{"html": "
161.Komisijas locekļiem sēdē jāierodas noteiktā laikā, un viņi nedrīkst sēdi atstāt bez tās vadītāja piekrišanas.
\n

186 (07.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.12.2010. un 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 162. Visi klātesošie komisijas locekļi parakstās, apliecinot savu piedalīšanos sēdē.

\n

187 163. (1) Komisijas sēdes tiek protokolētas. Protokolus paraksta sēdes vadītājs un sekretārs. Ja sēdi vada sekretārs vai ja sekretārs sēdē nepiedalās, tad protokolu paraksta sēdes vadītājs un — pēc sēdes vadītāja norādījuma — kāds no komisijas locekļiem. Protokols publiskojams Saeimas tīmekļvietnē ne vēlāk kā septiņas dienas pēc komisijas sēdes.

\n
(2)Komisijas sēdes protokolā fiksē:
\n
1)sēdes sākuma un beigu laiku;
\n
2)komisijas locekļus, kas piedalās komisijas sēdē;
\n
3)citas personas, kas piedalās komisijas sēdē;
\n
4)komisijas sēdes vadītāju;
\n
5)personu, kas protokolē sēdi;
\n
6)komisijas sēdes veidu (atklāta vai slēgta);
\n
7)izskatīto darba kārtību;
\n
8)viedokļus, skaidrojumus un citus sēdē paustos apsvērumus par izskatāmo darba kārtības jautājumu;
\n
9)pieņemtos lēmumus un balsošanas rezultātus, norādot katra deputāta balsojumu.
\n
(3)Komisijas sēdes ieraksta audioformātā, izņemot gadījumus, kad sēde norisinās ārpus Saeimas telpām vai tajā tiek apspriesta valsts noslēpumu saturoša informācija. Komisijas sēdes gaitu var fiksēt tikai ar Saeimas iekārtām, kā arī Saeimā akreditēti masu informācijas līdzekļu pārstāvji.
\n

188 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.1996., 28.10.2010., 15.10.2015. un 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025. Grozījums otrās daļas 2. punktā par tā papildināšanu ar vārdiem \"un to dalības formu (klātienē vai attālināti)\" stājas spēkā 01.09.2026. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.09.2026. Sk. pārejas noteikumu 17. punktu) 164. Katram komisijas loceklim ir tiesības pievienot savu atsevišķo viedokli protokolam ne vēlāk kā nākamajā sēdē.

\n

189 165. Ja kāds komisijas loceklis bez svarīga iemesla izlaidis trīs sēdes pēc kārtas, komisijas priekšsēdētājs to paziņo viņa frakcijai vai politiskajam blokam. Ja arī pēc tam komisijas loceklis neierodas sēdēs, pēc komisijas priekšlikuma Saeima 34. pantā noteiktajā kārtībā var viņu atsaukt un ievēlēt citu.

\n

190 166. Komisija izskata likumprojektus, priekšlikumus un iesniegumus uz Saeimas lēmuma pamata vai iesniedz tos pati, ja tie ir saistīti ar komisijas mērķiem.

\n

191 167. (1) Saeimas pilnvaru laikam beidzoties, komisiju dokumentārie materiāli nododami Saeimas arhīvā.

\n
(2)Komisijas likvidēšanas vai darbības izbeigšanas gadījumā komisijas materiāli nododami Prezidijam, kas tos savukārt nodod citai komisijai vai uzglabā Saeimas arhīvā.
\n

192 168. Ziņas par komisijas slēgtajām sēdēm atklātībai var sniegt, ja par to vienojas komisijas priekšsēdētājs, priekšsēdētāja biedrs (ja tāds ir ievēlēts) un sekretārs.

\n

193 (29.05.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 169. (1) Komisijas sēdēs var piedalīties ar padomdevēja tiesībām Prezidija locekļi un viens no deputātiem, kas parakstījuši attiecīgo likumprojektu vai citu iesniegumu, kā arī citu komisiju izraudzītie ziņotāji par apspriežamo likumprojektu. Komisijai ir tiesības pieaicināt lietpratējus — gan pastāvīgus, gan atsevišķiem gadījumiem. Viņiem ir padomdevēja tiesības.

\n
(2)Komisijas sēdē var būt klāt arī citi deputāti, bet padomdevēja tiesības viņi bauda tikai uz īpaša komisijas lēmuma pamata.
\n
(3)Komisijas atklātajās sēdēs var būt klāt frakcijas vai politiskā bloka pilnvarota persona, kā arī deputāta palīgs.
\n

194 170. Uz atbildīgās komisijas sēdēm uzaicināmi arī citu komisiju izraudzītie ziņotāji par apspriežamo likumprojektu.

\n

195 171. Komisiju sēdēs var piedalīties ar padomdevēja tiesībām arī Ministru kabineta loceklis un viņa pilnvarotas valsts amatpersonas, kā arī parlamentārais sekretārs.

\n

196 (29.05.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 172. (1) Komisijai ir tiesības tieši, bez Prezidija starpniecības, pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no attiecīgā ministra un viņam padotajām (viņa pakļautībā vai pārraudzībā esošajām) iestādēm, kā arī no pašvaldībām un uzaicināt paskaidrojumu sniegšanai attiecīgās amatpersonas.

\n
(2)Apakškomisijas sazinās ar ministrijām un citām iestādēm patstāvīgi.
\n

197 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.2012. likumu, kas stājas spēkā 02.02.2012.) 173. (1) Parlamentārās izmeklēšanas komisijai (150. p.) ir tiesības atbilstoši Saeimas noteiktajam uzdevumam izsaukt un nopratināt arī privātpersonas un, ja nepieciešams, pieaicinot lietpratējus, izdarīt revīzijas valdības, pašvaldību un privātajās iestādēs un uzņēmumos, ja privātās iestādes un uzņēmumi tieši vai netieši saņem valsts pabalstus, kredītus vai pasūtījumus vai piedalās valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijā.

\n
(2)Ja šajā pantā minētās personas, iestādes vai uzņēmumi nepilda ar nopratināšanu vai revīziju saistītās parlamentārās izmeklēšanas komisijas prasības, policijai pēc komisijas pieprasījuma jāveic piespiedu pasākumi šo prasību izpildīšanai.
\n

198 174. (1) Likumprojektus atbildīgā komisija izskata pirms katra lasījuma.

\n
(2)Ja nepieciešams, likumprojektus iepriekšējai sagatavošanai nodod apakškomisijai, ja tāda ir.
\n
(3)(Izslēgta ar 29.05.2025. likumu) 199 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 175. Lēmumi komisijā pieņemami ar klātesošo komisijas locekļu absolūto balsu vairākumu.
\n

200 176. Komisijas atzinumi, kas apstiprināmi Saeimā, ja nepieciešams, formulējami Saeimas lēmumu projektu veidā. Tiem var pievienot uzziņas materiālu.

\n

201 177. Pēc lietas izskatīšanas komisija ievēlē vienu no komisijas locekļiem par referentu Saeimas sēdē apspriežamajā lietā.

\n

202 178. Komisijas var rīkot kopējas sēdes. Lēmumus katra komisija pieņem atsevišķi, izņemot lēmumus par kopējās sēdes darba kārtību un darba gaitu. Kopējās sēdēs par sēdes vadību vienojas komisiju priekšsēdētāji.

\n

203 179. (1) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija:

\n
1)sagatavo Saeimas ziņojumu par deputātu pilnvaru apstiprināšanu un izbeigšanu;
\n
2)sagatavo Saeimas lēmuma projektu par piekrišanu šā likuma 17. pantā minēto darbību veikšanai, pamatojoties uz Ģenerālprokuratūras vai tiesas iesniegumu;
\n
3)pārrauga Saeimas deputātu ētikas kodeksa ievērošanu un izskata Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu lietas;
\n
31)sagatavo un publicē Saeimas tīmekļvietnē ieteikumus, skaidrojumus vai citus materiālus par Saeimas deputātu ētikas jautājumiem;
\n
4)sagatavo reizi mēnesī pārskatu Saeimai par iesniegumiem, kas saņemti Saeimas Sabiedrisko attiecību birojā, un par to izskatīšanu Prezidijā, Saeimas frakcijās, komisijās un citās Saeimas struktūrvienībās;
\n
5)reizi kārtējās sesijas laikā paziņo Saeimas sēdē par iepriekšējās sesijas un starpsesiju laikā administratīvi sodītajiem deputātiem. Paziņojumā ietver informāciju par deputāta izdarīto administratīvo pārkāpumu, norādot normatīvā akta normu, kurā paredzēts pārkāpums, par kura izdarīšanu persona saukta pie administratīvās atbildības; institūciju, kas pieņēmusi lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu; uzliktā soda veidu, datumu, kad stājies spēkā lēmums par administratīvā soda uzlikšanu.
\n
(2)Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā ievēlē divus deputātus no katras Saeimā pārstāvētās frakcijas. Komisijas locekļi atturas no darbībām, kuras var uzskatīt par nepamatotu vēršanos pret politiskajiem oponentiem vai par deputātu rīcības nepamatotu aizstāvību viņu politiskās piederības dēļ.
\n
(3)Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ierosina Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc tam, kad saņemts deputāta, deputātu grupas vai frakcijas rakstveida iesniegums, kurā:
\n
1)izklāstīta lietas būtība;
\n
2)paskaidrots, kādā veidā izpaudies Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpums;
\n
3)sniegti pierādījumi, ja tādi ir iesniedzēja rīcībā;
\n
4)minēti citi fakti, kuriem var būt nozīme lietas izskatīšanā.
\n
(4)Ja iesniegums nav pietiekami pamatots, to nekavējoties nosūta iesniedzējam precizēšanai un nepilnību novēršanai.
\n
(5)Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietas izskatīšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzsāk ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc tās ierosināšanas. Pēc lietas ierosināšanas komisija nekavējoties nosūta ierosinājuma un iesnieguma kopiju tam deputātam, par kura rīcību ierosināta Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lieta.
\n
(6)Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskata atklātā sēdē ne vēlāk kā divas nedēļas pēc lietas ierosināšanas. Komisija ar divu trešdaļu balsu vairākumu var nolemt par slēgtas sēdes rīkošanu. Slēgtas sēdes rīkošanu var ierosināt komisijas loceklis.
\n
(7)Konstatējusi Saeimas deputāta ētikas kodeksa pārkāpumu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pieņem vienu no šādiem motivētiem lēmumiem:
\n
1)izsaka deputātam mutvārdu brīdinājumu, kas tiek atzīmēts komisijas protokolā;
\n
2)izsaka deputātam rakstveida brīdinājumu;
\n
3)izsaka deputātam rakstveida brīdinājumu, paziņo par to Saeimas sēdē un publicē komisijas lēmumu oficiālajā izdevumā \"Latvijas Vēstnesis\";
\n
4)ierosina Saeimai liegt deputātam runāt Saeimas sēdē un sagatavo attiecīgu Saeimas lēmuma projektu;
\n
5)ierosina Saeimai izslēgt deputātu uz vienu līdz sešām Saeimas sēdēm un sagatavo attiecīgu Saeimas lēmuma projektu.
\n
(8)Saskaņā ar šā panta septītās daļas 4. vai 5.punktu iesniegtais Saeimas lēmuma projekts nav uzskatāms par patstāvīgo priekšlikumu, un tam nav piemērojami šā likuma 117. un 118.panta noteikumi.
\n
(9)Lai sagatavotu šā panta pirmās daļas 5.punktā minēto paziņojumu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai ir tiesības pieprasīt ziņas no Sodu reģistra normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
\n

204 (07.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.03.2006., 11.12.2008., 16.10.2014., 19.05.2016. un 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 179.1 Pēc deputāta rakstveida lūguma Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izvērtē, vai tas, kā viņš nodomājis rīkoties sarežģītā situācijā, no ētikas viedokļa nebūs pretrunā ar Saeimas deputātu ētikas kodeksu. Ja saņemts šāds deputāta lūgums, komisijas sēde tiek sasaukta pēc iespējas tuvākajā laikā, vienojoties ar iesniedzēju.

\n

205 (02.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.04.2006.) 179.2 Juridiskā komisija sagatavo Saeimas lēmuma projektu par atļauju uzsākt kriminālvajāšanu pret tiesnesi vai tiesībsargu vai viņa apcietināšanu, kā arī priekšlikumus sakarā ar iesniegumiem par administratīvā soda uzlikšanu tiesībsargam.

\n

206 (11.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.12.2008.) 180. (Izslēgts ar 23.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.) 207 181. Komisija ne vēlāk kā mēneša piektajā dienā iesniedz Saeimas Administrācijai sēžu sarakstu, atzīmējot, cik sēdes iepriekšējā mēnesī apmeklējis katrs komisijas loceklis.

\n

208 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 27.10.2015.) 182. Darba tiesiskās attiecības ar komisiju darbiniekiem nodibina un izbeidz Saeimas Administrācijas ģenerālsekretārs pēc attiecīgās komisijas priekšsēdētāja priekšlikuma saskaņā ar Darba likuma noteikumiem.

\n

209 (15.10.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.10.2015.) 183. (1) Komisiju darbībā visos gadījumos, kas nav paredzēti šajā sadaļā, pēc analoģijas piemērojami Kārtības ruļļa vispārīgie noteikumi.

\n
(2)Apakškomisiju darbībā piemērojami komisiju darbības noteikumi.
\n

210 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025.) VII. SAEIMAS BUDŽETS UN SAIMNIECĪBA(Sadaļas nosaukums 16.12.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2000.) 183.1 (1) Saeima ir finansiāli patstāvīga.

\n
(2)Saeimas budžeta pieprasījuma projektu izstrādā Saeimas Administrācija. Saeimas Administrācijas ģenerālsekretārs Saeimas budžeta pieprasījuma projektu iesniedz Prezidijam apstiprināšanai. Pēc Saeimas budžeta pieprasījuma apstiprināšanas Prezidijā tas iesniedzams finanšu ministram iekļaušanai bez grozījumiem valsts budžeta likuma projektā.
\n
(3)Saeimas budžeta pieprasījums līdz valsts budžeta likuma projekta iesniegšanai Saeimā bez Prezidija piekrišanas nav grozāms.
\n

211 (16.12.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.2015. un 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 184. Par Saeimas saimniecību lemj Prezidijs. Finanšu rīkotājs ir Prezidijs vai tā iecelta Saeimas amatpersona.

\n

212 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.2012. un 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 185. (1) Saeimas grāmatvedību, izdevumu lietderību, likumību un gada pārskatus pārbauda, kā arī iekšējās kontroles sistēmu novērtē Publisko izdevumu un revīzijas komisija.

\n
(2)Pārskata gada laikā Publisko izdevumu un revīzijas komisija plāno un veic finanšu posteņu revīziju izlases kārtībā Saeimas saimniecībā. Pēc veiktajām izlases revīzijām Publisko izdevumu un revīzijas komisija iesniedz atzinumus Prezidijam. Katra pārskata gada beigās tiek veikta gada pārskata revīzija. Par gada pārskata revīziju Publisko izdevumu un revīzijas komisija iesniedz atzinumu Prezidijam ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pārskata gada beigām.
\n
(3)Prezidijs nosaka kārtību, kādā Saeimas Administrācijā un citās Saeimas struktūrvienībās tiek īstenota un pārraudzīta iekšējās kontroles sistēma.
\n

213 (24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025. Grozījums pirmajā daļā par tās papildināšanu pēc vārda \"pārbauda\" ar vārdiem \"kā arī iekšējās kontroles sistēmu novērtē\" un trešā daļa stājas spēkā 01.01.2026. Sk. pārejas noteikumu 21. punktu) VII.1 SAEIMAS LĪDZDALĪBA EIROPAS SAVIENĪBAS JAUTĀJUMOS(Sadaļa 18.01.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.02.2001) 185.1 (1) Saeima savu līdzdalību Eiropas Savienības jautājumos realizē ar Eiropas lietu komisijas starpniecību, ja Saeima nav lēmusi citādi.

\n
(2)Eiropas lietu komisija nosaka kārtību, kādā no Latvijas ievēlētajiem Eiropas Parlamenta deputātiem ir tiesības līdzdarboties šīs komisijas darbā.
\n

214 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.) 185.2 Eiropas lietu komisijas sastāvā ir vismaz viens deputāts no katras Saeimā esošās frakcijas. Komisijas sastāvs ir atbilstošs Saeimas frakciju proporcijām.

\n

215 185.3 Eiropas lietu komisija izskata Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sagatavotās Latvijas Republikas oficiālās nostādnes un lemj par tām pirms to paziņošanas Eiropas Savienības institūcijām.

\n

216 185.4 Eiropas lietu komisija var nosūtīt Latvijas Republikas oficiālās nostādnes, kā arī Eiropas Savienības likumdošanas priekšlikumus un citus Eiropas Savienības institūciju dokumentus izskatīšanai un atzinuma sniegšanai citām Saeimas komisijām.

\n

217 (28.10.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2004.) 185.5 (Izslēgts ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 11.11.2010.) 218 VIII. FRAKCIJAS, POLITISKIE BLOKI UN FRAKCIJU PADOME 186. Ne mazāk kā pieci viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta deputāti var izveidot frakciju. Viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta deputāti var izveidot tikai vienu frakciju un nevar iestāties citā frakcijā.

\n

219 (11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 02.11.2010. Sk. pārejas noteikumu 8.punktu) 187. (1) Darba tiesiskās attiecības ar frakcijas darbinieku nodibina un izbeidz Saeimas Administrācijas ģenerālsekretārs pēc frakcijas vadītāja priekšlikuma saskaņā ar Darba likuma noteikumiem.

\n
(2)Darba līgumu slēdz uz vienu no šādiem termiņiem:
\n
1)uz frakcijas darbības periodu attiecīgās Saeimas pilnvaru laikā;
\n
2)uz noteiktu laiku, kas nav īsāks par sešiem mēnešiem, un šo darba līgumu var pagarināt. Ja frakcijas darbība izbeidzas pirms noslēgtā darba līguma termiņa, frakcijas darbinieka darba līgums izbeidzas ar dienu, kad frakcija izbeidz darbību.
\n
(3)Saeimas Administrācijas ģenerālsekretārs pēc frakcijas vadītāja priekšlikuma var uzteikt darba līgumu ar frakcijas darbinieku jebkurā laikā, nenorādot uzteikuma iemeslus.
\n

220 (02.11.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.2015. un 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025. Sk. pārejas noteikumu 18. punktu) 188. Atsevišķas frakcijas var apvienoties politiskajos blokos.

\n

221 (06.05.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 11.11.2010.) 189. Par frakciju un politisko bloku sastāvu un visām pārmaiņām tajā nekavējoties jāpaziņo Prezidijam.

\n

222 190. Prezidijs, frakcijas un politiskie bloki izveido Frakciju padomi, kura noskaidro un saskaņo frakciju un politisko bloku darbību un taktiku Saeimā un komisijās, kā arī nokārto kopā ar Prezidiju 23. panta 4. punktā minētās lietas.

\n

223 191. Katra frakcija vai politiskais bloks deleģē uz Frakciju padomi vienu pārstāvi.

\n

224 192. Frakciju padomes atzinumiem ir ieteikuma raksturs, un frakcijām vai politiskajiem blokiem tie nav saistoši. Tomēr frakcijām vai politiskajiem blokiem, kuri nepiekrīt sava pārstāvja atzinumam Frakciju padomes sēdē, par to jāpaziņo Prezidijam līdz Saeimas nākamās sēdes sākumam.

\n

225 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 03.11.1998.) 193. (1) Frakciju padomes sēžu darba kārtību noteic un sēdes sasauc Prezidijs. Sēdes vada Saeimas priekšsēdētājs vai viņa biedrs.

\n
(2)Frakciju padomes darba kārtību var papildināt vai grozīt, ja to prasa vismaz viena piektdaļa Frakciju padomes locekļu.
\n
(3)Frakciju padomes sēdes jāsasauc, ja to prasa padomes locekļi, kas pārstāv vismaz vienu piektdaļu no Saeimas sastāva.
\n

226 194. Saeimas pilnvaru laikam beidzoties, Saeimas frakciju, politisko bloku un Frakciju padomes dokumentārie materiāli nododami Saeimas arhīvā.

\n

227 VIII.1 DEPUTĀTU GRUPAS(Sadaļa 06.05.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.1996.) 194.1 Ne mazāk kā trīs deputāti var izveidot deputātu grupu sadarbības veicināšanai ar citu valstu parlamentiem vai citu ar deputāta darbību saistītu interešu apmierināšanai.

\n

228 194.2 Par deputātu grupas izveidošanu, kā arī grozījumiem tās sastāvā deputātu grupas locekļi paziņo rakstveidā Prezidijam.

\n

229 194.3 Deputātu grupas vadītāju no sava vidus ievēlē tās locekļi.

\n

230 194.4 Deputātu grupām atsevišķs finansējums netiek piešķirts.

\n

231 IX. DEPUTĀTA PALĪGS 195. (1) Katram deputātam var būt ne vairāk kā divi palīgi, kas tiek atalgoti no valsts budžeta, bet divu deputāta palīgu atalgojuma summa nedrīkst pārsniegt summu, kas paredzēta viena palīga algošanai.

\n
(2)Deputāta palīga uzdevums ir kārtot visus ar deputāta darbību saistītos organizatoriskos, tehniskos, konsultatīvos un citus jautājumus.
\n

232 196. Deputāta palīga pienākums ir:

\n
1)sekmēt deputāta darbību Saeimā un tās komisijās;
\n
2)uzklausīt vēlētāju ierosinājumus un sūdzības, izskatīt vēlētāju iesniegumus;
\n
3)kārtot sadarbībā ar pašvaldību, kā arī uzņēmumu un organizāciju vadītājiem jautājumus, kas saistīti ar vēlētāju pieņemšanu;
\n
4)organizēt deputāta un vēlētāju tikšanās (sapulces);
\n
5)nodrošināt deputātu ar darbam nepieciešamo informāciju un uzziņām;
\n
6)pieņemt vēlētājus vēlētāju pieņemšanu starplaikā un pēc deputāta norādījuma risināt ierosinātos jautājumus ar amatpersonām vai iestādēm;
\n
7)noskaidrot vēlētāju viedokli par Saeimas un deputāta darbību;
\n
8)informēt vēlētājus pēc deputāta norādījuma;
\n
9)kārtot ar deputāta darbību saistītos saimnieciskos un tehniskos jautājumus;
\n
10)kārtot deputāta lietvedību.
\n

233 197. Deputāta palīgam deputāta uzdevumā ir tiesības būt klāt Saeimas komisiju atklātajās sēdēs.

\n

234 (07.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.1998.) 198. (1) Darba tiesiskās attiecības ar deputāta palīgu nodibina un izbeidz Saeimas Administrācijas ģenerālsekretārs pēc deputāta priekšlikuma saskaņā ar Darba likuma noteikumiem.

\n
(2)Darba līgumu slēdz uz vienu no šādiem termiņiem:
\n
1)uz deputāta pilnvaru laiku;
\n
2)uz noteiktu laiku, kas nav īsāks par sešiem mēnešiem, un šo darba līgumu var pagarināt. Ja deputāta pilnvaras izbeidzas pirms noslēgtā darba līguma termiņa, deputāta palīga darba līgums izbeidzas ar dienu, kad izbeidzas deputāta pilnvaras.
\n
(3)Saeimas Administrācijas ģenerālsekretārs pēc Saeimas deputāta priekšlikuma var uzteikt darba līgumu ar deputāta palīgu jebkurā laikā, nenorādot uzteikuma iemeslus.
\n

235 (02.11.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.2015. un 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025. Sk. pārejas noteikumu 18. punktu) 199. Deputātam ir tiesības palīgam paredzēto atalgojumu vai daļu no tā izlietot līgumdarbu samaksai.

\n

236 200. Saeimas Administrācija deputāta palīgam izsniedz vienota parauga apliecību.

\n

237 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.1998. un 15.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 27.10.2015.) Pārejas noteikumi(13.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2007.) 1. No 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim, piemērojot 12.panta pirmās daļas otro teikumu, otro, trešo un ceturto daļu, kā arī 14.panta otro daļu, izmantojams Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētais sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējās darba samaksas apmērs 2006.gadā, šim darba samaksas apmēram piemērojot koeficentu 1,1.

\n

238 2. No 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim, piemērojot 12.panta pirmās daļas otro teikumu, otro, trešo un ceturto daļu, kā arī 14.panta otro daļu, izmantojams Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētais sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējās darba samaksas apmērs 2007.gadā, šim darba samaksas apmēram piemērojot koeficientu 0,812.

\n

239 (11.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.12.2008.) 3. Līdz Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja darba uzsākšanai Saeimas Iesniegumu birojs sniedz Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai informāciju par iesniegumiem, kas saņemti Saeimas Iesniegumu birojā, un par to izskatīšanu Saeimas frakcijās un komisijās.

\n

240 (11.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.12.2008.) 4. No 2009.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim deputāta amata alga, kas noteikta atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 12.panta pirmās daļas trešajam teikumam, samazināma par 20 procentiem.

\n

241 (18.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 5. No 2009.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim vienreizējo pabalstu, kas paredzēts Saeimas kārtības ruļļa 13.panta trešajā daļā, izmaksā vienas vidējās mēnešalgas apmērā.

\n

242 (11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 6. No 2009.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim kompensācija, kas noteikta atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 14.panta otrās daļas 2.punktam, samazināma par 20 procentiem, bet kompensācija, kas noteikta atbilstoši 14.panta 3.punktam, samazināma par 30 procentiem.

\n

243 (11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 7. No 2009.gada 1.septembra līdz 31.decembrim kompensācija, kas noteikta atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 14.panta otrās daļas 1.punktam, samazināma par 20 procentiem.

\n

244 (11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 8. Saeimas kārtības ruļļa 186.panta jaunā redakcija stājas spēkā ar 10.Saeimas sanākšanu.

\n

245 (11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 9. No 2009.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim atlīdzība par piedalīšanos Saeimas komisiju darbā, kas noteikta atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 12.panta trešajai daļai, samazināma par 20 procentiem.

\n

246 (18.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 10. 2009.gadā Saeimas darbinieku skaita samazināšanas gadījumā priekšrocības palikt darbā ir tiem darbiniekiem, kuriem ir labāki darba rezultāti un augstāka kvalifikācija. Ja darbinieku darba rezultāti un kvalifikācija būtiski neatšķiras, priekšrocības palikt darbā ir tam darbiniekam, kuram nav cita pastāvīga ienākuma avota. Ja darbiniekam nav cita pastāvīga ienākuma avota, priekšrocības palikt darbā nosaka saskaņā ar Darba likumu. Par pastāvīgu ienākuma avotu šā punkta izpratnē tiek uzskatīta:

\n
1)darba vai amata pienākumu pildīšana pie cita darba devēja, ja par to noteiktā mēnešalga (mēneša amatalga, darba alga) ir vienāda ar minimālo mēneša darba algu vai lielāka un rīkojumā vai līgumā noteiktais darba vai amata pienākumu pildīšanas termiņš ir ilgāks par trim mēnešiem;
\n
2)vecuma pensija vai izdienas pensija, ja personai saskaņā ar likumu ir tiesības uz šādu pensiju, neatkarīgi no tā, vai šī pensija tiek saņemta.
\n

247 (16.07.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.07.2009.) 11. 2009.gadā Saeimas darbiniekam, kuram atlaišanas pabalsts izmaksājams saskaņā ar Darba likuma 112.pantu, atlaišanas pabalsts izmaksājams šādā apmērā:

\n
1)viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks bijis nodarbināts mazāk nekā 10 gadus;
\n
2)pusotra mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks bijis nodarbināts vismaz 10 gadus.
\n

248 (16.07.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.07.2009.) 12. No 2010.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim, piemērojot šā likuma 12.panta pirmās daļas otro un trešo teikumu, otro, trešo un ceturto daļu, 13.panta trešo daļu, kā arī 14.panta otro daļu, atlīdzība izmaksājama tādā pašā apmērā, kāds bija spēkā 2009.gada 31.decembrī.

\n

249 (10.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.) 13. Grozījumi šā likuma 149.panta pirmajā daļā attiecībā uz Saeimas pastāvīgo komisiju skaita un nosaukuma maiņu un 149.panta ceturtā daļa, kā arī grozījums 184.pantā attiecībā uz vārdu “pēc Saimnieciskās komisijas priekšlikuma” izslēgšanu stājas spēkā 2012.gada 1.aprīlī.

\n

250 (19.01.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.02.2012.) 14. Šā likuma 5.4 nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Valsts kontroles likumā, kurā noteikts Valsts kontroles pienākums sniegt Saeimai rakstveida ziņojumu par Valsts kontroles darbu un ziņot par savu darbu Saeimas sēdē.

\n

251 (16.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.11.2014.) 15. Pēc šā likuma 118.4 panta spēkā stāšanās pirmais Ministru kabineta ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai iesniedzams Saeimai līdz 2025. gada 15. septembrim.

\n

252 (27.02.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.03.2025.) 16. Šā likuma 23. panta pirmās daļas 11. un 12. punkts stājas spēkā 2025. gada 1. oktobrī.

\n

253 (29.05.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 17. Šā likuma 23. panta pirmās daļas 13. punkts, 160.1 pants un grozījums 163. panta otrās daļas 2. punktā stājas spēkā 2026. gada 1. septembrī. Saeimas Administrācija līdz 2026. gada 31. augustam nodrošina droša videokonferences rīka izstrādi.

\n

254 (29.05.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2025. Minētie grozījumi iekļauti likuma redakcijā uz 01.09.2026.) 18. Darba līgums, kas noslēgts ar Prezidija locekļa biroja vadītāju, padomnieku, konsultantu vai administratoru, frakcijas darbinieku vai deputāta palīgu līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgi grozījumi šā likuma 23. panta trešajā daļā, kā arī 187. un 198. pantā, uz savstarpējas vienošanās pamata grozāms viena mēneša laikā pēc attiecīgo likuma normu grozījumu spēkā stāšanās dienas.

\n

255 (29.05.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 19. Šā likuma 114.1 pantā minēto paskaidrojošā ziņojuma sagatavošanas kārtību Prezidijs nosaka līdz 2025. gada 1. oktobrim. Atbildīgā komisija paskaidrojošo ziņojumu sagatavo par tiem likumiem, kurus Saeima pieņēmusi pēc 2026. gada 1. janvāra.

\n

256 (29.05.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 20. Grozījums šā likuma 149. panta pirmās daļas 17. punktā attiecībā uz Ilgtspējīgas attīstības komisijas nosaukuma maiņu stājas spēkā līdz ar 15. Saeimas sanākšanu.

\n

257 (29.05.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2025. Minētais grozījums tiks iekļauts likuma redakcijā uz 15. Saeimas sanākšanas dienu) 21. Grozījums šā likuma 185. panta pirmajā daļā un trešā daļa stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.

\n

258 (29.05.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2025.) Likums stājas spēkā ar 1994. gada 1. septembri.

\n

Likums Saeimā pieņemts 1994. gada 28. jūlijā.

\n

Valsts prezidents G.ULMANIS Rīgā 1994. gada 18. augustā Saeimas kārtības ruļļa pielikums Saeimas deputātu ētikas kodekss(02.03.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.02.2025. un 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 1. Saeimas deputātu ētikas kodeksa (turpmāk — Ētikas kodekss) mērķis ir iedibināt augstus uzvedības standartus un tādējādi vairot sabiedrības uzticēšanos Saeimai.

\n
2.Ētikas kodekss ir vienlīdz saistošs visiem Saeimas deputātiem.
\n
3.Ētikas kodekss ir Saeimas darba organizācijas sastāvdaļa. Tas ietver deputāta profesionālās ētikas principus, normas un ieteikumus, kas jāievēro attieksmē pret darbu, savstarpējā saskarsmē, kā arī attiecībās ar citām institūcijām un sabiedrību.
\n
4.Deputāts godprātīgi ievēro Saeimas deputāta svinīgajā solījumā pausto apņemšanos.
\n
5.Deputāts ciena un vienmēr ievēro Satversmi, Saeimas kārtības rulli un citus normatīvos aktus.
\n
6.Deputāts ir morāli atbildīgs par savu rīcību (runām, balsojumiem u.c.).
\n

Deputāts nevar aizbildināties ar valdības pārstāvju, partiju vai citu personu spiedienu, lai attaisnotu balsojumu pret savu sirdsapziņu.

\n

Deputāts atzīst savas kļūdas un cenšas labot tās.

\n
7.Deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus; deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju.
\n
8.Deputāts nelieto tādus izteikumus un neatbalsta tādu rīcību, ko var uztvert kā aicinājumu uz pretlikumīgu darbību.
\n

Deputāts respektē cilvēktiesības un argumentācijai neizmanto atsaukšanos uz sava oponenta rasi, dzimumu, ādas krāsu, tautību, valodu, reliģisko pārliecību, sociālo izcelsmi vai veselības stāvokli.

\n
9.Deputāts nepieļauj personisko un valsts interešu konfliktu un izvairās no situācijām, kas sabiedrībā var radīt aizdomas par šāda konflikta pastāvēšanu.
\n

Deputāts nepieņem privātu uzaicinājumu un nepiedalās pasākumā vai izvairās no citādas situācijas, ja sakarā ar to var rasties aizdomas par viņa interešu konfliktu vai Saeimas prestiža pazemināšanu.

\n
10.Deputāts atturas no iesaistīšanās parlamentārās izmeklēšanas komisijās, ja izmeklējamā joma un periods ir saistīti ar viņa darbību.
\n
11.Deputāts neizmanto savu stāvokli, lai prettiesiski ietekmētu valsts un pašvaldību institūciju lēmumus.
\n
12.Konfidenciālu informāciju, kuru deputāts ieguvis kā amatpersona, viņš neizmanto savās paša vai ar viņu saistītu personu privātajās interesēs.
\n
13.Deputāts pēc iespējas racionālāk lieto viņam piešķirto mantu un līdzekļus.
\n
14.Deputāts Saeimā uzturas darba videi piemērotā apģērbā un pienācīgā izskatā. Sabiedriskās vietās deputāts neuzturas alkohola vai psihoaktīvo vielu reibumā vai klaji nepiedienīgā izskatā.
\n
15.Deputāts pakļaujas sabiedrisko kārtību uzturošo amatpersonu likumīgām prasībām.
\n
16.Deputāts ir pieklājīgs pret Saeimas, citu valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem un ikvienu sabiedrības locekli.
\n
17.Deputāts pastāvīgi izglītojas, apgūst savas valsts un citu valstu demokrātijas un politiskās kultūras pieredzi.
\n
18.Deputāts izkopj savu runas un valsts valodas prasmi. Saeimas telpās deputāti savstarpēji un saziņā ar Latvijas sabiedrību lieto valsts valodu. Deputāts nepieļauj rīcību, kas var radīt šaubas par latviešu valodas nozīmību.
\n
19.Deputāts atturas no pašmērķīgas izrādīšanās Saeimas tribīnē.
\n
20.Savā personiskajā dzīvē deputāts nedara neko tādu, kas grautu Saeimas prestižu vai radītu šaubas par viņa spēju godprātīgi veikt deputāta pienākumus.
\n
21.Deputāts uztur pastāvīgu un atklātu saikni ar sabiedrību.
\n
22.Deputāts ir atsaucīgs attieksmē pret sabiedrību un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.
\n
23.Deputāts neizvairās no atbildēšanas uz jautājumiem, izņemot jautājumus, kuri skar konfidenciālu informāciju vai viņa privāto dzīvi.
", "next": 0}