Valstij kā lielākajam akcionāram joprojām būs iespēja noteikt sev vēlamu dividenžu līmeni (arī zemāku).Dividendes ir atlīdzība visiem dalībniekiem par ieguldītā kapitāla lietošanu un tiek izmaksātas proporcionāli ieguldītajam kapitālam. Dividenžu politika var nodrošināt skaidrus nosacījumus peļņas sadalei.VKS ir arī noteikts konkrētu aktīvu atsavināmas aizliegums, tāpēc risks, ka VKS peļņa (līdz ar to arī dividenžu aprēķina bāze) varētu palielināties uz aktīvu atsavināšanas, nevis apgrozījuma pieauguma rēķina, ir neliels.Aktīvu nodalīšana, veidot atsevišķu kapitālsabiedrību, kas emitē akcijas, vai pilnveidot regulējumu attiecībā uz VKS aktīvu atsavināšanu.Peļņas maksimizēšanaUzņēmuma pakalpojumi kļūst neadekvāti dārgi vai zaudē konkurētspēju tirgū.Tiek sniegti pakalpojumi, kas konkurē ar pilnīgi privātajiem uzņēmumiem.Vadoties no tā, vai attiecīgā VKS darbojas uz deleģējuma pamata, vai brīva tirgus apstākļos, ir iespējams deleģējumā vai ar pakalpojumu regulatora starpniecību noteikt deleģētā pakalpojuma atbilstošus cenu līmeņus vai maksimālos kapitāla atdeves koeficientus.Konkurences likuma ierobežojumi.6.tabula Potenciālie riski, samazinot valsts līdzdalību VKS, un to mazināšanas pasākumiAttiecībā uz riskiem jāmin, ka neviens no riskiem nav tāds, kuru jau šobrīd nevar vadīt (mazināt vai novērst).Finanšu piesaistes veidu un tās apjomu, protams, ietekmē konkrēti investīciju projekti, ko ieplānojusi īstenot VKS.
\nObligāciju un akciju emisija ir iespēja nodrošināt īpaši liela apjoma investīciju projektu īstenošanu. Obligāciju emisiju apjomi Latvijas VKS bija aptuveni 100-200 miljonu EUR apmērā, bet akciju emisijā iespējams piesaistīt arī lielāku apjomu. Piemēram, Lietuvā Ignitis grupe IPO apmērs bija 450 milj. EUR. Tādēļ visticamāk šie finanšu instrumenti būs atbilstoši lielām VKS vai lieliem projektiem. Jāmin, ka pastāv iespēja nodalīt valsts aktīvus atsevišķā uzņēmumā, ko izveido speciālam projektam (SPV – special purpose vehicle), tādējādi piedāvājot kotēt akcijas tikai uzņēmumam, kas īsteno specifisku projektu. Vienlaikus šādā jauna uzņēmuma gadījumā risks tiek dalīts uz visiem akcionāriem, tomēr šādam uzņēmumam ir jābūt spējīgam pierādīt savu potenciālu un pārliecināt investorus.Priekšlikums:Izstrādāt vadlīnijas VKS investīciju projektu finansēšanas instrumentu alternatīvu izvērtēšanai.7.
\nCentralizētākas VKS pārvaldības ieviešanaLaika periodā kopš 2012.gada, Latvija, izvērtējot tās kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmu, ir transformējusi kapitālsabiedrību pārvaldības modeli no decentralizēta uz daļēji centralizētu (hibrīdu) modeli – papildus nozaru ministrijām un kapitāla daļu turētājiem, iesaistot valsts kapitālsabiedrību operatīvā un stratēģiskā pārvaldībā arī Koordinācijas institūciju ar padomdevēja lomu.Publisku personu kapitālsabiedrību pārvaldību īsteno publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija un kapitāla daļu turētājs. Atbilstoši Kapitāla daļu pārvaldības likuma 10.pantam valsts kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībā ir ministrija vai cita valsts pārvaldes iestāde, kuru par tādu iecēlis Ministru kabinets vai institūcija, kura saskaņā ar Kapitāldaļu pārvaldības likumu vai likumu \"Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju\" atsavina vai privatizē valsts kapitāla daļas.Spēkā esošajā normatīvajā regulējumā kapitāla daļu turētāju funkcijas ir nodotas ministrijām, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, SIA \"Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor\", atstājot iespēju nodot kapitāla daļu turētāja funkciju citai iestādei pēc \"ad hoc\" principa.Ja valsts kapitāla daļu turētājs ir ministrija, tad Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem ministrijas valsts sekretārs vai ar valsts sekretāra rīkojumu noteikta cita ministrijas amatpersona, kurai ir visas normatīvajos aktos paredzētās kapitāla daļu turētāja pārstāvja tiesības, pienākumi un atbildība (turpmāk arī — kapitāla daļu turētāja pārstāvis).Esošajā kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmā nozares ministrijas kompetencei ir duāla ietekme: gan komerciālajām, gan nekomerciālām kapitālsabiedrībām, kuru darbības virsuzdevums ir stratēģiski svarīgu īpašumu pārvaldība vai publiskas personas funkciju nodrošināšana sabiedrības interesēs, nozares ministrijas vadība ir piemērots risinājums, jo tādējādi tiek precīzāk veicināta nozares nefinanšu mērķu sasniegšana.
\nTomēr attiecībā uz komerciālām kapitālsabiedrībām, kuru dibināšanas mērķis ir tirgus nepilnības novēršana un kuru finanšu mērķiem jātiek izvirzītiem pēc līdzīgiem principiem kā privātām kapitālsabiedrībām, nozares ministrijas ietekme var būt traucējoša, ja netiek samēroti nozares nefinanšu un finanšu mērķi. Riski, kas rodas šādām kapitālsabiedrībām atrodoties nozares politikas ietekmē ir ar lielāku potenciālo negatīvo ietekmi, un var traucēt tām sniegt tādu ekonomisko atdevi, ko nodrošinātu līdzīga apjoma privātās kapitālsabiedrības resurss.2019.gadā veiktā KPMG pētījuma, rezultātā attiecībā uz Latvijas ieviesto valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modeli tika norādīts, ka citas pētījumā izmantotās valstis ir izvēlējušās centralizētāku pārvaldības modeli, nododot kapitāla daļu turētāju funkciju tikai dažām iestādēm (salīdzinoši Latvijā - 13 iestādēm).
\nTika norādīts, ka centralizētāks valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modelis ļautu novērst vairākus identificētus kapitālsabiedrību pārvaldības izaicinājumus, tai skaitā:1) novērst potenciālo interešu konfliktu, kas veidojas nozares ministrijām cenšoties veidot nozares regulējumu, pārvaldīt valsts ieguldījumus atrast līdzsvaru starp kapitālsabiedrību specifiskajiem nefinanšu mērķiem un gaidām attiecībā uz finanšu rādītājiem;2) labāk izvērtēt līdzdalības jautājumus, sekmējot valsts kapitālsabiedrību skaita samazināšanos, un tādējādi - arī kapitālsabiedrību administratīvo izmaksu samazinājumu.Pētījuma autori ieteica konsolidēt kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju, uzticot to nelielam skaitam valsts pārvaldes institūciju, nodalot kapitālsabiedrību pārvaldību no nozares ministriju politikas veidošanas funkcijām.
\nSākotnēji tiek ieteikts centralizētajam pārvaldniekam nodot komerciālās kapitālsabiedrības, lai veicinātu šo kapitālsabiedrību uz vērtības audzēšanu un peļņas gūšanu. Mazākas kapitālsabiedrības tika ieteiks konsolidēt nelielos nozaru holdingos (piemēram: sporta, kultūras un veselības sektorā) tādējādi samazinot izmaksas, kas saistītas ar administrācijas uzturēšanu, vienlaikus dodot tām iespēju piesaistīt profesionālus pārvaldes locekļus un gūt labumus, kas saistīti ar uzņēmuma resursu apjomu.Konceptuālajā ziņojumā piedāvātais risinājums neparedz samazināt nozares ministriju iesaisti kapitālsabiedrības darbības stratēģiskajā plānošanā. Kapitālsabiedrību pārvaldības likums jau šobrīd paredz tādu pārvaldības modeli, kur VKS kapitāla daļu turētājs var nebūt nozares ministrija.
\nLai veicinātu nozares kompetenci VKS stratēģiskās darbības plānošanā, Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 25.un 26.pantos paredzēta nozares ministrijas aktīva iesaiste VKS līdzdalības jautājumu un stratēģiskās plānošanas jautājumu risināšanā. Kapitāla daļu turētāja kā aktīvu pārvaldītāja kompetence ir nošķirama no nozares profesionāļa (nozares ministrijas) kompetences, un vēlams VKS pārvaldībā īstenot abas minētās.Pēc 2019.gada datiem VKS aktīvi veido 13% no visu kapitālsabiedrību aktīviem, kas tiek uzskatīts par augstu līmeni valsts līdzdalībai uzņēmējdarbībā, salīdzinot ar citām OECD valstīm. Latvijā VKS nodarbina 5% no visiem nodarbinātajiem iedzīvotājiem un VKS apgrozījums veido aptuveni 6% no visu valstī darbojošos kapitālsabiedrību apgrozījuma. 60Jāatzīmē, ka vairāk kā 50% no VKS aktīviem (51,8%) veido TOP 3 VKS61.
\nTāpat arī apgrozījuma ziņā ir 3 līderi. Tādēļ, lai arī VKS kopējais skaits ir liels (66 valsts 100% īpašumā esošas un 4 valsts izšķirošā ietekmē esošas kapitālsabiedrības), ko dažos gadījumos var saistīt ar, iespējams, neatbilstošu uzņēmējdarbības formu, tomēr ietekmi uz kopējo tirgu rada vien neliels skaits VKS. Un lai arī par komerciālām VKS varētu atzīt skaitliski mazāko daļu no VKS, tomēr atsevišķos komercdarbības sektoros VKS darbība ir būtiska. Tie ir enerģētikas, transporta un arī nekustamā īpašuma pārvaldības sektori.VKS pārvaldības koncepcija, uz kuras pamata 2012.gadā tika izstrādāts līdzdalības pamatojuma regulējums (VPIL 88.pants), sliecās uz to, ka valstij pēc iespējas jāizvairās no iesaistes komercdarbībā, attaisnojot valsts iesaisti tikai ar sabiedrībai būtiskiem mērķiem.
\nLīdz ar tirgus situācijas un sabiedrības interešu izmaiņām var zust valsts līdzdalības nepieciešamība kapitālsabiedrībās, tādēļ iepriekšējos gados tika pieņemti lēmumi par vairāku VKS privatizāciju, nododot tās Privatizācijas aģentūras pārvaldībā (šobrīd funkciju realizē SIA \"Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor\"). Savukārt šobrīd aktīva līdzdalības pārvērtēšana daudzām lielajām VKS vairs nenotiek, jo tās atsevišķos normatīvos aktos ir noteiktas par neprivatizējamām kapitālsabiedrībām, un Kapitālsabiedrību pārvaldības likums nenosaka pienākumu kapitāla daļu turētājam veikt līdzdalības šādās kapitālsabiedrībās regulāru pārvērtēšanu. Tādējādi valsts līdzdalības apmērs šajās kapitālsabiedrībās ir normatīvi fiksēts neatkarīgi no sociāli-ekonomiskajām un tirgus izmaiņām un tiek netieši atzīts, ka VKS, kur valstij ir līdzdalība (100% līdzdalība) un kuras nav nodotas privatizācijai, nodarbojas primāri ar valsts un sabiedrības nefinanšu mērķu īstenošanu, kur komercdarbība, peļņas gūšana un citi komerciālām kapitālsabiedrībām dabiski mērķi ir tikai ar sekundāru nozīmi.Situācija iezīmē plaisu starp reālo praksi, kas parāda, ka VKS ir vieni no vērtīgākajiem uzņēmumiem62, t.i., uzņēmumi ar augstāko ekonomiskās atdeves potenciālu, un normatīvajos aktos noteiktajām darbības robežām, uz ko PKC norādīja Informatīvajā ziņojumā par inovāciju veicināšanu un pētniecības un attīstības mērķu noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās, ko Ministru kabinets pieņēma zināšanai 2021.gada 16.novembrī. Šī pretruna daļēji skaidro arī zemo pētniecības un attīstības un inovāciju līmeni VKS, jo tām nav dots skaidrs mandāts attīstīt jaunus inovatīvus pakalpojumus un produktus, ko ir paredzēts risināt, ieviešot īpašnieka gaidu vēstules63.Izšķiršanās par to, vai VKS ir tiesības darboties komercpakalpojumu jomā vai nē, kā arī, vai to statuss ir komerciāls (pilnīgi vai daļēji), ir būtiska, lai varētu runāt par centralizētas pārvaldības ieviešanu.
\nTieši komerciāli orientētām VKS ir būtiski būt profesionāli vadītām un uzraudzītām, īstenojot praksē skaidrus un saprotamus korporatīvās pārvaldības principus.Šeit jāatzīmē, ka arī padomju izveidošanai un tās atalgojuma apmēram ir jābūt sasaistītam ar to, vai VKS darbojas konkurences apstākļos un vai tai ir izvirzīti ambiciozi mērķi. Tikai augsta darba intensitāte, paaugstinātas gaidas, ambiciozi mērķi attaisno augsta atalgojuma noteikšanu padomes locekļiem.KPMG un PwC pētījumos tika veikta PKC kā koordinācijas institūcijas funkciju un to realizācijai pieejamo instrumentu vērtēšana, un tika norādīts, ka PKC kā koordinācijas institūcijai, neesot kapitāla daļu turētājam, nav iespējams pilnvērtīgi nodrošināt viendabīgu pārvaldības principu ieviešanu, kā arī tika rosināts konsolidēt komerciālo VKS pārvaldību, līdzīgi kā citās pētījumā izmantotajās OECD valstīs (piemēram, Zviedrijā, Francijā).Arī nesenajā OECD pētījumā (2021.gads) par valstu praksi VKS pārvaldībā64 norāda uz to, ka kopumā notiek valstu virzība centralizētas pārvaldības vai centralizētas koordinācijas virzienā.
\nTomēr valstu koordinācijas institūciju kā centralizēto pārvaldnieku funkcijas un pilnvaras var atšķirties (piemēram, kapitāla daļu turēšana, atsavināšanas lēmumu pieņemšana), atkarībā no pārvaldības centralizācijas pakāpes.PKC kā koordinācijas institūcija līdz šim ir bijusi iesaistīta pārvaldības procesos kā vadlīniju un normatīvo aktu izstrādātājs, kā atzinumu sniedzējs jautājumos par līdzdalības saglabāšanu, vidēja termiņa darbības stratēģijām, dividendēm un rezultātu novērtēšanu, kā arī padomju nominācijas procesu organizētājs un dalībnieks valdes nominācijas procesos (skatīt 7. tabulu).7.tabula Kapitāla daļu turētāja un koordinācijas institūcijas funkciju sadalījums kapitālsabiedrību pārvaldības procesa ietvarosŅemot vērā citu OECD valstu pozitīvo pieredzi centralizēta VKS pārvaldības modeļa īstenošanā, OECD ieteikumus, kā arī KPMG un PwC pētījumos identificētās Latvijas VKS pārvaldības nepilnības, ir nepieciešams apsvērt VKS pārvaldības modeļa uzlabošanu, uzsākot ieviest centralizācijas elementus.Lai pārliecināti apgalvotu, ka Latvijas VKS modelim ir piemērota kādas VKS grupas konsolidēta pārvaldība, būtu nepieciešams padziļināti izvērtēt šāda risinājuma tautsaimniecības ekonomiskos ieguvumus un riska faktorus sadarbībā ar Ekonomikas un Finanšu ministriju.
\nTomēr tāda centralizētas pārvaldības elementa kā PKC funkciju paplašināšanas nepieciešamība, pievienojot VKS kapitāla daļu turētāja uzdevumu, iespēju koordinēt akcionāra gaidu vēstuļu izstrādi un centralizēta valdes nominācijas organizēšana tajās VKS, kurās nav padomes, tāpat arī pārraudzīt kapitāla daļu turētāju padomes funkciju nodrošināšanu VKS, kur nav izveidotas padomes, izriet jau no šobrīd konstatētajiem apstākļiem.Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 22.panta otrās daļas 7.4 apakšpunktā ir PKC paredzēta kapitāla daļu turētāja funkcija valsts kapitālsabiedrībās, kurās koordinācijas institūciju par valsts kapitāla daļu turētāju iecēlis Ministru kabinets. Tomēr PKC nolikumā iestādes funkciju, uzdevumu un kompetenču uzskaitījumā kapitāla daļu turētāja funkcija nav paredzēta, līdz ar ko koordinācijas institūcijā nav izveidots atbilstošs personāls un paredzēts attiecīgs finansējums.
\nJāņem vērā, ka PKC specifiskie uzdevumi ietver arī VKS pārvaldības atbilstības uzraudzību, tādēļ gadījumā, ja šāda amata vieta PKC tiktu izveidota, būtu nepieciešams to funkcionāli nodalīt no koordinācijas funkciju izpildes, kas var prasīt strukturālu izmaiņu izdarīšanu un radīt papildus izdevumus.Finanšu līdzekļi šīs funkcijas izpildei esošā budžeta ietvaros varētu rasties, īstenojot Ziņojuma priekšlikuma kopsavilkuma 1.5.punktā paredzēto kapitāla daļu turētāja un koordinācijas institūcijas iesaistes samazināšanu tādu valsts kapitālsabiedrību uzraudzībā, kurām ir izveidotas padomes - t.i., nosakot, ka šādos gadījumos PKC neiesaistās kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģiju izstrādes procesā un kapitālsabiedrības rezultātu izvērtēšanas procesā.Ņemot vērā, ka kapitāla daļu turētāja funkcija jau tiek nodrošināta valsts budžeta ietvaros, un piedāvātās izmaiņas skar tikai funkciju pārdali valsts pārvaldes ietvaros, nevis jaunas funkcijas izveidi, funkciju pārdale starp institūcijām neradītu ietekmi uz kopējo valsts budžetu.
\nPie tam, ja sašaurina PKC funkcijas attiecībā uz atzinumu sniegšanu par vidēja termiņa darbības stratēģiju projektiem un darbības rezultātiem tām VKS, kur ir izveidotas padomes, tad rastos resursa kapacitāte šādas funkcijas izpildei. Jautājums par kapitāla daļu turētāja pienākumu izpildi tika aktualizēts 2021.gadā, vērtējot iespēju nodot PKC kapitāla daļu turētāja funkciju VAS \"Latvijas Autoceļu uzturētājs\". Situācijas izvērtējuma rezultātā, PKC nonāca pie secinājuma, ka regulējuma pilnveidošana, dodot iespēju PKC atbilstoša personāla nodrošinājumam un kompetenču izveidei, būtu ieteicama, lai nākotnē operatīvi reaģētu uz nepieciešamību uzsākt kapitāla daļu turētāja funkciju izpildi vismaz individuāli noteiktās kapitālsabiedrībās.Atbilstoši ierosinājumam uzsākt īpašnieku gaidu vēstuļu izstrādāšanu PKC iesaistītos gan gaidu vēstuļu saskaņošanā un tās sagatavošanas diskusijās, gan arī mainītos PKC loma to VKS stratēģiju un darbības rezultātu izvērtēšanā, kurās jau šobrīd ir izveidotas padomes.
\nTas atbilstu OECD un pētījumos minētajiem ieteikumiem stiprināt padomju lomu VKS. Kā arī potenciāli citās jomās varētu notikt centralizētāka labas pārvaldības prakses īstenošana (skatīt 8. tabulu).8. tabula Izmaiņas kapitāla daļu turētāja un koordinācijas institūcijas funkcijāsPiedāvātās izmaiņas kapitāla daļu turētāja un koordinācijas institūcijas funkcijās galvenokārt ietver tādus ierosinājumus, kas veicinātu savlaicīgāku, caurskatāmāku un profesionālāku valdes nominācijas procesu īstenošanu, saglabājot kapitāla daļu turētāja lomu kandidātu prasību noteikšanā, koordinācijas institūcijas iesaisti augstāka līmeņa kapitālsabiedrības mērķu izvirzīšanā, mazinot tās dalību stratēģiju izstrādē un darbības rezultātu vērtēšanā kapitālsabiedrībās, kurās ir izveidota padome, kā arī tiesiskā regulējuma precizēšanu, lai nepieciešamības gadījumā PKC nebūtu šķēršļu uzņemties kapitāla daļu turētāja funkciju valsts kapitālsabiedrībās.Priekšlikums:PKC ierosina akceptēt piedāvātās izmaiņas kapitāla daļu turētāja un koordinācijas institūcijas funkcijās, lai nodrošinātu centralizētāku VKS pārvaldību.• centralizētus valdes nominācijas procesu valsts kapitālsabiedrībās, kur nav izveidota padome, un kapitālsabiedrībās, kurās kapitāla daļas pieder valstij (nav 100%), ko ierosina kapitāla daļu turētājs, tā atvieglojot praktisko organizēšanu un nominācijas procesu dokumentēšanu;• informācijas apkopošanu par VKS ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, kā arī dalība diskusijā par inovāciju mērķu izvirzīšanu konkrētās VKS īpašnieku gaidu vēstulēs un kopumā identificētu jomas dažādu inovāciju ieviešanā, lai novērstu ilggadīgi nerisināto problēmu ar zemiem ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā uzņēmējdarbības sektorā un nodrošinātu VKS vērtības pieaugumu ilgtermiņā;• PKC iesaistītos akcionāra gaidu vēstuļu sagatavošanā, bet tiktu samazināta PKC dalība vidēja termiņa darbības stratēģiju izstrādē un ikgadējo rezultātu novērtēšanā tajās VKS, kurās ir izveidotas padomes;• Normatīvā regulējuma precizēšana, nodrošinot PKC iespēju nepieciešamības gadījumā pildīt kapitāla daļu turētāja funkciju atbilstoši Kapitālsabiedrību pārvaldības likumam, kas nodrošinātu, ka gadījumos, kad kapitāla daļu turētāji secina, ka kapitāla daļu turēšanu ir iespējams nodot PKC vai PKC, veicot kapitāla daļu turētāju pārraudzību, secina, ka Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktie uzdevumi nav izpildīti.
\nKapitāla daļu turētāja maiņas izvērtējums var tikt iekļauts arī kapitālsabiedrības stratēģiskās attīstības izvērtējumā.8. Turpmākā rīcība privātā pašu kapitāla daļas palielināšanai valstij tieši un netieši piederošos aktīvosŅemot vērā ziņojumā iepriekš aprakstīto, secināms, ka pirms būtisku izmaiņu ieviešanas VKS pārvaldības modelī, ir nepieciešama konceptuāla izšķiršanās par VKS lomu valsts ekonomikā un atļautās komercdarbības robežām, kā arī par iespējām un pamatu samazināt valsts līdzdalību tajās un valsts nepieciešamās līdzdalības limitiem. Tikai pēc šādu lēmumu pieņemšanas ir jēgpilni strādāt pie politiku īstenošanas un konkrētu VKS akciju emisijas potenciāla izvērtēšanas.1.līmenis2.līmenisTai pat laikā ir iespējams strādāt pie kopējā pārvaldības procesa uzlabošanas, ieviešot procesuālus uzlabojumus un kopējās plānošanas sistēmas uzlabojumus, lai VKS virzītos uz kapitāla tirgu3.līmenisRisinājuma varianti1. variantsViens no vienkāršākajiem variantiem būtu ieviest procesu izmaiņas un uzlabojumus (3.līmenis), atstājot VKS akciju un obligāciju emisijas potenciāla izvērtēšanu pašu VKS un kapitāla daļu turētāju ziņā (2.līmenis).Sagaidām, ka šajā variantā strauja virzība uz kapitāla tirgus instrumentu izmantošanu nenotiku.PriekšrocībasTrūkumi– Nav nepieciešami tūlītēji lēmumi par kapitāldaļu atsavināšanu/ jaunu akciju emisiju– Nenotiks strauja kapitāla tirgus attīstība, iesaistoties VKS– Tiek saglabāta esošā kārtība2. variantsOtrs variants būtu pieņemt konceptuālus lēmumus par neprivatizējamo VKS līdzdalības izvērtēšanu un akciju emisijas potenciāla izvērtēšanu (1.līmenis), kam sekotu konkrētu VKS detalizētāks izvērtējums un izmaiņas normatīvajos aktos (2.līmenis).
\nJebkurā gadījumā lēmumu par valsts līdzdalības samazināšanu jāpieņem Saeimai, tādēļ politiskajai diskusijai un grūtībām rast vienotu redzējumu ekonomikas aktīvu pārvaldībai uz šādiem lēmumiem var būt būtiska ietekme.Tam paralēli ir iespējams ieviest arī procesuālos uzlabojumus (3.līmenis).PriekšrocībasTrūkumi– Potenciāli iespējams virzīt kādu VKS uz akciju emisiju un izpildīt Finanšu sektora attīstības plāna uzdevumus– Iespēja realizēt VKS investīciju projektus, kur nepieciešami būtiski resursi– Sarežģīti panākama politiskā vienprātība– Trūkst pašu VKS kapitāla daļu turētāju atbalsts un pozitīvā potenciāla saskatīšana no akciju emisijas un spiediens no valsts budžeta puses investīciju finansēšanai3. variantsKoriģētais vai modificētais variants varētu būt veicināt jaunu pakalpojumu, inovāciju attīstību VKS (it īpaši lielajās VKS), atļaujot arī meitas sabiedrību dibināšanu, citu uzņēmumu daļu iegādi, sadarbību ar jaunuzņēmumiem, pieļaujot, ka nākotnē jaunās meitas sabiedrības varētu kļūt par akciju emisijas objektiem. Šajā risinājumā kapitāla daļu turētājiem, virzot jautājumus, kas saistīti ar finanšu kapitāla piesaisti, nosakāms pienākums izvērtēt esošo meitas sabiedrību potenciālu privātā pašu kapitāla piesaistīšanai, kā arī izvērtēt aktīvu nodalīšanu potenciālai akciju emisijai lielu investīciju projektu īstenošanas vajadzībām.
\nIespējas meitas sabiedrību dibināšanai sākotnēji būtu jāvērtē no piemērotības aspekta, jo var būt gadījumi, kad šis risinājums pirmsšķietami vērtējams kā neatbilstošs (piemēram, kapitālsabiedrības iekšējo procesu vai neliela inovāciju projekta attīstība). Ja meitas sabiedrības dibināšana pirmsšķietami vērtējama kā mērķa sasniegšanai piemērots risinājums (ar jaunu darbības veidu/projektu saistītu risku nodalīšana, inovāciju attīstība ar privātā investora piesaisti nākotnē, kopuzņēmumi), tad nākamajā iespējamā risinājuma izvērtēšanas solī, jāvērtē meitas sabiedrības dibināšanas lietderību no administratīvā, tiesiskā un finansiālā aspekta, īpašu uzmanību veltot jaunveidojamās meitas sabiedrības pārvaldības procesu caurskatāmībai, potenciālo nepieciešamo resursu piesaistei un radītās inovācijas īpašumtiesībām.Jānorāda, ka neatkarīgi no valsts līdzdalības formas un apmēra arī šī risinājuma īstenošanas process paredz, ka kapitāla daļu turētāji, virzot jautājumus, kas saistīti ar finanšu kapitāla piesaisti, t.sk. meitas sabiedrību dibināšanu, citu uzņēmumu daļu iegādi, sadarbību ar jaunuzņēmumiem, vērtē šīs aktivitātes komercdarbības atbalsta kontekstā un nodrošina komercdarbības atbalsta kontroles normu ievērošanu, ja attiecināms.Šis risinājums ir vērsts uz privātā kapitāla piesaisti arī to VKS komerciālo un inovāciju projektu īstenošanai, kurām ir neprivatizējamu VKS statuss.Jāņem vērā, ka jaunu pakalpojumu un inovāciju attīstība valsts ekonomisko interešu kontekstā ir uzskatāma par tirgus nišu, kurā, esot vājai privātā kapitāla iesaistei, ir nepieciešama valsts aktīva rīcība.
\nVienlaikus jāņem vērā, ka inovatīvu, jaunu produktu/pakalpojumu izstrāde nereti prasa lielus finanšu resursus un spēj sniegt atdevi tikai ilgstošā laika periodā, tādēļ privātajiem uzņēmējiem inovatīvas idejas/projekti zemā attīstības līmenī var nešķist pievilcīgi investīciju objekti.Latvijas apstākļos salīdzinoši lieli finanšu resursi un iespējas attīstīt inovatīvus projektus ir neprivatizējamām VKS, kurām to statusa dēļ nav iespējas piesaistīt privāto pašu kapitālu, savukārt tām uzticēto stratēģisko aktīvu pārvaldības uzdevums izslēdz neprivatizējamas VKS statusa atcelšanu.Līdz ar minēto, 3.risinājuma būtiskākās priekšrocības ir iespēja nodalīt aktīvus, kas nepieciešami konkrēta resursu ietilpīga projekta realizēšanai (uzsākot vai iesaistoties jaunuzņēmumu projektos) un novērst šķērssubsidēšanas riskus.
\nVienlaikus tā ir iespēja neatsavināmu VKS uzsākto projektu realizācijai piesaistīt privāto kapitālu nepārskatot kapitālsabiedrības statusu, tādējādi mazinot slogu uz pašas kapitālsabiedrības un valsts budžetu, kā arī iespēja, sasniedzot noteiktu projekta gatavības pakāpi, pārvērtēt valsts kapitāla līdzdalības nepieciešamību, atsavinot VKS piederošās kapitāla daļas par potenciāli augstāku vērtību nekā tad, ja attiecīgajā projektā nebūtu privāto uzņēmēju iesaistes un intereses.Privātā kapitāla pakāpeniska iesaiste VKS iniciētu inovatīvu projektu attīstībā pretstatā pilnībā VKS paspārnē attīstītu uzņēmuma vienību atsavināšanai, garantētu arī zināšanu pārnesi un projektu attīstības nepārtrauktību.
\nLai gan Ziņojumā iepriekš tika norādīts, ka Latvijā ir vērojams salīdzinoši liels skaits valsts kapitālsabiedrību, PKC ieskatā problēmsituāciju rada vairāku VKS uzdevumu un stratēģisko mērķu daļēja vai pilnīga pārklāšanās. Latvijā nav kapitālsabiedrību, kuru dibināšanas mērķis būtu konkrēta komercializējamu inovāciju projektu vai sektoru attīstība, tādēļ secināms, ka lai arī atsevišķos sektoros VKS skaits, iespējams būtu samazināms pārskatot valsts līdzdalības nepieciešamību vispār vai iespēju šādas VKS apvienot, tomēr inovāciju sektorā vēl ir pieļaujama un vēlama valsts kapitāla līdzdalība.Inovatīvu, komercializējamu projektu sektora dinamiskas attīstības ietekme uz valsts ekonomiku atsvērtu papildus valdes/padomes izveidošanas un atalgojuma izdevumus.Paralēli iespējams veikt procesuālos uzlabojumus (3.līmenis).PriekšrocībasTrūkumi– Rast finansējumu komerciālu un inovatīvu produktu radīšanai VKS– Veicināt VKS sadarbību ar privāto sektoru kopprojektu radīšanai– Potenciāls nākotnē kapitāla tirgus attīstībai ar VKS akciju emisijām, kas radušās dabiski, attīstoties finanšu vajadzībām– Nav iezīmēti precīzi plāni valsts līdzdalības izmaiņām kapitālsabiedrībām tuvākajiem gadiem– Netiek veicināta plānota kapitāla tirgus attīstība ar VKS akciju emisijām– Nepieciešams tirgus konkurences izvērtējums jaunajiem produktiemPriekšlikums:Ņemot vērā publiskās diskusijas un norādītās priekšrocības un trūkumus, apstiprināt 3.variantu turpmākai rīcībai privātā pašu kapitāla daļas palielināšanai valstij tieši un netieši piederošos aktīvos.Priekšlikumu kopsavilkumsŅemot vērā iepriekšminēto, PKC ierosina uzdot:1.
\nPārresoru koordinācijas centram sešu mēnešu laikā sagatavot izmaiņas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, ieviešot1.1. risinājumu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas regulārai pārskatīšanai Ministru kabineta līmenī katrā politiskajā ciklā, norādot konkrētus pārvaldības aspektus, kas tajā jāietver.1.2. valsts kapitālsabiedrību iedalījumu grupās pēc to ieņēmumu avotiem un iekļaušanas vispārējā valdības sektorā:- I grupa - komerciāla valsts kapitālsabiedrība,- II grupa - valsts atkarīga komerciāla valsts kapitālsabiedrība,- III grupa - valsts atkarīga nekomerciāla valsts kapitālsabiedrība.1.3. īpašnieka gaidu vēstules izstrādi pirms vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes uzsākšanas publisku personu kapitālsabiedrībām, kā arī izmaiņas valsts kapitālsabiedrību darbības rezultātu izvērtēšanā.1.4. valsts kapitālsabiedrību, kuru kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas, stratēģiskās attīstības izvērtēšanas kārtību.1.5. centralizētākas pārvaldības elementus, precizējot koordinācijas institūcijas funkcijas attiecībā uz kapitāla daļu turētāja pienākumu nodošanas un izpildes kārtību, informācijas apkopošanu par valsts kapitālsabiedrību ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, centralizētu valdes nominācijas procesu valsts kapitālsabiedrībās, kur nav izveidota padome, un kapitālsabiedrībās, kurās kapitāla daļas pieder valstij (nav 100%) organizēšanu un dokumentēšanu, kā arī samazinot kapitāla daļu turētāja un koordinācijas institūcijas iesaisti uzraudzībā valsts kapitālsabiedrībās, kurām ir izveidotas padomes;1.6. kārtību, kādā tiek pārvērtēta publisku personu kapitālsabiedrību līdzdalība atkarīgajās kapitālsabiedrībās un vērtēta lietderība publisku personu kapitālsabiedrību meitas sabiedrību līdzdalībai citās kapitālsabiedrībās.2.
\nPārresoru koordinācijas centram sešu mēnešu laikā pēc attiecīgu grozījumu pieņemšanas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā sagatavot un apstiprināt:2.1. metodiku optimālas kapitāla struktūras noteikšanai, lai nodrošinātu atbilstošu mērķu izvirzīšanu dažādu grupu valsts kapitālsabiedrībās pēc grozījumu Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā pieņemšanas par valsts kapitālsabiedrību iedalījumu grupās;2.2. izmaiņas stratēģiju izstrādes un darbības rezultātu izvērtēšanas vadlīnijās pēc grozījumu Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā pieņemšanas.3. Pārresoru koordinācijas centram sadarbībā ar Finanšu ministriju sešu mēnešu laikā izstrādāt vadlīnijas valsts kapitālsabiedrību investīciju projektu finansēšanas instrumentu alternatīvu izvērtēšanai.4.
\nKapitāla daļu turētājiem nodrošināt, ka no 2023.gada 1.janvāra:4.1. pirms tādu valsts kapitālsabiedrību investīciju projektu finansēšanas jautājumu izskatīšanas Ministru kabinetā, kas atbilst Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 26.panta sestajā daļā norādītajai robežvērtībai - 15% no kapitālsabiedrības aktīvu apjoma, tiek sagatavots izvērtējums par alternatīvu finanšu instrumentu piesaisti un to ekonomisko analīzi, t.sk. obligāciju emisijas potenciālu.4.2. Sagatavojot jautājumu par inovatīvu risinājumu, projekta finansējumu, izvērtēt potenciālu meitas sabiedrību dibināšanai, piesaistot arī privāto kapitālu.5. Apstiprināt 3.variantu turpmākai rīcībai privātā pašu kapitāla daļas palielināšanai valstij tieši un netieši piederošos aktīvos.1 https://likumi.lv/ta/id/269907-publiskas-personas-kapitala-dalu-un-kapitalsabiedribu-parvaldibas-likums2 OECD Guidelines on Corporate Governance of State-Owned Enterprises 2015 Edition; pieejams: https://www.oecd-ilibrary.org/docserver/9789264244160-en.pdf?expires=1636639389&id=id&accname=guest&checksum=9E839F764E51CD75FFD653A5C917D8023 Valsts pārvaldes iekārtas likums; pieejams: https://likumi.lv/ta/id/63545-valsts-parvaldes-iekartas-likums4 Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums; pieejams: https://likumi.lv/ta/id/269907-publiskas-personas-kapitala-dalu-un-kapitalsabiedribu-parvaldibas-likums.5 Ministru kabineta 2012.gada 4.jūnija rīkojums Nr. 246 Par Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepciju; pieejams: https://likumi.lv/ta/id/248715-par-valsts-kapitala-dalu-parvaldibas-koncepciju6 Ministru kabineta 2012.gada 4.jūnija rīkojums Nr. 245 Par publisko personu komercdarbības koncepciju; pieejams: https://likumi.lv/ta/id/248714-par-publisko-personu-komercdarbibas-koncepciju7 Ministru kabineta 2022. gada 31. maija rīkojums Nr. 396 \"Par Finanšu sektora attīstības plānu 2022.–2023. gadam\".
\nPieejams: https://likumi.lv/ta/id/3329038 Latvijas valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas izvērtējums. KPMG Baltics SIA, 2019. Pieejams: https://www.valstskapitals.gov.lv/images/userfiles/KS_izvertejums_secinajumi_20190212.pdf9 \"Latvia: State Ownership Policy Review [Part II]\", PricewaterhouseCoopers. 2021. Pieejams: Microsoft Word - PwC_EBRD_SOE Ownership review_Final Report_09092021 (valstskapitals.gov.lv)10 Ministru kabineta 2012.gada 4.jūnija rīkojums Nr. 245 Par publisko personu komercdarbības koncepciju; pieejams: https://likumi.lv/ta/id/248714-par-publisko-personu-komercdarbibas-koncepciju11 Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums; pieejams: https://likumi.lv/ta/id/269907-publiskas-personas-kapitala-dalu-un-kapitalsabiedribu-parvaldibas-likums12 Ministru kabineta 2012.gada 4.jūnija rīkojums Nr. 246 Par Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepciju; pieejams: https://likumi.lv/ta/id/248715-par-valsts-kapitala-dalu-parvaldibas-koncepciju13 Nacionālās drošības likums, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/14011-nacionalas-drosibas-likums14 Pētījuma \"Latvia: State Ownership Policy Review [Part II]\" (kopsavilkums); pieejams: https://www.valstskapitals.gov.lv/images/userfiles/PwC_EBRD_SOE_Ownership_review_Executive_summary.pdf15 Ministru kabineta 2021.gada 16.novembra sēdes protokols Nr. 75 39.§.
\nInformatīvais ziņojums \"Par inovāciju veicināšanu un pētniecības un attīstības mērķu noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās\", pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/6f55dbaa-a0fb-40b9-a6f7-f543ee5d50eb16 Politiskais cikls šī ziņojuma kontekstā ir saistīts ar valdības darbības periodu, kur valdības politiku nosaka Valdības rīcības plāns.17 Ministru kabineta iekārtas likuma 15 .panta pirmā daļa. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/17591918 Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumi Nr. 606 \"Ministru kabineta kārtības rullis\" 17. 18. 19.punkti. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/32594419 https://www.oecd.org/corporate/organising-state-ownership-function.pdf; 7.lpp.20 Jēdziens \"valdība\" šeit tiek lietots plašākā nozīmē, praksē atbilstoši valsts tiesību sistēmai, nodalot izpildvaras un lēmējvaras kompetenci.21 Latvijas Republikas Satversmes 65.pants.
\nPieejams: https://likumi.lv/ta/id/5798022 Ownership policy and steering - Prime Minister’s Office (vnk.fi)23 https://www.oecd.org/corporate/organising-state-ownership-function.pdf;62.lpp.24 OECD (2020), \"Organising the State Ownership Function\", pieejams: http://www.oecd.org/corporate/organising-state-ownership-function.pdf25 Austria, Belgium, Brazil, Chile, Colombia, Costa Rica, Czech Republic, Estonia, France, Germany, Greece, Hungary, Iceland, Israel, Italy, Japan, Korea, Latvia, Lithuania, Mexico, Netherlands, New Zealand, Norway, Peru, Philippines, Sweden, Switzerland, Turkey, Ukraine, and United Kingdom.26 Pieejams: https://www.government.se/49eb29/contentassets/aef85fbd7beb4319a70af9a30d6723a1/state-ownership-policy-2020.pdf27 Pieejams: https://vnk.fi/documents/10616/1221497/State+Ownership+Policy_08042020.pdf/581f2a9c-ca52-83ac-44e6-0d6684950125/State+Ownership+Policy_08042020.pdf?t=159038838400028 Pieejams: https://www.regjeringen.no/contentassets/44ee372146f44a3eb70fc0872a5e395c/en-gb/pdfs/stm201920200008000engpdfs.pdf29 OECD (2020), \"Organising the State Ownership Function\", pieejams: http://www.oecd.org/corporate/organising-state-ownership-function.pdf30 Turpat.31 Turpat.32 Ministru kabineta 2021.gada 16.novembra sēdes protokols Nr. 75 39.§.
\nInformatīvais ziņojums \"Par inovāciju veicināšanu un pētniecības un attīstības mērķu noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās\", pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/6f55dbaa-a0fb-40b9-a6f7-f543ee5d50eb33 OECD (2020), \"Organizing the State Ownership Function\", pieejams: http://www.oecd.org/corporate/organising-state-ownership-function.pdf.34 Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/248714-par-publisko-personu-komercdarbibas-koncepciju35 Latvijas valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas izvērtējums. Galvenie secinājumi. KPMG Baltics SIA, 2019. Pieejams: https://www.valstskapitals.gov.lv/images/userfiles/KS_izvertejums_secinajumi_20190212.pdf36 Latvia: State Ownership Policy Review [Part II].
\nPricewaterhouseCoopers, 2021. Pieejams: https://www.valstskapitals.gov.lv/images/userfiles/pwc_ebrd_soe-ownership-review_final-report_09092021--281-29_compr.pdf37 Latvijas valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas izvērtējums. KPMG Baltics SIA, 2019. Pieejams: https://www.valstskapitals.gov.lv/images/userfiles/KS_izvertejums_secinajumi_20190212.pdf38 Konceptuāls ziņojums \"Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, valsts kapitālsabiedrību iedalījumu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju.\" Pieejams: extension://hehijbfgiekmjfkfjpbkbammjbdenadd/nhc.htm#url=https://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=4048686739 Pamatā balstīta uz to, vai lielākā daļa ieņēmumi ir no valsts budžeta, un uz to, vai valstij ir kontrole pār uzņēmumu.
\nAktuālais saraksts pieejams https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/klasifikacijas/institucionalo-sektoru-klasifikacija/kodi pie sektora \"Rezidenti\" iedaļas \"S130130 Valsts struktūru kontrolētas un finansētas komercsabiedrības\".40 PKC izstrādātās Valsts līdzdalības vispārējo stratēģisko mērķu noteikšanas vadlīnijas 37.3. vai kapitālsabiedrības darbība pēc būtības ir valsts iestādes darbība (tiek administrēti valsts budžeta vai Eiropas Savienības fondu līdzekļi; īstenoti projekti publisko tiesību jomā; tiek 8 veiktas nozari regulējošas funkcijas, administrētas valsts nodevas). Ja atbilde ir pozitīva, kapitālsabiedrība pārveidojama par valsts iestādi. Pieejams: https://www.valstskapitals.gov.lv/images/userfiles/SMNV__30032016_pdf.pdf41 \"Galīgais ieteikums tomēr būtu samazināt KS portfeli, atrodot citu veidu, kā pārvaldīt un uzraudzīt valsts bezpeļņas uzņēmumus tādos sektoros kā kultūra un veselības aprūpe, atsevišķus valsts sniegtos pakalpojumus novirzīt uz specializētām aģentūrām un nostiprināt prasību regulāri izvērtēt valsts līdzdalību.\" KPMG pētījums, 9.lpp.
\nPieejams: Latvijas valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas izvērtējums (valstskapitals.gov.lv)42 Revīzijas ziņojums. Vai Satiksmes ministrija pārvalda kapitālsabiedrības atbilstoši normatīviem aktiem un labai praksei? Pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-satiksmes-ministrija-nodrosina-normativiem-aktiem-un-labai-praksei-atbilstosu-publiskas-personas-kapitalsabiedribu-parvaldibu43Tāpat revīzijā secināts, ka VAS \"Ceļu satiksmes drošības direkcija\" (turpmāk – Ceļu satiksmes drošības direkcija), slēdzot civiltiesiskos līgumus par pakalpojumu saņemšanu no akreditētiem komersantiem, kas paredz daļu no deleģētā tehniskās apskates valsts pārvaldes uzdevuma izpildes iegādi, nav nodrošinājusi atbildīgu pieeju izmaksu ziņā efektīva deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildē.
\nSaskaņā ar revidentu aplēsi tā rezultātā Ceļu satiksmes drošības direkcija laikā no 2014. līdz 2020.gadam pārmaksāja vismaz 4,4 milj. euro pakalpojuma sniegšanā iesaistītajiem komersantiem, kas negatīvi ietekmēja tās sniegto pakalpojumu cenu. Revīzijas ziņojuma 7.lpp.44 \"(2) Publiska persona pirms kapitālsabiedrības dibināšanas vai līdzdalības iegūšanas esošā kapitālsabiedrībā veic paredzētās rīcības izvērtējumu, ietverot arī ekonomisko izvērtējumu, lai pamatotu, ka citādā veidā nav iespējams efektīvi sasniegt šā panta pirmajā daļā noteiktos mērķus. Veicot izvērtējumu, publiska persona konsultējas ar kompetentajām institūcijām konkurences aizsardzības jomā un komersantus pārstāvošām biedrībām vai nodibinājumiem, kā arī ievēro komercdarbības atbalsta kontroles jomu regulējošu normatīvo aktu prasības.\"45 Konkurences likums.
\nPieejams: https://likumi.lv/ta/id/5489046Šobrīd, atbilstoši Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 57.pantam VKS mērķi tiek izvirzīti vidēja termiņa stratēģijas ietvaros, kuru izstrādā kapitālsabiedrība un apstiprina Padome vai dalībnieku sapulce, ja padome nav izveidota.47 Latvijas valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas izvērtējums. KPMG Baltics SIA, 2019. Pieejams: https://www.valstskapitals.gov.lv/images/userfiles/KS_izvertejums_secinajumi_20190212.pdf48 Ministru kabineta 2021.gada 16.novembra sēdes protokols Nr. 75 39.§. Informatīvais ziņojums \"Par inovāciju veicināšanu un pētniecības un attīstības mērķu noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās\", pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/6f55dbaa-a0fb-40b9-a6f7-f543ee5d50eb49 Pieejams: https://www.accaglobal.com/uk/en/student/exam-support-resources/fundamentals-exams-study-resources/f9/technical-articles/optimum-capital-structure.html50 Promocijas darbs \"Komercsabiedrību kapitāla struktūras ietekme uz darbības finanšu rezultātiem\", Irina Bērzkalne, 2016.gads, pieejams: http://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/34338/298-56024-Berzkalne_Irina_ib05039.pdf?sequence=151 Latvijas valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas izvērtējums.
\nKPMG Baltics SIA, 2019. Pieejams: https://www.valstskapitals.gov.lv/images/userfiles/KS_izvertejums_secinajumi_20190212.pdf52 Final Report. Structural Reform Support Service (SRSS) - Local Currency and Capital Markets Initiative Technical Cooperation Framework - Latvia: Consultancy services to reach Frontier and, if feasible at a later stage, Emerging Market Status ; pieejams: https://www.fm.gov.lv/sites/fm/files/201920mar201920-20srsp120latvia20final20report20fv20v21.pdf53 Pieejams: https://www.fm.gov.lv/lv/finansu-sektora-attistibas-plans-2021-2023-gadam54 Pieejams: https://www.cfla.gov.lv/lv/jaunumi/2020/liela-interese-par-es-fondu-atbalstu-uznemumu-akciju-emisijai55 Pieejams: https://www.fm.gov.lv/sites/fm/files/201920mar201920-20srsp120latvia20final20report20fv20v21.pdf56 Pieejams: https://www.fktk.lv/wp-content/uploads/2021/01/10_soli_LKT_attistibai_LV.pdf57 Ministru kabineta 2021.gada 16.novembra sēdes protokols Nr. 75 39.§.
\nInformatīvais ziņojums \"Par inovāciju veicināšanu un pētniecības un attīstības mērķu noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās\", pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/6f55dbaa-a0fb-40b9-a6f7-f543ee5d50eb58 Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17.panta pirmo daļa, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/111962-valsts-un-pasvaldibu-ipasuma-privatizacijas-un-privatizacijas-sertifikatu-izmantosanas-pabeigsanas-likums59 Šobrīd tiek gatavotas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, ņemot vērā grozījumus Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā60 Pieejams: https://www.valstskapitals.gov.lv/images/userfiles/GP2020_LV_Parskats-par-valsts-un-pasvaldibu-kapitalsabiedribam-un-dalam-2020-gada_LV%281%29.pdf61 Detalizēta informācija https://www.valstskapitals.gov.lv/images/userfiles/GP2020_LV_Parskats-par-valsts-un-pasvaldibu-kapitalsabiedribam-un-dalam-2020-gada_LV%281%29.pdf62 Top 101 sarakstā 1. un 2.vietā ir VKS, kā arī kopumā 13 no 101 ir VKS, pieejams: https://top101.lv/top-101/2021/place/asc/?is_newcomer=&is_listed=&owner_geo=&owner_type=state63 Ar Ministru kabineta 2021.gada 16.novembra protokollēmumu (Nr. 75 39. §) tika pieņemts zināšanai Informatīvais ziņojums par inovāciju veicināšanu un pētniecības un attīstības mērķu noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās un atbalstīts risinājums, ka valsts kapitālsabiedrībām, kā arī valsts kapitāla daļu turētājiem, īstenojot valsts interešu pārstāvniecību kapitālsabiedrībās ar būtisku valsts kapitāla daļu, ir jāizvirza pētniecības un attīstības mērķi un tie jāīsteno, nodrošinot valstij svarīgo inovatīvo un eksportspējīgo preču un pakalpojumu pieaugumu un nodrošinot, ka valsts kapitāls saglabā un palielina savu vērtību globālās konkurences iespaidā un tiek izmantots, lai paaugstinātu sabiedrībai piedāvāto labumu ar valsts kapitālsabiedrību precēm un pakalpojumiem, kas tostarp veicinātu konkurenci tirgū.
\nPieejams: https://likumi.lv/ta/id/327855-ministru-kabineta-sedes-attalinata-veida-protokols64 Ownership and Governance of State-Owned Enterprises: A Compendium of National Practices. Pieejams: https://www.oecd.org/corporate/ownership-and-governance-of-state-owned-enterprises-a-compendium-of-national-practices.htm Ministru prezidenta vietā ārlietu ministrs E. Rinkēvičs