reģistrā ierakstītajiem akcionāriem. Paziņojumā citastarp norāda arī termiņu, kurā akcionāriem jāizmanto pirmtiesības un kurš nedrīkst būt īsāks par mēnesi no paziņojuma publicēšanas dienas vai - vārda akciju gadījumā - no paziņojuma nosūtīšanas dienas.
\nApstrīdētā norma līdzšinējiem akcionāriem pirmtiesības neparedz, līdz ar to arī šāds termiņš nav nepieciešams.
\nTurklāt, ja pamatkapitāla palielināšana notiek Komerclikumā noteiktajā kārtībā un kāds no akcionāriem savas pirmtiesības neizmanto, termiņš ieilgst vēl vairāk, toties apstrīdētajā normā paredzētās kārtības piemērošanas gadījumā tas nenotiek.
\n21.2. Ciktāl apstrīdētās normas mērķis ir efektīvi palielināt pamatkapitālu, samazinot līdzšinējo akcionāru līdzdalību, tas tiek sasniegts, jo apstrīdētā norma neparedz līdzšinējiem akcionāriem pirmtiesības iegādāties jaunās emisijas akcijas. Uz to, ka konkrētajā gadījumā apstrīdētā norma, iespējams, ir sasniegusi šo mērķi, citastarp norāda arī EK 2010. gada 15. septembra lēmumā ietvertie secinājumi. EK uzskatīja, ka jau īstenotie un tie pasākumi, kurus Latvija apņēmusies īstenot, nodrošina pašu resursu izmantošanu un to, ka privātie Parex bankas kapitāla turētāji dod adekvātu ieguldījumu pārstrukturēšanā. Bijušo vairākuma akcionāru slogu ilustrē tas, ka Latvija visas to akcijas pārņēma par simbolisku cenu - diviem latiem. Tādējādi uzskatāms, ka viņi ir uzņēmušies Parex bankas maksātnespējas sekas. Papildus vairākuma akcionāru nomaiņai valsts un ERAB veiktās bankas rekapitalizācijas rezultātā ir ievērojami samazināta arī mazākuma akcionāru ietekme. Šo akcionāru īpašuma tiesības ir samazinājušās no iepriekšējiem 15,2 procentiem līdz 3,7 procentiem [sk. EK 2010. gada 15. septembra lēmuma par valsts atbalstu C 26/09 (ex N 289/09), ko Latvija plāno īstenot AS Parex banka pārstrukturēšanai, 146. -147. punktu, ES Oficiālais Vēstnesis L 163, 2011. gada 23. jūnijs, 48. lpp.].
\nSavukārt šā mērķa sasniegšanai nav nepieciešams atteikties no akcionāru sapulces sasaukšanas. Tiesas sēdē, atbildot uz Pieteikuma iesniedzēja jautājumu, D. Lagzdiņa norādīja, ka no valsts atbalsta tiesību viedokļa neesot nozīmes tam, vai lēmumu pieņem valde vai padome (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 6. septembra sēdes stenogrammu lietas materiālu 7. sēj. 83. lpp.).
\nNevienā no EK paziņojumiem, kas attiecas uz finanšu krīzes pārvarēšanai nepieciešamo valsts atbalstu, nav norādīts, ka atteikšanās no akcionāru sapulces sasaukšanas šādā gadījumā būtu nepieciešama, lai nodrošinātu taisnīgu konkurenci. Saeimas pārstāvis nevarēja pierādīt, ka kādā no EK lēmumiem par valsts atbalstu Parex bankai būtu akcentēts, ka pamatkapitālu var palielināt bez akcionāru sapulces lēmuma.
\nArī no EK prakses citās ES dalībvalstīs kredītiestādēm paredzētā valsts atbalsta izvērtēšanā nevar secināt, ka tad, ja pamatkapitāls tiek palielināts ar akcionāru sapulces lēmumu, rodas risks, ka tieši tādēļ valsts atbalsts var nesaderēt ar ES kopējo tirgu. Tā, piemēram, EK lēmumā par valsts atbalstu, kas tika sniegts Vācijas bankai \"Commerzbank\", norādīts, ka pamatkapitālu plānots palielināt akcionāru sapulcē (sk. EK 2009. gada 7. maija lēmuma lietā \"State Aid N 244/2009
\nTātad, ciktāl apstrīdētās normas mērķis ir efektīvi palielināt kapitālu, citastarp veicot līdzšinējo akcionāru dalības samazināšanu, tā sasniegšanai nav nepieciešama atteikšanās no akcionāru sapulces sasaukšanas.
\n21.3. Vienu no kritērijiem attiecībā uz valsts atbalsta pasākumiem krīzes situācijā EK norādīja jau 2008. gada oktobrī, un tas ir valsts atbalsta ierobežojums līdz minimāli nepieciešamajam. EK paziņojumā teikts, ka valsts atbalsts kapitāla palielināšanai ir jāierobežo līdz vajadzīgajam minimumam un tas nedrīkst ļaut saņēmējam iesaistīties agresīvās komerciālās stratēģijās vai izvērst savu darbību, vai piedalīties citu tādu mērķu īstenošanā, kuri ietvertu pārmērīgus konkurences traucējumus. Saņēmējiem ir jāveic pēc iespējas lielāks ieguldījums, izmantojot pašiem savus līdzekļus, kā arī privātā sektora līdzdalību (sk. EK paziņojuma \"Valsts atbalsta noteikumu piemērošana pasākumiem, kas veikti attiecībā uz finanšu iestādēm saistībā ar pašreizējo globālo finanšu krīzi\" 38. punktu, ES Oficiālais Vēstnesis, 2008. gada 25. oktobris, Nr.
\nX).
\nRegulējums, kas ikvienā gadījumā liedz akcionāriem pirmtiesības iegādāties jaunās emisijas akcijas, tiem liedz arī izdarīt savus papildu ieguldījumus sabiedrības pamatkapitālā un tādējādi uzlabot tās finansiālo stāvokli. Šāds risinājums nav vērsts uz sabiedrības finansiālā stāvokļa uzlabošanu, maksimāli izmantojot privātus līdzekļus. Var veidoties tāda situācija, ka privāts kapitāls tiek atraidīts, bet nodokļu maksātāju līdzekļi tiek ieguldīti.
\nCiktāl apstrīdētās normas mērķis ir efektīvi palielināt kapitālu, apstrīdētā norma šo mērķi nesasniedz, jo liedz maksimāli iesaistīt bankas glābšanā privātos līdzekļus.
\n22.1. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka viens no pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, kas nodrošinātu leģitīmā mērķa sasniegšanu, ir valsts rīcība Banku pārņemšanas likumā paredzētajā kārtībā. Valsts varot iegūt būtisku līdzdalību pamatkapitālā, vispirms pārņemot kredītiestādes akcionāriem, tai skaitā mazākuma akcionāriem, piederošās akcijas un tikai pēc tam veicot ieguldījumus kredītiestādes pamatkapitālā.
\nViens no ES Padomes 2009. gada 20. janvāra lēmumā par Kopienas vidēja termiņa finansiālās palīdzības piešķiršanu Latvijai izvirzītajiem ekonomiskās politikas nosacījumiem turpmākas finansiālas palīdzības izmaksai ir šāds: \"[..] nodrošināt, lai atlikušie Parex bankas mazākuma akcionāri negūtu labumu no bankas jautājuma atrisināšanas, un veikt pasākumus finansiālās stabilitātes uzlabošanai, pilnībā nacionalizējot Parex banku\" (ES Padomes 2009. gada 20. janvāra lēmuma 2009/290/EK par Kopienas vidēja termiņa finansiālās palīdzības piešķiršanu Latvijai 3. panta piektās daļas \"i\" punkts, ES Oficiālais Vēstnesis, 2009. gada 25. marts, vai http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2009:079:0039:0041:LV:PDF).
\nArī EK 2009. gada 11. februāra lēmuma NN 3/2009, kas attiecas uz valsts atbalstu Parex bankai, 30. punktā ir runa par taisnīgu kompensāciju mazākuma akcionāriem un tās nosacījumiem (sk. EK 2009. gada 11. februāra lēmuma lietā NN 3/2009 \"Grozījumi valsts atbalsta pasākumos attiecībā uz AS Parex banka\" 30. punktu, ES Oficiālais Vēstnesis, 2009. gada 27. jūnijs, Nr. C 147, vai http://ec.europa.eu/eu_law/state_aids/comp-2009/nn003-09-en.pdf).
\nNevar piekrist tiesas sēdē pieaicināto personu izteiktajam viedoklim, ka Banku pārņemšanas likumu nevarēja piemērot Pieteikuma iesniedzējiem. Šāds apgalvojums ir pretrunā ar Latvijas valsts viedokli, ko tā sniegusi EK: \"[..] nav izslēdzams, ka LHZB pilnīgi nacionalizēs Parex banku, pārņemot atlikušās akcijas no mazākuma akcionāriem. Šajā sakarā Latvijas iestādes apliecināja, ka kompensācija, kas būtu maksājama minētajiem akcionāriem, šādā gadījumā tiks noteikta saskaņā ar Likumu par banku pārņemšanu\" (EK 2009. gada 11. februāra lēmuma NN 3/2009 par izmaiņām valsts atbalsta pasākumos Parex bankai 9. punkts, http://ec.europa.eu/eu_law/state_aids/comp-2009/nn003-09-en.pdf).
\nReferējot par apstrīdēto normu Saeimas sēdē 2009. gada 26. februārī, Budžeta komisijas priekšsēdētājs K. Leiškalns norādīja: \"Piemērojot šādu normu, esošo akcionāru intereses tiek ierobežotas daudz mazākā mērā nekā gadījumā, ja valsts saskaņā ar Banku pārņemšanas likumu nolemtu veikt bankas piespiedu pārņemšanu\" (Saeimas 2009. gada 26. februāra sēdes stenogramma, http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/9E0A71FA0FC099A6C225756E0047D780?OpenDocument).
\nNevar piekrist tiesas sēdē K. Leiškalna izteiktajam viedoklim, ka apstrīdētā norma bija nepieciešama tāpēc, ka Banku pārņemšanas likumu nevarēja piemērot.
\nBanku pārņemšanas likuma projekta anotācijā norādīts: \"[..] ja netiek panākta vienošanās par labprātīgu pārņemšanu, likumprojekts paredz, ka katram konkrētam piespiedu pārņemšanas gadījumam tiek izdots atsevišķs likums. Šāda pieeja nodrošina, ka likumdevējs katrā konkrētā gadījumā pārliecinās, ka ir iestājies tāds ārkārtas gadījums, ka valsts banku sistēmas stabilitātes saglabāšanas, maksājumu sistēmu raitas darbības nodrošināšanas un sabiedrības interesēs ir nepieciešams pārņemt attiecīgās bankas akcijas vai mantu, tiesības un saistības\" (likumprojekta \"Banku pārņemšanas likums\" anotācija, http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/4BFD4A715FA0A04BC225752100522558?OpenDocument).
\nSatversmes tiesa ir norādījusi, ka \"personas īpašumtiesību patiesu aizsardzību garantē ne vien taisnīga atlīdzība (tās apmērs), bet arī nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas process pats par sevi\" (Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 22.3. punkts).Var piekrist, ka Banku pārņemšanas likums Pieteikuma iesniedzējiem ir labvēlīgāks tiktāl, ciktāl tas paredz, ka jautājumus par akciju atsavināšanu Saeima izvērtē likumdošanas procesa ietvaros, savukārt strīdi par taisnīgas atlīdzības apmēru risināmi tiesā. Apstrīdētā norma neparedz nevienu no minētajām procedūrām.
\nMinistru kabinets uzskata, ka pamattiesību ierobežojums būtu lielāks tieši tad, ja valsts būtu pilnībā pārņēmusi Parex banku.
\nAttiecībā uz akciju piespiedu atsavināšanu par adekvātu atlīdzību Banku pārņemšanas likuma 8. panta pirmā daļa paredz: ja pārņemtā banka saņēmusi valsts atbalstu vai LB tai piešķīrusi finansējumu pirms ierosinājuma par bankas pārņemšanu vai vienlaikus ar to, tad, nosakot atlīdzības apmēru, no aprēķiniem izslēdzams piešķirtais valsts atbalsts un LB finansējums. Ministru kabineta 2009. gada 10. februāra noteikumi Nr. 112 \"Bankas akcionāriem vai bankai piešķiramās taisnīgās atlīdzības apmēra noteikšanas, piedāvāšanas un samaksas kārtība\" paredz pārņemamā objekta vērtību noteikt, ņemot vērā bankas kapitāla un rezervju lielumu, kas koriģēts par bankas aktīvu bilances vērtības un likvidācijas vērtības starpību, izdarot pieņēmumu, ka banka nākotnē nesaņems valsts atbalstu un finansējumu no LB, ņemot vērā jebkādu informāciju par bankas komercdarbību, bankas faktiskās iespējas turpināt komercdarbību nākotnē, bankas kapitāla pietiekamības rādītājus un maksātspējas stāvokli, kāds tas bija dienā, kad iesniegts ierosinājums par bankas pārņemšanu, kā arī bankas likviditātes rādītājus.
\nTiesas sēdē Saeimas pārstāvis un vairākas pieaicinātās personas izteica viedokli, ka taisnīga atlīdzība Pieteikuma iesniedzējiem Banku pārņemšanas likuma piemērošanas gadījumā būtu tuva nullei. Šāds viedoklis atšķiras no Asociācijas rakstveidā norādītā viedokļa, ka kredītiestādes akcionāru akciju pārņemšana un tikai pēc tam īstenotā pamatkapitāla palielināšana radītu vairākas negatīvas sekas gan valstij, gan arī kredītiestādei.
\nNaudas līdzekļi, ko valsts ieguldītu pašā kredītiestādē, lai uzlabotu tās finansiālo stāvokli, varētu tikt novirzīti akcionāriem.
\nNo lietas materiāliem gūstams ieskats, ka 2008. gada decembrī Pieteikuma iesniedzēji savas akcijas vērtēja apmēram tā - divi vai vairāk lati par akciju. Intervijā laikrakstam \"Dienas Bizness\" kāds no mazākuma akcionāriem, kurš nav Pieteikuma iesniedzēju vidū, izteica viedokli, ka \"Parex bankai ir liels kredītportfelis. [..] daudz īpašumu - simboliski puse Latvijas saķīlāta Parex bankā\" (Mārtiņa I. Nav gatavi tāpat atdot akcijas. Dienas Bizness, 2008. gada 19. decembris, http://www.db.lv).
\nApstrīdētās normas pieņemšanas laikā FM uzskatīja: ja Parex bankas mazākuma akcionāru jautājums tiktu risināts ar Banku pārņemšanas likuma palīdzību, būtiskākās negatīvās sekas būtu tiesāšanās izdevumi gadījumā, ja mazākuma akcionāri nebūtu apmierināti ar izmaksātās kompensācijas apmēru (sk. FM 2009. gada 24. februāra vēstuli Nr. 7/VK-74/540 lietas materiālu 3. sēj. 71.-72. lpp.). Tātad apstrīdētās normas pieņemšanas laikā FM nebija pārliecināta par taisnīgas atlīdzības apmēru un tai bija bažas par tiesvedības risku.
\nEK attiecībā uz finanšu iestāžu glābšanas pasākumiem atbilstīgo aktīvu novērtēšanu un cenu noteikšanu norāda, ka pirmajā posmā aktīvus, ja iespējams, vajadzētu novērtēt, pamatojoties uz to pašreizējo tirgus vērtību. \"Būtībā ikviens glābšanas shēmā iekļauto aktīvu pārvedums vērtībā, kas pārsniedz tirgus cenu, būs valsts atbalsts. Tomēr pašreizējā tirgus vērtība var būt diezgan atšķirīga no šo aktīvu bilances vērtības pašreizējā situācijā vai, ja nav tirgus, tāda var pat nebūt (dažiem aktīviem vērtība praktiski var būt pat nulle)\" (sk. Komisijas paziņojuma par samazinātas vērtības aktīviem piemērojamo režīmu Kopienas banku nozarē 39. punktu, ES Oficiālais Vēstnesis, 2009. gada 26. marts, vai http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:C:2009:072:0001:0022:LV:PDF).
\nKonkrētās lietas ietvaros nav iespējams un nepieciešams noskaidrot, vai un cik liela taisnīga atlīdzība būtu pienākusies Pieteikuma iesniedzējiem, ja valsts izšķirtos par Parex bankas pilnīgu nacionalizāciju.
\nValsts rīcība, kuras rezultātā uzlabojas kredītiestādes finansiālais stāvoklis, ļauj akcionāriem arī turpmāk saglabāt savu īpašnieka statusu un īstenot no akcijām izrietošās tiesības.
\nLīdz ar to Banku pārņemšanas likuma piemērošana nebūtu uzskatāma par Pieteikuma iesniedzēju tiesības mazāk ierobežojošu līdzekli.
\n22.2. Ciktāl leģitīmais mērķis ir saīsināt laiku, kas nepieciešams akcionāru sapulces sasaukšanai, pastāv arī alternatīvs līdzeklis tā sasniegšanai, proti, akcionāru sapulces sasaukšanai likumā noteikto termiņu saīsināšana. Komerclikumā noteikto termiņu - 30 dienas - likumdevējam bija iespēja saīsināt gan vispār, gan arī attiecībā uz gadījumiem, kad nepieciešams glābt finansiālās grūtībās nonākušu kredītiestādi.
\nTāpat bija iespējams paredzēt arī pavisam īsu termiņu, kurā akcionāram jāizšķiras par savu pirmtiesību īstenošanu un jāapmaksā parakstītais kapitāls.
\n22.3. Apstrīdētā norma ir saistīta ar valsts atbalstu, tāpēc pamatkapitāla palielināšana tajā paredzētajā kārtībā iespējama tikai pēc EK lēmuma saņemšanas. To ilustrē arī situācija 2009. gada martā, kad pirmais Parex bankas padomes lēmums par kapitāla palielināšanu netika realizēts, jo tajā paredzēto valsts atbalsta apjomu EK neakceptēja. Bija nepieciešams gan atkārtots MK lēmums, gan arī Parex bankas padomes lēmums (sk. šā sprieduma 1.6. punktu).
\nLai arī pastāv iespēja, ka steidzamā gadījumā EK lēmums tiek pieņemts ātri, attiecībā uz Parex banku EK 2009. gada 11. maija lēmums tika saņemts pēc ilgāka laika nekā Komerclikumā akcionāru sapulces sasaukšanai paredzētais laiks. Šajā periodā bija iespējams savlaicīgi izsludināt akcionāru sapulci. Piemēram, 2009. gada maijā EK individuālu lēmumu par valsts atbalsta saderību ar kopējo tirgu pieņēma arī attiecībā uz Vācijas banku \"Comerzbank\", kurā Vācijas valsts ieguva līdzdalību - 25 procenti un viena akcija. Šī banka par sava pamatkapitāla palielināšanu lēma akcionāru sapulcē, kura tika izsludināta laikā, kad EK vēl tikai izskatīja attiecīgo jautājumu. Akcionāru sapulce notika īsi pēc EK lēmuma pieņemšanas (sk.: https://www.commerzbank.de/de/hauptnavigation/presse/pressemitteilungen/archiv1/2009/quartal_09_02/presse_archiv_detail_09_02_5417.html).
\nAttiecībā uz valsts atbalstu Parex bankai restrukturizācijas posmā EK lēmuma pieņemšanas procedūra kopumā ilga vairāk nekā gadu. Proti, Latvija pirmo restrukturizācijas plāna redakciju iesniedza jau 2009. gada 11. maijā, bet pozitīvs lēmums tika pieņemts tikai 2010. gada 15. septembrī (sk. šā sprieduma 1.6. punktu). Komerclikuma normas neliedz izsludināt akcionāru sapulci pirms EK lēmuma pieņemšanas. Tāpat var noteikt arī regulējumu, kas ļautu akcionāru sapulcei pamatkapitāla palielināšanu saistīt ar nosacījumu, ka pamatkapitāla palielināšana notiek tikai pēc pozitīva EK lēmuma pieņemšanas.
\n22.4. Komerclikumā paredzētais regulējums, atšķirībā no citu Eiropas valstu prakses, liedz akcionāru sapulcei pašai lemt par atteikšanos no akcionāru pirmtiesībām. Tā Komerclikuma 253. panta pirmās daļas pirmais teikums paredz, ka \"akcionāru pirmtiesības nevar atcelt vai ierobežot dibināšanas līgumā, statūtos vai ar akcionāru sapulces lēmumu\". Komerclikuma 253. panta pirmās daļas otrais teikums paredz, ka, \"palielinot pamatkapitālu šā likuma 254. panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos, akcionāriem nav pirmtiesību\".
\nSavukārt 254. pants regulē pamatkapitāla palielināšanu ar īpašu mērķi. Šā panta otrajā daļā norādītie mērķi neaptver situāciju, uz kuru attiecas apstrīdētā norma.
\nTaču šāds regulējums ir Latvijas likumdevēja brīvas izšķiršanās rezultāts. ES tiesību akti neliedz likumdevējam iestrādāt Komerclikumā normu, kas ļautu akcionāriem pašiem, izvērtējot situāciju un savas iespējas, lemt par atteikšanos no pirmtiesībām, ja tas nepieciešams bankas glābšanas interesēs.
\nCiktāl apstrīdētās normas leģitīmais mērķis ir palielināt pamatkapitālu tādā veidā, ka tiek izslēgtas akcionāru iespējas izmantot savas pirmtiesības, pastāv iespēja šo mērķi sasniegt ar saudzīgākiem līdzekļiem.
\nLīdz ar to likumdevējam bija iespēja leģitīmo mērķi sasniegt ar alternatīviem līdzekļiem, kas personu pamattiesības aizskartu mazāk.
\n23.1. Apstrīdētā norma, no vienas puses, ir pieņemta tieši kontekstā ar Parex bankas situāciju, bet, no otras puses, apstrīdētās normas piemērošanas iespējas nav ierobežotas nedz ar šo vienu subjektu, nedz arī ar konkrēto situāciju 2009. gada pavasarī, kad Parex bankas glābšanas posmā tika palielināts tās pamatkapitāls.
\n23.2. Tiesas sēdē K. Leiškalns apgalvoja, ka apstrīdētās normas pieņemšanas laikā esot bijis pilnīgi skaidrs EK un Starptautiskā Valūtas fonda viedoklis, proti: ja mazākuma akcionāri proporcionāli piedalīsies pamatkapitāla palielināšanā, šādu valsts atbalstu EK neakceptēs. Taču lietā nav dokumentu, kurā pirms apstrīdētās normas pieņemšanas šāds viedoklis būtu fiksēts. FM 2009. gada 24. februārī, proti, kad apstrīdētā norma jau bija iekļauta likumprojektā Nr. 963 kā Budžeta komisijas priekšlikums, taču vēl nebija pieņemta, norādīja: lai novērstu Parex bankas mazākuma akcionāru iespēju gūt labumu no ERAB investīcijām Parex bankā, ir apsvērti iespējamie risinājuma varianti, tostarp \"akciju vērtības \"atšķaidīšana\" (dilution)\" (FM 2009. gada 24. februāra vēstule Nr.
\n7/VK-74/540 lietas materiālu 3. sēj. 71. lpp.). Tātad akcionāru līdzdalības samazināšana patiesībā bija vērsta ne tik daudz uz tiesas sēdē norādīto mērķu sasniegšanu, bet drīzāk gan uz piesaistītā investora izvirzīto prasību izpildi. Taču, kā izriet no minētās vēstules, ERAB nemaz neprasīja pavisam atņemt akcionāru pirmtiesības, bet norādīja uz iespējamo risinājumu, \"kura ietvaros mazākuma akcionāri saglabā savu līdzdalību, bet tā strauji samazinās, ja tie nevar ieguldīt savus līdzekļus Parex bankas pamatkapitāla palielināšanā\" (FM 2009. gada 24. februāra vēstule Nr. 7/VK-74/540 lietas materiālu 3. sēj. 72. lpp.).
\n23.3. Saeimas pārstāvis debatēs kā būtisku apstrīdētās normas atbilstības aspektu uzsvēra Parex bankai sniegtā valsts atbalsta komplicēto raksturu, proti, valsts sniedza atbalstu, ne vien palielinot bankas pamatkapitālu, bet arī sniedzot garantijas un galvojot sindicētos kredītus. Arī MK pārstāvis uzsvēra normas pieņemšanas vēsturisko kontekstu un aicināja situāciju vērtēt kopsakarā ar notikumiem kopš 2008. gada novembra, kad valsts iegādājās Parex bankas akcijas. Tāpat no to MK sēžu protokoliem, kurās tika lemts par Parex bankas pamatkapitāla palielināšanu, izriet, ka MK vienlaikus ir lēmis gan par pamatkapitāla palielināšanu, gan arī par citiem finanšu instrumentiem, kas nepieciešami Parex bankas funkcionēšanai.
\nTaču apstrīdētā norma expressis verbis satur tikai divus tās piemērošanas nosacījumus: valdes lūgumu un Ministru kabineta lēmumu. Norma neparedz nekādus nosacījumus, kas tās piemērošanu ierobežotu ar ārkārtas apstākļiem, tā nenoteic, ka būtu piemērojama tikai attiecībā uz tautsaimniecībā sistēmiski svarīgām bankām vai tikai tādā gadījumā, kad tas noteikti nepieciešams, lai nodrošinātu valsts atbalsta saderību ar Eiropas kopējo tirgu. Pati apstrīdētā norma nenorāda arī uz citiem specifiskiem apstākļiem, kādus Saeimas pārstāvis un pieaicinātās personas saskata tieši Parex bankas gadījumā.
\nEK paziņojumos (komunikācijās), kuros tā skaidro savu politiku finanšu krīzes pārvarēšanai paredzētā valsts atbalsta jomā, norāda uz dažādiem konkurences traucējumu novēršanas pasākumiem, kas veicami, lai panāktu to, ka finansiālajās grūtībās nonākušās bankas un to akcionāri nestu taisnīgu slogu. Tomēr ne katrā gadījumā par šādu slogu būtu jānosaka akcionāru līdzdalības samazināšana. Tā 2011. gada februārī EK savā paziņojumā (komunikācijā) norāda: \"Līdz valsts atbalsta atlīdzināšanai aizsardzības līdzekļiem, ko piemēro grūtībās nonākušām bankām glābšanas un pārstrukturēšanas posmā, principā ir jāietver: ierobežojoša dividenžu politika (tostarp aizliegums izmaksāt dividendes vismaz pārstrukturēšanas laikā), vadības atalgojuma vai prēmiju ierobežojumi, pienākums atjaunot un uzturēt maksātspējas rādītāja paaugstinātu līmeni, kas atbilst finanšu stabilitātes mērķim, kā arī valsts līdzdalības izpirkšanas grafiks\" (EK paziņojuma \"Finanšu iestāžu rekapitalizācija pašreizējās finanšu krīzes apstākļos - atbalsta ierobežošana līdz nepieciešamajam minimumam un aizsardzības līdzekļi pret pārmērīgiem konkurences traucējumiem\" 45. rindkopa, http://eur-lex.europa.eu).
\nNe katrā gadījumā, kad kredītiestādei tiek sniegts restrukturizācijas atbalsts, tas nonāktu pretrunā ar ES kopējo tirgu tikai tāpēc, ka kredītiestādes līdzšinējiem akcionāriem ir iespēja izmantot savas pirmtiesības.
\n23.4. Divus mēnešus pirms apstrīdētās normas pieņemšanas K.Leiškalns, ziņojot par Banku pārņemšanas likuma projektu, norādīja: \"Šis likums ļauj arī mazākuma akcionāriem solidāri piedalīties bankas atveseļošanā, un līdz ar to viņu akcijas nekādā veidā nevar tikt atsavinātas, ja viņi solidāri piedalās\" (Saeimas 2008. gada 18. decembra sēdes stenogramma, http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/C212D7807418F5A6C22575370053DBFD?OpenDocument).
\nNo tiesas sēdē K. Leiškalna teiktā izriet, ka Budžeta komisija, apspriežot apstrīdēto normu, vadījās no pieņēmuma, ka vismaz Parex bankas gadījumā mazākuma akcionāri nemaz negribētu piedalīties kredītiestādes pamatkapitāla palielināšanā.
\nFKTK pārstāvis norādīja, ka apstrīdētā norma piemērojama tad, kad kredītiestādes turpmākā darbība bez papildu kapitāla ieguldīšanas nav iespējama, bet līdzšinējiem akcionāriem šāda kapitāla nav, un tā bijis Parex gadījumā. FKTK rīcībā neesot bijis informācijas, ka arī mazākuma akcionāri grib piedalīties pamatkapitāla palielināšanā (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 20. septembra stenogrammu lietas materiālu 7. sēj. 89. un 91. lpp.).
\nTiesas sēdē 2011. gada 6. septembrī arī MK pārstāvis norādīja, ka FM neesot saņēmusi konkrētu mazākuma akcionāru piedāvājumu iesaistīties Parex bankas likviditātes nodrošināšanā, veikt ieguldījumus tās kapitālā vai risināt ar sindicētajiem kredītiem saistītus jautājumus (sk. Satversmes tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 7. sēj. 67. lpp.). Taču 2009. gada 24. februāra vēstulē FM izteica šādu viedokli: \"[..] nevar izslēgt iespēju, ka mazākuma akcionāri arī var piedalīties kapitāla palielināšanā, piemēram, Zviedrijas fonds \"East Capital\"\" (FM 2009. gada 24. februāra vēstule Nr.
\n7/VK-74/540 lietas materiālu 3. sēj. 71. lpp.).
\n2008. gada 19. decembrī vairāki Pieteikuma iesniedzēji publiski apliecināja gatavību pirkt bankas akcijas proporcionāli tiem piederošajām kapitāla daļām (sk.: Mārtiņa I. Nav gatavi tāpat atdot akcijas. Dienas Bizness, 2008. gada 19. decembris). 2009. gada 4. februārī divi Pieteikuma iesniedzēji nosūtīja FM valsts sekretāram M. Bičevskim un Parex bankas valdes priekšsēdētājam N. Melngailim vēstuli, kurā apliecināja savu gatavību piedalīties Parex bankas rekapitalizācijā (sk. lietas materiālu 5. sēj. 49.-50. lpp.).
\n23.5. Apstrīdētās normas piemērošana nav aprobežota tikai ar gadījumiem, kas līdzinās Pieteikuma iesniedzēju situācijai, kurā tiem piederošo akciju īpatsvars attiecībā uz akciju sabiedrības pārvaldi ļauj realizēt tikai atsevišķas akcionāra tiesības.
\nApstrīdētās normas piemērošanas nosacījums ir Ministru kabineta lēmums par valsts būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu kredītiestādē. Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 1. panta 15. punktu ar terminu \"būtiska līdzdalība\" apzīmē personas vai vairāku personu, kas uz vienošanās pamata rīkojas saskaņoti, tieši vai netieši iegūtu līdzdalību, kura aptver 10 un vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai dod iespēju būtiski ietekmēt komercsabiedrības finanšu un darbības politikas noteikšanu.
\nLīdz ar to apstrīdētā norma pieļauj, ka tiek piemērota gadījumos, kad akcionārs vai akcionāru kopums pamatkapitāla palielināšanas rezultātā zaudē savas vairākuma tiesības vai arī tā saucamo \"zelta akciju\" un līdz ar to zaudē arī reālu iespēju ietekmēt kredītiestādes saimniecisko darbību.
\nŠādos gadījumos var rasties tāda situācija, ka akciju īpašuma tirgus vērtība samazinās tieši apstrīdētās normas piemērošanas rezultātā.
\n23.6. Satversmes 105. pants liedz valstij bez pietiekama attaisnojuma veikt pasākumus, kuru rezultātā personai iestājas nelabvēlīgas mantiskas sekas, tostarp pazeminās īpašuma tirgus vērtība vai arī samazinās no īpašuma gūstamo augļu apmērs.
\nTomēr, izvērtējot konkrēta regulējuma atbilstību Satversmes 105. pantam, ir nepieciešams konstatēt cēloņsakarību starp apstrīdētajām normām un personai radītajām negatīvajām mantiskajām sekām. Satversmes 105. pantā nostiprinātās pamattiesības uz īpašumu negarantē tiesības būt pasargātam no biznesa riska. Akcionāri un pakārtotie kreditori var gūt augļus kredītiestādes veiksmīgas darbības rezultātā, bet reizē ir pakļauti visbūtiskākajam riskam. \"Valstij nav pienākuma novērst [īpašuma] vērtības zudumu tirgus faktoru rezultātā\" (Satversmes tiesas 2011. gada 30. marta sprieduma lietā Nr.
\n2010-60-01 17.3. punkts).
\nKā izriet no dokumentiem, ko Pieteikuma iesniedzēju pārstāvji lūdza pievienot lietai, kā arī no viņu paskaidrojumiem tiesas sēdē, Pieteikuma iesniedzēju norādītais aizskārums daļēji varētu būt saistīts ar to, ka Parex bankas valde laika posmā pirms 2008. gada novembra ekonomiskās krīzes apstākļos neesot spējusi nodrošināt sekmīgu bankas darbību, FKTK neesot veikusi efektīvu Parex bankas uzraudzību un neesot savlaicīgi novērsusi finanšu līdzekļu aizplūšanu no bankas. Tāpat arī valsts rīcībā neesot bijis savlaicīgi pieņemtu tiesību normu par bankas pārņemšanas procedūru. Bijušie vairākuma akcionāri esot izšķīrušies par Parex bankas akciju pārdošanu valstij, pietiekami nenoskaidrojot bankas glābšanas iespējas, ko viņiem varējuši piedāvāt Pieteikuma iesniedzēji. 2008. gada decembrī ievēlētā Parex bankas valde pirms apstrīdētās normas pieņemšanas neesot interesējusies par iespēju izmantot Pieteikuma iesniedzēju rīcībā esošos brīvos līdzekļus. Tieši minētie apstākļi varētu būt bijuši par iemeslu tam, ka Pieteikuma iesniedzēji nevarēja savlaicīgi un pilnvērtīgi iesaistīties Parex bankas glābšanā, bet viņiem piederošo akciju tirgus vērtība būtiski samazinājās.
\nSatversmes tiesas uzdevums konkrētās lietas ietvaros nav izvērtēt minētos apstākļus, jo tie paši par sevi neietekmē apstrīdētās normas konstitucionalitāti.
\n23.7. Saeimas sēdē 2009. gada 26. februārī Budžeta komisijas priekšsēdētājs K. Leiškalns norādīja, ka norma darbosies tikai tad, \"kad banka ar visiem saviem mazākuma akcionāriem \"iet pa burbuli\"\" (Saeimas 2009. gada 26. februāra sēdes stenogramma, http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/9E0A71FA0FC099A6C225756E0047D780?OpenDocument).
\nSavukārt FKTK pārstāvis attiecībā uz to, kad ir piemērojams Banku pārņemšanas likums un kad - apstrīdētā norma, izteica šādu viedokli: \"Regulējums ir pietiekami skaidrs, ja mēs analizējam šos likumus. Banku pārņemšanas likuma 3. pants norāda, ka bankas pārņemšana pieļaujama izņēmuma gadījumos. [..] Ja bankas pārņemšana nenotiktu un banka tādēļ nespēj vai nespētu ievērot likumā noteiktās banku darbību regulējošās prasības.
\nKredītiestāžu likumā nekādi nosacījumi nav izvirzīti, lai kredītiestāde varētu lūgt palīdzību\" (Satversmes tiesas 2011. gada 20. septembra sēdes stenogrammu lietas materiālu 7. sēj. 88. lpp.). Tātad, pēc FKTK ieskata, apstrīdēto normu varētu piemērot ne tikai tādā gadījumā, kad pastāv akūti kredītiestādes maksātnespējas draudi, kas ir steidzami jānovērš, bet arī citos gadījumos, kad valde to lūdz un tas ir pieļaujams no valsts atbalstu regulējošo normu viedokļa.
\nArī no EK 2009. gada 11. maija un 2010. gada 15. septembra lēmumiem izriet, ka apstrīdētā norma Parex bankas pamatkapitāla palielināšanai piemērota ne vien bankas glābšanas, bet arī restrukturizācijas, proti, stabilizācijas posmā.
\nApstrīdētajā normā nav ietverti nekādi ierobežojoši kritēriji, kas noteiktu, ka tā piemērojama tikai tad, ja ar citiem līdzekļiem banku glābt nav iespējams.
\n23.8. Apstrīdētās normas otrā daļa expressis verbis liedz līdzšinējiem bankas akcionāriem piedalīties pamatkapitāla palielināšanā. No normas vārdiskās jēgas izriet, ka gadījumā, kad valsts jau ir bankas akcionārs, tā nemaz nevar piedalīties pamatkapitāla palielināšanā. MK pārstāvis tiesas sēdē 6. septembrī norādīja, ka apstrīdētās normas otrā daļa esot jālasa kontekstā ar pirmo daļu. Ja otrajā daļā būtu paredzēts hipotētisks ierobežojums attiecībā uz valsti, tad pirmā daļa vispār nebūtu piemērojama.
\nSatversmes tiesa ir norādījusi, ka likumiem un citiem normatīvajiem aktiem jābūt ne vien publiski pieejamiem, bet arī pietiekami skaidriem un saprotamiem (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 20. decembra sprieduma lietā Nr.2006-12-01 16. punktu). \"Norma ir atzīstama par neskaidru tad, ja ar iztulkošanas paņēmienu palīdzību nav iespējams noskaidrot tās patieso jēgu\" (Satversmes tiesas 2010. gada 20. marta sprieduma lietā Nr. 2010-60-01 15.2. punkts).
\nNo lietas materiāliem izriet, ka apstrīdētās normas piemērošanas procesā MK ir varējis noskaidrot tās patieso jēgu.
\nLīdz ar to nav pamata uzskatīt apstrīdēto normu par neskaidru.
\nTomēr Satversmes tiesa vērš Saeimas uzmanību uz to, ka apstrīdētā norma no juridiskās tehnikas viedokļa ir formulēta neveiksmīgi.
\n23.9. Apstrīdētā norma pieņemta laikā, kad valsts ekonomiskās krīzes seku novēršanai bija spiesta pieņemt daudzus personu pamattiesības ietekmējošus lēmumus. Nereti šāda regulējuma samērīguma neatņemama sastāvdaļa ir tā īslaicīgais raksturs, kas skaidri formulēts normatīvajā aktā. Satversmes tiesa ir secinājusi: radītā aizskāruma būtiskumu samazina arī tas, ka tiesību ierobežojums ir noteikts vienīgi uz konkrētu laika posmu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2009. gada 26. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-08-01 22.1. punktu).
\nSavukārt apstrīdētās normas darbībai termiņš nav paredzēts.
\n23.10. Apstrīdētā norma paredz valsts pārvaldes institūcijai - Ministru kabinetam - plašas iespējas iejaukties privāttiesiskās attiecībās un izvēlēties, kādā veidā veikt pamatkapitāla palielināšanu - atbilstoši apstrīdētajai normai vai Komerclikumā paredzētajā kārtībā, taču neparedz personai tiesības ar tiesu institūciju palīdzību pārbaudīt, vai katrā konkrētā gadījumā tās tiesībām noteiktais ierobežojums ir samērīgs.
\nNepieciešams norādīt, ka vairāki MK lēmumi par Parex banku arī Satversmes tiesas lietas sagatavošanas laikā vēl bija ierobežotas pieejamības informācija. Apstrīdētā norma neparedz nedz MK, nedz attiecīgās bankas padomei vai valdei pienākumu informēt akcionārus par plānoto vai notikušo pamatkapitāla palielināšanu un sniegt tās nepieciešamības pamatojumu.
\nValstij bija iespējas apstrīdēto normu izstrādāt tā, lai šāda situācija neveidotos.
\n23.11. Valsts kanceleja atzinumā par Ministru kabineta lēmumu attiecībā uz Parex bankas pamatkapitāla palielināšanu 2009. gada oktobrī norāda, ka akcionāru pirmtiesību atņemšana Parex bankas mazākuma akcionāriem pārkāpj starpvalstu investīciju aizsardzības līgumos noteikto godīgas un taisnīgas attieksmes principu (sk. Valsts kancelejas 2009. gada 13. oktobra atzinumu Nr. 18/TA-3670-DV par informatīvo ziņojumu un protokollēmumu lietas materiālu 3. sēj. 189. lpp.).
\nKonkrētās lietas ietvaros netiek apstrīdēta atbilstība kādam konkrētam starptautiskam līgumam par investīciju aizsardzību, tādēļ Satversmes tiesa šo apgalvojumu neizvērtēs. Tomēr jāņem vērā, ka sabiedrības ieguvums no apstrīdētās normas ir saistīts ar vienas vai vairāku sistēmiski svarīgu kredītiestāžu sekmīgu glābšanu, kas sabiedrības labklājību un personu tiesības nodrošina īstermiņā, savukārt akcionāru pamattiesību ierobežojumi, kas skar šo tiesību starptautiski atzītu minimumu, ne vien ietekmē konkrēto Pieteikuma iesniedzēju pamattiesības, bet var sēt starptautisko investoru vidū šaubas par Latviju kā drošām investīcijām labvēlīgu valsti. Sekas varētu būt jaunu investīciju plūsmas samazināšanās, kā arī jau esošo investīciju aizplūšana. Tas viss ilgtermiņā varētu negatīvi ietekmēt sabiedrības labklājību.
\nVērtējot visus minētos apstākļus kopsakarā, jāatzīst, ka apstrīdētajā normā noteikto ierobežojumu apjoms ir lielāks, nekā nepieciešams leģitīmā mērķa sasniegšanai, turklāt pastāv arī citi leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzekļi, kas personas pamattiesības ierobežotu mazāk. Sabiedrības ieguvums šos ierobežojumus neatsver.
\nLīdz ar to apstrīdētajā normā ietvertais regulējums nesamērīgi ierobežo pamattiesības uz īpašumu un neatbilst Satversmes 105. pantam.
\nSatversmes tiesa ir secinājusi, ka tās nolēmumi nav pārsūdzami, tāpēc gadījumā, kad lietas iznākums ir atkarīgs no direktīvas iztulkošanas, Satversmes tiesai jāpārliecinās, vai šo jautājumu jau iepriekš nav izskaidrojusi EST, vai attiecīgajā direktīvā noteiktais ir tik skaidrs, ka nerada nekādas saprātīgas šaubas, un jālemj, vai ir nepieciešams saņemt prejudiciālu nolēmumu no EST (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 28. maija sprieduma lietā Nr. 2008-47-01 15.2. punktu).
\nEiropas Centrālā banka 2010. gada 8. februāra paziņojumā izsaka viedokli, ka ārkārtas gadījumos, kas skar kredītiestādes intereses, būtu jāparedz tiesības atkāpties no Direktīvā 77/91/EEK noteiktajām akcionāru īpašuma tiesībām un pamattiesībām, ja to ievērošana kavē rekapitalizāciju vai grūtībās nonākušu banku pārstrukturēšanu, taču patreizējā tiesu prakse neparedz izņēmumu pat krīzes situācijā (sk. Eiropas Centrālās bankas paziņojuma \"Communication on \"An EU Framework for Crossborder Crisis Management in the Banking Sektor\": Eurosystem's Reply to the Public Consultation\"
\n3.6. punktu http://www.ecb.int/pub/pdf/other/euframeworkcrisismanagementbankingsector201002en.pdf).
\nEST norādījusi, ka Direktīvas 77/91/EEK mērķis ir nodrošināt akcionāru aizsardzības minimālo līmeni visās dalībvalstīs. Šis mērķis netiktu sasniegts, ja dalībvalstīm būtu piešķirtas tiesības atkāpties no Direktīvas 77/91/EEK, atstājot spēkā speciālu vai izņēmuma gadījuma regulējumu, saskaņā ar kuru būtu iespējams ar administratīviem līdzekļiem īstenot kompānijas pamatkapitāla palielināšanu (sk. EST 1996. gada 12. marta sprieduma lietā Nr. C-441/93 \"Panagis Pafitis and others v Trapeza Kentrikis Ellados A.E. and others\" 24., 38. un 39. punktu).
\nEksperte E. Balode-Buraka izsaka viedokli, ka apstrīdētā norma neatbilst Direktīvas 77/91/EEK 25. panta 1. punktam un 29. panta 1. punktam.
\nTomēr konkrētajā lietā nevar secināt, ka lietas iznākums būtu atkarīgs no minētās direktīvas iztulkošanas. Starptautiskās normas neliedz dalībvalsts konstitūcijā paredzēt augstāku pamattiesību aizsardzības līmeni.
\nLīdz ar to Satversmes tiesai nav nepieciešams vērsties pēc prejudiciāla nolēmuma ES tiesā.
\nSatversmes tiesas praksē bijuši gadījumi, kad pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizskārumu var novērst vai atlīdzināt, tikai atzīstot apstrīdēto normu attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju par spēkā neesošu no dienas, kad apstrīdētā norma pieņemta vai piemērota pieteikuma iesniedzējam (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2009. gada 3. jūnija sprieduma lietā Nr.
\n2008-47-01 17. punktu). Atzīstot apstrīdēto normu par spēku zaudējušu attiecībā uz Pieteikuma iesniedzējiem izskatāmajā lietā, nav iespējams atgriezties tieši tādā pašā situācijā, kāda bija laikā, kad Parex bankas pamatkapitāls tika palielināts, un nodrošināt pienācīgu pamatkapitāla palielināšanas procedūru, to veicot no jauna.
\nTurklāt, apsverot, ar kuru brīdi apstrīdētā norma zaudē spēku, jāņem vērā ne vien Pieteikuma iesniedzēju, bet arī citu personu tiesības un intereses. Tāpat ir jāizvērtē Pieteikuma iesniedzēju tiesību aizskārums gadījumā, ja apstrīdētā norma netiktu atzīta par spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža, un iespējamais citu personu tiesību aizskārums, ja apstrīdētā norma tiktu atzīta par spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža, kā arī jāizvērtē šo aizskārumu samērīgums.
\nVairāk nekā pusotra gada laikā no apstrīdētās normas spēkā stāšanās līdz dienai, kad Pieteikuma iesniedzēji griezās Satversmes tiesā, Parex banka ir turpinājusi savu saimniecisko darbību, ir radušās tiesības un pienākumi privāttiesību subjektiem, kuri nav saistīti ar Parex bankas pamatkapitāla palielināšanu, ir izveidojusies akciju sabiedrība \"Citadele banka\". Apstrīdētās normas atzīšana par spēku zaudējušu no tās pieņemšanas brīža varētu radīt tiesisko nedrošību un negatīvu finanšu tirgus reakciju, tādējādi ietekmējot arī valsts finansiālo stabilitāti un sociālo drošību. Šādā gadījumā ciestu ne vien citas personas, bet arī paši Pieteikuma iesniedzēji kā akcionāri.
\nSatversmes tiesas praksē ir nostiprināta atziņa: \"[..] jo persona ilgāk pacieš savu tiesību aizskārumu, jo tā ir mazāk ieinteresēta savu konstitucionālo tiesību aizsargāšanā\" (Satversmes tiesas 2002. gada 26. novembra sprieduma lietā Nr.
\n2002-09-01 secinājumu daļas 1. punkts). Pieteikuma iesniedzēji Satversmes tiesā vērsušies tikai pēc tam, kad apstrīdētā norma attiecībā uz tiem bija piemērota jau trīs reizes.
\nViens no Pieteikuma iesniedzējiem 2010. gada pavasarī norādīja: \"Mēs saprotam, ka Latvijas valdība ir rīkojusies krīzes radītos ārkārtas apstākļos, glābjot maksātnespējīgu finanšu institūciju [..] Kā Parex bankas mazākuma akcionāri mēs esam samierinājušies ar piespiedu \"atšķaidīšanu\" kā daļu no bankas glābšanas plāna, kuras rezultātā mūsu dalība ir samazināta no 4,2 procentiem 2008. gadā uz 1 procentu šobrīd\" (\"East Capital\" partnera A.
\nAbromavicius 2010. gada 30. aprīļa vēstule Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājam A. Grantam lietas materiālu 6. sēj. 125.-133. lpp.). Tas liecina, ka apstrīdētās normas radītais sākotnējais aizskārums Pieteikuma iesniedzējiem nelikās būtisks, ja tam sekojošā rīcība ar banku ir tiesiska un taisnīga.
\nKā to pamatoti norādīja Saeimas pārstāvis, Pieteikuma iesniedzēju situācijai ir divi aspekti. No vienas puses, apstrīdētā norma pati par sevi neatbilst Satversmes 105. pantam.
\nNo otras puses, MK nekad šo normu nav interpretējis kā imperatīvu. Izšķiroties, vai katrā konkrētajā gadījumā pamatkapitāla palielināšana veicama apstrīdētajā normā vai arī Komerclikumā paredzētajā kārtībā, MK bija pienākums apsvērt, vai netiek nesamērīgi ierobežotas personu pamattiesības. Satversmes tiesas uzdevums nav vērtēt tādu MK rīcību, kuras rezultātā MK izšķīries par apstrīdētās normas, nevis Komerclikumā paredzētā regulējuma piemērošanu.
\nLīdz ar to konkrētajā gadījumā atzīt apstrīdēto normu par spēku zaudējušu no tās pieņemšanas brīža nebūtu samērīgi.
\nNolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa n o s p r i e d a: atzīt Kredītiestāžu likuma 59.5 pantu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam un spēkā neesošu no sprieduma pasludināšanas dienas.
\nSpriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
\nSpriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.
\nSpriedums pasludināts Rīgā 2011. gada 19. oktobrī.
\nTiesas sēdes priekšsēdētājs G.Kūtris