pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi; (ii) LESD 106.panta otrā daļa neattaisno ekspluatējošu praksi; (iii) parādu atgūšanas prakse nav nepieciešamais konkurences ierobežojums dabasgāzes mazumtirdzniecībai. (i) Dabasgāzes mazumtirdzniecība nav definējama kā pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi 174 Atbilstoši LESD 106.panta pirmajai daļai ES dalībvalstīm nav aizliegts piešķirt ekskluzīvas tiesības tirgus dalībniekiem, tādējādi radot monopolstāvokli. Vienlaicīgi monopolstāvoklis var radīt šķēršļus brīvai preču kustībai, jo ekskluzīvo tiesību darbības teritorijā citi tirgus dalībnieki nevar brīvi pārdot savas preces un sniegt pakalpojumus. Ekskluzīvās tiesības var izslēgt arī konkurenci, jo monopolists ir vienīgais tirgus dalībnieks, kas darbojas tiesību rezervētajā teritorijā.
\nEkskluzīvo tiesību ieguvējs var nonākt priviliģētā stāvoklī attiecībā pret citiem tirgus dalībniekiem, kas var pārkāpt diskriminācijas aizliegumu. Tādējādi dalībvalstīm, piešķirot ekskluzīvas tiesības, ir liegts ieviest vai uzturēt spēkā noteikumus, kas ir pretrunā ES dibināšanas līgumiem, it īpaši noteikumus, kas nonāktu pretrunā brīvai preču kustībai vai brīvai konkurencei (EST spriedums lietā C-159/94 Commission v France, 44.-47.rindkopas).
\n175 Tieši šo apsvērumu kontekstā saskaņā ar LESD 106.panta otro daļu ir vērtējami tirgus dalībnieka, kuram noteikts pienākums sniegt pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, rīcības pieļaujamie izņēmuma gadījumi (EST spriedums lietā C-159/94 Commission v France, 48.rindkopa). Proti, izņēmumu ir pamatoti piemērot, ja, nepastāvot ekskluzīvām tiesībām, tirgus dalībnieks nevarētu sniegt uzticēto pakalpojumu vai ekskluzīvo tiesību darbība nepieciešama, lai pakalpojuma sniegšana būtu ekonomiski pamatota (EST spriedums lietā C-437/09 AG2R, 76.rindkopa un citētā judikatūra; EST spriedums lietā C-320/91 Corbeau 14., 16.rindkopa).
\n176 Pretēji LG viedoklim, dabasgāzes mazumtirdzniecība - tirgus, kurā tiek piemērota parādu atgūšanas prakse - nav uzskatāma par pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.
\nNo Regulatoru likuma 24.panta pirmās daļas izriet vispārējs pienākums nodrošināt jebkuram licences saņēmējam pienākumu sniegt pakalpojumus. Pirmkārt, šāds vispārīgs pienākums attiecināms uz visiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem. Arī citās enerģētikas nozarēs tirgus dalībniekiem tiek izsniegta tāda paša formulējuma licences. Šāds vispārējs pienākums nekonstituē pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Otrkārt, pienākums sniegt sabiedrisko pakalpojumu nav absolūts, bet ierobežots. Uz to norāda arī LG 19.10.2011 vēstulē Nr.20-4-314/12161P, ka atbilstoši Regulatoru likuma 24.panta pirmajai daļai LG pienākums nodrošināt dabasgāzes piegādi nav absolūts. Proti, ja pakalpojuma sniedzēja finansiālās un objektu vai infrastruktūras tehniskās iespējas to pieļauj. Līdz ar to LG nav uzlikts universāls pienākums piegādāt dabasgāzi jebkuram patērētājam Latvijas teritorijā.
\n177 Vērtējot arī dabasgāzes mazumtirdzniecības tirgus atvēršanu atbilstoši direktīvai Nr.2003/55/EK un Regulatora vērtējumam, Latvijas dabasgāzes tirgus ir izolēts no Eiropas dabasgāzes apgādes sistēmas starpsavienojuma trūkuma dēļ. Līdz ar to faktiskā tirgus situācija izslēdz konkurenci dabasgāzes mazumtirdzniecības tirgū. Tādējādi konkrētajā gadījumā no konkurences viedokļa Latvijas tirgu nav nepieciešams tiesiski izolēt ar ekskluzīvo tiesību piešķiršanu, tādējādi nodrošināt pakalpojuma sniegšanu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.
\n178 Vienlaicīgi direktīva Nr. 2003/55/EK uzstāj, ka dabasgāzes tirgus ir atverams konkurencei. Šādos apstākļos nav pieļaujams, ka dalībvalstis rezervētu dabasgāzes mazumtirdzniecību savā teritorijā, piešķirot ekskluzīvās tiesības vienam tirgus dalībniekam. Šāda tirgus pasargāšana nonāktu pretrunā ar ES iekšējā tirgus izvedi dabasgāzes tirdzniecībai. (ii) LESD 106.panta otrā daļa neattaisno ekspluatējošu praksi 179 Kā minēts iepriekš, LESD 106.panta otrās daļas mērķis ir norobežot tirgu no konkurences, piešķirot ekskluzīvas tiesības pakalpojuma sniegšanai. Piemēram, monopolstāvoklis ļauj izolēti no konkurences darboties tirgū un vērsties pret citiem tirgus dalībniekiem, kuru paralēla darbība nav savietojama ar pakalpojuma sniegšanu vai arī padara paša pakalpojuma sniegšanu par neiespējamu ekonomiski pamatotos apstākļos. Tā, pastāvot ekskluzīvām tiesībām, pakalpojuma sniegšana ļauj līdzsvarot mazāk pelnošos segmentus ar pelnošiem segmentiem. Ekskluzīvo tiesību ieguvēja konkurenti noteikti koncentrētos tieši peļņu nesošos tirgus segmentos un izkonkurētu ekskluzīvo tiesību ieguvēju, kuram paliktu vienīgi pienākums sniegt pakalpojumu zaudējumus nesošos tirgus segmentos. (EST spriedums lietā C-320/91 Corbeau, 17.-18.rindkopas).
\n180 Tādējādi LESD 106.panta otrā daļa var attaisnot vienīgi izslēdzošas prakses piemērošanu. Proti, nepieļaujot vai ierobežojot iespējamo konkurentu darbību konkrētajā tirgū, lai nodrošinātu pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanu. LG parādu atgūšanas prakse ir ekspluatējoša prakse.
\nProti, prakse, kas ļauj ekspluatēt dominējošā stāvoklī esošā tirgus dalībnieka pakalpojuma pircējus, uzspiežot netaisnīgus tirdzniecības noteikumus. Ņemot vērā minēto, nav pamatoti atsaukties uz LESD 106.panta otro daļu, lai attaisnotu ekspluatējošas prakses piemērošanu. (iii) Parādu atgūšanas prakse nav nepieciešamais konkurences ierobežojums dabasgāzes mazumtirdzniecībai 181 KP iepriekš norādīja, ka dabasgāzes mazumtirdzniecība konkrētajā gadījumā nav definējama kā pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Tomēr, pat ja uz dabasgāzes mazumtirdzniecību attiektos LESD 106.panta otrās daļas izņēmums, konkurences ierobežošana būtu attaisnojama tikai tik tālu, cik tā kavē pakalpojuma sniegšanu un ir nepieciešama, lai nodrošinātu pakalpojuma sniegšanu (EST spriedums lietā C-1/12 OTOC, 106.rindkopa). Parādu atgūšanas prakses piemērošana, ekspluatējot lietotājus, pārsniedz konkurences ierobežojumu, kāds nepieciešams dabasgāzes mazumtirdzniecības pakalpojuma nodrošināšanai.
\n182 Lietā konstatēts, ka LG piemēro pret dabasgāzes lietotājiem parādu atgūšanas praksi, kas ir ekspluatējoša prakse.
\nŠādai praksei nav saistības ar konkurences līmeņa ierobežošanu, konkurentu izslēgšanu no tirgus vai tirgus noslēgšanu. Proti, LG ir vienīgais dabasgāzes piegādātājs Latvijas teritorijā un citi potenciālie dabasgāzes piegādātāji Latvijā nedarbojas un pārredzamā nākotnē nedarbosies. Dabasgāzes mazumtirdzniecības pakalpojuma sniegšanai LG ir atvēlēts viss Latvijas tirgus bez jebkādām tiesiskām vai faktiskām iespējam citiem konkurentiem iejaukties un sākt konkurēt un tādējādi apdraudēt LG tirgus pozīciju un iespēju sniegt dabasgāzes mazumtirdzniecības pakalpojumu lietotājiem Latvijā.
\n183 Neatkarīgi no tā, vai tirgus dalībnieka dominējošais stāvoklis izriet no tiesiskā regulējuma, piemēram, piešķirot ekskluzīvas tiesības, vai tirgus faktiskās situācijas, dominējošā tirgus dalībnieka klientu, konkurentu vai patērētāju ekspluatācija nav pieļaujama. Ja šāda prakse tiek konstatēta, tā vienīgi liecina par ļaunprātīgu tirgus varas izmantošanu nevis par objektīvu nepieciešamību dabasgāzes pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai. Kā lietā tika konstatēts, LG nodrošina iepriekšējo lietotāju parādu samaksu, atsakot jaunajiem lietotājiem jauna dabasgāzes līguma noslēgšanu. Šāda prakse pārkāpj Regulatoru likumu, Dabasgāzes piegādes noteikumus un Civillikuma regulējumu. Līdz ar to nav pieļaujams, ka jauno lietotāju pieprasījums noslēgt dabasgāzes piegādes līgumu kalpotu kā nodrošinājums iepriekšējo lietotāju parādu atgūšanai.
\nIepriekšējo lietotāju parādu piedziņa LG ir jāveic patstāvīgi, bez jauno lietotājus iesaistīšanas vai tiesību ierobežošanas.
\n184 Šādos apstākļos KP secina, ka parādu atgūšanas prakse pārkāpj konkurences ierobežošanas apjomu, kāds nepieciešams dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanai un dabasgāzes mazumtirdzniecības nodrošināšanai. Ņemot vērā minēto, parādu atgūšanas prakse nav nepieciešamais konkurences ierobežojums un tās piemērošana nav attaisnojama LESD 106.panta otrās daļas izpratnē.
\n3.8.14. LG akciju pirkuma-pārdevuma līgumi un ieguldījumu aizsardzība 185 LG 20.02.2012. vēstulē Nr.01-7/622 norāda, ka tā savā darbā ievēro LG akciju pirkuma-pārdevuma līgumos LG noteiktos pienākumus. (*) Atbildē uz Paziņojumu LG norāda, ka atbilstoši 20.04.1993. līguma starp Latvijas Republiku un Vācijas Federatīvo Republiku par ieguldījumu veicināšanu un to abpusēju aizsardzību 2.pantam, kurš aizsargā pret patvaļīgu un diskriminējošu pasākumu veikšanu, ietekmējot ieguldījumu pārvaldīšanu, pielietošanu, izmantošanu.
\n186 KP norāda, ka tās lēmums nav patvaļīgs, bet balstīts uz KL un tā piemērošanu atbilstoši Latvijas tiesu un EST judikatūrai, kas skaidro konkurences tiesību nozīmi un piemērošanu ES dalībvalsts tiesību sistēmā. Lēmums piemēro KL, ievērojot vienlīdzības principu, nediskriminējot LG nekādā veidā attiecībā pret jebkuru citu dominējošā stāvoklī esošu tirgus dalībnieku.
\nSekojot LG argumentācijai, būtu jānonāk pie pretēja secinājuma, ka KL attiecībā uz ekspluatējošo parādu atgūšanas praksi nav piemērojams, LG atrodas ārpus KL un ārpus dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma ievērošanas pienākuma, kas nepamatoti nostādītu LG priviliģētā stāvoklī pret jebkuru citu dominējošā stāvoklī esošu tirgus dalībnieku. Imunitāte pret konkurences tiesību piemērošanu un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu neizriet no Latvijai saistošiem starptautiskiem līgumiem.
\n187 KP ieskatā LG arī pārprot konkrētās pārkāpuma lietas tvērumu. Pretēji LG viedoklim, lēmums neuzliek bezierunu pienākumu piegādāt dabasgāzi gazificētajā objektā. Tāpat lēmums neietekmē tiesības saņemt samaksu par piegādāto dabasgāzi un prasīt parādsaistību izpildi no iepriekšējiem lietotājiem. LG netiek ierobežotas iespējas atgūt parādus no iepriekšējiem lietotājiem patstāvīgi, tādā veidā aizsargājot un realizējot savas tiesiskās un finansiālās intereses. Svarīgi, lai LG nenodrošina parādu atgūšanu pret jaunajiem lietotājiem, nepamatoti sasaistot dabasgāzes piegādes līgumu noslēgšanu un dabasgāzes piegādi ar iepriekšējo lietotāju parādu apmaksu.
\nTurklāt, kā jau norādīts iepriekš, LG, nenoslēdzot līgumu ar jauno lietotāju, patstāvīgi atsakās gūt ienākumus no dabasgāzes piegādes jaunajiem lietotājiem. Tādējādi nav pamata uzskatīt, ka lēmuma pieņemšana nepamatoti vai patvaļīgi aizskartu LG intereses.
\n3.8.15. Dabasgāzes pārtraukšana nemaksātājiem 188 LG 20.02.2012. vēstulē Nr.01-7/622 norāda, ka, izvērtējot parādsaistību rašanās termiņu un to apmēru, kā arī parādnieka faktisko rīcību parādsaistību segšanā, LG pārtrauc dabasgāzes padevi tajos gazificētajos objektos, kuros dabasgāzes padeves pārtraukšana ir samērojams līdzeklis ar parādsaistību apjomu un raksturu. Tajā pašā laikā LG norāda, ka nereti LG darbinieku iekļūšana gazificētajos objektos ir apgrūtināta, jo lietotāji neatrodas gazificētajā objektā vai apzināti liedz LG pārstāvjiem piekļuvi dabasgāzes apgādes sistēmai dabasgāzes padeves pārtraukšanai. Dabasgāzes padevi nav iespējams pārtraukt attālināti vai pārtraukt ārpus gazificētā objekta.
\n189 KP, vērtējot parādu atgūšanas prakses atbilstību konkurences tiesību normām, ir ņēmusi vērā dabasgāzes apgādes pakalpojuma sniegšanas īpatnības un norāda, ka, atšķirībā no citu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem, speciālajos dabasgāzes apgādi regulējošos normatīvajos aktos (Dabasgāzes piegādes noteikumi) ir iestrādāti efektīvi mehānismi, kā motivēt parādniekus samaksāt parādu, samazināt debitoru parādu pieauguma risku un palielināt iespējamību iekļūt gazificētajos objektos. Piemēram, Dabasgāzes piegādes noteikumu 64.punkts nosaka, ka \"Ja lietotājs atkārtoti aizkavē maksājumus par saņemto dabasgāzi, sistēmas operators ir tiesīgs noteikt priekšapmaksu mēneša vidējā maksājuma apmērā\", savukārt 82.punkts nosaka, ka \"Ja mājsaimniecības lietotājs dabasgāzi lieto patvaļīgi vai traucē sistēmas operatora pilnvarotajiem pārstāvjiem piekļūt attiecīgā lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmai, sistēmas operatora pilnvarotajiem pārstāvjiem ir tiesības lūgt tiesībaizsardzības iestāžu palīdzību.\" Papildus KP norāda, ka speciālajos normatīvajos aktos ir iestrādāti parādu atgūšanas un mazināšanas veidi, kas nenonāk pretrunā ar brīvas, godīgas un vienlīdzīgas konkurences principiem. Piemēram, Dabasgāzes piegādes noteikumu 89.punkts nosaka, ka \"Visas sistēmas operatora un mājsaimniecības lietotāja domstarpības par izlietotās dabasgāzes maksājumu parādiem un citiem sistēmas operatora zaudējumiem, kas saistīti ar dabasgāzes lietošanu, izšķir tiesa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā\".
\nLīdz ar to ir secināms, ka LG var atgūt debitoru parādus, veicot parādu piedziņu civiltiesiskā ceļā, turklāt pastāv arī ārpustiesas debitoru parādu piedziņas iespēja, izmantojot parādu piedziņas uzņēmumu pakalpojumus. Papildus iepriekš minētajam KP norāda, ka fakts, ka dabasgāzes piegādes pārtraukšanas un atjaunošanas izmaksas pārsniedz lietotāja parāda apmēru, nevar tikt uzskatīts par objektīvi attaisnojošu iemeslu, lai neatslēgtu dabasgāzes apgādes pakalpojumu, tādējādi ļaujot parāda apjomam pieaugt. Pamatojoties uz Dabasgāzes piegādes noteikumu 86.punktu, dabasgāzes padeves pārtraukšanas un atjaunošanas izmaksas ir jāsedz parādniekam. LG, neslēdzot līgumu ar potenciālajiem lietotājiem, neiegūst ienākumus, tādējādi ierobežo savas finansiālās iespējas. Dabasgāzes padeves pārtraukšanas novilcināšana rada risku ievērojamam parādsaistību apjoma pieaugumam, ļaunprātīgas saistību neizpildes prakses izplatības pieaugumam. Tāpat, saistot parādu atgūšanu ar lietotāja maiņu, lietotāji, apzinoties, ka par parādiem atbildēs jaunais gazificētā objekta valdītājs/īpašnieks, netiek motivēti maksāt par pakalpojumiem. Lai gan dabasgāzes padeves pārtraukšanas apkures sezonas laikā konkrētos gadījumos var būt nesamērīga (var radīt mehāniskus bojājumus gazificētajam objektam, dabasgāzes apgādes sistēmai), LG joprojām var atslēgt dabasgāzi periodā, kurā nav apkures, kā arī, laicīgi informējot parādniekus pirms apkures sezonas, pieslēgt dabasgāzi pēc parādu nomaksas.
\n3.9. Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas pārkāpums 190 Ņemot vērā minēto, KP konstatē, ka LG parādu atgūšanas prakse, izvirzot noteikumu jauniem lietotājiem, ka pirms dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanas un dabasgāzes piegādes jābūt samaksātiem iepriekšējo lietotāju parādiem, izmantojot tās tirgus varu, atsakot noslēgt jaunu dabasgāzes piegādes līgumu un nepiegādājot dabasgāzi, ir netaisnīgs tirdzniecības noteikums KL 13.panta pirmās daļas 4.punkta izpratnē.
\n191 Dominējošā stāvoklī esošam tirgus dalībniekam aizliegts izmantot dominējošo stāvokli ļaunprātīgi, piemērojot vai uzspiežot netaisnīgus tirdzniecības noteikumus klientiem, konkurentiem un patērētājiem. LG parādu atgūšanas prakse, atsakot jaunajiem lietotājiem dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu līdz gazificētajā objektā tiks segts iepriekšējā lietotāja parāds, nav objektīvi attaisnojama katrā gadījumā un ir LG netaisnīgs tirdzniecības noteikums dabasgāzes mazumtirdzniecības tirgū.
\nTādējādi KP secina, ka LG, piemērojot parādu atgūšanas praksi pret visiem jaunajiem lietotājiem gazificēto objektu lietojuma tiesību maiņas gadījumos, ir izdarījusi KL 13.panta pirmās daļas pārkāpumu, kas izpaudies kā netaisnīgu noteikumu piemērošanas aizlieguma pārkāpums atbilstoši KL 13.panta pirmās daļas 4.punktam laika periodā no 30.10.2009. līdz šā lēmuma pieņemšanai.
\n192 KP norāda, ka minētais secinājums attiecas vienīgi uz LG parādu atgūšanas prakses ekspluatējošā rakstura izvērtējumu atbilstoši dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumam piemērot netaisnīgus darījuma noteikumus saskaņā ar KL 13.panta pirmās daļas 4.punktu un par ko tiek noteikta atbildība lēmuma VI sadaļā. Vienlaicīgi, apstāklis, ka LG parādu atgūšanas prakse KP ieskatā nepārkāpj konkrētu lietotāju tiesības KL ietvaros (lēmuma 120.rindkopa), nevarētu attaisnot prakses piemērošanu pret šiem lietotājiem, ja tas pārkāpj LR Satversmi vai citus normatīvos aktus57. Līdz ar to lēmumā konstatētie izņēmuma gadījumi parādu atgūšanas prakses piemērošanai nevarētu kalpot LG par attaisnojumu prakses piemērošanai gadījumos, kad to liedz citi normatīvie akti.
\nVI.
\nAtbildība 1. Rakstveida apņemšanās 193 LG 09.08.2013. vēstulē Nr.01-7/3094 ir norādījusi, ka, pamatojoties uz KL 27.2 panta otro daļu, LG piekristu rakstveidā apņemties pildīt noteiktus tiesiskos pienākumus, ja KP pieņemtu lēmumu par lietas izpētes izbeigšanu. LG piedāvā nesasaistīt iepriekšējā gazificētā objekta īpašnieka vai valdītāja parādus par dabasgāzes piegādi ar jauno nekustamā īpašuma īpašnieku vai valdītāju, izņemot gadījumus, kuros KP parādu atgūšanas praksi ir atzinusi par samērīgu, un gadījumus, kuros gazificētā objekta īpašnieku vai valdītāju maiņa ir notikusi ar mērķi izvairīties no saistību par dabasgāzes piegādi izpildes. Tomēr LG ir paredzējusi rakstveida apņemšanos piemērot tikai attiecībā uz tādu lietotāju izteiktajiem lūgumiem piegādāt dabasgāzi, kuri ieguvuši īpašumā, izīrējuši/iznomājuši vai kļuvuši par pārvaldniekiem pēc rakstveida apņemšanās spēkā stāšanās laika.
\n194 Saskaņā ar KL 27.2 panta otro daļu lēmumu par lietas izpētes izbeigšanu var pieņemt, ja tirgus dalībnieks rakstveidā apņemas pildīt noteiktus tiesiskos pienākumus, kas novērš konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu, un KP, izvērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, uzskata to par lietderīgu.
\n195 KP norāda, ka LG, izdarot smagu KL pārkāpumu - dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu ‑ īstenoja parādu atgūšanas praksi vismaz kopš 30.10.2009. KP ieskatā LG apņemšanās rakstveidā pildīt noteiktus tiesiskos pienākumus, lai gan vispārīgi nākotnē attiecībā uz daļu no jaunajiem lietotājiem novērstu konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu, nenovērstu LG vairāku gadu garumā īstenotās prakses sekas tirgos, kuros jau radīta būtiska negatīva ietekme uz konkurences apstākļiem. Pie tam atbilstoši LG iesniegtās rakstveida apņemšanās paredzētajiem tiesiskajiem pienākumiem, tai būtu iespējams pārkāpumu turpināt attiecībā uz jaunajiem lietotājiem, kas ieguvuši īpašumu pirms rakstveida apņemšanās spēkā stāšanās, kā rezultātā jāsecina, ka LG iesniegtā rakstveida apņemšanās neatbilst 27.2 panta otrās daļas prasībām, jo pilnībā nenovērš konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu.
\nTurklāt, pieņemot lēmumu par lietas izpētes izbeigšanu ar rakstveida apņemšanos pašreizējā lietas izpētes stadijā (izmeklēšana noslēgusies un veiktas procesuālās darbības atbilstoši KL 26.panta sestajai un septītajai daļai), KP nonāktu pretrunā ar KL 27.2 panta otrās daļas mērķi - iespējami ātrāk novērst konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu tirgos, tirgus dalībniekam rakstveidā apņemoties pildīt noteiktus tiesiskos pienākumus pārkāpuma lietas izpētes sākuma posmos.
\n196 Ņemot vērā iepriekš minēto, KP uzskata, ka lietā nepieciešams izdot administratīvo aktu par pārkāpuma konstatēšanu un piemērot naudas sodu par pārkāpuma izdarīšanu, lai atturētu LG un citus tirgus dalībniekus no KL pārkāpumu izdarīšanas. Tādējādi lietas izpētes izbeigšana ar rakstveida apņemšanos lietā nav uzskatāma par lietderīgu.
\nTādējādi KL 13.panta pirmās daļas ietvaros piemēroto ekspluatējošo praksi nav iespējams novērst potenciālās konkurences spiediena rezultātā. Ņemot vēra, ka tirgus konkurences apstākļi patstāvīgi nespēj novērst LG parādu atgūšanas prakses piemērošanu, KP ieskatā konkrētajā lietā ir jāveic korekcija dabasgāzes mazumtirdzniecības tirgū, kas kompensētu konkurences spiediena trūkumu tirgū. Korekcija veicama, uzliekot LG tiesisko pienākumu izbeigt pārkāpumu, pārtraucot parādu atgūšanas prakses universālu piemērošanu.
\nTādējādi LG uzliekams pienākums izbeigt netaisnīgo tirdzniecības noteikumu piemērošanu pret jauniem lietotājiem, pārtraucot sasaistīt dabasgāzes piegādes līgumu noslēgšanu un dabasgāzes piegādi ar iepriekšējā lietotāja parāda apmaksu.
\n198 Ievērojot lēmuma 3.7.apakšpunktā konstatēto, nosakāms, ka tiesiskais pienākums neattiecas uz dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu un dabasgāzes piegādi pārvaldniekam, īrniekam vai nomniekam par esošā īpašnieka parāda apmaksu, un īpašniekam, tā pārvaldniekam vai īrniekam par esošā īpašnieka īrnieka parāda apmaksu.
\n199 Ņemot vērā, ka gazificētā objekta valdītāju maiņa var tikt izmantota ļaunprātīgi, lai saņemtu dabasgāzes piegādi, nosakāms, ka tiesiskais pienākums neattiecas uz dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu un dabasgāzes piegādi jaunajam valdītājam (komersantam) ar iepriekšējā valdītāja (komersanta), kurš ir uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku ar jauno valdītāju, parāda apmaksu par patērēto dabasgāzi gazificētajā objektā, par kuru tiek slēgts līgums.
\n200 Lietas ietvaros KP ir secinājusi, ka īpašuma tiesību maiņa starp vienā mājsaimniecībā dzīvojošām fiziskām personām var tikt izmantota ļaunprātīgi, lai saņemtu dabasgāzes piegādi. Tādēļ nosakāms, ka tiesiskais pienākums neattiecas uz dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu un dabasgāzes piegādi jaunajam īpašniekam par iepriekšējā īpašnieka, kurš dzīvo vienā mājsaimniecībā ar jauno īpašnieku (lietotājiem gazificētā objektā ir deklarētas dzīvesvietas), parāda apmaksu par patērēto dabasgāzi gazificētajā objektā, par kuru tiek slēgts līgums.
\n202 Saskaņā ar taisnīguma principu par katru izdarīto pārkāpumu pārkāpējam jāpiemēro samērīgs sods. Turklāt naudas sods jānosaka pietiekami preventīvā līmenī, lai sodītu pārkāpumu izdarījušo personu, atturētu to un citus tirgus dalībniekus no KL pārkāpumu izdarīšanas. EST, tostarp, ir norādījusi, ka rīcības brīvība naudas sodu noteikšanā ir vērsta uz to, lai mudinātu uzņēmumu rīkoties, ievērojot konkurences tiesību normas.
\n203 Saskaņā ar KL 14.panta otrās daļas 1.punktu KP ir tiesīga piemērot tirgus dalībniekiem naudas sodu par šā likuma 13.panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu - līdz 5 procentiem no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 250 latu katram. Lai noteiktu naudas soda apmēru, KP izvērtēja pārkāpumu atbilstoši Ministru kabineta 29.09.2008. noteikumiem Nr.796 \"Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā paredzētajiem pārkāpumiem\" (turpmāk - Sodu noteikumi) kopsakarā ar APL 66.panta pirmajā daļā noteiktajiem lēmuma satura noteikšanas pamatprincipiem.
\n204 Sodu noteikumu 3.punkts nosaka, ka naudas sodu aprēķina procentos no tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījuma pirms pārkāpuma konstatēšanas dienas. Tādējādi LG naudas sods aprēķināms no LG 2012.gada neto apgrozījuma, kas veido 427 412 773 LVL.
\n205 Saskaņā ar Sodu noteikumu 13.punktu, nosakot naudas soda apmēru, ņem vērā pārkāpuma smagumu un ilgumu. Saskaņā ar Sodu noteikumu 14.punktu, nosakot pārkāpuma smaguma pakāpi, ņem vērā: (i) pārkāpuma veidu. Saskaņā ar Sodu noteikumu 15.punktu pēc pārkāpuma veida dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošana ir klasificējama kā smags pārkāpums. Ja ir izdarīts smags pārkāpums, atbilstoši Sodu noteikumu 18.3.apakšpunktam naudas sods nosakāms no 0,5 līdz 1,5 procentiem no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma; (ii) pārkāpuma radītās vai iespējamās sekas. LG ir vienīgais dabasgāzes piegādātājs Latvijā ar 100% tirgus daļu dabasgāzes mazumtirdzniecības tirgū. LG īstenotā parādu atgūšanas prakse no 2009.gada rada konkurences kavēšanu vairākos konkrētajos tirgos (lēmuma 61.rindkopa) un potenciāli var ietekmēt konkurenci ikvienā konkrētajā tirgū, kurā tiek izmantota LG piegādātā dabasgāze; (iii) tirgus dalībnieka lomu pārkāpumā. Saskaņā ar Sodu noteikumu 16.punktu, izvērtējot katra pārkāpumā iesaistītā tirgus dalībnieka lomu, ņem vērā, vai pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem - tirgus dalībnieks bijis pārkāpuma iniciators un/vai pārkāpumā tirgus dalībniekam bijusi aktīva vai pasīva loma.
\nKP secina, ka LG ir bijusi pārkāpuma iniciators un tai ir bijusi aktīva loma pārkāpuma izdarīšanā, jo LG patstāvīgi ieviesa parādu atgūšanas praksi un piemēroja to attiecībā pret dabasgāzes lietotājiem;
\n206 Ņemot vērā minētos apsvērumus un ievērojot izvērtēto pārkāpuma smagumu, veidu, sekas, LG lomu pārkāpumā, naudas sods LG nosakāms 0,75 % apmērā no tās 2012.gada neto apgrozījuma.
\n207 Naudas sods, ņemot vērā pārkāpuma ilgumu, nosakāms saskaņā ar Sodu noteikumu 19.2.apakšpunktu. Ja pārkāpums ilgst vairāk par gadu, bet nepārsniedz piecus gadus, naudas sods nosakāms līdz 0,5 procentiem no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. LG izdarītais pārkāpums ilgst no 2009.gada 30.oktobra līdz lēmuma pieņemšanas brīdim, t.i., pārkāpums ilgst vairāk ne kā gadu, bet nepārsniedz piecus gadus. Līdz ar to, ievērojot pārkāpuma ilgumu, KP naudas sodu LG nosaka 0,35 % apmērā no tās 2012.gada neto apgrozījuma.
\n208 Atbilstoši Sodu noteikumu 17.punktam kopējo naudas soda apmēru par vienu pārkāpumu aprēķina, summējot saskaņā ar šo noteikumu 18. un 19.punktu noteiktos naudas sodus. Tādējādi kopējais naudas sods, kas noteikts atbilstoši Sodu noteikumu 18. un 19.punktam, nosakāms 1,1 % apmērā no LG neto apgrozījuma 2012.gadā, kas ir 4 701 540,50 LVL.
\n209 KP konstatē, ka lietā nepastāv atbildību pastiprinošie apstākļi, tādējādi atbilstoši Sodu noteikumu 21.1.apakšpunktam kopējais naudas soda apmērs nav palielināms.
\n210 Saskaņā ar Sodu noteikumu 23.1.apakšpunktu kopējo naudas soda apmēru var samazināt, ja pastāv atbildību mīkstinoši apstākļi, piemēram: (i) pārkāpums pārtraukts, tiklīdz tirgus dalībnieks saņēmis no Konkurences padomes informāciju par iespējamo KL 13.pantā minēto pārkāpumu (23.1.1.); (ii) tirgus dalībnieks brīvprātīgi novērsis pārkāpuma sekas, pirms Konkurences padome pieņēmusi lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu (23.1.2.); (iii) tirgus dalībnieks pēc savas iniciatīvas sniedzis pilnīgu un patiesu informāciju vai pierādījumus, kuriem bijusi būtiska nozīme KL 13.pantā minēto pārkāpumu konstatēšanā (23.1.3.); (iv) tirgus dalībnieks atlīdzinājis zaudējumus, kas radušies no izdarītā pārkāpuma (23.1.5.).
\nLG atbildē uz Paziņojumu norāda, ka pēc Paziņojuma izvērtēšanas ir gatava diskutēt par taisnīgu, ekonomiski pamatotu un optimālu risinājumu pārkāpuma izbeigšanai. Ņemot vērā KP lēmuma 195.rindkopā norādīto, LG minētais apsvērums nav uzskatāms par atbildību mīkstinošu apstākli.
\nLG atbildē uz Paziņojumu norāda, ka lietas izmeklēšanas gaitā LG sadarbojās ar KP un pēc savas iniciatīvas sniedza pilnīgu un patiesu informāciju un pierādījumus, kuri ir nozīmīgi lietas izpētei - informāciju par visiem noslēgtajiem cesijas līgumiem; datus, kas būtiski palīdz noteikt konkrētos tirgus, kā arī izvērtēt dominējošo stāvokli; informāciju par parādu struktūru, kā arī darbībām parādu atgūšanai, tai skaitā, sniedzot datus par tiesībsargājošo iestāžu iesaistīšanu dabasgāzes padeves pārtraukšanā, parādu piedziņas efektivitāti maksātnespējas un tiesvedības procesos; un par Regulatora veikto uzraudzību un parādu atgūšanas prakses izvērtēšanu.
\nKP norāda, ka LG ir sniegusi tikai tādu pilnīgu un patiesu informāciju, kuru KP izpētes lietas gaitā ir prasījusi LG sniegt un kuras sniegšana ir LG pienākums. Ņemot vērā iepriekš minēto, minētais LG apsvērums nav uzskatāms par atbildību mīkstinoši apstākli.
\nLG kā mīkstinošu apstākli min KL piemērošanas prakses par līdzīgiem gadījumiem neesamību. KP noraida minēto argumentu.
\nŅemot vērā LG rīcības klaji ekspluatējošo raksturu un universālo piemērošanu, nevar uzskatīt, ka, ievērojot pienācīgu rūpību un īpašo atbildību, aizņemot 100% tirgus daļu dabasgāzes mazumtirdzniecības tirgū, LG nebūtu varējusi nonākt pie slēdziena par parādu atgūšanas prakses neatbilstību KL prasībām.
\n211 Ņemot vērā minēto, KP konstatē, ka lietā nepastāv Sodu noteikumu 23.1.apakšpunktā minētie atbildību mīkstinošie apstākļi, tādējādi kopējais naudas soda apmērs nav samazināms.
\n212 Atbilstoši Sodu noteikumu 23.2.apakšpunktam KP kopējo naudas soda apmēru var samazināt, ja tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījums tirgū, kurā noticis pārkāpums, ir mazāks par 10% no šā tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījuma. Dabasgāzes realizācija (mazumtirdzniecība) veido 95,95% no LG neto apgrozījuma 2012.gadā, līdz ar to KP konstatē, ka 2012.gada neto apgrozījums tirgū, kurā noticis pārkāpums, pārsniedz 10% no LG 2012.gada neto apgrozījuma.
\n213 Izvērtējot noteiktā naudas soda samērīgumu un lietderību tā piemērošanā, ņemot vērā naudas soda preventīvo mērķi atturēt pārkāpēju un citus tirgus dalībniekus no Konkurences likuma 13.panta pirmajā daļā noteikto pārkāpumu izdarīšanas, KP uzskata, ka LG sodīšanas mērķi par izdarīto pārkāpumu konkrētajā gadījumā var sasniegt ar mazāka naudas soda piemērošanu. Papildus, nosakot galīgo naudas soda apmēru, KP ņem vērā, ka (i) Regulators vērtēja un daļēji pieļāva LG parādu atgūšanas praksi, kā arī (ii) parādu atgūšanas prakses piemērošanā pastāv izņēmumi (lēmuma 120.rindkopa) un būtisku daļu no kopējā dabasgāzes apjoma LG realizē enerģētikā, ko veido termoelektrocentrāles un siltumapgādes uzņēmumi (atbilstoši informācijai 2.attēlā, 2011.gadā enerģētikas nozarei tika realizēti 67% no kopējā realizētā dabasgāzes apjoma), pret kuriem KP izpētes lietas ietvaros nav konstatējusi parādu atgūšanas prakses piemērošanu.
\nTādējādi, ņemot vērā iepriekš minēto, KP galīgo naudas sodu nosaka 1 567 180 LVL apmērā.
\nPamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 3.punktu, 13.panta pirmo daļu, 14.panta pirmo daļu un otrās daļas 1.punktu, Administratīvā procesa likuma 13.pantu un 66.panta pirmo daļu, Ministru kabineta 29.09.2008. noteikumu Nr.796 \"Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā paredzētajiem pārkāpumiem\"
\n3., 13., 14., 15., 16., 17.punktu, 18.3., 19.2.apakšpunktu, 21. un 23.punktu, Konkurences padome nolēma:
\nNr.90000050138, konta Nr.LV78TREL1060001019900, kods: TRELLV22), norādot lēmuma par naudas soda uzlikšanu numuru un datumu, un 10 dienu laikā pēc naudas soda samaksas paziņot par to Konkurences padomei.
\nSaskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. (*) - Ierobežotas pieejamības informācija 1 LG interneta vietne, sadaļa \"Uzņēmuma darbība\". http://www.lg.lv/?id=178&lang=lat 2 Kopējais atbilžu skaits ir mazāks, jo daļa atbildes ietvēra informāciju vienkopus par vairākiem iesniedzēju īpašumā vai valdījumā esošiem gazificētajiem objektiem.
\n3 R.E. 27.01.2012. iesniegums; SIA \"Namu apsaimniekošana\" 01.02.2012. iesniegums Nr.1104684; V.K.
\n06.02.2012. iesniegums; I.B. 10.02.2012. iesniegums; SIA \"Slari\" 14.02.2013. iesniegums; Olaines novada pašvaldības 17.02.2013. iesniegums Nr.4.8./618; SIA \"Vestabalt\" 08.03.2012. vēstule Nr.56/03-2012; A.A.
\n18.03.2013. iesniegums; AS \"Parex banka\" 01.03.2013. iesniegums Nr.2.4.-02/403; L.J. 04.07.2013. iesniegums Nr.1.
\n4 LG interneta vietne, sadaļa \"Uzņēmuma darbība\". http://www.lg.lv/?id=178&lang=lat 5 LG 20.02.2012. vēstule Nr.01-7/622 \"Par informācijas un paskaidrojumu sniegšanu\", 3.7.apakšpunkts.
\n6 Ekonomikas ministrijas interneta vietne, sadaļa \"Gāzes apgāde\". http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=30177 7 Turpat.
\n8 Ekonomikas ministrijas interneta vietne, sadaļa \"Dabasgāzes pārvades sistēmas operatora ikgadējā novērtējuma ziņojums par 2011.gadu.\" http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=30177 9 LG interneta vietne, sadaļa \"Pašvaldības ar izbūvētu dabasgāzes infrastruktūru.\" http://www.lg.lv/?id=158&lang=lat 10 Regulatora Ziņojums par dabasgāzes apgādes sistēmas darbības uzraudzības rezultātiem 2011.gadā, 3.-4.lpp.;
\nRegulatora Ziņojums par dabasgāzes apgādes sistēmas darbības uzraudzības rezultātiem 2010.gadā, 3.-4.lpp.; Regulatora Ziņojums par dabasgāzes apgādes sistēmas darbības uzraudzības rezultātiem 2009.gadā, 3.lpp. http://sprk.lv/index.php?id=14276&sadala=356 11 Regulatora Ziņojums par dabasgāzes apgādes sistēmas darbības uzraudzības rezultātiem 2011.gadā, 3.-4.lpp.
\n12 EK 01.09.1994. lēmums lietā COMP/M.493 Tracabel/Distrigaz, 23.rindkopa; EK 09.12.2004 lēmums lietā COMP/M.3440 ENI/EDP/GDP, 14.rindkopa.
\n13 EK 04.05.2010. lēmums lietā COMP/39.317 - E.ON Gas, 17.rindkopa; EK 21.12.2005. lēmums lietā COMP/M.3696 E.ON/MOL 107., 118., 120., 122.rindkopas; EK 14.11.2006. lēmums lietā COMP/M.4180 - Gaz de France/Suez, 62.-63.rindkopa; EK 23.06.2009. lēmums lietā COMP/M.5467 - RWE/ESSENT, 100., 130.rindkopa; EK 21.08.2009. lēmums lietā COMP/M.5585 - CENTRICA/VENTURE PRODUCTION, 16.rindkopa.
\n14 Regulatora 24.07.2008. lēmums Nr.247 \"Par AS \"Latvijas gāze\" dabasgāzes apgādes tarifiem. Spēkā no 2008.gada 1.oktobra. http://sprk.lv/doc_upl/DG__tarifi_no_2008__1_okt.doc 15 Regulatora Ziņojums par dabasgāzes apgādes sistēmas darbības uzraudzības rezultātiem 2011.gadā, 3.lpp.;
\nRegulatora Ziņojums par dabasgāzes apgādes sistēmas darbības uzraudzības rezultātiem 2010.gadā, 2.lpp. Regulatora ziņojumā par 2009.gadu informācija par apsekotajiem gāzes skaitītājiem un dabasgāzes padeves atslēgšanu nav ietverta. http://sprk.lv/index.php?id=14276&sadala=356 16 EK 14.11.2006. lēmums lietā COMP/M.4180 - Gaz de France/Suez , 59.-63.rindkopa; 21.12.2005. lēmums lietā COMP/M.3696 - E.ON/MOL, 92.rindkopa. EK 10.01.2007 Ziņojums enerģijas sektorā SEC(2006) 1724, 81.rindkopa.
\n17 Šāda pieeja pamatota arī ar EK praksi, nosakot dabasgāzes mazumtirdzniecības tirgus ģeogrāfiskās robežas. Skat.
\nEK 04.05.2010 lēmums lietā COMP/39.317 - E.ON Gas, 21.rindkopa.
\n18 Atbilstoši EST judikatūrai, tirgus dalībnieks, kuram piešķirtās ekskluzīvas tiesības, var atrasties dominējošā stāvoklī teritorijā, kurā izplatās ekskluzīvo tiesību darbība (EST spriedums lietā C-41/90 Hofner, 28.rindkopa; EST spriedums lietā C-320/91 Corbeau, 9.rindkopa un citētā judikatūra).
\n19 Lēmuma IV sadaļa. Dabasgāzes piegāde Latvijai.
\n20 Senāta 15.01.2007. spriedums lietā SKA-15/2007 Rimaida, 11.3.rindkopa; EK 20.07.1999 lēmums COMP/36.888 World Cup, 100.rindkopa; EST spriedums lietā 6/72 Continental Can, 26.rindkopa; EK paziņojums - Norādījumi par Komisijas prioritātēm, piemērojot EK līguma 82.pantu dominējošu uzņēmumu ļaunprātīgai, izslēdzošai rīcībai. OV C 045, 24.02.2009. Lpp. 0007 - 0020, 7.rindkopa.
\n21 Ņemot vērā LG atbildē uz Paziņojumu sniegtos iebildumus.
\n22 Skat. L.J. 04.07.2013. iesniegumu Nr.1; A.A.
\n18.03.2013. iesniegumu; SIA \"Slari\" 14.02.2013. iesniegumu; AS \"Latvijas Krājbanka\" 06.03.2012. iesniegumu Nr.06-3-2/1176; SIA \"NIF Projekts 2\"
\n01.03.2012. iesniegumu Nr.6.12-03/06; AS \"Parex banka\"
\n01.03.2012. iesniegumu Nr.2.4.-02/403; T.M. 08.11.2011. iesniegums.
\n23 Skat. SIA \"Pastorāts\" 26.04.2012. iesniegumu Nr.P/23-97; I.B. 10.02.2012. iesniegums; A.T.
\n25.01.2012. iesniegums; SIA \"Lācplēša 123\" 24.01.2012 iesniegums.
\n24 Skat. AS \"Latvijas Krājbanka\"
\n06.03.2012. iesniegumu Nr.06-3-2/1176; L.M. 02.02.2012. iesniegums; SIA \"BR 89\" 24.01.2012. iesniegums.
\n25 Skat. Olaines novada pašvaldības 17.02.2013. iesniegums Nr.4.8./618.
\n26 Olaines novada pašvaldības 17.02.2013. iesniegums Nr.4.8./618; I.B. 10.02.2012. iesniegums; V.K.
\n06.02.2012. iesniegums.
\n27 R.E. 27.01.2013. iesniegums.
\n28 A.S. 26.01.2012. anketa Nr.233; J.S. 30.01.2012. anketa Nr.302.
\n29 J.K. 24.02.2012. anketa Nr.596; M.M. 08.03.2012. anketa Nr.721.
\n30 J.L. 28.02.2012. anketa Nr.620; B.M. 29.02.2012. anketa Nr.627.
\n31 B.K. 08.02.2012. anketa Nr.427.
\n32 M.M. 08.03.2012. anketa Nr.721.
\n33 OTTO, Euro metal, SIA \"Alus nams\", SIA \"Āgenskalna nami\", SIA \"Lācplēša 123\", SIA \"BR 89\", AS \"Roga-agro\", SIA \"Labo namu aģentūra\", SIA \"Remiķis\", SIA \"Latio namsaimnieks\", SIA \"Antonijas 9\", SIA \"Namu apsaimniekošana\", SIA \"Siltumsistēmu automātika\", SIA \"Zviedrijas mežu fondi\", SIA \"Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība\", SIA \"Sufle\", SIA \"Olang\", SIA \"Deviņdesmit seši\", SIA \"Dzintara konsultācijas\", SIA \"NIF Dzīvojamie īpašumi\", SIA \"NIF Projekts 2\", SIA \"NIF Komercīpašumi\", SIA \"Promano Lat\", AS \"Parex banka\", AS \"DNB banka\", SIA \"Salvus\", SIA \"Transform 3\", SIA \"Perfect Audit\", SIA \"Pastorāts\", AS \"Latvijas Krājbanka\", SIA \"KOKTAIL\".
\n34 L.L. 27.02.2012. anketa un 09.07.2013. vēstule.
\n35 Tiesībsarga atzinums lietā Nr.2011-249-16b, 2012.gads. http://www.tiesibsargs.lv/img/content/atzinums_lieta_nr._2011-249-16b.pdf 36 EST spriedums lietā 127/73 BRT/SABAM, 6.-15.rindkopas; EST spriedums lietā 27/76 United Brands, 158.rindkopa; Senāta 07.10.2011. spriedums lietā Nr. SKA-333/2011 Alpha Ekspress, 13.rindkopa; Senāta 03.12.2010. spriedums lietā Nr.SKA-304/2010 AKKA/LAA, 7.rindkopa.
\n37 EK 20.07.1999 lēmums COMP/36.888 World Cup, 100.rindkopa; EST spriedums lietā 6/72 Continental Can, 26.rindkopa.
\n38 Skat. arī: Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 4.aprīļa spriedums lietā Nr.A43014411. Tiesa atzina par prettiesisku Regulatora lēmumu, ar kuru LG rīcība, nenoslēdzot dabasgāzes piegādes līgumu ar jauno lietotāju pirms nav nomaksāts iepriekšējā lietotāja parāds, atzīta par pamatotu.
\n39 LG atbilde uz Paziņojumu, 3.rindkopa.
\n40 EK 15.06.2005. lēmums COMP/37.507 AstraZeneca, 847.rindkopa.
\n41 LG atbilde uz Paziņojumu, 14.rindkopa.
\n42 LG atbilde uz Paziņojumu, 21.rindkopa.
\n43 EST 18.06.2013 spriedums lietā C-681/11 Schenker, 41.rindkopa un citētā tiesu prakse: EST 14.03.2013. spriedums lietā C-545/11 Agrargenossenschaft Neuzelle, 25.rindkopa; EST 17.03.2011. spriedums lietā C-221/09 ADJ Tuna, 72.rindkopa.
\n44 Par tiesisko paļāvību administratīvajā procesā.
\nBriede, Jautrīte. Jurista vārds, Nr.19 (172), 11.05.2000.
\n45 Senāta 14.02.2008. spriedums lietā Nr.SKA-34/2008 Reneta L, 15.rindkopa; Senāta 12.04.2005. spriedums lietā Nr.SKA-93/2005, 13.rindkopa; Senāta 07.06.2007. spriedums lietā Nr.SKA-238/2007 Caspars Trading, 13.1.rindkopa.
\n46 EST 14.03.2013. spriedums lietā C-545/11 Agrargenossenschaft Neuzelle, 25.rindkopa.
\n47 Agrākā no LG minētajām vēstulēm Nr.1121 datēta 12.05.2011.
\n48 L.L. 27.02.2012. anketa un 09.07.2013. vēstule.
\n49 Skat. piemēram: Senāta 14.02.2008. spriedums lietā Nr.SKA-34/2008 Reneta L, 20.rindkopa. Privātpersonas tiesiskā paļāvība nevar pastāvēt periodā pirms uzziņas sniegšanas.
\n50 Papildus KP 17.01.2012. vēstulē Nr.123 uzdotajiem jautājumiem.
\n51 LG 20.02.2012. vēstule Nr.01-7/622, I sadaļa.
\n52 Senāta 14.02.2008. spriedums lietā Nr.SKA-34/2008 Reneta L, 15.rindkopa; Senāta 12.04.2005. spriedums lietā Nr. SKA-93/2005, 13.rindkopa; Senāta 07.06.2007. spriedums lietā Nr.SKA-238/2007 Caspars Trading, 13.1.rindkopa.
\n53 Piemēram, SIA \"KOKTAIL\", A.Z., AS \"DNB banka\" un SIA \"Zviedrijas mežu fondi\" publiskajā konsultācijā sniegtā informācija; SIA \"Vestabalt\" 08.03.2012. vēstule Nr.56/03-2012; SIA \"Slari\" 14.02.2013. iesniegums; SIA \"NIF Komercīpašumi\" 01.03.2013. vēstule Nr.2.12.-03/24; A.A.
\n18.03.2013. iesniegums.
\n54 Euro Metal 30.04.2013. vēstule.
\n55 Satversmes tiesas 06.12.2012. spriedums lietā Nr.2012-01-01 Atkritumu apsaimniekošanas likums, 17.rindkopa.
\n56 Senāta 30.01.2013 lēmums lietā Nr.SKA-155/2013 Siguldas Maiznieks, 7.rindkopa.
\n57 Skat. Tiesībsarga atzinums lietā Nr.
\n2011-249-16b, 2012.gads. http://www.tiesibsargs.lv/img/content/atzinums_lieta_nr._2011-249-16b.pdf Konkurences padomes priekšsēdētāja S.Ābrama