko darbību, izveidojot meitasuzņēmumus un filiāles attiecīgi Krievijā vai Kopienā. Attiecībā uz 29. pantā minētajiem finanšu pakalpojumiem "dibināšana" ir šā panta h) apakšpunktā minēto Kopienas vai Krievijas uzņēmējsabiedrību tiesības uzsākt saimniecisko darbību, izveidojot meitasuzņēmumus vai filiāles Krievijā vai Kopienā pēc licences saņemšanas no kompetentām iestādēm saskaņā ar tiesību aktiem un noteikumiem, kas piemērojami katrā Pusē. b) uzņēmējsabiedrības "meitasuzņēmums" ir uzņēmējsabiedrība, ko kontrolē pirmā uzņēmējsabiedrība; c) "saimnieciskā darbība" ir rūpnieciska, komerciāla vai profesionāla rakstura darbība, ieskaitot finanšu pakalpojumus; d) uzņēmējsabiedrības "filiāle" ir darījumu vieta bez juridiskas personas statusa, kam piemīt pastāvīguma pazīmes, piemēram, mātesuzņēmuma atzars, kam ir vadība un materiālais aprīkojums, lai veiktu darījumus ar trešām personām, lai šīm trešām personām, kaut arī tās ir informētas, ka vajadzības gadījumā tām būs juridiska saikne ar mātesuzņēmumu, kura galvenais birojs atrodas ārvalstīs, nav jāveic darījumi tieši ar mātesuzņēmumu, bet gan tās var veikt darījumus atzara darījumu vietā; e) "Kopienas meitasuzņēmums" un attiecīgi "Krievijas meitasuzņēmums" ir "Kopienas uzņēmējsabiedrība" vai attiecīgi "Krievijas uzņēmējsabiedrība", kā definēts turpmāk, kas ir arī "Krievijas uzņēmējsabiedrības" vai attiecīgi "Kopienas uzņēmējsabiedrības" meitasuzņēmums; f) dalībvalsts pilsonis vai attiecīgi Krievijas pilsonis ir fiziska persona, kas ir dalībvalsts vai attiecīgi Krievijas pilsonis saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem; g) "darbība" ir saimniecisko darbību veikšana. Attiecībā uz 29. pantā minētajiem finanšu pakalpojumiem, "darbība" ir saimniecisko darbību veikšana, ko atļauj kompetentu iestāžu izsniegta licence saskaņā ar tiesību aktiem un noteikumiem, kas piemērojami katrā Pusē; h) "Kopienas uzņēmējsabiedrība" vai attiecīgi "Krievijas uzņēmējsabiedrība" ir uzņēmējsabiedrība, kas uzveidota saskaņā ar dalībvalsts vai attiecīgi Krievijas normatīvajiem aktiem, un kuras juridiskā adrese vai centrālā administrācija, vai galvenā darījumu vieta atrodas attiecīgi Kopienas vai Krievijas teritorijā. Tomēr, ja vienīgi uzņēmējsabiedrības, kas izveidota saskaņā ar attiecīgi dalībvalsts vai Krievijas tiesību aktiem, juridiskā adrese atrodas attiecīgi Kopienas vai Krievijas teritorijā, uzņēmējsabiedrību uzskata par attiecīgi Kopienas vai Krievijas uzņēmējsabiedrību tikai tad, ja tās darbībai ir īsta un pastāvīga saikne ar attiecīgi vienas dalībvalsts vai Krievijas tautsaimniecību. Attiecībā uz starptautisko jūras trans­portu šās nodaļas un III nodaļas noteikumus izmanto arī kuģošanas sabiedrības, kas izveidotas ārpus Kopienas vai Krievijas, kuras kontrolē attiecīgi dalībvalsts vai Krievijas pilsoņi, ja to kuģi reģistrēti šajā dalībvalstī vai Krievijā saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem. Šajā noteikumā par starptautisko jūras transportu uzskata arī vairākveidu pārvadājumus, kas daļēji notiek pa jūru, neskarot piemērojamos valstu ierobežojumus attiecībā uz preču un pasažieru pārvadājumiem ar citiem transporta veidiem; i) šā Nolīguma 29. pantā un 7. pielikumā, attiecībā uz 6. pielikuma B daļā minētajiem banku pakalpojumiem, "Krievijas meitasuzņēmums" vai "Kopienas meitasuzņēmums", kā noteikts e) punktā, attiecas uz tādu meitas­uzņēmumu, kas ir banka saskaņā ar attiecīgi Krievijas vai dalībvalsts tiesību aktiem. Šā Nolīguma 29. pantā un 7. pielikumā, attiecībā uz 6. pielikuma B daļā minētajiem banku pakalpojumiem, "Kopienas uzņēmējsabiedrība" vai "Krievijas uzņēmējsabiedrība", kā noteikts h) punktā, attiecas uz tādu uzņēmējsabiedrību, kas ir banka saskaņā ar attiecīgi dalībvalsts vai Krievijas tiesību aktiem. 31. pants Neskarot 100. pantu, šās sadaļas noteikumi neliedz nevienai Pusei piemērot pasākumus, kas vajadzīgi, lai nepieļautu, ka šā Nolīguma noteikumus izmanto, lai apietu tās pasākumus attiecībā uz trešās valsts piekļuvi tās tirgum. 32. pants 1. Neskarot šās sadaļas I nodaļas noteikumus, Kopienas uzņēmējsabiedrībai vai Krievijas uzņēmējsabiedrībai, kas dibināta attiecīgi Krievijas vai Kopienas teritorijā, ir tiesības attiecīgi Krievijas vai Kopienas teritorijā pašai vai caur tās meitasuzņēmumiem, filiālēm vai kopuzņēmumiem saskaņā ar uzņēmuma mītnes zemē spēkā esošajiem tiesību aktiem nodarbināt darbiniekus, kas ir attiecīgi dalībvalstu vai Krievijas pilsoņi, ja šie darbinieki ir vadoši darbinieki, kā noteikts šā panta 2. punktā, un ja viņus nodarbina vienīgi uzņēmējsabiedrības, meitasuzņēmumi, filiāles vai kopuzņēmumi. Šo darbinieku uzturēšanās un darba atļaujas attiecas tikai uz nodarbinātības periodu. 2. Iepriekš minēto uzņēmējsabiedrību, še turpmāk - "organizācija", vadošais personāls ir "darbinieki, kas pārcelti darbā citā uzņēmuma struktūrā", kā noteikts c) punktā, kas iedalīti šādās kategorijās, ja organizācija ir juridiska persona un attiecīgās personas tajā strādājušas vai bijušas tās biedri (ne kā daļu vairākuma īpašnieki) vismaz vienu gadu tieši pirms šādas pārcelšanas: a) personas, kas organizācijā ieņem augstus amatus, tieši vada uzņēmuma (filiāles, meitasuzņēmuma vai kopuzņēmuma) pārvaldi, un ko principā vispārīgi uzrauga vai vada uzņēmuma valde vai akcionāru padome, vai līdzvērtīga struktūra, ieskaitot: - personas, kas vada uzņēmumu vai uzņēmuma nodaļu vai apakšnodaļu, - personas, kas uzrauga un kontrolē citu pārraudzības, profesionālo vai vadības darbinieku darbu, - personas, kam ir pilnvaras personiski pieņemt darbā un atlaist vai ieteikt pieņemt darbā, atlaist vai veikt citas ar personālu saistītas darbības; b) personas, kas strādā organizācijā un kurām ir neikdienišķas zināšanas, kas būtiskas saistībā ar uzņēmuma pakalpojumiem, pētījumu aparatūru, tehniku vai vadību. Šādu zināšanu novērtējums var atspoguļot ne tikai specifiskas zināšanas saistībā ar uzņēmumu, bet arī augstu kvalifikāciju saistībā ar darba veidu vai uzņēmējdarbību, kam nepieciešamas specifiskas tehniskas zināšanas, ieskaitot piederību akreditētai profesijai; c) "darbinieks, kas pārcelts darbā citā uzņēmuma struktūrā" ir fiziska persona, kas strādā organizācijā Puses teritorijā un saimnieciskās darbības veikšanai uz laiku tiek pārcelta otras Puses teritorijā; attiecīgās organizācijas galvenajai darījumu vietai jāatrodas Puses teritorijā un darbiniekam jābūt pārceltam uz šās organizācijas uzņēmumu, kas faktiski veic saimniecisko darbību otras Puses teritorijā. 33. pants Puses atzīst, ka ir svarīgi, ka tās viena otrai piešķir valsts režīmu attiecībā uz otras Puses uzņēmējsabiedrību dibināšanu un, ja tas nav paredzēts šajā Nolīgumā, uz uzņēmējsabiedrību darbību to teritorijā un vienojas apsvērt iespēju tuvināt šo mērķi uz abpusēji pieņemama pamata, ņemot vērā visus Sadarbības padomes ieteikumus. 34. pants 1. Puses visiem spēkiem centīsies izvairīties no tādiem pasākumiem vai darbībām, kas padara otras Puses uzņēmējsabiedrību dibināšanas un darbības nosacījumus stingrākus nekā dienā pirms Nolīguma parakstīšanas. 2. Vēlākais trešā gada beigās kopš Nolīguma parakstīšanas un pēc tam katru gadu Puses Sadarbības padomē izskata: - pasākumus, kurus ieviesusi katra Puse kopš Nolīguma parakstīšanas, kuri skar vienas Puses uzņēmējsabiedrību dibināšanu vai darbību otras Puses teritorijā un uz kuriem attiecas 28. pantā paredzētās saistības, un - vai Puses var uzņemties: - pienākumu neveikt nekādus pasākumus vai darbības, kas padara otras Puses uzņēmējsabiedrību dibināšanas un darbības nosacījumus stingrākus nekā izskatīšanas laikā, ja tie nav jau paredzēti šajā Nolīgumā, vai - citus pienākumus, kas skar to rīcības brīvību jomās, par kurām Puses vienojušās attiecībā uz 28. pantā paredzētajām saistībām. Ja pēc šādas pārbaudes viena Puse uzskata, ka pasākumi, ko otra Puse ieviesusi kopš Nolīguma parakstīšanas, rada situāciju, kas ir ievērojami stingrāka attiecībā uz pirmās Puses uzņēmējsabiedrību dibināšanu vai darbību otras Puses teritorijā, salīdzinot ar situāciju, kāda bijusi šā Nolīguma parakstīšanas dienā, šī Puse var pieprasīt otrai Pusei uzsākt konsultācijas. Tādā gadījumā piemēro 8. pielikuma A daļas noteikumus. 3. Lai sekmētu šā panta mērķus, pasākumus veic tā, kā norādīts 8. pielikuma B daļā. 4. Šā panta noteikumi neskar 51. panta noteikumus. Situācijas, uz kurām attiecas 51. pants, reglamentē tikai tā noteikumi. 35. pants 1. 28. pants neattiecas uz gaisa trans­portu, iekšējo ūdensceļu transportu un jūras transportu. 2. Tomēr attiecībā uz turpmāk minētajām darbībām, ko veic kuģu aģentūras, lai sniegtu pakalpojumus starptautiskajam jūras transportam, ieskaitot vairākveidu pārvadājumus, kas daļēji notiek pa jūru, katra Puse atļauj otras Puses uzņēmējsabiedrībām komerciāli darboties tās teritorijā, izmantojot meitasuzņēmumus vai filiāles, saskaņā ar tādiem dibināšanas un darbības nosacījumiem, kas nav mazāk labvēlīgi kā tie, kuri piešķirti Puses pašas uzņēmējsabiedrībām vai jebkuras trešās valsts meitasuzņēmumiem vai filiālēm, atkarībā no tā, kuri ir labāki, un saskaņā ar katrā Pusē piemērojamiem tiesību aktiem un noteikumiem. 3. Šādas darbības ietver: a) jūras transporta un saistīto pakalpojumu tirdzniecību un pārdošanu, izmantojot tiešus kontaktus ar klientu, no kotēšanas līdz rēķina iesniegšanai; b) visu transporta un saistīto pakalpojumu pirkšana un tālākpārdošana, ieskaitot iekšzemes transporta pakalpojumus, kas vajadzīgi, lai sniegtu vairākveidu pārvadājumu pakalpojumus; c) dokumentācijas sagatavošanu, proti, pārvadājumu dokumentu, muitas dokumentu vai citu dokumentu sagatavošanu saistībā ar pārvadāto preču izcelsmi un raksturu; d) darījumu informācijas sagatavošanu, izmantojot visus līdzekļus, ieskaitot datorizētas informācijas sistēmas un elektronisku datu apmaiņu (uz ko attiecas visi nediskriminējošie ierobežojumi saistībā ar elektrosakariem); e) jebkādu darījumu vienošanos slēgšanu ar citām kuģu aģentūrām; f) rīkošanos uzņēmējsabiedrību vārdā, cita starpā organizējot kuģa iebraukšanu ostā vai kravu pārņemšanu, ja vajadzīgs. III nodaļa PĀRROBEŽU PAKALPOJUMU SNIEGŠANA 36. pants Attiecībā uz šā Nolīguma 5. pielikumā minētajām nozarēm Puses viena otrai piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts jebkurai trešai valstij saistībā ar nosacījumiem, kas skar pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, ko veic Kopienas vai Krievijas uzņēmējsabiedrības attiecīgi Krievijas vai Kopienas teritorijā saskaņā ar katrā Pusē piemērojamiem tiesību aktiem un noteikumiem. 37. pants Atbilstīgi šā Nolīguma 48. pantam Puses attiecībā uz šā Nolīguma 5. pielikumā minētajām nozarēm atļauj fizisku personu pārvietošanos, kas ir Kopienas vai Krievijas uzņēmējsabiedrības pārstāvji un vēlas saņemt pagaidu ieceļošanas atļauju, lai vestu sarunas par pārrobežu pakalpojumu pārdošanu vai slēgtu līgumus par pārrobežu pakalpojumu pārdošanu šai uzņēmējsabiedrībai, ja šie pārstāvji nenodarbojas ar tiešu pārdošanu plašai sabiedrībai vai paši nenodrošina šos pakalpojumus. 38. pants 1. Attiecībā uz 5. pielikumā minētajām nozarēm katra Puse var regulēt pārrobežu pakalpojumu sniegšanas nosacījumus savā teritorijā. Ciktāl šie noteikumi ir vispārēji piemērojami, tos īsteno saprātīgā, objektīvā un objektīvā veidā. 2. Šā panta 1. punkts neskar 36. un 50. panta noteikumus. 3. Vēlākais trešā gada beigās pēc šā Nolīguma parakstīšanas Puses Sadarbības padomē izskata: - katras Puses ieviestos pasākumus kopš šā Nolīguma parakstīšanas, kas skar pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, uz ko attiecas 36. pants, un - vai Puses var uzņemties: - pienākumu neveikt nekādus pasākumus vai darbības, kas nosacījumus pārrobežu pakalpojumu sniegšanai, uz ko attiecas 36. pants, padara stingrākus nekā izskatīšanas laikā, vai - citus pienākumus, kas skar to rīcības brīvību jomās, par kurām Puses vienojušās attiecībā uz 36. pantā paredzētajām saistībām. Ja pēc šādas pārbaudes viena Puse uzskata, ka pasākumi, ko otra Puse ieviesusi kopš Nolīguma parakstīšanas, rada situāciju, kas ir ievērojami stingrāka attiecībā uz pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, uz ko attiecas 36. pants, salīdzinot ar situāciju, kāda bijusi šā Nolīguma parakstīšanas dienā, šī Puse var pieprasīt otrai Pusei uzsākt konsultācijas. Tādā gadījumā piemēro 8. pielikuma A daļas noteikumus. 4. Lai sekmētu šā panta mērķus, pasākumus veic tā, kā norādīts 8. pielikuma B daļā. 5. Šā panta noteikumi neskar 51. panta noteikumus. Situācijas, uz kurām attiecas 51. pants, regulē tikai tā noteikumi. 39. pants 1. Attiecībā uz jūras transportu Puses apņemas efektīvi piemērot principu par neierobežotu pieeju starptautiskajam tirgum un satiksmei uz komerciāliem pamatiem. a) Iepriekš minētais noteikums neskar tiesības un pienākumus, kas izriet no ANO Konvencijas par līnijpārvadātāju konferenču rīcības kodeksu, kas piemērojama šā Nolīguma Pusēm. Jūras pārvadātāji, kas nav konferences biedri, var brīvi darboties, konkurējot ar konferences biedriem, kamēr vien viņi ievēro principu godīgi konkurēt uz komerciāliem pamatiem. b) Puses apstiprina savas saistības, ka brīvas konkurences vide ir būtiska iezīme sauso un šķidro beztaras preču apgrozībā. 2. Piemērojot 1. punkta principus, Puses: a) no šā Līguma stāšanās spēkā savstarpējā tirdzniecībā nepiemēro nekādus kravas dalīšanas noteikumus jebkuras dalībvalsts un bijušās PSRS divpusējos nolīgumos; b) neievieš kravas dalīšanas nosacījumus turpmākos divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm attiecībā uz sauso un šķidro beztaras preču apgrozību un līnijpārvadājumiem. Tomēr tas neizslēdz šādu nosacījumu iespēju attiecībā uz līnijpārvadājumiem tādos ārkārtas apstākļos, kad vienas vai otras šā Nolīguma Puses līnijpārvadājumu uzņēmumiem citādi nebūtu faktiskas iespējas uzturēt satiksmi pārvadājumos uz attiecīgo trešo valsti un no tās; c) šim Nolīgumam stājoties spēkā, atceļ visus vienpusējus pasākumus, administratīvus, tehniskus un citus šķēršļus, kas varētu veidot slēptus ierobežojumus vai diskrimināciju attiecībā uz brīvu pakalpojumu sniegšanu starptautiskajā jūras transportā. Katra Puse cita starpā kuģiem, ko izmanto preču vai pasažieru vai abu pārvadājumiem un kas peld zem otras Puses karoga, piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā Puses pašas kuģiem attiecībā uz piekļuvi ostām, kas atvērtas ārvalstu kuģiem, šo ostu infrastruktūras un ostu palīgpakalpojumu izmantošanu, kā arī attiecībā uz sais­tītajām maksām un atlīdzību, muitas pakalpojumiem, enkurvietām un iekraušanas un izkraušanas iekārtām. 3. Puses vienojas, ka pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā un ne vēlāk kā 1996. gada 31. decembrī tās veiks sarunas par pakāpenisku katras Puses iekšējo ūdensceļu atvēršanu otras Puses pilsoņiem un kuģošanas sabiedrībām saistībā ar brīvību sniegt starptautiskus jūras-upju transporta pakalpojumus. 40. pants Lai izveidotu labvēlīgus nosacījumus dzelzceļa transportam starp Pusēm, abas Puses vienojas, ka tās saskaņā ar šo Nolīgumu, izmantojot attiecīgus divpusējus un daudzpusējus mehānismus, veicinās: - muitas režīma un citādu muitošanas procedūru atvieglošanu kravām un ritošajam sastāvam, - sadarbību, radot piemērotus ritošos sastāvus, kas atbilst starptautiskās satiksmes prasībām, - to noteikumu un procedūru tuvināšanu, kas reglamentē starptautiskos pārvadājumus, - starptautisku pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu un attīstību starp dalībvalstīm un Krieviju. 41. pants Sadarbība nodrošina godīgus, līdzsvarotus un konkurences apstākļus palaišanas kosmosā un pārvadājumu tirgum, kas balstīti uz pienācīgiem ekonomiskiem faktoriem, un jo īpaši tiks veikti pasākumi, lai sekmētu sarunas par daudzpusējiem noteikumiem attiecībā uz starptautisko palaišanas kosmosā un pārvadājumu pakalpojumu tirdzniecību un šo noteikumu īstenošanu. Pārejas posmā līdz 2000. gadam vienojas par nosacījumiem attiecībā uz pakalpojumiem, kas saistīti ar palaišanu kosmosā. 42. pants Puses cenšas viena otrai sniegt visu iespējamo palīdzību attiecībā uz pasākumiem, kas sekmē mobilo pavadoņsakaru pārrobežu tirdzniecību to attiecīgajā teritorijā atbilstīgi saviem tiesību aktiem, praksei un nosacījumiem. Puses tiksies 1996. gadā, lai apsvērtu iespējas piešķirt viena otrai vislabvēlīgāko režīmu attiecībā uz mobilo pavadoņsakaru pakalpojumiem. 43. pants Lai starp Pusēm nodrošinātu koordinētu attīstību transportam, kas pielāgots to komerciālajām vajadzībām, Puses pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā var noslēgt īpašus nolīgumus par nosacījumiem savstarpējai piekļuvei tirgum un pakalpojumu nodrošināšanai pārvadājumu jomā, ciktāl šie nosacījumi nav jau noteikti šajā Nolīgumā. Šādus nolīgumus var piemērot vienam vai vairākiem transporta veidiem. IV nodaļa VISPĀRĪGI NOTEIKUMI 44. pants Šā Nolīguma II un III nodaļas un V sadaļas vajadzībām neņem vērā režīmu, ko piešķīrusi Kopiena, tās dalībvalstis vai Krievija saskaņā ar saistībām, ko tās uzņēmušās, slēdzot ekonomiskās integrācijas nolīgumus. 45. pants Šās sadaļas II un III nodaļas un V sadaļas noteikumi attiecas arī uz uzņēmējsabiedrībām, ko kopīgi kontrolē Kopienas uzņēmējsabiedrības un Krievijas uzņēmējsabiedrības un kas pilnīgi pieder tām. 46. pants 1. Šās sadaļas noteikumus piemēro saskaņā ar ierobežojumiem, ko pamato sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai veselības aizsardzības apsvērumi. 2. Tos nepiemēro darbībām, kas jebkuras Puses teritorijā, lai arī epizodiski, ir saistītas ar valsts varas īstenošanu. 47. pants Sadarbības padome sniedz ieteikumus par turpmāku pakalpojumu tirdzniecības liberalizāciju, ņemot vērā pakalpojumu nozaru attīstību Pusēs un citas starptautiskas saistības, kuras Puses uzņemas, īpaši ņemot vērā sarunas saistībā ar Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību, še turpmāk - "VVPT". 48. pants Attiecībā uz šo sadaļu Nolīgums nekādi neliedz Pusēm piemērot savus tiesību aktus un noteikumus par fizisko personu iebraukšanu un uzturēšanos, darbu, darba nosacījumiem un fizisko personu uzņēmējdarbības dibināšanu un pakalpojumu sniegšanu, ja tās tos nepiemēro tādā veidā, ka tiek atceltas vai pasliktinās priekšrocības, kas jebkurai no Pusēm ir paredzētas saskaņā ar kādu konkrētu šā Nolīguma noteikumu. Iepriekš minētais noteikums neliedz piemērot 46. pantu. 49. pants 1. Vislielākās labvēlības režīmu, ko piešķir saskaņā ar šās sadaļas vai V sadaļas noteikumiem, nepiemēro nodokļu priekšrocībām, kuru Puses piešķir vai piešķirs nākotnē, pamatojoties uz līgumiem par izvairīšanos no dubultas nodokļu uzlikšanas vai citiem nodokļu noteikumiem. 2. Noteikumus šajā sadaļā vai V sadaļā nevar uzskatīt par tādiem, kas Pusēm liedz pieņemt vai īstenot jebkādus pasākumus, kuru mērķis ir izvairīties no nodokļu nemaksāšanas vai apiešanas saskaņā ar noteikumiem līgumos par izvairīšanos no dubultas nodokļu uzlikšanas vai citos nodokļu noteikumos, vai vietējos nodokļu tiesību aktos. 3. Šās sadaļas un V sadaļas noteikumus nevar uzskatīt par tādiem, kas liedz dalībvalstīm vai Krievijai, piemērojot attiecīgos savu nodokļu tiesību aktu noteikumus, noteikt atšķirības starp nodokļu maksātājiem, kas neatrodas vienādā stāvoklī, jo īpaši attiecībā uz viņu dzīves vietu. 50. pants Neskarot 32. un 37. pantu, nevienu II, III un IV nodaļas noteikumu neinterpretē kā tādu, kas dod tiesības: - attiecīgi dalībvalstu vai Krievijas pilsoņiem ieceļot vai uzturēties attiecīgi Krievijā vai Kopienā jebkādā statusā, jo īpaši kā uzņēmējsabiedrības daļas īpašniekam vai partnerim, tās vadītājam vai darbiniekam, vai pakalpojumu sniedzējam vai saņēmējam, - Krievijas meitasuzņēmumiem vai filiālēm Kopienā nodarbināt vai likt nodarbināt Kopienas teritorijā Krievijas pilsoņus, - Kopienas meitasuzņēmumiem vai filiālēm Krievijā nodarbināt vai likt nodarbināt Krievijas teritorijā dalībvalstu pilsoņus, - Krievijas uzņēmējsabiedrībām vai Krievijas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumiem vai filiālēm Kopienā piegādāt darbiniekus, kas ir Krievijas pilsoņi, lai tie darbotos citu personu labā un viņu uzraudzībā saskaņā ar pagaidu darba līgumiem, - Kopienas uzņēmējsabiedrībām vai Kopienas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumiem vai filiālēm Krievijā piegādāt darbiniekus, kas ir dalībvalstu pilsoņi, lai tie darbotos citu personu labā un viņu uzraudzībā saskaņā ar pagaidu darba līgumiem. 51. pants 1. Attiecībā uz nozarēm vai pasākumiem, ko aptver VVPT, režīms, kuru viena Puse piešķīrusi otrai ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms attiecīgo VVPT saistību stāšanās spēkā, nekādā gadījumā nevar būt labvēlīgāks par to, ko pirmā Puse piešķīrusi saskaņā ar VVPT noteikumiem, un tas attiecas uz visām pakalpojumu nozarēm, apakšnozarēm un pakalpojumu sniegšanas veidiem. 2. Neskarot 1. punkta noteikumus, ko piemēro automātiski, Puse, kura uzņēmusies saistības saskaņā ar VVPT, informē otru Pusi par attiecīgajiem noteikumiem un pielāgojumiem, kas tādēļ jāizdara šajā Nolīgumā. 3. Viena mēneša laikā pēc tam, kad no Puses, kura uzņēmusies saistības saskaņā ar VVPT, saņemta 2. punktā minētā informācija, otra Puse var pirmajai Puse paziņot par nodomu izdarīt grozījumus savās saistībās saskaņā ar šo sadaļu, un izdarīt šos grozījumus šādā veidā: - ja pakalpojumu nozare, apakšnozare vai pakalpojuma sniegšanas veids tiek izslēgts no Nolīguma, tā apjoms samazināts vai uz to attiecināta nosacījumu īstenošana saskaņā ar 1.punktu, tādu pašu nozari, apakš­nozari vai pakalpojumu sniegšanas veidu var izslēgt vai tā apjomu samazināt tādā pašā veidā, vai uz to attiecināt tādus pašus vai līdzīgus nosacījumus. 4. Otras Puses izdarītajiem grozījumiem jāpanāk Pušu saistību līdzsvara atjaunošana. 5. Ja Puse uzskata, ka grozījumi, kas izdarīti saskaņā ar 3. punktu, nav panākuši Pušu saistību līdzsvara atjaunošanu, šī Puse var pieprasīt otrai Pusei 30 dienu laikā sākt konsultācijas, lai atrastu pieņemamu risinājumu, izmantojot jebkādus citus saistību grozījumus saskaņā ar šo sadaļu. 6. Ja 30 dienu laikā no konsultāciju uzsākšanas nav rasts pieņemams risinājums, pēc jebkuras Puses pieprasījuma piemēro 101. panta procedūras. V sadaļa MAKSĀJUMI UN KAPITĀLS 52. pants 1. Puses apņemas atļaut visus kārtējos maksājumus brīvi konvertējamā valūtā starp Kopienas un Krievijas rezidentiem, kas saistīti ar preču, pakalpojumu apriti vai personu pārvietošanos, kuri veikti saskaņā ar šā Nolīguma noteikumiem. 2. Nodrošina brīvu kapitāla apriti starp Kopienas un Krievijas rezidentiem, izmantojot tiešus ieguldījumus uzņēmējsabiedrībās, kas izveidotas saskaņā ar uzņēmējas valsts normatīvajiem aktiem, un ieguldījumus, kuri veikti saskaņā ar IV sadaļas II nodaļas noteikumiem, un šo ieguldījumu, ieskaitot visus kompensācijas maksājumus, kuru iemesls ir tādi pasākumi kā ekspropriācija, nacionalizācija vai līdzīgi pasākumi, un visas peļņas, ko rada šie ieguldījumi, pārskaitīšanu uz ārvalstīm. 3. Šā panta 2. daļa neliedz Krievijai piemērot ierobežojumus Krievijas rezidentu ārējiem tiešiem ieguldījumiem. Piecus gadus pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā Puses vienojas apspriest šo ierobežojumu saglabāšanu, ņemot vērā visus attiecīgos monetāros, nodokļu un finansiālos apsvērumus. 4. Pārvedumus saistībā ar kapitāla apriti, uz ko attiecas 2. punkts, izdara ar tādiem pašiem maiņas kursa nosacījumiem kā tiem, kas attiecas uz kārtējiem darījumiem. 5. Neskarot 6. un 7. punktu, pēc piecu gadu pārejas posma no šā Nolīguma stāšanās spēkā Puses neievieš nekādus jaunus ierobežojumus kapitāla apritei un attiecīgiem kārtējiem maksājumiem starp Kopienas un Krievijas rezidentiem un nepadara esošo kārtību stingrāku. Tomēr ierobežojumu ieviešana pārejas posmā, kas minēts šā punkta pirmajā teikumā, neskar Pušu tiesības un pienākumus saskaņā ar šā panta 2., 3., 4. un 9. punktu. 6. Pēc tam, kad spēkā stājies 5. punktā minētais aizliegums, neskarot 1. un 2. punktu, ja ārkārtas apstākļos kapitāla aprite starp Kopienu un Krieviju rada vai draud radīt nopietnas grūtības maiņas kursa politikas vai monetārās politikas darbībai Kopienā vai Krievijā, attiecīgi Kopiena un Krievija var veikt drošības pasākumus attiecībā uz kapitāla apriti starp Kopienu un Krieviju laika posmā, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ja šādi pasākumi ir noteikti vajadzīgi. 7. Attiecībā uz šā panta noteikumiem līdz brīdim, kad Krievijas valūta kļūs pilnīgi konvertējama Nolīguma par Starptautisko valūtas fondu (SVF) VIII panta nozīmē, Krievija var piemērot valūtas maiņas ierobežojumus saistībā ar īstermiņa un vidēja termiņa kredītu piešķiršanu vai saņemšanu tādā mērā, kādā šādus ierobežojumus piemēro Krievijai, piešķirot šādus kredītus, un kādā tie ir pieļaujami saskaņā ar Krievijas statusu saskaņā ar SVF. Šos ierobežojumus Krievija piemēro bez diskriminācijas. Tos piemēro tā, lai radītu vismazākos iespējamos traucējumus šim Nolīgumam. Krievija nekavējoties paziņo Sadarbības padomei par šādu pasākumu ieviešanu un par pārmaiņām, kas ar tiem saistītas. 8. Puses konsultējas, lai atvieglotu kapitāla apriti starp Kopienu un Krieviju, sekmējot šā Nolīguma mērķu sasniegšanu. Puses jo īpaši cenšas turpmāk liberalizēt kapitāla apriti saistībā ar ieguldījumu portfeļiem un komerckredītiem, un kapitāla apriti saistībā ar finanšu aizdevumiem un kredītiem, ko Kopienas rezidenti piešķir Krievijas rezidentiem. Sadarbības padome sniedz attiecīgus ieteikumus pirmo piecu gadu laikā pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā. 9. Puses piešķir viena otrai vislielākās labvēlības režīmu attiecībā uz kārtējo maksājumu un kapitāla aprites brīvību un attiecībā uz maksāšanas metodēm. VI sadaļa KONKURENCE; INTELEKTUĀLĀ, RŪPNIECISKĀ UN KOMERCIĀLĀ ĪPAŠUMA AIZSARDZĪBA; SADARBĪBA LIKUMDOŠANAS JOMĀ 53. pants Konkurence 1. Puses vienojas darboties, lai, piemērojot to konkurences tiesības vai citādā veidā, labotu vai novērstu konkurences ierobežojumus, ko radījuši uzņēmumi vai valsts intervence, ciktāl tie var ietekmēt tirdzniecību starp Kopienu un Krieviju. 2. Lai sasniegtu 1. punktā minētos mērķus: 2.1. Puses nodrošina tādu tiesību aktu esību un piemērošanu, kas risina to jurisdikcijā esošo uzņēmumu radītos konkurences ierobežojumus. 2.2. Puses atturas no eksporta atbalsta piešķiršanas, kas piešķir īpašu labvēlību dažiem uzņēmumiem vai tādu izstrādājumu ražošanai, kas nav pamatprodukti. Puses arī apliecina gatavību no trešā gada kopš šā Nolīguma stāšanās spēkā attiecībā uz cita veida atbalstu, kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, ciktāl tie ietekmē tirdzniecību starp Kopienu un Krieviju, ieviest stingrus noteikumus, ieskaitot tiešu konkrētu atbalsta veidu aizliegumu. Atbalsta kategorijas un noteikumus, kas piemērojami katrai no tām, nosaka kopīgi trīs gadu laikā no šā Nolīguma stāšanās spēkā. Pēc vienas Puses lūguma otra Puse sniedz informāciju par atbalsta programmām vai jo īpaši par konkrētiem valsts atbalsta gadījumiem. 2.3. Pārejas posmā, kas beidzas piecus gadus pēc Nolīguma stāšanās spēkā, Krievija var veikt pasākumus, kas ir pretrunā 2. punkta 2. apakšpunkta otrajam teikumam, ja šos pasākumus ievieš un piemēro apstākļos, kas minēti 9. pielikumā. 2.4. Komerciālu valsts monopolu gadījumā Puses apliecina gatavību no trešā gada pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā nodrošināt, ka nepastāv diskriminācija starp Pušu pilsoņiem un uzņēmējsabiedrībām attiecībā uz nosacījumiem, ar kuriem preces tiek ražotas vai realizētas. Attiecībā uz publiskiem uzņēmumiem vai uzņēmumiem, kuriem dalībvalstis vai Krievija piešķir ekskluzīvas tiesības, Puses apliecina gatavību no trešā gada pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā nodrošināt, ka netiek ieviesti un nepaliek spēkā nekādi pasākumi, kas rada traucējumus tirdzniecībai starp Kopienu un Krieviju tādā mērā, kas ir pretrunā Pušu attiecīgajām interesēm. Šis noteikums nerada šķēršļus uzņēmumiem juridiski vai faktiski veikt tie …