← Latvija

Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā

Īsumā

Šis likums ir grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā, kas precizē terminus un regulē noregulējuma plānu izstrādi un piemērošanu finanšu iestādēm.

Ko tas regulē

Kam tas attiecas

Galvenie punkti

📄 Likuma teksts
Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā Izdarīt Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā (Latvijas Vēstnesis, 2015, 127. nr.; 2017, 47. nr.; 2019, 52. nr.; 2021, 193. nr.) šādus grozījumus: 1. 1. pantā: izteikt pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā: "4) atbilstīgās saistības - iekšēji rekapitalizējamas saistības, kas atbilst šā likuma 59.1 panta vai 61. panta sestās daļas 1. punkta nosacījumiem, un otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kuru atlikušais termiņš ir vismaz viens gads, ciktāl tos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulas Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk - Regula Nr. 575/2013) 64. pantu neuzskata par otrā līmeņa kapitāla posteņiem;"; aizstāt pirmās daļas 14. punktā vārdu "cerību" ar vārdu "iespēju"; izteikt pirmās daļas 17. punktu šādā redakcijā: "17) grupas finansēšanas mehānisms - grupas līmeņa noregulējuma iestādes dalībvalsts finansēšanas mehānisms vai mehānismi;"; papildināt pirmo daļu ar 22.1 punktu šādā redakcijā: "221) iekšēji rekapitalizējamas saistības - iestādes vai šā likuma 2. panta otrās daļas 2., 3. vai 4. punktā minētās finanšu sabiedrības (turpmāk arī - iestāde vai finanšu sabiedrība) saistības un kapitāla instrumenti, kas nav kvalificējami kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti un kas nav izslēgti no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas jomas;"; papildināt pirmo daļu ar 26.1 punktu šādā redakcijā: "261) kopējā kapitāla rezervju prasība - kopējais pirmā līmeņa pamata kapitāls, kas nepieciešams, lai izpildītu kapitāla saglabāšanas rezervju prasību, kura attiecīgi papildināta ar: a) iestādes specifiskajām pretcikliskajām kapitāla rezervēm, b) globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi, c) sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi, d) sistēmiskā riska rezervi;"; papildināt pirmo daļu ar 31.1 punktu šādā redakcijā: "311) meitas sabiedrība - meitasuzņēmums Regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 16. apakšpunkta izpratnē. Lai noregulējamām grupām piemērotu šā likuma prasības, ar meitas sabiedrību saprot arī kredītiestādi, kura ir pastāvīgi radniecīga centrālajai iestādei, pašu centrālo iestādi un tās attiecīgās meitas sabiedrības, ņemot vērā veidu, kādā noregulējamās grupas nodrošina šā likuma 60.2 panta trešās daļas izpildi;"; papildināt pirmo daļu ar 37.1 un 37.2 punktu šādā redakcijā: "371) noregulējamā vienība: a) juridiskā persona, kura veic komercdarbību Eiropas Savienībā un kuru noregulējuma iestāde ir novērtējusi kā vienību, kurai noregulējuma plānā ir paredzēta noregulējuma darbība, b) iestāde, kura neietilpst grupā, kam piemēro konsolidēto uzraudzību, un kurai noregulējuma plānā ir paredzēta noregulējuma darbība; 372) noregulējamā grupa: a) noregulējamā vienība un tās meitas sabiedrības, kuras nav noregulējamās vienības vai nav citu noregulējamo vienību meitas sabiedrības, vai nav noregulējamās vienības un tās meitas sabiedrības, kas veic komercdarbību ārvalstī un kuras atbilstoši noregulējuma plānam nav iekļautas noregulējuma grupā, b) kredītiestādes, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, un pati centrālā iestāde, ja vismaz viena no kredītiestādēm vai centrālā iestāde un tās meitas sabiedrības ir noregulējamās vienības;"; papildināt pirmo daļu ar 44.1 punktu šādā redakcijā: "441) pirmā līmeņa pamata kapitāls - kapitāls, kas aprēķināts saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 50. pantu;"; papildināt pirmo daļu ar 48.1 punktu šādā redakcijā: "481) subordinēti atbilstīgie instrumenti - instrumenti, kuri atbilst visiem nosacījumiem, kas minēti Regulas Nr. 575/2013 72.a pantā, izņemot nosacījumus attiecībā uz 72.b panta 3., 4. un 5. punktu;"; izteikt otro daļu šādā redakcijā: "(2) Citi likumā lietotie termini atbilst Regulā Nr. 575/2013, Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija regulā Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk - Regula Nr. 648/2012) un Regulā Nr. 806/2014 lietotajiem terminiem." 2. Aizstāt 2. panta ceturtajā daļā vārdus "pasākumi un" ar vārdiem "pasākumi, tiek izstrādāti un aktualizēti noregulējuma plāni un tiek veiktas". 3. 11. pantā: izslēgt ceturtās daļas pirmo teikumu; papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā: "(41) Pēc noregulējuma darbības piemērošanas vai šā likuma 53. pantā minēto tiesību īstenošanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija pārskata noregulējuma plānu."; aizstāt sestās daļas 12. punktā vārdu "klīringa" ar vārdu "tīrvērtes"; izteikt sestās daļas 15. un 16. punktu šādā redakcijā: "15) šā likuma 60.2 un 61. pantā minētās minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības un termiņu minēto prasību sasniegšanai; 16) termiņu, kādu šā likuma 59.1 panta septītās, astotās, devītās, desmitās, vienpadsmitās, divpadsmitās, trīspadsmitās vai četrpadsmitās daļas prasību izpildei ir noteikusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija;"; papildināt pantu ar 6.1 daļu šādā redakcijā: "(61) Nosakot šā panta sestās daļas 15. un 16. punktā minētos termiņus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā termiņu, kādā nodrošināma Kredītiestāžu likuma 101.17 panta prasību izpilde." 4. 13. pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kopā ar meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm, iepriekš konsultējoties ar nozīmīgo filiāļu noregulējuma iestādēm, ciktāl tas attiecas uz konkrēto nozīmīgo filiāli, izstrādā grupas noregulējuma plānu."; izteikt trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Grupas noregulējuma plānā nosaka noregulējuma pasākumus, kas veicami attiecībā uz: 1) Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas Savienības mātes sabiedrību; 2) grupas sastāvā esošām meitas sabiedrībām, kas komercdarbību veic dalībvalstī; 3) šā likuma 2. panta otrās daļas 3. un 4. punktā minētajām sabiedrībām; 4) grupas sastāvā esošām meitas sabiedrībām, kas veic komercdarbību ārpus dalībvalstīm."; papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā: "Noregulējuma plānā katrai grupai iekļauj noregulējamās vienības un noregulējamās grupas."; izteikt piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Grupas noregulējuma plānā norāda: 1) noregulējuma darbības, kuras plānots veikt attiecībā uz noregulējamām vienībām saskaņā ar šā likuma 11. panta otro daļu, un vērtējumu par noregulējuma darbības ietekmi uz citām šā likuma 2. panta otrās daļas 2., 3. un 4. punktā minētajām grupas sabiedrībām, mātes sabiedrību un meitas sabiedrībām; 2) noregulējuma darbības, kuras plānots veikt attiecībā uz katras noregulējamās grupas noregulējamām vienībām, un vērtējumu par noregulējuma darbības ietekmi uz citām grupas vienībām un citām noregulējamām grupām; 3) izvērtējumu par to, kā noregulējuma instrumentu varētu izmantot attiecībā uz noregulējamām vienībām, kuras veic komercdarbību dalībvalstīs, lai saskaņotā veidā varētu piemērot noregulējuma instrumentus un izmantot noregulējuma tiesības, tostarp pasākumus, kuri ļautu trešajai personai iegādāties visu grupu vai atsevišķas darbības jomas, darbības, ko veic vairākas grupas iestādes vai finanšu sabiedrības vai atsevišķas grupas iestādes vai finanšu sabiedrības, vai noregulējamās grupas, kā arī norāda iespējamos šķēršļus saskaņotam noregulējumam; 4) informāciju par sadarbību ar ārvalstu attiecīgajām valsts iestādēm un noregulējuma ietekmi dalībvalstīs, ja grupā ietilpst ārvalstīs reģistrētas sabiedrības; 5) informāciju par pasākumiem, kas nepieciešami, lai atvieglotu grupas noregulēšanu, ja ir konstatēta atbilstība noregulējuma veikšanas nosacījumiem; 6) informāciju par citiem pasākumiem grupas noregulēšanai (par katrā noregulējamā grupā ietilpstošām iestādēm vai finanšu sabiedrībām); 7) informāciju par grupas noregulējuma darbību finansēšanas avotiem un gadījumiem, kad būtu nepieciešama vienošanās par finansēšanas kārtību un principiem attiecībā uz atbildības sadali starp dalībvalstu finansējuma sniedzējiem attiecībā uz šo finansējumu." 5. Papildināt 14. panta ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā: "Ja grupa sastāv no vairāk nekā vienas noregulējamās grupas, plānošanu attiecībā uz šā likuma 13. panta piektās daļas 2. punktā minētajām noregulējuma darbībām iekļauj saskaņotajā lēmumā." 6. Izteikt 15. panta otro daļu šādā redakcijā: "(2) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija vai citas dalībvalsts noregulējuma iestāde četru mēnešu laikā nepieņem saskaņotu lēmumu, tad Finanšu un kapitāla tirgus komisija vai cita noregulējuma iestāde, kuras atbildībā ir kāda meitas sabiedrība un kura nepiekrīt grupas noregulējuma plānam, pati pieņem individuālu lēmumu, nosaka noregulējamo vienību, kā arī izstrādā un uztur grupas noregulējuma plānu. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nepiekrīt grupas noregulējuma plānam, tā savu individuālo lēmumu pamato, norādot iemeslus, kādēļ iebilst pret grupas noregulējuma plānu, ņemot vērā pārējo noregulējuma iestāžu un uzraudzības iestāžu viedokļus. Par savu lēmumu Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē pārējos noregulējuma kolēģijas locekļus. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir saistošs citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības noregulējuma iestādes un Eiropas Banku iestādes saskaņotais lēmums par noregulējuma plānu, ja kāda no iesaistītajām uzraudzības institūcijām ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu un Eiropas Banku iestāde ir pieņēmusi lēmumu viena mēneša laikā." 7. 17. pantā: papildināt pirmo daļu ar vārdiem "vai Latvijas Bankas atbalstu"; papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā: "(21) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izdod normatīvos noteikumus, kuros nosaka prasības iestādes noregulējamības novērtējumam." 8. 18. pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kopā ar meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm un meitas sabiedrību uzraudzības institūcijām, kā arī noregulējuma iestādēm to dalībvalstu teritorijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, novērtē, kādā mērā Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības grupu ir iespējams noregulēt, nesniedzot valsts atbalstu vai Latvijas Bankas atbalstu."; papildināt otro daļu pēc vārdiem "uz grupas" ar vārdu "noregulējamām"; aizstāt otrajā daļā vārdus "grupas sabiedrības" ar vārdiem "grupas vienības vai filiāles"; aizstāt ceturtajā daļā vārdu "noregulējuma" ar vārdu "noregulējamības"; papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: "(6) Ja grupa sastāv no vairāk nekā vienas noregulējamās grupas, Finanšu un kapitāla tirgus komisija katras noregulējamās grupas noregulējamību novērtē atsevišķi. Šāds novērtējums tiek veikts papildus saskaņotam lēmumam par visas grupas noregulējuma plāna pieņemšanu atbilstoši šā likuma 15. pantā noteiktajai kārtībai." 9. Papildināt likumu ar 18.1 pantu šādā redakcijā: "18.1 pants. (1) Ja iestāde vai finanšu sabiedrība ievēro kopējo kapitāla rezervju prasību, kas noteikta atbilstoši Kredītiestāžu likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 pantam, bet neievēro kopējo kapitāla rezervju prasību minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības sastāvā, kas noteikta atbilstoši šā likuma 60. un 60.1 pantam, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības saskaņā ar šā panta otro un trešo daļu aizliegt iestādei vai finanšu sabiedrībai sadalīt summu, kas pārsniedz maksimālo sadalāmo summu, kura saistīta ar minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību un kuru aprēķina saskaņā ar šā panta sesto daļu, īstenojot jebkuru no šādām darbībām: 1) pirmā līmeņa pamata kapitālā iekļauto elementu sadali, kas šā likuma izpratnē ietver: a) dividenžu izmaksu, b) daļēji vai pilnībā apmaksātu priekšrocību akciju vai Regulas Nr. 575/2013 26. panta 1. punkta "a" apakšpunktā norādīto citu kapitāla instrumentu sadali, c) pašas akciju vai Regulas Nr. 575/2013 26. panta 1. punkta "a" apakšpunktā norādīto citu kapitāla instrumentu dzēšanu vai pirkšanu, d) saistībā ar Regulas Nr. 575/2013 26. panta 1. punkta "a" apakšpunktā norādītajiem kapitāla instrumentiem samaksāto summu atmaksāšanu, e) Regulas Nr. 575/2013 26. panta 1. punkta "b", "c", "d" un "e" apakšpunktā norādīto elementu sadali; 2) atalgojuma mainīgās daļas vai diskrecionāro pensiju pabalstu (Regulas Nr. 575/2013 izpratnē) maksājumu saistību uzņemšanos vai atalgojuma mainīgās daļas izmaksāšanu, ja maksājumu saistības kredītiestāde uzņēmusies laikā, kad tā neievēroja minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību; 3) procentu vai dividenžu izmaksu par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem. (2) Ja iestāde vai finanšu sabiedrība atrodas šā panta pirmajā daļā minētajā situācijā, tā nekavējoties par to paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. (3) Šā panta pirmajā daļā minētajā situācijā Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties izvērtē: 1) neatbilstības iemeslu, ilgumu, apmēru un ietekmi uz noregulējamību; 2) iestādes vai finanšu sabiedrības finansiālās situācijas attīstību un varbūtību, ka tuvākajā nākotnē tā varētu atbilst šā likuma 39. panta pirmās daļas 1. punkta nosacījumam; 3) izredzes, ka iestāde vai finanšu sabiedrība pieņemamā termiņā būs spējīga nodrošināt minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības ievērošanu; 4) iestādes vai finanšu sabiedrības nespēju aizstāt saistības, kuras vairs neatbilst atbilstības vai termiņa kritērijiem, kas noteikti Regulas Nr. 575/2013 72.b un 72.c pantā vai šā likuma 59.1 pantā vai 61. panta sestajā daļā, un to, vai šī nespēja ir specifiska vai arī saistīta ar finanšu tirgus traucējumiem; 5) vai šā panta pirmajā daļā minēto tiesību īstenošana ir atbilstošākais un samērīgākais līdzeklis iestādes vai finanšu sabiedrības situācijas risināšanai, ņemot vērā tā iespējamo ietekmi uz attiecīgās iestādes finansēšanas nosacījumiem un noregulējamību. (4) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka iestāde vai finanšu sabiedrība joprojām atrodas šā panta pirmajā daļā minētajā situācijā deviņus mēnešus pēc tam, kad minētā iestāde vai finanšu sabiedrība bija paziņojusi par šādu situāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisija īsteno šā panta pirmajā daļā minētās tiesības, izņemot gadījumu, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc izvērtēšanas konstatē, ka ir izpildīti vismaz divi no šādiem nosacījumiem: 1) neatbilstība ir saistīta ar finanšu tirgus darbības traucējumiem vairākos finanšu tirgus segmentos; 2) šīs daļas 1. punktā minētie traucējumi ne tikai izraisa iestādes vai finanšu sabiedrības pašu kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību instrumentu cenu svārstību palielināšanos vai iestādes vai finanšu sabiedrības izmaksu pieaugumu, bet arī noved pie finanšu tirgus pilnīgas vai daļējas slēgšanas, kas liedz iestādei vai finanšu sabiedrībai emitēt pašu kapitāla instrumentus un atbilstīgo saistību instrumentus minētajos tirgos; 3) šīs daļas 2. punktā minēto finanšu tirgus slēgšanu novēro ne tikai attiecīgajai iestādei vai finanšu sabiedrībai, bet arī vairākām citām iestādēm vai finanšu sabiedrībām; 4) šīs daļas 1. punktā minētie traucējumi liedz iestādei vai finanšu sabiedrībai emitēt pašu kapitāla instrumentus un atbilstīgo saistību instrumentus pietiekamā apjomā, lai novērstu neatbilstību; 5) šā panta pirmajā daļā minēto tiesību īstenošana izraisa negatīvu ietekmi uz kredītiestāžu nozares daļu, kas potenciāli var apdraudēt finanšu stabilitāti. (5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija katru mēnesi atkārtoti izvērtē, vai ir piemērojami šā panta pirmajā daļā minētie aizliegumi. (6) Maksimāli sadalāmo summu, kura saistīta ar kopējo kapitāla rezervju prasību minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības sastāvā, aprēķina atbilstoši Regulas Nr. 806/2014 10.a panta 4. punktam." 10. Izteikt 20. un 21. pantu šādā redakcijā: "20. pants. (1) Ja, ievērojot iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējamības novērtējumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka pastāv būtiski šķēršļi minētās iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējamībai, tad Finanšu un kapitāla tirgus komisija to rakstveidā paziņo attiecīgajai iestādei vai finanšu sabiedrībai un noregulējuma iestādēm jurisdikcijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles. (2) Noregulējuma plāna izstrāde tiek apturēta līdz brīdim, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir apstiprinājusi pasākumus būtisko noregulējamības šķēršļu novēršanai vai pieņēmusi lēmumu īstenot vienu vai vairākus šā panta astotajā daļā minētos pasākumus. (3) Četru mēnešu laikā no dienas, kad iestāde vai finanšu sabiedrība ir saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas paziņojumu par konstatētajiem šķēršļiem, tā informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par veicamajiem pasākumiem paziņojumā norādīto būtisko šķēršļu novēršanai. (4) Divu nedēļu laikā no dienas, kad iestāde vai finanšu sabiedrība ir saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas paziņojumu par konstatētajiem šķēršļiem, tā paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par iespējamiem pasākumiem (norādot to īstenošanas termiņus), ar kuriem tiks nodrošināts tas, ka iestāde vai finanšu sabiedrība atbilst šā likuma 60.2 vai 61. pantam un kopējo kapitāla rezervju prasībai, ja būtiskā šķēršļa iemesls ir kāds no šādiem apstākļiem: 1) iestāde vai finanšu sabiedrība atbilst kopējo kapitāla rezervju prasībai, ja tā tiek izvērtēta papildus Kredītiestāžu likuma 101.16 pantā minētajām prasībām, bet neatbilst kopējo kapitāla rezervju prasībai, ja tā tiek izvērtēta papildus šā likuma 60. un 60.1 pantā minētajām prasībām, kad tās aprēķinātas saskaņā ar šā likuma 59. panta otrās daļas 1. punktu; 2) iestāde vai finanšu sabiedrība neatbilst Regulas Nr. 575/2013 92.a un 494. pantā minētajām prasībām vai šā likuma 60. un 60.1 pantā minētajām prasībām. (5) Nosakot šā panta ceturtajā daļā minēto iespējamo pasākumu īstenošanas termiņus, ņem vērā to, kādi ir būtiskā šķēršļa iemesli. (6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija novērtē, vai ar šā panta ceturtajā daļā minētajiem iespējamiem pasākumiem ir iespējams efektīvi pārvarēt vai novērst konstatēto būtisko šķērsli. (7) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka ar iestādes vai finanšu sabiedrības noteiktajiem pasākumiem nav iespējams novērst noregulējamības šķēršļus, tā nosaka alternatīvus pasākumus un pieprasa, lai iestāde vai finanšu sabiedrība mēneša laikā tos iekļauj noregulējuma plānā. Nosakot alternatīvos pasākumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija norāda, kāpēc noregulējamības šķēršļus nav iespējams novērst ar iestādes vai finanšu sabiedrības noteiktajiem pasākumiem un kāpēc nosakāmi alternatīvi pasākumi. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā arī iespējamos draudus, ko minētie noregulējamības šķēršļi rada finanšu stabilitātei, un pasākumu ietekmi uz iestādes vai finanšu sabiedrības darbību un stabilitāti. (8) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, izpildot šā panta septītajā daļā noteikto, ir tiesīga: 1) pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība pārskata grupas iekšējos finansēšanas mehānismus vai izskata to neesību, vai sagatavo pakalpojumu līgumus, lai nodrošinātu kritiski svarīgo funkciju izpildi; 2) pieprasīt, lai iestāde un finanšu sabiedrība ierobežo tās riska darījumu maksimālo apmēru; 3) pieprasīt specifisku vai regulāru papildu informāciju noregulējuma mērķiem; 4) pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība atsavina konkrētus aktīvus; 5) pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība ierobežo vai izbeidz konkrētas sāktās un plānotās darbības; 6) pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība ierobežo vai novērš jaunu vai esošu darbības jomu attīstību vai jaunu vai esošu produktu pārdošanu; 7) pieprasīt, lai tiek veiktas izmaiņas iestādes vai finanšu sabiedrības, vai grupas sabiedrības, kurās iestādei vai finanšu sabiedrībai, vai grupas sabiedrībai ir līdzdalība, juridiskajā formā vai organizatoriskajā struktūrā, tādējādi nodrošinot, ka kritiski svarīgās funkcijas var juridiski un organizatoriski nodalīt no citām funkcijām, piemērojot noregulējuma instrumentus; 8) pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība, vai mātes sabiedrība izveido dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību vai Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību; 9) pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība iesniedz plānu, kura mērķis ir atjaunot atbilstību šā likuma 60.2 vai 61. pantā minētajām prasībām, kas izteiktas kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kura aprēķināta saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, un - attiecīgā gadījumā - kopējo kapitāla rezervju prasībai, un šā likuma 60.2 vai 61. pantā minētajām prasībām, kas izteiktas kā procentuālā daļa no kopējā riska darījumu apmēra, kā noteikts Regulas Nr. 575/2013 429. un 429.a pantā; 10) pieprasīt iestādei vai finanšu sabiedrībai emitēt atbilstīgās saistības, lai nodrošinātu šā likuma 60.2 vai 61. panta prasību izpildi; 11) pieprasīt iestādei vai finanšu sabiedrībai veikt citus pasākumus, lai atbilstu minimālajai pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībai saskaņā ar šā likuma 60.2 vai 61. pantu, tostarp jo īpaši censties uzsākt atkārtotas sarunas par jebkādām atbilstīgajām saistībām, pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, ko tā emitējusi, lai nodrošinātu, ka ikviens noregulējuma iestādes lēmums par minēto saistību vai instrumentu norakstīšanu vai konvertēšanu tiktu realizēts saskaņā ar tās jurisdikcijas tiesību aktiem, kas attiecas uz minētajām saistībām vai instrumentiem; 12) lai nodrošinātu pastāvīgu atbilstību šā likuma 60.2 vai 61. pantam, pieprasīt minētajai iestādei vai finanšu sabiedrībai mainīt termiņa profilu pašu kapitāla instrumentiem pēc tam, kad ir saņemta uzraudzības iestādes piekrišana, un atbilstīgajām saistībām, kas minētas šā likuma 59.1 pantā un 61. panta sestās daļas 1. punktā; 13) ja iestāde vai finanšu sabiedrība ir jauktas darbības pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, - pieprasīt, lai attiecīgā jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība izveido atsevišķu finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas kontrolētu iestādi, kā arī, ja nepieciešams, sekmētu iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējumu un novērstu to, ka noregulējuma instrumentu un tiesību piemērošana negatīvi ietekmē to grupas daļu, kura nav tieši saistīta ar finanšu pakalpojumu sniegšanu. (9) Pirms šā panta ceturtajā daļā minēto iespējamo pasākumu īstenošanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja nepieciešams, kopā ar Latvijas Banku pienācīgi izvērtē minēto pasākumu iespējamo ietekmi uz konkrēto iestādi vai finanšu sabiedrību, finanšu pakalpojumu iekšējo tirgu un finanšu stabilitāti citās dalībvalstīs (katrā atsevišķi un visās kopumā). (10) Iestādei vai finanšu sabiedrībai viena mēneša laikā pēc šā panta ceturtajā daļā minēto iespējamo pasākumu īstenošanas ir pienākums iesniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai attiecīgā pasākuma izpildes plānu. 21. pants. (1) Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības grupas noregulējuma novērtējumu noregulējuma kolēģijā veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija kopā ar meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm pēc apspriešanās ar uzraugu kolēģiju un noregulējuma iestādēm to dalībvalstu teritorijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, lai pieņemtu saskaņotu lēmumu par šā likuma 20. panta astotajā daļā noteikto pasākumu piemērošanu attiecībā uz visām grupā ietilpstošajām iestādēm un finanšu sabiedrībām, un to meitas sabiedrībām. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, sadarbojoties ar Eiropas Banku iestādi, sagatavo un iesniedz ziņojumu Latvijas Republikā reģistrētai Eiropas Savienības mātes sabiedrībai, meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm, kuras nodod to savā kontrolē esošajām meitas sabiedrībām, un noregulējuma iestādēm to dalībvalstu teritorijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles. Ziņojumā iekļauj informāciju par būtiskākajiem šķēršļiem noregulējuma instrumentu efektīvai piemērošanai un noregulējuma tiesību izmantošanai attiecībā uz grupu un attiecībā uz noregulējamām grupām, ja grupa sastāv no vairāk nekā vienas noregulējamās grupas, kā arī informāciju par ietekmi uz grupas darbības modeli un iesaka samērīgus un mērķtiecīgus pasākumus, kurus Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzskata par nepieciešamiem vai piemērotiem minēto šķēršļu novēršanai. (3) Ja grupas noregulējamības šķērslis ir saistīts ar šā likuma 20. panta trešajā un ceturtajā daļā minēto iestādi vai finanšu sabiedrību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija savu novērtējumu attiecībā uz minēto šķērsli paziņo Eiropas Savienības mātes sabiedrībai. (4) Četru mēnešu laikā no ziņojuma saņemšanas dienas Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība var iesniegt savus apsvērumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un informēt to par iespējamiem pasākumiem ziņojumā norādīto šķēršļu novēršanai. (5) Ja ziņojumā norādītie šķēršļi ir saistīti ar šā likuma 20. panta trešajā un ceturtajā daļā minēto iestādi vai finanšu sabiedrību, Eiropas Savienības mātes sabiedrība divu nedēļu laikā no dienas, kad saņemts ziņojums, kas sniegts saskaņā ar šā panta ceturto daļu, ierosina grupas līmeņa noregulējuma iestādei iespējamos pasākumus (norādot to īstenošanas termiņus), ar kuriem nodrošina, ka grupas iestāde vai finanšu sabiedrība atbilst šā likuma 60.2 vai 61. pantā minētajām prasībām, kas izteiktas kā kopējās riska darījumu vērtības procentuālā daļa, kura aprēķināta saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, un - attiecīgā gadījumā - kopējo kapitāla rezervju prasībai, un šā likuma 60.2 vai 61. pantā minētajām prasībām, kas izteiktas kā procentuālā daļa no kopējā riska darījumu apmēra, kā noteikts Regulas Nr. 575/2013 429. un 429.a pantā. (6) Nosakot šā panta piektajā daļā minēto iespējamo pasākumu īstenošanas termiņus, ņem vērā to, kādi ir būtiskā šķēršļa iemesli. Finanšu un kapitāla tirgus komisija novērtē, vai ar minētajiem pasākumiem ir iespējams efektīvi pārvarēt vai novērst būtisko šķērsli. (7) Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo Eiropas Banku iestādei, meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm un noregulējuma iestādēm to dalībvalstu teritorijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, par visiem Latvijas Republikā reģistrētas dalībvalsts mātes sabiedrības iespējamiem pasākumiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisija un meitas sabiedrību noregulējuma iestādes pēc apspriešanās ar uzraudzības institūcijām un noregulējuma iestādēm to dalībvalstu teritorijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, noregulējuma kolēģijā pieņem saskaņotu lēmumu par būtisko šķēršļu konstatēšanu un izvērtējumu par Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības iespējamiem pasākumiem un noregulējuma iestāžu pieprasītajiem pasākumiem šķēršļu samazināšanai vai novēršanai, ņemot vērā šo pasākumu ietekmi visās dalībvalstīs, kurās grupa darbojas. (8) Saskaņoto lēmumu pieņem četru mēnešu laikā no šā panta septītajā daļā minētā paziņojuma sniegšanas dienas. Ja Eiropas Savienības mātes sabiedrība nav iesniegusi nekādus apsvērumus, saskaņoto lēmumu pieņem viena mēneša laikā pēc tam, kad beidzies šā panta ceturtajā daļā minētais četru mēnešu termiņš. Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņemto lēmumu paziņo Latvijas Republikā reģistrētai Eiropas Savienības mātes sabiedrībai. (9) Saskaņoto lēmumu par noregulējamības šķēršļiem saistībā ar šā likuma 20. panta ceturtajā daļā minētajiem iespējamiem pasākumiem pieņem divu nedēļu laikā pēc tam, kad Eiropas Savienības mātes sabiedrība ir iesniegusi savus apsvērumus par iespējamiem pasākumiem saskaņā ar šā panta piekto daļu. Saskaņotajā lēmumā norāda tā pamatojumu. Minēto pamatojumu izklāsta dokumentā, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo Eiropas Savienības mātes sabiedrībai. (10) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga iesniegt Eiropas Banku iestādei pieprasījumu palīdzēt Eiropas Savienības noregulējuma iestādēm pieņemt saskaņoto lēmumu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 31. panta 2. punkta "c" apakšpunktu. (11) Ja iesaistītās noregulējuma iestādes šā panta astotajā un devītajā daļā noteiktajā termiņā nav pieņēmušas saskaņotu lēmumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ņemot vērā citu noregulējuma iestāžu viedokļus, pati pieņem lēmumu par šā likuma 20. panta astotajā daļā noteikto pasākumu veikšanu grupas līmenī. Pieņemto lēmumu Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo Latvijas Republikā reģistrētai Eiropas Savienības mātes sabiedrībai. (12) Ja šā panta astotajā vai devītajā daļā minētā termiņa beigās Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu ir vērsusies Eiropas Banku iestādē attiecībā uz šā panta devītajā daļā minēto lēmumu, grupas līmeņa noregulējuma iestāde atliek lēmuma pieņemšanu, gaida Eiropas Banku iestādes lēmumu un pieņem savu lēmumu saskaņā ar Eiropas Banku iestādes lēmumu. Šā panta astotajā un devītajā daļā minēto laikposmu uzskata par samierināšanas termiņu Regulas Nr. 1093/2010 izpratnē. Eiropas Banku iestāde pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Pēc šā panta astotajā un devītajā daļā minētā termiņa beigām vai pēc saskaņota lēmuma pieņemšanas Eiropas Banku iestāde jautājumu vairs neizskata. Ja Eiropas Banku iestāde nepieņem lēmumu, to pieņem grupas līmeņa noregulējuma iestāde. (13) Ja šā panta astotajā vai devītajā daļā noteiktajā termiņā nav pieņemts saskaņots lēmums, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pati pieņem lēmumu par atbilstošiem pasākumiem, kas veicami noregulējamās grupas līmenī saskaņā ar šā likuma 20. panta astoto daļu. (14) Šā panta trīspadsmitajā daļā minētais lēmums ir pilnībā pamatots, un tajā ņemami vērā citu tās pašas noregulējamās grupas vienību noregulējuma iestāžu un grupas līmeņa noregulējuma iestādes viedokļi un iebildumi. Finanšu un kapitāla tirgus komisija lēmumu nosūta noregulējamai vienībai. (15) Ja šā panta astotajā un devītajā daļā minētā termiņa beigās Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar šā panta astoņpadsmitajā daļā minēto lūgumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija atliek lēmuma pieņemšanu, gaida Eiropas Banku iestādes lēmumu un pieņem savu lēmumu saskaņā ar Eiropas Banku iestādes lēmumu. Šā panta astotajā un devītajā daļā minēto laikposmu uzskata par samierināšanas termiņu Regulas Nr. 1093/2010 izpratnē. Eiropas Banku iestāde pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Pēc šā panta astotajā un devītajā daļā minētā termiņa beigām vai pēc saskaņota lēmuma pieņemšanas Eiropas Banku iestāde jautājumu vairs neizskata. Ja Eiropas Banku iestāde nepieņem lēmumu, to pieņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija. (16) Ja kāda no iesaistītajām noregulējuma iestādēm saskaņota lēmuma pieņemšanas termiņā ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņota lēmuma pieņemšanai atbilstoši Regulas Nr. 1093/2010 19. pantam, Finanšu un kapitāla tirgus komisija atliek lēmuma pieņemšanu un īsteno pasākumus saskaņā ar Eiropas Banku iestādes lēmumu. Ja Eiropas Banku iestāde nepieņem lēmumu viena mēneša laikā, lēmumu pieņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija. (17) Ja saskaņotais lēmums nav pieņemts, meitas sabiedrību noregulējuma iestādes var noteikt atbilstošus pasākumus noregulējuma šķēršļu novēršanai attiecībā uz to jurisdikcijas meitas sabiedrībām, ja vien Finanšu un kapitāla tirgus komisija vai cita iesaistītā noregulējuma iestāde nav vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu. (18) Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņota lēmuma pieņemšanas termiņā ir tiesīga vērsties Eiropas Banku iestādē ar lūgumu atbilstoši šā panta astotajai daļai sniegt atbalstu saskaņota lēmuma pieņemšanai par šā likuma 20. panta astotajā daļā minētajiem pasākumiem saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu un 31. panta "c" punktu." 11. 22. pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdu "ceturtajā" ar vārdu "astotajā"; izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā: "(3) Ja saskaņots lēmums nav pieņemts, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pati pieņem lēmumu par pasākumiem, kas meitas sabiedrībām veicami individuāli saskaņā ar šā likuma 20. panta astoto daļu. Minētajā lēmumā Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā citu noregulējuma iestāžu viedokļus un iebildumus. Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo savu lēmumu Latvijas Republikā reģistrētai meitas sabiedrībai un tās pašas noregulējamās grupas noregulējamai vienībai, minētās noregulējamās vienības noregulējuma iestādei un, ja tā ir cita iestāde, grupas līmeņa noregulējuma iestādei. (4) Ja šā likuma 21. panta astotajā un devītajā daļā minētā termiņa beigās kāda no iesaistītajām noregulējuma iestādēm saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija atliek lēmuma pieņemšanu, gaida jebkādu Eiropas Banku iestādes lēmumu, ko tā var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem savu lēmumu saskaņā ar Eiropas Banku iestādes lēmumu. Šā likuma 21. panta astotajā un devītajā daļā minēto laikposmu uzskata par samierināšanas termiņu Regulas Nr. 1093/2010 izpratnē. Ja Eiropas Banku iestāde nepieņem lēmumu viena mēneša laikā, lēmumu pieņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija."; aizstāt piektajā daļā vārdu "ceturtās" ar vārdu "astotās". 12. Izteikt 23.5 pantu šādā redakcijā: "23.5 pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija pilda vienotās noregulējuma valdes vienotā noregulējuma ietvaros pieņemto lēmumu attiecībā uz minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību vai noregulējuma darbību. Pildot minēto lēmumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar Regulas Nr. 806/2014 29. pantu attiecībā uz Regulas Nr. 806/2014 7. panta 2. un 5. punktā minētajiem subjektiem piemēro šajā likumā noteiktās prasības par minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību vai attiecīgās noregulējuma darbības īstenošanu." 13. Papildināt IV1 nodaļu ar 23.6 pantu šādā redakcijā: "23.6 pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija, izmantojot šā likuma 60. panta sešpadsmitajā daļā minētās tiesības attiecībā uz noregulējamām vienībām, nosūta vienotajai noregulējuma valdei pieprasījumu, kas izvērtēts atbilstoši šajā likumā noteiktajām prasībām." 14. Aizstāt 26. panta pirmajā un otrajā daļā vārdus "mātes iestādes" ar vārdiem "mātes sabiedrības". 15. 33. panta pirmajā daļā: izteikt ievaddaļu šādā redakcijā: "Ja iestāde pārkāpj vai tuvākajā laikā varētu pārkāpt Kredītiestāžu likumu vai Finanšu instrumentu tirgus likumu, vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvos noteikumus, vai tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktus (citstarp tādēļ, ka strauji pasliktinās iestādes finanšu stāvoklis, tostarp pasliktinās likviditātes rādītāji un pieaug piesaistīto līdzekļu, ienākumus nenesošo aizdevumu vai riska darījumu koncentrācijas līmenis, kas var būtiski ietekmēt iestādes darbību), kas var ietvert arī iestādei saistošās pašu kapitāla prasības saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punktu un papildu pašu kapitāla prasību saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, neskarot citos normatīvajos aktos tai noteiktās tiesības piemērot uzraudzības pasākumus, ir tiesības, nosakot termiņu pasākuma izpildei, piemērot šādus agrīnās intervences pasākumus:"; aizstāt 4. punktā vārdus "valdes, padomes vai augstākās vadības" ar vārdiem "valdes vai padomes"; papildināt 7. punktu pēc vārda "iestādes" ar vārdiem "pārvaldes vai". 16. 39. pantā: izteikt pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā: "2) ņemot vērā ierobežotu laiku un citus būtiskus apstākļus, nepastāv pamatotas izredzes, ka alternatīvi privātā sektora pasākumi, kas īstenoti attiecībā uz iestādi, tai skaitā kompensāciju izmaksas sistēmas, vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbība, tostarp agrīnās intervences pasākumi vai attiecīgu kapitāla instrumentu un atbilstīgu saistību norakstīšana vai konvertācija, saprātīgā termiņā novērstu iestādes finanšu grūtības;"; papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā: "Minētajiem pasākumiem ir piesardzības un pagaidu raksturs, un tie ir samērīgi, lai novērstu nopietnu traucējumu sekas, un netiek izmantoti, lai kompensētu zaudējumus, kas iestādei radušies vai varētu rasties tuvākajā laikā."; papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā: "(41) Šā panta trešās daļas 4. punkta "c" apakšpunktā minēto valsts atbalstu piešķir tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams, lai atjaunotu iestādes kapitālu pēc Eiropas Savienības vai vienotā uzraudzības mehānisma spriedzes testos, aktīvu kvalitātes pārbaudēs vai līdzvērtīgās Eiropas Centrālās bankas, Eiropas Banku iestādes vai valsts iestādes veiktās pārbaudēs konstatētā kapitāla iztrūkuma." 17. Papildināt likumu ar 39.1 un 39.2 pantu šādā redakcijā: "39.1 pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija var veikt noregulējuma darbību attiecībā uz centrālo iestādi un visām tai pastāvīgi radniecīgajām iestādēm, kas pieder pie tās pašas noregulējamās grupas, ja minētā noregulējamā grupa atbilst šā likuma 39. panta pirmās daļas nosacījumiem. 39.2 pants. Ja iestāde vai finanšu sabiedrība atbilst šā likuma 39. panta pirmās daļas 1. un 2. punkta nosacījumiem, bet noregulējuma darbība saskaņā ar šā likuma 39. panta pirmās daļas 3. punktu nebūtu sabiedrības interesēs, iestādi vai finanšu sabiedrību likvidē Kredītiestāžu likumā noteiktajā kārtībā." 18. Izteikt 40. pantu šādā redakcijā: "40. pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var veikt noregulējuma darbību attiecībā uz finanšu iestādi, kas minēta šā likuma 2. panta otrās daļas 2. punktā, ja attiecībā gan uz šo finanšu iestādi, gan uz mātes sabiedrību, uz kuru attiecas konsolidētā uzraudzība, ir izpildīti šā likuma 39. panta pirmās daļas nosacījumi. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var veikt noregulējuma darbību attiecībā uz finanšu sabiedrību, kas minēta šā likuma 2. panta otrās daļas 3. un 4. punktā, ja tā atbilst šā likuma 39. panta pirmajā daļā minētajiem noregulējuma darbības veikšanas nosacījumiem. (3) Ja finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir līdzdalība jauktas darbības pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrībā, kuras noregulējuma plānā paredzēts, ka jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība ir noteikta par noregulējamu vienību, tad grupas noregulējumu veic attiecībā uz finanšu pārvaldītājsabiedrību, nevis attiecībā uz jauktas darbības pārvaldītājsabiedrību. (4) Ja šā likuma 2. panta otrās daļas 3. un 4. punktā minētā finanšu sabiedrība neatbilst noregulējuma darbības veikšanas nosacījumiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga veikt noregulējuma darbību attiecībā uz minēto sabiedrību, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi: 1) finanšu sabiedrība ir noregulējamā vienība; 2) viena vai vairākas finanšu sabiedrības meitas sabiedrības, kas ir iestādes, bet nav noregulējamās vienības, atbilst noregulējuma darbības veikšanas nosacījumiem; 3) vienas vai vairāku finanšu sabiedrības meitas sabiedrību aktīvi un saistības ir tādas, ka šo meitas sabiedrību iespējamā maksātnespēja apdraud visu noregulējamo grupu, un noregulējuma darbība attiecībā uz finanšu sabiedrību ir nepieciešama, lai noregulētu meitas sabiedrības, kas ir iestādes, vai visu noregulējamo grupu." 19. Papildināt likumu ar 40.1 pantu šādā redakcijā: "40.1 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var apturēt jebkādas maksājuma vai piegādes saistības, ievērojot jebkādu līgumu, kura puse ir iestāde vai finanšu sabiedrība, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi: 1) saskaņā ar šā likuma 39. panta pirmās daļas 1. punktu ir konstatēts, ka attiecīgajai iestādei vai finanšu sabiedrībai ir finanšu grūtības vai, iespējams, tā nonāks finanšu grūtībās; 2) nav šā likuma 39. panta pirmās daļas 2. punktā minētu nekavējoties pieejamu privātā sektora pasākumu, ar kuriem tiktu novērsta iestādes vai vienības maksātnespēja; 3) apturēšana ir vajadzīga, lai nepieļautu iestādes vai noregulējamās vienības finanšu stāvokļa turpmāku pasliktināšanos; 4) apturēšana ir nepieciešama, lai veiktu kādu no šādām darbībām: a) konstatētu šā likuma 39. panta pirmās daļas 3. punktā minēto, b) izvēlētos atbilstīgas noregulējuma darbības vai nodrošinātu viena vai vairāku noregulējuma instrumentu efektīvu piemērošanu. (2) Šā panta pirmajā daļā minētās tiesības nepiemēro maksājuma un piegādes saistībām pret: 1) sistēmām un sistēmu operatoriem, kas noteikti likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās"; 2) Eiropas Savienībā autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem, ievērojot Regulas Nr. 648/2012 14. pantu, un ārvalstu centrālajiem darījuma partneriem, kurus Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde atzinusi, ievērojot minētās regulas 25. pantu; 3) centrālajām bankām. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija īsteno šā panta pirmajā daļā minēto apturēšanu, ņemot vērā katra konkrētā gadījuma apstākļus. Finanšu un kapitāla tirgus komisija rūpīgi izvērtē, cik piemēroti ir paplašināt apturēšanu, lai piemērotu to arī atbilstīgajiem noguldījumiem saskaņā ar Noguldījumu garantiju likuma 1. panta pirmās daļas 2. punktu un jo īpaši fizisko personu, mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu segtajiem noguldījumiem. (4) Ja šā panta pirmajā daļā minētās tiesības apturēt maksājuma vai piegādes saistības tiek īstenotas attiecībā uz segtajiem noguldījumiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina, ka noguldītājiem ir piekļuve pienācīgai summai dienā no minētajiem noguldījumiem. (5) Apturēšanas termiņš atbilstoši šā panta pirmajai daļai ir pēc iespējas īsāks un nepārsniedz minimālo laikposmu, kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzskata par nepieciešamu šā panta pirmās daļas 3. un 4. punktā minētajos nolūkos, un nav ilgāks par laikposmu no brīža, kad atbilstoši šā panta desmitajai daļai tiek publicēts paziņojums par apturēšanu, līdz pusnaktij nākamajā dienā, kas ir darbdiena. (6) Īstenojot šā panta pirmajā daļā minētās tiesības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā šo tiesību īstenošanas iespējamo ietekmi uz finanšu tirgus pienācīgu darbību, kā arī uzraudzības un tiesu iestāžu tiesības, lai aizsargātu kreditoru tiesības un vienlīdzīgu attieksmi pret kreditoriem maksātnespējas procesā. Finanšu un kapitāla tirgus komisija jo īpaši ņem vērā maksātnespējas procesa iespējamu piemērošanu iestādei vai finanšu sabiedrībai šā likuma 39. panta pirmās daļas 3. punktā minētā konstatējuma rezultātā un veic pasākumus, kurus tā uzskata par piemērotiem, lai nodrošinātu pienācīgu koordināciju ar administratīvajām vai tiesu iestādēm. (7) Ja maksājuma vai piegādes saistības saskaņā ar līgumu ir apturētas atbilstoši šā panta pirmajai daļai, jebkura darījuma partnera maksājuma vai piegādes saistības atbilstoši minētajam līgumam aptur uz tādu pašu termiņu. (8) Maksājuma vai piegādes saistības, kuru izpildes termiņš būtu iestājies apturēšanas termiņā, izpilda nekavējoties pēc apturēšanas termiņa beigām. (9) Pirms noregulējuma lēmuma pieņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties informē iestādi un šā likuma 104. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 5. punktā minētās institūcijas par šā panta pirmajā daļā minēto tiesību īstenošanu, ja tiek konstatēts, ka iestāde kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga saskaņā ar šā likuma 39. panta pirmās daļas 1. punktu. (10) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, izmantojot šā likuma 104. panta otrajā daļā minētos līdzekļus, publicē lēmumu, ar kuru aptur saistības saskaņā ar šo pantu, vai nodrošina, ka tiek publicēts šāds lēmums, norādot apturēšanas nosacījumus un termiņus. (11) Šis pants neskar tiesību aktos ietvertos noteikumus, ar ko piešķir tiesības apturēt iestāžu vai finanšu sabiedrību maksājuma vai piegādes saistības, pirms tiek konstatēts, ka minētās iestādes vai finanšu sabiedrības kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīgas saskaņā ar šā likuma 39. panta pirmās daļas 1. punktu, vai apturēt iestāžu vai finanšu sabiedrību maksājuma vai piegādes saistības, kuras izbeidzamas saskaņā ar maksātnespējas procesu un kuras pārsniedz šajā pantā noteikto piemērošanas jomu un ilgumu. Šajā pantā minētie nosacījumi neskar nosacījumus, kas saistīti ar šādām tiesībām apturēt maksājuma vai piegādes saistības. (12) Kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija īsteno tiesības apturēt maksājuma vai piegādes saistības attiecībā uz iestādi vai finanšu sabiedrību, ievērojot šā panta pirmo daļu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija apturēšanas termiņā var īstenot arī tiesības: 1) ierobežot minētās iestādes vai finanšu sabiedrības nodrošinātos kreditorus nodrošinājuma tiesību īstenošanā saistībā ar jebkuriem minētās iestādes vai finanšu sabiedrības aktīviem uz tādu pašu laikposmu. Šādā gadījumā piemēro šā likuma 92. panta otro un trešo daļu; 2) apturēt jebkuras ar minēto iestādi vai finanšu sabiedrību noslēgtā līguma puses izbeigšanas tiesības uz tādu pašu laikposmu. Šādā gadījumā piemēro šā likuma 93. panta otro, trešo, ceturto, piekto, sesto, septīto un astoto daļu. (13) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc tam, kad ir konstatēts, ka iestāde vai finanšu sabiedrība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga saskaņā ar šā likuma 39. panta pirmās daļas 1. punktu, ir īstenojusi tiesības apturēt maksājuma vai piegādes saistības šā panta pirmajā vai vienpadsmitajā daļā minētajos apstākļos un ja pēc tam ir veikta noregulējuma darbība attiecībā uz minēto iestādi vai finanšu sabiedrību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija attiecībā uz minēto iestādi vai finanšu sabiedrību neīsteno šā likuma 91. panta pirmajā daļā, 92. panta pirmajā daļā vai 93. panta pirmajā daļā noteiktās tiesības." 20. 41. panta pirmajā daļā: papildināt 2. punktu ar vārdiem "saskaņā ar Kredītiestāžu likumā noteikto kreditoru apmierināšanas kārtu, izņemot gadījumus, kad šajā likumā ir noteikts citādi"; aizstāt 3. un 4. punktā vārdus "valde, padome un augstākā vadība" ar vārdiem "valde un padome". 21. Aizstāt 42. panta ceturtajā daļā vārdus "valdes, padomes un iestādes augstākās vadības" ar vārdiem "valdes un padomes" un vārdus "valdes, padomes vai iestādes augstākās vadības" - ar vārdiem "valdes un padomes". 22. Papildināt 43. panta 2.1 daļu pēc vārda "instrumentiem" ar vārdiem "un atbilstīgajām saistībām". 23. 45. pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus "norakstīšanas, vai konvertēšanas tiesību īstenošanas" ar vārdiem un skaitli "un atbilstīgo saistību norakstīšanas, vai konvertēšanas tiesību īstenošanas saskaņā ar šā likuma 77. pantā noteiktajām prasībām"; papildināt trešās daļas 1., 3. un 7. punktu pēc vārdiem "kapitāla instrumenti" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "un atbilstīgās saistības" (attiecīgā locījumā); aizstāt trešās daļas 4. punktā vārdus "atbilstīgo saistību" ar vārdiem "iekšēji rekapitalizējamo saistību". 24. Papildināt 47. panta ceturtās daļas 1. punktu, piekto un sesto daļu pēc vārdiem "kapitāla instrumenti" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "un atbilstīgās saistības" (attiecīgā locījumā). 25. Izslēgt IX nodaļas nosaukumā vārdu "noregulējuma". 26. 48. pantā: papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā: "(31) Piemērojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodošanas tiesības var īstenot vairākas reizes, lai veiktu noregulējamās iestādes akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu vai aktīvu, tiesību vai saistību papildu nodošanu."; aizstāt ceturtajā daļā vārdus "Piemērojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu, Finanšu" ar vārdiem "Pēc uzņēmuma pārdošanas instrumenta piemērošanas Finanšu"; papildināt piekto daļu ar jaunu pirmo teikumu šādā redakcijā: "Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina pircēja saņemtā pieteikuma savlaicīgu izskatīšanu."; papildināt piektās daļas 1. un 2. punktu pēc vārdiem "perioda vai" ar vārdiem un skaitli "šīs daļas 4. punktā"; izslēgt piektās daļas 4. punktā vārdus "un, ja pircējs tos neatsavina, piemērot sankcijas par būtiskas līdzdalības iegūšanas prasību pārkāpumiem"; izteikt sesto daļu šādā redakcijā: "(6) Pircējs var joprojām izmantot noregulējamās iestādes tiesības sniegt finanšu pakalpojumus citā dalībvalstī, kā arī izmantot dalības tiesības un piekļuvi noregulējamās iestādes maksājumu sistēmām, regulētam tirgus organizētājam, ieguldītāju aizsardzības sistēmām un noguldījumu garantiju sistēmām, ja pircējs atbilst dalības kritērijiem šādās sistēmās. Ja pircējs neatbilst dalības kritērijiem attiecīgajā maksājumu, tīrvērtes vai norēķinu sistēmā, regulētā tirgus organizētājā, ieguldītāju aizsardzības sistēmā vai noguldījumu garantiju sistēmā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga noteikt periodu, kas nepārsniedz 24 mēnešus, kurā pircējs var izmantot noregulējamās iestādes tiesības dalībai un piekļuvei minētajām sistēmām un kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc pircēja pieprasījuma var pagarināt. Piekļuve minētajām sistēmām netiek liegta, pamatojoties uz to, ka pircējam nav kredītreitingu aģentūras reitinga vai nav nepieciešamā reitinga līmeņa." 27. 49. pantā: papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā: "(11) Portfeļos apvienotas tiesības, aktīvus un saistības var tirgot atsevišķi."; izteikt otro daļu šādā redakcijā: "(2) Tādas ar noregulējamās iestādes pārdošanas darījumu saistītās informācijas publiskošanu, kuru iestādei ir pienākums atklāt sabiedrībai, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa regulas Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/6/EK un Komisijas direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (Dokuments attiecas uz EEZ) 17. panta 1. punktu, var atlikt saskaņā ar minētās regulas 17. panta 4. vai 5. punktu."; aizstāt trešajā daļā vārdus "vai nestabilitātes būtiskai izplatībai finanšu tirgū vai prasību ievērošana varētu samazināt uzņēmuma pārdošanas instrumenta efektivitāti šo draudu pārvarēšanā" ar vārdiem un skaitļiem "vai prasību ievērošana varētu samazināt uzņēmuma pārdošanas instrumenta efektivitāti šo draudu pārvarēšanā vai šā likuma 38. panta pirmās daļas 2. punktā minētā noregulējuma mērķa sasniegšanu". 28. 50. pantā: papildināt trešo daļu pēc vārda "piemērošana" ar vārdiem un skaitļiem "šā likuma 53. panta pirmās daļas 2. punktā minētajam mērķim"; aizstāt devītajā daļā vārdus "pircējs atbilst dalības un būtiskas līdzdalības kritērijiem" ar vārdiem "tā atbilst dalības kritērijiem"; izteikt desmito daļu šādā redakcijā: "(10) Ja pagaidu iestāde neatbilst dalības kritērijiem attiecīgajā maksājumu sistēmā, regulētā tirgus organizētājā, ieguldītāju aizsardzības sistēmā vai noguldījumu garantiju sistēmā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga noteikt periodu, kas nepārsniedz 24 mēnešus, kurā pagaidu iestāde var izmantot noregulējamās iestādes tiesības dalībai un piekļuvei minētajām sistēmām un kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc pagaidu iestādes pieprasījuma var pagarināt."; aizstāt trīspadsmitajā daļā vārdus "valde, padome vai augstākā vadība nav atbildīga par" ar vārdiem "valde un padome nav atbildīga". 29. 51. pantā: aizstāt otrajā daļā vārdus "valde, padome vai augstākā vadība" ar vārdiem "valde un padome"; izteikt piektās daļas otro teikumu šādā redakcijā: "Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga minēto termiņu pagarināt vienu vai vairākas reizes par vienu gadu ar nosacījumu, ka šāds pagarinājums ir nepieciešams, lai atbalstītu šā panta trešās daļas 1., 2., 3. un 5. punktā minēto mērķu sasniegšanu vai nodrošinātu svarīgāko iestādes finanšu pakalpojumu nepārtrauktību." 30. 52. pantā: papildināt pantu ar 5.1 un 5.2 daļu šādā redakcijā: "(51) Ja tika piemērots pagaidu iestādes instruments, aktīvu pārvaldības sabiedrība pēc pagaidu iestādes instrumenta piemērošanas var no pagaidu iestādes pārņemt aktīvus, tiesības vai saistības. (52) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var īstenot nodošanas tiesības vairākas reizes, lai veiktu noregulējamās iestādes akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu vai aktīvu, tiesību vai saistību papildu nodošanu."; aizstāt astotajā daļā vārdus "padome, valde un augstākā vadība" ar vārdiem "valde un padome". 31. 53. pantā: papildināt pirmās daļas 1. punktu ar vārdiem "un turpinātu darbības, kurām tai ir izsniegta licence (atļauja) saskaņā ar minētajiem likumiem, kā arī atjaunotu tirgus dalībnieku un sabiedrības uzticēšanos iestādei vai finanšu sabiedrībai"; izteikt trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Ja šā panta otrajā daļā minētie nosacījumi nav izpildīti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var piemērot citus noregulējuma instrumentus un iekšējās rekapitalizācijas instrumentu šā panta pirmās daļas 2. punktā minētajam mērķim." 32. 54. pantā: izteikt pirmās daļas 6. punktu šādā redakcijā: "6) tādas saistības pret sistēmām vai sistēmu operatoriem, kas noteikti likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās", vai to dalībniekiem, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par septiņām dienām un kuras rodas no dalības šādā sistēmā, vai saistības pret Eiropas Savienībā autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem, ievērojot Regulas Nr. 648/2012 14. pantu, un ārvalsts centrālajiem darījuma partneriem, kurus Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde atzinusi, ievērojot minētās regulas 25. pantu;"; papildināt pirmo daļu ar 11. punktu šādā redakcijā: "11) saistības (neatkarīgi no to termiņa) pret iestādēm, kas ietilpst vienā un tajā pašā noregulējamā grupā, bet kas pašas nav noregulējamās vienības, izņemot gadījumu, kad minētās saistības ierindojas pēc parastām nenodrošinātām saistībām saskaņā ar attiecīgiem normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē maksātnespējas procesu. Gadījumos, kad ir piemērojams minētais izņēmums, Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā attiecīgās meitas sabiedrības, kas nav noregulējamā vienība, noregulējuma iestāde novērtē, vai to posteņu summa, kuri atbilst šā likuma 61. panta sestajai daļai, ir pietiekama, lai atbalstītu atbilstošākās noregulējuma stratēģijas īstenošanu."; aizstāt trešajā daļā vārdu "ceturtās" ar vārdu "astotās" un vārdus "saistības atbilst iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas nosacījumiem" - ar vārdiem "iekšēji rekapitalizējamās saistības". 33. Izteikt 55. pantu šādā redakcijā: "55. pants. (1) Lai nodrošinātu noregulējuma stratēģijas efektīvu īstenošanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija rūpīgi izvērtē, vai saistības pret iestādēm vai finanšu sabiedrībām, kas ietilpst vienā un tajā pašā noregulējamā grupā, bet kas pašas nav noregulējamās vienības un nav izslēgtas no norakstīšanas vai konvertēšanas tiesību piemērošanas saskaņā ar šā likuma 54. panta pirmās daļas 11. punktu, būtu izslēdzamas vai daļēji izslēdzamas saskaņā ar šā likuma 54. panta ceturtās daļas 1., 2., 3. un 4. punktu. (2) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nolemj izslēgt vai daļēji izslēgt iekšēji rekapitalizējamās saistības vai iekšēji rekapitalizējamo saistību kategoriju saskaņā ar šā panta pirmo daļu, citām iekšēji rekapitalizējamām saistībām piemērojamu norakstīšanas vai konvertācijas līmeni var palielināt, lai ņemtu vērā šādu izslēgšanu, ar nosacījumu, ka, palielinot citām iekšēji rekapitalizējamām saistībām piemērojamo norakstīšanas vai konvertācijas līmeni, tiek ievērots šā likuma 41. panta pirmās daļas 6. punktā minētais princips. (3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nolemj izslēgt vai daļēji izslēgt iekšēji rekapitalizējamās saistības vai iekšēji rekapitalizējamo saistību kategoriju saskaņā ar šo daļu un zaudējumi, ko segtu no šīm saistībām, nav pilnībā nodoti citiem kreditoriem, noregulējuma finansēšanas mehānisms var veikt iemaksu noregulējamā iestādē, lai veiktu vienu vai abus šādus pasākumus: 1) segtu visus zaudējumus, kurus iekšēji rekapitalizējamās saistības nav absorbējušas, un atjaunotu noregulējamās iestādes neto aktīvu vērtību līdz nullei saskaņā ar šā likuma 67. panta pirmās daļas 1. punktu; 2) pirktu akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, vai kapitāla instrumentus noregulējamā iestādē, lai rekapitalizētu iestādi saskaņā ar šā likuma 67. panta pirmās daļas 2. punktu." 34. 56. pantā: aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdu "otrajā" ar vārdu "trešajā"; aizstāt pirmās daļas 1. punktā vārdu "atbilstīgo" ar vārdiem "iekšēji rekapitalizējamo"; aizstāt pirmās daļas 1. un 2. punktā vārdus "saistību, kapitāla un rezervju kopsummas, kas novērtēta" ar vārdiem "kopējām saistībām (ieskaitot pašu kapitālu), kas novērtētas"; aizstāt otrās daļas ievaddaļā vārdu "otrajā" ar vārdu "trešajā". 35. Aizstāt 57. panta trešās daļas ievaddaļā vārdu "otrajā" ar vārdu "trešajā". 36. Izteikt 58. panta trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: "Finanšu un kapitāla tirgus komisija pirms lēmuma pieņemšanas par šā likuma 54. panta ceturtajā daļā un 55. panta pirmajā daļā noteikto tiesību īstenošanu informē par to Eiropas Komisiju." 37. Papildināt likumu ar 58.1 pantu šādā redakcijā: "58.1 pants. (1) Tādu atbilstīgo saistību pārdevējs, kuras atbilst visiem Regulas Nr. 575/2013 72.a pantā minētajiem nosacījumiem (izņemot nosacījumus attiecībā uz minētās regulas 72.a panta 1. punktu un 72.b panta 3., 4. un 5. punktu), šādas saistības pārdod privātam klientam tikai tad, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi: 1) pārdevējs ir veicis piemērotības pārbaudi saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 126.2 pantu; 2) pārdevējs, pamatojoties uz šīs daļas 1. punktā minēto pārbaudi, ir pārliecinājies, ka šādas atbilstīgās saistības ir piemērotas attiecīgajam privātajam klientam; 3) pārdevējs piemērotību dokumentē saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 128. panta vienpadsmito, 11.1 un 11.2 daļu. (2) Ja šā panta pirmajā daļā minētie nosacījumi ir izpildīti un attiecīgā privātā klienta finanšu portfelis pirkuma brīdī nepārsniedz 500 000 euro, pārdevējs, pamatojoties uz informāciju, ko privātais klients sniedz saskaņā ar šā panta trešo daļu, nodrošina, ka iegādes laikā ir izpildīti abi šādi nosacījumi: 1) privātais klients neiegulda kopējo summu, kas pārsniedz 10 procentus no finanšu instrumentu portfeļa saistībām, kas minētas šā panta pirmajā daļā; 2) sākotnējo ieguldījumu apjoms, kas ieguldīts vienā vai vairākos saistību instrumentos, kuri minēti šā panta pirmajā daļā, ir vismaz 10 000 euro. (3) Privātais klients pārdevējam sniedz patiesu informāciju par savu finanšu instrumentu portfeli, tostarp par jebkādie …

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.