Par publisku personu kapitālsabiedrību un publisku personu kapitāla daļu pārvaldības politikas nepieciešamajām izmaiņām

Par publisku personu kapitālsabiedrību un publisku personu kapitāla daļu pārvaldības politikas nepieciešamajām izmaiņām Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 618 Rīgā 2022. gada 15. septembrī (prot. Nr. 46 34. §) Par publisku personu kapitālsabiedrību un publisku personu kapitāla daļu pārvaldības politikas nepieciešamajām izmaiņām 1. Atbalstīt konceptuālā ziņojuma "Par publisku personu kapitālsabiedrību un publisku personu kapitāla daļu pārvaldības politikas nepieciešamajām izmaiņām" priekšlikumu kopsavilkumā ietvertos risinājumus. 2 2. Pārresoru koordinācijas centram līdz 2023. gada 1. aprīlim sagatavot grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, paredzot: 2.1. valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas regulāru pārskatīšanu Ministru kabineta līmenī katrā politiskajā ciklā, norādot konkrētus pārvaldības aspektus, kas tajā jāietver; 2.2. valsts kapitālsabiedrību iedalījumu grupās pēc to ieņēmumu avotiem un iekļaušanas vispārējā valdības sektorā: 2.2.1. I grupa – komerciāla valsts kapitālsabiedrība; 2.2.2. II grupa – no valsts atkarīga komerciāla valsts kapitālsabiedrība; 2.2.3. III grupa – no valsts atkarīga nekomerciāla valsts kapitālsabiedrība; 2.3. nepieciešamību izstrādāt īpašnieka gaidu vēstuli pirms vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes uzsākšanas publisku personu kapitālsabiedrībām, kā arī izmaiņas valsts kapitālsabiedrību darbības rezultātu izvērtēšanā; 2.4. to valsts kapitālsabiedrību stratēģiskās attīstības izvērtēšanu, kuru kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas; 2.5. konceptuālajā ziņojumā ietvertos centralizētas pārvaldības elementus, precizējot koordinācijas institūcijas funkcijas attiecībā uz kapitāla daļu turētāja pienākumu nodošanas un izpildes kārtību, informācijas apkopošanu par valsts kapitālsabiedrību ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā un centralizētu valdes nominācijas procesu organizēšanu un dokumentēšanu valsts kapitālsabiedrībās, kurās nav izveidota padome, un kapitālsabiedrībās, kurās kapitāla daļas pieder valstij (bet ne 100 % apmērā), kā arī samazinot kapitāla daļu turētāja un koordinācijas institūcijas iesaisti uzraudzībā valsts kapitālsabiedrībās, kurās ir izveidota padome; 2.6. kārtību, kādā tiek pārvērtēta publisku personu kapitālsabiedrību līdzdalība atkarīgajās kapitālsabiedrībās un vērtēta lietderība publisku personu kapitālsabiedrību meitas sabiedrību līdzdalībai citās kapitālsabiedrībās. 3 3. Pārresoru koordinācijas centram sešu mēnešu laikā pēc attiecīgu grozījumu pieņemšanas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā izstrādāt un apstiprināt: 3.1. optimālas kapitāla struktūras noteikšanas metodiku, lai nodrošinātu atbilstošu mērķu izvirzīšanu dažādu grupu valsts kapitālsabiedrībās; 3.2. izmaiņas valsts kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģiju izstrādes un darbības rezultātu izvērtēšanas vadlīnijās; 4 4. Pārresoru koordinācijas centram sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz 2023. gada 1. aprīlim izstrādāt vadlīnijas valsts kapitālsabiedrību investīciju projektu finansēšanas instrumentu alternatīvu izvērtēšanai. 5 5. Valsts kapitāla daļu turētājiem nodrošināt, ka no 2023. gada 1. janvāra: 5.1. pirms tādu valsts kapitālsabiedrību investīciju projektu finansēšanas jautājumu izskatīšanas Ministru kabinetā, kas atbilst Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 26. panta sestajā daļā norādītajai robežvērtībai – 15 % no kapitālsabiedrības aktīvu apjoma, tiek sagatavots izvērtējums par alternatīvu finanšu instrumentu piesaisti un to ekonomisko analīzi, t. sk. obligāciju emisijas potenciālu; 5.2. sagatavojot izskatīšanai jautājumus par finansējuma piesaisti inovatīvu risinājumu projektiem, izvērtēt meitas sabiedrību dibināšanas potenciālu, piesaistot arī privāto kapitālu. 6 6. Apstiprināt konceptuālā ziņojuma 8. daļā ietverto risinājuma 3. variantu turpmākai rīcībai privātā pašu kapitāla daļas palielināšanai valstij tieši un netieši piederošos aktīvos. 7 Ministru prezidents A. K. Kariņš Ministru prezidenta vietā ārlietu ministrs E. Rinkēvičs (Ministru kabineta 2022. gada 15. septembra rīkojums Nr. 618) Konceptuālais ziņojums par publisku personu kapitālsabiedrību un publisku personu kapitāla daļu pārvaldības politikas nepieciešamajām izmaiņām Satura rādītājsIevads1. Konceptuālā ziņojuma pamatojums2. Uz ilgtspējīgu attīstību vērstas publiskas personas kapitālsabiedrību un kapitāla daļu vienotas pārvaldības politikas veidošana2.1. Pašreizējais Latvijas publisku personu kapitālsabiedrību pārvaldības regulējuma ietvars2.2. Konstatētā problemātika Latvijas publisku personu kapitālsabiedrību pārvaldības praksē2.3. Pārvaldības politikas saturā ietveramie jautājumi2.4. Valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās mērķu izvērtēšana3. Kapitālsabiedrību iedalījums grupās4. Izmaiņas VKS mērķu izvirzīšanā un uzraudzībā4.1. Publiskas personas līdzdalības kapitālsabiedrībā izvērtējums un vispārējais stratēģiskais mērķis4.2. Īpašnieka gaidu vēstule un vidēja termiņa darbības stratēģija5. Optimālas kapitāla struktūras noteikšana VKS6. Kapitāla piesaiste VKS7. Centralizētākas VKS pārvaldības ieviešana8. Turpmākā rīcība privātā pašu kapitāla daļas palielināšanai valstij tieši un netieši piederošos aktīvosPriekšlikumu kopsavilkumsZiņojumā izmantoti termini un saīsinājumi:Korporatīvā pārvaldība — pasākumu kopums kapitālsabiedrības darbības mērķu sasniegšanai un kapitālsabiedrības darbības kontrolei, kā arī ar kapitālsabiedrības darbību saistīto risku novērtēšanai un pārvaldīšanai1.Publisku personu kapitālsabiedrību pārvaldības politika – likumdevēja vai izpildvaras līmenī apstiprināts pamatprincipu un pasākumu kopums, kas veido vispārējo ietvaru par publisko kapitālsabiedrību pārraudzību atbildīgo iestāžu un publisko kapitālsabiedrību savstarpējai mijiedarbībai, vai definē publiskajām kapitālsabiedrībām saistošus vispārējos darbības principus, mērķus, un virzienus.Valsts līdzdalības politika – likumdevēja līmenī apstiprināts pamatprincipu kopums, kas definē pamatu publiskā kapitāla iesaistei komercdarbībā un šādas iesaistes kārtību un formu.Aktīva investora princips – OECD Valsts kapitālsabiedrību korporatīvās pārvaldības vadlīnijās definētais princips, kas piešķir valstij aktīva īpašnieka lomu, dodot uzdevumu nodrošināt, ka valsts kapitālsabiedrību pārvaldība tiek īstenota caurspīdīgā un atbildīgā veidā ar augstu profesionālisma un efektivitātes līmeni. Kā viens no galvenajiem līdzekļiem, kas palīdz īstenot aktīva investora principu OECD vadlīnijās ir norādīts skaidras un konsekventi piemērotas pārvaldības politikas esamība.IPO – sākotnējais publiskais akciju piedāvājums (Initial Public Offering)OECD – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development)PKC – Pārresoru koordinācijas centrsVKS – valsts kapitālsabiedrībasZiņojums – Konceptuālais ziņojums par publisku personu kapitālsabiedrību un publisku personu kapitāla daļu pārvaldības politikas nepieciešamajām izmaiņām.IevadsAtbilstoši OECD Valsts kapitālsabiedrību korporatīvās pārvaldības vadlīniju (turpmāk - OECD vadlīnijas) 1.sadaļas norādījumiem, lai nodrošinātu publisko līdzekļu efektīvu, un caurskatāmu pārvaldību, īstenotu aktīva akcionāra lomu, publisku kapitālsabiedrību pārvaldības politika ir regulāri pārskatāma. Valsts līdzdalības nolūkam kapitālsabiedrībās jābūt sabiedriskā labuma paaugstināšanai, efektīvi izvietojot un pārraugot resursus. Šī mērķa sasniegšanai ir jāveido vispārēja valsts līdzdalības politika, kurā definē vispārīgu pamatojumu valsts līdzdalībai kapitālsabiedrībās, valsts lomu VKS pārvaldībā, līdzdalības politikas ieviešanas kārtību un kapitālsabiedrību pārvaldībā iesaistīto pārvaldes institūciju lomu un pienākumus. Valsts līdzdalības politikai jābūt zināmai plašai sabiedrībai un pakļautai politiskās atbildības procedūrām un tā ir regulāri jāpārskata. Vadoties no vispārējās valsts līdzdalības politikas principiem, valsts attiecīgajām institūcijām ir jānosaka līdzdalības mērķis konkrētās VKS vai to grupās.2Valstij, meklējot efektīvāko pārvaldības politikas pārskatīšanas veidu, jāņem vērā valsts sociāli ekonomiskās situācijas dinamiku, normatīvo aktu izstrādes procesa īpatnības, likumdevēja un izpildvaras kompetences robežas, turklāt jāveido tāds risinājums, kas ļautu pārvaldības politikas pārskatīšanas procesa gaitā identificēt ne tikai šķēršļus labai korporatīvajai pārvaldībai un valsts kapitāla izmantošanas efektivitātei, bet arī prognozēt sabiedrības un ekonomikas attīstības tendences un dinamiski atbildēt tām, maksimizējot sabiedrības ieguvumu.Ņemot vērā dažādās OECD valstu sociāli-ekonomiskās nepieciešamības, resursu specifiku un valsts pārvaldes modeļus, valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modelis OECD valstīs var atšķirties gan no normatīvā ietvara aspekta, gan pārvaldes institūciju kompetences, gan no valsts kapitāla izmantošanas mērķu aspekta. Ņemot vērā norādīto, valstīm nav pieejams universāli pielietojams pārvaldības politikas modelis, tādēļ tām patstāvīgi jāveido sava publisko personu kapitālsabiedrību pārvaldības politika, līdz ar ko Ziņojumā izmantotie OECD valstu pārvaldības modeļu piemēri tiks lietoti ilustratīvos nolūkos.Šī ziņojuma mērķis ir sniegt ieskatu esošajā Latvijas publisko personu kapitālsabiedrību pārvaldībā, raksturot tās elementus, īpatnības, un norādīt uz aspektiem, kas pilnveidojami, lai uzlabotu publiskā kapitāla darbības efektivitāti, piedāvāt ieviest izmaiņas, kas pilnveidotu esošo Latvijas publisko personu kapitālsabiedrību pārvaldību.1. Konceptuālā ziņojuma pamatojumsLatvijā spēkā esošais publisku personu kapitālsabiedrību pārvaldības modelis izstrādāts saskaņā ar OECD rekomendācijām pirms iestāšanās OECD 2016.gadā. Pamata normatīvo regulējumu publisku personu kapitālsabiedrību pārvaldībai veido Valsts pārvaldes iekārtas likuma3 (turpmāk - VPIL) 88.pants, un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums4 (turpmāk – Kapitālsabiedrību pārvaldības likums), kas izstrādāti saistībā ar Ministru kabineta 2012. gada 4. jūnija rīkojumu Nr. 246 "Par Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepciju"5 (turpmāk – Pārvaldības koncepcija) un Ministru kabineta 2012. gada 4. jūnija rīkojumu Nr. 245 "Par publisko personu komercdarbības koncepciju"6 (turpmāk – Komercdarbības koncepcija), un, pamatojoties uz iepriekš norādītajos likumos Ministru kabinetam deleģētajiem pilnvarojumiem, ir izstrādāti attiecīgi Ministru kabineta noteikumi.Pēc korporatīvās pārvaldības modeļa ieviešanas konstatētas atsevišķas normatīvā regulējuma nepilnības un to novēršanai, kā arī vienotas izpratnes un prakses veidošanai publiskās kapitālsabiedrībās, PKC izstrādājis vadlīnijas, kā arī ir izdarīti atsevišķi precizējumi un grozījumi korporatīvās pārvaldības normatīvajā ietvarā.Tomēr, lai arī korporatīvās pārvaldības principu ieviešanā pašās kapitālsabiedrībās pastāv pozitīva dinamika, ir vērojami trūkumi normatīvajā regulējumā, kas ietekmē publiskā kapitāla izmantošanas efektivitāti un valsts līdzdalības sociāli-ekonomisko mērķu sasniegšanu. Esošās situācijas analīzes rezultātā ir secināts, ka būtisks iemesls, kas traucē sasniegt publiskā kapitāla izmantošanas mērķus, ir nepietiekams normatīvais regulējums "aktīva īpašnieka" principa nostiprināšanā, tādēļ publiskajām kapitālsabiedrībām ne vienmēr tiek doti ambiciozi un nepārprotami mērķi un uzdevumi, kā arī īpašnieka aktivitātes trūkums ierobežo kapitālsabiedrībās ieguldītā publiskā kapitāla izmantošanas efektivitāti, veidojot homogēnu VKS kapitāla struktūru un neizmantojot kapitāla tirgus piedāvātās ārējā finansējuma iespējas. Līdz ar minēto, VKS ir tendence paļauties uz īpašnieka (valsts) kapitāla ieguldījumu, kas palielina neatļauta valsts atbalsta risku, līdz ar to arī konkurences apdraudējumu, un vienlaikus kavē inovatīvu projektu attīstību uz vispārējiem tirgus principiem.Valdības rīcības plāns (Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojums Nr. 210 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai") paredz noteiktu virzību uz izmaiņām kapitālsabiedrību pārvaldībā (skatīt 1. tabulu).MODERNA PĀRVALDĪBAValsts pārvalde un valsts aktīvu pārvaldībaPasākuma numursDeklarācijā dotais uzdevumsRīcības plāna pasākumsDarbības rezultāts238.1.Turpināsim OECD vadlīnijās iekļauto labas korporatīvās pārvaldības principu ieviešanu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās un sekmēsim valsts kapitālsabiedrību vērtības pieaugumu, stiprinot valsti kā aktīvu un informētu īpašnieku un izstrādājot skaidru valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku.1) Izstrādāt skaidru valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, nosakot valsts kapitālsabiedrību iedalījumu, ņemot vērā to stratēģisko nozīmi, darbību konkurences apstākļos, valsts deleģēto uzdevumu īpatsvaru.2) Izstrādāt kapitālsabiedrību iedalījumam atbilstošu tiesisko regulējumu attiecībā uz finanšu un nefinanšu mērķu noteikšanu, rezultātu ziņošanu, dividenžu politiku un informācijas atklāšanu.3) Individuāli izvērtēt iespējas un nepieciešamību valsts kapitālsabiedrību kapitāla piesaistei, emitējot obligācijas un kotējot akcijas biržā.1) MK iesniegts konceptuālais ziņojums.2) Izstrādāti MK noteikumi vai vadlīnijas, balstoties uz apstiprināto kapitālsabiedrību iedalījumu, nosakot atšķirīgu dividendēs izmaksājamās peļņas daļas noteikšanas kārtību, atšķirīgu darbības rezultātu vērtēšanas kārtību un atšķirīgus publiskojamās informācijas apjomus.3) Sagatavoti informatīvie ziņojumi par iespējamiem risinājumiem valsts kapitālsabiedrību kapitāla piesaistei, emitējot obligācijas un kotējot akcijas biržā.239.1.Nodrošināsim virzību uz brīvā tirgus apstākļos darbojošos vai tādu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju, kuras neīsteno valsts politiku attiecīgajā nozarē, uzsākot valsts kapitāla daļu turētāja funkciju pakāpenisku nodošanu vienam profesionālam valsts kapitāldaļu turētājam.1) Sagatavot priekšlikumus viena profesionāla kapitāla daļu turētāja noteikšanai, kura turējumā tiktu nodotas kapitālsabiedrības, kuras darbojas konkurences apstākļos, kā arī tās kapitālsabiedrības, kuras neīsteno valsts politiku attiecīgajā nozarē.2) Atbildīgo ministriju kā kapitāla daļu turētāju sagatavoti priekšlikumi kapitālsabiedrību nodošanai centralizētam kapitāla daļu turētājam, ņemot vērā darbības specifiku un kapitāla struktūru.1) MK iesniegts konceptuālais ziņojums.2) Sagatavoti informatīvie ziņojumi un normatīvie akti par kapitālsabiedrību nodošanu turējumā centralizētam kapitāla daļu turētājam.1. tabula Valdības deklarācijā dotie uzdevumi un attiecīgie rīcības plāna pasākumi valsts aktīvu pārvaldības uzlabošanaiKā būtiskākās iecerētās kapitālsabiedrību pārvaldības politikas pārmaiņas valdības rīcības plānā ir minētas:1) skaidras valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politikas izstrāde, nosakot valsts kapitālsabiedrību iedalījumu;2) dažādu prasību piemērošana valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, atbilstoši to iedalījumam;3) risinājumu rašana valsts kapitālsabiedrību finanšu instrumentu dažādošanai, veicinot to akciju vai obligāciju nonākšanu biržā un4) pārvaldības funkciju pakāpeniska centralizācija.Uzdevumi attiecībā uz VKS finansēšanas instrumentiem ir iekļauti arī Finanšu sektora attīstības plānā (Ministru kabineta 2022. gada 31. maija rīkojums Nr. 396 "Par Finanšu sektora attīstības plānu 2022.–2023. gadam"7).Nr.Uzdevums/pasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš1.2.1. Kapitāla tirgus attīstība un investīciju kultūras veidošana1.2.5.Izstrādāt priekšlikumus par valsts kapitālsabiedrību investīciju finansēšanas iespējām, t.sk. izmantojot privātā kapitāla piesaisti (aizdevumi, papildu pašu kapitāls, obligāciju emisijas u.c.)Aktīvāka valsts kapitālsabiedrību dalība kapitāla tirgū.Sagatavots konceptuālais ziņojums un iesniegts izskatīšanai MKPKCFM, EM30.06.2022.1.2.6.Izveidot attīstības un atbalsta modeli, sniedzot iespēju privātajiem uzņēmumiem, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām izvērtēt dalību kapitāla tirgū.Sekmēt MK apstiprinātās stratēģijas realizēšanu, nodrošinot valsts kapitālsabiedrību piedalīšanos kapitāla tirgū.Valsts kapitālsabiedrību dalība modelī. Nodrošināts atbalsts sagatavošanās procesā dalībai kapitāla tirgos privātiem uzņēmumiem, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām.Sagatavots piedāvājums valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību iespējamajai ieiešanai kapitāla tirgū, kas vienlaikus atbilst VFPS līdzekļu ieguldīšanas ietvaram.FKTK, PKCFM, EM, SM, Nasdaq01.01.2022.-31.12.2023.2. tabula Finanšu sektora attīstības plānā 2021.-2023. gadam dotais uzdevums valsts kapitālsabiedrību aktīvākai dalībai kapitāla tirgūLai veiktu valdības definētos uzdevumus, PKC no 2018.gada pievērsis pastiprinātu uzmanību minētajiem jautājumiem, piesaistot starptautiski atzītus konsultantus (PwC, KPMG, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka) un veicot apjomīgus pētījumus - 2019.gadā KPMG Baltics SIA veiktajā pētījumu "Latvijas valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas izvērtējums" (turpmāk – KPMG pētījums)8 un 2021.gadā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka sadarbībā ar PricewaterhouseCoopers pētījumu "Latvia: State Ownership Policy Review [Part II]" (turpmāk – PwC pētījums)9 un. Pētījumi tika finansēti Eiropas Komisijas strukturālo reformu atbalsta programmas ietvaros Eiropas Komisijas uzraudzībā pār pētījuma rezultātu izstrādi, un to izstrādes gaitā tika iesaistīti gan kapitāla daļu turētāju, gan VKS pārstāvji. Pētījumu secinājumi balstās uz OECD un citu starptautisku institūciju labās prakses ieteikumiem, kā arī padziļināti pētīta atsevišķu OECD valstu pieredze un pieredze kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā.KPMG pētījumā tika konstatēts, ka galvenais izaicinājums kapitālsabiedrību politikas veidošanā un koordinēšanā ir lielā VKS dažādība no finansējuma saņemšanas aspekta, kas ietekmē pret individuālo pret VKS vērsto prasību un darbības standartu noteikšanu, un šī uzdevuma risināšanai tika rosināts sadalīt valsts KS divās lielās grupās, balstoties uz noteiktiem parametriem, t.i., izvērtējot, vai uzņēmumam būtu jāizmanto savs komerciālais potenciāls vai jākoncentrējas uz konkrēta valdības deleģēta uzdevuma izpildi.PwC pētījumā tika norādīts uz vairākām problēmām Latvijas VKS pārvaldības praksē:(1) kapitālsabiedrību liels skaits un nepietiekama valsts līdzdalības mērķu izvērtēšana, pie tam bieži vien pārvaldībā iesaistītajās institūcijās trūkst kapacitātes un vienotas izpratnes;(2) koordinācijas institūcijas padomdevēja loma ierobežo iespējas nodrošināt vienotu VKS pārvaldības praksi;(3) vāji finanšu rezultāti, liels parādu slogs atsevišķu nozaru VKS un nepieciešamība stiprināt padomju lomu un veikt atbilstošu darbības rezultātu novērtējumu;(4) nav vienota politikas dokumenta VKS pārvaldības jomā, netiek ievērots valsts kā aktīva investora princips.2. Uz ilgtspējīgu attīstību vērstas publiskas personas kapitālsabiedrību un kapitāla daļu vienotas pārvaldības politikas veidošanaUz ilgtspējīgu attīstību vērstas publiskas personas kapitālsabiedrību un kapitāla daļu vienotas pārvaldības politikas veidošana atbilst valdības rīcības plānā dotajam 1.uzdevuma pasākumam – izstrādāt skaidru valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, nosakot valsts kapitālsabiedrību iedalījumu, ņemot vērā to stratēģisko nozīmi, darbību konkurences apstākļos, valsts deleģēto uzdevumu īpatsvaru. Šī uzdevuma ietvaros risināms jautājums par nepieciešamā pārvaldības politikas dokumenta veidu, saturu un praktisko īstenošanas kārtību, tādēļ konceptuālā risinājuma izstrādes procesā jāņem vērā vēsturiski radusies un šobrīd aktuālā VKS pārvaldības politikas sistēma un tās nepilnības.2.1. Pašreizējais Latvijas publisku personu kapitālsabiedrību pārvaldības regulējuma ietvarsŠobrīd Latvijas publisku personu kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības, tai skaitā līdzdalības kapitālsabiedrībās, politika ir sadrumstalota: tā sakņojas dažāda līmeņa un formas dokumentos.Pamata normatīvo regulējumu publisku personu kapitālsabiedrību pārvaldībai veido VPIL 88.pants, kas izstrādāts saistībā ar Ministru kabineta 2012. gada 4. jūnija rīkojumu Nr. 245 "Par publisko personu komercdarbības koncepciju"10 (turpmāk – Komercdarbības koncepcija), Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums11, kas izstrādāts saistībā ar Ministru kabineta 2012. gada 4. jūnija rīkojumu Nr. 246 "Par Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepciju"12 (turpmāk – Pārvaldības koncepcija), Nacionālās drošības likums13, kā arī normatīvie akti par atsevišķu kapitālsabiedrību dibināšanu.Dinamiku izpratnē par valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās mērķi un valsts kā akcionāra dotajiem uzdevumiem kapitālsabiedrībām veido valsts ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumenti, piemēram, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija, Latvijas Nacionālais attīstības plāns un valdības deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību, un no tiem atvasinātie nozaru politikas dokumenti. Tomēr nozaru politikas dokumentos valsts kapitālsabiedrību mērķi tiek noteikti vai nu ļoti vispārēji, vai sektorāli, kā rezultātā tie netiek attiecināti uz visām valsts kapitālsabiedrībām. Vienlaikus, veidojas situācija, kurā norādes uz valsts līdzdalības mērķiem kapitālsabiedrībās ir izkliedētas vairākos politikas dokumentos, radot sadrumstalotu un fragmentāru izpratni.Līdz ar norādīto, lai gan līdzdalības politikas pārskatīšana ir viens no aktīva investora rīcības principiem, Latvijā ir izveidojusies situācija, kur valsts līdzdalības politika tiek periodiski pārskatīta tikai attiecībā uz dažām kapitālsabiedrībām, kuras nav noteiktas kā neprivatizējamas.Valsts līdzdalības politika ir stratēģiskās plānošanas joma, kurā definē valsts lomu VKS pārvaldībā, līdzdalības virsmērķus un principus, kapitālsabiedrību pārvaldībā iesaistīto pārvaldes institūciju lomu un tām deleģētās pilnvaras. Savukārt, līdzdalības politikas īstenošanas principus un kārtību izveido publisku personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības regulējumā – pārvaldības politikā. Valsts līdzdalības politikai jābūt publiskai un pakļautai politiskās atbildības izvērtēšanas procedūrām un tā ir regulāri jāpārskata. Vadoties no vispārējās līdzdalības politikas principiem, valsts attiecīgajām institūcijām ir jānosaka līdzdalības mērķis konkrētās VKS vai to grupās, kā arī jāveido citi pārvaldības politikas principi. 2021.gadā noslēdzies PKC vadībā īstenotais PwC pētījums14. Pētījumā akcentēts, ka valsti kā aktīva kapitāldaļu turētāja iesaisti VKS pārvaldībā traucē valsts pārvaldes kompetentās iestādes institucionālās kapacitātes trūkums, vienotas pārvaldības jautājumu izpratnes trūkums un atšķirības kapitālsabiedrību pārvaldības praksē. Šo jautājumu risināšanai pētījuma autori, cita starpā iesaka veidot skaidri definētu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, veicināt aktīvāku kapitālsabiedrību pārvaldību, un ieviest vienotu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas veidošanas kārtību un īpašnieku gaidu vēstules.2.2. Konstatētā problemātika Latvijas publisku personu kapitālsabiedrību pārvaldības praksēPKC 2021.gadā sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par inovāciju veicināšanu un pētniecības un attīstības mērķu noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās"15 jau tika iezīmēta problemātika, kas saistīta ar neskaidrībām par valsts līdzdalības mērķu interpretāciju esošajā situācijā, kurā komerciāli orientētu valsts kapitālsabiedrību rezultāti un mērķi ir interpretējami, salīdzinot tos ar citiem komersantiem Latvijā vai ārvalstīs, kā arī nosakāmi uz pētniecību un attīstību un inovācijām vērsti mērķi, kas rezultētos jaunu, eksportspējīgu produktu radīšanā. Pēc minētā ziņojuma pieņemšanas zināšanai Ministru kabinets uzdeva PKC uzsākt pētniecības un attīstības atbalstošas valsts īpašumtiesību politikas izstrādi, izvērtējot arī grozījumu nepieciešamību normatīvajos aktos, lai novērstu atšķirīgu skatījumu uz valsts kapitālsabiedrību lomu un iesaisti komercdarbībā.PwC pētījums kā būtisku trūkumu pašreizējā VKS pārvaldības politikā norādīja aktīva investora principa neīstenošanu praksē, norādot vairākus citus aspektus, kuros nepieciešami pārvaldības politikas uzlabojumi (skatīt 1. attēlā).1.attēls Būtiskākie konstatētie trūkumi esošajā VKS pārvaldības politikāEsošie trūkumi attiecināmi gan uz administratīvo pārvaldību ministrijās (kapitāla daļu turētāji/nozares ministrija) un kapitālsabiedrībās (padomju iecelšana), gan arī tie atstāj ietekmi uz VKS finanšu rezultātiem un investoriem, kas kopumā rada iespaidu par vienotas pieejas uz nākotnes attīstības virziena trūkumu. Šobrīd var novērot, ka nepilnības pārvaldības politikā atstāj ietekmi uz dažādiem lēmumu pieņemšanas līmeņiem (skatīt 2. attēlu).* Piemēram "Attīstības finanšu institūcijas likums" (spēkā no 01.03.2015.) paredz veidot finanšu institūciju valsts kapitālsabiedrības formā, nosakot 3 kapitāla daļu turētājus: 40 procentu akciju turētājs ir Finanšu ministrija, 30 procentu akciju turētājs — Ekonomikas ministrija un 30 procentu akciju turētājs — Zemkopības ministrija, lai "Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma" (spēkā no 01.01.2016.) 10.panta trešajā daļā paredzēts, ka valsts kapitālsabiedrībai var būt tikai viens kapitāla daļu turētājs. Sekojot Altum vēsturiskajam piemēram, ar 10.02.2022. grozījumiem Ostu likumā (stājas spēkā 27.04.2022.) tiek paredzēts, ka Ostas pārvalde ir kapitālsabiedrība, kurā valsts kapitāla daļu (akciju) turētāja ir Satiksmes ministrija, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Līdz ar norādīto atkāpi no Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma regulējuma, ir radīta atšķirīga kapitālsabiedrību pārvaldības kārtība, kas var radīt neskaidrības attiecībā uz VKS pārvaldības principu piemērošanu un apdraudēt efektivitāti.2.attēls Nepilnības, kas rodas dažādos lēmumu pieņemšanas līmeņos, neesot valsts pārvaldības politikaiLīdz šim ir identificēti vairāki citu politiku sektori, kuros konstatētā problemātika attiecināma arī uz VKS pārvaldību. Piemēram, Finanšu sektora attīstības plāns 2021.-2023. gadam paredz, ka tiks meklēti risinājumi, lai VKS vairāk izmantotu tādus finanšu instrumentus kā obligāciju vai akciju emisija, kas varētu stiprināt vietējo kapitāla tirgu. Šī ziņojuma 8.nodaļā ir ietverti vairāki iespējamie risinājumu varianti un analizētas to priekšrocības un trūkumi, kā arī sagatavots priekšlikums turpmākai rīcībai, lai tiktu izvērtētas iespējas valsts kapitālsabiedrību aktīvākai iesaistei kapitāla tirgū, savukārt investīciju finansēšanas iespējas, t.sk. izmantojot privātā kapitāla piesaisti (aizdevumi, papildu pašu kapitāls, obligāciju emisijas u.c.) analizētas šī ziņojuma 6.nodaļā.Tāpat, par spīti NAP un citu politikas dokumentu uzsvaram uz inovāciju un pētniecības attīstību, vairāku gadu garumā ir pierādījies, ka Latvijas pētniecības un attīstības (P&A) ieguldījumi, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm ir vieni no zemākajiem vai pat zemākie. Tiek konstatēts, ka nacionālās attīstības politikas dokumentos noteiktie attīstības mērķi netiek kaskadēti līdz implementācijai VKS darbības stratēģijās, līdz ar ko netiek izmantots VKS potenciāls izvirzīto mērķu sasniegšanai.No valsts politikas plānošanas dokumentiem atvasināta kapitāla struktūras veidošanas stratēģija un stratēģisko darbības virzienu un metožu plānošana ir kapitālsabiedrības īpašnieka kompetences jautājumi, un, tādēļ, konstatējot nepilnību valsts plānošanas politikas un VKS darbības stratēģiskās plānošanas sasaistē, risinājums ir īpašnieka iesaistes stiprināšana.Lai ieviestu efektīvu sistēmu aktīvā investora principa īstenošanai praksē, PwC pētījumā sniegts ieteikums – tā vietā, lai vadītos no vairākiem politikas dokumentiem, veidot vienotu kapitālsabiedrību pārvaldības politikas dokumentu, kas ietver vispārēju kapitālsabiedrību pārvaldības stratēģiju, un nepieciešamības gadījumā izstrādāt specifisku nozaru valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politiku. Kapitālsabiedrību pārvaldības politiku varētu nostiprināt vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentā, kas saskaņots ar politisko ciklu16 un valdības darbības periodu. Kapitālsabiedrību pārvaldības politikas dokumentam jābūt vērstam uz konkrētu valsts nozīmes mērķu sasniegšanu un jāaptver sektorāli plašu jautājumu loku. Kapitālsabiedrību pārvaldības politikai jātiek publiskotai, un VKS īpašumtiesību politikai jātiek piemērotai bez izņēmumiem visās VKS, kurās valstij ir izšķiroša ietekme. Kapitālsabiedrībās, kurās valstij nav izšķirošas ietekmes, valstij būtu jāiesaistās dialogā ar pārējiem īpašniekiem, lai nodrošinātu pārvaldības politikas piemērošanu.Šādā kārtībā izstrādātai VKS pārvaldības politikai ir jāveido pamats valsts līdzdalības mērķu un korporatīvās pārvaldības mērķu noteikšanai un sasniegšanai. Izstrādājot VKS pārvaldības politikas principus, jāņem vērā, ka atšķirīgi pārvaldības principi var tikt noteikti citos pārnacionālos tiesību aktos un šādos gadījumos atšķirības nav uzskatāmas par trūkumiem. Tomēr pat tad, ja atšķirīgi pārnacionālie pārvaldības politikas principi nav īpaši izdalīti vai uzsvērti pārvaldības politikas saturā, īpašniekam, pieņemot lēmumu par labāko atšķirīgas pārvaldības veidu kapitālsabiedrībā vai koncernā, jāizvērtē dažādi alternatīvie risinājumi no labas pārvaldības un ekonomiskās lietderības aspekta, atbilstoši pārvaldības politikas dokumentos un tiesību aktos definētajiem vienotajiem pārvaldības politikas principiem.PwC pētījums iekļāva šādu priekšlikumu (skatīt 3. attēlu) par jauniem VKS korporatīvās pārvaldības elementiem, un kā galvenais instruments, kas ietekmēs arī citus atvasinātus pārvaldības politikas elementus, tika norādīta vienotas pārvaldības politikas dokumenta izstrāde.3. attēls Jauni korporatīvās pārvaldības elementi kopējā VKS pārvaldības ietvarāPwC izstrādātajā ieteikumā rosināts VKS pārvaldības politiku veidot kā atsevišķu atvasinātu dokumentu sasaistē ar normatīvo regulējumu un vairākiem politikas dokumentiem: Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, Valsts kapitāla daļu pārvaldības un Publisku personu komercdarbības koncepciju, Latvijas Nacionālo attīstības plānu un nozaru politikas dokumentiem. Šī ziņojuma autoru ieskatā šāds risinājums (patstāvīga politikas dokumenta izstrāde) ir lietderīgs, ja pārvaldības politikas dokumenta saturā iestrādā augsta līmeņa pārvaldības politikas principus un lēmumus, kas tieši implementējami turpmākajā VKS pārvaldības plānošanas un īstenošanas lēmumu un darbību ķēdē. Tomēr šī ziņojuma autoru ieskatā risinājuma trūkums ir smagnējais izstrādes process, nepieciešamība nodrošināt padziļinātu konceptuālo risinājumu izpēti jau pārvaldības politikas dokumenta sākotnējās izstrādes stadijā. Ņemot vērā, ka aktīva investora principa ietvaros no īpašnieka tiek gaidīta drīzāk ieinteresēta un dinamiska iesaiste VKS pārvaldībā, nevis augsta līmeņa uzdevumu pakāpe, prioritāte būtu piešķirama tādai pārvaldības politikas veidošanas un pārskatīšanas kārtībai, kas ļauj Ministru kabineta līmenī paredzamos termiņos efektīvi lemt par vienotiem VKS pārvaldības politikas principiem pārskatāmā periodā, iezīmējot VKS pārvaldības uzdevumus, plānojamos pasākumus pēc VKS grupas principa vai individuālām VKS, vienlaikus, nepieciešamības gadījumā deleģējot konceptuālo risinājumu detalizētu izstrādi Ministrijām un citiem pārvaldības principu veidotājiem.Dinamiskāku, bet zemāka līmeņa (detalizētāku) aktīva investora iesaistes pārvaldībā rīku ir iespējams īstenot, ieviešot praksi veidot attiecīgas VKS pārvaldības principu sadaļas deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību un Ministru kabineta rīcības plānā.Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību (turpmāk - Valdības deklarācija) ir politisko vadlīniju dokuments, kuru, izvērtējot hierarhiski augstākos ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentus un nacionālās drošības politikas plānošanas dokumentus, izstrādā Ministru kabineta pilnvaru laikam un kurā ietver Ministru kabineta darbības prioritātes, sasniedzamos mērķus un rezultātus17, līdz ar ko Valdības deklarācija ietvars paredz iespēju iekļaut vienotas VKS pārvaldības politikas elementus, dabiski tos sasaistot ar citiem, hierarhiski augstākiem valsts attīstības plānošanas dokumentos nospraustiem mērķiem. Savukārt, mēneša laikā pēc Saeimas uzticības izteikšanas Ministru kabinetam, atbildīgās ministrijas attiecīgi sagatavotu rīcības plāna pasākumu projektu (līdz 5 pasākumiem attiecībā uz katru Valdības deklarācijas uzdevumu), iesniedzot to PKC (koordinācijas institūcijā), kurš apvieno, precizē vai lūdz svītrot neatbilstošos plānotos pasākumus18.Īstenojot risinājumu VKS pārvaldības uzdevumu izvirzīšanai Valdības deklarācijā un tai sekojošai sīkākai detalizācijai Valdības rīcības plānā (turpmāk - Rīcības plāns), tiktu veidota dabiska sasaiste starp likumdevēja apstiprinātos valsts attīstības plānošanas dokumentos nospraustajiem virzieniem, jaunā politiskā cikla iecerētajām prioritātēm un uzdevumiem, vienlaikus nodrošinot vienotu, koordinētu un plānveidīgu VKS pārvaldības pasākumu īstenošanu. Ņemot vērā, ka Valdības deklarācijā un Rīcības plānā iekļautajiem risinājumiem nepiemīt individuāla (uz kapitālsabiedrību tieši attiecināma) tiesību akta raksturs, iespējama valdības maiņa neradīs nozīmīgus riskus kapitālsabiedrību darbības turpinātībai. Konkrētus tiesību aktus apstiprināšanai turpinās virzīt līdzšinējā tiesību aktu izstrādes kārtībā un izskatīs aktuālajā valdības sastāvā.Šī Ziņojuma publiskās apspriešanas un saskaņošanas stadijā tika saņemti iebildumi, kuros paustas bažas par Ministru kabineta kompetences līmeni valsts īpašumtiesību politikas veidošanā, kā arī norādīts uz pretrunām, kas varētu rasties starp VKS pārvaldības politikas ietvara dokumentā norādītajiem uzdevumiem un likumdevēja iepriekš izteikto gribu (piemēram - neatsavināmām kapitālsabiedrībām). Saistībā ar minēto norādāms, ka OECD sagatavotais skaidrojums par valsts īpašumtiesību funkcijas īstenošanu - OECD (2020), "Organising the State Ownership Function"19 skaidro, ka labas korporatīvās pārvaldības standartiem atbilst četru līmeņu "komandķēdes" izveidošana, attiecīgi nodalot lēmumu pieņemšanas kompetenci:1) Valdība - pārvaldības politiku jāveido valdībai koleģiāli. Tajā jāparedz valsts līdzdalības VKS pamats (mērķi), virzieni, kā valdība redz šo mērķu īstenošanu un specifiskas ekspektācijas pret VKS, kas pārsniedz vispārēji pieņemtos komerctiesību principus)20;2) Kapitāla daļu turētājs - pilda īpašuma tiesību īstenošanas administratīvo funkciju, ir atbildīgs par operatīvo un finanšu darbības mērķu izstrādi individuālas VKS (vai VKS grupas) līmenī, kā arī rezultātu vērtēšanu;3) Padome - padome ir augstākā korporatīvās pārvaldības institūcija VKS iekšienē. Tā veido un apstiprina korporatīvās stratēģijas, uzrauga valdes darbību un ir atbildīga par vispārējo korporatīvo sniegumu;4) Valde - vada operatīvo darbību un pārstāv sabiedrību.No minētā skaidrojuma izriet, ka kopējā valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikā kā īpašniekam ir jāiesaistās valdībai, tās kompetencē ietverot gan valsts īpašumtiesību stratēģijas pārskatīšanu (ietver valsts līdzdalības komercdarbībā, virzienu un mērķu noteikšanu, kā arī valsts līdzdalības apmēra vērtēšanu), gan labas korporatīvās pārvaldības prakses vispārējo standartu veidošanu (kas ļauj politiskā cikla ietvaros "likt uzsvarus" attiecībā uz aktuālākajiem izvirzāmajiem nefinanšu mērķiem).Latvijā Ministru kabinets ir izpildvaras institūcija (Ministru kabineta iekārtas likuma 2.pants) tomēr atbilstoši Satversmes 65.pantam, tam piemīt arī likumdošanas iniciatīva21. Ņemot vērā Ministru kabineta kompetenci un Valdības deklarācijas hierarhisko statusu, tajā var tikt iekļauti tikai tādi pārvaldības politikas uzdevumi, kas atbilst likumdevēja iepriekš apstiprinātiem valsts attīstības vispārējiem principiem un mērķiem, vai arī (mainoties sociāli ekonomiskajai situācijai) paredz konceptuāli jaunu pārvaldības principu izstrādi un to pamatojuma izvērtēšanu, bet ne īstenošanu pirms likumdevēja apstiprināšanas. Līdzīga valsts kapitālsabiedrību pārvaldības kompetences sadale tiek īstenota Somijā22.Netiek plānots, ka Valdības deklarācijā un rīcības plānā varētu tikt ietvertie uzdevumi tieši piemēroti kapitālsabiedrībās. Valdība, īstenojot aktīvā investora rīcību (izvirzot uzdevumus politiskā cikla ietvaros) nosaka konceptuālo pārvaldības politikas ietvaru kapitāla daļu turētājiem, kas izmantojams veidojot gaidu vēstules saturu, vērtējot kapitālsabiedrību iesaisti stratēģiskas nozīmes komercdarbības sfērās, lemjot par pētniecības un attīstības virzieniem, kā arī domājot par tādiem korporatīvās pārvaldības aspektiem kā līdzdalība valsts sociālās atbildības, iedzīvotāju izglītības, uzņēmējdarbības vides vai citu mērķu sasniegšanā. Valdības kompetencē ietilpst arī uzdevuma došana valsts līdzdalības VKS nepieciešamības izvērtēšanai, tomēr tajos gadījumos, kad neatsavināmas kapitālsabiedrības statuss kapitālsabiedrībai noteikts likumā, kompetence pieņemt turpmākus lēmumus par līdzdalības saglabāšanu, izmaiņām līdzdalības apmērā (t.sk. akciju emisiju) vai līdzdalības izbeigšanu, piemīt tikai likumdevējam.Izvērtējot kompetences sadalījumu starp Latvijas Republikas pārvaldes institūcijām un VKS pārvaldības normatīvo ietvaru, secinām, ka visefektīvāk aktīva investora rīcība īstenojama, piesaistot pārvaldības politikas veidošanas periodu politiskajam ciklam, papildinot Valdības deklarācijas saturu, bet neveicot izmaiņas pārvaldes institūciju kompetences sadalījumā.Ne starptautiskas vienošanās, ne vadlīnijas nenosaka pienākumu piesaistīt VKS pārvaldības politikas plānošanu politiskajam ciklam, tomēr šādu piesaisti pamato nepieciešamība nodrošināt, ka publiskais kapitāls kalpo ne vien finanšu mērķu vai nozares vajadzību sasniegšanai, bet arī citu valsts un tās iedzīvotāju aktuālo interešu apmierināšanai. Ņemot vērā sociāli-ekonomiskās situācijas dinamiskās izmaiņas, piesaiste politiskajam ciklam potenciāli nodrošina, ka prioritātes VKS attīstībai akcentē tas politiskais spēks, kurš guvis lielāko valsts iedzīvotāju (suverēna) atbalstu.Kā norādīts OECD sagatavotajā skaidrojumā par valsts īpašumtiesību funkcijas īstenošanu - OECD (2020), "Organising the State Ownership Function"23 Čīle, Vācija, Nīderlande, Norvēģija un Zviedrija pārskata savu valsts līdzdalības politiku regulāri, savukārt Jaunzēlande un Šveice to pārskata ad hoc režīmā pēc nepieciešamības. Norvēģijā paredzēts līdzdalības politiku pārskatīt un aktualizēt katrā parlamenta sesijā, aptuveni reizi četros gados, bet Vācijā un Zviedrijā šāda pārvērtēšana tiek veikta ikgadējā valsts kapitālsabiedrību nozaru apvienotā ziņojuma kontekstā.Būtiski atzīmēt, ka šī brīža pārvaldības sistēmā, iztrūkstot koleģiālam vienotas VKS pārvaldības politikas veidošanas posmam, katras VKS sasaisti ar valsts augstākajos ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentos un nacionālās drošības politikas plānošanas dokumentos norādītajiem mērķiem veido individuāli katras kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs sadarbībā ar VKS padomi un valdi. Koleģialitātes trūkums šī līmeņa lēmumu pieņemšanas procesā kopsakarā ar faktu, ka kapitāla daļu turētāja funkcijas pārsvarā nodotas ministrijām (nozares politikas veidotājām), rada pastiprinātu politiskās ietekmes risku, tādēļ veicināms tāds risinājums, kas paredz VKS vienotas pārvaldības principu koleģiālu izstrādi, kam teicami kalpo uzdevumu un plānoto pasākumu izvirzīšana Valdības deklarācijas un Rīcības plāna ietvaros.2.3. Pārvaldības politikas saturā ietveramie jautājumiŅemot vērā, ka valsts līdzdalības un kapitālsabiedrību pārvaldības politiku veido augsta līmeņa politiskas izšķiršanās, lai veicinātu kapitālsabiedrību pārvaldības politikas vienveidīgu ieviešanu, VKS pārvaldības politikas saturam jāatklāj būtiskākie elementi, tostarp:1. VKS pārvaldības politika jāveido ciešā sasaistē ar valsts līdzdalības politikas mērķiem, veidojot saprotamu VKS iedalījumu grupās jeb segmentāciju (tās principus), attiecīgi nosakot valsts pārvaldības politikas principus katrai VKS grupai.2. Papildus segmentācijas principu un atbilstošu grupas/segmenta mērķu noteikšanai, kapitālsabiedrību pārvaldības politikā jāietver būtiskie korporatīvās pārvaldības prasību pamatprincipi attiecīgajam grupai/segmentam, kā arī korporatīvās sociālās atbildības un ilgtspējas prasību pamatprincipi.3. Vadoties no valsts līdzdalības mērķiem grupā/segmentā, pārvaldības politikas ietvaros var noteikt atsevišķas VKS, kas nākotnē var būt IPO subjekti, kā rezultātā valsts kapitāla īpatsvars attiecīgajās VKS var samazināties. Protams, šādu lēmumu pamatā jānorāda precīzi apsvērumi, kas jāņem vērā, lemjot par IPO, piemēram, nākotnes izaugsmes iespēju nodrošināšana, ieņēmumi valsts budžetā, korporatīvās pārvaldības uzlabojums vai iekšējā kapitāla tirgus attīstība un uzkrājuma veidošanas kultūras stimulēšana. Ja potenciālo IPO subjektu skaitā tiek iekļautas kapitālsabiedrības, kuru kapitāla daļas nav atsavināmas, tad turpmākai rīcībai nepieciešams detalizēts izvērtējums un Saeimas akcepts - attiecīgi likuma grozījumi.4. VKS pārvaldības politika tiek noteikta politiskā cikla perioda sākumā un atklāj valsts līdzdalības mērķu nākamā perioda galvenie virzieni (akcenti), piemēram jāpievērš uzmanība ilgtspējas aspektam. Izvirzot mērķus pārskatāma politiskā cikla ietvaros, ir iespējams izvērtēt aktuālo situāciju un izdarīt prognozes, kā rezultātā izvirzīt atbilstoši ambiciozus VKS darbības mērķus, izmantojot jaunas komercdarbības iespējas, inovatīvu domāšanu un ilgtspējīgu vērtību radīšanu, nozaru politiku mērķu sasniegšanu.5. VKS pārvaldības politikā var iezīmēt nākotnes attīstības virzienus atsevišķos sektoros, piemēram, tirgus liberalizāciju vai plašāku privātā sektora izmantošanu pakalpojumu nodrošināšanā, definēt atsevišķus uzdevumus institūcijām nolūkā izpētīt un sagatavot turpmākas līdzdalības politikas dokumentus, vai organizēt jau konkrētus procesus.VKS pārvaldības politikas saturs veidojams, norādot arī ar valsts līdzdalības mērķiem saskaņotu rīcībpolitiku valsts kapitāla pārvaldības sfērā, tādēļ papildus attiecīgajai Valdības deklarācijai, kurā tiek noteikti vispārējie pārvaldības virzieni, VKS pārvaldības politikas akcentētie risinājumi un mērķi ar detalizētāk atspoguļojami arī Rīcības plānā.4. attēls VKS pārvaldības politikas nepieciešamības pamatojums2.4. Valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās mērķu izvērtēšanaLatvijā valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās mērķa jautājums pēdējo reizi likumdevēja līmenī izvērtēts 2015.gadā, veicot grozījumus VPIL 88. pantā. Valsts līdzdalības jautājumi katras VKS dzīves ciklā tiek izvērtēti vairākkārtīgi: pie dibināšanas vai līdzdalības iegūšanas, līdzdalības apjoma izmaiņām, kā arī līdzdalības pārvērtēšanas, izņemot kapitālsabiedrības, kuras ar likumu noteiktas par neatsavināmām - attiecībā uz tām valsts līdzdalības jautājums pēc nodibināšanas vai iekļaušanas likumos vairs netiek vērtēts.Pašreiz katra valsts līdzdalības izvērtēšana notiek individuāli katram uzņēmumam un process tiek veikts Ministru kabineta kā augstākās lēmējinstitūcijas kompetences ietvaros regulāri - ne retāk kā reizi piecos gados, tādēļ informācija par līdzdalības izvērtēšanu valsts kapitālsabiedrībās ir atrodama Ministru kabineta izskatītajos jautājumos. Vienīgais informācijas avots, kurā regulāri tiek apkopots viss valsts kapitālsabiedrību kopums, ir PKC veidotais ikgadējais gada pārskats (kā arī PKC mājas lapā uzturētā datu bāze: www.valstskapitals.lv). Tomēr līdzdalības izvērtējumi, kuros būtu atspoguļoti kapitāla daļu turētāja apsvērumi par valsts līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībā, nav vienkopus pieejami, dažkārt tiem piešķirts ierobežotas pieejamības informācijas statuss un sabiedrības locekļiem tie netiek atklāti. PwC pētījumā konsultanti norādīja uz to, ka līdzdalības izvērtējumiem nepieciešami skaidri satura izstrādes kritēriji, un to piemērošanā jābūt vienotai pieejai no visu kapitāla daļu turētāju puses.OECD 2020.gadā ir sagatavojusi tematisko pārskatu par valstu līdzdalības funkcijas īstenošanas praksi ("Organising the state ownership function Implementing the OECD Guidelines on Corporate Governance of State-Owned Enterprises" 24) (turpmāk - OECD Pārvaldības pārskats). OECD Pārvaldības pārskats atspoguļo OECD Sekretariāta centienus izsekot un uzraudzīt īpašumtiesību struktūras attīstību OECD dalībvalstīs, kurās politikas veidotāji aizvien detalizētāk izstrādā praksi, kas vērsta uz valsts kapitālsabiedrību funkciju pārklāšanās novēršanu un darbības efektivitātes uzlabošanu, vienlaikus veicinot konkurētspējīgāku uzņēmējdarbības vidi gan valsts, gan privātiem uzņēmumiem. OECD Pārvaldības pārskata fokusā ir 24 OECD valstu un 8 citu valstu25 pieredze, īpašumtiesību politikas veidošanā un organizācijā.OECD darba grupa pārskatā norāda, ka lai gan valstis izvēlas dažādus normatīvos ceļus to līdzdalības politikas nostiprināšanai, svarīga ir skaidras un konsekventas līdzdalības politikas izveide. Starptautiski pieņemtas rekomendācijas norāda, ka īpašumtiesību politikai jābūt nostiprinātai kodolīgā, augsta līmeņa politikas dokumentā, kurā aprakstīti vispārējie īpašumtiesību un konkrētas līdzdalības valsts kapitālsabiedrībās pamatojums.Praksē dokuments, kurā nostiprināti valsts līdzdalības virsmērķi, ir publisku kapitālsabiedrību dibināšanas pamatu definējošais dokuments, un tā pieņemšanas kompetence piekrīt valsts institūcijai, kura ir tiesīga lemt par valsts finanšu līdzekļu izlietošanas mērķiem un kārtību - tradicionāli - parlamentam. Šī līmeņa dokumentā tiek noteikti valsts kapitāla iesaistes komercdarbībā vispārējie uzdevumi, kapitālsabiedrību veidi, struktūra, nodibināšanas kārtība un VKS pārvaldes iestāžu vispārējā kompetence.Arī Latvijā kompetence par valsts finanšu resursu izlietojumu un valsts pārvaldes iestāžu kompetences robežām, funkcijām un uzdevumiem piekrīt Saeimai. Līdz ar minēto, ja šī ziņojuma vai nākotnē – valdības veidotās pārvaldības politikas konceptuālo risinājumu rezultātā tiek pieņemts lēmums pārskatīt valsts līdzdalības politikas principus, kompetento iestāžu funkciju apjomu vai jaunu uzdevumu deleģēšanu, galējā lēmuma pieņemšana nododama likumdevēja izlemšanai.Savukārt, kapitālsabiedrību darbības nozares vai specifiski individuālas kapitālsabiedrības darbības mērķi, vai kapitālsabiedrību darbības aktuālais fokuss politiskajā periodā vai līdz mērķa sasniegšanai jau šobrīd pamatā tiek noteikti izpildvaras līmenī, nepārsniedzot valsts līdzdalības virsmērķu robežas. Tādā veidā izpildvara spēj virzīt un vadīt VKS darbību, nodrošinot ekonomiskajām tendencēm atbilstošu, līdz ar to - efektīvu, valsts kapitāla izmantošanu. Izpildvaras aktīva iesaiste pārvaldības politikas veidošanā nodrošina elastību un koordināciju valsts kapitāla līdzdalības virsmērķu interpretācijā un piemērošanā.OECD Pārvaldības pārskatā norādīts, ka lai gan visās 32 pārskatā ietvertajās jurisdikcijās valsts dalība kapitālsabiedrībās var izpausties dažādi, tomēr pamatā valstu līdzdalības mērķis ir nacionālo ekonomisko un stratēģisko interešu nodrošināšana, uzņēmumu nacionālu pārvaldību, specifisku preču un pakalpojumu nodrošināšana, un komercdarbība dabiskā monopola apstākļos.Iepazīstoties ar OECD Pārvaldības pārskatā norādīto un ar atsevišķu Ziemeļvalstu korporatīvās pārvaldības ziņojumiem (Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā), varam secināt, ka OECD valstis bieži izvēlas VKS pārvaldības politiku apstiprināt kā atsevišķu dokumentu, kas turklāt pielāgots valdības maiņas ciklam, tā dodot iespēju politikā iestrādāt esošās valdības un arī sabiedrības prioritātes.ValstsLīdzdalības nosacījumi kapitālsabiedrībāsPolitiskā cikla pārvaldības dokumenta satursPieņemšanas līmenis/forma un periodsZviedrija26Ilgtermiņa vērtības radīšana, arī efektivitāte, rentabilitāte un līderība ilgtspējīgā biznesa pieejā.Specifiskie nefinanšu mērķi (ja attiecināms).Vispārīgie principi par padomes ievēlēšanu, atalgojumu, mērķiem.Ilgtspējas mērķi, digitalizācija.Valsts aktīvu drošība.Valsts pārstāvis padomē.Valdība apstiprina, sākoties jaunam valdības ciklam.Līdzdalības apmēra izmaiņas apstiprina parlaments.Valdība katru gadu atskaitās parlamentam.Somija27Devums ekonomikai, uzņēmumu vērtības pieaugums un attīstība, efektīva resursu izlietošana.Valsts līdzdalības līmeņi (100%, 50,1%, 33,4% un 0%).Atalgojuma principi dažādās VKS.VKS klasifikācija un līdzdalības minimālais līmenis.Stratēģisko interešu definēšana katrā VKS.Valsts pārstāvis padomē.Valdības rezolūcija saskaņā ar valdības rīcības programmuNorvēģija28Augstākais iespējamais ienesīgums vai efektīva specifisko valsts nefinanšu mērķu īstenošana.Ilgtspējīga ilgtermiņa vērtības radīšana, tai skaitā uzņēmuma saiknes saglabāšana ar Norvēģiju, tehnoloģisko klasteru veidošanās nodrošināšanaUzņēmumu klasifikācija.Valsts līdzdalības mazināšanas piedāvājums.Akcionāra gaidas kopumā un katrai VKS augstā līmenī.Centralizētā pārvaldītāja izstrādāta un valdības prezentēta politika parlamentam saskaņā ar parlamenta cikluIgaunija1) Sabiedrisko pakalpojumu sniegšana (sabiedrības interešu mērķis);2) Stratēģisko interešu aizsardzība (stratēģiskās intereses);3) Papildu ieņēmumu gūšana (finanšu intereses). Ieņēmumu gūšana kā galvenais/ vienīgais mērķis īpašumtiesības ir attaisnojamas tikai izņēmuma gadījumos vai īstermiņā Īpašumtiesību politika ir jāpārskata vismaz vienreiz 5 gados.Konceptuālais ietvars atjaunots 2020.gadāLietuvaĪstenojot valsts līdzdalību kapitālsabiedrībās, valsts īsteno kapitālsabiedrības vērtības pieaugumu, gūst dividendes vai peļņas ienākumus, aizsargājot nacionālās drošības intereses, īstenojot stratēģiskus projektus vai sasniedz citus likumā noteiktus mērķus.Normatīvajā ietvarā tiek ieviesti atjauninājumi, piemēram, īpašnieka gaidu vēstule, kurā nosaka kapitālsabiedrībām specifiskus mērķus. Pēc īpašumtiesību vadlīniju 2018.gada atjauninājuma, kapitālsabiedrības vairs netiek klasificētas grupās pēc līdzdalības mērķiem, un VKS ar būtisku iesaisti komercdarbībā tiek piemērots kapitāla atdeves kritērijs.Vispārējais ietvars nav pārskatīts kopš 2012.gada3. tabula Atsevišķu Ziemeļvalstu un kaimiņvalstu politiskā cikla pārvaldības dokumentos noteiktie līdzdalības nosacījumi un to satursKā redzams 3. tabulā un raksturots arī OECD Pārvaldības pārskatā, atsevišķās valstīs valsts līdzdalības kapitālsabiedrībā nosacījumi ir salīdzinoši plašāki par Latvijā noteiktajām robežām. Papildu tabulā iekļautajiām ziņām, arī OECD Pārvaldības pārskata informācija liecina par valstu atšķirīgu pieeju. Tā, piemēram, Izraēlā, papildu stratēģisko interešu mērķim, darbībai tirgus nepilnības novēršanai un darbībai dabiskā monopola apstākļos, par līdzdalības nosacījumu var kalpot valsts monopola apzināta radīšana, ja tirgū nav iespējams ieviest efektīvu sfēras regulējumu, valsts līdzdalības saglabāšana, nacionālās ekonomikas atbalsta funkcija, ekonomiskās attīstības stimulēšana – darba vietu un infrastruktūras radīšana, ministriju darbības uzlabošana. OECD Pārvaldības pārskatā norādīts, ka caurmērā Izraēla gan cenšas samazināt valsts līdzdalību kapitālsabiedrībās, samazinot kapitālsabiedrību skaitu. Gadījumos, kad līdzdalības saglabāšanai kapitālsabiedrībā nav pamata, kapitāla daļas tiek privatizētas vai izbeigta uzņēmuma darbība. Tomēr ir atsevišķi gadījumi, kad šāda veida darbības netiek veiktas sakarā ar kompleksiem vēsturiskajiem un kultūras apstākļiem.Norvēģijā papildu tipiskiem līdzdalības pamatnosacījumiem tiek identificēta nepieciešamība valsts līdzdalībai kapitālsabiedrībās arī gadījumos, kad kapitālsabiedrības galvenās mītnes vietas atrašanās Norvēģijā var veicināt sabiedrisko labumu: tostarp augsti kvalificētu profesionāļu nodarbinātību (palikšanu) Norvēģijā, kas rezultējas esošo un jauno speciālistu profesionālitātes veicināšanā un zināšanu paplašināšanā, dod pienesumu valsts ekonomikai ar apakšuzņēmēju tīkla veidošanu Norvēģijā, lielu uzņēmumu iesaistīšanos industrijas vai tehnoloģiju nacionālos klasteros, kas veicina sadarbību un zināšanu pārnesi dalībnieku starpā. Ņemot vērā, ka kapitāla īpašnieku maiņa var sekmēt galvenās mītnes pārvietošanu uz citu valsti, svarīgu uzņēmumu saiknes noturēšanai un stiprināšanai ar Norvēģiju, var tikt izmantota valsts līdzdalība. Šis nosacījums vairākās Norvēģijas kapitālsabiedrībās tiek atzīts par tik būtisku, ka patstāvīgi kalpo par valsts līdzdalības nosacījumu29.Somija pārvaldības politikā norādījusi, ka blakus stratēģisko aktīvu pārvaldīšanas mērķim, tās līdzdalības kapitālsabiedrībās mērķis var būt arī uzņēmumu saiknes ar Somiju nodrošināšana, ekonomikas diversifikācija, inovāciju radīšana un atbalsts ilgtspējīgām strukturālām pārmaiņām30.Zviedrijā papildus papildus stratēģisko interešu mērķim, darbībai tirgus nepilnības novēršanai, publiskā kapitāla līdzdalība kapitālsabiedrībā var kalpot arī citām sabiedriskām vajadzībām: kultūras vērtību saglabāšanai, ilgtspējas veicināšanai patēriņa jomā, zinātnes un inovāciju veicināšanai, medicīnas līdzekļu nodrošināšanai, kapitāla pieejamības un apgādes infrastruktūras nodrošināšanai, nodarbinātības veicināšanai sociālā grupā (personām ar invaliditāti)31.Aprakstītā situācija liecina, ka valstis ar augstu attīstītu korporatīvo kultūru un ilggadēju praksi OECD regulāri pārskata valsts līdzdalības stratēģiju kontekstā ar specifisko valsts sociālekonomisko situāciju un nosaka sociālajām vajadzībām un valsts ekonomiskās attīstības mērķiem atbilstošus līdzdalības mērķus. Šīs valstis nemeklē pareizāko ekonomiskās teorijas statisko modeli, bet veido izpratni, ka efektīvas pārvaldības regulējuma ietvarā valsts kapitāls var elastīgi atbildēt uz dinamiskajām mūsdienu globālās ekonomikas izmaiņām, vienlaikus netraucējot privātā kapitāla darbību tirgū un pat veicinot privāto uzņēmumu un iekšējā tirgus attīstību un stabilitāti.Norādītais liecina, ka praksē nav iespējams izveidot ne vien statiskus korporatīvās pārvaldības politikas principus, bet arī nemainīgus valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās principus, tādēļ optimālākas valsts kapitāla pārvaldības nolūkos, valstij ir nepieciešams nodrošināt sistēmu, kā tiek iniciēti un pārskatīti valsts līdzdalības un kapitālsabiedrību pārvaldības jautājumi.Latvijā izveidotā Valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās principu sistēma ir statiska. PKC informatīvajā ziņojumā "Par inovāciju veicināšanu un pētniecības un attīstības mērķu noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās" tika vērtēta VPIL 88.panta pirmās daļas regulējuma izmaiņas 2015.gadā, kur, pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas 2012.gadā izstrādāto Publisko personu komercdarbības koncepciju, cita starpā tika paredzēts risinājums sašaurināt publisku personu komercdarbības robežas, izslēdzot no līdzdalības pamatojuma norādi, ka valsts līdzdalība kapitālsabiedrībā pieļaujama arī "jaunā nozarē", "nozarē, kuras infrastruktūras attīstībai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi", "nozarē, kurā atbilstoši sabiedrības interesēm nepieciešams nodrošināt augstāku kvalitātes standartu", un saskaņā ar jauno konceptuālo risinājumu nosakot, ka publiskā persona var nodarboties ar komercdarbību stratēģiski svarīgā nozarē vai tirgus nepilnības apstākļos, tai skaitā situācijā, kad pastāv dabiskais monopols.Kā izriet no Publisko personu komercdarbības koncepcijas autoru norādes 2012.gadā komercdarbības robežu regulējums tika izstrādāts, reaģējot uz publisku personu pārvaldības problēmjautājumiem, kā arī ar mērķi atturēt publisku personu kapitālsabiedrības no konkurences tirgu deformējošām darbībām, un koncepcijas pamatā ir arguments, ka valstij ir jācenšas maksimāli atturēties no komercdarbības, ļaujot privātā sektora kapitālsabiedrībām pašām noteikt tirgus attīstības tendences. Tomēr šīs koncepcijas izstrādes gaitā nav vērtēts jautājums par Latvijas publisku personu specifisko ekonomisko nozīmīgumu nacionālajā inovāciju sistēmā, un spēkā esošās redakcijas interpretācija var radīt neviendabīgu normas piemērošanas praksi un kavēt skaidru, ambiciozu VKS mērķu izvirzīšanu un sasniegšanu. Šo jautājumu iespējams risināt, izstrādājot jaunu, pētniecības un attīstības ieguldījumu atbalstošu valsts līdzdalības(īpašumtiesību) politiku.Lai gan kapitālsabiedrības, kuras darbojas tirgū, sajūt nepieciešamību attīstīt jaunus produktus un pakalpojumus, vairākas Inovāciju iniciatīvas grupā esošas VKS ziņojuma "Par inovāciju veicināšanu un pētniecības un attīstības mērķu noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās" izstrādes gaitā informēja PKC, ka VPIL 88.panta transformācija rada neskaidrību par atļautās komercdarbības robežām32.Ņemot vērā iepriekš norādītos apstākļus, Latvijas situācijā politiskā līmenī varētu būt nepieciešams pārskatīt gan publisku personu komercdarbības vispārīgos principus, gan izvērtēt aktuālos sociāli-ekonomiskos aspektus, nepieciešamības gadījumā paplašinot publisku personu iesaistes komercdarbībā nosacījumus vai spēkā esošā regulējuma tvērumu, un dot iespēju izpildvarai politiskā cikla ietvaros piemērot valsts kapitāla izmantošanas virzienus aktuālajām ekonomiskajām nepieciešamībām.Lai arī daudzas tēmas un nosacījumi ir atrodami Latvijas normatīvajos aktos un vadlīnijās, var konstatēt, ka citās valstīs VKS korporatīvās pārvaldības politikas ietver skaidrojumu par likumos ietvertām normām, to kontekstu. Šādi principi tiek apstiprināti augstākā līmenī nekā, piemēram, PKC vadlīnijas, kurām ir tikai ieteikuma raksturs. Iepriekšminētie piemēri ilustrē labas pārvaldības principu izpratnes veicināšanas un piemērošanas prakses vienādošanas paņēmienu, kas vienlaikus nodrošina lielāku elastību konkrētu kapitālsabiedrības lēmumu pieņemšanā (atalgojuma līmenis, padomes lielums, darbības veidi u.c.).VKS līdzdalības un pārvaldības politikas regulārai pārskatīšanai potenciāli būtu vairāki pozitīvi aspekti un ieguvumi, kas norādīti 4. tabulā.• Nodrošināta regulāra valsts līdzdalības pamatprincipu izvērtēšana dažādās kapitālsabiedrību grupās, kā arī attiecībā uz to kontrolētām kapitālsabiedrībām: līdzdalības sliekšņi, līdzdalības pamats.• Periodiska konkurences neitralitātes izvērtēšana (līdzdalības pārvērtēšana, tirgus liberalizācija, sadarbības ar privāto sektoru veicināšana)• VKS portfeļa optimizācija, vērtējot līdzdalības apjoma izmaiņas, VKS apvienošanu, pārdošanu, reorganizāciju vai likvidāciju• Augsta līmeņa mērķu noteikšana, atbilstoši katras VKS grupai/segmentam (komerciāli orientētas, nekomerciālas VKS), tam atbilstoši pārvaldības principi, pārvaldības struktūra (padomes esamība, valdes un padomes locekļu skaits, atalgojuma principi)• Konkrētu politiku skaidrāka ietekme uz VKS (vides mērķi, finanšu sektora attīstības mērķi)• Tiek radīts publisks dokuments investoriem, lai informētu par vidēja termiņa valsts prioritātēm attiecībā uz VKS.• Aktīva investora princips tālāk īstenots ar īpašnieka gaidu vēstuļu instrumenta ieviešanu4. tabula Lielākie ieguvumi no VKS pārvaldības politikasDomājot par tādām pārvaldības politikas izmaiņām, kas varētu skart VPIL 88.panta saturu, jāņem vērā, kas tas reglamentē ne vien VKS, bet arī atvasinātu publisku personu kapitālsabiedrības dibināšanas pamatu, tādēļ grozījumu normatīvajos aktos izstrādes procesā jāizvērtē to ietekme uz atvasinātu publisku personu kapitālsabiedrību pārvaldi, attiecīgi noskaidrojot atvasinātu publisku personu …