Tomēr kopumā šie pabalsti nav tie, kuru dēļ nodarbinātie ir stimulēti veidot savu dienestu Valsts darba inspekcijā.Valsts darba inspekcija tai piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros var paredzēt tikai šādus ar papildu atlīdzību saistītus pasākumus darbinieku motivācijai:1) darba dienas ilguma saīsināšanu vairāk par vienu stundu pirms svētku dienām;2) vienu apmaksātu brīvdienu pirmajā skolas dienā sakarā ar bērna skolas gaitu uzsākšanu 1.–4.klasē;3) ne vairāk kā trīs apmaksātas brīvdienas sakarā ar stāšanos laulībā;4) vienu apmaksātu brīvdienu izlaiduma dienā, amatpersonai (darbiniekam) vai tās bērnam absolvējot izglītības iestādi.Jākonstatē, ka esošā iestādes budžeta ietvaros algu fonda palielināšana nav iespējama.
\nVienlaikus zemais un nekonkurētspējīgais inspektoru atalgojums būtiski kavē vakanto inspektoru amata vietu aizpildīšanu ar kompetentiem un prasībām atbilstošiem darbiniekiem, jo īpaši Rīgas reģionālajā VDI. Tāpat tieši atalgojuma faktors ir galvenais, kas neļauj noturēt pieredzējušos darbiniekus un arī jaunie darbinieki nostrādājuši neilgu laiku VDI, ieguvuši pieredzi, ātri spēj atrast labāk apmaksātu darbu citā valsts iestādē vai privātajā struktūrā.Lai arī pieredze, kura ir raksturīga noteiktai profesijai un/vai noteiktai iestādei, neapraksta visu nodarbinātā iegūto pieredzi, tiek uzskatīts, ka konkrētajā darba vietā uzkrātā pieredze rada papildus ietekmi ne tikai uz nodarbinātā darba samaksu, bet arī produktivitāti – jo ilgāk nodarbinātais strādā darba vietā, jo labāk tas pielāgojas konkrētajiem darba pienākumiem, kā arī labāk saliedējas ar citiem darba kolēģiem, rezultātā radot papildus produktivitāti.Diemžēl Valsts darba inspekcijā tos nodarbinātos, kas ir pamatfunkciju veicēji, ir ļoti grūti piesaistīt inspektoru darbam ilgstoši, jo tieši zemais atalgojums ir galvenais iemesls, kāpēc tiek pārtrauktas civildienesta attiecības Valsts darba inspekcijā.Augstā kadru mainība (~25% gadā) rada būtisku apgrūtinājumu iestādes efektīvai funkcionēšanai, jo jauno darbinieku apmācība un ievadīšana darbā rada papildu slogu un resursu pieprasījumu gan apmācības organizēšanā (jaunie inspektori VDI apgūst piecu nedēļu specializētu apmācību moduli), gan pieredzējušo kolēģu papildu noslodzē, kam papildus saviem tiešajiem pienākumiem ir jāpalīdz arī jaunajiem darbiniekiem ar padomu, praktisku līdzdalību pārbaudēs, sagatavoto dokumentu labošanu un citu darbā ievadīšanas pasākumu veikšanu.Tāpat jāatzīmē, ka laikā kamēr jaunais darbinieks iegūst pieredzi (vismaz pirmo 6 mēnešu laikā) viņa ieguldījums inspektora darba veikšanā ir ievērojami mazāks nekā pieredzējušam inspektoram kā darba apjoma (veikto pārbaužu skaits) tā kvalitātes ziņā (sagatavotie dokumenti, kuri biežāk ir jālabo saskaņotājiem un darbaudzinātājiem).
\nTas viss kopā ņemot atstāj tiešu ietekmi uz VDI kapacitāti pārbaužu veikšanā, kas ir viens no galvenajiem iestādes darbības rīkiem prevencijas un tiesību normu ievērošanas nodrošināšanai, kur iestādei turklāt ir noteikti kā kvantitatīvie tā kvalitatīvie rādītāji (noteikts pārbaužu skaits, kas gadā ir jāīsteno, kā arī noteikts rezultatīvo nereģistrētās nodarbinātības apsekojumu skaits).VDI darbinieki ir nodrošināti ar biroja tehniku un iekārtām, taču daļa no tām ir nolietota un to nepieciešams aizvietot ar jaunu. Strādājot ar nolietotu biroja tehniku un iekārtām, ir apgrūtināta pakalpojumu sniegšana klientiem, samazināta darba efektivitāte un palielinās izmaksas par iekārtu remontu. Arī IS nodrošinājums vairs neatbilst jaunākajām tehnikas attīstības tendencēm.
\nLai nodrošinātu efektīvu VDI inspektoru darbu, nepieciešams uzlabot IS nodrošinājumu un izstrādāt VDI IS aplikāciju, lai IS varētu tikt lietota attālināti arī objektos veicot apsekojumus un datu pārbaude/ievade varētu notikt operatīvi un uz vietas ar planšetdatoru palīdzību.Lai nodrošinātu efektīvu darbu reģionālajās inspekcijās, papildus esošajam aprīkojuma nepieciešams iegādāties vismaz 5 vidējās jaudas kopētājus un 10 mazākas jaudas kopētājus (reģionālo VDI birojiem, kā arī atsevišķu inspektoru darbam). Jādomā arī par piemērotu tehnisko nodrošinājumu inspektoru darba veikšanai, kas atbilst tehnoloģiju attīstībai, tādējādi veicinot ātrāku un efektīvāku inspektoru darba izpildi. VDI darbiniekiem amatu pienākumi ir saistīti ar pārbaužu veikšanu dažādās vietās, piemēram, mežos un būvobjektos.
\nLai darbinieks varētu pilnvērtīgi veikt savus pienākumus, ir jāveic apsekojuma vietas dokumentēšana. Tam ir nepieciešami fotoaparāti un diktofoni. Šobrīd VDI rīcība ir 98 fotoaparāti, 72 diktofoni, bet kopējais inspektoru, vecāko inspektoru, sektora vadītāju un galveno valsts inspektoru skaits ir 124. Lai uzlabotu inspektoru tehnisko nodrošinājumu, katram inspektoram būtu nepieciešams dienesta fotoaparāts un diktofons pierādījumu fiksēšanai.Papildus tam inspektoriem ir nepieciešamas specializētas un tehniski sarežģītas zināšanas par dažādām (t.sk. bīstamajām) nozarēm, kuru darbību regulē specifiski normatīvie akti. Mūsdienās strauji mainās nozaru specifisku tehnoloģiju un aprīkojuma izmantošana, kuru pārzināšana ir būtiska, gan izmeklējot sarežģītus smagos un letālos nelaimes gadījumus, gan veicot preventīvas uzņēmumu pārbaudes, tāpēc, lai arī ir izstrādāti vairāki apmācību moduļi, tie ir regulāri jāatjauno, papildinot apmācību moduļu saturu ar būtiskākajām nozares attīstības tendencēm, aktuālo statistiku, izmaiņām nelaimes gadījumu cēloņos.
\nVienlaikus, ņemot vērā arvien jaunu tehnoloģiju attīstību un jaunas zināšanas par dažādiem darba aizsardzības jautājumiem, situācijas izmaiņām attiecībā uz nozarēm, kur pieaug nelaimes gadījumu skaits, nepieciešams izstrādāt arī jaunus apmācību moduļus par aktuālām tēmām.Moduļos iekļauto zināšanu apguve ļauj profesionālāk un kompetentāk veikt uzņēmumu pārbaudes. Līdz šim ESF projekta \"Darba tiesisko attiecību un darba drošības sistēmas uzraudzības pilnveidošana\" ietvaros tika izstrādāts VDI amatpersonu un jauno darbinieku apmācību B modulis par 3 apmācību tēmām: \"Būvniecība\", \"Metālapstrāde\" un \"Pārtikas ražošana\". Lai turpinātu 2009.gadā iesākto inspektoru specializāciju, ar ESF projekta \"Nodarbinātības valsts aģentūras kapacitātes pilnveide\" atbalstu minētie moduļi tika aktualizēti un pašlaik B modulis ir papildināts ar vairākām jaunām apmācību tēmām (piemēram, \"Kokapstrāde\", \"Lauksaimniecība\", \"Mežizstrāde\", \"Transports un loģistika\").
\nDarbinieki, kas ir apmācīti kādā specializētā nozarē, piemēram, mežizstrāde, var veikt profesionālas un padziļinātas pārbaudes šajā nozarē (šajā gadījumā – mežizstrādē). Specializācijas ieviešana praksē (konkrētās bīstamās nozares uzņēmumu pārbaudes veic inspektori, kas apguvuši specializētā moduļa apmācības) uzsākta ar 2014.gadu. Lai nodrošinātu efektīvu kontroles veikšanu, nepieciešama arī turpmāka inspektoru apmācība, paredzot kvalificētu lektoru piesaisti.2011.gadā Vecāko darba inspektoru komiteja (SLIC) organizēja VDI novērtēšanu, sniedzot virkni ieteikumu VDI darbības efektivizēšanai. Cita starpā novērtēšanas dokumentā ir norādīts, ka būtu nepieciešams ieviest praksē jaunas darba metodes.
\nInspektoriem pārbaudēs būtu vairāk jāpievērš uzmanība praktiskas bīstamības izvērtējumam, ne tikai dokumentācijas pārbaudei. Tādējādi inspektoriem nepieciešams pilnveidot analītiskās prasmes gan darba vietu pārbaudei, gan \"augstas bīstamības\" uzņēmumu atlasei un mērķtiecīgu preventīvo pārbaužu īstenošanai \"visbīstamākajos\" uzņēmumos. Lai uzlabotu VDI darbības efektivitāti, būtiska ir arī pieredzes apmaiņa ar citu valstu darba inspekcijām. Pārrobežu pieredzes apmaiņa gan ļauj iepazīties ar citu valstu atbilstošo kontroles un uzraudzības institūciju darba metodēm, darbības prioritātēm, īstenotajām sodu un padomu sistēmām, kā arī uzlabot sadarbību darba aizsardzības un darba tiesību jautājumu risināšanā (piemērām, nosūtītie darbinieki, nelaimes gadījumu izmeklēšana ar ārvalstu darbiniekiem vai ar Latvijas uzņēmumu darbiniekiem, kas cietuši nelaimes gadījumos ārzemēs, tādu problemātisku uzņēmumu kontrole un tās koordinācija, kas darbojas vairākās valstīs).4.2.
\nIdentificētās problēmas Nepieciešamība iegūt plašāku, padziļinātu informāciju par situāciju uzņēmumos, darba aizsardzības prasību ievērošanu un aktuāliem darba aizsardzības jautājumiem. Nepietiekamas VDI amatpersonu zināšanas un prasmes preventīvai un padziļinātai bīstamo nozaru pārbaudei, ko nosaka nozaru straujā tehnoloģiskā attīstība un augstā VDI amatpersonu kadru mainība. Nekonkurētspējīgs atalgojums, kas kavē vakanto inspektoru amata vietu aizpildīšanu ar kompetentiem un prasībām atbilstošiem darbiniekiem. VDI rīcībā esošā tehnoloģiskā nodrošinājuma nepietiekamība un esošo tehnoloģiju nolietojums, līdz ar to neatbilstība praktiskajām vajadzībām, kā arī VDI IS aplikācijas attālinātam darbam trūkums.
\nStrādājot ar nolietotu biroja tehniku un iekārtām, ir apgrūtināta pakalpojumu sniegšana klientiem, samazināta darba efektivitāte un palielinās izmaksas par iekārtu remontu. Nepieciešamā turpmākā inspektoru apmācība, piesaistot kvalificētus lektorus, nepieciešamība ieviest praksē jaunas darba metodes un lielāku vērību pievērst preventīvajam darbam.4.3. Problēmu risinājumsLai risinātu minētās problēmas un īstenotu kvalitatīvu un uz mērķi orientētu politiku darba tiesību un darba aizsardzības jomā, kā arī apzinātu aktuālo situāciju, paredzēts turpināt situācijas monitoringu un aktuālo problēmu cēloņu identificēšanu, veicot dažādus pētījumus, kas atbalstītu esošā tiesiskā regulējuma ieviešanas uzraudzību vai būtu vērsti uz darba attiecību un darba aizsardzības tiesiskā regulējuma pilnveidi, analizējot aktuālu jautājumu iespējamos risinājumus un to ietekmi uz esošo situāciju.
\nLai šādus pētījums būtu iespējams veikt, paredzēts piesaistīt ESF līdzekļus, jo valsts budžetā šādām aktivitātēm līdzekļi nav paredzēti.Tādējādi varētu ne tikai turpināt iesākto monitoringu, bet būtu iespējams noskaidrot arī aktuālo situāciju uzņēmumos, konkrētās mērķa grupās un veikt padziļinātu atsevišķo problēmjautājumu noskaidrošanu, lai rastu efektīvākus risinājumus. Pētījumu rezultātā tiktu izstrādāti praktiski ieteikumi par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī citiem veicamajiem pasākumiem (preventīvajiem, informēšanas, inspicēšanas, sodīšanas u. c.), lai veicinātu darba apstākļu uzlabošanos uzņēmumos, atspoguļojot arī tos darba aizsardzības un darba attiecību aspektus, kas saistīti ar jaunām nodarbinātības formām un jauniem darba vides riska faktoriem, kā arī efektīvāku darba strīdu izšķiršanu.
\nTā kā pētījumos tiktu analizēti dažādi parametri, kas aktuāli sociālajiem partneriem (piemēram, darbinieku pārstāvniecība, ēnu ekonomikas ietekme uz darba apstākļiem), pētījuma rezultāti ļautu ne tikai plānot tālākas darbības valsts sektoram, bet arī darba devēju un darbinieku organizācijām. Minētās aktivitātes noteiktas Ministru kabineta 2015.gada 12.maija rīkojumā Nr.244 \"Par iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnēm 2015.–2020.gadam\".Piesaistot ESF līdzekļus kā risinājumu, nepieciešams turpināt un veicināt VDI inspektoru zināšanu un prasmju pilnveidi efektīvākai darba veikšanai un organizācijai. Ir paredzēti pasākumi, kas vērsti uz VDI kapacitātes stiprināšanu un kompetences attīstību. Tādējādi tiks īstenotas inspektoru apmācības preventīvā darba veikšanai, analītisko prasmju pilnveidei, gan izstrādājot jaunus, gan aktualizējot esošos apmācību moduļus, gan realizējot apmācību izstrādātajos moduļos.
\nRegulāra inspektoru zināšanu pilnveide, un apmācības moduļu apguve ir svarīga kvalitatīva pakalpojuma sniegšanā inspicēšanas darbā un darba devēju izglītošanā, tādējādi veicinot preventīvo kultūru sabiedrībā attiecībā pret drošību un veselības aizsardzību. Iepriekšējā periodā tika izstrādāti vairāki apmācības moduļi, kas ir tikuši īstenoti, bet ņemot vērā bīstamajās nozarēs izmantoto tehnoloģiju un darba metožu attīstības progresu, jaunās darba aizsardzības atziņas, inovācijas, pētījumus, ir nepieciešams moduļus pārskatīt un pilnveidot. Paredzēts izstrādāt arī jaunus moduļus, par kuru tēmu un saturu vēl tiks lemts. Kā šī brīža aktuālos jautājumus iespējams minēt aktuālā tiesu prakse darba aizsardzības un darba tiesību jautājumos, modernās darba formas un to kontroles un uzraudzības iespējas (piemēram, attālinātais jeb teledarbs, darbinieku nosūtīšana u.c.).Kā būtisks atbalsts un ieguldījums inspektoru kapacitātes stiprināšanā, paredzēta Baltijas valstu sadarbības tīkla veicināšana un uzturēšana, kas iekļautu dažādus pieredzes apmaiņas pasākumus starp Baltijas valstu inspekcijām, tādējādi gan stiprinot savstarpējo sadarbību, gan uzlabojot darba veikšanas metodes un inspicēšanas kvalitāti.
\nTurklāt, paredzēta inspektoru pieredzes apmaiņa arī ar citu valstu inspektoriem, lai iepazītu citu valstu pieredzi un labo praksi, gan uzņēmumu apsekošanā, gan preventīvajā darbā. Pieredzes apmaiņa tiktu realizēta gan apmaiņas braucienos, gan arī kopīgās konferencēs ar citu valstu darba inspekciju pārstāvjiem vai darba vides ekspertiem.Lai panāktu, ka VDI tiek nodarbināti augsti kvalificēti, godprātīgi un lojāli darbinieki, ir nepieciešams risināt jautājumu par atalgojuma līmeņa paaugstināšanu, ņemot vērā to, ka nepieciešams mazināt personāla mainību un nodrošināt ilgtspējīgu VDI profesionālo spēju pilnveidi darba attiecību un darba aizsardzības jomā.Kvalitatīvas un efektīvas uzraudzības un kontroles funkcijas īstenošanai nepieciešams arī atbilstošs tehniskais nodrošinājums.
\nLīdz ar to jānodrošina atbilstošas, kvalitatīvas tehnikas iegāde pietiekamā apjomā, esošās tehnikas atjaunošana un uzturēšana. Ņemot vērā tehnikas un IT sistēmu straujo attīstību, jānodrošina arī šajā jomā atbilstošs nodrošinājums, lai VDI inspektori varētu savu darbu veikt efektīvi, ātri un kvalitatīvi, atbilstoši tehnikas attīstībai.Ja netiek atbalstīta pētījumu veikšana darba aizsardzības jomā, veidojas situācija, kad pieejamie dati, kas raksturo situāciju uzņēmumos, aprobežojas ar VDI apkopoto nelaimes gadījumu un arodslimību statistiku. Šie dati ir rādītājs, kas atspoguļo darba aizsardzības prasību ievērošanas vai neievērošanas rezultātu. Savukārt, lai spriestu par situāciju uzņēmumos, aktuālām problēmām ieviešot darba aizsardzības prasības un nepieciešamajām izmaiņām kādā konkrētā jautājumā, ir nepieciešami plašāki un padziļināti dati, ko VDI no apkopotajiem nelaimes gadījumu un arodslimību statistikas datiem nevar nodrošināt.
\nLīdz ar to, neveicot pētījumus, nav aktuālu datu un informācijas, kas ļauj ātri un efektīvi reaģēt, lai jau preventīvi novērstu trūkumus darba aizsardzības prasību ieviešanā vai savlaicīgi veiktu nepieciešamās likumdošanas izmaiņas un uzlabojumus, sekmējot situācijas darba aizsardzības jomā uzlabošanos.Ja turpmāka VDI inspektoru zināšanu un prasmju pilnveide netiek nodrošināta vēlamajā līmenī, jārēķinās ar uzraudzības un kontroles efektivitātes krišanos darba tiesību un darba aizsardzības jomā, kas sekojoši izraisīs darba aizsardzības prasību ievērošanas pazemināšanos uzņēmumos, veicinot augstāku darba aizsardzības prasību pārkāpumu skaitu, un tātad arī nelaimes gadījumu skaita pieaugumu. Ja netiks paaugstināts atalgojuma līmenis VDI inspektoriem, paredzams, ka saglabāsies ļoti augsta personāla mainība, jo VDI nevarēs šajā ziņā konkurēt ar privāto sektoru, sekojoši izglītots un kvalificēts personāls turpinās pamest darbu VDI, lai strādātu citur, kur tiek piedāvāts daudz konkurētspējīgāks atalgojums.
\nArī atbilstoša, kvalitatīva tehniskā un IT nodrošinājuma neesamība, kavēs efektīvas un kvalitatīvas uzraudzības un kontroles īstenošanu, padarot inspektoru darbu laikietilpīgu, papildus patērējot esošos resursus, lai segtu iztrūkumu, un sekojoši VDI funkciju izpilde būs mazefektīva. Nenodrošinot VDI profesionālo spēju pilnveides ilgtspēju un turpmāku attīstību, paredzams, ka VDI personāla mainības rezultātā būs arī nākotnē nepieciešami papildus līdzekļi VDI jauno inspektoru apmācībai.4.4. Piedāvātā risinājuma sākotnējās ietekmes izvērtējums.Pētījumi par dažādām darba aizsardzības tēmām, padziļināti pētījumi par situāciju darba aizsardzībā, tai skaitā pētījumi par darba apstākļiem un riskiem Latvijā, aktualizējot iepriekšējos šajos pētījumos iegūtos datus, dos iespēju novērtēt darba aizsardzības politikas ietekmi, ieviešanu un virzību, aktuālo darba aizsardzības situāciju uzņēmumos, kā arī atklās aktuālās problēmas un ļaus novērtēt darba aizsardzības politikas reālo ieviešanu darba vietās.
\nSekojoši tas dos iespēju laicīgi reaģēt uz identificētām problēmām, veicot piemērotas aktivitātes darba aizsardzības situācijas uzlabošanai un konstatēto problēmu novēršanai. Vienlaicīgi pētījumos iegūtā informācija dos iespēju atklāt jaunus un aktuālus aspektus darba aizsardzības jomā vai prasību ieviešanā un rast piemērotu risinājumu, lai veicinātu situācijas uzlabošanos un sekojoši nelaimes gadījumu skaita samazināšanos, jau preventīvi novēršot tādu situāciju attīstību, kurās pastāv nelaimes gadījumu risks, vai risks attīstīties arodslimībām.Paaugstinot VDI kapacitāti un kompetenci, ieviešot jaunas darba metodes un vairāk uzmanības pievēršot preventīvam darbam, sagaidāma ātrāka darba aizsardzības prasību pārkāpumu atklāšana un novēršana, sekojoši veicinot darba vides kvalitātes uzlabošanos un, laicīgi novēršot nepilnības un pārkāpumus, arī nelaimes gadījumu un arodslimību skaita samazināšanos, jo situācijas darba vidē, kas potenciāli var būt par iemeslu nelaimes gadījumam vai arodslimībai, tiks novērstas jau pašā sākumā.
\nVēršot uzmanību uz bīstamām nozarēm, kā arī uzņēmumiem, kur ir lielāks darba tiesību un darba aizsardzības prasību pārkāpumu skaits, kā arī, paaugstinot VDI inspektoru zināšanas un profesionalitāti konkrētās bīstamās jomās un nozarēs, paredzams, ka inspektori varēs kvalitatīvāk veikt pārbaudes un ieteikt uzņēmējiem labākus un efektīvākus risinājumus darba vides sakārtošanai. Vienlaikus, nodrošinot VDI profesionalitātes ilgtspēju, būtiska ir VDI inspektoru un darbinieku atalgojuma palielināšana, paredzot to konkurētspējīgā līmenī. Arī VDI kapacitātes stiprināšana, atbilstoša tehniskā aprīkojuma un IT risinājumu nodrošināšana veicinās kvalitatīvu un efektīvu uzraudzību un kontroli darba aizsardzības jomā, kā arī VDI sniegto pakalpojumu ilgtspēju.Līdz ar to rīcības virziens kopumā ir vērsts uz darba vides uzlabošanos un sekojoši veicinās preventīvu nelaimes gadījumu un arodslimību novēršanu.
\nUzlabojoties darba vides kvalitātei un samazinoties nelaimes gadījumu un arodslimību skaitam, samazināsies arī ar nelaimes gadījumiem vai arodslimībām saistītie izdevumi visām iesaistītajām pusēm. Rīcības virziens dos pozitīvu ieguldījumu uzņēmējdarbībā un tautsaimniecībā, jo, kā jau iepriekš minēts, saskaņā ar jaunākajām aplēsēm, ieguldījumi darba aizsardzības preventīvajos pasākumos veicina nodarbināto labklājību un ilgtermiņā atmaksājas finansiāli.5. Drošas darba vides nodrošināšana nestandarta nodarbinātības formu ietvaros, kā arī pašnodarbināto darbā5.1. Esošā situācijaNestandarta nodarbinātības formasAr nestandarta nodarbinātības formas jēdzienu saprot visas nodarbinātības formas, kuras atšķiras no tradicionālām nodarbinātības formām kā, piemēram, normālā darba laika, ar kuru saprot 8 stundu darba dienas laiku, nepārsniedzot 40 stundu darba nedēļas laiku (darba nedēļa – 5 darba dienas).Nestandarta darbs ir darbs, kas tiek veikts saskaņā ar darba līgumu uz noteiktu laiku, tai skaitā sezonālie darbi, līgumu par nepilnu darba laiku, u.c.
\nES līmenī sastopami arī cita veida līgumi, piemēram, \"nulles laika\" vai dežūru līgumi (parasti tirdzniecībā, kā arī daļā sabiedriskā un aprūpes sektora).Pēdējo gadu laikā Latvijā, kā arī citās Eiropas Savienības valstīs (Čehijā, Dānijā, Beļģijā un Nīderlandē) intensīvi tiek izmantots un popularitāti iemantojis teledarbs. Teledarbs ir strādāšana ārpus darbavietas, galvenokārt mājās, bet pēdējos gadus arī speciāli apgādātos attālinātā darba centros (pašlaik darbojas tikai Rīgā), izmantojot datoru, telefonu un citas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Par teledarbu interese ir vienlīdz augsta kā pilsētās tā laukos, taču pētījumi norāda, ka reāli izmantot teledarba iespējas vēlētos sevišķi jaunāki darbinieki.
\nVeicot aptauju par Latvijas iedzīvotāju (1335 respondenti) attieksmi pret attālināto darbu24, tika noskaidrots, ka respondenti ļoti pozitīvi novērtē iespēju strādāt attālināti. 81% apgalvo: ja tiktu radīta iespēja strādāt attālināti, neatrodoties darbavietā, viņi to izmantotu, 11% respondentu šāda iespēja nav aktuāla, bet 7% šādu iespēju neizmantotu. Jāuzsver, ka arī lielākā daļa respondentu (82%) varētu praksē izmantot teledarbu, jo savas prasmes izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas novērtē kā atbilstošas. Tātad ievērojama daļa aptaujāto iedzīvotāju vēlas un var izmantot teledarbu, ņemot vērā darba specifiku.Kā būtiskākie ieguvumi teledarbam (arī attiecināmi uz visiem nestandarta formas nodarbinātajiem) tiek uzskatīti personiskie labumi, piemēram, iespēja vairāk laika pavadīt ar ģimeni, elastīgs darba laiks.
\nSvarīgi ir arī ekonomiskie labumi – iespēja ietaupīt ceļa izdevumus un braukšanas laiku uz darbu u.c. sociālie un ekonomiskie aspekti. Būtiska arī iespēja teladarba gadījumā strādāt pat no liela attāluma, līdz ar to tas dod iespēju strādāt, piemēram, arī tiem lauku iedzīvotājiem, kuri attāluma dēļ nevar izbraukāt uz pilsētu katru dienu. Pastāv arī riski – lojalitātes, disciplīnas zudums, komunikācijas kvalitātes pasliktināšanās, izolācijas sajūta utt. Taču kā lielākais izaicinājums darba aizsardzības kontekstā ir darbavietu iekārtošana un atbilstība normatīvo aktu prasībām, kā arī darba vides risku novērtēšana un novēršana.Darba aizsardzības likums un citi darba aizsardzības normatīvie akti un to prasības attiecas arī uz nestandarta darba formām.
\nBet, ņemot vērā šo darbu un darbavietu specifiku un nepastāvību, iespējamas problēmas attiecībā uz darba drošību un veselības aizsardzību, ņemot vērā to, ka darba vides drošībai atrodoties mājās vai nestandarta darba apstākļos netiek pievērsta pietiekama uzmanība. Pastāv pienācīga darba apstākļu novērtējuma deficīts, jo arī nestandarta nodarbinātības formas savstarpēji atšķiras, piemēram, mājas apstākļos nodarbināto vide ir atšķirīga no darba vides būvlaukumā, kurā nodarbinātie strādā īslaicīgi uz noteiktu darba laiku. Tāpat arī netipisku līgumattiecību īslaicīgums un lielāka nedrošība un neskaidrība par nākotni, līdz ar to nespēja plānot uz priekšu savu laiku un darbības, varētu radīt psiholoģisku ietekmi un stresu, kāds nav raksturīgs tradicionalu darba formu gadījumā, un kas var nelabvēlīgi ietekmēt darbinieku veselību.PašnodarbinātiePašnodarbinātas personas skaidrojums Latvijas tiesību aktos reglamentēts vienīgi atbilstoši likumam \"Par valsts sociālo apdrošināšanu\". Šajā normatīvajā aktā konkrēti noteikts, ka, piemēram, personas, kas veic individuālo darbu vai zvērināti advokāti u.c., atbilstoši to ienākumiem (vai ieņēmumiem) pieskaitāmas pašnodarbinātām personām.Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem pašnodarbinātu personu skaits 2014.gadā sasniedza 102.2 tūkstošus, no kuriem 62% ir vīrieši, bet 38% sievietes.
\nKā liecina iepriekšējo gadu statistikas dati (2011.gadā 97.7 (tūkst.iedz.); 2012.gadā 99.5 (tūkst.iedz.); 2013.gadā 103.4 (tūkst.iedz.)), pašnodarbināto skaits pieaug, bet procentuāli lielāks ir vīriešu īpatsvars. Starp tendencēm minams fakts, ka lielāko daļu pašnodarbināto darbojas lauksaimniecības, mežsaimniecības un medniecības nozarē (2013.gadā – 37,7%), būvniecībā (6,9%), vairumtirdzniecībā, mazumtirdzniecībā, automobiļu un motociklu remontā (6,3%).Darba aizsardzības likums nosaka, ka pašnodarbinātajam ir pienākums rūpēties par savu drošību un veselību darbā, kā arī par to personu drošību un veselību, kuras ietekmē vai var ietekmēt viņa darbs. Specifiskas darba aizsardzības prasības attiecībā uz pašnodarbinātajiem minētas vienīgi šādos Ministru kabineta noteikumos:• Ministru kabineta 2012.gada 2.maija noteikumi Nr.310 \"Darba aizsardzības prasības mežsaimniecībā\";• Ministru kabineta 2003.gada 25.februāra noteikumi Nr.92 \"Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus\".Saskaņā ar pētījuma \"Darba apstākļi un riski Latvijā\"25 rezultātiem tikai 14,8% pašnodarbināto respondentu uzskata, ka Darba aizsardzības likums un noteikumi būtu attiecināmi uz pašnodarbinātajiem, kas ir vismazākais respondentu daudzums, salīdzinot ar iepriekšējiem pētījumiem.2013.gada pašnodarbināto aptaujas norādīja, cik lielā mērā pašnodarbinātie ievēro darba aizsardzības prasības (piem., individuālo aizsardzības līdzekļu lietošana (austiņas, cimdi, u.tml.)., atbildi sniedzot 10 punktu skalā, kur 10 nozīmē, ka \"ievēro pilnībā\", bet 1, ka \"nemaz neievēro\".
\nVidējais punktu skaits pašnodarbinātajiem (8,3) norāda, ka atbilstoši pašnodarbināto respondentu viedoklim 2013.gadā turpināja uzlaboties darba aizsardzības prasību ievērošana (kā pašnodarbināto subjektīvais vērtējums) salīdzinoši ar iepriekšējā pētījuma laikā veiktās aptaujas datiem (2010.gadā – 8,1, 2006.gadā – 7,8). Kā problēmu attiecībā uz pašnodarbinatajiem var atzīmēt dažādu palīglīdzekļu un atbalsta līdzekļu neiegādāšanos, kā, piemēram, pirmās palīdzības aptieciņas, kā arī ugunsdzēšamie līdzekļi un to uzturēšana, jo tas prasa papildus līdzekļus, kas, kamēr nav notikusi ārkartas situācija, nešķiet būtiski un aktuāli un līdz ar to tam netiek pievērsta pietiekama vērība. Bet šādu līdzekļu neesamība var izrādīties būtisks trūkums ārkārtas situācijās, jo tā rezultātā nav iespējas ātri sniegt pirmo palīdzību, bet vēl būtiskākas sekas ir ugunsdzēšamo aparātu neesamībai, ja notiek ugunsnelaime.
\nTas savukārt var ietekmēt ne tikai pašu pašnodarbināto drošību, bet arī citu tuvumā esošo cilvēku drošību. Papildus minamas tādas problēmas kā sadzīves apstākļu labiekārtošana darbavietā, piemēram, dušu, atpūtas telpu, tualetes izbūve vai remonts un darba apģērba un individuālo aizsardzības līdzekļu iegāde.Kā vēl viena būtiska veselības aizsardzības problēma pašnodarbināto darbā ir nepienācīga atpūtas laika nodrošināšana (saprotot atpūtas laiku, kas ilgst ilgāk par 1 nedēļu). Atpūtas laiku neizmanto ievērojams daudzums pašnodarbināto – 68,7%. Gadījumos, ja šādus ilgākus atpūtas laikus cilvēki neizmanto, viņi neatpūšas, uzkrājas nogurums, un tādējādi pakāpeniski paaugstinās nelaimes gadījumu risks un atsevišķu arodslimību risks.Kas attiecas uz nelaimes gadījumiem darbā, 2013.gadā 5,1% pašnodarbināto minēja, ka ar viņiem ir notikuši nelaimes gadījumi.
\nBiežāk nelaimes gadījumos cietuši pašnodarbinātie vīrieši (6,3%) nekā sievietes (3,6%). Obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām veic 9,0% pašnodarbināto, kas ir vairāk nekā iepriekšējos pētījumos. Savukārt 47,1% respondentu neveic nekādas iemaksas. Samazinājies ir arī to pašnodarbināto skaits, kas uzskata, ka obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām būtu nosakāmas normatīvajos aktos kā obligāta prasība. Nedaudz pieaudzis to respondentu skaits, kas uzskata, ka šim iemaksu apjomam būtu jābūt atkarīgam no personas darbības veida.Apkopojot pašnodarbināto datus un salīdzinot ar nodarbināto datiem, pašnodarbinātie mazāk ievēro darba aizsardzības prasības nekā darba ņēmēji, kas strādā uzņēmumā vai iestādē.
\nTaču, ja 2010.gadā būtiskas atšķirības attiecībā uz darba aizsardzības līmeņa izmaiņām nebija novērojams starp nodarbinātajiem un pašnodarbinātajiem, tad 2013.gadā atšķirības ir izteiktas – nodarbinātājiem ir mazāk uzlabojusies situācija darba aizsardzībā nekā pašnodarbinātajiem. Kā arī pašnodarbināto interese par informācijas saņemšanu par darba aizsardzības jautājumiem ir saglabājusies, turklāt 40,1% pašnodarbināto informāciju meklē internetā, 17,3% – apmeklē seminārus, bet 10,4% – apmeklē informācijas konsultāciju centrus. Jāatzīmē, ka internetā pieejamie resursi par darba aizsardzības jautājumiem ir plaši, un to kvalitāte ir ļoti atšķirīga. Diemžēl specializēti resursi, specifiska un apkopota informācija par darba aizsardzības jautājumiem, kas būtu attiecināma tieši uz pašnodarbināto darbu, nav pieejama.
\nLai arī informācija par darba aizsardzības jautājumiem ir atrodama pietiekamā apjomā, tā jāmeklē atsevišķi pa tēmām un ir pašam jāanalizē un jāpiemēro konkrētajiem darba apstākļiem, bet pašnodarbinātajiem bieži pietrūkst priekš tā laika un citu resursu.5.2. Identificētās problēmas Nestandarta nodarbinātības formās pastāv lielāka nedrošība attiecībā un drošību un veselības aizsardzību darbā. Zema pašnodarbināto informētība un ieinteresētība darba aizsardzības jautājumos (14,8%). Pirmās palīdzības līdzekļu un dažādu citu palīdzības līdzekļu trūkums pašnodarbināto darbā, jo tie netiek iegādāti vispār, to iegāde tiek atlikta vai arī netiek veikta to pienācīga apkope. Problemas ar sadzīves apstākļu labiekārtošanu pašnodarbināto darbavietās, piemēram, dušu, atpūtas telpu, tualetes izbūve vai remonts un darba apģērba un individuālo aizsardzības līdzekļu iegāde.
\nPašnodarbinātie, nepievēršot pietiekamu uzmanību savai drošībai un veselības aizsardzībai darbā, nevelta pienācīgu uzmanību arī atpūtas laika nodrošināšanai. Vienlaikus nav apkopota un viegli pieejama specifiska informācija par darba aizsardzības jautājumiem pašnodarbināto darbā.5.3. Problēmu risinājumsSvarīgs jautājums attiecībā uz nestandarta darba formām un saistībā ar darba formu evolūciju ir elastības un drošības līdzsvarošana, ko ietver termins \"elastdrošība\", lai sasniegtu optimālu līdzsvaru starp darba tirgus elastību un darbinieku aizsardzību.Ņemot vērā to, ka pašnodarbinātas personas atbilstoši normatīvo aktu prasībām pašas atbild par savu un to personu drošību un veselību, kuras ietekmē vai var ietekmēt viņa darbs, kā arī to, ka šo personu izpratne par darba aizsardzības pasākumu nepieciešamību vērtējama kā nepietiekama, būtu nepieciešams realizēt dažādas aktivitātes saistībā ar pašnodarbināto personu informēšanu un izglītošanu darba aizsardzības jautājumos, lai veicinātu arī šo personu drošību un veselības aizsardzību. Ņemot vērā to, ka pašnodarbinātie paši meklē informāciju par darba aizsardzību lielākoties internetā, jānodrošina ātra pieeja elektroniskai pēc iespejas koncentrētai un viegli uztveramai nozīmīgākajai informācijai par darba aizsardzības prasībām, kas attiecināmas uz pašnodarbinātajiem.5.4.
\nPiedāvātā risinājuma sākotnējās ietekmes izvērtējums.Kā jau iepriekš aprakstīts, kopumā sabiedrības informēšanas pasākumi devuši pozitīvus rezultātus un vērojama tendence situācijai sabiedrības informētības par darba aizsardzību ziņā uzlaboties. Uzlabojoties sabiedrības informētībai kopumā, uzlabojas arī pašnodarbināto informētības līmenis par darba aizsardzības jautājumiem. Turpinot strādāt sabiedrības informēšanas virzienā, prognozējams, ka sabiedrības informetības līmenis pieaugs. Vienlaikus nodrošinot iespēju viegli un ātri atrast koncentrētu, atbilstošu elektronisku informāciju, kā arī mērķtiecīgi vēršot informēšanas pasākumus uz pašnodarbinātajiem, paaugstinot viņu zināšanas par darba aizsardzības prasību ievērošanas nozīmīgumu vispirmāmkartām attiecībā uz viņu pašu drošību un veselību, paredzams, ka būtiski paaugstināsies pašnodarbināto personu zināšanas un informetība par darba aizsardzības jautājumiem.
\nSekojoši pieaugot drošības prasību ievērošanas līmenim, samazināsies nelaimes gadījumu skaits pašnodarbināto vidū, kā arī samazinasies saslimšanu skaits ar arodslimībām.Samazinoties kopumā nelaimes gadījumu skaitam, samazināsies arī izdevumi, kas saistīti ar nelaimes gadījumiem un to sekām. Vienlaikus, samazinoties smagos un letālos nelaimes gadījumos cietušo skaitam, būs mazāk personu, kas dēļ nelaimes gadījuma sekām vairs nevar pilnvērtīgi iesaistīties darba tirgū un sniegt ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā. Minētās aktivitātes dos pozitīvu ieguldījumu gan uzņēmējdarbībā, gan tautsaimniecībā kopumā.Ietekme uz makroekonomisko vidiPamatnostādnēs noteikto pasākumu īstenošana tiešā veidā neietekmēs makroekonomisko vidi, tomēr atstās pozitīvu ietekmi uz to, jo darba vide uzņēmumos kļūs sakārtotāka, drošāka nodarbinātajiem, kas ilglaicīgāk varēs palikt darba tirgū.
\nMazākas būs negadījuma iespējas, attiecīgi arī gan valsts, gan uzņēmēju izmaksas, kas rodas sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā un veselības traucējumiem, arodslimībām dēļ nesakārtotās darba vides.Ietekme uz uzņēmējdarbības vidiPamatnostādņu aktivitāšu īstenošana dos pozitīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi, jo sevišķi uz bīstamo nozaru mazajiem un mikrouzņēmumiem, no kuriem, liela daļa paredzams būs sakārtojuši darba vidi atbilstoši darba aizsardzības prasībām. Ja uzņēmumos ir sakārtota darba vide atbilstoši normatīvo aktu prasībām, zinoši un apmācīti darba devēji, darbinieki, kas rūpējās par savu un kolēģu veselību un drošību darbā, uzņēmums ir konkurētspējīgāks darba tirgū. Turklāt, arī darba devējiem ir pieejams kvalificētāks darbaspēks.Dažādi ES līmenī un pasaulē veiktie pētījumi apliecina, ka ieguldījums darba aizsardzības preventīvajos pasākumos veicina nodarbināto labklājību un ilgtermiņā atmaksājas arī finansiāli.
\nKā jau iepriekš minēts saskaņā ar jaunākajām aplēsēm ieguldījumi šajā jomā var radīt vidēji 2,2 augstu peļņas koeficientu26. Tādējādi, ņemot vērā plānotās projekta darbības, paredzams, ka uzņēmumi, jo sevišķi bīstamo nozaru uzņēmumi, sakārtojot darba vidi, samazinās arī netiešās un tiešās izmaksas dēļ darba aizsardzības un darba tiesību prasību neievērošanas (nodarbināto prombūtne, slimošana, tehnikas dīkstāve, neiegūtā peļņa, slimības lapu izmaksas u.c.).Pasākuma īstenošana sekmēs ne tikai mērķa grupas, bet arī viņu ģimenes locekļu dzīves kvalitātes, psiholoģiskā un veselības stāvokļa uzlabošanos.Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām (gan attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem, gan attiecībā uz fiziskām personām un nevalstiskā sektora organizācijām, gan attiecībā uz budžeta finansētām institūcijām)Pamatnostādnēs paredzēto pasākumu īstenošana papildus administratīvās izmaksas pie jau pašreiz likumdošanā noteikto prasību ievērošanai nepieciešamajām izmaksām neradīs.Sociālā ietekmePamatnostādnēs paredzēto pasākumu īstenošana netiešā veidā pozitīvi ietekmēs arī sociālo vidi.
\nDarba vides uzlabošanās dos arī sociālos ieguvumus – drošāku vidi, augstāku sabiedrības un mērķa grupu līdzdalību, mazinās darba dzīvei nesagatavotu jauniešu skaitu. Ņemot vērā drošas darba vides nodrošinājumu, efektīvāk tiks izmatots cilvēkresurss, un nodarbinātie uzlabos arī darba produktivitāti, jo nebūs jāuztraucas par darba vides ietekmi uz viņu drošību un veselību. Droša darba vide ir priekšnosacījums kvalitatīvām darba vietām.Ietekme uz vidiPamatnostādnēs paredzētajiem pasākumiem nav plānota tieša ietekme uz vidi, tomēr tiem varētu būt netieša pozitīva ietekme. Ņemot vērā paredzētās informēšanas un izglītošanas aktivitātes, mainīsies arī sabiedrības attieksme un atbildība pret veselību un drošību, tai skaitā arī pret vidi.
\nTurklāt, jāņem vērā, ka darba aizsardzības princips, aizstāt bīstamo ar mazāk bīstamo, pozitīvi ietekmēs arī vidi, kurā nenonāks bīstamas ķīmiskas vielas, kā arī sakārtojot darba vietas, tās tiks padarītas gan darbiniekam, gan videi draudzīgākas.Fiskālā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiemPamatnostādņu īstenošanai iespējama ilgtermiņa pozitīva ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem. Samazināsies budžeta izmaksas par nelaimes gadījumiem vai, attīstoties veselības traucējumiem dēļ nesakārtotās darba vides, kad cilvēki biežāk slimo vai iegūst invaliditāti, un nevar atgriezties darba tirgū, kā arī saņem kompensācijas. Vienlaikus iespējams, ka var paaugstināties valsts budžeta izmaksas, jo sabiedrība kļūs informētāka par sociālo garantiju saņemšanas iespējām.Ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un Latvijas Republikas starptautiskajām saistībāmRealizējot pamatnostādnēs noteiktos pasākumus, būs pozitīva ietekme uz darba aizsardzības un darba tiesību jomas likumdošanas praktisko ieviešanu, tādējādi veicinot labākas likumdošanas pieejas īstenošanu. Ņemot vērā projektā paredzēto pētījumu par darba strīdu izšķiršanas pilnveidošanu, iespējamas likumdošanas iniciatīvas, tomēr pārējās projekta aktivitātes neprasīs grozījumu veikšanu saistītajos tiesību aktos.Ietekme uz valsts pārvaldes iestāžu funkcijām un cilvēkresursiem.Ņemot vērā, ka pamatnostādņu aktivitātes vērstas arī uz VDI kapacitātes stiprināšanu, tad būs vērojama pozitīva ietekme uz inspekcijas funkcijām, jo investīcijas inspektoru prasmju un iemaņu pilnveidošana palīdzēs efektivizēt inspektoru darbu.
\nTāpat arī pamatnostādņu aktivitāšu īstenošana veicinās esošo VDI funkciju izpildi, jo, ja būs vairāk sakārtotu uzņēmumu (t.sk. mazāk smago un letālo nelaimes gadījumu un arodslimību), VDI darbinieki varēs vairāk uzmanības vērst preventīvajam darbam, kas ilgtermiņā vēl vairāk samazinās darbā notikušo nelaimes gadījumu un atklāto arodslimību skaitu.Ietekme uz valsts un pašvaldību informācijas sistēmām un ar to saistīto papildu finansējumu, kas nepieciešams izmaiņu nodrošināšanai informācijas sistēmāsPamatnostādņu īstenošana neietekmēs valsts un pašvaldību informācijas sistēmas un līdz ar to nebūs nepieciešams papildu finansējums, kas nepieciešams izmaiņu nodrošināšanai informācijas sistēmās.Ietekme uz veselībuPamatnostādņu īstenošanai būs pozitīva ietekme uz veselību, jo paredzētie pasākumi vērsti arī uz veselības aizsardzību, informējot nodarbinātos par darba vides ietekmi uz veselību un preventīvajiem līdzekļiem veselības aizsardzībai un veselības veicināšanai.1 LDDK īstenota ESF Darbības programma \"Cilvēkresursi un nodarbinātība\" papildinājuma 1.3.1.3.2.apakšaktivitātes \"Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos\"\" projekta \"Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos\" ietvaros 2013.gadā veiktais pētījums \"Darba apstākļi un riski Latvijā\" (pieejams http://www.lm.gov.lv/text/405)2 LDDK īstenota ESF Darbības programma \"Cilvēkresursi un nodarbinātība\" papildinājuma 1.3.1.3.2.apakšaktivitātes \"Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos\"\" projekta \"Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos\" ietvaros 2013.gadā veiktais pētījums \"Darba apstākļi un riski Latvijā\" (pieejams http://www.lm.gov.lv/text/405)3 Ministru kabineta 2008.gada 8.septembra noteikumi Nr.723 \"Noteikumi par prasībām kompetentām institūcijām un kompetentiem speciālistiem darba aizsardzības jautājumos un kompetences novērtēšanas kārtību\"4 Valsts darba inspekcijas likums http://likumi.lv/doc.php?id=1779105 Eirobarometra pētījums \"Darba apstākļi Eiropas Savienībā\"6 LDDK īstenota ESF Darbības programma \"Cilvēkresursi un nodarbinātība\" papildinājuma 1.3.1.3.2.apakšaktivitātes \"Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos\"\" projekta \"Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos\" ietvaros 2013.gadā veiktais pētījums \"Darba apstākļi un riski Latvijā\" (pieejams http://www.lm.gov.lv/text/405)7.
\nValsts darba inspekcijas gada pārskats 2014.gadam7. Valsts darba inspekcijas gada pārskats 2014.gadam9 ES stratēģiskais ietvars par drošību un veselības aizsardzību darbā 2014.–2020.gadam10 LDDK īstenota ESF Darbības programma \"Cilvēkresursi un nodarbinātība\" papildinājuma 1.3.1.3.2.apakšaktivitātes \"Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos\"\" projekta \"Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos\" ietvaros 2013.gadā veiktais pētījums \"Darba apstākļi un riski Latvijā\" (pieejams http://www.lm.gov.lv/text/405).11 11 Valsts darba inspekcijas gada pārskats 2014.gadam12 Valsts darba inspekcijas 2013.gada darbības pārskats13 LDDK īstenota ESF Darbības programma \"Cilvēkresursi un nodarbinātība\" papildinājuma 1.3.1.3.2.apakšaktivitātes \"Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos\"\" projekta \"Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos\" ietvaros 2013.gadā veiktais pētījums \"Darba apstākļi un riski Latvijā\" (pieejams http://www.lm.gov.lv/text/405).14 Datu avots: Centrālā statistikas biroja mājas lapa;
\nStatistikas dati 2013.gads.15 Valsts darba inspekcijas gada pārskats 2014.gadam17 Ministru kabineta 2005.gada 8.februāra noteikumi Nr.99 \"Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju\"18 Datu atspoguļošanā izmantots kopējais arodslimnieku skaits uzņēmumos pēc ekonomiskās aktivitātes grupas, kur biežāk konstatēts arodslimnieku skaits (lielās grupas: A-Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība, C - Apstrādes rūpniecība, F–būvniecība, G-Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts, H - Transports un uzglabāšana.19 Eirobarometra pētījums \"Darba apstākļi Eiropas Savienībā\"20 LDDK īstenota ESF Darbības programma \"Cilvēkresursi un nodarbinātība\" papildinājuma 1.3.1.3.2.apakšaktivitātes \"Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos\"\" projekta \"Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos\" ietvaros 2013.gadā veiktais pētījums \"Darba apstākļi un riski Latvijā\" (pieejams http://www.lm.gov.lv/text/405).21 Eirobarometra pētījums \"Darba apstākļi Eiropas Savienībā\"22 Eirobarometra pētījums \"Darba apstākļi Eiropas Savienībā\"23 LDDK īstenota ESF Darbības programma \"Cilvēkresursi un nodarbinātība\" papildinājuma 1.3.1.3.2.apakšaktivitātes \"Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos\"\" projekta \"Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos\" ietvaros 2010.gadā un 2013.gadā veiktais pētījums \"Darba apstākļi un riski Latvijā\";
\nESF līdzfinansētās nacionālās programmas \"Darba tirgus pētījumi\" projekta \"Labklājības ministrijas pētījumi\" ietvaros 2006.gadā veiktais pētījums \"Darba apstākļi un riski Latvijā\".. (pieejami http://www.lm.gov.lv/text/405)24 Vītola, A., Baltiņa, I., Ādamsone, L., Judrupa, I., Šenfelde, M. Latvijas lauku attīstība, izmantojot teledarbu https://ortus.rtu.lv/science/en/publications/17601;jsessionid=73626BAC4C4AB399DF94A81AF16F34F8/fulltext.pdf25 LDDK īstenota ESF Darbības programma \"Cilvēkresursi un nodarbinātība\" papildinājuma 1.3.1.3.2.apakšaktivitātes \"Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos\"\" projekta \"Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos\" ietvaros 2013.gadā veiktais pētījums \"Darba apstākļi un riski Latvijā\" (pieejams http://www.lm.gov.lv/text/405)26 ES stratēģiskais satvars par drošību un veselības aizsardzību darbā 2014. - 2020.gadam Labklājības ministrs Uldis Augulis