{"html": "<div class=\"lf-doc\"><p class=\"lf-p\">Mantojuma dalījumu, kas izdarīts uz spēkā nākuša tiesas vai šķīrējtiesas sprieduma pamata, līdzmantinieki ne aiz kāda iemesla nevar apstrīdēt.</p>\n<p class=\"lf-p\">381 755. Mājas kārtībā izdarītu dalījumu var apstrīdēt, kad tajā atklāta ļaunprātība, spaidi vai viltus, vai vienam līdzmantiniekam nodarīts zaudējums vairāk kā par pusi, vai arī notikusi maldība. Cietušam ir tiesība prasīt vai nu atlīdzību, vai jaunu dalījumu.</p>\n<p class=\"lf-p\">382 756. Ja izrādās, ka kāds pie mantojuma piederīgs priekšmets dalījumā izlaists un nav sadalīts, tad agrākais dalījums tomēr paliek spēkā un izlaistais priekšmets dalāms starp mantiniekiem papildām.</p>\n<p class=\"lf-p\">383 Trešā apakšnodaļa Iepriekšēji saņemtā pievienojums 757. Pārdzīvojušam laulātam un visiem lejupējiem, kas uz likuma pamata grib mantot no mirušā laulātā vai no kopējā augšupējā, tas, ko viņi dabūjuši papildus 762. un 763. pantā minētajam bez atlīdzības no mantojuma atstājēja, tam dzīvam esot, pēdējo piecu gadu laikā, pirms mantojuma masas dalīšanas jāpievieno tai vai arī jāieskaita savās mantojuma daļās.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja ieskaitītās mantas vērtība pārsniedz mantojamās daļas vērtību, atlikusī daļa nav jāpievieno mantojumam.</p>\n<p class=\"lf-p\">384 (21.03.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 758. Pienākumu izdarīt pievienojumu neietekmē tas, vai lejupējie, kas manto kopīgi, bijuši vienādā radniecības pakāpē ar kopējo augšupējo, vai dažādās.</p>\n<p class=\"lf-p\">385 759. Kas iestājies tādas personas mantiskās tiesībās, kurai jāizdara minētais pievienojums, tam jāpievieno mantojuma masai viss tas, kas būtu jāpievieno minētai personai, ja vien viņš nemanto uz patstāvīgas tiesības pamata un nav mantojis no sava pārstāvamā.</p>\n<p class=\"lf-p\">386 760. Pievienojums nav jāizdara:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>kad tas, kam tas būtu jāizdara, vēl mantojuma atstājējam dzīvam esot atteicies no dalības mantojumā, vai arī pēc mantojuma atstājēja nāves paziņojis, ka apmierinās ar iepriekšēji saņemto un nevēlas piedalīties mantojumā;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>kad mantojuma atstājējs noteikti atbrīvojis no pienākuma izdarīt pievienojumu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>kad pievienojamie priekšmeti gājuši bojā bez tās personas vainas, kurai pievienojums jāizdara.</div>\n<p class=\"lf-p\">Pievienojuma aizliegums, kā arī tās personas atteikšanās, kurai pievienojums jāizdara, nedrīkst aizskart līdzmantinieku neatņemamās daļas tiesības.</p>\n<p class=\"lf-p\">387 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.03.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 761. (Izslēgts ar 21.03.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 388 762. Parastās augšupējo vai laulāto dāvanas jāpievieno tikai šādos gadījumos:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>kad pievienojums tieši uzlikts par pienākumu dāvināšanas laikā vai pirms vai pēc tā;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>kad apdāvinātam ir līdzmantinieki, kuriem jāpievieno tādas pašas dāvanas.</div>\n<p class=\"lf-p\">389 763. Tas, ko lejupējie dabūjuši no augšupējiem uzturam (179. p.) un izglītošanai vidējās izglītības pakāpes skolās, nav jāpievieno.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lejupējiem, kuri sava stāvokļa dēļ paši sevi nevar apgādāt, nav jāpievieno tas, ko dabūjuši no augšupējiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Tāpat nav pievienojams tas, ko pārdzīvojušais laulātais dabūjis no mirušā laulātā ēdienam, miteklim, apģērbam un kopšanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">390 (21.03.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 764. Pievienojamo priekšmetu vērtība noteicama pēc stāvokļa, kādā tie atradušies saņemšanas laikā, un pēc tā laika cenām.</p>\n<p class=\"lf-p\">391 765. Ja persona, kurai pievienojums jāizdara, ir to nokavējusi, tad līdzmantiniekiem ir tiesība prasīt no viņas procentus un ienākumus no tā brīža, kad viņa uzaicināta izdarīt pievienojumu.</p>\n<p class=\"lf-p\">392 ASTOTĀ NODAĻA Mantojuma tiesības izbeigšanās un zaudēšana Pirmā apakšnodaļa Mantojuma tiesības zaudēšana pēc mantotāja paša gribas I. Atteikšanās no mantošanas pirms aicinājuma mantot 766. Mantotāja atteikšanās līgums ir tāds līgums, ar ko viena puse atteicas no mantošanas tiesības, kas viņai būtu piederējusi pēc otras puses nāves.</p>\n<p class=\"lf-p\">Mantotāja atteikšanās līgums ir spēkā tikai tad, ja tas noslēgts rakstiski.</p>\n<p class=\"lf-p\">393 767. Atteikšanās līgumu noslēdz starp nākamo mantinieku un to personu, no kuras mantot viņš atteicas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Līgums, ar kuru viena puse apsolās otrai atteikties no trešās personas mantojuma, ja tas viņai piekristu, nav atteikšanās šajā nozīmē, bet ir līgums par trešās personas mantojumu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lai aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas atteikšanās būtu spēkā, vajadzīga kā aizbildņa vai aizgādņa, tā arī bāriņtiesas piekrišana.</p>\n<p class=\"lf-p\">394 768. Mantotāja atteikšanās līgums aptver arī viņa neatņemamo daļu.</p>\n<p class=\"lf-p\">395 769. Ar mantotāja atteikšanos izbeidzas viņa mantošanas tiesība un mantojuma atstājējs atbrīvojas no visiem aprobežojumiem noteikšanā par savu mantojumu, arī par neatņemamo daļu.</p>\n<p class=\"lf-p\">396 770. Ja mantojuma atstājējs ne testamentā, ne līgumā nav devis nekādus rīkojumus savam nāves gadījumam, tad tā vietā, kas atteicies mantot, iestājas tas, kam vienādas tiesības ar viņu, bet ja tāda nav, tad pēc viņa tuvākais mantojuma atstājēja likumiskais mantinieks.</p>\n<p class=\"lf-p\">397 771. Ja nav noteikti norunāts pretējais, tad visu, ko atteicies mantotājs nolīdzis sev par atteikšanos, viņš iegūst ne kā mantojuma daļu, bet kā atlīdzību.</p>\n<p class=\"lf-p\">398 772. Ja atteicies mantotājs nomirst pirms mantojuma atstājēja, tad viņa atteikšanās nesaista viņa lejupējos pat arī tajā gadījumā, ja līgums būtu noteikti noslēgts arī attiecībā uz viņiem, kādēļ viņu tiesības paliek neaizskartas; bet ja viņi pieņem mantojumu, kas viņiem piekritis pēc mantotāja, kurš atteicies, tad viņiem jāieskaita savās daļās tas, ko viņš saņēmis kā atlīdzību par atteikšanos.</p>\n<p class=\"lf-p\">399 773. Mantotāja atteikšanās līgumu var atcelt tikai abām pusēm rakstiski vienojoties.</p>\n<p class=\"lf-p\">400 774. Ja mantotājs atteicies par labu trešai personai un tā tieši piedalījusies pašā šā līguma noslēgšanā vai pievienojusies tam vēlāk, tad atteikšanās līgumu nevar atcelt bez viņas piekrišanas.</p>\n<p class=\"lf-p\">401 II. Mantojuma atraidīšana pēc aicinājuma mantot 775. Katram, kas var brīvi rīkoties ar savu mantu, ir arī tiesība mantojumu atraidīt, vienalga, vai tas viņam piekritis pēc likuma vai pēc testamenta. Līgumiska mantinieka tiesības šajā ziņā nosaka 689. pants.</p>\n<p class=\"lf-p\">402 776. Atraidīt mantojumu var tiklab to tieši izteicot, kā arī klusējot.</p>\n<p class=\"lf-p\">690., 699. un 700. panta noteikumi par mantojuma pieņemšanu attiecas arī uz tā atraidīšanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">403 777. Lai atraidījums būtu spēkā, ir vajadzīgs, lai tas, kas atraida, zinātu to pamatu, pēc kura viņš aicināts mantot, kā arī to, ka viņš ir mantinieks.</p>\n<p class=\"lf-p\">404 778. Ja tuvākais likumiskais mantinieks iecelts par mantinieku testamentā, bet negrib šo iecēlumu izlietot, viņš patur tiesību mantot pēc likuma.</p>\n<p class=\"lf-p\">405 779. Ja kāds atteicas mantot pēc testamenta kādā savtīgā nolūkā, tad viņš, pieņemot mantojumu pēc likuma, neatbrīvojas no testatora noteiktiem aprobežojumiem rīcībā ar mantojumu; bez tam viņam jāapmierina legātāri.</p>\n<p class=\"lf-p\">406 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 780. Ja tuvākais likumiskais mantinieks iecelts bez viņa ziņas par mantinieku testamentā, tad ar mantojuma atraidījumu, neatkarīgi no tam, kādos izteicienos tas izteikts, viņš nezaudē tiesību mantot pēc testamenta. Bet ja viņš, atraidot mantojumu vispārīgos izteicienos, zinājis, ka viņš iecelts par mantinieku testamentā, tad viņš vairs nevar mantot arī pēc likuma.</p>\n<p class=\"lf-p\">407 781. Kad aicinātais mantojumu jau pieņēmis, viņš to vairs nevar atraidīt. Kas reiz atraidījis viņam piekritušo mantojumu, tas vairs nevar to pieņemt vēlāk.</p>\n<p class=\"lf-p\">408 782. Pēc tam, kad mantinieks atraidījis viņam piekritušo mantojumu, viņa vietā iestājas tas, kas pēc mantojuma atstājēja gribas vai, ja tāda nav izteikta, pēc likuma aicināts mantot kā tuvākais pēc viņa; pie tam šim jaunajam mantiniekam doti mantojuma pieņemšanai vai atraidīšanai tādi paši termiņi kā pirmajam, skaitot tos no tās dienas, kad viņš dabūjis zināt par pirmā atraidījumu. Šā panta noteikumi nav piemērojami 406.panta pirmajā daļā minētajā gadījumā.</p>\n<p class=\"lf-p\">409 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2014.) 783. Mantojuma atraidījums neaptver līdz ar to arī atteikšanos no tām tiesībām un prasījumiem, kas mantiniekam var būt pret mantojuma atstājēju un mantojumu pēc kādiem citiem pamatiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">410 Otrā apakšnodaļa Nepilnīgi un spēkā neesoši testamenti I. Testamenta atcelšana pret testatora gribu(Iedaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 784. Testaments var dažādā kārtā, tiklab visā savā sastāvā, kā arī tikai dažās atsevišķās daļās, vai nu no paša sākuma nebūt spēkā, vai arī spēku zaudēt vēlāk.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja bāriņtiesa noraida testamentā iecelto aizbildni (231. un 232.p.), testaments pats par sevi zaudē spēku šajā daļā.</p>\n<p class=\"lf-p\">411 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015.) 785. Testaments, kas palicis nepabeigts (458. p.) vai kurā visi rīkojumi ir pretlikumīgi vai nesaprotami, kā arī testaments ar noziedzīgu vai pretlikumīgu saturu, pats par sevi nav spēkā un notārs to nenolasa.</p>\n<p class=\"lf-p\">Atsevišķu rīkojumu pretlikumība neatņem spēku ne visam testamentam, ne tā pārējiem rīkojumiem; tādā gadījumā viss tas, kas testamentā ir pretlikumīgs, notāram jāsaskaņo ar likumiem, vai, ja tas nav iespējams, no testamenta jāizmet.</p>\n<p class=\"lf-p\">Šā panta iepriekšējo daļu noteikumi piemērojami arī tad, kad ar tiesas spriedumu pierādīti 824. panta 1. punktā minētie apstākļi, kas padara mantinieku par necienīgu mantot.</p>\n<p class=\"lf-p\">412 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 786. Prasīt, lai testamentu atzīst par spēkā neesošu visā tā sastāvā vai atsevišķās daļās, ieinteresētās personas var šādos gadījumos:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>kad mantojuma atstājējs nav bijis spējīgs testamentu taisīt;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>kad testamentu taisot nav ievērota noteiktā forma;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>kad testamenta taisīšana panākta ar spaidiem vai viltu vai kad notikusi maldība.</div>\n<p class=\"lf-p\">413 787. Testamenta spēku neietekmē tas, ka no testamenta taisīšanas laika līdz testatora nāvei pagājuši desmit vai vairāk gadu.</p>\n<p class=\"lf-p\">414 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 788. Ja kāds neatņemamās daļas tiesīgais testamentā palicis neievērots vai bez likumiska iemesla atstumts no mantojuma, viņam ir tiesība prasīt, lai nodala viņa neatņemamo daļu, vai arī, ja viņam novēlēts mazāk par šo daļu, lai to papildina. Citādā ziņā testaments patur savu spēku.</p>\n<p class=\"lf-p\">415 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2014.) 789. Ja mantojuma atstājējs, kam nav bērnu, ir taisījis testamentu, un viņam pēc tam, vai nu dzīvam esot, vai pēc nāves, piedzimst lejupējais, tad testaments uzskatāms par atceltu visā tā sastāvā, ja vien šis gadījums nav pašā testamentā tieši paredzēts. Bet ja testatoram jau agrāk bijuši bērni, tad pēc testamenta taisīšanas dzimušie tikai dabū ar saviem brāļiem un māsām vienlīdzīgu mantojuma daļu, pie kam citādā ziņā testaments nezaudē spēku.</p>\n<p class=\"lf-p\">416 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 790. Ja tēvs atstāj lejupējam, kuram vēl jādzimst, kādu noteiktu mantojuma daļu, bet viena vietā piedzimst divi vai vairāk bērni, tad tie dabū vienlīdzīgas mantojuma daļas.</p>\n<p class=\"lf-p\">417 791. Ja likumiskais mantinieks, kam bijis iespējams testamentu apstrīdēt, reiz jau šo testamentu atzinis, vai nu noteikti, vai klusējot, t. i. izpildot tā atsevišķas daļas vai arī nepieteicot savas prasības sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā laikā, tad viņam šis testaments pilnīgi jāizpilda un nav vairs tiesības vēlāk to apstrīdēt.</p>\n<p class=\"lf-p\">418 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.03.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) II. Testamenta atcelšana, grozot testatoram savu gribu(Iedaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 792. Noteikumi par testamenta atcelšanu, grozot testatoram savu gribu (793.-801. p.), piemērojami arī publiskiem testamentiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">419 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 793. Agrāko testamentu testators var atcelt vai nu taisot jaunu, vai vienkārši to atsaucot.</p>\n<p class=\"lf-p\">420 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 1. Jauna testamenta taisīšana 794. Ar jaunu testamentu iepriekšējais tiek atcelts jau pats par sevi, arī noteikti to neizsakot.</p>\n<p class=\"lf-p\">Šajā ziņā ir vienalga, vai agrākais testaments bijis publisks vai privāts; publisko testamentu tāpat var atcelt ar vēlāku privāto.</p>\n<p class=\"lf-p\">Tas vien, ka testators izteicis nodomu taisīt jaunu testamentu vai grozīt jau pastāvošo, ja viņš nomirst savu nodomu neizpildījis, agrāko testamentu neatceļ.</p>\n<p class=\"lf-p\">421 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.07.1992., 12.12.2002. un 08.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2014.) 795. Ja jaunajam testamentam ir tādi trūkumi, kuru dēļ tas zaudē spēku (785. un 786. p.), kā arī ja testators pats atceļ vēlāko testamentu ar nolūku atjaunot agrāko, tad agrākais atkal atdabū spēku.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja jaunais testaments zaudē spēku aiz 789. pantā minētā iemesla, agrākais ar to savu spēku neatdabū.</p>\n<p class=\"lf-p\">422 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 796. Ar jaunu testamentu agrākais nav atzīstams par atceltu, kad jaunais neapšaubāmi ir tikai agrākā papildinājums vai kādas tā daļas grozījums.</p>\n<p class=\"lf-p\">423 797. Ja testators jaunajā testamentā noteic, lai arī agrākais paliek spēkā, vai ja viņš atstāj divus testamentus, kas taisīti vienā un tajā pašā dienā, bet pēc sava būtiskā satura ir dažādi, vai beidzot, ja nevar droši noteikt, kurš no diviem testamentiem taisīts agrāk, kurš vēlāk, tad visos šajos gadījumos paliek spēkā abi testamenti viens otram blakus, ciktāl tas pēc apstākļiem iespējams. Bet ja tas būtu pavisam neiespējami, tad abi testamenti nav spēkā.</p>\n<p class=\"lf-p\">424 798. Ja testatoru pamudinājusi taisīt jaunu testamentu nepatiesa ziņa par ieceltā mantinieka nāvi, tad agrākais testaments paliek spēkā.</p>\n<p class=\"lf-p\">425 2. Testamenta atsaukšana 799. Mantojuma atstājējs var atsaukt savu testamentu netaisot jaunu, ar katru gribas izteikumu, kas izsacīts vai nu noteikti vai klusējot, ar zināmu darbību.</p>\n<p class=\"lf-p\">426 800. Noteikti atsauc testamentu ar skaidru un neapšaubāmu izteikumu, kuru var izsacīt notariālā vai bāriņtiesas taisītā testamenta atsaukšanas aktā, kā arī pašrocīgi uzrakstītā un parakstītā aktā.</p>\n<p class=\"lf-p\">427 (08.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2014.) 801. Klusējot atsauc testamentu ar tādu darbību, kas nepielaiž šaubas par testatora nodomu.</p>\n<p class=\"lf-p\">428 802. Kad testators pats vai viņa uzdevumā kāda trešā persona tīši iznīcina visu testamentu, to ieplēšot, sagriežot vai sadedzinot, vai arī tikai pārsvītrojot visu tā saturu, vai kā citādi, tad visi tajā esošie rīkojumi, ja tas nav uzglabājies vēl kādā citā oriģināleksemplārā, zaudē spēku.</p>\n<p class=\"lf-p\">429 803. Ja testators iznīcina tikai dažas pēdējās gribas rīkojuma daļas, tad visas pārējās patur savu spēku.</p>\n<p class=\"lf-p\">430 804. Tas, ko iznīcinājis testators pats, bet ne tīši, vai arī kāds cits bez testatora piekrišanas, paliek spēkā, ja vien var salasīt vai kā citādi pierādīt tā saturu.</p>\n<p class=\"lf-p\">431 TREŠĀ APAKŠNODAĻA Legāta atcelšana I. Legāta atcelšana pēc legātāra gribas 805. Legātārs vienmēr var atraidīt viņam piekritušo legātu, bet ja viņš mirst par to neizsacījies, šī tiesība pāriet uz viņa mantinieku.</p>\n<p class=\"lf-p\">Atraidīt var tiklab noteikti, kā arī klusējot, ar darbību, kas nepielaiž nekādas šaubas par legātāra nodomu.</p>\n<p class=\"lf-p\">432 806. Ja mantinieks atraida viņam piekritušo mantojumu, tad ar to viņš nav atraidījis arī viņam piešķirto prelegātu.</p>\n<p class=\"lf-p\">433 807. Ar legāta atraidīšanu izbeidzas arī legāta piekrituma spēks (521. un turpm.p.), ja vien legāts nav piekritis uz vairākiem pamatiem un atraidījumu varētu attiecināt tikai uz vienu no tiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">434 808. Ar nosacījumu vai ar termiņu piešķirta legāta atraidījums nav spēkā, ja tas noticis pirms nosacījuma vai termiņa iestāšanās.</p>\n<p class=\"lf-p\">435 II. Legāta atcelšana pēc mantojuma atstājēja gribas 809. Mantojuma atstājējs var atcelt paša piešķirto legātu ar katru gribas izteikumu, kas izsacīts vai nu noteikti, vai klusējot, ar zināmu darbību, kura nepielaiž šaubas par mantojuma atstājēja nodomu.</p>\n<p class=\"lf-p\">436 810. Katrs legāta pārgrozījums pats par sevi ir agrākā legāta atcēlums un jauna nodibinājums; tādēļ, legātu pārgrozot, jāievēro viss tas, kas vispār jāievēro legātu nodibinot; citādi jāatzīst, ka pārgrozījums gan atceļ agrāko, bet nenodibina jaunu legātu.</p>\n<p class=\"lf-p\">437 811. Ja legātu pārgroza, noteicot jaunu legātāru, vai legāta izpildītāju, vai legāta priekšmetu, tad, rodoties šaubām, pieņemams, ka legātam pievienotais nosacījums ar pārgrozījumu nav atcelts, bet paliek spēkā.</p>\n<p class=\"lf-p\">438 III. Legāta atcelšana testamenta atkrišanas dēļ 812. Ja testaments atkrīt, tad atkrīt arī tajā nodibinātie legāti.</p>\n<p class=\"lf-p\">439 IV. Legāta tieša atkrišana 813. Legāts atkrīt, ja tas jau no paša sākuma nav bijis spēkā, un proti, sekojošos gadījumos:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>kad mantojuma atstājējs nav bijis spējīgs legātu piešķirt vai legātārs - to pieņemt;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>kad novēlējums nav varējis būt par legāta priekšmetu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>kad dotais rīkojums bijis nesaprotams;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4)</span>kad legāts ierosināts ar spaidiem vai viltu vai piešķirts maldības dēļ.</div>\n<p class=\"lf-p\">440 814. Spēkā neesoši legāti (813.p.) neatdabū spēku arī tad, kad vēlāk to spēkā neesamības iemesls atkrīt, ja vien tie nav piešķirti ar nosacījumu un spēkā neesamības iemesls nav atkritis pirms nosacījuma iestāšanās.</p>\n<p class=\"lf-p\">441 815. Ja testamentu uzrakstījis nevis testators pats, bet kāda cita persona, tad neviens šai personai par labu taisīts rīkojums, un tā tad arī viņai piešķirts legāts, nav spēkā, ja vien testators nav šo rīkojumu vēl noteikti un sevišķi apstiprinājis vai ja testamentu nav uzrakstījis viņa vienīgais likumiskais mantinieks.</p>\n<p class=\"lf-p\">442 816. Sākumā spēkā esošs legāts vēlāk zaudē spēku:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>ja legātārs nomirst pirms mantojuma atstājēja vai pirms nosacījuma iestāšanās;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>ja legāta priekšmets gājis bojā vai pārvērsts citā;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>ja testators vēl dzīvs būdams novēlēto priekšmetu legātāram dāvinājis.</div>\n<p class=\"lf-p\">443 817. Ja testamentā ieceltais mantinieks izpilda kādu legātu, kas viņam nav bijis jāizpilda, tad viņam vairs nav tiesības prasīt to atpakaļ, ja vien viņu nav pavedinājusi izpildīt faktiska maldība.</p>\n<p class=\"lf-p\">444 V. Legāta atcelšanas sekas 818. Kad kautkādā kārtā atkrīt legātārs, tad legāta priekšmets, ciktāl tas vēl pastāv, piekrīt vispirms viņa substitūtam, vai, pēc pieauguma tiesības (839. un 840. p.), līdzlegātāram, ja tāds iecelts.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja nav ne substitūta, ne līdzlegātāra, tad legāta priekšmets paliek legāta izpildītājam, bet ja nav arī tā, tad mantiniekam; bet ja viņu ir vairāki, tad tas dalāms starp viņiem samērā ar viņu mantojuma daļām.</p>\n<p class=\"lf-p\">Tas, kam uzlikts tikai izdot, kā piemēram, testamenta izpildītājs, nav uzskatāms par legāta izpildītāju un tādēļ arī novēlēto priekšmetu nedabū.</p>\n<p class=\"lf-p\">445 819. Tam, kas 818. pantā norādītā kārtībā iestājas atkritušā legātāra vietā, jāizpilda visi pēdējam uzliktie pienākumi, izņemot gadījumu, kad legāts jau no paša sākuma nav bijis spēkā.</p>\n<p class=\"lf-p\">446 Ceturtā apakšnodaļa Mantojuma līguma atcelšana 820. Mantojuma līgumi zaudē spēku aiz tiem pašiem iemesliem kā testamenti.</p>\n<p class=\"lf-p\">Mantojuma līgumu var atcelt aiz tiem pašiem iemesliem kā vispār katru līgumu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Neviena puse, ja viņa nav to noteikti pielīgusi, nevar ar vienpusēju atsaukumu atcelt mantojuma līgumu, kaut arī tam par iemeslu būtu līgumā ieceltā mantinieka nepateicība, vai kaut arī pēc līguma noslēgšanas vienai no pusēm piedzimtu lejupējais.</p>\n<p class=\"lf-p\">447 821. Neatņemamās daļas tiesīgo tiesību aizskārumam ir mantojuma līgumā tās pašas sekas, kā testamentā.</p>\n<p class=\"lf-p\">448 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2014.) 822. Iemesli, kas vispār dod tiesību prasīt agrākā stāvokļa atjaunošanu, var būt par pamatu arī mantojuma līguma atcelšanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">449 823. Ja līgumā ieceltais mantinieks nomirst pirms mantojuma atstājēja un pie tam pirmā mantinieki nav bijuši noteikti iecelti par viņa substitūtiem, tad mantojuma līgums atzīstams par izbeigušos.</p>\n<p class=\"lf-p\">450 Piektā apakšnodaļa Mantojuma un legāta atraušana necienīgām personām 824. Kā mantojumu, tā arī legātu zaudē kā necienīgs:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>kas tīši sagādājis nāvi mantojuma atstājējam vai savam tuvākam priekšmantiniekam, vai tīši nodarījis mantojuma atstājējam tādu veselības bojājumu, kurš padara to nespējīgu taisīt vai atcelt pēdējās gribas rīkojumu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>kas ar vardarbību vai viltu pamudinājis vai atturējis mantojuma atstājēju taisīt, grozīt vai atcelt pēdējās gribas rīkojumu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>kas ļaunprātīgi nogādājis pie malas mantojuma atstājēja taisīto pēdējās gribas rīkojumu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4)</span>kas viltojis mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojumu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">5)</span>kas atteicies no viņam pēdējās gribas rīkojumā uzliktā aizbildņa amata vai pienākuma kādu audzināt;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">6)</span>kas neizpilda viņam uzlikto pienākumu rūpēties par mantojuma atstājēja apbedīšanu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">7)</span>kas gada laikā no pēdējās gribas rīkojuma spēkā nākšanas bez ievērojamiem iemesliem neizpilda mantojuma atstājēja uzlikumu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">8)</span>kam atņemtas aizgādības tiesības ar spēkā stājušos tiesas spriedumu (200.p.).</div>\n<p class=\"lf-p\">Mantojumu vai legātu nezaudē tas, kam mantojuma atstājējs piedevis.</p>\n<p class=\"lf-p\">451 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2014.) 825. (Izslēgts ar 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 452 826. Atraut mantojumu necienības dēļ (824.p.) var vienīgi prasības ceļā, izņemot 785. panta 3. daļā minēto gadījumu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Prasību var celt tā persona, kurai pāriet mantojums pēc tā atraušanas (827.p.), bet 824.panta 1. un 8.punktā paredzētajos gadījumos — arī prokurors.</p>\n<p class=\"lf-p\">Minēto prasību var celt 685. un 686. pantā norādītos termiņos.</p>\n<p class=\"lf-p\">453 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. un 08.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2014.) 827. Kad kādam mantojums atrauts kā necienīgam, tad viņa vietā, ja par to nav nekādu sevišķu noteikumu, iestājas tas, kas aicināts mantot kopā ar atkritušo vai tieši pēc viņa, vienalga, vai tas būtu substitūts, vai līdzmantinieks, vai arī tuvākais likumiskais mantinieks. Legātiem, kas atrauti necienīgajiem, piemērojami 818. panta noteikumi.</p>\n<p class=\"lf-p\">454 828. Tam, kas iestājas necienīgā vietā, jāizpilda viss tas, kas bijis uzlikts pēdējam, un proti, jāizpilda legāti, jāuzņemas mantojuma parādi u. t. t.</p>\n<p class=\"lf-p\">455 829. Ja necienīgais jau ieguvis un saņēmis to, kas viņam bijis piešķirts, tad viņam tas jānodod ar visiem augļiem un pieaugumiem tam, kas iestājas viņa vietā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja necienīgais cietis kādus zaudējumus sakarā ar mantojuma pieņemšanu, tad viņš nevar prasīt agrākā stāvokļa atjaunošanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">456 Sestā apakšnodaļa Pieauguma tiesība 830. Ja kāds no vairākiem līdzmantiniekiem kaut kāda iemesla dēļ nevar vai negrib mantot, tad viņa atbrīvojusies daļa piekrīt pēc pieauguma tiesības pārējiem līdzmantiniekiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pieauguma tiesība nav piemērojama, ja atkritušam mantiniekam ir substitūts, vai ja viņš jau pēc aicinājuma mantot nomirst un viņa tiesība ir pārgājusi uz viņa mantiniekiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">457 831. Pieauguma tiesība iestājas uz likuma pamata, bez sevišķas iegūšanas vai pieņemšanas. Kam šī tiesība ir, tas nevar no tās atteikties.</p>\n<p class=\"lf-p\">458 832. Ja mantinieks nomirst jau pēc mantojuma iegūšanas, bet vēlāk atkrīt kāds no līdzmantiniekiem, tad pieauguma tiesība ir pirmā mantiniekiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">459 833. Atbrīvojusies daļa pāriet uz līdzmantiniekiem (830. p.) ar visām uz to gulošām nastām, to starpā ar pienākumu izpildīt atkritušam mantiniekam uzliktos legātus, izņemot gadījumu, kad šā mantinieka iecelšana jau no paša sākuma nav bijusi spēkā.</p>\n<p class=\"lf-p\">460 834. Mantojot pēc likuma, atbrīvojusies mantojuma daļa piekrīt tiem līdzmantiniekiem, kas būtu to dabūjuši, ja atkritušā mantinieka nemaz nebūtu bijis, un šo daļu viņi sadala samērā ar savām mantojuma daļām.</p>\n<p class=\"lf-p\">461 835. Ja daži no kopīgā mantojuma likumiskiem mantiniekiem manto pēc galvām, bet citi pēc ciltīm (411. p.), tad, atkrītot kādam no pirmajiem, viņa daļa sadalāma pēc cilšu skaita; bet ja atkrīt kāds no tiem, kuri manto pēc ciltīm, tad viņa daļa piekrīt, pēc pieauguma tiesības, tās pašas cilts piederīgiem, un tikai tad, ja tādu nav, pāriet uz pārējām ciltīm.</p>\n<p class=\"lf-p\">462 836. Mantojot pēc testamenta, pieauguma tiesība ir tikai tiem mantiniekiem, kas aicināti mantot visu mantojumu, nenoteicot viņu daļas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Daļa, kas atbrīvojusies pēc atkrituša testamentāra mantinieka, sadalāma starp pārējiem līdzmantiniekiem vienlīdzīgi.</p>\n<p class=\"lf-p\">463 837. Kad no vairākiem līgumiskiem mantiniekiem kāds atkrīt, tad viņa atbrīvojusies daļa piekrīt nevis viņa līdzmantiniekiem, bet gan mantojuma atstājēja likumiskiem mantiniekiem, ja vien līgumā nav tieši noteikts citādi.</p>\n<p class=\"lf-p\">464 838. Kad līgumiski mantinieki manto kopīgi ar testamentāriem, tad, atkrītot kādam no pēdējiem, viņa daļa, ja nav citu testamentāru mantinieku, piekrīt nevis līgumiskiem, bet likumiskiem mantiniekiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">465 839. Legātos pieauguma tiesība pastāv tikai tad, kad viena un tā pati lieta novēlēta vairākiem līdzlegātāriem, nenoteicot, kāda daļa no tās katram jādabū.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja šādā gadījumā kāds līdzlegātārs atkrīt, iekam viņš ieguvis tiesību uz piešķirto legātu, viņa daļa piekrīt pārējiem līdzlegātāriem.</p>\n<p class=\"lf-p\">466 840. Ja vairākiem legātāriem kopīgi novēlēta lietojuma tiesība (1190. un turpm. p.) un ja kāds no viņiem atkrīt pēc tam, kad viņš jau ieguvis savu daļu, tad arī tā piekrīt viņa līdzlegātāriem.</p>\n<p class=\"lf-p\">467</p></div>", "next": 0}