Tiek precizēti pašvaldību uzdevumi ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā.Paredzēts, ka pašvaldības nodrošinās ugunsgrēku dzēšanai nepieciešamā ūdens izmantošanu bez maksas pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem un BUB – šobrīd Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums nosaka pašvaldībām uzdevumu atbalstīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts meža dienesta darbību pašvaldības teritorijā, nodrošināt ugunsgrēku dzēšanai nepieciešamā ūdens izmantošanu bez maksas, kā arī atbilstoši iespējām sniegt materiālu un tehnisku palīdzību.12. Tiek paredzēts risinājums teritorijām, kurās prognozējamais ierašanās laiks no tuvākās VUGD daļas vai posteņa pārsniedz Ministru kabineta 2016.gada 17.maija noteikumos Nr.297 \"Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus\" noteikto ierašanās laiku.Minētajās teritorijās (\"baltajos plankumos\") netiek būvēti jauni ugunsdzēsēju depo – vietās, kur nav iespējami alternatīvi risinājumi (neatrodas tuvumā jau darbojošies BUB vai pašvaldību ugunsdzēsības dienesti) depo vajadzībām tiek pielāgotas pašvaldību īpašumā esošas telpas.
\nPapildus, lai paaugstinātu ugunsdrošības līmeni \"baltajos plankumos\" līdz depo izveidei, VUGD plānos pastiprināti veikt prevencijas pasākumus.14. tabula2.variantā paredzētā pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB attīstības modeļa SVID analīzeStiprās pusesVājās pusesPašvaldību ugunsdzēsības dienesti un BUB, izmantojot piešķirto finansējumu, normatīvajos aktos noteiktus uzdevumus veiks patstāvīgi, kā arī kvalitatīvāk sniegs atbalstu VUGD. Tiek pilnveidots normatīvais regulējums attiecībā uz pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB darbību. Pašvaldību ugunsdzēsības dienesti un BUB tiek izveidoti administratīvās teritorijās, kur to darbība ir īpaši aktuāla un atbalstāma. VUGD sniedz atbalstu pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem un BUB, nodrošinot brīvprātīgo ugunsdzēsēju apmācību, kā arī nododot to rīcībā tehniku, ko vairāk nelieto VUGD.Nav iespējams precīzi aprēķināt, kādi finansiālie līdzekļi ir nepieciešami brīvprātīgo ugunsdzēsēju depo ierīkošanai, pielāgojot tam jau esošas telpas.
\nNav skaidra tālākā pašvaldību rīcība attiecībā uz to jau sniegto finansiālo atbalstu brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem.IespējasDraudiTiek nodrošināta efektīvāka ugunsgrēku dzēšana, piesaistot ar uzlabotiem resursiem nodrošinātas pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB komandas. Palielināsies cilvēku motivācija iesaistīties pašvaldību ugunsdzēsības dienestos un BUB. Teritorijās, kas atrodas tālu no VUGD struktūrvienību dislokācijas vietām, tiek veicināta ugunsdzēsības un glābšanas darbu pakalpojuma ātrāka sniegšana. Iesaistot pašvaldību ugunsdzēsības dienestus un BUB preventīvo pasākumu (informatīvie un izglītojošie pasākumi) veikšanā, VUGD īstenojot atbilstošu koordināciju, tiks nodrošināts plašāks par ugunsdrošību informēto personu skaits.Brīvprātīgo ugunsdzēsēju depo izveidošanā atsevišķos \"baltajos plankumos\" var nākties saskarties ar situāciju, kad izrādīsies, ka attiecīgajā teritorijā nav cilvēku, kas vēlētos kļūt par brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem.
\nVar izrādīties, ka paredzētās 40 stundas brīvprātīgo ugunsdzēsēju apmācībai ugunsdzēsībā ir par maz kvalitatīvai sadarbībai ar VUGD notikuma vietā.Risinājuma īstenošanai atbilstošie pasākumi norādīti 15.tabulā.15.tabulaPasākumi problēmu risināšanaiNr.p.k.PasākumsIzpildītājsIzpildes termiņš1.Izstrādāt grozījumus Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā, kā arī nepieciešamos Ministru kabineta noteikumus, kas paredzētu un noteiktu:- sadarbību starp VUGD un pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem un BUB;- pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB uzdevumus, pienākumus un tiesības;- prasības pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB biedriem, kas piedalās ugunsgrēku dzēšanā;- pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB komandu resursu minimumu;- pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB komandu resursu minimumu, apmācības apjomu un saturu;- informācijas apmaiņas kārtību starp pašvaldību ugunsdzēsības dienestu, BUB komandām un VUGD;- VUGD lietotās tehnikas nodošanu BUB konkrētiem mērķiem;- pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB komandu finansēšanu.Iekšlietu ministrija VUGD01.09.2020.3.Uzsākt pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB ugunsdzēsēju apmācību.VUGDSešu mēnešu laikā pēc attiecīgā normatīvā akta stāšanās spēkā4.Koordinēt pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB darbību ugunsdzēsības un ugunsdrošības prevencijas jomā un sadarbību ar pašvaldībām.VUGDPastāvīgiŠī risinājuma varianta ietvaros brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustības attīstība tiek plānota, apmācot brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas, pilnveidojot jau esošās BUB, kā arī izveidojot jaunus BUB.
\nJauno BUB izveides iespējamais laika grafiks iekļauts 16.tabulā.16.tabulaJauno BUB izveides iespējamais laika grafiksNr.p.k.VietaIzveides gads1.Ugāle, Ugāles pagasts, Ventspils novads2021.2.Kolka, Kolkas pagasts, Dundagas novads2022.3.Indra, Indras pagasts, Krāslavas novads (nosedz \"balto plankumu\" Patarnieki, Piedrujas pagasts, Krāslavas novads)2023.4.Ērberģe, Mazzalves pagasts, Neretas novads2024.Tabulā iekļautas tās vietas, kur prognozējamais VUGD ugunsdzēsēju glābēju ierašanās laiks no tuvākās VUGD daļas vai posteņa pārsniedz normatīvos noteikto ierašanās laiku, taču tas neliedz brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas izveidot no jauna arī citur.Konceptuālajā ziņojumā iekļauts arī risinājuma 3.variants, ko iesniedza Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienība:3.variants – Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienība, saņemot finansējumu no valsts, sadarbojas ar pašvaldībām, pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem un VUGD.Īstenojot šādu variantu (3.pielikums), arī tiktu noteikts normatīvais regulējums attiecībā uz Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienību (turpmāk – LBUBA) un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu uzdevumiem, pienākumiem un tiesībām, prasībām pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem un BUB, lai tie varētu īstenot pasākumus ugunsdzēsības un ugunsdrošības prevencijas jomā, to apmācības apjomu un saturu, kā arī resursu minimumu attiecībā pret sniegtā pakalpojuma apjomu.
\nTiktu gatavots finanšu līdzekļu pieprasījums no valsts budžeta brīvprātīgo ugunsdzēsēju atbalstam, piešķirtais finansējums tiktu iedalīts LBUBA atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.Ņemot vērā citu valstu pieredzi, LBUBA piedāvā atjaunot brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandu izvietojumu valsts teritorijā ar aprēķinu – nokļūšana notikuma vietā 15 minūšu laikā.16.attēlsBrīvprātīgo ugunsdzēsēju reaģēšana ugunsgrēka gadījumāAttēlā atspoguļotā rīcība ļauj saprast veicamos procesus, kas sadalīti pa minūtēm, kur viens no svarīgākiem posmiem ir paspēt veikt pirmās darbības līdz 17 min. reanimācijas robežai. Nokavējot šo posmu, ugunsnelaime ir jau pilnīgi citā attīstības stadijā, ar daudz lielāku degšanas ātrumu un platību.Lai nodrošinātu brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbu piedūmotā vidē, LBUBA piedāvā veikt ugunsdzēsēju apmācību darbam piedūmotā vidē un, saņemot finansējumu, iegādāties jaunus individuālos aizsardzības līdzekļus.
\nTāpat brīvprātīgie ugunsdzēsēji ir gatavi būt attiecīgi apmācīti reaģēt uz notikumiem, kas saistīti ar jebkāda veida glābšanas darbiem un ceļu satiksmes negadījumiem.VUGD atbalstītu pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB darbību, nododot tām VUGD lietoto tehniku, kā arī veicot pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB ugunsdzēsēju apmācību.Ņemot vērā situācijas aprakstu šā konceptuālā ziņojuma II sadaļā, var secināt, ka lielākās problēmas ugunsdrošības jomā ir sastopamas ārpus Rīgas. Savukārt 2.attēls sniedz ieskatu par ugunsgrēku sadalījumu dažādos objektos – neapsaimniekotu ēku, atkritumu degšana, krūmu un kūlas ugunsgrēki sastāda 55,98 %, un tie nav augstas sarežģītības ugunsgrēki, kur būtu nepieciešama augsti kvalificētu speciālistu iesaistīšana, bet tos varētu likvidēt vietējie BUB un pašvaldību ugunsdzēsības dienesti.LBUBA ieskatā dažādas nepilnības brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbībā ir sastopamas tikai tāpēc, ka nav valstiski sakārtota šī joma, ir gadījumi, kad uz notikumu izbraukt ir sarežģīti, jo VUGD ne vienmēr paziņo laicīgi vai vispār nepaziņo par notikumu.Pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB komandas iedalītos četros līmeņos (skat. 2.pielikumu), atkarībā no to resursu nodrošinājuma (ugunsdzēsības tehnikas un brīvprātīgo ugunsdzēsēju skaita):1.līmenis –1 ugunsdzēsības automobilis, 2 brīvprātīgie ugunsdzēsēji;2.līmenis – 1 ugunsdzēsības automobilis, autokāpnes (pacēlājs) un 4 brīvprātīgie dzēsēji;3.līmenis – 2 ugunsdzēsības automobiļi (viens no tiem – ūdensvedējs), 3 brīvprātīgie ugunsdzēsēji;4.līmenis – 2 ugunsdzēsības automobiļi (viens no tiem – ūdensvedējs), autokāpnes (autopacēlājs) un 6 brīvprātīgie ugunsdzēsēji.LBUBA šajā attīstības variantā saskata un piedāvā ne tikai ugunsdrošības situācijas uzlabošanu valstī, bet arī, raugoties no valsts kopējā drošības aspekta, brīvprātīgo ugunsdzēsēju formējumi būtu reāls spēks un resurss pašvaldībām dažādos ārkārtas gadījumos un apdraudējumos.17. tabula3.variantā paredzētā pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB attīstības modeļa SVID analīzeStiprās pusesVājās pusesLBUBA un tās struktūrvienības, izmantojot piešķirto finansējumu, sadarbībā VUGD kvalitatīvi veiks ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbus un preventīvos pasākumus.
\nBrīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas tiek izveidotas administratīvās teritorijās, nodrošinot 15 min. ierašanos notikuma vietā. LBUBA sadarbībā ar pašvaldībām iegādāsies mazlietotu un darbspējīgu ugunsdzēsības tehniku, ņemot vērā attiecīgā reģiona specifiku. LBUBA spēj īsā laikā piesaistīt ārkārtas gadījumos lielu skaitu cilvēkresursu. Nepalielinot VUGD štatus, tiek nodrošināta glābēju kapacitāte notikumos. Būtiski tiks risinātas problēmas ar VUGD darbinieku atvaļinājumu piešķiršanu, virsstundu darbu un personāla komplektēšanas jaut. LBUBA nodrošinās meža ugunsgrēku dzēšanas darbus, tā izmantojot VMD ugunsdzēsības tehniku un resursus visa gada griezumā. Nav iespējams precīzi aprēķināt, kādi finansiālie līdzekļi ir nepieciešami no valsts budžeta, jo nav zināms nepieciešamo investīciju apjomus, kurš savukārt ir atkarīgs no tā, vai pašvaldības ugunsdzēsības dienests vai BUB tiek veidots no jauna.IespējasDraudiTiek nodrošināta efektīvāka ugunsgrēku dzēšana, piesaistot ar labākiem resursiem nodrošinātas pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB komandas.
\nDarba samaksa par iesaisti ugunsdzēsībā un ugunsdrošības prevencijā palielinās cilvēku motivāciju iesaistīties brīvprātīgo ugunsdzēsēju rindās, kas veicinās tās attīstību valstī. Teritorijās, kas atrodas tālu no VUGD struktūrvienību dislokācijas vietām, tiek laicīgi nodrošināti ugunsdzēsības un glābšanas darbu pakalpojumiem. Iesaistot brīvprātīgos ugunsdzēsējus preventīvo pasākumu (informatīvie un izglītojošie pasākumi) veikšanā, tiks nodrošināts plašāks par ugunsdrošību informēto cilvēku skaits. Jo ilgāk tiek atlikta brīvprātīgo komandu iesaistīšana valsts iekšējās drošības uzlabošanā, jo ilgāks ceļš veidojas, lai īstenotu ugunsdrošības uzlabošanu valstī.Risinājuma īstenošanai atbilstošie pasākumi norādīti 18.tabulā.18.tabulaPasākumi problēmu risināšanaiNr.p.k.PasākumsIzpildītājsIzpildes termiņš1.Izstrādāt grozījumus Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā, kā arī nepieciešamos Ministru kabineta noteikumus, kas paredzētu un noteiktu:- sadarbību starp VUGD un pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem un BUB;- pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB uzdevumus, pienākumus un tiesības;- prasības pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem un BUB, lai tie varētu īstenot pasākumus ugunsdzēsības un ugunsdrošības prevencijas jomā;- pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB komandu resursu minimumu, apmācības apjomu un saturu;- VUGD lietotās tehnikas nodošanu BUB konkrētiem mērķiem;- pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB komandu finansēšanu.Iekšlietu ministrija, VUGD,iesaistotLBUBA01.09.2020.1.Uzsākt pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB ugunsdzēsēju apmācību.LBUBAVUGDSešu mēnešu laikā pēc attiecīgā normatīvā akta stāšanās spēkā2.Koordinēt pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB darbību ugunsdzēsības un ugunsdrošības prevencijas jomā un sadarbību ar pašvaldībām.LBUBAPastāvīgi4.
\nUgunsdrošības pakalpojumu sniegšanas jomas regulēšana4.1. Esošā situācijaMinistru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumi Nr.238 \"Ugunsdrošības noteikumi\" (turpmāk – Ugunsdrošības noteikumi) nosaka prasības, kas ir jāievēro, lai maksimāli samazinātu ugunsgrēku izcelšanās riskus objektos:- jāveic elektroinstalācijas (tai skaitā zemējuma un zibensaizsardzības ierīces) pārbaude, par ko jānoformē pārbaudes akts (Ugunsdrošības noteikumu 56., 57.punkts);- jāpārbauda elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitāte ar termokameru, par ko jānoformē pārbaudes akts (Ugunsdrošības noteikumu 58.punkts).- jāveic dūmvada, apkures ierīces un iekārtas, gāzes aparāta, dabīgās ventilācijas kanāla tīrīšana un par rezultātiem jāsastāda akts (Ugunsdrošības noteikumu 67., 72.punkts);- jāveic dūmvada, apkures iekārtas, ierīces un dabīgās ventilācijas kanāla tehniskā stāvokļa pārbaude un par rezultātiem jāsastāda tehniskā stāvokļa pārbaudes akts (Ugunsdrošības noteikumu 74., 75.punkts);- jāveic mehāniskās ventilācijas sistēmas tehniskā stāvokļa pārbaude un tīrīšana un par pārbaudes rezultātiem vai tīrīšanu jāsastāda akts (Ugunsdrošības noteikumu 91., 92.punkts);- jāveic ugunsdzēsības hidrantu pārbaude un par pārbaudes rezultātiem jāsastāda pārbaudes akts (Ugunsdrošības noteikumu 106., 107.punkts);- jāveic ugunsdzēsības krānu pārbaude, par ko jānoformē attiecīga informācija (Ugunsdrošības noteikumu 117.punkts);- jānodrošina objektā ugunsaizsardzības sistēmas tehnisko apkope un tehniskās apkopes kontrole (Ugunsdrošības noteikumu 129.punkts);- jāveic ugunsdzēsības aparātu tehniskās apkopes ugunsdzēsības aparātu tehniskās apkopes vietā (Ugunsdrošības noteikumu 275.punkts);- jānodrošina ugunsdrošības instrukcijas izstrāde saimnieciskās darbības objektam vai publiskam objektam, daudzdzīvokļu objekta koplietošanas telpām un teritorijai (Ugunsdrošības noteikumu 176., 177.punkts);- jānodrošina ugunsdrošības instruktāža visiem saimnieciskās darbības objekta vai publiska objekta nodarbinātajiem (Ugunsdrošības noteikumu 184.punkts);- jāorganizē praktiskās nodarbības saimnieciskās darbības objektā vai publiskā objektā, kurā vienlaikus var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem, un kritiskās infrastruktūras objektā (Ugunsdrošības noteikumu 192.punkts).Ugunsdrošības noteikumi (178.punkts) nosaka, ka tiesības izstrādāt ugunsdrošības instrukciju, veikt ugunsdrošības instruktāžu, praktiskās nodarbības, ugunsdzēsības hidrantu un iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada pārbaudi ir personai, kura ir ieguvusi profesionālo izglītību ugunsdrošībā vai saņēmusi apmācību ugunsdrošības jomā – saimnieciskās darbības objektam un publiskam objektam, kurā var atrasties no 10 līdz 50 cilvēkiem, kā arī saimnieciskās darbības objektam ar sprādzienbīstamu vidi – atbilstoši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izstrādātai mācību programmai (ne mazāk par 20 stundām), savukārt saimnieciskās darbības objektam un publiskam objektam, kurā var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem, kā arī paaugstinātas bīstamības saimnieciskās darbības objektam – atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas licencētai profesionālās izglītības programmai (ne mazāk par 160 stundām).Citiem pakalpojumiem ugunsdrošības jomā, piemēram, par ugunsaizsardzības sistēmu tehnisko apkopi un remontu, nav attiecīgā normatīvā regulējuma, izņemot atsevišķas prasības, kas iekļautas standartos, bet tās galvenokārt ir vispārējas.
\nTādējādi nav vienotas izpratnes, kādas personas var sniegt pakalpojumus ugunsdrošības jomā.4.2. Risināmās problēmas1. Ugunsdrošības pakalpojumu sniegšana nav tiesiski regulēta.2. Personām, kas sniedz pakalpojumus ugunsdrošības jomā, nav noteiktas prasības un atbildība.3. Personas, kas saņem pakalpojumus ugunsdrošības jomā, nevar pārliecināties, vai konkrētais pakalpojuma sniedzējs ir kompetents, lai sniegtu šādus pakalpojumus.4.3. RisinājumsIzstrādājot jaunu likumprojektu par ugunsdrošību un ugunsdzēsību, plānots ietvert tajā tiesisko regulējumu, kas paredzētu, ka:- pasākumus ugunsdrošības prasību nodrošināšanai veic fiziska persona ar attiecīgu kvalifikāciju vai apmācību;- tiek noteiktas prasības fizisku personu, kas veic pasākumus ugunsdrošības normu nodrošināšanai, kvalifikācijai.19.tabulaUgunsdrošības pakalpojumu sniegšanas jomas regulēšana SVID analīzeStiprās pusesVājās pusesLīdz ar ugunsdrošības pakalpojuma jomas normatīvā regulējuma ieviešanu, uzlabosies sniegto pakalpojumu kvalitāte.
\nTiks ieviesta vienota un sabiedrībai izprotama pakalpojumu ugunsdrošības jomā aprites sistēma. No tirgus aprites tiks izslēgti negodprātīgie pakalpojumu ugunsdrošības jomā sniedzēji, kuri izpildāmos darbus veic nekvalitatīvi.VUGD resursi ir nepietiekoši, lai pilnvērtīgi veiktu visu komersantu uzraudzību, kuri sniedz pakalpojumus ugunsdrošības jomā Nosakot kvalifikācijas prasības fiziskām personām, lai tās varētu nodrošināt ugunsdrošības pasākumus, var neaptvert visas profesijas.IespējasDraudi Ugunsdrošības pakalpojumu sniegšana tiks veikta efektīvāk, veicinot ugunsdrošības uzlabošanos. Iespējama pretestība no to komersantu puses, kas šobrīd veic ugunsdrošības pakalpojumus.Risinājuma īstenošanai atbilstošie pasākumi norādīti 20.tabulā.20.tabulaPasākumi risinājuma īstenošanaiNr. p.k.PasākumsIzpildītājsIzpildes termiņš1.Izstrādāt jaunu likumprojektu par ugunsdrošību un ugunsdzēsību, ietverot tajā tiesisko regulējumu, kas paredzētu, ka:- pasākumus ugunsdrošības prasību nodrošināšanai veic fiziska persona ar attiecīgu kvalifikāciju vai apmācību;- tiek noteiktas prasības fizisku personu, kas veic pasākumus ugunsdrošības normu nodrošināšanai, kvalifikācijai.Iekšlietu ministrijaVUGD30.11.2023.V.
\nIetekme uz problēmu risināšanuKonceptuālais ziņojums sagatavots, lai radītu optimālus priekšnosacījumus ugunsdrošības uzlabošanai valstī, pilnveidojot ugunsdrošības uzraudzību un ugunsdrošības prevencijas pasākumus, kā arī regulējot ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanu un attīstot pašvaldību ugunsdzēsības dienestus un BUB.1. Ugunsdrošības uzraudzības pilnveidošanaRisinājums nav saistīts ar jaunu uzdevumu deleģējumu valsts institūcijām un ir īstenojams piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Paredzēts izstrādāt jaunu likumprojektu par ugunsdrošību un ugunsdzēsību, kura ietvaros tiks pilnveidots regulējums attiecībā uz valsts ugunsdrošības uzraudzības darba veikšanu.2. Prevencijas pasākumu pilnveidošanaRisinājums nav saistīts ar jaunu uzdevumu deleģējumu institūcijām un ir īstenojams piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
\nJaunu tiesību aktu projektu izstrāde nav nepieciešama.3. Brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstībaLai veicinātu nevalstisko organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstību, tiek piedāvāti trīs risinājuma varianti:1.a.variants – brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstības iespējas tiek izvērtētas pilotprojekta ietvaros, tajā iesaistot piecas brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu komandas.Īstenojot šādu variantu, tiktu realizēts pilotprojekts, lai praktiski testētu brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstībai iespējamo risinājumu.
\nVUGD nodrošinās pilotprojektam izraudzīto BUB komandu apmācību. Pilotprojekta ietvaros tiks vērtēta prasību piemērošana attiecībā uz BUB ugunsdzēsēju veselības stāvokli un fizisko sagatavotību, tiks testēti jautājumi attiecībā uz informācijas apmaiņas kārtību starp BUB komandām un VUGD, tiks vērtēta nepieciešamība precizēt pašvaldību uzdevumus ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā, tiks izvērtēta situācija ugunsdrošības jomā attiecīgajos BUB komandu izbraukumu rajonos. Tiek paredzēts risinājums teritorijām, kurās prognozējamais ierašanās laiks no tuvākās VUGD daļas vai posteņa pārsniedz Ministru kabineta 2016.gada 17.maija noteikumos Nr.297 \"Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus\" noteikto ierašanās laiku – VUGD plānos pastiprināti veikt prevencijas pasākumus.
\nVienlaikus, attīstot Latgales reģiona Ugunsdzēsēju un glābēju biedrības Kaunatas struktūrvienību, tiks nosegts \"baltais plankums\" – Kaunata, Kaunatas pagasts, Rēzeknes novadā.Pēc pilotprojekta realizācijas tiks sagatavots informatīvais ziņojums izskatīšanai Ministru kabinetā par BUB pilotprojekta rezultātiem un tālāko rīcību brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstībai, tai skaitā nepieciešamajām izmaiņām normatīvajā regulējumā.Risinājuma varianta īstenošanai nepieciešams papildu finansējums 43 000 euro gadā, kas tiks nodrošināts Iekšlietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.1.b.variants – brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstības iespējas tiek izvērtētas pilotprojekta ietvaros, tajā iesaistot desmit brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu komandas.Īstenojot šādu variantu, tiktu realizēts pilotprojekts, lai praktiski testētu brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstībai iespējamo risinājumu, iesaistot lielāku brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu komandu skaitu.Tāpat kā 1.a.variantā VUGD nodrošinās pilotprojektam izraudzīto BUB komandu apmācību.
\nPilotprojekta ietvaros tiks vērtēta prasību piemērošana attiecībā uz BUB ugunsdzēsēju veselības stāvokli un fizisko sagatavotību, tiks testēti jautājumi attiecībā uz informācijas apmaiņas kārtību starp BUB komandām un VUGD, tiks vērtēta nepieciešamība precizēt pašvaldību uzdevumus ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā, tiks izvērtēta situācija ugunsdrošības jomā attiecīgajos BUB komandu izbraukumu rajonos. Tiek paredzēts risinājums teritorijām, kurās prognozējamais ierašanās laiks no tuvākās VUGD daļas vai posteņa pārsniedz Ministru kabineta 2016.gada 17.maija noteikumos Nr.297 \"Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus\" noteikto ierašanās laiku – VUGD plānos pastiprināti veikt prevencijas pasākumus.
\nVienlaikus, attīstot Latgales reģiona Ugunsdzēsēju un glābēju biedrības Kaunatas struktūrvienību, tiks nosegts \"baltais plankums\" – Kaunata, Kaunatas pagasts, Rēzeknes novadā.Pēc pilotprojekta realizācijas tiks sagatavots informatīvais ziņojums izskatīšanai Ministru kabinetā par BUB pilotprojekta rezultātiem un tālāko rīcību brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstībai, tai skaitā nepieciešamajām izmaiņām normatīvajā regulējumā.Risinājuma varianta īstenošanai nepieciešams papildu finansējums 86 000 euro gadā (43 000 euro gadā, kas tiks nodrošināts Iekšlietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, savukārt 43 000 euro gadā nepieciešami papildu no valsts budžeta).2.variants – brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstība tiek īstenota, saņemot papildu finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem.Variants paredz piesaistīt papildus līdzekļus no valsts budžeta pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB atbalstam, lai tie spētu izpildīt uzticētos uzdevumus atbilstošā kvalitātē.Īstenojot šādu variantu, tiktu noteikts normatīvais regulējums attiecībā uz pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB kompetenci ugunsgrēku dzēšanā un glābšanas darbu veikšanā, preventīvo pasākumu veikšanā, informācijas apmaiņas kārtību starp pašvaldību ugunsdzēsības dienestu, BUB komandām un VUGD, tiktu noteiktas prasības attiecībā uz pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB ugunsdzēsēju veselības stāvokli un fizisko sagatavotību, noteikts pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB komandu resursu minimums un prasības, precizēti pašvaldību uzdevumi ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā, kā arī paredzēts risinājums teritorijās, kurās prognozējamais ierašanās laiks no tuvākās VUGD daļas vai posteņa pārsniedz Ministru kabineta 2016.gada 17.maija noteikumos Nr.297 \"Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus\" noteikto ierašanās laiku – izveidojot jaunus brīvprātīgo ugunsdzēsēju depo, depo vajadzībām pielāgojot pašvaldību īpašumā esošas telpas.Konceptuālajā ziņojumā iekļauts arī risinājuma 3.variants, ko iesniedza Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienība:3.variants – Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienība, saņemot finansējumu no valsts, sadarbojas ar pašvaldībām, pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem un VUGD.Īstenojot šādu variantu, tiktu noteikts normatīvais regulējums attiecībā uz Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienību un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu uzdevumiem, pienākumiem un tiesībām, prasībām pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem un BUB, lai tie varētu īstenot pasākumus ugunsdzēsības un ugunsdrošības prevencijas jomā, to apmācības apjomu un saturu, kā arī resursu minimumu attiecībā pret sniegtā pakalpojuma apjomu.
\nTiktu gatavots finanšu līdzekļu pieprasījums no valsts budžeta brīvprātīgo ugunsdzēsēju atbalstam, piešķirtais finansējums tiktu iedalīts Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienībai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.4. Ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanas jomas regulēšanaRisinājums ir īstenojams piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Tiks palielināts administratīvais slogs valsts pārvaldei un privātpersonām. Variants saistīts ar izmaiņām tiesību aktos.VI. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu1. Konceptuālā ziņojuma IV.sadaļas 3.4.apakšpunkta 1.a.risinājuma variants.Risinājuma varianta īstenošanai nepieciešams papildu finansējums 43 000 euro gadā, kas tiks nodrošināts Iekšlietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.(EKK 3200 \"Subsīdijas un dotācijas komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem\" – BUB vai EKK 7310 \"Valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti pašvaldībām noteiktam mērķim\" – pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem (formējumiem), izņemot 1.pasākumu)Aprēķins:1.
\nMācību programmu īstenošana(Nodrošinās Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros)1.1. Mācību programma ugunsdzēsībā (40 stundas)Nr.p.k.Dienests, organizācijaApmācāmo skaitsIzmaksaseuro1.Pāvilostas pašvaldības ugunsdzēsības formējums2542.Vecpiebalga novada Taurenes pagasta pašvaldības ugunsdzēsības formējums61623.Jaunpils novada brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība61624.Latgales reģiona Ugunsdzēsēju un glābēju biedrības Kaunatas struktūrvienība41085.Inčukalna brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība14378 KOPĀ32864Paskaidrojums:Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumu Nr.902 \"Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas maksas pakalpojumu cenrādis\" 2.pielikuma 23.punktu mācību programmas ugunsdzēsībā (40 stundas) izmaksas uz 1 izglītojamo 10 izglītojamo grupā ir 91,31 euro, ja to apgūst Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā.
\nPlānots, ka cenrādis tiks papildināts ar minētās programmas tālmācības pakalpojumu. Pieņemts, ka izmaksas sastādīs 30% no klātienes apmācības izmaksām jeb 27 euro uz 1 izglītojamo.1.2. Mācību programma ugunsdrošības prevencijā (20 stundas)Nr.p.k.Dienests, organizācijaApmācāmo skaitsIzmaksaseuro1.Pāvilostas pašvaldības ugunsdzēsības formējums2242.Vecpiebalga novada Taurenes pagasta pašvaldības ugunsdzēsības formējums6723.Jaunpils novada brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība6724.Latgales reģiona Ugunsdzēsēju un glābēju biedrības Kaunatas struktūrvienība4485.Inčukalna brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība14168 KOPĀ32384PaskaidrojumsSaskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumu Nr.902 \"Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas maksas pakalpojumu cenrādis\" 2.pielikuma 23.punktu mācību programmas ugunsdrošībā (20 stundas) izmaksas uz 1 izglītojamo ir 41,69 euro, ja to apgūst Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā.
\nPlānots, ka cenrādis tiks papildināts ar minētās programmas tālmācības pakalpojumu. Pieņemts, ka izmaksas sastādīs 30% no klātienes apmācības izmaksām jeb 12 euro uz 1 izglītojamo.2. Ugunsdzēsēju veselības un dzīvības apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgā darba veikšanas laikāNr.p.k.Dienests, organizācijaApdrošināmo personu skaitsIzmaksaseuro1.Pāvilostas pašvaldības ugunsdzēsības formējums2902.Vecpiebalga novada Taurenes pagasta pašvaldības ugunsdzēsības formējums62703.Jaunpils novada brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība62704.Latgales reģiona Ugunsdzēsēju un glābēju biedrības Kaunatas struktūrvienība41805.Inčukalna brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība14630 KOPĀ321440Paskaidrojums1. Piemēroti Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 762 \"Noteikumi par brīvprātīgā darba veicēja veselības un dzīvības apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgā darba veikšanas laikā\" nosacījumi, paredzot, ka dienests vai organizācija apdrošina ugunsdzēsējus pret traumām, apdegumiem vai apsaldējumiem un ar tiem saistītiem veselības traucējumiem (apdrošināšanas atlīdzība nav mazāka par 3 000 euro), invaliditāti (apdrošināšanas atlīdzība nav mazāka par 10 000 euro) un nāvi (apdrošināšanas atlīdzība nav mazāka par 10 000 euro).2.
\nVeicot tirgus izpēti, noskaidrots, ka vidēji apdrošināšanas prēmija vienai personai sastāda ap 45 euro (atkarīga no apdrošināmo personu skaita).3. Gatavības uzturēšanas izmaksasNr.p.k.PasākumiKomandu skaitsIzmaksaseuro1.Tehnikas apdrošināšana (OCTA) 500 euro525002.Tehniskā apskate 50 euro52503.Eļļas nomaiņa 120 euro56004.Dzesēšanas šķidrums 50 euro52505.Tehnikas un tehniskā aprīkojuma remonti (ūdens sūkņa un transmisijas eļļošana, tehnisko šķidrumu papildināšana, lampiņas, u.c.) 600 euro530006.Ugunsdzēsēju individuālā ekipējuma uzturēšana 120 euro5600 KOPĀ 7200PaskaidrojumsAprēķini veikti, paredzot, gatavības uzturēšanas izmaksu kompensāciju vienam ugunsdzēsības automobilim.4. Kompensācija par tehnikas izmantošanu ugunsgrēku dzēšanāNr.p.k.PasākumsKomandu skaitsIzmaksaseuro1.Degvielas izlietojums:[20 litri (degvielas patēriņš uz 50 km ceļa) + 27 litri (degvielas patēriņš 1,5 stundas darbojoties ugunsdzēsības automobiļa sūkņiem) + 4,5 litri (degvielas patēriņš, nedarbojoties ugunsdzēsības automobiļa sūkņiem)] x 1,30 euro (vidējā degvielas cena) x 20 (izbraukumu skaits gadā) = 51,5 x 1,3 x 20 = 1339 euro566952.Ugunsdzēsības automobiļa izmantošana:118,78 euro x 0,5 x 60 stundas gadā = 3563,40 euro517 817 KOPĀ 24 512Paskaidrojums1.
\nAprēķini veikti, pieņemot, ka pašvaldības ugunsdzēsības formējums vai brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda gadā izbrauc vidēji uz 20 notikumiem un vienā izbraukumā pavada 3 stundas.2. Tiek pieņemts, ka viena izbraukuma laikā:– tiek nobraukti 50 km ar degvielas patēriņu 40 litri uz 100 km;– ugunsdzēsības automobilis atrodas notikuma vietā vai ūdens ņemšanas vietā, darbojoties ūdens sūkņiem, 1,5 stundas ar degvielas patēriņu 0,3 litri minūtē;– ugunsdzēsības automobilis atrodas notikuma vietā, nedarbojoties ūdens sūkņiem, 0,5 stundas ar degvielas patēriņu 0,15 litri minūtē.3. Tiek pieņemts, ka kompensācija par ugunsdzēsības automobiļa izmantošanu ir 50% no Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumos Nr.885 \"Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta maksas pakalpojumu cenrādis\" noteiktās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta specializētā transportlīdzekļa nomas maksas stundā (118,78 euro).5.
\nKompensācija pašvaldības ugunsdzēsības formējumam vai brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai par dalību ugunsgrēku dzēšanā un prevencijas pasākumu veikšanāNr.p.k.PasākumsKomandu skaitsIzmaksaseuro1.Kompensācija par dalību ugunsgrēku dzēšanā (personīgā autotransporta izmantošana nokļūšanai notikuma vietā, dzeramais ūdens, sakaru pakalpojumi):60 stundas x 20 euro = 1200 euro560002.Kompensācija par dalību prevencijas pasākumos (personīgā transporta izmantošana, sakaru pakalpojumi, prezentācijas tehnikas izmantošana, izmantoto ugunsdzēsības līdzekļu atjaunināšana) :26 nedēļas x 2 stundas x 10 euro = 520 euro52600 KOPĀ 8600Paskaidrojums1.Tiek pieņemts, ka pašvaldības ugunsdzēsības formējums vai brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda gadā izbrauc vidēji uz 20 notikumiem un vienā izbraukumā pavada 3 stundas.2.
\nTiek pieņemts, ka prevencijas pasākumus veic pašvaldības ugunsdzēsības formējuma vai brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības vadītājs, atvēlot tam 2 stundas nedēļā katrā otrajā nedēļā.2. Konceptuālā ziņojuma IV.sadaļas 3.4.apakšpunkta 1.b.risinājuma variants.Ņemot vērā, ka šajā variantā pilotprojektā tiek iesaistītas desmit pašvaldības ugunsdzēsības dienestu (formējumu) vai brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas, risinājuma varianta īstenošanai nepieciešams divreiz lielāks papildu finansējums nekā 1.a.variantā – 86 000 euro gadā (43 000 euro tiks nodrošināts Iekšlietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, savukārt no valsts budžeta papildu nepieciešami 43 000 euro).3. Konceptuālā ziņojuma IV.sadaļas 3.4.apakšpunkta 2.risinājuma variants.Risinājuma variants rada ietekmi uz valsts budžeta izdevumiem (izdevumu palielinājumu) – pieprasot finanšu līdzekļus no valsts budžeta pašvaldību ugunsdzēsības dienestu vai brīvprātīgo ugunsdzēsēju dienestu darbības nodrošināšanai, atbalstam un attīstībai.Aprēķins veikts:1) balstoties uz VUGD iesniegto informāciju par ierašanās laikiem uz izsaukumiem novados vai novadu teritoriālajās vienībās, kur nevar nodrošināt ugunsdzēsēju ierašanos notikuma vietā atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 17.maija noteikumos Nr.297 \"Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus\" noteiktajā laikā (23 min.) un kur būtu nepieciešams izveidot pašvaldību ugunsdzēsības dienestu (formējumu) vai BUB;2) ņemot vērā pašvaldību ugunsdzēsības dienestu vai BUB komandu skaitu, kas tiks apmācītas un iekļautas VUGD izsūtīšanas sarakstā;3) balstoties uz brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas (1 ugunsdzēsības automobilis, 2 brīvprātīgie ugunsdzēsēji) uzturēšanas, gatavības un tehnikas izmantošanas izmaksām (skat.1.pielikumu);4) pieņemot, ka brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda gadā izbrauc vidēji uz 20 notikumiem un vienā izbraukumā pavada 3 stundas;5) pieņemot, ka brīvprātīgie ugunsdzēsēji piedalās prevencijas pasākumos, kas vērsti uz bērnu un jauniešu iesaisti aktivitātēs, kas saistītas ar ugunsdrošību un pareizu rīcību dažādos ārkārtas gadījumos.Jāņem vērā, ka aprēķins ir provizorisks, jo balstīts uz pieņēmumiem.Aprēķins:(EKK 3200 \"Subsīdijas un dotācijas komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem\" – BUB vai EKK 7310 \"Valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti pašvaldībām noteiktam mērķim\" – pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem)I.
\nAtbalsts brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandām:1. A1 (atbalstāmo pašvaldību ugunsdzēsības dienestu vai BUB komandu skaits, kas ir apmācītas un iekļautas VUGD izsūtīšanas sarakstā): 2020.gadā – 5 2021.gadā – 15 2022.gadā – 25 2023.gadā – 35 2024.gadā – 45 2025.gadā – 552. A2 (1.līmeņa komandas uzturēšanas, gatavības un tehnikas izmantošanas izmaksas – atbilstoši 1.pielikumam) = 6782 euro3. A3 (kompensācija par izbraukumiem uz notikumiem 1.līmeņa komandai gadā) = 60 (izbraukuma stundas gada laikā) x (20 euro kompensācija stundā par komandas izbraukumu uz notikumu) = 60 x 20 euro = 1200 euro4. A4 (kompensācija par dalību prevencijas pasākumos) = 26 (nedēļu, kurās tiek īstenoti prevencijas pasākumi, skaits) x 2 (stundu skaits prevencijas pasākumiem) x 10 euro (kompensācija stundā par dalību prevencijas pasākumos) = 520 euro5.
\nA (papildus nepieciešamais finansējums gadā pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB komandu atbalstam) = A1 x (A2 + A3 + A4):5.1. A2020.gadā = 5 x (6782 euro + 1200 euro + 520 euro) = 5 x 8502 euro = 42 510 euro5.2. A2021.gadā = 15 x (6782 euro + 1200 euro + 520 euro) = 15 x 8502 euro = 127 530 euro5.3. A2022.gadā = 25 x (6782 euro + 1200 euro + 520 euro) = 25 x 8502 euro = 212 550 euro5.4. A2023.gadā = 35 x (6782 euro + 1200 euro + 520 euro) = 35 x 8502 euro = 297 570 euro5.5. A2024.gadā = 45 x (6782 euro + 1200 euro + 520 euro) = 45 x 8502 euro = 382 590 euro5.6. A2025.gadā = 55 x (6782 euro + 1200 euro + 520 euro) = 55 x 8502 euro = 467 610 euroII. Atbalsts četru BUB depo izveidei:1. B1 (izveidojamo ugunsdzēsības depo skaits):1.1. 2021.gadā – 11.2. 2022.gadā – 11.3. 2023.gadā – 11.4. 2024.gadā – 12.
\nB2 (telpu pielāgošanas ugunsdzēsības depo vajadzībām izmaksas, pieņemot tās kā 35% no jauna depo būvniecības izmaksām) = 184 000 euro3. B3 (ugunsdzēsības automobilis ar atbilstošu aprīkojumu) = 120 879 euro4. B4 (individuālie aizsardzības līdzekļi) = 1338 euro (individuālo aizsardzības līdzekļu izmaksas vienam ugunsdzēsējam) x 2 (minimālais brīvprātīgo ugunsdzēsēju skaits komandā) = 2676 euro5. B (BUB ugunsdzēsības depo izveides izmaksas) = B2 + B3 + B4= 184 000 euro + 120 879 euro + 2676 euro = 307 555 euro6. Papildus nepieciešamais finansējums BUB ugunsdzēsības depo izveidei pa gadiem:6.1. B2021.gadā = B1 x B = 1 x 307 555 euro = 307 555 euro6.2. B2022.gadā = B1 x B = 1 x 307 555 euro = 307 555 euro6.3.
\nB2023.gadā = B1 x B = 1 x 307 555 euro = 307 555 euro6.4. B2024.gadā = B1 x B = 1 x 307 555 euro = 307 555 euroTeritorijās, kurās VUGD uz notikumu, iespējams, nespēs ierasties atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam laika kritērijam, pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem vai BUB aprīkojumam jābūt salāgojamam ar VUGD aprīkojumu, iesaistīto brīvprātīgo ugunsdzēsēju apmācības līmenim jābūt tādā līmenī, lai tas spētu saprast un izpildīt glābšanas darbu vadītāja rīkojumus, kā arī atbalsta sniedzēju profesionalitātei jābūt tādai, lai uzsākot aktīvu rīcību tā būtu lietderīga.Atbilstoši VUGD sniegtajai informācijai jauna ugunsdzēsības depo izveidei nepieciešamās izmaksas – ugunsdzēsības depo uzbūvēšana 1 402 013 euro, individuālie aizsardzības līdzekļi vienam ugunsdzēsējam 1 338 euro, transportlīdzeklis ar atbilstošu aprīkojumu 322 344 euro.Pašvaldību ugunsdzēsības dienesta vai BUB jauna ugunsdzēsības depo izveidei nepieciešamās izmaksas15 varētu būt – ugunsdzēsības depo uzbūvēšana – 350 503 līdz 701 006 euro, individuālie aizsardzības līdzekļi vienam ugunsdzēsējam – 1 338 euro, transportlīdzeklis ar atbilstošu aprīkojumu – 80 586 līdz 161 172 euro.4.
\nKonceptuālā ziņojuma IV.sadaļas 3.4.apakšpunkta 3.risinājuma variants.Risinājuma variants rada ietekmi uz valsts budžeta izdevumiem (izdevumu palielinājumu) – pieprasot finanšu līdzekļus no valsts budžeta pašvaldību ugunsdzēsības dienestu vai brīvprātīgo ugunsdzēsēju dienestu darbības nodrošināšanai, atbalstam un attīstībai, kuru organizē LBUBA.Aprēķins veikts:1) balstoties uz VUGD iesniegto informāciju par ierašanās laikiem uz izsaukumiem novados vai novadu teritoriālajās vienībās – 16 vietas, kurās nevar nodrošināt ugunsdzēsēju ierašanos notikuma vietā atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 17.maija noteikumos Nr.297 \"Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus\" noteiktajā laikā (23 min.) un kur būtu nepieciešams pašvaldību ugunsdzēsības dienestu vai BUB atbalsts;2) ņemot vērā pašvaldību ugunsdzēsības dienestu vai BUB komandu skaitu, kas ir iekļautas VUGD izsūtīšanas sarakstā – 44;3) balstoties uz brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas (1 ugunsdzēsības automobilis, 3 (vai vairāk) brīvprātīgie ugunsdzēsēji) uzturēšanas un gatavības izmaksām (skat. 2.pielikumu);4) pieņemot, ka brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda gadā izbrauc vidēji uz 20 notikumiem un vienā izbraukumā pavada 3 stundas;5) pieņemot, ka brīvprātīgie ugunsdzēsēji piedalās prevencijas pasākumos, kas vērsti uz bērnu un jauniešu iesaisti aktivitātēs, kas saistītas ar ugunsdrošību un pareizu rīcību dažādos ārkārtas gadījumos.Aprēķins:1.
\nA1 (atbalstāmo pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju komandu skaits) = 18 (izveidojamo pašvaldības ugunsdzēsības dienestu vai brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju komandu skaits) + 44 (pašvaldību ugunsdzēsības dienestu vai brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju komandu skaitu, kas ir iekļautas VUGD izsūtīšanas sarakstā) = 622. A2 (atlīdzība par izbraukumiem uz notikumiem 2.līmeņa komandai gadā) = 60 (izbraukuma stundas gada laikā) x [40 euro (ugunsdzēsības automobiļa izmaksas stundā par izbraukumu uz notikumu) + 3 (minimālais brīvprātīgo ugunsdzēsēju skaits komandā) x 10 euro (brīvprātīgā ugunsdzēsēja atlīdzība stundā par izbraukumu uz notikumu)] = 60 x 70 euro = 4200 euro3.
\nA3 (atlīdzība par brīvprātīgo ugunsdzēsēju dalību prevencijas pasākumos) = 3 (minimālais brīvprātīgo ugunsdzēsēju skaits komandā) x 6 (mēnešu skaits, kad tiek īstenoti prevencijas pasākumi) x 50 euro (atlīdzības par brīvprātīgā ugunsdzēsēja dalību prevencijas darbā) = 900 euro4. A4 (2.līmeņa komandas uzturēšanas un gatavības izmaksas – atbilstoši 2.pielikumam) = 3700 euro5. A (papildus nepieciešamais finansējums gadā pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju komandu atbalstam) = A1 x (A2 + A3 + A4) = 62 x (4200 euro + 900 euro + 3700 euro) = 62 x 8800 euro = 545 600 euroSavukārt attiecībā uz jaunu ugunsdzēsības depo izveidi jāpiemin, teritorijās, kurās VUGD uz notikumu, iespējams, nespēs ierasties atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam laika kritērijam, pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem vai BUB aprīkojumam jābūt salāgojamam ar VUGD aprīkojumu, iesaistīto brīvprātīgo ugunsdzēsēju apmācības līmenim jābūt tādā līmenī, lai tas spētu saprast un izpildīt glābšanas darbu vadītāja rīkojumus, kā arī atbalsta sniedzēju profesionalitātei jābūt tādai, lai uzsākot aktīvu rīcību tā būtu lietderīga.Lai nodrošinātu brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbu piedūmotā vidē, LBUBA piedāvā veikt ugunsdzēsēju apmācību darbam piedūmotā vidē un, saņemot finansējumu, iegādāties jaunus individuālos aizsardzības līdzekļus.
\nSavukārt, transportlīdzekļi, kurus šobrīd izmanto pašvaldību ugunsdzēsību dienesti un BUB, humānās palīdzības ietvaros ir saņemti pārsvarā no Vācijas, Beļģijas un Nīderlandes. Šie transportlīdzekļi pārsvarā ir vismaz 20–30 gadus veci. Ņemot vērā izgatavošanas kvalitāti, šie transporta līdzekļi ir izmantojami vēl ilgi. Savukārt, depo izmaksas ir saistītas ar telpu rekonstrukcijas vai labiekārtošanas darbiem.Atbilstoši VUGD sniegtajai informācijai jauna VUGD ugunsdzēsības depo izveidei nepieciešamās izmaksas – ugunsdzēsības depo uzbūvēšana 1 402 013 euro, individuālie aizsardzības līdzekļi vienam ugunsdzēsējam 1 338 euro, transportlīdzeklis ar atbilstošu aprīkojumu 322 344 euro.Atbilstoši LBUBA sniegtajai informācijai jauna ugunsdzēsības depo izveidei nepieciešamās izmaksas – ugunsdzēsības depo uzbūvēšana – 160 000 euro, individuālie aizsardzības līdzekļi vienam ugunsdzēsējam 1 338 euro, transportlīdzeklis – lietots sākot no 5000 euro, bet jauns 180 000 euro.Tomēr LBUBA uzskata, ka depo jautājumu būtu iespējams risināt, pielāgojot esošās pašvaldību īpašumā esošās būves.21.tabulaBrīvprātīgo ugunsdzēsēju kustības attīstībai indikatīvi nepieciešamais valsts budžeta finansējums (euro)RisinājumsBudžeta programmas (apakš -programmas kods un nosaukums)Nepieciešamais papildu finansējumsLBUBA brīvprātīgo ugunsdzēsēju kapacitātes minimālā izaugsme2019202020212022LBUBAKomandu vadītāji/ -inspektori62 LBUBA komandasIekšlietu ministrija07.00.00 \"Ugunsdrošība, glābšana un civilā aizsardzība\"545600 620 ugunsdzēsēji62 LBUBA inspektori – komandu vadītāji72 LBUBA komandasIekšlietu ministrija07.00.00 \"Ugunsdrošība, glābšana un civilā aizsardzība\" 633600 720 ugunsdzēsēji72 LBUBA inspektori – komandu vadītāji82 LBUBA komandasIekšlietu ministrija07.00.00 \"Ugunsdrošība, glābšana un civilā aizsardzība\" 721600 820 ugunsdzēsēji82 LBUBA inspektori – komandu vadītāji92 LBUBA komandasIekšlietu ministrija07.00.00 \"Ugunsdrošība, glābšana un civilā aizsardzība\" 809600920ugunsdzēsēji92 LBUBA inspektori – komandu vadītāji22.tabulaKonceptuālajā ziņojumā iekļautā risinājuma brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustības attīstībai indikatīvi nepieciešamais valsts budžeta finansējums (euro)RisinājumsBudžeta programmas (apakšprogrammas)kods un nosaukumsVidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējumsNepieciešamais papildu finansējumsPasākuma īstenošanas gads(ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir terminēta)201920202021201920202021turpmākajā laikposmā līdz risinājuma (risinājuma varianta) pabeigšanai(ja īstenošana ir terminēta)turpmāk ik gadu (ja risinājuma (risinājuma varianta) izpilde nav terminēta)IV.sadaļas 3.punkta 1.a.risinājuma variants*Iekšlietu ministrija07.00.00 \"Ugunsdrošība, glābšana un civilā aizsardzība\"00043 00043 000000 IV.sadaļas 3.punkta 1.b.risinājuma variantsIekšlietu ministrija07.00.00 \"Ugunsdrošība, glābšana un civilā aizsardzība\"00086 00086 000000 IV.sadaļas 3.punkta 2.risinājuma variantsIekšlietu ministrija07.00.00 \"Ugunsdrošība, glābšana un civilā aizsardzība\"000042 510435 085520 105 euro 2022.gadā605 125 euro 2023.gadā690 145 euro 2024.gadā467 610 euro 2025.gadā467 610 euro sākot ar 2026.gadu IV.sadaļas 3.punkta 3.risinājuma variantsIekšlietu ministrija07.00.00 \"Ugunsdrošība, glābšana un civilā aizsardzība\"000545 600633 600721 600809 600 euro 2022.gadā809 600 euro sākot ar 2023.gadu * - tiek nodrošināts Iekšlietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros1 Ar Ministru kabineta 2015.gada 15.septembra rīkojumu Nr.562 apstiprināts konceptuālais ziņojums \"Par pašreizējo situāciju Valsts meža dienestā meža ugunsdzēsības jomā un priekšlikumi situācijas risināšanai\"2 Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 2.pants.3 Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 2.1 pants.4 Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 3.pants.5 Valsts kontrole 2015.–2016.gadā veica lietderības revīziju \"Valstī īstenotās ugunsdrošības uzraudzības efektivitāte\", kuras ietvaros vērtēja, vai valstī īstenotā ugunsdrošības uzraudzības politika nodrošina ugunsdrošības situācijas uzlabošanos un ugunsgrēku skaita samazināšanos.6 No 2017.gada ugunsgrēka objekts \"Dzīvojamais sektors\" tika sadalīts divās sadaļās – \"Dzīvojamās mājas\" un \"Nedzīvojamās ēkas/būves\".7 Ministru kabineta 2009.gada 1.septembra noteikumi Nr.981 \"Bērnu nometņu organizēšanas un darbības kārtība\".8 Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumi Nr.529 \"Ēku būvnoteikumi\" 166.1.apakšpunkts.9 Ministru kabineta 2017.gada 9.maija noteikumi Nr.253 \"Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi\", 162.punkts.10 Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 13.1 panta piektā un septītā daļa.11 Administratīvā procesa likuma 368. un 370.pants.12 Termins \"brīvprātīgie ugunsdzēsēji\" tiek attiecināts gan uz pašvaldības ugunsdzēsības dienestu (vai formējumu), gan uz brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju ugunsdzēsējiem.13 Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 27.aprīļa noteikumos Nr.398 \"Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nolikums\" noteikto14 Strādāšana vietās, kas atrodas vismaz 1,5 m augstumā no zemes vai jebkuras citas drošas virsmas, tai skaitā darbs pazemē, ja ir iespējams kritiens, uz sastatnēm, kāpnēm, jumtiem, kā arī izmantojot virves un stiprinājumus (Ministru kabineta 2014.gada 18.marta noteikumi Nr.143 \"Darba aizsardzības prasības, strādājot augstumā\" 2.punkts.).15 Valsts kontroles revīzijas ziņojumā \"Vai valstī īstenotie ugunsdrošības pasākumi ir pietiekami?\" norādīts, ka \"zinātnieki ir pamatojuši, ka brīvprātīgo ugunsdzēsēju formējumu organizēšana un sagatavotība kopumā dod nozīmīgu ekonomisko efektu un ļauj paaugstināt ugunsdrošības līmeni, jo brīvprātīgo ugunsdzēsēju formējumu uzturēšana ir 2 līdz 4 reizes lētāka par profesionālo vienību uzturēšanu, un ieguldījumam tajos ir augsta efektivitāte\". Ņemot vērā minēto, izdarīts pieņēmums attiecībā uz pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB depo.
\nIekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis