Par Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānu 2026.–2027. gadam

Par Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānu 2026.–2027. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 137 Rīgā 2026. gada 17. martā (prot. Nr. 14 64. §) Par Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānu 2026.–2027. gadam 1. Apstiprināt Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānu 2026.–2027. gadam (turpmāk – plāns). 2 2. Veselības ministrijai nodrošināt plāna ieviešanas vadību un koordināciju. 3 3. Plānā paredzēto pasākumu īstenošanu iesaistītajām institūcijām 2026. gadā nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.  4 4. Lai ievērotu Fiskālās disciplīnas likuma 9. pantā noteikto un nodrošinātu Veselības ministrijas indikatīvi aprēķināto papildu nepieciešamo finansējumu 2027. gadā 42 230 607 euro apmērā un turpmāk ik gadu 47 229 137 euro apmērā, Veselības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju izdevumu pārskatīšanas procesā sagatavot priekšlikumus par kompensējošiem pasākumiem, kuros paredzēt horizontālu publiskā sektora izdevumu samazinājumu, funkciju pārskatīšanu un procesu efektivizēšanu, vienlaikus izvērtējot kopējo ekonomisko situāciju valstī un iespējas pārtraukt kādu zemākas prioritātes pasākumu. 5 Ministru prezidente E. Siliņa Veselības ministrs H. Abu Meri (Ministru kabineta 2026. gada 17. marta rīkojums Nr. 137) Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāns 2026.–2027. gadam Rīga2025SatursIzmantotie saīsinājumiI Plāna kopsavilkumsII Situācijas raksturojums1. Statistikas dati2. SAS profilakse, tās veicināšana un riska faktoru ietekmes mazināšana2.1. Veselības veicinošo paradumu izplatība2.2. Vakcinācija pret gripu un pneimokoku infekciju3. Savlaicīga riska faktoru atklāšana, agrīna slimību diagnostika, ārstēšana un rehabilitācija3.1. Savlaicīga riska faktoru un slimību diagnostika3.2. SAS un to saistīto slimību pacientu uzraudzības uzlabošana PVA un SAVA3.2.1. Cukura diabēta pacientu aprūpe3.3. Pacientu līdzestība un medikamentu pieejamības uzlabošana3.4. Stacionārā aprūpe un gaidīšanas laiks stacionāro pakalpojumu saņemšanai3.4.1. Akūta koronāra sindroma (AKS) pacientu aprūpe stacionārajās ārstniecības iestādēs3.4.2. Insulta audits3.4.3. Aterosklerozes radītās sekas3.4.4. Aritmijas3.4.5. Sirds operācijas3.5. Rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības veicināšana3.6. Veselības aprūpes kvalitātes uzlabošana4. Veselības aprūpes personāla zināšanu un prasmju pilnveidošanaIII Plānā paredzētie pasākumiIV Teritoriālā perspektīvaV PielikumsIzmantotie saīsinājumiABLHAugsta blīvuma holesterīnsAKSAkūts koronārs sindromsANOApvienoto Nāciju organizācijaBKUSBērnu klīniskā universitātes slimnīcaDRSDaugavpils reģionālā slimnīcaDzVTDziļo vēnu trombozeEEZEiropas ekonomiskā zonaEKGElektrokardiogrāfijaEKMOEkstrakorporālā membrānu oksigenācijaEKSElektrokardiostimulācijaESEiropas SavienībaESF+Eiropas Sociālais fonds PlusIABPIntraaortālais balona pumpisICDIntrakardiāls defibrilatorsKSSKoronāra sirds slimībaLAĀALatvijas Acu ārstu asociācijaLAĶBLatvijas Asinsvadu ķirurgu biedrībaLAĀBLatvijas Arodslimību Ārstu BiedrībaLĀBLatvijas Ārstu biedrībaLEALatvijas Endokrinologu asociācijaLDVCLatvijas Digitālās veselības centrsLĢĀALatvijas Ģimenes ārstu asociācijaLIBLatvijas Internistu biedrībaLKBLatvijas Kardiologu biedrībaLLĢĀALatvijas Lauku Ģimenes Ārstu asociācijaLNALatvijas Nefrologu asociācijaLNBLatvijas Neirologu biedrībaLNMAALatvija Nieru un Multiorgānu Aizstājterapijas asociācijaLRSLiepājas reģionālā slimnīcaLSĶALatvijas sirds ķirurgu asociācijaMVIMetodiskās vadības institūcijaMVI ĢMMetodiskās vadības institūcija ģimenes medicīnāMVI KJMetodiskās vadības institūcija kardioloģijas jomāNMPNeatliekamā medicīniskā palīdzībaNMPDNeatliekamās medicīniskā palīdzības dienestsNVDNacionālais veselības dienestsNVONevalstiskās organizācijasOECDEkonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (tulk. no angļu val. OECD (Organisation for Economic Co-operation and Development)PAOSPerifēro artēriju okluzīva slimībaPATEPlaušu trombembolijaPKIPerkutāna koronāra intervencePVAPrimārā veselības aprūpePVOPasaules Veselības organizācijaPSKUSPaula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcaRAKUSRīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcaSASSirds un asinsvadu slimībasSAVASekundārā ambulatorā veselības aprūpeSCOREFatālu kardiovaskulāro notikumu risks tuvāko 10 gadu laikāSPKCSlimību profilakses un kontroles centrsSPMKStacionārā pacienta medicīniskā karteSSK-10Starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikācija, 10.redakcija, 5.izdevumsSVPSabiedrības veselības pamatnostādnesTOAKTiešie perorālie antikoagulantiVIVeselības inspekcijaZBLHZema blīvuma holesterīnsI Plāna kopsavilkumsMinistru kabinets 2022. gada 26. maijā ar rīkojumu Nr. 359 apstiprināja Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam (turpmāk – SVP) (prot. Nr. 28 43. §). SVP mērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Lai to sasniegtu, pamatnostādnēs ir definēti apakšmērķi:○ nodrošināt iedzīvotājiem iespēju saglabāt un uzlabot savu veselību, samazinot neinfekcijas slimību riska faktoru un traumatisma negatīvo ietekmi, vienlaikus īstenojot veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus veselīgas, drošas dzīves un darba vides attīstīšanai;○ veicināt uz cilvēku centrētas un integrētas veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.Šī apakšmērķa sasniegšanai saskaņā ar pamatnostādnēm Veselības ministrija ir sagatavojusi politikas plānošanas dokumentu "Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāns 2026.–2027. gadam" (turpmāk – Plāns). Plāns ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments.Eiropas Savienībā (ES) sirds un asinsvadu slimības (SAS) ir atzītas par galveno mirstības cēloni, galveno saslimstības un invaliditātes faktoru, kas apdraud veselības aprūpes sniegšanas un slimību pārvaldības progresu. ES iepriekšējo un neseno kopīgo pasākumu mērķis, kas izcelts vēsturiskajās iniciatīvās un veselības aizsardzības programmās, ir risināt neinfekcijas slimību, tostarp izplatīto SAS radītos draudus. Neraugoties uz šiem centieniem, joprojām mirstības līmenis no SAS ir augsts, joprojām ir satraucoša SAS, tostarp ar tām saistīto kopējo riska faktoru, izplatība, un to ievērojamais valstīm radītais ekonomiskais slogs. ES Padome uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi ES līmenī izstrādāt vienotu un stratēģisku pieeju sirds un asinsvadu veselībai, ņemot vērā to, ka tas pozitīvi ietekmēs arī citas neinfekcijas slimības. Lai to panāktu ES Padome 2024. gada 14. novembrī publicēja dokumentu "Secinājumi par sirds un asinsvadu veselības uzlabošanu Eiropā Savienībā" ar mērķi veicināt ciešāku dalībvalstu sadarbību, visaptverošu profilakses, atklāšanas, diagnosticēšanas, pārvaldības, ārstēšanas un rehabilitācijas stratēģiju izstrādi, tostarp izmantojot veselības aprūpes inovācijas, lai mazinātu SAS izplatību un ekonomisko ietekmi. Arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) un Eiropas Parlamenta iniciatīvās Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam (jo īpaši 3.4. un 3.8. ilgtspējīgas attīstības mērķī) ir uzsvērts, cik svarīgi ir samazināt priekšlaicīgu mirstību no neinfekcijas slimībām, tādām, kā SAS1.Kopumā kopējais mirstības rādītājs no SAS PVO Eiropas reģionā samazinājās no 521,3 uz 100 000 iedzīvotāju 2000. gadā līdz 417,1 uz 100 000 iedzīvotāju 2021. gadā. Šī tendence tiek skaidrota ar uzlabotu primāro profilaksi, riska faktoru izplatību un to pārvaldību un aprūpi2. Arī Latvijā mirstība no SAS ilgtermiņā kopumā ir mazinājusies, kaut bijusi ar mainīgu tendenci. Pēc pieauguma Covid-19 pandēmijas laikā pēdējos gados tā ir mazinājusies3. Galvenā SAS nāves cēloņu grupa ir sirds išēmiskās slimības (hroniska sirds išēmiskā slimība, miokarda infarkts u.c.), kam seko cerebrovaskulārās slimības (insulti), hipertensīvās slimības un kardiomiopātijas4. Tomēr, standartizētās mirstības rādītāji SAS dēļ Latvijas iedzīvotājiem ir divas reizes augstāki nekā vidēji ES, vecumā līdz 64 gadiem atšķirība ir pat 3 reizes5. Priekšlaicīgi nomirstot no SAS, gandrīz ceturtajai daļai personu nāves cēlonis ir kardiomiopātija, kas, savukārt, 40% ir alkohola izraisīta (pieskaitot neprecizētas kardiomiopātijas, pat 70%)6. Tieši priekšlaicīga mirstība (0–64 gadi) no SAS ir tā, kas būtiski ietekmē negatīvos Latvijas sabiedrības veselības rādītājus (mūža ilgums, slimību slogs).SAS novēršanā ļoti nozīmīgi ir dzīvesveida paradumi, kas novērš vai mazina, kā arī attālina šo slimību un to izraisīto komplikāciju attīstību7. Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijas iedzīvotāju paradumi kopumā ir neveselīgāki nekā vidēji ES. Pasākumi veselīgu uztura paradumu un pietiekamas fiziskās aktivitātes veicināšanai, kā arī liekās ķermeņa masas izplatības mazināšanai ir iekļauti Rīcības plānā liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.–2029. gadam.SAS profilaksē svarīgi ir ne tikai dzīvesveida paradumi, bet arī dažādi izmeklējumi (piemēram, asinsspiediena mērījumi, holesterīna un cukura līmeņa noteikšana asinīs, svara kontrole u.c.), lai laicīgi konstatētu izmaiņas, novērtētu slimību risku un novērstu to attīstību. Pēc Latvijas iedzīvotāju (25-74 g.v.) kardiovaskulāro slimību riska faktoru šķērsgriezuma 2019. gada pētījuma datiem8 vidējais riska faktoru skaits vīriešiem bija 2,3, sievietēm - 1,8 (no pieciem). Šī pētījuma ietvaros veiktie mērījumi liecina, ka:• paaugstināts arteriālais asinsspiediens bija novērojams 36% iedzīvotāju (43% vīriešu, 30% sieviešu);• paaugstināts holesterīna līmenis – 63% (61% vīriešu, 65% sieviešu);• paaugstināts glikozes līmenis – 27% (32% vīriešu, 22% sieviešu);• liekais svars bija 34%, aptaukošanās – 29% iedzīvotāju 25–74 gadu vecumā.Pieaugot dzīvildzei, tostarp ar SAS, mainās izaicinājumi gan sabiedrības veselībā, gan veselības un sociālajā aprūpē: sabiedrības novecošanās, komorbiditāte, ierobežoti veselības aprūpes resursi, pacientu līdzestība ārstēšanā un riska faktoru mazināšanā, dzīvesveida maiņā u.tml. Neraugoties uz sasniegumiem medicīnā un tehnoloģijās, SAS joprojām ir starp nozīmīgākajiem slimību sloga cēloņiem Eiropā, tāpēc ir nepieciešama profilakses popularizēšana, savlaicīga riska faktoru un slimību diagnostika, kā arī multidisciplināru un starpnozaru sadarbībā balstītu pakalpojumu attīstīšana ambulatorajā, stacionārajā un ilgtermiņa aprūpē pacientiem ar hroniskām slimībām.PLĀNA VIRSMĒRĶIS ir nodrošināt uz pacientu centrētu, integrētu un visaptverošu veselības aprūpi SAS jomā, ieskaitot SAS profilaksi, tādējādi pagarinot veselīgi nodzīvotos mūža gadus, novēršot priekšlaicīgu mirstību no SAS un mazinot nevienlīdzību veselības jomā.PLĀNA APAKŠMĒRĶI:1. SAS profilakse, tās veicināšana un riska faktoru ietekmes mazināšana;2. Savlaicīga SAS riska faktoru un slimību diagnostika, ārstēšana un rehabilitācija;3. Veselības aprūpes personāla zināšanu un prasmju pilnveidošana.PLĀNA VEICAMIE PASĀKUMI ir virzīti uz to, lai:• mazinātu SAS riska faktoru izplatību sabiedrībā;• veicinātu SAS riska faktoru un slimību savlaicīgu atklāšanu, vienlaicīgi uzlabojot pieejamību, kvalitāti, kā arī riska faktoru un SAS un to saistīto slimību novērošanu;• pilnveidotu SAS pacientu ārstniecību, tai skaitā SAS slimības smaguma pakāpes diagnostiku, medikamentozo ārstēšanu, aprūpi, medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus un pacientu novērošanu, nodrošinot integrētu un visaptverošu pacientu aprūpi un novēršot nevienlīdzību kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai;• mazinātu nevienlīdzību ārstēšanas iznākumos un teritoriālā pieejamībā.Plāna mērķi sasniedzami, realizējot TRĪS RĪCĪBAS VIRZIENUS:1. SAS profilakse, tās veicināšana un riska faktoru ietekmes mazināšana;• Veselības veicināšanas pasākumi (ietekmējošo paradumu maiņa, sabiedrības izglītošana par savu pašpārbaudi un regulāras paškontroles veikšanu SAS profilaksei);2. Savlaicīga SAS riska faktoru un slimību diagnostika, ārstēšana un rehabilitācija:• Vienotas profilakses programmas izstrāde (iekļaujot cukura diabēta, SCORE skrīningu un hroniskas nieru slimības skrīningu);• Uzlabot SAS diagnostikas izmeklējumu pieejamību, tostarp pārskatot izmeklējumu veikšanas kompetences un standartus;• Uzlabot konsultāciju pieejamību, sakārtojot pacientu plūsmu endokrinoloģijā, nefroloģijā, kardioloģijā, t.sk. aritmoloģijā;• SAS seku mazināšana kardioloģiskās aprūpes kabinetos (pilotprojekts) – gadu ilga pēc akūtu notikumu novērošana atkārtotu notikumu un invalidizācijas novēršanai (iekļaujot kardioloģiskos pacientus, t.sk. aritmoloģiskus un insulta pacientus);• Hronisku pacientu uzraudzības uzlabošana, izstrādājot dinamiskās novērošanas algoritmus cukura diabēta, hroniskas nieru slimības un SAS jomā, kā arī pacientu līdzestības veicināšana slimības uzraudzībā;• Hronisku slimību progresa novēršana, uzlabojot medikamentu pieejamību;• Vienlīdzīgas stacionārās ārstēšanas saņemšana akūtu notikumu (akūts koronārs sindroms (AKS), insults) gadījumos:- izvērtējot pašreizējo situāciju akūta insulta ārstēšanā, insulta sekundārajā profilaksē, pacientu ilgtermiņa novērošanā un rehabilitācijā;- izpildot tematiskās pārbaudes "AKS pacientu aprūpe" secinājumus.3. Veselības aprūpes personāla zināšanu un prasmju pilnveidošana.Plāns sagatavots, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:– Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam9;– Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns10;– Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam11;– ES Padomes 2024. gada 14. novembra "Secinājumi par sirds un asinsvadu veselības uzlabošanu ES"12;– PVO "Eiropas ziņojums par veselību 2024. gadā: veselības saglabāšana darba kārtībā"13;– Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (tulk. no angļu val. OECD (Organisation for Economic Co-operation and Development) "Ieskats Veselībā: Eiropa 2024"14;– Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Ilgtspējīgas attīstības mērķi – 3. mērķis – nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību jebkura vecuma cilvēkiem, 3.4. apakšmērķis, kas paredz līdz 2030. gadam par vienu trešdaļu samazināt neinfekciju slimību izraisītu priekšlaicīgu mirstību, veicot profilakses un ārstēšanas pasākumus un uzlabojot garīgo veselību un labklājību15.PLĀNĀ SASNIEDZAMIE REZULTĀTI:samazināt priekšlaicīgu mirstību (līdz 64 g.v.) no SAS: 2019. gadā – 134,9, 2024. gadā – 128, 2027. gadā – 124 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.NEPIECIEŠAMAIS PAPILDU FINANSĒJUMS (iekļauts informatīvajos nolūkos) PLĀNĀ IEKĻAUTO PASĀKUMU ĪSTENOŠANAI:Plānā paredzēto pasākumu īstenošanu iesaistītajām institūcijām 2026. gadā nodrošinās atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.Informatīvi – 2027.g indikatīvi nepieciešamais papildu finansējums – 42 230 607 euro;Informatīvi – 2028.g un turpmāk ik gadu indikatīvi nepieciešamais papildu finansējums – 47 229 137 euro.Plānā paredzēto pasākumu īstenošanu iesaistītajām institūcijām 2026. gadā nodrošinās atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2027. gadā un turpmāk katru gadu izskatīs Ministru kabinetā gadskārtējā valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.II Situācijas raksturojums1. Statistikas datiTiek lēsts, ka ES ar SAS slimo aptuveni 62 miljoni cilvēku un viens no trim mirušajiem iedzīvotājiem nomirst no SAS. Lai gan daudzās ES valstīs ir samazinājusies priekšlaicīga mirstība no SAS, tās joprojām ir visizplatītākais nāves cēlonis. 27 ES dalībvalstīs tās izraisa aptuveni 1,7 miljonus nāves gadījumu gadā, kas ir 31% un 37% vīriešu un sieviešu no visiem nāves gadījumiem, un ir vērojama dziļa nevienlīdzība starp dzimumiem, etniskajām grupām, paaudzēm un ģeogrāfiskajām robežām16. Turklāt daudzi pacienti cieš no SAS ilgtermiņa sekām17, gadiem ilgi dzīvojot ar ievērojamiem funkcionālajiem traucējumiem, t.i. invaliditāti. Tiek lēsts, ka 2019. gadā ES no SAS cieta 53 miljoni cilvēku, tādējādi SAS ir galvenais nāves cēlonis mūsdienās18.1. attēls. 20 galvenie nāves cēloņi Eiropas reģionā 2000.–2021. gadosPVO atzīmē, ka Eiropas reģiona galvenie nāves cēloņi pēdējos gados ir mainījušies. Lai gan Covid-19 parādīšanās ietekmēja citu nāves cēloņu īpatsvaru, novērotās izmaiņas ir atšķirīgas. 1. attēlā atspoguļoti 20 biežākie nāves cēloņi, kas ir aktuāli arī pēc pandēmijas beigām no 2000. gada līdz 2021. gadam. Sirds išēmiskās slimības joprojām ir galvenais nāves cēlonis, kas ir samazinājies gan absolūtos skaitļos, gan īpatsvara proporcijā – no 27,3% 2000. gadā līdz 18,9% 2021. gadā.Līdzīgi arī insulta gadījumā, 2000. gadā insults bija otrais galvenais nāves cēlonis, veidojot 15,2% no visiem nāves cēloņiem, bet 2021. gadā – 9,2%. Kopumā kopējais mirstības rādītājs no SAS PVO Eiropas reģionā samazinājās no 521,3 uz 100 000 iedzīvotāju 2000. gadā līdz 417,1 uz 100 000 iedzīvotāju 2021. gadā. Šī tendence tiek skaidrota ar uzlabotu primāro profilaksi, riska faktoru izplatību, to pārvaldību un aprūpi (1. attēls)19.Latvijā ik gadu gandrīz nemainīgi trīs galvenie nāves cēloņi iedzīvotāju vidū ir asinsrites sistēmas slimības, ļaundabīgie audzēji un ārējie nāves cēloņi. 2. attēla apkopotajos rādītājos redzams, ka pērn mazliet samazinājies gan asinsrites slimību, gan audzēju izraisīto nāves gadījumu relatīvais skaits, taču, salīdzinot ar 2020. gadu, pieaugusi mirstība ārējo nāves cēloņu dēļ20.Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informatīvo apskatu par jaunākajiem demogrāfijas rādītājiem, 2023. gadā Latvijā nomira par 8,8% mazāk cilvēku nekā 2022. gadā. Vairāk nekā pusei jeb 51,9% no visiem mirušajiem nāves cēlonis bijis asinsrites slimības.2. attēls. Mirstība Latvijā galveno nāves cēloņu grupās, uz 100 000 iedzīvotāju3. attēlā atspoguļoti mirstības no SAS rādītāji, kas būtiski atšķiras novadu griezumā. Šos rādītājus ietekmē iedzīvotāju vecuma struktūra - jo vecāka populācija, jo augstāka mirstība. Tomēr, arī standartizējot reģiona rādītājus pēc vecuma, Latgalē saglabājas augstākais SAS izraisītas mirstības rādītājs valstī20.3. attēls. Mirstība no SAS Latvijā 2023. gadā, uz 100 000 iedzīvotājuIk gadu SAS slimību dēļ mirst ap 15 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, no kuriem ~14% (2023. g.) miruši priekšlaicīgi, t.i. līdz 64 gadiem. No SAS mirušajiem vīriešiem katrs ceturtais (26% – 2023. g.) bija vecumā līdz 64 gadiem. Priekšlaicīgas mirstības rādītājs vīriešiem no SAS Latvijā ir 3-4 reizes augstāks nekā sievietēm8. 4. attēlā atspoguļoti priekšlaicīgās mirstības rādītāji no SAS Latvijā 2010.–2023.gadā, kā arī attēloti SVP un globāli noteiktie priekšlaicīgās mirstības mērķi.4. attēls. Priekšlaicīga mirstība (0-64 gadi) no SAS Latvijā, uz 100 000 iedzīvotājuRēķinot novēršamo mirstību (līdz 74 g.v. no konkrētiem nāves cēloņiem saskaņā ar OECD (Eurostat) metodoloģiju21, katrs ceturtais no visiem SAS nāves gadījumiem Latvijā ir novēršams. 2023. gadā tādi bija vairāk nekā 3 800 gadījumi, 70% no tiem – vīrieši. Apmēram pusi no šiem SAS izraisītas nāves gadījumiem varēja novērst profilaktiski (piemēram, ar veselīgu uzturu, pietiekamu fizisko aktivitāti, smēķēšanas un alkohola lietošanas ierobežošanu, asinsspiediena un holesterīna rādītāju kontroli), otru pusi - ar atbilstošu veselības aprūpi: savlaicīgu diagnostiku, efektīvu ārstēšanu, medikamentu pieejamību (pietiekošu kompensāciju, pacientu līdzestību), integrētu aprūpi u.c. Liela daļa SAS ir kontrolējamas ar veselīgu dzīvesveidu un atbilstošu medicīnisko aprūpi visos tās līmeņos: primāro un sekundāro profilaksi, savlaicīgu diagnostiku, kompleksu un līdzestīgu terapiju, kā arī efektīvu hroniskas slimības uzraudzību.2. SAS profilakse, tās veicināšana un riska faktoru ietekmes mazināšana2.1. Veselības veicinošo paradumu izplatībaNeskatoties uz veiktajām aktivitātēm, joprojām liela problēma ir liekā svara un aptaukošanās izplatības pieaugums sabiedrībā, mazkustīgs dzīvesveids, neveselīgs uzturs. Dzīvesveida paradumu maiņa sabiedrībā notiek lēni un nereti tikai atsevišķās iedzīvotāju grupās22. SAS primārajā profilaksē pareizu dzīvesveida paradumu ievērošana novērš vai mazina, kā arī attālina SAS un to izraisīto komplikāciju attīstību23. Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijas iedzīvotāju paradumi kopumā ir neveselīgāki nekā vidēji ES.Dinamikā gan veselīga uztura, gan pietiekamu fizisko aktivitāšu paradumi kopš 2016. gada pasliktinājās, sasniedzot zemāko līmeni 2020. gadā, tomēr 2022. gada Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma datos parādījās neliels uzlabojums. Sadalījumā pa dzimumiem – ir vērojams, ka uztura paradumi veselīgāki ir sievietēm, savukārt vīrieši ir fiziski aktīvāki24;25. Neveselīgi uztura un fizisko aktivitāšu paradumi būtiski veicina liekā svara un aptaukošanās attīstību. Pēc Latvijas pieaugušo iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma datiem (veicot mērījumus) liekais svars vai aptaukošanās ir 59% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Sadalījumā pa dažādām iedzīvotāju grupām veselīgāki dzīvesveida paradumi biežāk ir iedzīvotājiem ar augstāku izglītības līmeni. Tāpat novērojamas atšķirības pa reģioniem. Piemēram, Latgalē ir augstākais smēķētāju īpatsvars, kā arī neveselīgāki uztura paradumi26, kas ir viens no iemesliem augstākajam SAS izraisītas mirstības rādītājam valstī šajā reģionā.Nozīmīgs riska faktors SAS attīstībā ir smēķēšana27. Pēc 2022. gada datiem Latvijā smēķēja 29% pieaugušo (15–74 g.v.) iedzīvotāju (43% vīriešu, 16% sieviešu), kas ir visaugstākais rādītājs Baltijā. 2022. gadā rādītājs ir pieaudzis, kaut arī kopš 2016. gada bija vērojams samazinājums24. Tas visdrīzāk skaidrojams ar e-cigarešu popularitātes pieaugumu Latvijā, un īpaši pieaugoša tendence vērojama gados jaunu iedzīvotāju vidū28. Līdzīgi kā citi dzīvesveida faktori, arī smēķēšanas izplatība Latvijā ir augstāka nekā vidēji ES, īpaši vīriešu vidū. Ja e-cigarešu lietošana pieaugušo populācijā Latvijā vēl ir zemāka nekā vidēji ES, tad jauniešu grupā (15–24 g.v.) 2019. gadā tā jau pārsniedza vidējo ES rādītāju29.Saskaņā ar PVO Konvencijas par tabakas uzraudzību izstrādāto rīcības plānu "MPOWER"30, kā arī PVO rekomendācijām "Best buys"31, viens no izmaksu efektīviem pasākumiem ir arī kombinētu veselības brīdinājumu par ietekmi uz veselību izvietošana un standartizēta iepakojuma (plain package) prasību noteikšana tabakas un nikotīna saturošiem izstrādājumiem. Tabakas un nikotīna produktu iepakojums var kalpot kā smēķēšanas uzsākšanas veicināšanas, mārketinga un reklāmas veids. Kā norāda pētījumi, tad valstīs, kur cita veida reklāma vai mārketings ir ierobežots, tieši iepakojums kļūst par galveno tabakas vai nikotīna izstrādājumu popularizēšanas līdzekli. Pētījumi pierāda, ka spilgtas krāsas un pievilcīgs zīmols novērš uzmanību no uz tabakas vai nikotīna izstrādājumiem izvietotajiem brīdinājumiem par ietekmi uz veselību un ir īpaši pievilcīgs jauniešiem.Latvijā kopš 2016. gada ir spēkā Eiropas regulējums - Tabakas direktīvā noteiktās prasības izvietot gan uz tabakas, gan nikotīna saturošiem izstrādājumiem brīdinājumus par ietekmi uz veselību, tomēr Latvijā nav ieviests iepriekšminētais standartizētais iepakojums gan tabakas, gan nikotīna izstrādājumiem. Šāds standartizētais iepakojums ir ieviests - Francijā (2016. gadā), Apvienotajā Karalistē (2016. gadā), Norvēģijā (2017. gadā), Īrijā (2017. gadā), Slovēnijā (2020. gadā), Beļģijā (2020. gadā) un Nīderlandē (2020. gadā). Ņemot vērā minēto, būtu nepieciešams izstrādāt normatīvo regulējumu standartizētā iepakojuma ieviešanai Latvijā tabakas izstrādājumiem, tabakas aizstājējproduktiem, elektroniskām smēķēšanas ierīcēm un augu smēķēšanas produktiem.Arī alkohola patēriņa rādītāji Latvijā pēdējos gados ir pieauguši, būtiski pārsniedzot ES vidējo rādītāju32. Kā liecina pētījumu dati, pārmērīga/riskanta alkohola lietošana raksturīga ap 40% pieaugušo, turklāt šādi paradumi biežāk raksturīgi vīriešiem (vairāk nekā pusei), īpaši gados jauniem25;33;34.Nesen Eiropas Sirds tīkls (European Heart Network), kas apvieno nacionālās sirds veselības organizācijas SAS profilakses jomā, publicēja nostāju, kurā skaidri norādīts, ka alkohola patēriņš ir būtisks riska faktors vairāku nopietnu SAS attīstībai, tostarp koronārajai sirds slimībai (KSS), sirds mazspējai, hipertensijai, mirdzaritmijai un insultam. Attiecībā uz sirds un asinsvadu veselību nav noteikts drošs alkohola patēriņa līmenis: pretēji izplatītajam uzskatam nav pārliecinošu pierādījumu par zema vai mērena alkohola patēriņa preventīvo ietekmi uz sirds un asinsvadu sistēmu35.Šobrīd vairākos Veselības ministrijas izstrādātajos politikas plānošanas dokumentos ir iekļauti pasākumi alkoholisko dzērienu lietošanas ierobežošanai un ārstēšanās pakalpojumu uzlabošanā. SVP 1. rīcības virzienā "Veselīgs dzīvesveids" ir iekļauti pasākumi atkarību izraisošo vielu lietošanas un procesu atkarības izplatības mazināšanai (1.3. uzdevums), paredzot ieviest gan sabiedrības izglītojošus pasākumus par alkohola lietošanas kaitīgumu, gan arī pierādījumos balstītas atkarību profilakses programmas (piemēram, programma "Unplugged", "Labas uzvedības spēle", "Veselīgas nākotnes programma"). Vienlaikus pasākumi alkoholisko dzērienu lietošanas ierobežošanai sabiedrībā ir paredzēti arī Veselības ministrijas izstrādātajā un Ministru kabinetā 2022. gada 25. oktobrī apstiprinātajā "Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānā alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023.–2025.gadam".Kopumā dati par dzīvesveida paradumiem un to tendencēm liecina par zemu iedzīvotāju veselībpratību, t.sk. par nepietiekamu vēlmi un spēju mainīt paradumus, kas ir saistīti ar hronisku slimību attīstības risku. Augstā liekā svara un aptaukošanās izplatība, mazkustīgs dzīvesveids, smēķēšanas un alkohola lietošana kopā ar nepietiekamu risku novērtējumu, diagnostiku un ārstēšanu rada izaicinājumus SAS jomā. Mērķtiecīgu veselības veicināšanas un profilakses stratēģiju nozīmi sirds un asinsvadu veselības uzlabošanā uzsver gan ES, gan PVO dokumentos36,37.Tāpat jāņem vērā, ka, iedarbojoties uz sabiedrības dzīvesveida paradumiem, tiek mazināts ne tikai SAS, bet arī citu hronisku neinfekcijas slimību (onkoloģisko slimību, diabēta, plaušu slimību u.c.) slogs (burden of disease)38.Konstatētās problēmas/izaicinājumi:1. Joprojām liela problēma ir liekā svara un aptaukošanās izplatības pieaugums sabiedrībā, mazkustīgs dzīvesveids, neveselīgs uzturs un smēķēšana, kā arī alkoholisko dzērienu lietošana, kas ir būtiski SAS riska faktori;2. Nepietiekoša veselībpratība Latvijas iedzīvotāju vidū – gan veselīga dzīvesveida un uztura paradumu ievērošanā, gan nepieciešamo regulāro paškontroles pasākumu veikšanā un savlaicīgā simptomu atpazīšanā.2.2. Vakcinācija pret gripu un pneimokoku infekcijuCilvēkiem ar hroniskām slimībām (SAS, elpceļu slimībām, cukura diabētu u. c.), kā arī personām, kuras vecākas par 65 gadiem, ir augsts risks saslimt ar gripas infekciju smagā formā, tai skaitā ar šīs infekcijas izraisītām komplikācijām, piemēram, pneimoniju, miokardītu, miokarda infarktu vai smadzeņu insultu39 (zinātniskajā literatūrā lielā apjomā ir pieejami pierādījumi, ka, piemēram, gripas infekcijas epizode 10 reizes palielina infarkta risku, astoņas reizes paaugstina insulta un pneimonijas risku40, vismaz 23% no vecāka gadagājuma pacientiem pēc saslimšanas ar gripu zaudē savas autonomijas spējas41 un 74 % pacientu anormāli paaugstinās glikēmijas rādītāji42), kā rezultātā nepieciešama ilgstoša, izmaksu ietilpīga ārstēšana slimnīcā vai pat iestājas pacienta nāve. Elpceļu slimību uzliesmojumu laikā, īpaši ilgstoši uzturoties slimnīcā43, piemēram, pēc sarežģītas operācijas vai invazīvām procedūrām, būtiski palielinās risks saslimt ar gripu. Šādos gadījumos ārstēšana stacionārā prasa papildu laiku un ir saistīta ar augstākām izmaksām.Vakcinācija pret gripu un pneimokoku var pasargāt augsta riska pacientu grupas no smagas saslimšanas vai pat nāves. Tā ir izmaksu efektīva profilakse, kas samazina saslimstību, ilgstošu ārstēšanos un pāragru nāvi, kā arī palīdz izvairīties no ilgstošas darbnespējas. Pat ja vakcinēts cilvēks saslimst, slimība parasti norit vieglā formā un atveseļošanās ir ātrāka.Vakcinācijas noteikumi paredz iespēju konkrētām riska grupām saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret gripu. Pateicoties šai iespējai, pakāpeniski gadu no gada palielinās riska grupu vakcinācijas aptvere pret gripu, tomēr riska grupām Latvijas iedzīvotāju vidū tas joprojām ir zems salīdzinājumā ar vidējiem ES/Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) valstu rādītājiem44. Zemo vakcinācijas aptveri ietekmē dažādi faktori. Sabiedrībā joprojām pastāv piesardzība pret vakcināciju, ko ietekmē gan neuzticēšanās vakcinācijai un gripas radītajiem draudiem, gan valsts apmaksāto gripas vakcīnu trūkums, jo, dažādojot gripas vakcīnu klāstu, pieaug vakcīnu izmaksas, tādēļ par valsts finanšu līdzekļiem ir iespējams iegādāties mazāk vakcīnu devas. Lai veicinātu vakcinācijas pret gripu pieaugumu, katru gadu ir nepieciešams paplašināt gripas vakcīnu apjomu.Neraugoties uz gripas vakcinācijas aptveres pieauguma tendenci, 2024.–2025. gada gripas sezonā 93% no senioriem, kuri ārstējās slimnīcās ar gripas diagnozi, nebija vakcinējušies pret gripu. Senioriem, kuri nebija saņēmuši sezonālo gripas vakcīnu, stacionēšanās risks gripas dēļ bija 2,6 reizes lielāks nekā tiem, kuri bija vakcinēti pret gripu. Senioriem, kuri nav saņēmuši sezonālo gripas vakcīnu, risks nomirt no sezonālās gripas ir 2,5 reizes lielāks45. Vienlaikus, lai nodrošinātu pietiekamu senioru aizsardzību pret gripu, šai sabiedrības grupai ir nepieciešama paaugstinātas efektivitātes vakcīna. Eiropas SPKC 2024. gada aprīlī publicētajā pārskatā46 minēts, ka standarta devas gripas vakcīnu efektivitāte noteiktās iedzīvotāju grupās nav optimāla. Reakcija uz standarta devas gripas vakcīnu ir samazināta, īpaši iedzīvotāju grupās, kurām ir lielāks smagas slimības iznākuma risks, piemēram, gados vecāki cilvēki un cilvēki ar imūndeficītu. SPKC provizoriskie aprēķini parāda, ka augstas devas gripas vakcīna ir apmēram 2,5 reizes efektīvāka par standarta devas gripas vakcīnu.Kopš 2010. gada vakcinācijas kalendārā ir iekļauta zīdaiņu vakcinācija pret pneimokoku infekciju, pateicoties kurai pēdējos gados praktiski vairs netiek konstatēti smagas pneimokoku infekcijas gadījumi bērniem. Apmēram 50 % visu pneimokoku infekcijas gadījumi tiek konstatēti vecuma grupā virs 65 gadiem47.Ir pierādījumi, kas liecina, ka vakcinācija pret infekcijām (tostarp arī pret pneimokoku infekciju, Covid-19 un respiratoro sincitālo vīrusu) ir īpaši svarīga pacientiem ar paaugstinātu SAS risku vai esošām SAS, jo īpaši gados vecākiem cilvēkiem. Lai uzlabotu vakcinācijas rādītājus un vispārējos veselības rezultātus, ir svarīgi pastiprināt informētības kampaņas un uzsvērt ieguvumus sirds un asinsvadu veselības aizsardzībai, ko nodrošina vakcīnas48.Tāpēc 2027. gadā papildus valsts nodrošinātajai bērnu vakcinācijai pret pneimokoku infekciju, plānots ieviests valsts apmaksātu vakcināciju pret pneimokoku infekciju pieaugušajiem, kuri pieder riska grupai (slimo ar SAS vai hroniskām elpceļu slimībām, kas ietekmē SAS), kuriem vakcinācija pret pneimokoku infekciju ir īpaši ieteicama, jo spēj samazināt slimības radīto slogu un novērst šo pacientu nāvi.Konstatētās problēmas/izaicinājumi: 1. Neraugoties uz to, ka SAS riska grupas pacientiem gripas vakcīna ir valsts apmaksāta, tās pielietošana un vakcinācijas aptvere šo pacientu vidū ir zema. Turklāt bieži tieši gripas infekcijas rezultātā riska grupu pacientiem pievienojas komplikācijas.2. Pieaugušajiem nav pieejama valsts apmaksāta vakcinācija pret pneimokoku infekciju riska grupām.3. Savlaicīga riska faktoru atklāšana, agrīna slimību diagnostika, ārstēšana un rehabilitācija3.1. Savlaicīga riska faktoru un slimību diagnostikaLai laicīgi atklātu un novērstu SAS attīstību, nepieciešams ne tikai apgūt un ievērot veselīga dzīvesveida paradumus, bet arī zināt par regulāras veselības pārbaudes nepieciešamību, veikt profilaktisko pārbaudi, mācēt izmērīt asinsspiedienu, nodot holesterīna un cukura līmeņa rādītājus asinīs u.tml. Šāda veidā var laikus atklāt riska faktorus, kas var veicināt noteiktas hroniskas saslimšanas attīstību, ko var novērst vai vismaz samazināt slimības smaguma pakāpi.Iedzīvotāju iesaiste slimību profilaksē pieaug līdz ar vecumu un šajā jomā aktīvākas ir sievietes. Pēc Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma 2022. gada datiem, kas atspoguļoti 6. attēlā, asinsspiedienu pēdējā gada laikā ir mērījuši 68,2 % (60% vīriešu, 77% sieviešu) iedzīvotāju (15-74 g.v.), savukārt holesterīna līmenis noteikts 49,3 % (39% vīriešu, 58% sieviešu) bet cukura līmenis noteikts 50,6% (41% vīriešu, 60% sieviešu) iedzīvotāju49.5. attēls. Respondentu īpatsvars, kuriem pēdējā gada laikā ir mērīts asinsspiediens, noteikts cukura un holesterīna līmenis, vecuma grupās, %49No 2016. gada līdz 2022. gadam ir pieaudzis iedzīvotāju īpatsvars, kam noteikts holesterīna un cukura līmenis asinīs, tomēr samazinājies asinsspiedienu mērījušo īpatsvars. Tāpēc ir svarīgi izglītot sabiedrību par pašpārbaudi, kā arī par profilaktisko apskašu pieejamību, lai veicinātu pieaugušo cilvēku veselībpratību un atbildību pret sevi.6. attēls. Respondentu īpatsvars, kuriem pēdējā gada laikā ir mērīts asinsspiediens, noteikts cukura un holesterīna līmenis no 2016.–2022. gadam, %49Paaugstināts asinsspiediens ir viens no galvenajiem riska faktoriem, kas veicina SAS un invaliditāti. Pasaules Veselības asamblejas izvirzītais globālais mērķis 2021. gadā ir samazināt hipertensijas izplatību pieaugušo vidū par 25% līdz 2025. gadam un par vienu trešdaļu līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 2010. gada bāzes līmeni. Paaugstināta asinsspiediena/hipertensijas izplatība vecuma grupā no 30-79 gadiem PVO Eiropas reģionā samazinājās no 39,7 % 2010. gadā līdz 36,9 % 2019. gadā50. Hipertensijas izplatība Latvijā pieaugušo vecumā no 30-79 gadiem ir 44% (vīriešu vidū – 49%, sieviešu vidū – 39%). Igaunijā hipertensija šajā vecuma grupā sastopama 40% (vīriešu vidū – 46%, sieviešu 34%) iedzīvotāju, bet Lietuvā – 48% (vīriešu vidū – 54%, sieviešu vidū – 42%) iedzīvotāju.7. attēls. Diagnosticētas, ārstētas, kontrolētas arteriālās hipertensijas pacienti vecumā no 30 līdz 79 gadiem, %517. attēls atspoguļo, ka no 605 000 pieaugušajiem ar hipertensiju Latvijā vecumā no 30-79 gadiem hipertensijas diagnoze ir uzstādīta 68% gadījumos, savukārt ārstēta tā tiek 51% gadījumā, bet kontrolēta tikai 17% gadījumu. Igaunijā šie rādītāji ir nedaudz zemāki - diagnoze ir uzstādīta 51%, savukārt ārstēta tā tiek 39% gadījumu, bet kontrolēta tikai 16%. Savukārt Lietuvā rādītāji ir augstāki - diagnoze ir uzstādīta 69%, ārstēta tā tiek 45% gadījumu, bet kontrolēta tikai 13%51.Rezistentas jeb ārstēšanai nepakļāvīgas hipertensijas gadījumā neizdodas pienācīgi pazemināt asinsspiedienu ar atbilstošām dzīvesveida pārmaiņām, kā arī lietojot diurētisku līdzekli un divus citus dažādām grupām piederošus antihipertensīvus medikamentus. To veicina aptaukošanās, pārmērīgs alkohola patēriņš, pārlieku liels sāls daudzums uzturā, hroniska vazopresoru vai nātriju aizturošu vielu uzņemšana, miega apnoja, progresējuši un neatgriezeniski orgānu, īpaši nieru, bojājumi. Šis stāvoklis jāšķir no neīstas rezistentas hipertensijas, kas var rasties tādu iemeslu dēļ, kā līdzestības trūkums, pārāk mazas asinsspiediena mērierīces manšetes izmantošana, nenodrošinot pietiekamu kompresiju, izteikta artēriju cietība, spilgta "baltā virsvalka" hipertensija52.Rezistentās arteriālās hipertensijas izplatība Latvijā ir ap 5% no arteriālās hipertensijas gadījumiem populācijā. Tas nozīmē, ka katru gadu ap 2 800 pacienti ar rezistento arteriālo hipertensiju un 550 pacientiem ar refraktāro arteriālo hipertensiju būtu no jauna diagnosticēti53. Tāpēc arteriālās hipertensijas pacientiem pieejamo valsts apmaksāto izmeklējumu klāstu jāpapildina ar 18-24h asinsspiediena monitorēšanu un ar nieru simpātisko denervāciju pacientiem ar izteikti grūti kontrolējamām SAS (ar cukura diabētu, smagu aptaukošanos) rezistentas hipertensijas gadījumā.Lai laicīgi diagnosticētu pacienta riska faktoru vai bezsimptomu SAS, tostarp arī paaugstinātu asinsspiedienu, nepieciešams veikt regulāras profilaktiskas pārbaudes. Šobrīd atbilstoši normatīvajiem aktiem profilaktiskās apskates pieaugušajiem veic vienu reizi gadā. Lai veiktu profilaktisko apskati, pacientam laicīgi jāsazinās ar ģimenes ārsta praksi un jāvienojas par vizītes dienu un laiku. Apskates laikā ģimenes ārsts iztaujā pacientu, izvērtē vispārējo veselības stāvokli, sūdzību anamnēzi, veic ķermeņa svara, auguma un ķermeņa masas indeksa noteikšanu, asinsspiediena un pulsa mērījumus, sirdsdarbības un plaušu izklausīšanu, ādas un gļotādu, mutes dobuma apskati, vēdera iztaustīšanu, limfmezglu (kakla, padušu, cirkšņu) apskati un palpāciju, vairogdziedzera projekcijas novērtēšanu, krūšu dziedzeru apskati un iztaustīšanu, kā arī redzes, dzirdes, psihes, jušanas, kustību, neiroloģisko traucējumu, traumu seku novērtēšanu. No 50 gadiem papildu iepriekšminētajam tiek veikta rektāli digitālā palpācija prostatas un taisnās zarnas veselības stāvokļa izvērtēšanai. Pēc apskates veikšanas ģimenes ārsts var ieteikt papildu izmeklējumus, ārstu speciālistu konsultācijas vai arī sniegt rekomendācijas pacientam par to, kādiem veselības stāvokļa aspektiem turpmāk pievērst pastiprinātu uzmanību.Profilaktiska medicīniska izmeklēšana ir svarīga veselības veicināšanas, savlaicīgu riska faktoru vai slimības atklāšanas, kā arī pacienta un viņa ģimenes ārsta attiecību veicināšanas sastāvdaļa, taču šāda medicīniskā izmeklēšana nav obligāti jāveic katru gadu. 2013. gadā Kanādā tika veikts pētījums par vispārējās veselības pārbaužu lietderību, kura rezultāti liecināja, ka, lai gan palielinājās diagnosticēto slimību skaits, ikgadējās veselības pārbaudes nesamazināja saslimstību vai mirstību no sirds un asinsvadu vai vēža cēloņiem54. Tāpēc lietderīgāk ir ieviest pasākumus, kas ir pētījumos pierādīts kā efektīvs profilaktiskās medicīnas pakalpojums savlaicīgai riska faktoru vai slimību diagnostikai. Viens no šādiem piemēriem ir valsts organizētais vēža skrīnings.2024.gadā profilaktiskās apskates ir veiktas 56% gadījumos, savukārt 68% iedzīvotāju ģimenes ārstu praksi ir apmeklējuši no prakses reģistrēto pacientu saraksta55. Kā norāda ģimenes ārstu asociācijas par pieaugošo profilaktisko apskati ģimenes ārsta prakse papildu finansējumu nesaņem, tāpēc šie dati par apskati ne vienmēr tiek ievadīti, kaut gan pacientam ir veikta profilaktiskā apskate.Apkopojot Eiropas valstu pieredzi profilaktisko apskašu veikšanā pieaugušajiem, var secināt, ka Latvija pagaidām ir vienīgā valsts, kas bez valsts organizētā vēža skrīninga (krūts, dzemdes kakla, kolorektālā un prostatas vēža) un SAS riska noteikšanas ar SCORE (fatālu kardiovaskulāru notikumu risks tuvāko 10 gadu laikā) metodi un cukura diabēta skrīninga izvērtēšanas, kā arī neskaitot obligāto veselības pārbaužu veikšanu nodarbinātajiem, veic visas populācijas visaptverošu populācijas vispārīgu skrīningu pieaugušo profilaktisko apskašu formā56.2024. gadā valsts apmaksātu PVA sniedza 1 201 ģimenes ārsts, pie kuriem bija reģistrēti 1 892 348 pacienti. No tiem pēdējā gada laikā ģimenes ārstu bija apmeklējuši 1 286 124 pacienti, t.i. 68%. Savukārt pēdējo trīs gadu laikā ģimenes ārstu bija apmeklējuši 1 622 310 pacientu, t.i. 85,73%55. Ņemot vērā Latvijas valstspiederīgo skaitu, kas savu dzīvesvietu nav deklarējuši ārzemēs, pacientu aptvere, kas pēdējo trīs gadu laikā apmeklējuši savu ģimenes ārstu ir laba.No 2018. gada 1. augusta ir ieviesta valsts apmaksāta SAS profilakses programma ar SCORE metodi. Tā paredz, ka ģimenes ārsts, izvērtējot pacientu atbilstoši noteiktām vecuma grupām, var veikt SAS riska noteikšanu ar SCORE metodi un nosūtīt pacientu tālāko izmeklējumu veikšanai. Par šāda izvērtējuma veikšanu ģimenes ārstu prakse saņem 10 EUR no valsts budžeta līdzekļiem, kurā ietilpst 25 minūšu ģimenes ārsta darba laika apmaksa. Pacientam tiek izvērtēta SAS anamnēze, ģimenes anamnēze, smēķēšanas anamnēze, arteriālais asinsspiediens, ķermeņa masas indekss un vidukļa apkārtmērs, sirds un miega artēriju auskultācija, lipdogramma (kopējais holesterīns, zema blīvuma holesterīns (ZBLH), augsta blīvuma holesterīns (ABLH), triglicerīdi) un elektrokardiogrāfija (EKG). Pēc datu iegūšanas ģimenes ārsts nosaka fatālu kardiovaskulāru notikumu risku (1-10%) tuvāko 10 gadu laikā.8. attēlā atspoguļots veiktais SCORE izvērtējumu skaits 2023. gadā55. Tas tika veikts 16 235 cilvēkiem, no kuriem 7,33% pacientu risks nomirt no fatāla kardiovaskulāra notikuma bija 10%, bet 15,25% - 5-9%. Šie rādītāji būtiski pieauga 2024.gadā, kurā SCORE veikts 19 014 pacientiem, no kuriem 8,15% pacientu risks nomirt no fatāla kardiovaskulāra notikuma bija 10%, 15,7% - 5-9% un 8,15% virs 10%.8. attēls. SCORE riska sadalījums 2023.–2024. gados55SCORE programmas ietvaros 2024. gadā kompensējamie statīni (preparāti holesterīna samazināšanai) izrakstīti 7 012 pacientiem, 87% recepšu ir atprečotas, t.i. medikamenti izņemti55.Jāņem vērā, ka SAS skrīningu ar SCORE metodi ģimenes ārstu prakse veic pacientiem 40-65 gadu vecumā vienu reizi 5 gados. 2024. gadā šajā vecuma grupā ģimenes ārstu praksēs bija reģistrēti 1,1 milj. pacientu, no kuriem SCORE izvērtējums būtu jāveic ap 215 tūkst. iedzīvotāju. 2024. gadā skrīnings tika veikts 19 tūkst. pacientu, sastādot kopējo aptveri tikai 8,87%5555.Galvenie aspekti, kas traucē lietot SCORE ģimenes ārstu praksēs (informācija iegūta 2021. gadā Nacionālā veselība dienesta (NVD) sarunās ar ģimenes ārstiem), kas ir iemesls zemajam aptveres procentam:1. Sarežģīts izpildījums. SCORE nav vienīgā profilaktiskā apskate, kas jāveic ģimenes ārsta praksē. Līdz ar to, grūti paspēt pacienta vīzītes laikā (15-20 min. periodā) visu veicamo darbu apjomu;2. SCORE veikšanas kārtība informatīvajos materiālos ir aprakstīta pārāk sarežģīti, lai to deleģētu ģimenes ārsta praksē strādājošajai māsai vai ārsta palīgam;3. Nepieciešama SCORE digitalizācija. Digitālais kalkulators atvieglotu SCORE uzskaiti un ievadi;4. Tālāku izmeklējumu ierobežota pieejamība. Ģimenes ārsti, kas šo pasākumu īstenoja, atzīmēja, ka zaudējuši lietderības aspektu, jo algoritmos minētie izmeklējumi pieejami dažādās vietās un to saņemšana pacientam ir ilgi jāgaida. Tādējādi, ilgstošs gaidīšanas laiks un izmeklējumu atrašanās dažādās vietās ir tie iemesli, kāpēc pacienti šo izvērtējumu līdz galam neizpilda.Arī lipoproteīna (a) (lipīdu daļiņu paveids, kas ir SAS paaugstināta riska marķieris) līmeni ir nepieciešams izvērtēt jebkuram iedzīvotājam no 40 gadu vecuma vismaz vienu reizi mūžā. Tā līmenis ir gandrīz pilnībā atkarīgs no iedzimtiem ģenētiskiem faktoriem un dzīvesveids to neietekmē. Marķiera līmeni ir jāņem vērā, kad tiek izvērtēts pacienta SAS risks, tanī skaitā to ir plānots ņemt vērā atjaunotajos SCORE-2 algoritmos.No 2020. gada 1. janvāra ir ieviests arī pieaugušo pacientu cukura diabēta skrīnings - sākot no 40 gadu vecuma reizi trijos gados pacientam ar cukura diabēta riska faktoriem ir jāpārbauda cukura līmenis57. To var veikt ātrāk, ja pacientiem konstatēti noteikti riska faktori58. Arī perifēro artēriju slimības, kakla asinsvadu aterosklerozes un aortas aneirismu diagnostika ir jāuzlabo, sakārtojot pacientu plūsmu starp primāro veselības aprūpi (PVA) un sekundāro ambulatoro veselības aprūpi (SAVA), izstrādājot klīniskos algoritmus un pacientu ceļus.Profilaktiskās apskates ģimenes ārsta praksē nav vienīgās veselības pārbaudes savlaicīgu veselības traucējumu diagnostikai. Ikvienam darbiniekam, kurš darbavietā tiek vai var tikt pakļauts veselībai kaitīgajiem darba vides faktoriem (arī darbam ar datoru), jāveic obligātā veselības pārbaude. Tās mērķis – nodarbinātā veselības aizsardzība, lai savlaicīgi atklātu veselības traucējumus un darba riska faktoru ietekmi uz tiem. Darba vides riski ir atkarīgi no veicamajiem pienākumiem un darba vides, kurā tie ir jāveic59. Lielākai daļai nodarbināto veicot obligāto veselības pārbaudi Latvijā, veic laboratoriskos izmeklējumus (pilnu asins ainu vai klīnisko asins ainu), ko liela daļa darbinieku pieņem par pārbaudītu veselības stāvokli, bet diemžēl nedz cukura, nedz holesterīna līmenis šajās pārbaudes netiek pārbaudīts. Līdz ar to, lielai daļai veselu cilvēku obligātās veselības pārbaudes laikā netiek noteikts nedz SAS, nedz cukura diabēta saslimšanas risks, jo tas primāri nav saistīts ar veselības pārbaudes mērķi. Ņemot vērā, ka daudzi iedzīvotāji reti apmeklē ģimenes ārstu (2024. gada laikā ģimenes ārstu nav apmeklējuši 32% ģimenes ārsta praksē reģistrēto pacientu55), obligātā veselības pārbaude bieži vien ir vienīgā iespēja savlaicīgi identificēt būtiskus veselības riska faktorus. Ārstniecības personas, kas veic šīs pārbaudes, ir kompetentas noteikt gan SAS, gan cukura diabēta riskus. Tāpēc būtu lietderīgi apsvērt iespēju paplašināt izmeklējumu tvērumu, ko veic obligātās veselības pārbaudes ietvaros, piemēram, iekļaujot glikozes un holesterīna līmeņa mērījumus, lai savlaicīgu atklātu nozīmīgas veselības stāvokļa izmaiņas vai riska faktorus, kas var palielināt iedzīvotāju darbspēju un uzlabot dzīves kvalitāti ilgtermiņā.Iedzimts ļoti augsts holesterīna līmenis var izraisīt nopietnus veselības traucējumus jau agrā bērnībā un diemžēl pat priekšlaicīgu nāvi. Ģimenes hiperholesterinēmija ir biežākā pārmantotā slimība, kas izraisa agrīnu nāvi pieaugušiem cilvēkiem, ko var diagnosticēt, profilaktiski pārbaudot holesterīna līmeni. Slimības pirmās kardiovaskulāras komplikācijas var izpausties jau 30-40 gadu vecumā60. Kā norāda Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma pētījums ģimenes hiperholesterinēmija var būt pat 17% respondentu76. Agrīnu klīniski manifestu KSS novēro pusei vīriešu vecumā līdz 50 gadiem un katrai trešajai sievietei līdz 60 gadu vecumam. Šiem pacientiem vairumā gadījumu ir iespējams ļoti efektīvi novērst komplikāciju riskus ar pieejamām un samērā lētām holesterīnu pazeminošām terapijām, ja slimība tiek diagnosticēta agrīni un ārstēšana uzsākta savlaicīgi. Praktiski visās ES valstīs darbojas ģimenes hiperholesterinēmijas izvērtēšanas kabineti vai centri, kas nodarbojas ar ģimenes hiperholesterinēmijas un citu smagu primāru vai komplicētu hiperlipidēmiju pacientu novērtēšanu, diagnostiku, uzraudzību, uzskaiti, ārstēšanu un kaskādes skrīninga organizēšanu. Šādu pakalpojumu plānots attīstīt Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS). Bez māsas un kardiologa, kas specializējies ģimenes hiperholesterinēmijas un citu smagu primāru vai komplicētu hiperlipidēmiju diagnostikā un ārstēšanā, PSKUS būtu pieejams koordinators, kas sniegtu informāciju pacientiem par nepieciešamajiem izmeklējumiem, pakalpojumu saņemšanas kārtību, kā arī koordinētu kaskādes skrīninga norisi, diagnostiku un šādu pacientu dinamiskās novērošanas plāna izpildi. Savlaicīga ģimenes hiperholesterinēmijas diagnostikas un ārstēšanas uzsākšana samazina gan invazīvās kardioloģijas un perifērās revaskularizācijas intervences šiem pacientiem, kā arī novērš infarkta un insulta riskus.Līdzšinējais SCORE algoritms balstās uz iepriekšējām Eiropas Kardioloģijas biedrības izstrādātajām dislipidēmijas ārstēšanas vadlīnijām. 2025. gada II pusgadā Eiropas Kardioloģijas biedrība publicēs atjauninātas dislipdēmijas ārstēšanas vadlīnijas, kurās būs aplūkotas izmaiņas ieteikumos dislipidēmijas ārstēšanai, pamatojoties uz jauniem pierādījumiem. Tāpēc SCORE pārskatīšanas procesā ir svarīgi ieviest arī atjaunināto vadlīniju ieteikumus.Konstatētās problēmas/izaicinājumi:1. Zems aptveres rādītājs paškontroles veikšanai pacientiem ar SAS riska faktoriem;2. Latvijā izmanto SCORE algoritmu, kaut gan no 2021. gada ir pieejams atjaunotais SCORE-2 algoritms;3. Nodalītas SAS, cukura diabēta apskates no plašās ikgadējās profilaktiskās apskates;4. Sarežģīts esošā SCORE algoritms un digitalizācijas nepieciešamība SCORE izvērtēšanā un datu saglabāšanā;5. Lielākai daļai nodarbināto obligātā veselības pārbaude nenosaka SAS un cukura diabēta slimību risku.3.2. SAS un to saistīto slimību pacientu uzraudzības uzlabošana PVA un SAVAIzmeklējumu pieejamība ir svarīga ne vien SAS savlaicīgai diagnostikai, bet arī SAS un ar to saistītu slimību novērošanai, t.i. savlaicīga slimības smaguma pakāpes un invaliditātes novēršanai vai riska mazināšanai. Gaidīšanas laiks tādu SAS izmeklējumu saņemšanai kā ehokardiogrāfija uz 2025. gada 1. aprīli 72% gadījumu veido vairāk kā 3 mēnešus. Doplerogrāfijas (asinsvadu pārbaudes) gadījumā kāju asinsvadu izmeklēšanā gaidīšanas laiks ilgāks par 3 mēnešiem vērojams 55% gadījumu, bet galvas un kaklu asinsvadu pārbaudei – 67% gadījumu (skatīt 2. tabulu).2. tabula. SAS izmeklējumu gaidīšanas rindu garums uz 2025. gada 1. aprīlī61 Doplerogrāfija galvas un kakla asinsvadiemDoplerogrāfija kājas asinsvadiemVeloergometrijaEhokardiogrāfijaEKGPakalpojumu sniedzēju skaits7856558193Iestāžu skaits, kurās rindas garums ir:<10 dienām005075 (81%)<30 dienām377110<3 mēnešiem23 (29,5%)18 (32%)19 (34,5%)22 (27%)13-5 mēnešiem15 (19%)8 (14%)7 (13%)18 (22%)0>5 mēneši37 (47%)23 (41%)17 (31%)40 (49%)6Uzlabojot SAS diagnostisko izmeklējumu pieejamību, būtiski ir ne tikai pārskatīt izmeklējumu veikšanas kompetences un standartus, bet arī pārskatīt tarifu. Inflācija Latvijā ir būtiski palielinājusies pēdējo gadu laikā, valsts finansējums šo izmeklējumu aparatūras ekspluatācijai vai iegādei nav.Virkne hronisku saslimšanu ir saistītas savā starpā, piemēram, arteriālā hipertensija un hroniska nieru slimību, ģeneralizēta ateroskleroze un cukura diabēts u.t.t. Multimorbiditāte, ko definē kā divu vai vairāku hronisku saslimšanu vienlaicīgu sastopamību, ir kļuvusi par prioritāti daudzu veselības politikas veidotāju un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju darba kārtībā. Pacienti ar multimorbiditāti ļoti daudz izmanto veselības aprūpes resursus un ir vieni no visdārgākajiem un visgrūtāk ārstējamiem pacientiem Eiropā62. Tāpēc SAS kontekstā ļoti būtiska ir hronisku saslimšanu uzraudzība un šo pacienta līdzestība, lai nodrošinātu to, ka cukura diabēts un hroniska nieru slimība ir optimāli novērotas un abas slimības ir kompensētas.SAS saslimšanu diagnostikā un hronisku pacientu uzraudzībā ir svarīga ne vien ģimenes ārstu kapacitāte (t.i. ģimenes ārstu skaits), bet arī sekundāro veselības aprūpes speciālistu resurss. Svarīgs ir kardiologa, endokrinologa, neirologa, asinsvadu ķirurga un nefrologa specialitātē esošo speciālistu skaits gan pakalpojumu plānošanas, gan pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas kontekstā.Gaidīšanas laiks tādu speciālistu konsultāciju saņemšanai, kas nepieciešami ar SAS un to saistītu slimību dinamiskai novērošanai vai diagnostikai, uz 2025. gada 1.aprīli ir dažāds. Endokrinologa konsultācijas saņemšanai 68% gadījumu jāgaida ilgāk par 3 mēnešiem. Kardiologa konsultācijas saņemšanai gaidīšanas laiks 44% gadījumu veido vairāk kā 3 mēnešus. Nefrologa konsultācijas jāgaida ilgāk par 3 mēnešiem – 40,5% gadījumu, neirologa – 33,6% un asinsvadu ķirurga 87,5% gadījumu (skatīt 3. tabulu).3. tabula. Speciālistu gaidīšanas rindu garums uz 2025. gada 1. aprīlī61 EndokrinologsKardiologsNefrologsNeirologsAsinsvadu ķirurgsPakalpojumu sniedzēju skaits8586371198Iestāžu skaits, kurās rindas garums ir:<10 dienām41680<30 dienām31262511-3 mēnešiem20 (23,5%)35 (41%)10 (27%)46 (39%)03-5 mēnešiem19 (22%)13 (15%)6 (16%)13 (11%)5 (62,5%)>5 mēneši39 (46%)25 (29%)9 (24%)27 (23%)2 (25%)9. attēlā atspoguļota ģimenes (vispārējās prakses) ārsta, endokrinologa, kardiologa, nefrologa, neirologa, asinsvadu ķirurga specialitāšu attīstības dinamika no 2022.-2028. gadam63. 2024. gadā pietiekošs speciālistu skaits darbspējīgā vecumā (no pamatdarbā strādājošiem) ir kardioloģijā un neiroloģijā. Savukārt, asinsvadu ķirurģijā pietiekošs speciālistu skaits, ieskaitot jaunos speciālistus (pagājušā gada rezidentūru beigušos). Nepietiekošs ārstu skaits 2024. gadā un iepriekš vērojams ģimenes medicīnā, endokrinoloģijā un nefroloģijā.2028. gadā endokrinoloģijā un nefroloģijā plānots šo skaitu palielināt līdz rekomendēto ārstu skaitam. Savukārt, ģimenes medicīnā šī prognoze paliek nemainīgi negatīva gan ģimenes ārstu paaudžu nepietiekošas nomaiņas dēļ, gan zemās rezidentūras pretendentu intereses dēļ. 2024. gadā ģimenes medicīnas rezidentūras vietu skaits netika aizpildīts. Tas nozīmē, ka hronisko pacientu uzraudzības pakalpojumu apjoms prognostiski var pārvirzīties uz SAVA speciālistu pleciem, ja laicīgi netiks uzsākti pakalpojumu organizācijas uzlabošanas pasākumi ģimenes ārstu praksēs.9. attēls. Ģimenes (vispārējās prakses) ārsta, endokrinologa, kardiologa, nefrologa, neirologa, asinsvadu ķirurga specialitāšu attīstības dinamika63Eiropas Sociālā Fonda līdzfinansētā projekta Nr. 9.2.3.0./15/I/001 "Veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrāde un ieviešana prioritāro veselības jomu ietvaros" īstenošanai tika veikti iepirkumi un atbilstoši noslēgti līgumi par klīnisko vadlīniju identificēšanu un tām atbilstošo klīnisko algoritmu, klīnisko ceļu un indikatoru izstrādi prioritārajās veselības jomās. Darbs tika veikts 2018.–2023. gados, kā rezultātā izstrādāts profesionāļiem praktiski pielietojamu dokumentu kopums sirds un asinsvadu, garīgās (psihiskās) veselības, perinatālā perioda, bērnu, onkoloģijas un Covid-19 infekcijas jomās.Dokumentu izstrādi veikuši Latvijas vadošie attiecīgo jomu speciālisti, balstoties uz pasaulē plaši pielietotām starptautiski atzītu organizāciju aprobētām klīniskajām vadlīnijām, pielāgojot tajās ietvertos ieteikumus Latvijas situācijai. Izstrādātie klīniskie algoritmi un klīniskie ceļi paredzēti, lai veicinātu ārstniecības personu vienotu rīcību, sniegtu atbalstu lēmumu pieņemšanā, tā rezultātā nodrošinot pacientam kvalitatīvus un drošus veselības aprūpes pakalpojumus iespējami īsākā laika posmā un izvairoties no nepamatotiem izdevumiem.Nedz endokrinoloģijas, nedz nefroloģijas, nedz asinsvadu (izņemot koronāro) nozaru jomā klīnisko algoritmu un pacientu ceļu nav, tāpēc var novērot diskoordinētu pacientu plūsmu, esošo speciālistu pārslodzi un dažāda apjoma zināšanu pielietojumu ģimenes ārstu praksēs, kas noved pie tā, ka dažādas slimības smaguma pakāpes pacienti rindā pakalpojuma saņemšanai gaida vienādu laiku.3.2.1. Cukura diabēta pacientu aprūpePēc PVO sniegtās informācijas ar cukura diabētu slimojošo cilvēku skaits no 200 miljoniem 1990. gadā pieauga līdz 830 miljoniem 2022. gadā. Diabēta izplatība straujāk pieaug valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem nekā valstīs ar augstiem ienākumiem. Diabētu var ārstēt un novērst vai aizkavēt tā sekas, izmantojot diētu, fiziskās aktivitātes, medikamentus, regulāri veicot pārbaudes un ārstējot komplikācijas64.2022., 2023. gadā salīdzinoši ar 2016. gadu pirmreizēji reģistrēto cukura diabēta pacientu skaits pieaug (skatīt 10. attēlu)65. 2023. gadā reģistrā esošo pacientu skaits ar diagnosticētu cukura diabētu sasniedz 100 tūkst. atzīmi.10. attēls. Pirmreizēji reģistrēto un reģistrā esošo pacientu skaits ar diagnosticētu cukura diabētu (E10-E14 pēc SSK-10) 2016.–2023.gadā, absolūtais skaitsCukura diabēta pacientu organizācija "Latvijas Diabēta federācija" un Latvijas Diabēta asociācija ir vērsusi uzmanību, ka cukura diabēta pacientu ārstēšanā joprojām neapmierinošas ir gan diabēta kontroles un uzraudzības iespējas, gan pieaugošās izmaksas, kas saistītas ar komplikācijām.Šīs slimības ārstēšanas panākumi par vismaz 90% atkarīgi no pacienta līdzestības, kas šajā gadījumā ir sinonīms atbilstošam dzīvesveidam: pareizs uzturs, liekā svara samazināšana un regulāras fiziskās aktivitātes. Lai gan šobrīd Latvijā cukura diabēta ārstēšanai iegādājami moderni medikamenti, neviens no tiem nevar aizstāt paša pacienta ieguldījumu savā veselībā66. Tāpēc ir nepieciešams finanšu resursa ieguldījums gan pacienta līdzestības veicināšanai, gan pareiza uztura apmācībai cukura diabēta dinamiskā novērošanas plānā.Cukura diabēts izraisa virkni komplikāciju - aklumu, nieru mazspēju, miokarda infarktu, insultu un apakšējo ekstremitāšu amputāciju. 2021. gadā cukura diabēta un tā izraisītas nieru slimības izraisīja vairāk nekā 2 miljonus nāves gadījumu, kā vēsta PVO. Turklāt aptuveni 11% nāves gadījumu no SAS izraisītajiem nāves gadījumiem izraisīja paaugstināts glikozes līmenis asinīs47.Latvijā cukura diabēta pacientu reģistrā tiek uzkrāti dati par cukura diabēta slimnieku ārstēšanu, izmeklējumiem un novērotajiem sarežģījumiem. Īpatsvars SAS slimībām rēķināts uz pacientu skaitu, kuriem konkrētajā gadā aktualizēta informācija "Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā" (turpmāk – Reģistrs) (skatīt 11. attēlu)67. Laika periodā no 2020. gada līdz 2023. gadam pieauga cukura diabēta pacientu koronārā šuntēšanas/angioplastijas gadījumu īpatsvars, bet miokarda infarkta un stenokardijas gadījumi mazinās kopā 2018./2019.gada. Savukārt saslimstība ar citām kardiovaskulārām slimībām no 2018. gadam līdz 2023. gadam ir pieaugusi.11. attēls. Reģistrā esošo cukura diabēta pacientu īpatsvars, kuriem konstatētas cukura diabēta SAS komplikācijas, 2018.–2023. gadā, %Makulopātijas, akluma, retinopātiju gadījumu īpatsvars tiek rēķināts uz pacientu skaitu, kuriem pēdējo 12 mēnešu laikā veikta acu pārbaude. No 2018. gada līdz 2023. gadam retinopātiju un makulopātiju īpatsvars ir mazinājies, bet aklums kopš 2018. gada šo pacientu vidū sastopams nemainīgi. Lai novērstu akluma attīstību un retinopātiju, makulopātiju pasliktināšanos, nepieciešams palielināt intravitreālo injekciju skaitu cukura diabēta pacientiem, tādējādi uzlabojot gan pacientu dzīves kvalitāti, gan ieekonomējot valsts līdzekļus funkcionālu traucējumu (akluma) aprūpei.Mijklibošanas (no latīņu val. Claudiocatio intermittens), svaigu čūlu/gangrēnu, šuntēšanu/angioplastiju, perifēro neiropātiju un apakšējo ekstremitāšu amputāciju gadījumu īpatsvars rēķināts uz pacientu skaitu, kuriem pēdējo 12 mēnešu laikā veikta pēdu pārbaude. No 2018. gada līdz 2023. gadam perifēru neiropātiju gadījumu skaits ir mazinājies, bet kāju vai pēdu amputāciju, svaigu čūlu vai gangrēnu un kāju asinsvadu šuntēšanu/angioplastiju īpatsvars kopš 2018. gada paliek nemainīgs. Tāpēc ir nepieciešams nodrošināt kompleksu un operatīvu ārstēšanu cukura diabēta pacientiem ar diabēta pēdu amputācijas vai invaliditātes riska mazināšanai.Pacientiem pēc akūta notikuma (piemēram, akūta koronāra sindroma (AKS) vai insulta) vai hroniskas slimības (dekompensēta sirds mazspēja vai mirdzaritmija) dekompensācijas ārstēšanas vai intervences stacionārā nepieciešams intensificēts dinamiskās novērošanas plāns stacionārā ārstniecības iestādē, kas sevī iekļauj ne vien regulāru izmeklējumu veikšanu un speciālistu konsultāciju saņemšanu, bet arī specifiskāku, personalizētāku aprūpes plānu. Šādas novērošanas nesaņemšanas gadījumā šiem pacientiem ir palielināts risks atkārtotu notikumu un invaliditātes attīstībai vai būtiskai veselības stāvokļa pasliktināšanās progresēšanai. Tāpēc, ņemot vērā ģimenes ārstu resursu, speciālistu noslodzi un apjomīgo gaidīšanas laiku SAS saslimšanu izmeklējumu saņemšanai, ir plānots kardioloģiskās aprūpes kabinetu pilotprojekts, kas ietver piecu kabinetu izveidi - Liepājā, Daugavpilī, Valmierā un Rīgā (divi). Pacienti pēc SAS akūtas vai hroniskas slimības saasinājuma, t.i. not …